Jau kopš seniem laikiem cilvēki ir ticējuši spokiem, gariem, velniem, raganām. Ir protams arī dzirdēti reāli stāsti, bet ir arī izdomāti...
Kā jūs forumieši domājat - kādēļ cilvēki izdomā dažādus mistiskus stāstus? Kas aiz tā visa slēpjas un kāds viņiem no tā labums?
Emm..nu nebija ko darīt un tad cilvēki izdomāja visādus pekstiņus . Nu vnk tāpēc lai citus pabaidītu un būtu interesantāk...
manuprāt, nekas jau tā, no zila gaisa nerodas.
sava daļa patiesības tajos stāstos ir! senāk cilvēki vienkārši nebija tik izglītoti(vai tieši otrādi - par citām pasaulēm zināja daudz vairāk nekā mēs), tāpēc arī radās dažādas interpretācijas, ko izmantot stāstos vēlos ziemas vakaros.
Nju es nezinu kā jūs,pārējie, domājat...(un man jaf arī vienalga,jo tās ir manas domas)
Bet es saku,ka viss ir balstīts uz patiesiem faktiem un notikumiem.
Nu ir viens(nu vairāk) stāsts,kas ir patiess, bet pārējie ir kaut kas atvasināts vai piedomāts klāt!
Un nu ta ka esmu fanātiska, visu šo padarīšanu piekritēja,tad jāsaka, ka lasbums ir katram savs. Tiem,kas tic- ta ir aizrautība un ta teikt"Aizliegtais auglis", ko izprast un nobaudīt...
Bet tiem,kas netic- Vienkārsi ākstīšanās un jautrība!
Stingri ņemot, protams, viss ir balstīts uz faktiem, taču runa iet par faktu interpretāciju, kura apspriežamajos gadījumos ir bijusi greiza.
Ja fakti ir, piemēram, slims bērns un kašķīga kaimiņiene, tad cilvēks, kurš nezin citus faktus (nepārzin fiziku un bioloģiju), bet grib izskaidrojumu, var itin viegli nonākt pie secinājuma, ka kaimiņiene ir ragana, kas uzsūtījusi bērnam to kaiti.
Šādā veidā tie stāsti rodas - no tā, ka nezin visus faktus un tos, kas ir skaidri, interpretē pa savam. Tādēļ arī visāda māņticība un spoku stāsti daudz nopietnāk tika ņemti laikā, kad vairums cilvēku neko vairāk par savu saimniecību nezināja.
Sanāk pēc loģikas tā,ka senāk cilvēki neko nezināja par pasauli,un katrai dabas parādībai piedēvēja kādu dievību...tāpēc,to ko vnk tagad nav iespējams izskaidrot,cilvēki uzskata par pārdabisku
Vispār jau ir tā, ka cilvēka smadzenes par katru cenu vēlas jebkuru iegūto informāciju kaut kā ieklasificēt, citādi tām nav miera nekādi! Lai klasificētu vajag "plauktiņus" un "birkas", citādi nekas nesanāk
Vislabāk un vieglāk ir cilvēkiem, kas daudz zin - tiem ir daudz "plauktiņu" ar uzrakstiņiem. Tiem, kas nē - tiem vienkārši nākas iebāzt visu, ko nesaprot, plauktiņā ar nosaukumu "pārdabiskais/neizskaidrojamais/mistika". Tā īstenībā ir cita veida atzīšanās, ka nesaprati, par ko ir runa. Tāda sevis mānīšana.
No otras puses - neviens nekad nevar visu zināt, un ļoti daudz kam, kā Grims saka, vienkārši nav visu faktu. Toties izskaidrojums, jel kaut kāds! ir ļoti vajadzīgs, un tam talkā nāk fantāzija. Tā ir visiem cilvēkiem, tikai daži ir lētticīgāki tumsoņas, kam ļoti labi pietiek ar fantastiskiem izskaidrojumiem, bet citiem ar to nebūt nepietiek.
