Grāmatas beigās Dumidors saka Voldemortam, ka ir lietas kas ir vēl ļaunaks par nāvi. Man ir dažas idejas, bet man interesē jūsu viedoklis. Tātad Kas ir ļaunāks par nāvi?
Tāds filozofisks jautājiens sanāca... Ceru ka pareizā sadaļa un tāds nav bijis...
mūžīgas fiziskas mokas varbūt, kaut gan nē, pie sāpēm var pierast. kaut gan cik lielas sāpes var mūžīgi izturēt.
milzīgas sēras/bēdas arī var būt ļoti smagi.
ja reiz mīlestiba ir labo lietu priekšplānā, tātad milzīgajām sāpēm vajadzētu būt kaut kam no tās atkārīgām, izrietošām, vai ne? tādēļ es sliecos uz mūžīgām bēdām.
velns, cik pabanāli man iznāca.................
es domaju ka nekad neizjust milestibu. to voldijs nav sapratis
augstais kungs, nedomāju, ka neizjust mīlestību ir tas ļaunākais. tādu baigo nekad īsti neemsu izjutusi un nekad neesmu saistījusies mīlestībā ar kādu džeku. nuja, nav vēl bijis tas klikšķis.
tad jau ļaunāk būtu mīlēt kādu, kurš tevi nicina līdz sirds dziļumiem; tu viņu pielūdz, bet viņš pret tevi kājas atslauka. vismaz es domāju, ka tā varētu būt. pašai nav gadījies kādu tā mīlēt, tik pašaizliedzīgi, nu jā....
Man liekas kaut kas,kas ir saistiits ar miilestiibu ...
Varbuut tieshi taa ir!!!!!!!!
Bet varbuut Voldiys izyutiis miilestiibu...vinjs to nekad nav izyutis,nu tas vareetu buut saapiigaak par naavi............
Kas var but launaks par navi?
Hmm loti vienkarsh jautajums ,bet protams ,ka muzigais ieslodzijums vienatne vai ari neizturamas mokas!
katrā ziņā nekas fizisks. kaut kas psiholoģisks, emocionāls. ciešanas, sāpes, vientulība utt. tur jau ir tā Voldija nelaime, ka viņš domā tikai par fiziskām sāpēm un ciešanām. Zinot to, Dumidors tā arī pateica.
Visdrīzāk, bet Voldijs to nevar saprast un nesapratīs. Viņam nekad nav bijis mātes siltuma un draugu ar ne. (vismaz īstu) Kur nu vēl mīlestība.
es nezinu, bet man ir aizdomas, ka ar to viņš domāja to visu horkrustu padarīšanu.
bet ļaunāks par nāvi... nu nez.
vienaldzība.
ne Poteriem un Voldemortiem, bet vispārīgi.
Man ļoti patīk vēl viens Dumidora izteiciens, nāves sakarā. To gan viņš teica pirmajā grāmatā - Tātad cilvēkam, kas dzīves laikā ir izdarījis visu, ko vēlējies, nāve ir tikai vēl viens piedzīvojums...
Tas tā ne par tēmu
Bet šī pavediena sakarā, mans viedoklis ir tāds:
Iedomājies mūžīgu dzīvi
Dzīvi tādā vietā un apstākļos, kas rada tev GAN fiziskas GAN garīgas mokas
Apziņu, ka tu nevari no tā izbēgt...
apziņu, ka tas nekad nebeigsies...
Tad jau nāve sāk izklausīties pēc fēniksa dziesmas, vai ne?
es domāju, ka ļaunāks par nāvi Voldija sakarā viennozīmīgi ir tas, ka :
1. `viņš ir izveidojis horkrustus, ar kuru palīdzību viņš sadalīja savu dvēseli, tātad viņš nav ne dzīvs, ne miris, pat ne cilvēks, pat ne tā kā burvis...viņš patiesībā ir ne šis ne tas, lai arī maģijas un burvju pasaulē viņš ir varens, bet ne jau tas ir galvenais...kas gan tu vari būt, ja tev nav dvēseles - paša galvenā, kas vien dzīvai būtnei var būt???... un tā mēs nonākam pie nākamā punkta -->
2. kā jau daudzi teica - viņš nekad nav izjutis mīlestību, tādēļ nespēj saprast, kas tā vispār ir un kādu milzīgu spēku tā slēpj sevī...
ak, dievs, cik filozofiski es te runāju!! bet es domāju, ka kaut kur no manā savārstījuma ir taisnība...
P.S. protams - it`s just my own opinion...
manupraat par naavi ljaunaak var buut tikai nodziivot dziivi nereizi neiemiiloties....
Nu isteniba vel neviens nav pieradijis ,kas ta tada milestiba ir ! Varbut vinas visp nap! Tape milestibu uzraiz metiet ara! Kautvai tikai $i apgalvojuma del!
