Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 26.03.2007 22:04

Izlasīju par šo slimību žurnālā "Ilustrētā zinātne"(ja pareizi atceros,par šo slimību tika rādīta arī dokumentālā filma) un mani tā ieinteresēja un pārsteidza.

(raksts no žurnāla ir saīsināts) Cerēju,ka varbūt kāds dalīsies domās un informācijā par to. Esmu devusi jums iespēju sevi papildināt. Es labrāt uzzinātu ko vairāk.

Iesūtīja: Dinaer ; laiks: 26.03.2007 22:53

Man psiholoģijā reiz deva paraugu tieši ar šādu gadījumu, liekot analizēt, cilvēka pašpietiekamību. Stāst bija par vienu zēnu, liekas, tieši ar šādu slimību, un viņam likās, ka viņš spēj dzīvot viens pats, neviena nepieskatīts, diemžēl sekas, bija gandrīz letālas. Žurka viņam pa nakti nograuza pirkstu. (diemžēl visu stāstu neatceros)

Un ne par velti saka, ka just vienmēr ir labāk nekā nejust, jo jušana norāda uz dzīvības pazīmēm.

man gan drīzāk rodas jautājums, kā ar to var reāli sadzīvot, un vai tiešām ir iespējams nomirt nejūtot sāpes.

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 26.03.2007 22:55

Arī jutīgi cilvēki var nomirt, nejūtot sāpes.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.03.2007 23:06

Jā, par šo slimību ir dzirdēts, šādiem cilvēkiem dzīvot ir ļoti grūti. Tu vari salauzt vai visus kaulus, ribas un staigāt ar mugurā iedurtu nazi to nejūtot. Pašai par to domājot liekas patraki un tiešām jūtu līdzi šiem cilvēkiem. Es gan neiznu, vai šo slimību kaut kādā veidā var ārstēt vai nē?

Tā kā mūsdienās, pieļauju, visi angļu valodu saprot, tad lūk ir par šo slimību kas vairāk: http://en.wikipedia.org/wiki/Congenital_insensitivity_to_pain_with_anhidrosis

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.03.2007 07:56

Ne tikai, ka kaut ko var salauzt vai apdedzināt, vai vēl kā ārēji. Viņi nejūt arī to, kas brīdina par kādu iekšēju saslimšanu. Nejūt, un var nomirt neko nepamanot, un tikai sekcija parādīs, ka tas bija, teiksim, apendicīts.
Sāpju sajūta signalizē par divām lietām - par traucējumu funkcijās un par traumu. Ja otro vēl kaut kā var redzēt un novērst, tad pirmais ir paša organisma ziņā, un nav manāms no ārpuses, vismaz kamēr jau nav par vēlu.
Nav brīnums, ka cilvēki ar šādu iedzimtu kaiti nedzīvo ilgi.

Iesūtīja: Grims ; laiks: 27.03.2007 08:59

Jāpielabo vēl bišku imūnsistēma un reģenerācija un būs ultimate kareivis.

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 27.03.2007 09:18

Nē,tā ir neārstējama. Paldies par info. Nja,man arī kaut kas tāds ienāca prātā Grim. Var mēģināt so slimību kaut kādā veidā mutēt un tad iešļircēt karavīriem-pieļauju,ka nākotnes laboratorijas ko tādu varētu izgudrot.

Iesūtīja: ievuks ; laiks: 27.03.2007 18:47

Tiešām ir grūti neko nejust. Tur varētu būt kāds sakars ar CNS, kas nosaka ko mēs jūtam, vai ko nejūtam. Protams ir arī cilvēks/ i, kas galvas traumas dēļ nespēj ne mīlēt, ne arī just citas cilvēcīgas jūtas! Cilvēki ir dažādi un arī slimības ir dažādas. Mums visiem ir ar to jāsadzīvo!

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 28.03.2007 00:22

Tik ātru reģenerāciju, lai no tās būtu labums kaujas laukā, diez vai var tā panākt. Superkareivim galvenā īpašība būtu spēja neizrubīties pie kaut kāda saņemtā damage un vēl pāris minūtes turpināt slaktēt.

Iesūtīja: Extrem de inflamabil ; laiks: 28.03.2007 00:36

Aplūkojiet vikipēdiju - tur rakstīts, ka komplektā nāk drudzis karstā laikā un iespējama garīga atpalicība - daļēji izrubīt CNS, Grim, būtu pateicīgāks pasākums

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 28.03.2007 08:10

Bet piekrīti,ka nākotnē šis solis varētu šķist izdevīgs piemēram kādam nesaudzīgai,asinskārai valstij (kari būs vienmēr). Šada dzira būtu labs masu iznīcināšanas līdzeklis.

