Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: ner@ ; laiks: 12.09.2004 19:38

Njau nekas ipash bet......

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 12.09.2004 20:45

Es tam tiešām ticu...to pierāda tas, ka mēs pat iedomāties nevaram , ka mūsu nav... (ceru sapratāt)

Iesūtīja: Ice ; laiks: 12.09.2004 20:45

Nu it kā daļēji ticu it kā nē...tas vis ir baigi dīvaini! :blink:

Iesūtīja: keda ; laiks: 12.09.2004 20:52

Tas tiesham ir baigi divaini un parak murgaini lai es ar jums tagad par to filozofetu nju bet es tomer TICU

Iesūtīja: Miss Digory ; laiks: 14.09.2004 17:27

Protams... Ka gan savadak? Ja nebutu, nerastos pasnavnieku...

Iesūtīja: FiKi ; laiks: 14.09.2004 17:32

tāds arguments, ka nav kur likties. Pašnāvnieki ir, bija un būs. Tāpat jau var teikt: "Ja jau nav dieva, tad kādēļ bija krusta kari viņa vārdā"

(neticu)

Iesūtīja: gride ; laiks: 15.09.2004 13:54

es ticu ka mees nomitstam un nonakam tur kur ticam! ja tici ka kluusi par dzivnieki taa buss, bet ja tici paradiizei un ellei nonaksi viena no tam!
iisti nezinu kam ticet, lai gan vairak ticu paradiizei un elle...

Iesūtīja: Emma ; laiks: 15.09.2004 20:05

Nu es it kā ticu, it kā nē, jo no vienas puses es nevaru iedomāties, kā būtu, ja pēc nāves mēs vairs nebūtu u.t.t., bet no otras liekas, ka tas ir baigi nereāli... Tā kā nezinu īsti ko domāt...

Iesūtīja: raira ; laiks: 15.04.2005 16:58

Ja taa godiigi njeticu!

Iesūtīja: Švilpaste ; laiks: 15.04.2005 17:53

Ja jau nav nekas īpašs,kāpēc tad sūti pavedienu?


Es ticu tikai dzīvei pēc nāves paradīzei Neesmu tāda,kādi bija tikai muļķa ēģiptieši..

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 15.04.2005 22:15

es ticu (nu kaa vinju sauca? paarveidoshanaas citaa buutnee, tikai kaut kaads sveshvaards... nu tieshi uz sitiena aizmirsu...bleh... ) tam, ka peec naaves nekas veel nav beidzies. viss tikai turpinaas, tikai citaa veidolaa. paradiizei un ellei nepaaraak ticu, un shaada versija man liekas arii ne paaraak pievilciiga... nu nez...

tuzik, ko tieshi tu tur gribeeji pateikt ? es iisti nesapratu... kas tur ir ar tiem eegjiptieshiem?

Iesūtīja: subito ; laiks: 15.04.2005 22:20

Man tas nešķiet svarīgi. Būs-būs, nebūs-nebūs. Pagaidām vēl jānodzīvo parastā dzīve.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 16.04.2005 11:24

Ticēju, ticu un vienmēr ticēšū, ka ir dzīve pēc nāvēs, tika kāda, tas ja uir cits jautājums...

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 17.04.2005 18:47

Tie, kas atbildēja, ka jā- jūs tik tiešām tā domājat? Es gribu teikt- jūs 100%entīgi zināt, ka pēc nāves kaut kur nonāksiet? Jocīgi.

Iesūtīja: Leldux ; laiks: 17.04.2005 21:04

Cik var runaat par to naavi??? Un paarsvaraa par o, kas notiek peec tam, kad nomirstam- peecnaaves dziive, ha.... nekas no mums vairs nepaliek, tikai atminjas par mums!!!

Iesūtīja: miau ; laiks: 18.04.2005 13:21

Es nezinu.. ticu ka kaut kas tur ir, bet cenšos nelauzīt galvu ar domām kas īsti... to tāpat pateikt nevar

Iesūtīja: .: ARTANIS :. ; laiks: 18.04.2005 13:25

Iesūtīja: Švilpaste ; laiks: 18.04.2005 14:39

'Vienkārši ēģiptieši bij izdomajusi vel to valstibu,kur mirusie staiga, ka taja nonakot vajadzigi ari visi sadzives priekšmeti utt.
Es saku,ka neticu,tam kam ticēja ēģiptieši, bet gan paradīzei

Iesūtīja: skow ; laiks: 18.04.2005 15:20

Ticu, neticu, ticu, neticu. Bet kā var ticēt kam tādam, kas varbūt i nemaz neeksistē? Kā tad lai zin, ka kaut kas tāds ir bijis? Neviens jau nevar pastāstīt, jo kā zin, kad nomirst, tad gluži nepieceļas un nedzīvo tālāk. Domājams, varētu mēģināt to noskaidrot, vai tad kaut kur eksistē pēcnāves dzīve, bet diezko negribas tomēr mēģināt, atpakaļ netikšu.

Itkā jau laikam galu galā neticu.

