Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Švilpaste ; laiks: 13.01.2005 11:02

Lai gan saka,ka Paradžie ir vienkārši mākoņi ar eņģeļiem, Dievu :blink: Svēto Pēteri , noteikti katarm ir savādāka
Manējā - dārzs,kur vlabi izklaidēties, pēldēt pelbaseinā,dzert kokteilīšus un skatīties ,kā pie Zelta vārtiem stāc rindā visi mirušie.

Iesūtīja: Maxwels ; laiks: 13.01.2005 12:48

Nu... var teikt, ka Paradīzi iedomājos kā kādu skaistu vietu, kur zāle vienmēr ir zaļa un koki un puķes vienmēr zaļo un zied... Varbūt diezgan vienkārši, bet tomēr skaisti. Ak jā, tas ir kā skaists dārzs, kuram blakus ir pēc izskata glauna viesnīca ar visdažādākajām izklaidēm...

Iesūtīja: pelmeniC ; laiks: 13.01.2005 12:53

Kā lielu dārzu ar skaistām puķēm un kokiem, kurā valda mūžīgā vasara. Tajā taigā plānās drēbēs un mielojas ar gardiem augļiem. Nu patiesībā kaut ko līdzīgu bērnībā redzēju grāmatā ''Bībeles stāsti bērniem'' un tas iespaids man nāk līdzi

Iesūtīja: The Master ; laiks: 13.01.2005 17:49

Nedomaaju, ka jebkuru no shiem variantiem uzskatu par pienjememu, patiesu vai arii man piederiigu
Nezinu vai vispaar ticu paradiizei, ja arii 100%zinaatu, ka taada eksistee tad iespeejams visaados veidos censtos to noliegt- neuzskatu, ka tur nonaak paaraak daudzi..katraa zinjaa zinu, ka paradiizee nenoaakshu- droshi vien, ka nonaakshu elee...
Shaubos vai kaadam buutu atveeleeta taada privileegjija tur(paradiizee) nonaakt, jo tik labu cilveeku vienkaarshi nav!

Iesūtīja: emily ; laiks: 13.01.2005 17:56

engjlji... shuupoles... rozes... maakonji... lietus... smarziigi jasmiini...strauts...putni....

izklausaas banaali bet es iedomaajos taadu paradiizi

Iesūtīja: Forte ; laiks: 13.01.2005 18:19

oooooo, party house, hot girls go topless!
yeah, I wish....

Iesūtīja: Mistake of God ; laiks: 14.01.2005 14:12

Paradīzi pēc nāves? Es domāju, ka gribētu es vietu ar nesabojātu dabu, kur viegli dzīvot ar to saskaņā, nu ar maigu klimatu, lai nav vajadzīgs dzīvot telpās, un katrā ziņā ļoti plašu, lai var klaiņot dienām ilgi, lai nav burzmas, jo pēc savas nāves es noteikti gribētu daudz ko pārdomāt, bet vispār man liekas ka tādas riktīgas paradīzes nemaz nav, ka mēs vienkārši pazūdam... Nezinu...

Iesūtīja: W-Shadow ; laiks: 14.01.2005 16:03

Parad?zes nav, ir reinkarnācija.

Protams, iespējams, ka kādā no existences plāniem pastāv vieta, kas atbilst kādam no populārākajiem paradīzes stereotipiem. Tomēr [labi, tas ir "tikai" mans viedoklis] tā nav vieta, kur visi nonāktu pēc nāves un "existētu ilgi un laimīgi".

Paradīze[un elle arī] ir neloģiska. Kāda būtu jēga uzkrāt bezgalīgu skaitu dvēseļu vienā vietā? Kāda ir paradīzes funkcija?

Pat ja paradīze existētu, tā nebūtu apraxtāma, jo, lai būtu iespējams uzturēt "mūžīgās svētlaimes" stāvokli, tai būtu visu laiku jāmainās un katram cilvēkam tā būtu citāda. Pretējā gadījumā tur valdītu "mūžīgā garlaicība".

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 14.01.2005 20:22

Nezin kāpēc man šķiet, ka cilvēks ir būtne, kam apniktu gan gulēšana ziedu pilnā pļavā, esot pilnīgā harmonijā, gan mierpilna laika pavade eņģeļu kompānijā. Nu jā, runājot bez ironijas, domāju, ka cilvēks pats spējīgs radīt gan paradīzi, gan elli. Kas tai brīdī liksies šī apzīmējuma vērts, atkarīgs no katra apstākļiem, dzīves uztveres, vecuma [..]. Tomēr domāju, ka katrs ir piedzīvojis tādu mirkli, kad tu jūties droši, pasargāti. Kad esi laimīgs. Kad gribas smaidīt. Grūti izskaidrot, bet domāju, ka mani saprata.
Nedomāju, ka paradīze ir konkrēta vieta. Tas nav cilvēka dabā, kurš ir pakļauts nepārtrauktām pārmaiņām.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 14.01.2005 23:29

ar iistajiem cilveekiem jeb kuraa vietaa
ja ir pareizie cilveeki apkaart tad ir vienlaga kuraa miskastee seedeet, bet ja vinju man nav - tad pat eedenes daarzs nav labaks par to pashu miskasti

bet jataa tad man labaak patiktu darzs uz makonjiem - tikai bez necieshami rozaa kraasas, bet zelta malinjas patieshaam nebuutu slikti un tad vajaraa seedet uz tadas un veerties pasakaini skaistaa saulrietaa, un skatiities uz prieciigajaam sejaa zem sevis

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 15.01.2005 01:25

Viss ir ļoti vienkārši - nav tādas paradīzes.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 15.01.2005 11:59

Elementāri. Tā ir tāda vieta kur visi tev liek svētu mieru,tu vari apmierināt jebkuru savu iegribu un neviens tev neko neteiks,ar visiem tu dzīvo saskaņā un nekonfilktē,tu vienmēr esi apmierināts ar visu apkārtējo pasauli un cilvēkiem kas uzturas tev blakus. Un protams,tavas domas vienmēr saskan ar visu pārējo cilvēku domām.
Diemžēl: tā kā tas nav iespējams,vismaz pēdējais jau noteikti ne,tad paradīze pati par sevi nav iespējama.

