Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Owass ; laiks: 03.03.2006 17:31

Esmu dzirdējis no vienas tantes ko viņa pati atceras! Viņa esot bijusi maziņa un ar māti gājušas pastaigā. Meitenei atsējusies kurpīte un viņa nav varējusi pasaukt mammu jo vē nemācēja runāt
Es personīgi atceros fragmentus no lieldienām kuras mēs svinējām kopā ar ģinmeni kad man bija tikai 3!! gribi tici gribi netici!!! Es sēdēju stūrī un ēdu šokolādes zaķi!! cik tālas amiņas jūs atceraties?

Iesūtīja: anhela ; laiks: 03.03.2006 17:33

es atceros kādu brīdi,kad es gulēju ratiņos un raudāju!nezinu,cik man bija gadu,bet staigāt jau laikam vēl nepratu,tās ir ļoti miglainas atmiņas.

Iesūtīja: Potera_fane=) ; laiks: 03.03.2006 18:40

es atceros tikai dažus sīkus gabaliņus kas varētu būt bijuši 4 vai 5 gadu vecumā... bet vispār man atmiņa noteitki nav spīdoša... tā pieklibo...

Iesūtīja: unciz ; laiks: 03.03.2006 18:44

no pašas bērnības 2 viena kur es[laikam] tikko biju iemācijusies runāt māsa man rādija visk-kādas leitas un es teicu kas tas ira un ptra kad es biju slimnīcā un man neko sevišķi sāpīgu nedarija [et vai tas tā ir bijis es toč nezinu, bet man tā leikas]

Iesūtīja: _nenuiala_ ; laiks: 03.03.2006 19:27

es atceros kaa es biju kkaadaa veikalaa un mamma ar teeti pirka televizoru. man tad bija 1 gadinjsh... un es pat atceros kaa paardeveejs mums pulti piedaavaaja...

Iesūtīja: whitegirl ; laiks: 03.03.2006 19:43

Ar atminju man ir ljoti shvaki... LIelaako dalju savas beerniibas, atceros tad ja ir redzeetas fotograafijas, vai arii dzirdeeti nostaasti no kaadiem radiem un draugiem... Bet taa - es pati neekaa neatceros... Arii ikdienaa daudz ko aizmirstu - ja kaut kas nav ierkstiits plaanotaajaa - tad ir chushh....

Iesūtīja: Garija ; laiks: 03.03.2006 19:56

man bija tikai 2,5 gadinji kad es novelos no viitnju kapneem majaas un salauzu kreiso roku!!!!! veel tagad atceros to kritienu un ari to kaa es raudaaju, jo man loti saapeeja, un arii to, kad aizveda mani uz slimniicu manai mammai nelava naakt ieksaa man lidzi tur kur uzliek to gipsi pie tiem dakteriem, es taa raudaaju ka mana mamma arpusee sezot un gaidot arii raudaja!!! tragiski, bet tadi nu bija tie padomju laiki! tacu peec tam kad gipsis bija uzlikts un jau biju majas man to roku vajadzeja turet iesietu, bet es tak esmu berns un to visu aizmirsu, taa nospelejos, ka viss gipsis bija netris

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 03.03.2006 21:56

Visu laiku es domāju, ka manas pirmās atmiņas ir ziemassvētkiem, kad es iedevu savam vectētiņam (kurš jau labu laiku kapā), lielu Serenādes konfekti. Tad es ieraudzīju kādu bildi, un kā ar rāvienu (kā Fēbe tai filmā) atcerējos kādu miglainu, bāli zilu istabiņu, manas mātes matus un seju, un kaut kādus koka gabalus (varbūt restes bērnu krēsliņam).
Tad es vel arī atceros kaut ko,kas ir datējams ar 3/4 gadu vecumu, kad es ar savu auklīti gājām skatīties kinoteātrī vai nu mazo stjuartu, vai arī Filozofu akmeni (nē, FA es laikam skatījos ar māti...)

Es neatceros pārāk precīzi.

Iesūtīja: aigucis ; laiks: 03.03.2006 22:34

he
Es atceros, kā gāju ar mammu pa ielu un man šausmīgi interesēja mana ēna nu jā, tas bija ap 3 gadiem..[kad man bija]

Vēl atceros lielās kupenas Ziemassvētkos, kad man bija kādi 4 gadi

Iesūtīja: resella ; laiks: 03.03.2006 23:48

man ir tada probleminja ka milziga fantazija tapec diez gan gruti ir saprast vai es ko patiesham atceros vai ari vnk esmu berniba domajusi vai nosapnjojusi.

nu viena lieta ir tada ka es atceros ka sedeju ratinjos un mamma man baroja kjirshu, kad atnaca mana draudene [mes dzivojam kaiminjos un vija bija vienu gadu vecaka] un laikam gribeja ar mani paspeleties vai ka ta.. katra zinja es vel ta isti laikam nemazceju runat. vai ari man vnk bija pilna mute ar kjirshiem.

un otrs toch ir bijis isteniba- ar kkad ziema, kad mani vedaja ragavinjas- tas bija baigais piedzivojums blenzt uz savu roku ka sslid pa zemi. tas vareja but kados 3- 4 gados...

vispar par shito es esmu daudz domajusi, bet nu labs jautajums.