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 18.04.2005 21:12

njaa... eegjiptieshu variants tieshaam taac padiivains...

bet es sliecos ticeet, ka dziiviiba taa vnk nepazuud. taa paarveidojas, manupraat... kaut kaada energjija taksh taa ir, un diezin vai taa tik vnk izkuup - puff... nu nez... bet kaa jau teicu, paradiizes - elles versijai neticu, jo tad iznaak, ka mums dota tikai viena dziive, paar kuru nevienmeer varam pashi valdiit... un kaut kur ieprieksh jau esmu postojusi, ka dziive jau driizaak izveido cilveeku, nekaa cilveeks savu dziivi... un daudzi kljuust ljauni ne jau taapeec, ka pashi to gribeetu, bet biezhi vien taa vnk iznaak...taa kaa... paradiize - elle, tad dziive ir kaa exaamens nesekmiigajiem...(tikai daudz smagaakaa pakaapee), ja izkriiti paliec uz otru gadu u.t.t., bet ja pa dziivi sadari sliktas lietas (greekoshana, ljaunam buushana - sauciet to kaa gribat), tad dedz muuzhiigaas elles uguniis...

nu nez...

Iesūtīja: Pinsy ; laiks: 22.04.2005 08:25

Hmm..dzīve pēc nāves..kko tādu ir baigi grūti iedomāties,jo es pat nezinu kā tas ir - būt mirušam.bet varbūt ka tāda dzīve pastāv, jo kas gan ar mums notiek, kad mēs esam miruši?Mums taču ir dvēsele,un kur tā paliek?

Iesūtīja: orx ; laiks: 24.04.2005 10:14

Gribas ticēt un ticu. Nevar būt, ka visas baznīcas, bībeles un daudzas grāmatas visulaiku melo... Daudzi, kuriem ir bijušas klīniskās nāves, ir pierādījuši, ka pēc nāves dzīve vēl turpinās. Nevaru pateikt kāda, bet pats galvenais, ka tāda ir.

Šajā jomā man zināšanu ir ļoti mazs, jo par to neinteresējos, bet savas dzīves laikā šo to esmu dzirdējis. It kā pēc nāves dzīve būs tāda, kāda tev ir bijusi šeit, uz zemes. Jo labāk te esi uzvedies, jo labāka dzīve būs tur. (Ļoti svarīgs faktors ir tieši domas) It kā ir kādi četrdesmit stāvi, jo augstākā nokļūsti, jo dzīve tur būs labāka, jo zemāk, jo dzīve sliktāka. (Ausgtākā nokļūst tad, ja tev ir bijušas gaišākas domas un labāka uzvedība) Pats galvenais īstenībā ir tas, kādas domas tev ir bijušas tieši nāves brīdī. Tas tavu pēc nāves dzīvi izšķir visvairāk. (Neticami, bet tā man stāstīja) (Šo informāciju nevajadzētu ņemt par pilnu. Visu šo man stāstīja pirmajā klasē un, kas zin, cik pareizi atceros stāstīto )

Iesūtīja: Hellsing-The Alucard ; laiks: 24.04.2005 16:06

Kad beidzas viena celjla posms,saakas naakoshais...Taa tas ir un taa tas buus...Tapeec es ticu,ka peec naaves saakaas jaunasi celja posms,jeb peecnaaves dziive

Iesūtīja: The Master ; laiks: 06.05.2005 12:00

Negribu shobriid izteikt savas domas vai peecnaaves dziive ir, tachju shaadu domu nenoliedzu. Pastaav iespeeja, ka taada buus..
Kameer neesmu par to paarliecinaajusies, tikmeer uzskatu, ka ikviens piedzimst un agraak vai veelaak mirst. Ikviens nomirs. Domaajams, ka nomirs un taa tas arii paliks. Mirs citi, naaks jauni!.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 06.05.2005 16:49

A kas tad ir mēraukla pēc kuras var noteikt vai es šeit uzvedos labi vai slikti? Baušļi?, Bībele? Varbūt sātanistu bībele? Varbūt labi dzīvos tieši tie, kuri šeit dara visādas nejaucības (pēc mana subjektīvā viedokļa)

Kas ir tas pēc kā es varu samērīt vai es uzvedos labi vai nē?

Iesūtīja: Nimue ; laiks: 06.05.2005 16:51

Neuztraucies.

Pilnīgi noteikti atradīsies paradīze, pēc kuras mērauklas tu uzvedies slikti...
So - don't sweat it.

Iesūtīja: Kurbads ; laiks: 07.05.2005 11:02

Nav nekā laba vai slikta, katrs dziivo sev, un peec kaada laika nomirst.

Iesūtīja: The Master ; laiks: 07.05.2005 11:06

Mazliet skarbi izstaastiiji, bet savaa zinjaa es tev pilniibaa piekriitu!.

Iesūtīja: skow ; laiks: 07.05.2005 22:22

Un tad atradīsies kāds trakais zinātnieks, kas gribēs tevi dabūt pie dzīvajiem . Traki, vai ne? Vai arī kāds tev no tava kapa izzags gredzenu, vai pat kurpes.


Par to skalu. Kaut kā ļoooti neticami, jo, paskatoties taču uz dzīvi - ja tu atsit kādu pirkstu ļoti sāpīgi. Kādi ir tavi pirmie vārdi? (````, ````, ```` ui, visus nocenzēja ). Un ja nu tu mirsti krītot? Atsitoties? Kā tā? Tad vai ir garantēts, ka tu nokļūsi tajā pirmajā stāvā (vai arī zemāk, ja tas ir iespējams) .

Iesūtīja: dzindzins ; laiks: 07.05.2005 22:57

par gredzenu...no kurienes Tu to nemi? viena veca gramata, kuru izlasiju bija tads stastins!
bet par sito es domaju, ka nekas ta nebeidzas...turpinasi dzivot, bet vai sito pasu dzivi, nemaku teikt...ja to var nosaukt par pecnaves dzivi, tad tai ticu!