Iesūtīja: The Master ; laiks: 15.01.2005 18:10

Viss ir ļoti vienkārši - nav tādas paradīzes.

Iesūtīja: Crash ; laiks: 16.01.2005 00:53

Mana paradiize ir taa kaa islamaa - ar duci nevainiigu meitenju

Iesūtīja: MOJO_master ; laiks: 25.01.2005 17:21

Paradīze, tā ir nāve. Nāve, pēc kuras nekas vairs nepastāv. Ne labais, ne sliktais, tikai tukšums, tumsa, pamestība un aizmirstība. Jauki protams ir ticēt pasaciņām, uz kuru rēķina iedzīvojas visi tie muhamedi un kristi, taču večiem vienkārši bija aizbraucis šīferis uz Nekurnekadzemes aizmirstākajiem nostūriem.
Mana paradīze ir papīra lapa, uz kuras ar zilu tinti uzrakstīts teikums: ...dzīvo šo dzīvi un "izbaudi" to pilnībā, jo sliktāk būt vairs nevar, tu vari "tikai" nomirt...

Iesūtīja: Aeris ; laiks: 26.01.2005 14:33

Mana paradīze ir ar mākonīšiem un ar daudz puķēm. Tur ir skaisti un silti.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.01.2005 15:11

Mana paradīze ir kāda brīnumaina ieleja, kurā satiekas maģikais, mītiskais un reālais un viss kļūst patiess un īsts...
Tajā noteikti būs viens milzonīgs ūdenskritums un upe, kā arī augs daudz ozolu... un debesis vienmēr būs zilas un spīdēs saule, un visapkārt lidos daudz brīvu putnu un taureņu.

Iesūtīja: Sesila14 ; laiks: 29.01.2005 15:09

Paradīze ir tā, kur es varētu satikt tos kurus vēlos. Ja ģribētu varētu paskatīties ko dara uz zemes!

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 29.01.2005 15:19

Mana paradīze ir vientuļa vieta, kur nonāk outsideri

Iesūtīja: Ginta ; laiks: 14.05.2005 17:34

Mana paradīze ir sapnī, kur es kļūstu brīva...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 14.05.2005 19:21

Mana paradīze ir vieta, kur es varu darīt to, ko gribu, bet kam parasti pietrūkst laika un naudas..
Protams, tā ir brīva daba ar mežiem, ūdeņiem, kalniem, tur ir silts un saulains. Tas -- par izskatu..
Tur var gulēt zālē, ēst šokolādi, klausīties mūziku, lasīt, dejot, ārdīties, satikt foršus cilvēkus, ja kļūst vientulīgi.. nebūtu slikta arī pieeja netam, bet tas laikam būs par daudz prasīts..

Iesūtīja: alohamora ; laiks: 14.05.2005 19:30

man liekas, ka paradiizei jaapiepildaas visam, ko tu veelies un jaamainaas peec tawaam iegribaam. tai jaabuut idaalai vietai, kur tu juuties pilniigi laimiigs (diez ko origjinaali vis nesanaaca).

Iesūtīja: spitzbube ; laiks: 20.05.2005 20:26

hmm, patiesībā nekad tā arī neesmu aizdomājusies, kāda ir MANA paradīze. Visnotaļ viņa nav&nebūs tradicionālā Ar mākonīšiem, augļu kokiem&tāā.
Man būs pašai sava .Vienīgā..

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 20.05.2005 22:06

Ja paradīze ir domāta kā vieta, kur es nonākšu pēc nāves (nevis vnk pilnība), tad Aspazijas vārdiem runājot

Mūža gaisma tam tik mirdz,
Kam no dzīves šķirta sirds.

Vienvārdsakot, nav Paradīzes.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 20.05.2005 22:06

Mana paradīze ir kā liels mežs ar vairākām pļavām,un kur mīt visādi dzīvnieki,putni,kukaiņi.Tur arī staigā vienradži,skaistum skaisti zirgi,un citas būtnes.Tur mītu tikai labie cilvēki,vai kādi citi "izredzētie".Tur būtu mūžīgā vasara,vienmēr ziedētu puķes un citi augi,lidinātos enģeļi,un visi būtu draudzīgi.
Es domāju ka aktrs nonāk savā paradīzē,un cilvēki ar radniecīgām dvēselēm nonāk vienā un tajā pašā paradīzē.Mīloši pāri arī nonāk vienā,un tā lai neviens nebūtu bēdigs vai noskumis.Mēs savu paradīzi iedomājamies citādu.

Iesūtīja: gride ; laiks: 23.05.2005 15:46

mana paradiizee es vienmeru varu versties pie Dieva un vinjam blakus ir Jezus (vinji izskatas ka cilveki bet ir gari) kaa makonjos vienmer... bett visi grecigie (kuri nozhelo grekus) ir tada kaa musu pasaules zeme, ar kokiem, upem utt. bet ir ari varti kuru prieksha ir svetais Peeteris... vienmer vari versties pie svetajiem...
nu tads man priekshtats lai gan tas ar laiku varbut mainisies...

Iesūtīja: iMiS™ ; laiks: 23.05.2005 16:19

Es paradīzi vienmēr iztēlojos, kā lielu klajumu...ar skaistu zāli, un man blakus atrodas Dievs...es varu ar viņu runāt, un pie viņa vērsties...un ja es k-ko ievēlos tas parādās...ja es vēlos atrasties mežā, viss pārtop mežā...itkā mana vēlmju piepildījums...

Iesūtīja: skow ; laiks: 23.05.2005 18:35

Mana paradīze?

Tā varētu būt tāda vieta. Istaba. Nē dzīvoklis. Pēdējais stāvs (no 20stāviem kādiem?). Ļoti gaišas istabas. Maz mēbeļu. Gultas nebūtu. Parasts matracis. Dators uz grīdas. Logiem priekšā nekas nav. Ne žalūzijas nekas. Klusums, miers. Bet to klusumu varētu apstrīdēt, jo mūziku gribēšu.
Manā paradīzē iederētos vēl kāds man mīļš cilvēks, lai varētu visu laiku būt ar mani.

Iesūtīja: spitzbube ; laiks: 23.05.2005 21:22

Skowai gan tāda savdabīga paradīze.

