Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: The Master ; laiks: 29.05.2005 12:28

Shis notikums bija tieshi pirms izshkjiroshaas kaujas, kuras gaitaa vajadzeeja palikt tikai vienam no diviem Romas impeerijas vadiitaajiem. Uzvaras rezultaats vienam no pretendentiem uz kroni paartrauca zemnieku apspieshanu, bet to jaunajai religjijai tika pieshkjirts valsts statuss.
Ceturtajaa gadsimtaa ''sadrupinaataa'' Romas impeerija, kuras pastaaveeshana tuvojaas norietam, jo vairaak nokljuva pilsonju kara staavoklii. Gaaja cietsirdiiga ciinja par valdiishanu starp toposho Konstantiinu I Dizjo, kuru veelaak Pareizticiiga bazniica atzina par sveeto, un vinja konkurentu Maksenciju. Konstantiins bija impeerijas rietumu daljas imperators Konstancija Hlora deels. Kad 306. gadaa Konstancijs nomira, vinjam uzticiigie kaujinieki pasludinaaja par imperatoru vinja deelu Konstantiinu. Romaa apmetaas Maksencijs- Konstantiina Hlora priekshgaajeeja Maksimiliaana deels.
308. gadaa bija meegjinaajums paartraukt tuvojoshos asinjaino ciinju starp konkurentiem. Sapulceejaas padome ar abu pretinieku liidzdaliibu. Bet rezultaats izraadiijaas preteejs iecereetajam. Padomes pienjemtais leemums nemaz neapmierinaaja godkaariigo Konstantiinu: jo vinjsh izraadiijaas Ceezars- jaunaakais imperators, tajaa laikaa, kad Maksencijs bija, atbilstoshi, pasludinaats par vecaako. Taadeelj nav paarsteidzoshi, ka izveidojies staavoklis bija diezgan nestabils, un uz 312. gadu abi imperatori atradaas karadarbiibas staavoklii. Driizumaa pienaaca izshkjiroshais briidis shajaa ciinjaa. Jaunaa imperatora kaujinieki atradaas dazjus kilometrus no Romas, kur valdiija Maksencijs. Sheit pie Milvianskas tilta caur Tibras upi, arii vajadzeeja notikt kaujai, kuras rezultaats izlemtu visas Eiropas veestures likteni. Kaut gan rezultaats, liktos, jau buutu paredzams, pie tam nejau par labu Konstantiinam. Maksencija armija vairaakas reizes paarsniedza pretinieka armiju, un Konstantiina liidzdaliiba shaadaa situaacijaa izskatiijaas kaa nepraatiiga avantuura. 25 tukstoshi cilveeku Konstantiina armijas pret 117 tuukstoshiem kaajinieku un 18 tuukstoshiem jaatnieku Maksencija armijas- tas ir nepraats? Ar ko reekjinaajaas Konstantiins? Pat pashiem uzticiigajiem vinja viiriem vajadzeeja padoties, ja ne.
Ja ne briinums! Bazniicas hronikas saglabaaja pieminju par to. Luuk, kaa, saskanjaa ar legjendu, aprakstiija briinumu pats Konstantiins: ''Vienreiz, kad saule jau saaka norieteet, es ar savaam aciim redzeeju izveidotaas no gaismas un esoshaas augstaak par sauli krusta ziimes ar uzrakstu: ''Uzvari.'' Redzeetais skats satrieca ne tikai imperatoru, bet arii visu vinja armiju, kura peec briinumainaa veerojuma bija gatava sekot Konstantiinam ''pashi nezinot kur''. Shii debess paraadiiba tika noveerteeta kaa ziime, kura paredzeeja Konstantiinam uzvaru ar kristietiibas Dieva paliidziibu.
312. gada novembra saakumaa notika kauja uz Milvianskas tilta. Neticami, tomeer Maksencijs, kura armija bija daudz lielaaka nekaa pretiniekam, tika pilniibaa sakauts. Uzticoties oraakulu paregjojumiem, Maksencijs pielaida vienu taktisko kljuudu peec otras. To izmantoja Konstantiins, juutot vareno atbalstu no sava jaunaa debess paveelnieka.
Kas bija taalaak- visiem zinaams. Konstantiins naaca pie varas, zemnieki paarstaaja pakljauties apspieshanai, kristietiiba ieguva valsts statusu, bet mazliet veelaak par impeerijas galveno pilseetu kljuva Konstantinopole. Taa tikai izlemts Eiropas veestures liktenis.
Zviedru gjeologs Jens Orma, kopaa ar saviem kolegjiem straadaajot Itaalijaa, paarliecinaats, ka Konstantiins redzeeja debesiis neko citu, kaa milziiga meteoriita krishanu. Shaadu secinaajumu zinaatnieki izteica, atrodot kraatera paliekas no shii kosmiskaa ''cieminja''. Lieta ir par taa saucamo Kraateri del Sirente Centraalajaa Itaalijaa. Orma paarliecinaats, ka shis gjeologjiskais veidojums liidziigs milziigajam kosmiskajam objektam. Vispirms taapeec, ka kraaterim piemiit ljoti ieapalja gjeometriska forma. Otra svariigaa ieziime- apmale apkaart ''galvenajam'' kraaterim lielaa daudzumaa ''otrreizeejo'' nelielo kraateru, izveidojoties no meteoriita gabalu krishanas. Radio ogleklja analiize ljaava ieguut preciizas zinjas par meteoriita krishanas datumu- tas notika tajaa briidii, kad Konstantiinam paraadiijais briinumainais redzeejums. Jens Orma uzskata, ka shii meteoriita trieciena speeku var saliidzinaat ar nelielas kodolbumbas spraadzienu, un arii izskatiijaas shii ''saskarsme'' kaa kodolspraadziens- ar tumshu maakoni un jaudiigu triecienvilni. Peec gjeologu domaam, tieshi sho paraadiibu Konstantiins ar savu armiju uztveera kaa Dieva ziimi. Gruuti iedomaaties, kaa mainiitos muusu veestures gaita, ja ne ''cieminjsh'' no kosmosa. Bet varbuut taa patieshaam bija Dieva ziime, jo citaadaak nevar izskaidrot Konstantiina uzvaru!?