Iesūtīja: kvekshkjis ; laiks: 07.05.2005 23:06

Godīgi sakot man ir bail no šīs realitātes beigām. Tā jau ir lielajam vairumam. Bail no nezināmā. Man laikam ir vienalga, vai kaut kas būs vai nebūs vēl pēc nāves. Man ir svarīga tagadne, šis mirklis. Tieši šis.

Iesūtīja: anarhija ; laiks: 08.05.2005 15:24

bullshit. taadas peecnaaves dziives nav. paradiize? driizaak utopija..

Iesūtīja: spāre ; laiks: 08.05.2005 16:21

pēc nāves pavisam noteikti ir Kaut Kas ( paradīze, cita dimensija vai kā kuram labāk patīk), jo tas ir tāpat kā tajā teicienā: " nav dūmu bez uguns" ja pēc nāves patiešām nekā nebūtu, tad nebūtu arī šo nebeidzamo diskusiju par to ir pēcnāves dzīve vai nav.

Iesūtīja: Kurbads ; laiks: 08.05.2005 17:46

...organiskā sadalīšanās

Iesūtīja: Gogijs ; laiks: 10.05.2005 15:17

VAREETU JAU BUUT TIKAI DEBESIIS JO TAD ES VAREETU BUUT AR TIEM KO ES MIILU!!!!!!

Iesūtīja: Lord Fish ; laiks: 11.05.2005 17:47

Ja cilveeks tik ljoti negribeetu, lai peec naaves kaut kas buutu, tad nebuutu sho muuzhiigo diskusiju.


Jaa nu Kurbadam tqaisniiba peec naaves noteikti buus jauka smirdosha sadaliishanaas.
Peec naaves buus paradiize? Heh, nu un kaada buutu tava paradiize, nu labi, es jau savu ar nevareetu aprakstiit, bet gan jau Dievs nojaush, ka mani tur vajadzeetu sagaidiit daudz seksa.
Esmu pilniigi paarliecinaats, ka visas biibeles utt. melo. Cilveeki patiik ticeet, ka peec naaves nekas nebeidzas. Ak un daargais biibeles dievs piedaavaa paradiizi, kaads cits ko citu.
Muuzhiigaa bauda, nirvana, vareetu palikt biki apniciiga peec kaada laika, es pat teiktu nepraatiigi mokosha, un luuk mees peec kaada laika paradiizes vietaa ieguustam elli.

Mans mineejums buutu, ka peec naaves tevi sagaida muuzhiigs tavu beidzamo domu, sajuutu sajaukuma turpinaajums vai arii nekas, nu tevi peec naaves sagaidiitu eksistences beigas, tu atrastos aarpus visuma, vai arii tas "gars" nonaaktu antivisumaa, kur paarsvaraa eksistee antimateerija, antidaljinjas un sastopoties ar kaadaam citaam daljinjaam anhilee, bet taa kaa shinii visumaa taas ir paarsvaraa, tad sheit neeksistee visums kuru mees paziistam, bet antivisums vai ...

Ak jaa kristieshi, iistenam kristietim man liekas ir vairaak bail no naaves un domaam kas notiks peec tam kaa jebkuram citam. Vinjiem tachu visu dziivi ir jaakalpo dievam un jaaluudz piedoshana, lai tikkai nokljuutu paradiizee. Priesteri vai kas tur veel no kaut kaa atsakaas.
Kaa jau Subito teica, nav svariigi kas notiks peec naaves. Jo vairaak tu speesi par to nedomaat, ignoreet sho faktu, jo pilnveertiigaak nodziivosi savu dziivi.

p.s. es gan shaubos vai kaads buutu speejiigs shiis savas bailes, bailes no naaves, pilniibaa izgruust no apzinjas.

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 11.05.2005 18:02

mjaa, runāja arī par Irākas atomieročiem

bet, manuprāt, beigu BEIGĀS ir paradīze..nuu visiem, kas labus darbiņus paveikuši un uzvedušies godīgi. Mjā, un šeitan arī parādās problēma ar to mērauklu..oki tādā gadījumā ir vairākas paralēlas paradīzes ( kāpē gan nea?!?) ar dažādām mērauklām, piemēram, labiem baznīcēniem, vienk sakarīgiem cilv, bik negodīgajiem un zaglīgajiem..un tad vēl tāda, kuru daži bezprāši dēvē par ELLI...

Iesūtīja: The Master ; laiks: 21.05.2005 15:39

Peecnaaves dziive- Paradiize? Jaa, iespeejams kautkaadu apsveerumu deelj taada Paradiize, jeb vieta bez saapeem, baileem un noguruma, pastaav, tachju cilveeki tur taapat nenokljuust! Neviens nav tik perfekts, lai tur nokljuutu..
Tiem, kas tic Biibelee teiktajam- Dievs sodiija Aadamu un Ievu liekot tiem dziivot kaa mirstiigajiem. Arii vinju peecnaaceejiem(cilveekiem) naacaas dziivot kaa mirstiigajiem, un kaapeec?- taapeec, ka vinjiem lika maksaat par vecaaku kljuudaam. Tas pieraada to, ka pat nevainiigie nenonaak Paradiizee, bet gan maksaa par citu kljuudaam..