Iesūtīja: skow ; laiks: 23.05.2005 21:46

Skowai gan tāda savdabīga paradīze.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 23.05.2005 21:59

Man paradīze ir tāda kā Dievs to radījis...
Es tikai nezinu vai mani tajā ielaidīs...

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 23.05.2005 22:00

mana paradiizee es vienmeru varu versties pie Dieva un vinjam blakus ir Jezus (vinji izskatas ka cilveki bet ir gari)

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 24.05.2005 09:23

Paradīze... Tā ir vieta, kur tavā sirdī vienmēr mājo miers, prieks un laime. Ne mirkli tevi nenomāc rūpes vai skumjas, tur nav vietas raizēm. Paradīzē augstākais un pilnīgakais spēks ir mīlestība - beznosacījumu pilnīga mīlestība, kas valda starp cilvēkiem un starp Dievu. Tur ir vienkārši labi. Tik labi kā tais brīžos uz zemes, kad mums ir pilnīgas laimes sajūta.

Paradīze ir dāvana, nevis alga. Paradīzi nevar izpelnīties, to var tikai pieņemt.

Iesūtīja: gride ; laiks: 24.05.2005 15:53

Anime...

Iesūtīja: Goldberry ; laiks: 25.05.2005 01:55

Nav paradiizes un nav ellles.

Bet ja runaajam par to vietu kur cilveeks nolkjuust peec naaves - peec naaves vienkaaeshi ir bezgaliigs tumsa, jo buutiibaa nav nekaa. Nav nekaa ar ko apzinaaties to kas ir apkaart. Civleeka apzinja nomirst. Taapat kaa kjermenis.

Ja ar paradiizi saprot vietu kur ir ljoti ljori labi - respektiivi utopisko laimes zemi.

Tad taa ir vieta, kur probleemas ir tieshi tik daudz lai buutu ko risinaat, bet lai neveiksmes gadiijumaa nevienam paaraak nesaapeetu.
Taa buutu vieta, kur briivais laiks un darba laiks ir sabiidiiti harmonijaa, un kur civleeki sanjem vairaak nekaa ir pelniijushi. Kur man miiljie cilveeki nekad nemirst, un kur labaas lietas nekad nemainaas un kur nekad nav sasodiiti ilgs laiks.

Iesūtīja: Lauwinja ; laiks: 31.05.2005 13:20

mana paradīze ir vnk debesis....un es esmu eņģelīc debesīs

Iesūtīja: zuzee ; laiks: 31.05.2005 14:16

IEDOMAAJIES , ielu... vetspilseetas ielu... Jaun Anglija ielus... cilveeki... zirgi.. mashiinas, Nemitiiga skrieshana... laiks... laika nobiide... pulstenju zvani.. Lielais Bikbends cilveeki muuk no lietus, zem aviizhu lapaam... vecas sievas.. jauni beerni.. viiri, kundzes! Laiks... Koki, lapas....Mana maaja... vai vienalga kas.. lietus , [ pasaule skaisti smarzho lietus laikaa ] gaish dziivoklis, pukes....Laime MANA PARADIIZE


man tieshaam nevajag nekaadas tur pukes, varakviiksnes... es neesmu tik idealizeeti, kaa juus....

Iesūtīja: Hellsing-The Alucard ; laiks: 31.05.2005 17:28

Vietu,bez Incognito!

Iesūtīja: letter ; laiks: 07.06.2005 17:21

Es domāju paradīzes vairs nav... Tas bija tikai dārzs...
Taču ir "debesis" un ir "uguns jūra" (spriežot pēc bībelē rakstītā)!!! Un vislielākais kaifs ir būt kopā ar Dievu debesīs!!!

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 08.06.2005 09:22

Ja būtu jāizveelaas no dotajiem variantiem, tad lielu daarzu ar pukkem, jo tas man sskiet reaalaaks, bet es tur veel tos passus vecos labos ennggellus pievienotu un arii laimiigus garus...

Iesūtīja: Spicule ; laiks: 11.06.2005 15:16

Paradīze? Hmmm... varētu būt tāda pati kā mūsu tagadējā dzīve tikai mēs nejustu sāpes. Būtu gan raugi gan tusiņi...pilsētas veikali....Visvairāk daba....smaržīgas puķes dzīvnieki, kas nebaidās un putni debesīs!
Unarī nebūtu naudas vienību, kā arī bandītu nebūtu ( nu ja tos jau uz elli)...visu varētu ņemt... Tur tiešām nebūtu garlaicīgi!
Protms būtu jau labi, ja varētu dabūt arī spārniņus...

Iesūtīja: disaster ; laiks: 06.11.2005 14:00

viss ir vienkaarshi...mana paradiize ir zeme...

Iesūtīja: violetcreme ; laiks: 06.11.2005 15:38

Atceros, ka man uz šādu jautājumu bija jāatbild septītajā klasē!
Atceros arī to, ko atbildēju....

es jau dzīvoju uz savas paradīzes!

Iesūtīja: Pinsy ; laiks: 22.11.2005 16:38

"Apsolītā paradīze" Būtu tāda jauka vieta ar daudz mākoņiem, un puķēm, un viss tur tāds gaiš un gaisīgs..
Bet mana paradīze ir prikolīgā vieta .. Pagaidām..

Iesūtīja: Adenaide ; laiks: 22.11.2005 22:11

My heaven is your hell
Nav nekādas stapības,kāda ir paradīze.Galvenais ir sirdsmiers. Tur,kur ir sirdsmiers-tur ir mana paradīze....

Iesūtīja: Kas_i_tas ; laiks: 22.11.2005 22:12

Mana paradīze no visiem šitiem variantiem visdrīzāk ir Liels dārzs apuķēm un kokiem... jo tādā vietā kā paradīze man vajadzīgs ir miers utt. utjp. un tml...
Prikolīga vieta,kur varētu iztrakoties... tādu jau var uzradīt tā pat vien, bet uzskatu, ka dārzam ar puķēm un kokiem ir jābūt tādam pasakainam un sapņainam.
Mākoņaina vieta ar daudz enģeliem un zelta vārtiem - tā jau vairs nav mana paradīze - tā ir paradīze mirušo dvēselēm.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 23.11.2005 13:35

Manējā paradīze ir liels zaļš dārzs ar visiem iespējamiem augiem un dzīvniekiem. Visi tur jūtas laimīgi, ir pilnīgs miers un fonā skan burvīga mūzika.
Sanāca otrais variants

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 23.11.2005 14:22

Mjām, mana paradīze noteikti nav tā gaiši zilā debess ar pūkainajiem, droši vien arī gaistošajiem mākoņiem, nē, man nevajag arī plikus eņģeļus apkārt!