Iesūtīja: Ēnu Leģionāre ; laiks: 28.03.2007 13:07

Bija tāda filma (nosaukumu diemžēl neatceros)- ūbergudrs amīšu zinātnieks rekombinēja divus gēnus vēl nepiedzimušajam bērnam, viņš piedzima, nejūtot sāpes, un viņa gēnus pēc tam gribēja izmatot ideālās armijas izveidošanai. Pilnīgs marazms, bet zinātniski pareizi.
Kā mums stāstīja bioloģijas skolotāja- var "izrūbīt" vienu gēnu, kas iekodē olbaltumvielas, kas piedalās nātrija jonu transportā caur neironu membrānām un izraisa sāpju sajūtu- un cilvēks būs nejūtīgs pret sāpēm. Ja to pašu gēnu "izrubīt", piemēram,pelei- pele nomirs uzreiz. Un šo īpašību tagad it kā izmanto analģētiķu ražošanā.

Iesūtīja: Mis_Stress ; laiks: 28.03.2007 13:44

Hēbe no tā raksta izlaida :


lai arī traģiski-šie cilvēki vismaz nemirst sāpēs...

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 28.03.2007 19:48

Šo faktu atļāvos neiekļaut citātā . Nevar jau zināt,kā tas ir nomirt-varbūt dvēselei pamatot ķermeni iesāpas,tad iespējams viņi sajūt vienīgās fiziskās sāpes savā mūžā. Bet to jau mēs dzīvie nevaram zināt.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 29.03.2007 19:03

Hmm.
Es šajā slimībā saskatu vairāk labuma, nekā ļaunuma.
Biežas ārsta vizītes un sasodīti nesāpīgā dzīve būs ilga. Iet garām sunim un nejust kā viņš iekož kājā. 80% visu iespējamo baiļu - vienkārši prom.

Bet īstā situācija noteikti vērstos savādāka.

Iesūtīja: Extrem de inflamabil ; laiks: 30.03.2007 00:37

*Turpina klusi čukstēt "garīga atpalicība"* turklāt cilvēkiem ar vājiem nerviem iesakam neskatīties google fočenes ar šīs slimības klīniskajām pazīmēm

Iesūtīja: shanty ; laiks: 30.03.2007 08:38

No vienas puses- jā, ļoti jau vilinoši, nejust sāpes, bet no otras.. Ļoti bīstami.. Bet cilvēkiem vismaz ir vieglāk, jo nesāp taču- nomirstot no kādas saindēšanās vai kā cita viņiem nav jācieš sāpes..
Traki vispār. Nav tur tik daudz labuma kā izskatās- tāpēc jau daudzi slimnieki mirst vēl nesasniedzot trīs gadu vecumu.

Iesūtīja: Susuris ; laiks: 24.04.2007 18:33

Nolādēts, kāda sūda dzīve tiem slimajiem cilvēkiem! Trakākais jau ir tas, ka ap viņiem tā ņemās, bet viņi nesaprot, kāpēc! Viņi nepazīst sāpes, tāpēc nesaprot, kādēļ viņiem ir tik daudz ierobežojumu. Redzēju vienu dok. filmu par kādu meitenīti Norvēģijā. Viņai bija daudzi ierobežojumi, bet tāpat viņa auga par kropli.

Slimnieki bērni noteikti skatās uz citiem, kas spēlējas, un nesaprot, kāpēc viņi nevar darīt tā pat. Kādēļ viņiem nemitīgi piekodinā, lai uzmanās. Laikam jau labi, ka viņi mēdz būt atpalikuši, un nejūt tā pat kā normāli cilvēki, nevar tik viegli iedzīvoties depresijās.

Iesūtīja: -LiL-zakis- ; laiks: 24.04.2007 18:54

Domāju, ka vairums izlasot šo rakstu nodomāja:''Jā, ja man tā būtu."
Taču viņi noteikti neiedziļinājās un nemaz necentās vai arī varbūt negribēja padomāt par to kāda dzīve ir šiem nabaga bērniem, cilvēkiem. Arī es esmu lasījusi, skatījusies dok. filmas un pētījusi i-netā šīs slimības vēsturi, tāpēc droši varu teikt - ka nekāda paradīze tā nav.

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 29.04.2007 16:33

Es pagaidām neredzu nevienu,kas būtu neiedziļinājies šajā tematā, visi galu galā saprot, cik tas tomēr ir bīstami un bēdīgi. Ne jau visi pavedieni ir pārsātināti ar bērnišķīgiem rakstiem . Kādu dokumentālo filmu tu esi redzējusi? Vai to interesanto,kuru rādija pa TV? Atsaucoties uz Susura rakstu-tiktiešām, cilvēki baidās no ārstiem, ekstrēmiem sporta veidiem (kuri bieži vien rada nepatīkamus momentus) u.c. jo viņi zina,kas ir sāpes un jau iepriekš instinktīvi no tām baidās, bet kā lai baidās no tā ko nekad mūžā neesi piedzīvojis un nepiedzīvosi?