Vārdu sakot, es piekrītu Grimam - ir kaut kāds fakts, bet šis stāsts ir nepabeigts, nepietiekams, neieliekams plauktiņā ar uzrakstiņu. Fantāzija papildina, un lūk! no nīlzirgiem jau ir radušies vienradži.
Cilvēks vienmēr gribējis izskaidrot pasauli pa savam. Pirms visiem ķīmijas un fizikas atklājumiem, šīs parādības šķita visticamākās.
Manas domas!
Bet varbūt tāpēc, ka tā ir valoda - zīmju sistēma - kurā tādu pārpasaulīgu pieredzi var atstāstīt un analizēt?
Daudzi spoku stāsti vienkārši ir mēģinājums radīt simbolu rindu, kas atspoguļo tālak nodod pieredzi, kas nav iekļaujama ne ķīmijas, ne fizikas (varbūt izņemot kvantu un mezonu fiziku) formulās. Paši stāsti nav pieredze, bet tās attēls, kas pēc definīcijas ir neprecīzs un jālasa simboliskā līmenī.
Man liekas, ka spoki u.t.t ir ļoti laba iespēja izskaidrot pat karavīram kāpēc viņš ir aizbēdzis no kara lauka, kāpēc bērns neguļ bet kaut ko dara. Kā arī protams pēdējā laikā filmas, pats atceros kā bērnībā pēc šādu filmu noskatīšanās aizmigt nevarēju no spokojās. varbūt vecāki mūs speciāli nmo bērnības iebiedē, lai viņiem būtu vairāk kontroles virs bērniem.
atceroties pasaku "bailēm lielas acis", jāpiebilst, ka cilvēks vienmēr visma meklējis kaut kādu izskaidrojumu, kā jau grims minēja - nav zināšanu, tiek atrasts, kas cits.
lai izskaidrotu pasauli un tās notikumus tika radītas dievības, atīecīgi arī izvedojās ticības, ka ja daŗisim tā, tad būs tā, un tad būs labi, kas pārsvarā gan bija apstākļku sakritība.
tāptās arī teikas par vampīrme un citiem mošķiem tika izgudrotas ali bērnus baidītu, vai lai tie labi uzvestos.
nevarēja taču būt, tā ka slimību celonis ir paša cilvēka dživesveids - viņu noteikti kāds bija nolādējis vai noskaudis.
var izdomāt tik tiešām daudz ko lai nav pašam jājūtās vainīgam, un it īpaši ja ir baznīca, kas tik laprāt sadedzina visus šos "vainīgos".
agrāk bija savādāk - ticēja tam ko teica, un ja neticēja, tad ātri tika pārliecināts.
Tra-la-la. Kādi te visi racionālisti. Visu izpētīs un tos tumsoņas - ratā. Un ja nu, zinies, ir tomēr tas zelta patiesības graudiņš arī? Starp visām dīkdienības, baiļu, mazizglītotības radītajām māņticībām? Nē, es pati neesmu redzējusi parādības. Bet es pazīstu vairākus cilvēkus, kam pilnīgi uzticos, un kuri IR redzējuši. Un kāpēc lai arī tām nebūtu sava vieta pasaulē?
Interesanta doma, eardstappa. Jā, arī manuprāt lielāko daļu pasaku, teiku, jālasa arhetipiskā līmenī. Tikai tad jābūt gudram, lai pat neteiktu - viedam lasītājām. Pati gan es tāda nejūtos. Un analīze, balstoties uz citu "viedo prātu" interpretācijām, tomēr ir tikai interpretācija.
Es nezinu....Vienkārši notiek lietas, kuras mēdz mūs pārsteigt, tāpēc tas viss tiek piedēvēts kaut kādiem mistiskiem tēliem u.t.t.
Pati es netiu tādām lietām. Esmu tomēr reāliste.
Nu it kā gribas ticēt kam augstākam, kam neticamam. Ticēt tikai ticēšanas pēc.
Da es nezinu!!