Mana paradīze ir kāda silta un šausmīgi mīļa vieta "..And i don't want the world to see my cos I don't think that they would understand.." ar garšīgu kakao un labiem cilvēkiem apkārt.

No vienas puses tik gaiša un jauka, lai ļaunumam nebūtu vietas; no otras puses- tik tumša un krēslaina, lai spētu uz nepilnībām "pievērt acis".

=)

Iesūtīja: Ragana ; laiks: 24.11.2005 20:25

Man paradīze ir vieta, kur neviens mani netraucē...Taču tā nav vientuļa. Tā ir "prikolīgā vieta" , taču bez cilvēkiem, kas man traucē...Reizē arī ļoti skaista un ar kokiem un puķēm un skaistām drēbēm...Visi var ēst to, ko vēlas, nenoveco un nepieņemas svarā...

Iesūtīja: saveejaa ; laiks: 24.11.2005 21:07

Mana paradīze ir okeāns. Okeāns, kurā nekad nevarētu nogrimt. Man liekas, ka es varētu tikai peldēt un peldēt... kā Nāriņa!

Iesūtīja: berserks ; laiks: 25.11.2005 16:45

Mana paradīze ... es nezinu kāda ir mana paradīze ... es esmu aizmirsis, kāda tā bija, kad pēdējoreiz to atstāju, lai atkal jau atgrieztos uz Zemes ...
... bet es to iztēlojos, kā lielu pļavu, es nokrītu zālē un skatos debesīs, slīd lieli skaisti mākoņi,vēja dzīti, viens izskatās pēc suņa, cits pēc skrienoša cilvēka, cits pēc jocīga zirga ... spīd spoža, silta saule ... kukainītis rāpo pa smilgu savās darīšanās ... ir tik viegli un labi ... es pieceļos ... netālu ir upīte, kurā nopeldos ... vējš izžāvē meanus matus ... netālu kokā iekārtas šūpoles ... (utt. utjp.)

Iesūtīja: kalamboliste ; laiks: 27.11.2005 14:51

Nu man nav galvaa taada apraxta, nu jaa iedomaajos kaut ko no debesiim, tas jaa, tad kas veel, nu bet paareeja mna leikas taada kaa pasaule, kaa parasta, tikai viss notiek tikai labs un nav nekaa slikta! kaut kaa taa es iedomaajos;)

Iesūtīja: Flēra Delakūra ; laiks: 27.11.2005 19:13

Nu... es itkā neesmu nomirusi , lai par to spriestu ...
ANYWAY.
Tev mana paradīze nepatiktu. Kāda tad jēga uzzināt, kas tur ir ?

Iesūtīja: bluish_eyes ; laiks: 27.11.2005 20:01

Mana paradīze ir vieta, kurā visas lietas notiek man pa prātam... Ēdu, daru, dzeru ko gribu. Runāju ar ko gribu. Tieši tajā brīdī izskatās tieši tā kā gribu. Un, saprotams, ka visi apkārtējie rīkojās pēc mana prāta!!!
Izklausās egoistiski... paradīze jau tieši tam ir domāta - k-kas nesasniedzams un sapņains, bet veidots tieši man

Iesūtīja: tough_choise ; laiks: 07.12.2005 19:53

Laikam jau vieta, ko es atceros no kaut kāda nedefinējama laika pagātnē- viss ir balts, tā kā sniegs, tikai nav auksti. Esmu viena un neparko nedomāju. Bet tomēr jūtu visapkārt tos cilvēkus, kas man ir nozīmīgi, kaut arī viņus neredzu. Principā tur nav nekā, liels tukšums, ko aizpilda visu citu labās domas un es peldu kaut kur tam visam pa vidu pusaizmigusi.
Tā laikam ir mana jaukākā bērnības atmiņa, patiešām neatceros cik sena, bet laikam no laukiem.
Tāda tad arī ir mana paradīze. Jo visu pārējo, es ceru, es paspēšu izdarīt šajā dzīvē tā, lai pēctam varētu nodoties mieram.

Iesūtīja: Dependence ; laiks: 07.12.2005 19:55

Sniegotā pasaka

Iesūtīja: Minako ; laiks: 07.12.2005 23:19

Paradīze... varētu būt ļoti augsti kalni, kur pārsvarā valda ļoti gaišas naktis ar gaiši zilu mēnesi. visapkārt valda klusums, tu esi visas savas dzīves noteicējs. ap tevi ir tikai tie, kurus tu vēlies redzēt. neviens tevi neierobežo - tavs spēks ir neiedomājams.... Lūk, tāda varētu izskatīties īsta paradīze!

Iesūtīja: joua ; laiks: 08.12.2005 16:18

nuu.taa ir taada pati kaa realitaate,tikai bez naaves un dazjiem cilveekiem.

Iesūtīja: Haleja ; laiks: 28.12.2005 22:18

Paradīze manā skatījumā ir vieta, kur cilvēks (nu jau viņ dvēsele) ir atbrīvota no problēmas, tātad tiek atņemta spēja domāt, jo problēmas rodas cilvēkos!!

Iesūtīja: LoneWolf ; laiks: 29.12.2005 22:11

Neticu nedz dvēselai,nedz dievam,nedz paradīsei,bet ja būtu tāda vieta,tad gribētu privāto viduszemi,kur es LoneWolf the Great lēni itkā spēlēdamies ar visiem,pārņemtu visu pasauli,kļūtu varenāks par Iluvatoru,un dzīvotu laimīgs ar savu spēku un varu...

Iesūtīja: whitegirl ; laiks: 29.12.2005 22:17

Tie kas ir redzeejushi filmu The Island - var iedomaaties... Taada kaa laboratorija - viss balts, straadaa darbinju kas paliidz attistiities kam citam - par ko nav nekaadas nojausmas... Taada pasha tipa pasaule - bet tikai dara visu lai attisstiitos "iistaa pasaule"...