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 21.05.2005 16:49

Ticu. Pirmkārt, jau tāpēc, ka tas ir cilvēka dabā -- ticēt, ka viņš nekur nepazudīs (jo kā gan varētu nozust tāda īpaša būtne kā cilvēks ?), ja arī miesa sairst pīšļos, tad vismaz gars un dvēsele nekur nepazūd.
Par paradīzi runājot -- reizēm šķiet, ka to izdomāja mācītāji, lai cilvēkus iebiedētu, un tie rūpīgāk attiektos pret saviem pienākumiem un ievērotu baušļus.
Un noslēgumā atkārtoju -- es ticu . Kāpēc neticēt kaut kam labākam ? Iepriekšējo paaudžu grēku izpirkšana ir uz Zemes virsas, tālāk seko miers un atpestīšana ..

Iesūtīja: Maxwels ; laiks: 27.05.2005 20:34

Nobalsoju par "varbūt", jo ar to ticēšanu - gan jā, gan nē. It kā neviens jau to nevar zināt, jo nav tur bijis. Bet kāpēc tad kaut kas tāds vispār pastāv kā kaut vai domas par Paradīzi vai Elli . Varbūt šādas domas ir tikai loģiskas, bet nu... Tāpēc jau es nezinu, neviens nezina, kā būs. Arī cilvēki, kas kādu periodu (hokeja 20 minūtes vai vēl ilgāk vai basketbola ceturdaļu ) ir atradušies klīniskajā nāvē, pie Paradīzes vai Elles tomēr tikuši nav. Ir 1 000 000 reižu dzirdēti stāsti par tuneļiem ar gaismu galā, bet kāpēc tad neviens neiedomājas, ka varbūt var iet atpakaļ? Tad, ja tuneļa galā tumsa, tad gan abloms un saprot, ka jānāk un vēl drusciņ jāpadzīvo, bet, ja gaisma, tad... kāpēc negriezties atpakaļ...?

Iesūtīja: sandwoman ; laiks: 27.05.2005 21:42

Esmu tas cilvēku tips, kas nopietni tic dzīvei pēc nāves.. mūsu dvēsele klejo pēc nāves 400 gadus un izgaist tikai tad, kad tā guvusi piepildījumu caur cilvēku dzīvēm.... tā tas ir.. tā kā nevajag bēdāties... mēs dzīvosim mūžīgi...
Bet tie, kas uzskata, ka dzīvi var nodzīvot tikai vienu reizi, tie ir pārāk lieli reālisti un neredz tālāk par savu degungalu.. vajadzētu tā kā skatīties uz šo lietu objektīvi un painteresēties...

Iesūtīja: Lauwinja ; laiks: 28.05.2005 01:20

es ticu dzīvei pēc nāves un es ticu ka kādreiz spēšu lidot....tad kad es spēšu lidot tad es uzlidošu līdz pat debesīm un mākoņiem.....

Iesūtīja: iMiS™ ; laiks: 28.05.2005 11:37

Es pilnībā ticu reinkarnācijai...kad cilvēks nomirst, viņa dvēsele tiek šķistīta, un atdzimst vēlreiz...!Un dažreiz saglabājas nelielas atmiņas...paradīze ir, bet tajā tu neuzkavējies ilgi...!Pēc tam tev jādodas vēlvienā dzīvē...

Iesūtīja: The Master ; laiks: 09.06.2005 19:12

Tu tam tici- labi, tas ir tavaa zinjaa, bet ko tu dariisi tad kad nomirstot tev netiks doti spaarni? Ja nu tu debesis taa arii par dazjiem desmitiem metru augtsaak nesasniegsi? Ja nu tu nomirsi un paliksi turpat- aukstajaa un pamestajaa zaarkaa..

Kaada gan jeega tukshai ceriibai, ja nevari guut tai apstiprinaajumu! Nav veerts ticeet, ka peec naaves kas sagaida, ja neesi drosh par to. Tas vienkaarshi ir bezjeedziigi- sevis kaardinaashana un maldinaashana..

Iesūtīja: Lauwinja ; laiks: 27.06.2005 23:54

tad nu gan tu optimisks!
nu īstenībā es netaisos raizēties par to kas notiks pēc daudz gadiem...hmmm.... pašlaik nav ko raizēties!

Iesūtīja: zuzee ; laiks: 28.06.2005 07:59

MMM... jaa... naakoshaa dziive
Sunis,kakis un veel nezin, kas... cilveeks arii vari pagadiities..,
Taa tas, manu draudzinj!

No seerijas; es ticu visam , kas ir pa pusei pieraadiits

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 28.06.2005 08:23

Nē, neticu. Manis nebija, pirms es piedzimu, un manis nebūs, kad es nomiršu. Un nav par ko raizēties! Nāve ir maksa par iespēju dzīvot.

Tiesa, neviens nepajautā, vai es to gribu... Ne sākumā, ne beigās.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 28.06.2005 08:24

Neticu.

Tikai tukšums...