Iesūtīja: Kalevale ; laiks: 04.03.2006 00:03

Man ir daudz atmiņu, mana bērnība bija pietiekoši dīvaina.

Atceros savu rozā jaciņu, man bija mazķa par gadiņu. Man nepatika viņu vilkt, jo viņa bija sāpīga un vienmēr man viss niezēja.

Man bija kāds gadiņš, varbūt vairāk, kad kamēr māte stāvēja veeikalā rindā, es izgāju ārā salasīt puķītes, pienenes. Māte gan gandrīz infarktu dabūja.

Spilgtas atmiņas pāri pa gadu. Griķu-rīsu biezputra. Es vēl tagad nevaru ieēst, jo atceros to smaku un garšu...

Kādi trīs gadi. Sēžu traktorā un mēģinu izspļaut košļeni. Izspļāvu, trāpīju turpat uz traktora.

Arī ap trim. Cenšos izrāpties no svas redeļu gultiņas. Redeles augstas, aptuveni līdz acīm man. Man idodas, taču nokrītu pie zemes. Nevienam tas nerūp, ok, dzīvojam tālāk.

Burkānu pankūkas. Daudz. Visu laiku.

Ir vēl, bet tur jau sķas četri un pieci gadi un tās jau es atceros skaidri, vairs nav jēgas stāstīt. Vēl arī trijos gados mani nežēlīgi apsaukāja, atceros, kopš tās reizes nolēmu vienmēr būt labāka par citiem, akut gan mani apsaukāja vārda dēļ. Bet mans vārds taču ir labāks, tādēļ viņiem nikā nisanāca mani apvainot!

es pati --->
Kalevale//**//

Iesūtīja: Kendisa ; laiks: 04.03.2006 01:09

Atmiņas ir tieši tās kurās es nekad negremdējos....
Bet ja es padomāju, tad es atceros savas kristības, pilnīgi visas - kā mani veda pa baznīcu, kā es raudāju, kā mani bildēja ārzemnieki un svinības toreiz slavenā kafeijnīcā.....
nu atceros ko tādu, bet tā ir tikai daļa no manām atmiņā....

Iesūtīja: joua ; laiks: 04.03.2006 01:21

ir viens mazmazītiņs atmiņu fragments no kāda tris gadu vecuma,un tad ir tukšums līdz 5 gadu vecumam.nedaudz biedējoši

Iesūtīja: MooN fLoWeR ; laiks: 11.03.2006 20:08

wwuuujj.. es jau daudz ko atceros, tikai nezinu, kad tas bija.. bet dazhreiz es atmninjas jauca ar kaadiem veciem sapnjiem, taapeec nezinu - cik dzilji speeju sevii ierakties un uzzinaat...

Iesūtīja: MissMoney ; laiks: 11.03.2006 20:24

es atceros taalaak nekaa dazhi labi . tachu, shie dazhi labi buus pamaniijushi, ka es aizmirstu lietas,kuras man pateikushi pirms apmeeram 2 [reizeem mazaak] stundaam (lietas,kuras nav saistiitas ar kkaadaam tikshanaas reizeem,utml., bet kuras man vnk VAJADZEETU atcereeties)... un taa,mana senaakaa atminja, kuraa es iegrimstu regulaari, ir no apm. '92. gada - Jaanji. es atceros vienu momentu ar taadaa kaa [zilaa] legoo kluciitii ieliktu aveni so there

Iesūtīja: Bille ; laiks: 11.03.2006 23:01

Ir dīvaini, ka cilvēkiem vecumdienās ir slikta atmiņa (par dienām, stundām), bet savu bērnību viņi ļoti labi atcerās.
Turpretī es savā vecumā atceros tik to ka es lepni saku ,ka man ir 4 gadi

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 12.03.2006 17:00

Brīžiem cilvēks spēj iegrimt atmiņās ļoti, ļoti dziļi un atcerēties tādas lietas, kuras normāli atcerēties nevajadzētu. Tās ir lietas, kuras uzpeld kaut kur dziļi, dziļi zemapziņā. Un brīžiem atkal aizmirstas. Vienā brīdī es neatceros to, ko redzēju vakar, bet otrā brīdī atceros, kaut ko tādu ko nekad dzīvē neesmu atcerējusies.
Cik dziļi atmiņās es spēju iegrimt? Ļoti dziļi. Šajā gadījumā, jautājums nav pat cik ļoti dziļi es varu iegrimt atmiņās atpakaļu pagātnē, bet gan drīzāk tajā cik dziļi es varu iegrimt un cik daudz sīku detaļu atcerēties kaut vai vienā mazā notikumā. Tad lūk varu pateikt, ka dziļi un bieži vien šīs atmiņas īr tik dziļas, ka nevar kādas piecas minūtes sabļaut mani un sasaukt nav iespējams.
Tajā pašā laikā viss labāk atmiņās es iegrimstu tad kad klausos labu mūziku un tajā laikā neko sev apkārt nemanu.
Cik dziļi varu atcerēties pagātnē, nju pilnīgi noteikti atceros sevi piecu gadu vecumā, kad pirmo reizi sapratu, ka mazam bernam nav tiesību pajautāt kaut ko, ja apkārt ir pieaugušie un tie tieši jautā, vai kādam ir jautājumi