Iesūtīja: seilarmoon ; laiks: 31.01.2006 13:55

Mn liekas ka tur ir tā. Vus laimīgākā diena manā mūžā. To es esmu dzirdējusi vienā filmā un es tam arī noticēju.

Iesūtīja: Kalevale ; laiks: 01.02.2006 18:58

Mana paradīze... ir Liepāja! Mana paradīze ir māja Liepājā! Mana paradīze ir mana māja Liepājā!!! ES dzīvoju paradīzē!!!

Kale//**//

Iesūtīja: Funny-Bunny ; laiks: 01.02.2006 19:40

Es domāju,ka katrā mūsu sirsniņā ir paradīze,kur mēs vienmēr jūtamies vislabāk!!! Man ļoti patīk mājās un pie tuviem un mīļiem cilvēciņiem,jo tur es jūtos droši un labi!!! Tad,kad es eju gulēt skatos zvaigznītēs,kas spīd pie maniem griestiem un iemiegot domāju par šo skaisto un brīnišķo vietu,kur es domāju,ka mēs nokļūsim,kad nomirsim!!! Es pat citreiz redzu šo vietu un dzīvi tajā vietā!!! Man ļoti,ļoti patīk pie jūras,tapēc gribētu tādā vietiņā padzīvoties un tur visapkārt būtu puķes,koki,palmas,mīļi dzīvnieciņi un vēl daudz,kas cits jauks!!! Man un maniem draugiem,radiem paziņām būtu mājas un tas būtu kā ciematiņš ieskauts labām domām,priekiem un laimi, un augiem... Es dzīvoju šo dzīvi uz priekšu un ticu,ka ir tāda paradīze vai varbūt,tā kā katrs viņu sauc,kur mēs nokļūsim pēc šīs,nākamās,aiznākamās un vēl daudzām citām dzīvītēm!

Iesūtīja: de_ed ; laiks: 01.02.2006 20:25

Es domāju ka mūsu paradīze ir vieta kur mēs esam laimīgi. Vieta kur mēs nejūtam negatīvas jūtas. Vieta kura ir pārpildīta ar mūsu interesēm, kur esam ar saviem mīļajiem un nejūtam bēdas, bet esam svētlaimē. nu vismaz es tā domāju.

Iesūtīja: Atēna ; laiks: 07.02.2006 20:07

mana paradize mainios atkariba no manam domam bet drosi zinu ka tur ne sekunditi nebuu pilnigs klusums un buu daudz gramau.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 07.02.2006 20:10

Pļava..
Ar daudz lietusmākoņiem, kuri birdina lāses kā asaras..
neviena saules stara.
Tumšas debesis, kad mākoņi raud.
Un vēl lai pļavā ziedētu tikai lilijas.

Iesūtīja: maiars ; laiks: 18.03.2006 23:56

Iesūtīja: Namejs ; laiks: 05.04.2006 19:50

Mana perfektākā paradīze būt aptuveni tā kā Valhalla.

Iesūtīja: Meila ; laiks: 05.04.2006 20:14

Man aideaalaa paradiize ir uz jaukas planeetinjas Plutona.taads skaists nomaljshy kosmosa nostuuriits...

Iesūtīja: Mošķis ; laiks: 05.04.2006 20:22

Paradīzes nav ir 6. dimensija, kur pilnīgi viss ir plastisks un visu ko tu(tava dvēsele) iedomājies piepildās(materializējās)!!!

Iesūtīja: pink cat ; laiks: 05.04.2006 20:23

es neiznu...agraak man likaas ka tur ir daudz visaadu enjgjelju,ka tur ir debesis utt. Bet kautkaa nesen man ienaaca praataa doma ka varbuut peec naaves cilveeks(ja ir bijis labs) tad nonaak vietaa kur vinjam bija vislabaak savaa dziivee...njez iepseejams ka mana doma bija neparezia bet nu...veinalga!
Nu mana paradiize buutu taada kaa bezgaliiga pljava un tur vienmeer spiideetu saule tur buutu teiksim graamatas vai kautkas taads lai buutu ko dariit utt. ...

Iesūtīja: Mošķis ; laiks: 05.04.2006 20:25

...Jā un tur nokļūst tikai tie, kuri savā dzīvē ir izpildījuši savu "uzdevumu"..., ja to neizpilda, tad nākas vien Reinkarnēties!!! Ja pareizi atceros viens no galvenajiem uzdevuiem bija... iemācīties mīlēt VISUS!

Iesūtīja: ectasy* ; laiks: 02.06.2006 18:13

Manu Paradīzi es iedomājos kā lielu dārzu, kur aug daudz palmu koku un pieneņu, šeit vienmēr būtu rasa, kuru vizuļotos saules zaķu radītajās gaismiņās... Šeit būtu dzidras debes ar avotiem un nimfām! Būtu arī daudz, daudz šokolādēs - gan baltas, gan melnās, brūnās, porainās un visi veidi! Šeit būtu daudz eņģelu, kuriem būtu garas kovilnas batas kleitas!...

Iesūtīja: _nenuiala_ ; laiks: 02.06.2006 18:42

liels dārzs ar puķēm un kokiem, kas neaug uz zemes. un šis dārzs atrodas mākoņos, apkārt lidinās enģeļi, un kaut kur darza vidū ir skaista gaiši zila un balta pils.

Iesūtīja: Kristy Light ; laiks: 08.06.2006 11:32

Gaišsš- mūžīga laime, nekāda ļaunuma viss labs- tāda ir mana paradīze- nav jāstrādā, ne par ko jāuztraucas...lūk tā

Iesūtīja: aigucis ; laiks: 08.06.2006 11:53

Nezinu. Kaut kas gaišs, balts. Jā.

Iesūtīja: unciz ; laiks: 08.06.2006 12:33

Iesūtīja: ligaanna ; laiks: 08.06.2006 20:10

Es domāju, ka vārti un eņģeļi, kā arī puķes un koki, proti, gan pirmā, gan otrā varianta apvienojums!