Iesūtīja: fijusska ; laiks: 28.06.2005 13:53

baac, nu butu galigi stulbi, ja neka tada nebutu, mes te nodzivojam gandriz pa velti nu ceru ka kaut aks ir pec dzives vel...

es ta iedomajos ka ja tada vieta ir, kur nonak visi pec naves, tad tur visu laiku ir bijis meirigi, bet laika gaita tur nokljust tik daudz cileku (jo nomirst) ka tur iestajas kada sacelshanas un ta ka man tur vajadzetu nonakt, ta tur sakas kars taja dzive pec naves murgi

Iesūtīja: Angeldust™ ; laiks: 27.07.2005 11:11

Kas tādā gadijumā ir tunelis ar gaismu galā...neskaitāmi cilvēki to ir redzējuši...
Lai nu kā...es vēlētos ticēt tam, ka kaut kas pēc tam būs...mēs nevaram vienkārši nomirt...kaut kam vienkārši jābūt...es varu iedomāties pasauli bez sevis, bet es nevaru iedomāties sevi bez pasaules...nevar būt, ka mūsu esība vienkārši pazūd...
šī ir viena no lietām, kurai es patiešām vēlētos, un pat laikam ticu...

Iesūtīja: ieWcha ; laiks: 27.07.2005 11:31

kas tieshi ar cilvēku notiek pēc tam es nezinu... bet kautkas jau ir...

Bet vaij jūs ticat iepriekšējajai dzīvei?

Iesūtīja: Flarisha ; laiks: 27.07.2005 11:41

Es ticu ka tā ir bet ja nebūtu nāves dzīve liktos bezjēdzīga nebūtu galapunkta dzīvei......

Iesūtīja: scell_x ; laiks: 21.08.2005 10:53

Es to saucu par reinkarnāciju:
Reinkarnācija-cilvēka daudzkārtēja piedzimšana dažādos ķermeņos. Tā nozīmē, ka noteikta cilvēka daļa- viņa nemirstīgā dvēsele, pēc cilvēka nāves var iemājoties citā ķermenī. Turklāt daudzkārt, kamēr vien dvēselei būs vajadzība vai vēlēšanās.

No kā tas atkarīgs?

Principā cilvēks savā augstākajā substancē-nemirstīgajā dvēselē- varētu arī neiemiesoties uz Zemes, bet bezgalīgi ilgu laiku palikt Smalko pasauļu līmenī. Taču daudzi tomēr ierodas uz Zemes.No daudziem avotiem, arī reliģiskiem avotiem, mēs zinām, ka Smalkajā pasaulē ir daudz stāvu.Paši apakšējie stāvi kristietībā tiek saukti par “elli.” Bet dzīvi smalkās pasaules augstākajos stāvos var salīdzināt ar dzīvi personiskā villā uz atsevišķas salas dienvidjūrā.Tāpēc, katrai dvēselei gribētos nokļūt augstākā stāvā. Taču stāva augstums tiek noteikts pēc tā, cik “grēku” cilvēka dvēselei bija brīdī, kad tā atstāja Zemes dzīves ķermeni, tas ir, nāves brīdī. Cilvēki jau tālā senatnē saprata, ka tieši cilvēku pašu rīcība (darbība) nosaka viņu tagadni, pagātni un nākotni.

Jebkura darbība, tai skaita arī mentāla un emocio­nāla, rada veselu cēloņsakarību virkni. Lai darbi nes labus augļus, slikti" — sliktus. Tomēr labie un sliktie darbi savstarpēji neneitralizē viens otru — to jūs ņe­miet vērā! Ja cilvēks vienlīdz daudz dara gan labo, gan slikto, uzkrājas abu veidu Karma, un tāds cilvēks pārmaiņus bauda gan labos augļus, gan ļaunos. Ļaunie darbi nevar tikt nolīdzināti, pārmaiņus darot kaut ko labu. Karmai nav ne sākuma, ne beigu.


Darbi uzkrājas, to materiālā bāze ir cilvēka psihe. Cilvēka psihe pār­veidojas, tomēr spēj pārdzīvot ķermeņa fizisko nāvi. No apziņas, ka cilvēks pats ir savu labo un ļauno darbu autors, izriet cilvēka atbildība par savu dzīvi. Ticība Karmai nenozīmē pasīvu nepretošanos likteņa triecieniem, tieši otrādi — mācība par Karmu neparedz nekādus aizliegumus, kas liegtu cilvēkiem uzlabot savu likteni.

Iesūtīja: arbaleta ; laiks: 21.08.2005 11:09

es noteikti ticu dzīvei pēc nāves, tas tā noteikti ir... iedomājieties vien, mana vecmamma bija pie vienas zīlnieces, kura nosaka, kas tu esi bijis iepriekšējā dzīvē un par ko strādājis... dvēseles ceļošanas periods (ja nemaldos) ir 8000 gadu...

Iesūtīja: Tutanhamons ; laiks: 27.08.2005 01:50

DZīve pēc nāves tāda nav ir reinkarnācija dvēseles pārdzimšana citā ķermeni...!

Iesūtīja: Flēra Delakūra ; laiks: 27.08.2005 08:47

es nevaru iedomaaatie, ka kaut kad NEKAA nebuus. pilniigs tukshums. tas nav iespeejams. taapeec es nobalsoju- JAA!!

Iesūtīja: ner@ ; laiks: 29.12.2005 02:10

Sõ. Māj ansvēr vas Varbūt. Aim not šūr. Aim džast a hjūman čaild.

Iesūtīja: Chukonens ; laiks: 14.01.2006 15:57

Jā ticu pēcnāves dzīvei!
Nav nekāda paradīze vai elle, bet ir pēcnāves dzīve!
Tas ir izskaidrojams ar to kad bieži vien cilvēks redz kādu momentu no savas iepriekšējās dzīves!
Ko tu zini varbūt tu iepriekšējā dzīve esi bijis kāds briedi kurš ir nošauts medībās. Un ko tu zini varbūt būsi putns!