Iesūtīja: raganina ; laiks: 12.03.2006 17:35

atceros kkaadu momentu, kad es guleeju ratinjos un aciis baigi spozhi spiideeja saule, un tad mamma[laikam] paarvilka ratu ''jumtinju'' paari.ooo..un veel kad man bija aptuveni 1.5 gadi [hoh maz ne?] atceros, kaa man njeema nost no kaajaam gjipshus. ar taadaam lielaam shkjeereem taadaa zaljaa telpaa grieza to gjipsi pushu, un man bija shausmiigi bail, ka saapees[redziet, es jau nezinaaju, ka grieziis gjipsi-ne mani ] aciiimredzot taas ir ljoti taalas atminjas[nu vismaz prieksh manis] .
bet taa skaidri sevi atceros no aptuveni 2-2.5 gadu vecuma, jo cik esmu staastiijusi vecaakiem savas bezjeedziigaas atminjas, vinji vienmeer ir briiniijushies - kaa es kaut ko taadu vispaar varu atcereeties!

Iesūtīja: etna ; laiks: 12.03.2006 17:59

es atceros kaut ko sākot ar 2g.v. visādas dīvainas un smieklīgas atmiņas!
Mums saskarsmes stundā stāstīja tā, ka cik sen sevi atceries, ta dno tā evcuma tev ir sākusi veidoties tava personība. citiem senākās atmiņas ir sākot no 6g.v. vai vēlāk, bet tā galvenokārt tikai no 2g.v. cilvēks spēj ko atcerēties. tagad negribas šķirstīt kladi, kur šī tēma pierakstīta, sīki nevaru paskaidrot

Iesūtīja: gride ; laiks: 18.03.2006 14:27

es atceros visos sīkumos vienu gadījumu kad man bija kādi 4 gadi... protams notikums nebija diez ko labs, es izlecu no treša stāva balkona, bet dieviņš man kā spilventiņu palika apakšā un man nebija ne skrambiņas tikai smadzeņu satricinājums.... es atceros pilnīgi visu, gan kāpēc gāju uz balkona, kāpēc lecu, kā un kur pamodos, klas notika pēc tam.. visu līdz pēdējam sīkumam... mazliet bailīgi gan tas ir.. un tās ir manas vissenākās atmiņas....

*esmu dzirdējusi ka rakstnieks Tolstojs spējis atcerēties jau tad kad bija piedzimis, jeb tā sakot kopš dzimšnas brīža... tā itkā viņš pats ir teicis..

Iesūtīja: Dependence ; laiks: 20.03.2006 22:06

Jautājums ir cik senas atmiņas atceros? Pavisam skaidri atceros tikai to, kas noticis sākot no 5 gadu vecuma. Pavisam mazi, nelieli atmiņu graudiņi saglabājušies arī no 3-4 gadiņu vecumam, bet tie ir tikai atsevišķi momenti vai lietas.

Bet ir kaut kas interesants - kad es vēl PAT NEBIJU IEPLĀNOTA - manā tagadējā istabā tikai aizmūrētas durvis, kas savienoja abas blakus esošās istabas, bet es TO ATCEROS, un pavisam skaidri zinu, kā durvis izskatījās.... Nez` kā tas var būt?

Iesūtīja: raganina ; laiks: 20.03.2006 22:26

mja...man ar liidziigi ir bijis, un es ari ilgi praatoju, kaa tas var buut, bet izskaidrojums ir pavisam vienkaarshs. kaut kad sen, ljoti iespeejams tad, kad tu veel bji pavisam maza, kaads ir runaajis par to vai kaads tev ir staastiijis, un tu kaut kur , iespeejams neapzinaati esi to informaaciju noglabaajusi, taadeelj tagad tev liekasm ka tu to atceries. mja....redz kaa taas smadzenes dazhreiz negantus jokus ar mums izspeelee...

Iesūtīja: birokraac ; laiks: 22.03.2006 13:07

Es atceros pāris mēnešu veuma atmiņas. Māte saka, ka tas neesot iespējams, bet es lieliski aprakstu istabu kā tā izskatījās tad, to kā viņa izšuva sienas tepiķi, kā viņa mani zīdīja...

Atmiņas nav vārdiskas - tepiķis nebija tepiķis (un vēljoprojām nav) bet krāsaini laikumi, es visu redzēju kā skatoties caur vāzi kas pilna ar ūdeni (duļķaini un izliekti), atceros sajūtas,prieku kad redzeu mammu (kalns, manās domās tas figurēja kā kalns un mamai redzēju tikai lūpas) smaržas, atceros arī ka raudāju, jo biju ļoti nobijusies.

Vēlāk mācoties universitātē noskaidroju, ka tas ir pilnīgi iespējams, jo manas redzes atmiņas atbilst ārstu priekšstatiem par to kā redz zīdainis, tā lūk, un mēneši arī ir definēti - līdz 6, jo tajā laikā naktīs, kad bija jābaro mani mamma viņu izšuva.