Iesūtīja: North_see ; laiks: 10.06.2006 17:45

Es nobalsoju par variantu Nr. 4. Kaut gan:

Mākoņu dārzos zelta ābeles zied,
To zaros eņģeļi baltiem spārniem dzied.

Nu jā. Paradīze?
Tas man asocējas ar bībeli-Ādamu un Ievu un eņģeļiem. Tur neviens necieš sāpes, vilšanos. Vienmēr tur spīd saule un tur visi dzīvo mierā.
Bet...es pati vēl tur tik ātri nevēlos nokļūt, lai cik jauki tur arī nebūtu...

Īstenībā es nezinu vai ticu paradīzei...
Lai kāda arī man nebūtu paradīze-iztēlē. Esmu lasījusi tik daudz grāmatu un tiiik daudz pārdomājusi izslasīto. (Tik dažādi viedokļi!) Un es neesmu nonākusi pie kopsaucēja... Es pat nezinu, kam ticēt, bet domāju (ceru), ka k-kas jau notiek pēc nāves un mūsu dzīve vai pēcnāves dzīve turpinās.

Iesūtīja: HP_girl ; laiks: 10.06.2006 18:05

mana paradīže ir vieta kur esmu tikai es, un nav neviena cita.vienalga kur....kaut vai atkritumu spainī.

Iesūtīja: Noa ; laiks: 10.06.2006 21:14

Tā ir vieta, kur valda klusums, kur var atpūsties no kņadas - un darīt visu ko vēlies

Iesūtīja: Nemriona ; laiks: 10.06.2006 22:00

Manā paradīzē valdītu k-kas no senajiem laikiem... droši vien tur būtu visi tie senie tērpi - korsetes (bet, ne pārāk cieši savilktas), kulas kleitas u.c.
Tur būtu daudzi maģiskie dzīvnieki un būtnes, un būtu arī parastie...
Būtu silts, saulains... Gaiss būtu smaržīgs. Jebkad varētu baudīt augļusun to pašu augu ziedus reizē. Naktsi būtu pilnas smaržīga gaisa un vēl visa kā, ko es vnk nespēju ietērpt vārdos...
Manā paradīzē būtu vēl visa kā... es nekad nebūtu vientuļa, ja vien pati to nevēlētos... nebūtu tik daudz ikdienas problēmu... nebūtu iespēja saslimt vai jebkā citādi sadraņķēties... un tad tā tiešām būtu īsta paradīze...

Iesūtīja: Liliya ; laiks: 12.07.2006 11:56

Mana paradīze būtu kā Aizliegtais mežs...Tikai tur būtu tumšāks un vairāk džungļi..
Nu tāda dīvaina jau es esmu..

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 13.07.2006 10:29

Intro... manai sapņu pasaulei:

Nepanesams, stindzinošs aukstums un ass vējš plosa mani, pelēkas, tuksnesīgi sausas un vieglas smiltis kā pelni put zem manām kājām. Aiz muguras bezpersoniski aukstas klintis, to asās smailes iedūrušās biezi melnajos mākoņos, kas nomākuši visas debesis. Ik pa brīdim kaut kur tālumā uzplaiksnī zibens, bet pērkona dārdoņa nav dzirdama, dzirdēt var vienīgi kaucošo vēju, kas čukst ausī lāstus. Nevienas dzīvas būtnes, nekā, kas mani varētu pasargāt! Priekšā augsts akmens mūris, tam pa vidu lieli, smagnēji, tumša metāla vārti, izrotāti dažādiem rakstiem. Stāvu labu gabalu no vārtiem un kā hipnotizēta skatos uz tiem. Man tur jātiek! Pastiepu roku vārtu virzienā un tie pavisam lēnām, atņemot no manis visus spēkus un prasot neiedomājamu gribasspēka piepūli, sāka vērties vaļā. Vārtiem veroties, viss ķermenis pielija ar nepanesamu smagumu. Kad jau likās, ka tūliņ nokritīšu bezsamaņā, vārti atvērās līdz galam un viss bezspēks un smaguma sajūta izgaisa kā nebijusi. Lielās piepūles apdullināta un spilgtās, zaļgani dzeltenās gaismas, kas nāca no atvērtajiem vārtiem, apžilbināta stāvēju un centos nezaudēt līdzsvaru. Nekā neredzēdama, uzmanīgi taustoties, spēru soli uz priekšu, tad vēl vienu un vēl. Pavisam lēnām iegāju pa lielajiem vārtiem un drīz vien atguvu arī spēju redzēt. Vārti aiz manis aizvērās, izgaisinot no mana prāta visas reizes un atbrīvojot ķermeni no saspringuma. Mani pārņēma tīkams siltums un es pamanīju, ka manu iepriekšējo skrandu vietā ir plāna, brīvi krītoša auduma balta kleita, kurai formu piešķīra gaiši dzeltena korsete, kas derēja kā uzlieta un nemaz nespieda. Kājā bija vieglas šņorīšu zandeles. Es pavēros apkārt. Zaļi koki, vieglas miglas ieskauti. Šur tur, caur koku biezajām lapām, spraucās gaismas stari, dzelteni iekrāsojot šauras miglas strēles. Eju uz priekšu un manu zandeļu vieglā klaboņa pret akmens flīžu izbruģēto celiņu, neskaitot neuzkrītošu putnu čivināšanu un, kaut kur tālumā, ūdens čalošanu, ir vienīgais troksnis. Viegliem soļiem, nekur nesteidzoties un izbaudot visu šo skaistumu, eju tālāk. Kaut kur tālumā atskan tikko dzirdama pakavu klaboņa. Šī tīkamā skaņa nāk arvien tuvāk un tuvāk, līdz no miglas ieskautajiem koku zariem iznirst sudraboti balts vienradzis. Tā zīmīgais skatiens skaidri liek noprast, ka tas priecājās mani redzēt un ka tas mani jau ir gaidījis. Ar vieglu galvas mājienu un klusu bubināšanu, vienradzis aicina mani sekot…

Iesūtīja: Seila ; laiks: 01.11.2006 11:50

Godīgi jāatzīst, ka es uzskatu, ka katram cilvēkam ir sava paradīze, tieši tā pat kā saka, ka katram cilvēkam ir sava elle. Nu mana paradīze varētu būt neliels namiņš jūras krastā, kurā vienmēr ir daudz, daudz cilvēku, kuri jau ir miruši, bet zemes laikā ir bijuši man tuvi. Vai arī otras variants. Tā varētu būt senlaicīga pilsēta,kura nedaudz atgādinātu Kamelotu, tikai visi cilvēki tajā būtu neprātīgi laimīgi un dzīvotu mūšīgi, jo tā būtu manis pašas sev radītā paradīze.