Iesūtīja: harijs ; laiks: 15.01.2006 15:57

vienkiaarshi ticu un viss...

Iesūtīja: bluish_eyes ; laiks: 15.01.2006 17:21

Nobalsoju, ka man ir vienalga.... Jo pašlaik man svarīgāka ir dzīve tieši šodien un tagad... varbūt vēl domāju par savu dzīvi pēc 50 gadiem, taču kas būs pēc nāves, nē???? - Kāda starpība???

Iesūtīja: Atēna ; laiks: 11.02.2006 14:38

domaju ka tada vismazdaleji pastav. jo aizgajusais dzio tuvinieku sirdis. bet ta domaju ka aizsaules pasaule ir zeme kur ir pa druscinai no visam paradizem.

Iesūtīja: *Vinkija* ; laiks: 11.02.2006 18:47

varbuutt..

Iesūtīja: maiars ; laiks: 19.03.2006 00:00

ticeet vai nee ir mulkjiigi,jo dziive peec naaves vnk pastaav,taapat kaa mans televizors maajaas

Iesūtīja: Bandists ; laiks: 19.03.2006 21:05

Es nezinu.
Nomirt, manuprāt, ir kaut kas līdzīgs aizmigšanai, tikai... uz mūžu. Un to, ka bijām aizmiguši mēs saprotam tikai pēc pamošanās. Lai kā arī būtu... jādzīvo tā, lai nomirstot varētu teikt: "Tiešām bija vērts dzīvot."
Par tām citām dimensijām un tml... Tas, ka mēs kaut ko nevaram uztvert, nenozīmē ka tas neeksistē.

Iesūtīja: birokraac ; laiks: 22.03.2006 13:23

Jā un nē, es to iedomājo šādi:

- palūkojies zemāk...
- kur es esmu?
- vēl zemāk...
- vai es esmu mirusi?
- palūkojies augšup...
- es šeit neesmu viena, bet kas esi tu?
- tavas atmiņas
- kur es esmu
- sevī
- cik ilgi
- vienmēr
- un...ko tagad?
- palūkojies lejup...
- redz kur esmu es, man ir trīs gadiņi un es neļauju māsai paņemt sarkano krūzīti, nē, redzkur es sēžu uz dzeltenās mašīnas, lūk kur es...
- jā
- bet man vajadzēja aiziet, man nevajadzēja palikt
- tu vari iet
- kur
- projām
- bet kā
- vienkārši pagriezies un ej

Un es eju, es izmainu visu, ko esmu nožēlojusi, mainu visu, kas manī nav paticis, izmainu katru sīkumu, līdz saprotu, ka tā dzīve, ko biju nodzīvojusi ir skaista, un tad es redzu sapni, kurā es esmu ...

Nedomāju, ka tas būs grūti, būs tikai žēl

Iesūtīja: Mošķis ; laiks: 06.04.2006 21:22

Nu jā ir... un esmu pārliecināts!

Iesūtīja: Meila ; laiks: 06.04.2006 21:51

domaaju ka taada vareetu pastaavet. daudzas tauras kaadreiz ticeeja peecnaaves dziivei tachu shie uzskati bija visai dazhaadi.un tomeer tie saistaa ar kopiigu teemu

Tur ir labaak!


Laikam jau ticu , he ja jau tur ir labaak.

Iesūtīja: za4iic(ai kaa dievinu Drako):** ; laiks: 06.04.2006 22:02

Nu iespējams, ka tāda dzīve varētu pastāvēt, jo man liekas jocīgi, ka tu nomirsti un vienkārši neesi! Tas liekas tiešām jocīgi!

Iesūtīja: mhm... ; laiks: 18.04.2006 19:53

nu es daleji ticu daleji ne...neticu tam,ka pec naves ir divas iespejas elle vai paradize,bet kkam tachu ir jabut.vnk nespeju ticet tam,ka pec naves vairs neka nav,bet varbut...,kas to,lai zin,jocilveks tiesham ir nieciba un varbut tu piedzimsti nodzivo savu muzhinju un viss

Iesūtīja: pink cat ; laiks: 18.04.2006 20:02

Jaa. es esu gandriiz paarliecinaata...Jo kad cilveeks nomirst kautkur tachu dveeselei ir jaapaliek!...

Iesūtīja: mhm... ; laiks: 18.04.2006 22:17

nu pastav tada iespeja,ka dvesele parceljo uz citu cilvecinju...kkur dzirdeju,ka 4 gadus pec cilveka naves dvesele parceljo uz to radinieku,kas tad piedzimst,tatad berni,mazberni,mazmazbernu utt.
njez man vecmamma saka,ka pec rakstura ipashibam esmu ljoti lidziga savam vecvectevam kursh nomira 4gadus pirms es piedzumu(uuu... )

Iesūtīja: Cerbera pavēlniece ; laiks: 28.04.2006 19:14

Es domāju, ka tālāk mēs tiekam kaut kur `nosūtīti`, kaut kur taču mēs paliksim.

Iesūtīja: spogulis ; laiks: 07.05.2006 22:29

nu nebūs tik vienkārši ,jo miesa būs jāpamet,tas nozīmē pazaudēt visu materiālo-laicīgo.un tālāk pēc nopelniem.starpcitu neviens katlā nebāzīs .Mēs paši sevi sodīsim,vai pacelsim.