*Sho rakstu atradu kaadaa vecaa aviizee..
**Juusu domas/piebildes/viedoklis!.

Iesūtīja: Tok'ra ; laiks: 29.05.2005 14:55

Gratias maximas tibi ago.

Šito redzēju tvnetā sen atpakaļ, bet nepaspēju izlasīt pirms tas raksts jau bija pazudis. Tagad varēšu sīkāk papētīt šo hipotēzi.

Iesūtīja: gride ; laiks: 29.05.2005 16:38

Dieva zīme nogalināt cilvēkus? vispār šo es dzirdu pirmo reizi nu nezinu tas mani riktīgi samulsināja! ko zin varbūt viņš neko neredzēja... tikai visu izdomāja

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 29.05.2005 16:52

Stabili, ka izdomāja. Iedvesmu, protams, deva meteorīts.
Tā jau tas vienmēr ir ar dieva zīmēm - kādas dabas parādības (vai apreibinošas vielas) radītā efekta rezultātā cilvēka psihe uzbur dieva zīmi.

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 02.06.2005 21:09

Totāli atgādina X-Failus
Dieva zīmes, Dieva zīmes. Balts balodis palidoja gar logu - drīz beigsies šausmas Irākā. Palidos vārna - šausmas ievilksies uz ilgāku laiku.
Man liekas, ka tās ir pilnīgākās muļķības.

Iesūtīja: Hellsing-The Alucard ; laiks: 02.06.2005 22:18

Ja notiek dabas paraadiibas,tas nenozimee,ka taa ir dieva zime!
Meteoriits,vareetu buut novaajinaatas atmosferas,cauruma luuznis vai kkas cits

Iesūtīja: Martins ; laiks: 02.06.2005 23:05

Errm. Tomēr laikam būtu jāizlabu uz "mūsu ēras". Kaut vai tāpēc, ka mūsu ēru sāk skaitīt no teorētiskā Kristus dzimšanas gada.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 02.06.2005 23:12

Tā jau arī ir, vnk visi šitie alelujas (tie, kuriem nav ko darīt) ko grib, to redz, un viņiem tur visādi pareģojumi uz katra stūra piepildās, kaut ko tikai jāpārfrāzē un zīme gatava, un, ja nekas nesakrīt ar jau esošiem paredzējumiem, tad šie uzcep jaunas ticības.