Iesūtīja: bluish_eyes ; laiks: 22.03.2006 23:33

Necik senus laikus es neatceros.. dažus fragmentus no tiem apkaunojošiem laikiem, kad man vēl ļāva rāpot pa māju uz kādu brīdi ar pliku dib.. dibuā, taču man liekās, ka staigāt tad es vēl nemācēju - atmiņām takā par senu - tiešām nezinu!!!

Iesūtīja: Miu_Miu ; laiks: 23.03.2006 00:02

Hmm... Es atceros kaadu dienu, kad es un mana oma braucaam no aagenskalna uz centru, es pirmo reizi braucu ar tramvaju, man (es nezin` kaapeec ) bija lloti bail un, kad es kaapu iekssaa tramvajaa, vadiitaajs aiztaisiija durvis. Vinnss saspieda manu kaaju!!! un tad nu es lloooti stipri raudaaju.... tikai neatceros cik gados tas bija... vareetu buut 3-4

Iesūtīja: emily ; laiks: 05.04.2006 20:56

Atceros sevi no ļoti agras bērnības.
Atceros mūsu pirmo dzīvokli. Man tad bija ~ 1,5 -2 gadi. Pieminu visu dzīvokļa iekārtu, mēbeles, plānojumu.
Jocīgi, bet atceros visu bez skaņas. Kā mēmais kino. Taču atminos to, ko tajā brīdī domāju.
Vēl dīvaini ir tas, ka vissenākās atmiņas man ir bēdīgas. T.i. es atceros visu negatīvo, piemēram, kā mani nolamāja vai kkā nosauca. Bet prieka brīžus gan nē.

Iesūtīja: Mošķis ; laiks: 05.04.2006 21:16

a nemaldos no 4 gadu vecuma man ir diezgan normālas atmiņas!

Iesūtīja: pink cat ; laiks: 05.04.2006 21:16

es atceros diezgan labi savu beerniibu! Es atceros laiku kad man bija 1 gads!Es ateros ka man bija taadas mazas sarkanas kurpiites ar siksninjaam ...un es atceros kaa es ar taam kurpiiteem skreeju pa istabu un centos saskatiit sevi veinaa spogulii kas saakaas kaadu gabalinju virs manas galvas...

Iesūtīja: mhm... ; laiks: 18.04.2006 20:03

nu atceros,kad man bija kadi 4 gadi biju slimnica un man bija kkada operacija un atceros ,ka mani iemidzinaja un tad es jau sedeju gultinja un liku milzu puzli ar V.Puku

Iesūtīja: invisible_conch ; laiks: 22.04.2006 16:30

es īsti nezinu,cik tālu spēju gremdēties atmiņās,jo lielākā daļa no šīm ''atmiņām'',ir visai reālas,un ''dīvainas'' fantāzijas.....

Piemēram* Atceros,kā kādu 2-3 gadu vecumā sēdēju uz balkona malas[kas ir visai neticami],bet es perfekti atceros,kā uz šīs malas uzskāpu un sēdēju,kā man nolidoja melnā,pūkainā čība[ ],kā čība gulēja lejā,uz zāles....šaubos vai tas tiešām ir noticis....

Bet tā dažbrīd atceros kādu miglainus fragmentus,kā biju iestūķēta vienos ratiņos ar sīci,vai vēl kaut kādas dīvainības...

Iesūtīja: Atēna ; laiks: 27.04.2006 14:05

tā fragmentarus kadrus atceros vel no 3 dzimenes bet ta normali hronologiski un plustosi atceros kautkur no bernudarza izlaiduma(1999). man vispar ta ari ir ka dazreiz ja ma paprasija ko es dariju pirms 1 h es nemacetu atbildet.
tacu varu lepoties ar to ka atceros savu pirmo knupiti kurs tika pazaudets kad man bija kads 1gadins.

Iesūtīja: HP_girl ; laiks: 27.04.2006 14:22

Es arī varu iegrimt dziļās atmiņās bet ne pārāk dziļas, nebūšiu pārsteigta ja jūs man piekritīses ka vismaz kādam no jums it bijis tā ka neatceras ko darīja pirms nedēļas, bet atceras ko darīja 4 gadu vecumā.

Iesūtīja: Jawenna ; laiks: 17.05.2006 17:42

es atceros kad tētis negribēja lai gaisma paliktu ieslēgta, man bija ap 3 gadi
tad atceros ka skatijos pļavā, savā 4 dzimšanas dienā..