Cilvēki vienmēr ir meklējuši atbildes lietām ko neizprot,atbilde par kaut kā mistiska pastāvēšanu ir visvieglākā un neprasa īpašus paskaidrojumus. Viss mistiskais pievelk cilvēkus kā magnētiņus,tāpēc daudziem ir izdevīgi stāstīt,radīt ko mistisku,neizskaidrojamu,jo tā var pievērst cilvēku uzmanību.
viņiem tas šķiet interesanti un aizraujoši
un ir cilvēki, kuri šādi pelna naudu.
Cilvēkiem vienmēr nav paticis tas. ka nevar izskaidrot dažādas parādības,
tādēļ viņi meklē izskaidrojumu, vai tas izdodas, es īsti nezinu. Manuprāt Žanna De Arka varēja nodzīvot
līdz sirmam vecumam!
Cilvēki jau no seniem laikiem ir centušies izskaidro pietiekami vienkārši tās lietas, kuras īsti nespēja izskaidrot un izprast. Viņi tam ticēja, jo tas likas ticami. Ir vairāki argumenti ticēšanai un apšaubīšanai.
Pirmām kārtām, bailēm lielas acis un cilvēki varēja saredzēt un sadzirdēt to, kas patiesībā tur nebija, bet tomēr neizpaliek variants, ka kaut kas bija gan! Otrām kārtām, pārstāstīšana. Cilvēkam ir bieži vien tieksme piedomāt kaut ko lieku. Ir tāda baumu spēle, kur pasaka vienu tiekumu un katram cilvēkam tas ir jāakārto tāds, kāds tas bija sākumā, beigās teikums bieži vien ir pat mainījis jēgu, tā ir arī ar šo te. Stāsti par visādām dīvainībām pārgāja no cilvēka uz cilvēku un beigās tas varbūt izklausījās tik neticami.
Mistika no seniem laikiem ir bijis vienīgais izkaidrojums tam, kas notiek apkārtējā pasaulē un ar cilvēka prātu nav aptverams. Iesākumā tas varēja būt pavisam vienkārši. Piemēram pie debesīm uzlēca mēness- mēs nezinām, kas viņš tāds ir tātad būs mēness dievs, kurš noteikti viņam liek parādīties.
Tādā veidā ir radušās ļoti daudzas leģendas.
Par raganām, gan runa gāja viduslaikos un tā īsti nav paranormālība, jo pēc raganu dedzināšanas kulta cilvēki vēl ar vien nav spējīgi atgūties.
Visā visumā manuprāt cilvēka smadzenes ir iekārrtotas tā, lai meklētu loģisku atbildi uz jautājumu. Tomēr bieži vien šī atbilde var būt pilnīgi nepareiza.
cilvēkus vienmēr aizrauj noslēpumainais
Manuprāt, baumas nerodās no zila gaisa, tātad tiešām kaut kas tāds ir bijis ,ka cilvēki ir tiešām kaut ko redzejuši, dzirdējuši.No tā radās stāsti, kurus pārstāstīja, it kā pamacot citus.
Es vienīgi nesaprotu, kādēļ rakstīt kaut kādas mistiskas grāmatas par melno maģiju un pārdot, vai tad tiešām viņi ir tik zinoši tajā visā?
Manas šaubas radās tāpēc, ka es atradu savas omas grāmatu plauktā grāmatu par melno maģiju.
Jus tiešām negribēsiet zināt,kas tur bija rakstīts.
Vienkārši vemt gribējās.( kam gan nogalināt kaķi un nodīrāt tam ādu tikai tam lai tev veiktos fui..)
Vienvārd sakot man tas likās muļķigi..
Cilvēkam vienmēr ir gribējies visu izskaidrot. Tas it kā rada pārakuma apziņu, ka cilvēks valda pār pasauli nevis otrādāk. Tas viss rodas no zināsanu trūkuma, kas ar laiku mainās.
Manuprāt', tā cilvēki centās izskaidrot sev nezināmas, ne gluži saprotamas lietas. Viņi centās izskaidrot, kāpēc vējš pūš, kāpēc saule ceļo, kāpēc mežs aug utt.