Be nu busim nopietni: Mes skola saskarsmes stunda klase ar ucenes palidzibu izsprieda (nu drizak to pateica ucene) vislaunakais ir but vienam pasham ,pilniba vienam ,bez nekada kontakta utt!
nu ljaunaaka var buut dziive...kuru nevar pat iisti nosaukt par dziivi...taada vientulja dziive,saapju pilna,necieshama...
bet vai tad naave ir tik ljauna? Man liekas ka katrs to uztver kaa veelas...citam taa shkjiet ljauna citam atbriivojosha utt.
Mīlestības fani.
Viņš taū var kļūt par nekrofīlu
Tad viss nokārtosies
Nujā, ja nopietni , tad par nāvi runājot - tas ir tikai nākamais piedzīvojums.
īss moments tavā dzīvē, tāds, kā dzimšana .
Uzskatu, ka ir tāds "priekšnams" , kur pieņem visas dvēseles, lai sūtītu tālāk , atkal uz jaunu dzīvi.
Nekas nekad nebeidzās.
Mokas & apziņa, ka tevi neviens nemīl.
Khe man taa shkiet ka visi te baigi jau ir izspriedushi ka ljaunaaka par naavi ir tikai apzinja ka tevi neviens nemiil... XD
Voldemorta gadiijumaa launaaka par naavi buus situaacija, ja vinjaa pamodiisies sirdsapzinja.
Vismaz manupraat. SObriid vinsir tendeets uz vienu meerki, loti koncentreejies uz to, ka sim aspektam vinja personiibaa nav vietas. Un no vinja skaatpunkta - labi,ka nav, citaadi vina mokas buutu tik lielas, ka pat naave taas nespeetu izdziedeet.
vientulība, bezcerība, sajūta, ka nevienam neesi vajadzīgs, ka citiem esi tikai par apgrūtinājumu,
besis u.tt.
Es jau drošvien piekritīšu daudzām jau izskanējušām versijām, bet domāju ka ļaunākais ir tas ka viņam nav dvēseles...un tajā tad jau arī iekļaujas viss tas par ko jūs spriedāt,ka nevar mīlēt, just...un mirt...man liekas, ka ja pat nogalinātu visus tos horkrustus viņa dvēsele nekad nenonaaktu ne debesīs(pavisam noteikti ne) ne elle...bet kaut kur pa vidu(līdzīgi kā spoks) plivinatos, tik nebūtu vairs dvēseļu daļiņas ko atjaunot...
viņam vnk nav sirdsapziņas un es domāju ka viņam vispār nav nevienas jūtas ar kuru palīdzību viņš varētu izteikt kādu emociju...es tad jau labāk mirtu nekā dzīvotu šādu dzīvi (ja to vispār var nosaukt par dzīvi...)
P.S. es pat nezinu vai vispār te kko par tēmu vēl muldu...
Ljaunaakas par naawi ir dziiwot bez dweeseles....(atpraatotaaji....)
mūžīgas fiziskas mokas, lai gan pie sāpēm var pierast. kaut gan cik lielas sāpes var mūžīgi izturēt
Ļaunāks par nāvī? Hmm... Manuprāt tā varētu būt apziņa, ka visi tevi nevā, pazemojus, būt vienam un visdrīzāk milzīgai vainas apziņa, kas grauž no iekšpuses.
Par mīlestību. Voldemorts to nekad nav jutis, ne no mātes, ne draugiem (kādu viņam nav) ne no sievietes, tātad ko nēsi jutis, pēc ta nevar skumt. Man liekas ka dzīve bez mīlestības īsti neietekmē Voldiju...
Es uzskatu ka launaka lieta par navi ir muziga dzive bez jutam, nedz fiziskam nedz garigam. Iedomajaties cik tas ir mokoshi ja tu tu nespej sajust ne kada cilveka pieskarienu ne milestibu. Traki butu ja tu pat kada ediena garshu nespetu sajust vnk staigaatu ka tads zombijs bez jutam un emocijam... Manaa uztvere tas ir launaks par navi...
nāve ir dabisks process. un nav nekas ļauns (ja tas IR dabisks process, nerunājot par slepkavībām).
Taču ļaunāka ir vientulība un apziņa, ka nevienam uz pasaules neesi vajadzīgs. Ja nevari ar nevienu izrunāties, tad agri vai vēlu tu ieslēdzies sevī. tas moka... un cilvēkam rada psiholoģiskas slimības. un to vairs par dzīvi nevar nosaukt.
Zaudējums Harijam (Harijs kļūst varenāks un populārāks nekā Voldemorts(Piedodiet ka saucu viņu vārdā))
Voldemorts jau neskaitāmas reizes ir zaudējis Harijam un tas nebeidz viņu kremt, BET... Voldijs ir tik apsēsts ka nebeidz un nebeidz censties tik Harijam klāt, tapēc man drīzāk jau sāk likties ka Harija vajāšana ir kļuvusi par viņa dzīves jēgu
tad jau sannaak ka vinju ir jaaved uz tvaika ielu
Man liekas ka uz sho atbilde jau ir graamataa.