Iesūtīja: kentaurinjs ; laiks: 17.06.2006 18:42

es atceros kaa man mainiija ''pampeerus''... atceros zaljo iesainjojuma papiiru...patiikamo veesuminju... mamma saka,ka tas vareetum buut kkad pirms 3ju gadu vecuma...
atceros virtuves skapiiti...to,kaa njeemu no taa nost ''lipinaamus'' laaceenus...kaa mamma mani uzceela sev uz pleciem ...vieniigaa reize,kad mani taa paceela... apmeeram 3 vai 4 gadi...
nupat atcereejos vel kko...fotograafu un fotograafeshanos 2-3 gadu vecumaa....taadaa miikstaa,dzeltenaa kazocinjaa,kas diivaini koda...atceros savu bildi fotograafiju stendaa
beernudaarza izlaidums...4 gadi laikam (divus gadus peec tam nodirneeju maajaas,liidz 6 gadu vecumaa saaku iet skolaa)
kaa mamma baroja mani ar kkaadu putrinju..kas man negarshoja,bet tomeer tiku eedusi
senaakaas atminjas laikam man sniedzas tikai no 2 gadu vecuma...bet kkaadaa sakaraa es dazreiz ''itkaa atminos'' sevi naakam pasaulee..kkaadaa orandzdzeltenaa gaismaa... dziive izspeelee visaadus jokus...

Iesūtīja: lightness_flame ; laiks: 17.06.2006 19:02

nu laikam manas senākās atmiņas ir no ~ 3 gadu vecuma. (tagad 17) Tā es secināju ar saviem vecākiem, jo kad biju maza, tad mēs dzīvojām Vecrīgā un es pat līdz šai dienai atceros, kā bija iekārtota mūsu istaba un kur atradās visas lietas...un es atceros pareizi, jo (nu kā gan mani var apstrīdēt?? ) mani vecāki to apstiprināja...

Iesūtīja: Flare ; laiks: 17.06.2006 19:26

Atceros, kad mani vecāmāte 3 gados uz mani lamājās. Un vēl, - ka kko savā vecajā dzīvoklī kko skraidu un runājos. Vispār, smieklīgi, tā kaut ko atceroties.

Iesūtīja: utiks ; laiks: 19.06.2006 02:00

atceros, ka divu gadu vecumā autobusā pakāsu kurpi, kad bija jākāpj ārā
atceros epizodi ar māsas pauri + lāpstu
atceros, kā man iemeta ar akmeni pa feisu
atceros, kā tētis no Grieķijas atveda skaistu, melnu krūzi un želejas delfīnus
atceros, kā meklēju koubojiņu, kam varēja noņemt matus un pisķikus, tā arī neatradu dēm
atceros, kā nokritu un apčurājos
atceros, kā Aņč šūpojās un iekrita grāvī

visi jau atceras kādas epizōdes, un neviens nevar atcerēties visu
bet, ja saka, ka var, ej nu pierādi, ka tam smirdīgajam melim nav taisnība

boksvami!

Iesūtīja: forbiddenwood ; laiks: 06.07.2006 09:16

Kad es ar savu ģimeni dzīvojām dzīvoklī, toreiz man bija 3 gadi!
Un tas vēl nav viss! Es atceros nevis no sava skata, bet gan kādas citas radības, jo es vēl ar vien redzu slīpi no augšas, iespējams no kāda zirnekļa vai mušas!
Tādas atmiņas ir daudzas, arī nesenā pagātnē!

Reinkarnācija!

Iesūtīja: kedudraugs ; laiks: 06.07.2006 20:56

Es atceros ka mēs vienreiz ar tēti un viņa draugu lasījām plūmes pagalmā un nesām iekšā mammai virtuvē!!! Man tad laikam bija kādi 4 gadi

Iesūtīja: Saiva ; laiks: 07.07.2006 07:34

Es nezinu taa iisti, jo mamma daudz staastijusi par maniem niķiem un stiķiem.
Bet vienu skumiigu vietu es atceros, es biju ljoti maza, kaadi 3 vai 2 gadinji, bija vecmammas beeres un mani tureeja kaada tante rokaas, bet es par visu varu gribeeju pie mammas. Skumiigas atminjas, bet 1 no skaidraakajaam.

Iesūtīja: Liliya ; laiks: 12.07.2006 11:15

Es savās atmiņās varu iegrimt līdz laikam,kad es vēl biju +/- vienu ar pusi gadiņu veca un vēl mans vecvectēvs bija dzīvs..
Lai nu kā,bet viņš mani paņēma pičpaunā un gāja uz kūti.. Es atceros tikai to,ka riktīgi skaļi sāku brēkt,kad ieraudzīju govi un tālāk viss ir kā miglā tīts...

Tad vēl atceros,kā pateicu pirmo vārdiņu,tas ir pats labākais!! Šis vārdiņš bija- tata !Nu es protams biju domājusi tētis,bet labi ka vēl tata izmocīju..Es stomījos tik ilgi,ka visi padomāja,ka ar mani kkas slikts notika.aizrijos vai slima..

Un vēl atceros,ka gribēju barot vistas,bet tiklīdz viena man panāca tuvāk,tā ieskrēju mājā bļaujot,ka vista mani grib apēst!!

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 14.07.2006 21:21

Es nezinu, cik veca es biju, bet atceros, kā biju savā gultiņā tēta istabā... agrāk es zināju arī, ko tad domāju, bet tagad gan esmu to aizmirsusi, vien zinu tikai to, ka biju ļoti pamierināta... Tiko paprasīju mammai viņa teic ka aptuveni gads, bišku vairāk. Neviens man īsti netic, ka es to atceros, bet pirmastam man neviens to nebija teicis, bet es atcerējos, kā gultiņa stāvēja tēta istabā, kurā vietā...