Lai cilvēkiem būtu interesantāk, lai viņi pabaidītu viens otru un protams, lai viņiem būtu kaut kas tāds, kam ticēt. Kaut kas tāds, kas pavairo adrenalīna līmeni. Tā dažkārt ir tad, kad baidās. Vismaz man.
Kādēļ cilvēki tic dažādām parādībām? Un kādēļ citi turas pie zinātnes patiesībām?
Tādēl ka pasaule jau kopš laika gala ir dalījusies materiālisma un ideālisma filozofijas piekritējos.
Vieniem, lai mierīgi gulētu naktī, vajag zināt, ka tur ārā ir noslēpums, otriem - ka viss notiek ar matemātisku precizitāti, ko nekas nevar izjaukt. Neviens nevar aizliegt ticēt laumiņām vai gravitācijas teorijai
Taču es domāju, ka patiesība, kā parasti, ir kaut kur pa vidu.
un kāpec tad pūš, kāpēc tad ceļo un kāpec tad aug??
tu man vari paskaidrot?
Palasies "Dabas mācību" 2.klasei.
Nevienam nav jāmāca otram vispārzināmas lietas.
P.S. Lūdzu, neuzvedies kā interneta trollis.
Paranormālībām tic tāpēc, ka zināšanu nav, jo zināšanu vairāk, jo mazāk tic visādai mistikai.
skatīt pavedienu par dievu
nav mistikas un paranormālības- spoki un telekinēze ir daļa no šīs mūsu Pasaules gluži tāpt kā grāmata un lietus
a kas ir tas "interneta trollis"?
(stulbi brīnās)
Tas tāpēc, ka mums gribas izskaidrot neizskaidrojamo. Mums gribas ticēt neticamajam.
Katram cilvēkam ir sava izpratne par to,kas ir mistisks, neticams utt.
Un ir cilvēki, kuri vienkārši negrib visu izskadrot. Jo..tad tak nebūtu interesanti, ja viss būtu skaidrs un saprotams.
Jautājums drīzāk, kāpēc cilvēki netic paranormālām parādībām? Atbilde- jo bail.
bieži dzīvē gadās neizskaidrojamas lietas un tā viņi to izskaidro... vai aizbilstās, ka tā ir vai čakarē citus... es domāju ka ja jau no kautkurienes rodas šie stāsti, tad jau viss nevar būt tikai izdomājums, vajag būt arī daļai patiesības!
Nu man skiet, ka cilveki vienkarsi ir zaudejusi, kadu tuvu peronu un viniem liekas, ka regs vai spoks pie viniem nak un skatas uz vinu! Bet visa visuma cilveks dzird un redz to, ko grib dzirdet vai redzet! Man ari ta ir! Es saskatos visadas sausmenes uz nakti un pec tam nevaru aizmigt, jo visu laiku ierogu tumsa, kadu stavu, kas lidzinas telam no filmas! Kad ieklausos, var kaut ko dzirdet! Bet es uzskatu , ka tas ir manas iedomas
vnk cilvēki ir lētticīgi!
viņiem patīk ticēt lietām, kas nekad nevarētu notikt
šādiem cilvēkiem ieteiktu lasīt vairāk noderīgas literatūras, lai nerastos s****i jautājumi un iedomas
cilvēkiem gribas visu sev apkārt notiekošo saprast, klasificēt un izskaidrot. kur zinātne vai paša zināšanas nepalīdz (vai arī ir bezspēcīgas), tur tiek izdomāts cita veida skaidrojums - paranormāla parādība, brīnums, enģelis, spoks, maģija, aura u.t.t..
..un galu galā kautkam jau jātic.. vienam tas būs Dievs, citam Pērkons, vēl citam spoki, velni, raganas..
ticot tam dzīve kļūst aizraujošāka, un cilvēku vienmēr ir vilinājis nezināmais, un pa retam notiek lietas kurām nav tipiska izskaidrojuma.
es pati ticu šādām parādībām, tāpēc kritiku citiem cilvēkiem, kuri arī to dara, neizteikšu. ticu vnk tāpēc, ka man patīk viss kas ar to saistīts.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)