Iesūtīja: invisible_conch ; laiks: 09.05.2006 22:21

hmm....man tomēr liekas,ka tur kaut kam ir jābūt....cilvēks vienkārši nevar nodzīvot savu nožēlojamo mūžu,kā kaut kāds alkaholiķis,vai vēl kāds dzīves nomākts p******ts....Ir jāpiedzīvo kaut kas labs Un liekas tomēr pastāv reinkarnācija...Katrā gadījumā to ir viegli pārbaudīt Bet sapņot nav liegts

Iesūtīja: Bandists ; laiks: 01.06.2006 20:42

Tad, pēc idejas, Tu esi atdzimušais vecvectēvs?

Iesūtīja: marushinja ; laiks: 01.06.2006 21:14

Es ticu dzīvei pēc nāves. Jo kad miršu, negribu, lai tās būtu beigas. Gribu ko labāku, nekā te un tagad. Dzīve pēc nāves būtu kaut kas mūžīgs un labs. Un es ticu, ka dzīve pēc nāves ir atpūta no dzīves pirms nāves. Šī dzīve nevarētu būt ļauna un bezsirdīga, jo tagad jau ir tā. Varbūt tieši tāpēc cilvēki izdara pašnāvības, lai tiktu kaut kur, kur ir labāk, kur var izbēgt no ikdienas problēmām. Bet vai tāda dzīve pastāv?

Iesūtīja: Kristy Light ; laiks: 08.06.2006 11:37

Kā nekā, lai kā arī gribētos to neviens nekad nezinās, pirms nebūs piedzīvojis...

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 22.07.2006 08:23

Varbuut! Bet, patiesiibu sakot, man vienalga, kur nonaaks mana dveesele. Galvenais, ka taa ir laba, skaista un zalja vieta!

Iesūtīja: vividy ; laiks: 06.08.2006 15:54

Es drīzāk ticu reinkarnācijai- pārdzimšanai no jauna, kādā citā veidolā, atkarībā no uzvešanās dzīvē.
Tā ir sava veida dzīve pēc nāves.

Iesūtīja: Christina ; laiks: 07.08.2006 14:35

Es tam ticu un ticu ari visai mistikai kas notiek...nezinu kapec,bet ticu!

Iesūtīja: Miranda ; laiks: 07.08.2006 22:54

Nu, ticu ka pastav dvesele...un ta turpina eksistet, bet mani nomac citi jautajumi, piemeram vai dveselei ir kads sakars ar mani?ar manu personalitati?ar manam domam? Vai kad es nomirsu es paliksu dvesele,es sapratisu kas notiek,atceresos visu kontrolesu sevi vinalga kur mana dvesele nonaks. Vai dveselei nav nekada sakara ar mani?ar manam domam,izjutam u.t.t. un kad es nomirsu dvesele kautkur nonaks tacu dvesele nebusu ES, bet vienkarsi dvesele kurai ir savs prats,un es ka personalitate izudisu?
Ceru ka sapratat ko gribeju teikt!

Iesūtīja: Meliina ; laiks: 08.08.2006 20:27

Es neticu!!! Man liekas, ka pēc nāves ir beigas.
Neticas, ka pēc nāves cilvēks nokļūs debesīs vai ellē!!!

Iesūtīja: ievuks ; laiks: 25.08.2006 12:16

Es neticu dzīvie pēc nāves.

Iesūtīja: nera ; laiks: 07.09.2006 20:32

Ticu Reinkarnācijai. Hmm.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 07.09.2006 20:53

Varbuut dziive pec naves ir...varbut nav....
bet vispar man vienalga...pati dziive ir iisa ...nedzivoju uzstraucoties par to kas bus pec vinjas...

Iesūtīja: ~eviic~ ; laiks: 08.09.2006 11:26

nezinu vai ticu...
ticu tam, ka cilvēks nomirst un pēc tam piedzimst no jauna, lai dzīvotu jaunu dzīvi...

Iesūtīja: opijs ; laiks: 11.10.2006 23:10

Iesakiet kadu lapu anglu valodaa kur var izlasiit 13 saatanistu baussllus!
Luudzu!
Jo latviessu valodaa internetaa nav saatanistu bausslli!

Iesūtīja: Snitch ; laiks: 11.10.2006 23:17

Es ticu dzīvei pēc nāves, bet ne jau Paradīzē vai Ellē, bet gan citai dzīvei. Man jau liekas, ka mēs esam kā Fēniksi, kas nomirst un tad atkal piedzimst un dzīvo to pašu dzīvi, bet katru reizi ir iespēja kaut ko mainīt.

P.S. Ja būtu tāda Paradīze un Elle, tad es pat negribu domāt, cik mūsdienu ļaudīm Ellē būtu šauri...

Man gan liekas, ka ļoti laba aptauja...

Iesūtīja: opijs ; laiks: 11.10.2006 23:39

You scored as Satanism.



Your beliefs most closely resemble those of Satanism! Before you scream, do a bit of research on it. To be a Satanist, you don't actually have to believe in Satan. Satanism generally focuses upon the spiritual advancement of the self, rather than upon submission to a deity or a set of moral codes. Do some research if you immediately think of the satanic cult stereotype. Your beliefs may also resemble those of earth-based religions such as paganism.

atheism

100%

Satanism

100%

agnosticism

83%

Islam

67%

Judaism

50%

Paganism

50%

Buddhism

17%

Christianity

0%

Hinduism

0%


Jo man vajag iepaziities ar saatanistu biibeli un bausslliem!