Iesūtīja: ditinj ; laiks: 14.07.2006 23:33

Nu es neko iipashoi daudz neatceros.
Reizeem gan to, kas dariits kopaa ar maasicaam un veel vienu mirkli, kad man bija kaadi 5 gadinji un mees ar maasicaam vasarniicaa speeleejaamies.
bet reizeem vinjas man staasta ka mees kko esam dariijushas, beet man atkal neshkjiet, ka taa tas buutu bijis un vai maz ir bijis Un otraadi

Iesūtīja: cepti āboli ar vaniļu ; laiks: 15.07.2006 00:32

Hmz. Patiesi interesanti. Manas pirmā atmiņa ir par to kā es gulēju ratiņos un mamma lasīja grāmatu, grāmatai pāri bija krāsainas svītras un man vēl pāris gadus likās, ka tajā grāmatā varētu būt kas interesants (sērija "senatnes domātāju darbi" vēl tagad neesmu ne vienu no tām grāmatām izlasījusi). Vēl ir viena dīvaina atmiņa par kaut kādu angāru un to kā mana mamma ar draudzeni pēta savu griestu lampu kas ielikta kastē, bet par to es neesmu pārliecināta, ka tā tiešām notika.
Vispār vairāk vai mazāk atceros lietas no trīs gadu vecuma - varbūt būtu labāk ja tā nebūtu. Piedevām kaut kādā brīdī es pamanīju, ka pieaugušie neatcerās kā ir būt bērniem un nosolījos sev to nekad neaizmirst

Iesūtīja: lionlife772 ; laiks: 03.12.2006 15:50

fragmentus neatceros, bet atceros no kurām atmiņām man sākās uztvere. Bija atbraukuši mammas vecākās māsas ģimene. Viesistabā bija uzklāts galds.Atceros pat kur sēdēju. Es izgāju no savas mājas un gāju apkārt mājai pie sava suņa. Ļoti vēlas atmiņas... man bija jau 4 gadi.

Iesūtīja: Frozen Cherry ; laiks: 03.12.2006 15:55

man ir vecas atmiņas, ko glabāju dziļi prātā, lai pierādītu pati sev, ka biju laimīga,un tāda atkal kādreiz būšu. nezinu kura ir visvecākā. bet ir daudzas. īpaši no bērnudārza laikiem. atceros pat vienu sapni no tiem laikiem

Iesūtīja: kikjo ; laiks: 03.12.2006 16:13

Neko neatceros, man ir problēmas ar bērnību un tās atmiņu atsaukšanu prātā
pilnīgi nopietni, es pat kaut kādu ceturto klasi neatceros, mana galva ir tā pārblīvēta, ka vietas nav gandrīz nekam.
Vienīgais ko spēju atsaukt prātā, ka māsa man iekoda rokā un es aizgāju uz vannasistabu, apsēdos un raudāju, ne jau par kodienu, bērnībā viņa man daudz koda, bet par to, ka viņa to atkal izdarīja, vai kaut ko tādu no šīs operas.
Cik man bija gadu, nu nez, kādi septiņi, varbūt vairāk.
Kaut kur lasīju, ka cilvēks vissāpīgākās lietas noglabājot zemapziņā, lai viņam nebūtu pastāvīgi jācieš, ja tā padomā, sasodīts, kas tad ar to manu bērnību īsti ir bijis

Iesūtīja: Extrem de inflamabil ; laiks: 03.12.2006 23:12

Nesen lasīju rakstu (Ilustrētajā zinātnē), ka liela daļa cilvēku pēc 10 gadu vecuma neatceras, kas pirms tam noticis, tā kā diez vai ar tevi ir noticis kas briesmīgs, vienkārši citi kuri neko neatceras īpaši tam nepievērš uzmanību

Iesūtīja: Piektdienas mīlestība. ; laiks: 17.12.2006 20:13

Man bija interesanti.
Es atcerējos fragmentu, kuru es pati neredzēju, bet tas bija kaut kur no debesīm - es redzēju, ka mamma un tētis stumj ratiņu, kuros iekšā esmu es. Es zīdu pudelīti. Tā biju es, jo mammai kad stāstīju pastāstīju par ratiņu izskatu un pudelīti, tas bija 4/5 mēnešu vecumā.

Iesūtīja: kikjo ; laiks: 17.12.2006 20:19

bērnību varbūt, bet es pat piekto klasi gandrīz neatceros, bet tas tā smejoties. Ar atmiņām vispār ir dīvaini, tās uzrodas td kad nav vajadzīgas un tad tās vairs nevar dabūt prom, bet kad kaut ko vajag atcerēties, kaut sitams, nekas nenāk prātā, kaut kā dīvaini mēs tie cilvēki esam iekārtoti.

Iesūtīja: Devils*Little*Sister ; laiks: 18.12.2006 18:48

Dažreiz ir tādi uzplaiksnījumi ar senām atmiņām, kad vecāki vai citi cilvēki stāsta man par to, kāda es biju maziņa. Taču varbūt tā ir tikai mana iztēle.