Iesūtīja: The Master ; laiks: 03.06.2005 12:43

Nav mana kljuuda. Taa bija rakstiits tajaa rakstaa!
Domaajams taa bija parasta dabas izraisiita katastrofa, bet te jau jaasaak domaat, ko Konstantiins redzeeja un vai nebija kaadas stipraakas vielas ietekmee?! Iespeejams, Konstantiina uzvara bija tikai izcila kauja, kuras laikaa nokrita meteoriits un tas, ko vinjsh ''it kaa'' redzeejis bija kaarteejais gariidznieku meegjinaajums Dievu iesaistiit kaujas laukaa, jo nav nekaadu pieraadiijumu, ka Imperators to teicis, kaa vien bazniicas hronikaa rakstiitais!.

Iesūtīja: zuzee ; laiks: 03.06.2005 12:48

Taalaak nemaz nelasiishu Pupu mizas... slimi sunja murgi...
Jaa, kaa tad tad jaw bija pat ROMAS IMPEERIJA.. mh.. mh burviigi... eh...
smieklus neuzdzen.. tik nopuutu par cilveeku mulkiibu

Iesūtīja: The Master ; laiks: 03.06.2005 12:56

Saprotams, bet taada jau taa veesture ir. Visur censhas ko iepiit un visu paarspiileet. Pielikt klaat paaris notikumus, lai izskatiitos iespaidiigaak. Cilveeku paarspiileetaa fantaazija..

Iesūtīja: Leldux ; laiks: 16.08.2005 21:46

Ziniet...es vairaak ticu tam,ka reiz sensenos laikos dziivoja varde,kuru noskuupstiija kaada meitene un vinsh paarvertaas par princi, luuk tas butiski izmainiijis i Eiropas i` Aafrikas veestures gaitu.
Viss kas saistiits ar kristietiibu,goda vaards uzdzen mani dziljas shaubas....vai tik tieshaam tas ir bijis un vairaak jau shkjiet,ka tas atkal ir iz "viens onkuls aiz neko dariit izdomaaja."

Iesūtīja: zuzee ; laiks: 19.08.2005 11:23

shitas man ir jaunums
ja var pajautaat; kur tad Tu shito dzirdeeji?

:: nokriit un sadaudza galvu veel vairaak ::

Iesūtīja: jefeniite ; laiks: 10.10.2005 20:37

es domaaju, ka kristiigaa ticiiba vispaar ir radusies no citplaneetieshiem un vinju izmeeghinaajumiem. cik graamatu nav par shaadaam teemaam, ka atbrauca citplanetieshi, sadzima dieva deeli utt.

Iesūtīja: saule ; laiks: 10.10.2005 20:57

Kāds varētu izlabot to p.m.ē. (lai kas kur būtu bijis rakstīts p.m.ē noz''imē pirms mūsu ēras - varbūt kāds iedomājies, ka tas nozīmē pēc mūsu ēras vai arī, ka viss senais bija pirms mūsu ēras katrā ziņā p.m.ē. kristietības nebija - kā zināms gadus skaita kopš kristus dzimšanas) un salikt normālas garumzīmes - tik garu rakstu grūti lasīt bez garumzīmēm

Intresants teksts, bet ja šī ir vienīgā leģenda par to meteorītu tad tas ir visai apšaubāmi. Starp citu drošvien būtu intresanti papētīt ko cilvēki ir uzskatījuši par zīmēm, kad biju Norvēģijā, piemēram, mums stāstīja, ka Norvēģijas karogs kā krusta zīme esot parādijusies debesīs vienam no viņu karaļiem.

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 12.10.2005 14:21

Patiesībā diezgan murgaini tad jau katra dabas pārādība ir kaut kāda zīme...

Iesūtīja: maiia ; laiks: 12.10.2005 22:08

tā ir patiesiiba??????????

Iesūtīja: iMiS™ ; laiks: 13.10.2005 08:26

Un tu nezināji...vienmēr DIeva vārdā vajdazēja mirt tūkstošiem...!Paskatīsimies uz krusta kariem...tikai paverdiznāti un nogalināti vairāki desmiti tūkstoši, un nodedzinātas mājas.Un kā vārdā...?Dieva un kristietības.Kristietība ir ļaunuma sakne...

Interesants raxtiņš.


Pasaka izmainīja Eiropas un Āfrikas gaitas...how lovely...

Lielākā mērā tā ir patiesība.Vismaz šo un vēl daudzas citas lietas baznīca mums liek ticēt...tāpat, kā vienmēr ir uzspiedusi savu gribu.


Nu tad cik tādu grāmatu ir?pirmo reizi par ko tādu dzirdu...