Iesūtīja: Eriette ; laiks: 01.11.2006 15:50

es izēlojos kā lielu dārzu...
patīk daba, tādēļ Paradīzē gribētu to ieraudzīt...

Iesūtīja: maichestera ; laiks: 01.11.2006 22:22

Nespēju pieņemt to kas rakstīts Atklāsmes grāmatā-mūžibu mitināties ar dārgakmeņiem un pērlēm inkrustētā zelta būrītī.. kur pietam ir tikai viens koks
Aprakstu kādai jābūt paradīzei var lasīt GP 1daļa nodaļas par Loriēnu.

Iesūtīja: anhela ; laiks: 01.11.2006 22:45

manā paradīzē visi runā spāniski, un tur visu laiku skan "Il divo" un Lorenas Rojas dziesmas.

Iesūtīja: Black.Rose.in.Vine ; laiks: 18.11.2006 21:46

šokolāde, puķes, baseins, kokteiļi, kola, visādās draņķības, mandeles šokolādē galda teniss un teniss... daudz fun lietas un dārzi

Iesūtīja: Mesje Paulig ; laiks: 18.11.2006 23:55

Vieta laukos ar miglainiem kalniem blakus dzidru upīti ne pārak daudz saules bet vienmēr pistsiks nomācies un zilgas un silts gaiss....

Ar visiem saviem mirušajiem cilvekdraugiem

mana paradīze varētu b°ūt mūīžam dzīvot uz skatuves...

Iesūtīja: mazaa13 ; laiks: 25.11.2006 13:10

minimaalisma stilaa iekaartota telpa- uz griidas matracis+naktslampinja+bezgaliigi daudz graamati un muuzikas

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 25.11.2006 13:26

Ar mākoņiem, ar eņģeļiem un mazliet vēl no kosmosa un zaļās pasaules, kur dzīvoju es. Ta'būtu mana ideālā paradīze!:)

Iesūtīja: Casandry ; laiks: 30.11.2006 14:26

Ka wietu kur man nekad nenonakt!
Bet ja ta aizdomajas acu priekša ir tukšums tada vieta neexiste (Dzive ir elle un paradize neexiste)
Man tuva ir dveseļu pārdzimšana, reinkarnacija(ta nu tas ir)

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 04.02.2007 19:54

Neticu paradīzei,bet ja tāda būtu,tad manējā noteikti būtu tāda,kādu aprakstīja A.Lindgrēna grāmatā "Brāļi Lauvassirds".

Iesūtīja: negative ; laiks: 04.02.2007 22:12

mana paradīze -
šokolādes paradīze ar sudraba vārtiem tur var mieloties ne tikai ar šokolādi, bet arī ar citiem našķiem bet kopumā dominē šokolāde. un jā, tur skan rokmūzika!
kad piegriežas, tur valda kapa klusums.

Iesūtīja: ievuks ; laiks: 14.02.2007 22:09

Man personīgi patīk pairmais variants.Tas baja vasneitrālākais no variantiem

Iesūtīja: Burbulīšu princese. ; laiks: 30.03.2007 22:59

Labi. Mana paradīze pilnīgi un galīgi neatbilst šeit uzstādītajiem stereotipiem.
Visticamāk es sev gribētu paradīzi, kur es gulētu mākoņos, kur būtu milzīgs gigantisks klubkrēsls (ak, es pasīvā!) milzīgs platetekrāna TV, super daudz grāmatu tādu kā "Idiots", "Geišas atmiņas", u.t.t. Tad tur noteikti būtu jābūt visām "Prison Break" un "House MD" sezonām (zilās acis, zilās acis...), protams tur būtu jābūt arī visiem maniem mīļajiem zilo ačteļu īpašniekiem. Mjā. Un draudzenēm, kam patīk tie paši zilie ačteļu īpašnieki, kas man. Nenāktu par ļaunu arī daudz Amareto un Alojas saldējumu.
Un beigās vēl varētu tādu klusu un mierīgu vietu, kādu es redzēju Taizemē, kur viss ir pilnīgā harmonijā.
Un mopsi. Šeriju.

Iesūtīja: RihardsScerredins ; laiks: 02.04.2007 12:28

Mana paradīze ir starp mākoņainu vietu ar daudz enģeliem un zelta vārtiem un prikolīgu vietu, kur var iztrakoties. Žēl, ka nav tāda varinata. XDD

Iesūtīja: Marelle ; laiks: 02.04.2007 12:38

tavās vis laimīgākajās atmiņās, ar taviem mīļajiem cilvēkiem. Vieta, kur dzīves laikā tu esi juties vislabāk, kur tu esi juties mīlēts.
Nu, vispār tā nav manējā, es izvēlos mūžību starp cilvēkiem, bet vienalga.

Iesūtīja: Soleisa ; laiks: 02.04.2007 22:29

Mana paradīze - burukuģis tuksnesī...

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 02.04.2007 22:39

Mana paradīze ir samērā klasiska. Skaista vasaras daba, pilnīgas laimes sajūta, brīvība no visiem aizspriedumiem, vienkārši pilnība. Cilvēka vienotība ar to, kas viņš patiesi ir. Kaut kas bezrobežu, kur katrs var darīt visu un netikt nosodīts. Vieta, kurā katrs var saskatīt to, kas sagādā laimi [ne prieku ne baudu - laimi]

hram. Atzīst par neesošu vietu, kurā spētu būt laimīgs.

Iesūtīja: Ernestine ; laiks: 31.07.2007 11:19

nu es gribetu kokus un pukes, un ari vietu, kur izpriecaties!`

Iesūtīja: LaurCIs ; laiks: 31.07.2007 17:27

nu aptuveni tāda varētu būt mana paradīze:
lieli kristāla vārti
balti sniega klajumi
harmonija
brīvība
laimīgi cilvēki

Iesūtīja: ČoČanga ; laiks: 01.08.2007 08:50

vietu kur nav ne piesārņojuma, ne zagļu, ne slepkavu, sakoptas vietas, tur nav ne kašķīgu kaimiņu, noziegumu, slepkavību un vsp nav nekā negatīva.