Iesūtīja: Eliza Lūcija Burve-Santangelo ; laiks: 18.12.2006 20:35

tpu, atmiņas ir jokainas lietas! vienreiz mn kāds pieteica, lai atceros pateikt, ka jānopērk k-kāda kaste, vai jāpaņem kautkas līdzi, bet vajadzīgajā brīdī neatceros.

tagad - teju gadus uz priekšu - pēkšņi iešaujās pŗatā - taču biaj jāpasaka, ka jānopērk tā kaste, jāpaņem lieta! ak, ts bija pirms .... gadiem.


visspilgtāk atceros, kad biju 2-3 gadiņus veca, un man teica, ka mēs ar ģimeni brauksim klausīties dāņu kori. me pārprata, do`maja, ka mēs uz dāniju braucam. es vēl līdz 4 ar pus gadu vecumam (tad es patiešām braucu uz īsto dāniju) dzīvoju stingrā pārliecībā, ka dānija atrodas tikai 2 stundu gara brauciena attālumā.


jēziņ, man vēl tagad jāsmejās līdz asarām. auch. bet es neatceros, ko darīju piemēram, pirms nedēļas. visas `tas skolas dienas ir vienādas.

Iesūtīja: Eriette ; laiks: 18.12.2006 20:39

nenozīmīgi uzplaiksnījumi sākot no 3, 8 gadiņiem. sīkāk par to runāju http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?showtopic=35903&hl=.

Iesūtīja: Extrem de inflamabil ; laiks: 19.12.2006 02:29

Iesūtīja: rupuciite ; laiks: 19.12.2006 08:18

Man arī nav īpaši spilgta atmiņa No pašas bērnības atceros tikai pāris saraustītus fragmentus.
Kādu 2/3 gadu vecumā, kad biju pie omes laukos, tur bij kkaada tante ar lielaam brillem un vinja mani tureeja kleepii pie lieeela pusdiengalda. (kā vēlāk izrādījās, tā bij mana tante no Amerikas )
Atcewros kādu 4 gadu vecumā, kad ārā lija lietus, mēs ar brāli izgājām pagalmā. Baigi forši. Atceros, ka gaiss bij baigi svaigs (man vairāk sajūtas izdodas atcerēties, nevis attēlus)
Aaa, un tad vēl atceros, kad savai māsīcai dziedāju "Aijaa, zhuuzhuu", lai vinja aatraak aizmigtu un man nebuutu jaadalaas ar vinju ar shokolaadi . Man bija kaadi 4/5 gadinji...

Iesūtīja: megya ; laiks: 22.12.2006 15:05

Es atceros Ziemassveetkus, kad man bija kaadi 4 gadi!

Iesūtīja: The Best Angel ; laiks: 06.01.2007 17:54

Atceros notikumus tieši manā trešajā dzimšanas dienā. Saņēmu no mamma apsveikumu. Tas bija īpašs, jo mamma jau ilgu laiku dzīvoja Norvēģijā. Tikko atcerējos, ka divu gadu vecumā mani veda uz kaut kādām procedūrām, jo biju slima. Atceros baisus aparātus.

Iesūtīja: Emociite ; laiks: 21.01.2007 00:49

Es atceros fragmentu no bernudarza:

Puisis bija notupies chetrapus un rapoja man apkart gaudojot ka suns. es neiztureeju un iespeeru vinjam ar kaaju.
Mani nosedinaj sturee pie mantu kastes.
Vinsh skali raudaja, betnes ar naidiigu aci skatiijos uz audzinataju.

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 04.02.2007 12:18

Pati pirmā atmiņa,man ir no 2 gadiem,kad es vēroju ezera ūdeni. Vēroju,vēroju,kritu... Redzēju miljoniem burbuļu sev noskrienam gar acīm un atcerējos,kā nodomāju :"Cik skaisti!" Mamma pārbijusies man izvilka no ūdens,bet gribēju palikt zem ūdens ilgāk,tolaik tas bija kaut kas vēl nepiedzīvots un jauns...jauna pasaule. Tagad brīnos,kā es toreiz nepārbijos. Ļoti spilgts atgadījums.

Iesūtīja: Selina ; laiks: 04.02.2007 12:24

Es varētu apzvērēt, ka atceros savas kristības. Nu to, kā man virsū lēja ūdeni, bet es bļāvu, jo man dikti nepatika. Varbūt tomēr esmu to nosapņojusi...

Iesūtīja: Maple ; laiks: 04.02.2007 12:28

Es ļoti labi atceros vairākus notikumus.
Sensensensen ar mammu gajām pie omas uz dārzu. Tur bija lieli rabarberi un es vienu tādu gribēju. Un arī dabuju lielu, garu rabarberu, kas likās ir garāks par mani.

Iesūtīja: Ernestine ; laiks: 30.07.2007 18:28

Es isti nezinu cik man bija gadu, betatceros to, ka kad 1 reizi atnacu uz darzinu, es sausmigi raudaju, visu laiku keros mammai pierokam un kajam, lai vina mani neatstaj tur vienu!

Tad vel atcero, ka es sedeju ratos un mamma ratim sedza virsu plevi, jo stipri lija!