Iesūtīja: Laura Flēra ; laiks: 12.10.2006 14:57

jā, ticu, jau tā ir nepatīkami apzināties, ka cilvēks pēc nāves vairs neko nevar darīt. Lai kur cilvēks nonāktu pēc nāves, viņš varēs kko darīt.

Iesūtīja: lionlife772 ; laiks: 03.12.2006 15:37

Es arī ticu dzīvei pēc nāves...

Iesūtīja: StrawBerry69 ; laiks: 12.12.2006 23:34

neticu un diez vai ticeeshu..

Iesūtīja: Christina ; laiks: 13.12.2006 00:12

Jā, būtu labi,ja to publicētu, jo manuprāt, tas varētu but interesanti.man pašai tādas leitas patīk.(bet šis ir ārpus tēmas)

Kāpēc piemēram StrawBerry69 tu netici dzivei pec naves?

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 04.02.2007 19:43

Neticu. Domājus,ka tas kas cilvēkos mīt (pierasts apzīmējumsi r dvēsele),pēc mūsu ķermeņa un smadzeņu beigšanas funkcionēt (tātad pēc nāves) vienkārši sadalās un kļūst par visuma sastāvdaļu. Tātad tā sauktā dvēsele kļūst par pasaules daļu-vēju,puķēm,sniegpārsliņu daļiņu. Es gribētu būt daļa no vēja. Debesis ir apšaubāma vieta,jo ja kopā dzīvo vairāki cilvēki kopā,tad nav iespējams miers. Cilvēku dabā ir ķildoties un karot un ja nav intrigu,tad taču nav interesanti!

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 15.05.2007 00:36

šis zemes dzīves beigās cilvēks pārkāpj pāri upei un kādu brīdi atrodas TUR. viņš atceras to, kas bijis visskaistākais. turklāt ja tu esi mīlējis dabu, tad tur izskatīsies tieši tā. un attiecīgi par citām lietām.
tad tu kādu laiku apdomāsies un atgriezīsies citā vietā citā laikā ar citu uzdevumu un šķēršļiem

un tā tik ilgi kamēr pabeigsi skolu.

jo labāk mācīsies jo ātrāk tiksi laukā
tur kur nav ne laika ne telpas bet viss ir vienkopus. un apziņa daudz plašāka, lai varētu uztvert to ko mēs šeit nespējam pa defoltam

Iesūtīja: Your~Reflection ; laiks: 15.05.2007 22:19

Neticīgajiem - pēc nāves viss beidzās? Tukšums? Tas viss pavisam noteikti nav tik vienkārši.

Piekrītu kaivai un visiem citiem, kuri domā līdzīgi. Tas viss ir kā skola, vai datorspēle. Tu izej līmeni, nokļūsti nākamajā. Tu to neizej, turpini šo līmeni no sākuma, līdz izdosies tikt nākamajā.

Lielu kļūdu izdara pašnāvnieki( viņi laikam arī ir neticīgie un domā ka pēc nāves ir bezgalīgais tukšums) Pašnāvība ir sliktākā lieta, ko dzīvē var izdarīt.

Iesūtīja: kā lai necep speķi dūdijam? ; laiks: 17.05.2007 15:53

Man nav jēgas ticēt kaut kam vai nē.
Ja neesmu drošs-nē.

Neticu.

Iesūtīja: lolīpop. ; laiks: 17.05.2007 15:55

nezinu. varbūt ticu. tagad par to neesmu domājusi.
bet nav tā, ka nekas pēc tam nenotiek.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 17.05.2007 23:32

tnx, Reflection!
pašnāvnieki- abloms, jā.
bet vai kļūda- savā ziņā.
tomēr arī tas bija ieplānots jau pirms piedzimšanas.
katrs pats izvēlas savu dzīvi, katrs pats izvēlas savu nāvi.
cilvēks bija ieplānojis apgūt šo pieredzi, tāpēc izpildīja savu scenāriju- pats to gan laikam neapjaušot.
arī slepkavības ir "sarunātas".
tas izklausās absurds bet ja padomā šķiet loģiski, vismaz man.

elle un paradīze- domāju, ka tās atrodas tikai uz zemes. katrs pats tās izveido, katrs ir atbildīgs par ikvienu detaļu savā paradīzē un savā ellē.
un protams mums tās visiem ir abas divas, neviens šeit nav tik izcili brīnišķīgs, lai baudītu tikai labo- ja kāds ir, tas drīz nomirst un vairs neatgriežas- ja nu vienīgi ar kādu īpašu, gandrīz dievišķu uzdevumu


mēs mācamies mācamies mācamies- un kad esam iemācījušies- aizejam

ja gribam pakavēties, vajag mācīties drusku lēnāk, bet nav ko uztraukties, mums vēl ir desmiteim dzīvju ko augt līdz ideālam- pat vislieliskākajam cilvēkam ko spējam iedomāties

Iesūtīja: Ernestine ; laiks: 30.07.2007 19:07

Nu iespejams ir, bet man nav istas parliecibas!

Iesūtīja: ČoČanga ; laiks: 30.07.2007 19:18

es tā īsti neticu, bet dikti gribētos lai ar mani tā notiek.

Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 31.07.2007 18:28

Es tam ticu.. Galu galā.. Kur tad mēs paliktu? Neticu, ka mēs būsim tikai miesa kas aprakta satrūdēšanai.