Atbilde-miilestiiba.
Wolijam miilestiiba gan jau ka wareeja buut naaweejosha ja ne sliktaak...
mužīgas ciešanas, vainas apziņa, ka kautkas nav izdarīts līdz galam. atprātotāja skūpsts, iespēja pazaudēt dvēseli... tam ir jābūt kautkam mūžīgam....
augstais kungs, nedomāju, ka neizjust mīlestību ir tas ļaunākais. tādu baigo nekad īsti neemsu izjutusi un nekad neesmu saistījusies mīlestībā ar kādu džeku. nuja, nav vēl bijis tas klikšķis.
par tādu mīlestību nav runa. es šaubos, vai Voldemorts maz atradīs kādu, kura iemīlētos viņā. lai nu kā, pēc manām domām, tas ir domāts ģimenes zaudējums.
Kas ir ļaunāks par nāvi?
-- mūžīga dzīve bez mīlestības.
atcerējos vēl--> dzīve bez dvēseles brīvības un ... protams, mīlestības, ko te katrs citē! ir arī svarīgi, lai tava dvēsele ir brīva un nebūtu nekādu lāunu ierobežojumu, ko rada burvestības, piemēram, taska vollijs nevarēja pieskarties harijam...
Voldemorts pēc būtības ir vientuļš, daudzi viņi ienīst, no viņa baidās, nicina. Taču viņš neuzskata, ka tas ir kas slikts, vai sāpīgs, nē viņam patīk vientulība. Viņš nevienu nemīl, bet nev nelaimīgs. Viņu iepriecē citu ciešans un naids.
Dumidors varēja domāt divas lietas, kas ļaunāks par nāvi - tāda nolādēta pusdzīve, kāda ir Voldemortam, lai gan es šaubos, un ciešanas, kad tu zaudē kādu, ko ļoti mīli. Harijs zaudējis Siriusu un viņu mocīja Voldemorts, pat vēlējās nāvi. Uz īsu brīdi viņam labāk bija izvēlēties nāvi, nekā dzīvot pasaulē bez Siriusa.
katraa zinjaa nekas taads kaa parasti jo tad tu veelies naavi kuru peec tam tev arii sniedz, varbuut kautkas gariigi mokoss un ar fiziskaam mokaam...
Viennozīmīgi: Atprātotāja skūpsts. Tev vair nav ne laimīgo domu, ne atmiņu.. Tev vairs nav dvēseles. Tu vienkārši eksistē.
elesarels - piekritu vinjam
kā daži minēja, tad domāju, ka viņš ar to domāja mīlestību, draudzību un uzticību .. (kgan nāvēži taču uzticās Voldijam ) tās visas skaistās, foršās, jūtas, kuras viņš nekad nav izjutis un arī neizjutīs (visdrīzāk)
Un pareizā atbilde iiirrrrr-mīlestība....
Tas man liekas bija grāmatā teikts Voldemorts damāja,ka nāve ir kaut kas ļaunākais uz pasaules,bet Dumidors nepiekrita.
ļaunāk par nāvi ir/bija tas kā dzīvoja Voldemorts. Parazitēdams uz citu rēķina lai spētu izdzīvot un vispār eksistēt... Tā dzīvot ir būt trakāk kā mirušam
Viņš grāmatas beigās bija tik pat kā maza drupačiņa no maizes... Viņš vairs nebija dzīvs, tomēr nekur tālāk viņš netika. Viņs nespēja vairs atgriezties un nespēja tā īsti nomirt... Nu vismaz man tā liekas....
'Vakar.
Tātad, manuprāt, Dumidora izpratnē ļaunāka par nāvi ir dzīve, kurā nav mīlestības, nav neviena, kam rūpi un kas rūp Tev.
Nedomāju, ka jautājums bija sarežģīts. Bet varbūt bija, ir un būs tiem, kas nav tikuši tālāk par 5. grāmatu. Un jā, veiksmi lasīšanā tiem, kas nav.
Brīnumbrīnumaini mājot,
Yuputuu.
Nu man jau liekas, ka šīs 2 lietas (nāve vs. mūžīgas mocības) izslēdz viena otru, ja mēs izprotam nāvi tā, kā to tradicionāli izprot bioloģijā. Ja nāvi izprotam no mitoloģiskā pasaules skatījuma, kā pāreju no vienas eksistences formas citā, tad sausais atlikums paliek tikai mūžīgās mocības. Kuras, bez šaubām, ir sliktākas par nāvi, jo nekad nebeidzas.
Bioloģiskais pasaules skatījums nozīmē kirdik pēc šīs dzīves.
Kas attiecas uz mūžīgām mocībām, cilvēki klasiski iedomājas, ka kāds kādu mūžīgi mocīs. Pēc definīcijas tas ir visai dīvaini iedomājieties sevi tās būtnes ādā, kurai kāds mūžīgi jāmoka.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)