Iesūtīja: MazaaRaganina ; laiks: 30.07.2007 18:35

nju es atceros veel kad teetis bija - vecaaki izshkjiiraas, kad man bija 3 ar pus gadu apmeeram....

nju diezgan taalu atceros..

dazhi fragmenti vairaak no diviem gadinjiem, kad maasa siika bija...un veel daaaaudz liidz 3 ar pus..taalaak jau bik vairaak utt..

Iesūtīja: ČoČanga ; laiks: 30.07.2007 19:16

es atceros to, ka es biju tikko piedzimusi, un mani mazgāja.

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 31.07.2007 18:30

Atceros kā es rāpoju pa klupkrēslu.. man mājā vēl ir fotogrāfija... Man bija 2-3 gadi...

Iesūtīja: LaurCIs ; laiks: 31.07.2007 18:34

atceros kā 3gadu vecumā gulēju slimīcā kolidorī jo vairāk nebija brīvu vietu palātās

Iesūtīja: Angel! ; laiks: 29.08.2008 02:21

Atceros kad man bij gandriz 2 gadi man taisija smagu operaciju un es atceros gandriz pilnigi visu no tas operacijas ko tiesi man darija es atceros pat ka es aizmigu kad mani iemidzinaja prieks operacijas! es iepriekseja lapaspuse lasiju par to kur cilveks nionak kad nomirst! es agrakdomaju kad biju maz ka cilveks nonak debesis bet tagad man ta neliekas bet ta nevar but ka tu nomirsti un vis tukwa melna bilde! ta snavv reali atceros ar manim bija viens negadijums kad mani notrieca masina es guleju bez samanas ljoti ilgi par manu dzivibu cinijas ilgi! un es atceros mozka tas izsklausas stulbi bet es redzeju kautakdu pazemes tuneli kur bija ljoti tumw un beigas spideja ljoti spilgta gaisma ka saule es gaju pa to tuneli talak un kad biju pie pawas gaismas saku sajust riktigas sapes un tad es atveru acis arsti stastija ka es knapi izdzivoju! nav patikami atcereties kautko tadu prosta man sodien nav gariga tapec ar rakstu savadak nebutu uzrakstijis! Divaini bet kad tu guli tev dazreiz ir tadi sapni itka tu jav utu kautkur to redzejis vai piedzivojit to piemeram tu redzi sapni kautko nepazistamu un tu to atcerie sitka ta sbutu ar tevi atceries pilnigi visu tikai neatceries kad tas ir bijis un kas tie par cilvekiem sapni vai ar kad tu sapno pec tam kautkur ara tas ar tevi notiek ko tu esi redzejis sapni tu uzreiz aizdomajie sun saki draugiem es to redzeju sapni kas te tagad notika tas ir baigi divaini es gribetu sanemt atbildi kur cilveki noklust pec naves! bet diezvai es tadu atbildi sanemsu! bet ta nevar but ka tu nomirsti un vis acis vienigi melna tukwa bilde ka tu neko nedoma nepar ko nesapno ne nu ja padomat no medicinas puses tev kermeni pilnigi vis atsledzas smadzenes sirds kad tu nomirsti tas irr reali ka tu vari neko nedomat prosta atslegtie sun gulet!! bet ta sbutu nereali kautka iedomajie stu dzivo un nakosaja diena nomirsti un neko vaiak nesaproti tevis vispar vairak itka nava tu neko nesaproti kas ar tevi ir vai iedomajies tu aizej gulet aizmiedz un vis tas pats kas izsledz televizooru ekrans rada un kad izsledz vions vairak nerada ta ta4u nevar but ar cilveku ka kad cilveks nomirst vins pilnigi atsledzas un neparko vairak nespej domat vispa melna tukwa bilde! nezinu es labrat uzinatu ka tas ir bet man vel ir parak ilgi priekw ta man bija pazistams draugs kurs nesen nomira un tikai del ta ka gribeja redzet kur cilveks noklust pec naves vina pedejie vardi bija kad vins mira manas rokas (ES OBLIGATI ATGRIEZIZOS UN IZSTASTISU TEV MAREK KUR CILVEKS NOKLUST PEC NAVES) kaut es ar esmu dzeks bet man noticeja asara iedomajaties labs draugs nomirst uz rokam! un tikai del tadas mulkibas lai uzinatu kur cilveki noklust ceru ka vinam ir labi tur kur vins tagad ir!

Iesūtīja: Kira m.emo.ria ; laiks: 29.08.2008 09:09

Es spēju atcerēties pa fragmentam no 4, 5 gadu vecuma. Vai arī kādu konkrētu lietu.
Piemēram, kad es biju 4trus gadus veca, es pārvācos no dzīvokļa uz māju, bet es vēl jo projām spilgti atceros dzīvokļa zaļās un violetās grīdas un savas istabas rozā aizkarus.
Tad es vēl atceros ainas no vannošanās un to kā es skrēju pa visu dzīvokli aurodama un slēpos, lai tikai man nešpricē dibenā.
Bet par agrākām atmiņām, man stāsta visādas brīnumu lietas, ko esmu darījusi, bet tās man ir miglā tītas.