Iesūtīja: melomania ; laiks: 01.08.2007 09:00

Patiesībā, tā būtu gandrīz kā zeme, tikai bez vardarbības un tā būtu sakopta, kārtīga. Būtu arī dārzi ar puķēm un skaistiem, lieliem, veciem vītoliem. Tā lūk. Butu arī vietas kur iztrakoties un mammas ļautu iet, bet pašas tik daudz neuztrauktos, jo nebūtu jābaidās, ka kādu varētu nolaupīt, izvarot un nogalināt. Pie manas mājas būtu milzīgs dārzs. Tajā būtu koki, puķes, visādi dzīvnieki un brīvība. No visiem. Ja uznāktu tie brīži, kad vēlies pabūt viena, tad es noslēptos šajā dārzā, kurā citiem nav vietas. Ja vien es to neatļauju.

Iesūtīja: ČoČanga ; laiks: 02.08.2007 15:42

CITĀTS(melomania @ 01.08.2007 10:00)

Iesūtīja: Dāvids ; laiks: 26.08.2007 00:02

Nesačakarēta vieta ar nesačakarētiem cilvēkiem kuri, mīlot ar sirdi, domā ar galvu...

Iesūtīja: evija ; laiks: 26.08.2007 00:07

mana patreizeejaa dziive

Iesūtīja: Meitene no Priekšpilsētas ; laiks: 26.08.2007 13:17

Mana paradzīze ir ar kokiem, puķēm visādiem avotiem un mazu ūdenskritumu. Bet nekādi rozā taurenīši, zaķīši, sunīši kaķīši. Tur ir tas, kam tur jābūt. Nu, augļi arī noteikti.

Iesūtīja: Estere. ; laiks: 29.08.2007 21:04

es to iztēlojos, tur augšā, ar enģeļiem, vārtiem, Dievu un daudz daudz..cilvēkiem..

Iesūtīja: washulis ; laiks: 05.10.2007 14:11

mana paradīze būtu vieta, kur būtu ko darīt, jo mantak tur vajadzēs pavadīt bezgalīgi ilgu laiku...

Iesūtīja: xXx.pūcīte.xXx ; laiks: 11.10.2007 17:02

Iesūtīja: kristiine_t ; laiks: 10.11.2007 13:19

manējā - svētmiers, klusums, gaišs un labi cilvēki. neizskaidrojami apstākļi un vieta. burvība.

Iesūtīja: Debija ; laiks: 10.11.2007 13:55

Es jau dzīvoju savā paradīzē.

Iesūtīja: lilion ; laiks: 10.11.2007 13:57

Ta kā esmu ķecerīga luterāne tādai vietai neticu. Mēs vienkārši nosprāgstam un viss. Tomēr ja tāda pastāv tad tā ir tikai uz zemes un es to pašlaik veidoju.

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 23.11.2007 17:25

Es nezinu kāda tieši tā varētu izskatīties, bet domāju, ka tā savā būtībā ir mierīga, gaiša, dabiska vieta, kur dvēsele sakārto sevi, izanalizē savu pagājušo dzīvi, veic šādus tādus secinājumus, protams, atpūšas un pavada laiku interesantās sarunās ar citām dvēselēm, tādejādi gatavojoties pārdzimt skaidra un gatava veidot ko jaunu.

Iesūtīja: Dayns ; laiks: 23.11.2007 18:05

tākā palūgts ir aprakstīt, jauzliek atbildi --citāda...

"mana" paradīze ir vieta kur pāc otrās Kristus nākšanas nonāks visi ticīgie. nevis mākoņi ar zelta vārtiem, bet jauna pasaule, kas būs kā galds ar viesiem,pie kura vienmēr būs svētki, kura katrs kristietis būs Dieva ķēnišķais priesteris utt līdzību teiktais, kas tikai norāda, kāda būs tā vieta, jo šajā vietā cilvēka prāts nav spējīgs ielūkoties. jauna pasaule, kurā Dievs augšāmcels visus ticīgos jaunā, negrēcīgā miesā.

Iesūtīja: Corvus ; laiks: 23.11.2007 18:48

Paradīzē nav gandrīz nekā. Tas ir, nekā no tā, ko mēs varētu salīdzināt ar mūsu nīkuļojošo pasauli. Paradīze sastāv no emocijām - tādām, kādas tu esi izjutis dzīves laikā. Citiem tas ir miers, citiem uzjautrinājums, citiem bailes, citiem šausmas. Paradīze ir atkarīga no tā, kā dzīvosim. Un visbriesmīgākā lieta ir sirdsapziņa - skatieties, lai tā jums pēc nāves nav visbargākais sods.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 23.11.2007 18:56

manā paradīzē protams būtu milzīgi mūzikas/video veikali trijos stāvos ar pagrabu un bēniņiem- un neizsīkstošais maciņš- jo pats pirkšanas process arī ir cool
un tāda sistēma ka lai kur tu atrastos tev būtu pa rokai visi tie tūkstoši disku un arī plates

(jā man patīk muldēt šādu d.ebīlismu )

Iesūtīja: Samāra. ; laiks: 21.12.2007 20:15

Noteikti vienkārša pasaule [kā mūsējā], kur es varētu satikt savus draugus un radiniekus. Kur es varētu turpināt dzīvot!

Iesūtīja: inta159 ; laiks: 07.08.2008 10:43

Mana paradīze ir vieta kur visapkārt aug augi, puķes, palmas. Skan mūzika un var darīt ko vēlas. Ir baseins un interesantu cilvēku. Mākoņi kalpo par krēsliem un dīvāniem. Debesīs ir saule un ir karsti. Es zinu ka šeit ir cilvēki kuriem es patīku un kuri mani mīl- ģimene, draugi utt. Neviens man neizsaka kaut kādas aizskarošas piezīmes vai liek man ko darīt. Es izpriecājos kopā ar drugiem un tuvajiem radiniekiem un nekas man nav liegts!!!!Es sajūtu brīvības sajūtu.