Iesūtīja: kā lai necep speķi dūdijam? ; laiks: 18.05.2007 11:07

Domāju ka šādiem cilvēkiem ir drausmīgi grūti sadzīvot pašiem ar sevi.
Lai gan-bez sāpēm....
Nē-labāk ar.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 19.05.2007 21:18

nu, c'mon!
visdrošākais un ātrākasi veids kā uzzināt ko vairāk- iedrukā gogglē CIPA
diezin vai te drīzumā atradīdies kāds kas daudz un sakarīgi varēs papildināt

bet info ir interesanta, paldies

jā, Dūdij, labāk ar sāpēm, tas tiesa
laikam ne katrs to tomēr ir gatavs atzīt- it sevišķi tajā brīdī kad sāp.
iespējams šī informācija var izraisīt pārdomas, cik bieži mēs grūtajos brīžos esam atzinuši, ka tā tam arī ir jābūt?

Iesūtīja: washulis ; laiks: 07.06.2007 13:23

nejust sāpes, tas tiešām ir vilinoši, bet tas būtu labi tikai tad, ja nekas slikts nevar notikt... es noteikti jūtu līdzi šiem cilvēkiem un ceru ka nevienu vairāk nepiemeklēs šāda nelaime.. labāk ciest sāpes nekā nevarēt darīt neko lai tev nedraudētu nāves briesmas!

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 07.06.2007 17:53

Sāpes var nejust. Un nejūt arī, ja gadās kādas ekstrēmas nepatikšanas, no kurām vispirms jātiek drošībā, lai varētu sākt domāt, kas sāp, kāpēc sāp, un ko darīt.

Labāk jūti līdzi kaut kādu izplatītu kaišu slimniekiem un ceri, ka, piemēram, varēs viegli izārstēt vēzi. Tam būs daudz vairāk labuma. Tam, ka varēs, izārstēt, šādai cerēšanai vispār nav labuma.

Iesūtīja: Šūnis ; laiks: 20.06.2007 18:40

Regulāras vizītes pie ārsta, milzu uzmanīšanās, saprāta klātbūtne, un varbūt cilvēkam ir cerība uz minimāli normālu dzīvi
..ja nejūt sāpes, tad jau nejūt arī pieskārienus. Jo kurā brīdī tu atšķir pieskārienu no sāpēm? Tad kad tu sajūti ka tev sāp. Bet ja tu nevari just?

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 26.06.2007 10:34

Protams, ka viņi jūt pieskārienus!! Cilvēks, kas nejustu neko- vispār nevarētu pastāvēt!! Padomā- mazam bērnam taču jāsajūt kur ir viņa mamma, lai varētu paēst. Tur jā lieta,ka viņi nezina kurā brīdi pieskāriens pārvēršas par stikla dūrienu ādā. Viņi jūt,ka kaut kas ieduras ādā, bet tas nesāp.

Iesūtīja: LaurCIs ; laiks: 01.08.2007 21:10

neko tādu vēl nebiju dzirdējusi!
domāju ka šādiem cilvēkiem ir drausmīgi grūti dzīvot
tas noteikti ir mokoši

Iesūtīja: Ernestine ; laiks: 04.08.2007 15:24

Tas nemaz nav tik jauki, ka nejuti sapes! Es negribetu lai man butu tada slimiba!

Iesūtīja: Blackberry. ; laiks: 04.08.2007 16:17

mjā, labāk tad lai sāp, nekā esi mūžīgā neziņā per sevi

Iesūtīja: SunSmile ; laiks: 04.08.2007 16:49

kad biju maza, vaicāju, kapēc mēs jūtam sāpes, labāk būtu, ja to nebūtu, arī cilvēkiem nekas nesāpētu ..
un man paskaidroja, kas būtu, ja sāpju nebūtu.

nu jā, pastāv šāda slimība un arī daudzas citas.
bet žēl to bērnu, kas vēl nesaprot un paši sev nodara ļaunumu.

Iesūtīja: Blackberry. ; laiks: 04.08.2007 16:50

es tev pilnīgi piekrītu, žēl to bērnu

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 04.08.2007 17:58

Būtu jau vilinoši, ja vien tas tevi nepadarītu tik slimu, ka atvelc ļerkas... Nu labi, negribētu.. Vienīgi tad ja nāktos just tiešām smagas sāpes tad varbūt, bet tik un tā īslaicīgi un tas nav iespējams īslaicīgi..

Iesūtīja: Blackberry. ; laiks: 05.08.2007 13:12

labāk būtu, ja tā ''apslāpētu'' sāpes, bet ne liktu nejust ne visam. ja ziņotu pa sāpēm, traumām, bet nesāpētu.