Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 26.04.2004 18:11

Palasiiju graamatu "Shanhajas miiluliite" un tur tikai pausta interesanta doma- ne pirmo reizi dzirdeeta, bet tomeer.
Doma bija, ka visi, kas atrodas aarpus normaalo cilveeku loka, seviskji trako namaa dziivojoshie, ir apbriinas veerti. Sabiedriiba shos cilveekus uzskatot par trakiem tikai taapeec, ka taa nesaprot vinju gudriibu. Skaistums esot patiess vieniigi tad, ja ir saistiits ar naavi, bezceriibu, pat ljaunumu, kaa, piemeeram, epilepsijas maaktais Dostojevskis, sev ausi nogriezushais Van Gogs, visu dziivi impotentais Dalii, aktrise Fraansisa Faarmere, kas tika iespundeeta psihiatriskajaa slimniicaa..Vai arii Henrijs Millers, kas savas nabadziigas deelj klainjoja pa ielaam un gaidiija pie restoraana vaartiem, lai kaads vinjam atmestu gabalinju steika.

Man bija interesants citu viedoklis- vai laimiigi cilveeki nav speejiigi radiit patiesu maakslu? Vai vienkaarshi neveelas radiit?
Varbuut kaads ir lasiijis sho graamatu? Vai piekriitat citaam tur paustajaam domaam?

Iesūtīja: Nimue ; laiks: 26.04.2004 19:26

Šai domai atļaušos nepiekrist.

Varbūt situācija citās pasaules valstīs tiešām ļau grāmatas autoram tā domāt - vai arī nezināšana (gan ne obligāti - tas pats Koelju arī it kā pietiekami pasēdējis psihiatriskajās slimnīcās, tajā pašā laikā "Veronika grib mirt" idealizē un romantizē psihiatriskās slimnīcas. Noteikti, ir arī tādas kas vairāk līdzinās sociālās aprūpes centriem, kur tiek ievietoti cilvēki, kas ir nedaudz traucējoši.

Ir kādam no jums nācies apmeklēt psihiatriski slimnīcu? Man kā reiz pagājušonedēļ šāda izdevība radās mācību procesa ietvaros, arī parunāties ar pacientiem iznāca. Slimnīcā neārstējas "trakie", kas par tādiem tiek uzskatīti nelielu noviržu uzdevībā dēļ - tur nav runa par "nesaprastu gudrību" - tās patiešām ir nopietnas slimības.

Psihiatrijas kursu mums, starp citu, sāka ar frāzi - ir ļoti maz cilvēku, kuriem patiešām nav nekādu noviržu no "normas" personībā, atmiņā, domāšanā, uztverē vai gribā. Tie, kas patiešām ir "normāli" ir ikdienā pilnīgi nepamanāmās un garlaicīgās "pelēkās peles" - visiem pārējiem ir lielākas vai mazākas novirzes. Tajā pašā laikā - salīdzinoši nelielai daļai nākas saņemt medikamentozu ārstēšanu, vēl stipri nelielāka nonāk psihiatriskajās slimnīcās - vismaz Latvijā tajās brīvu vietu nav.

Atmetot aktierus, kuriem tiešām gandrīz visiem esot raksturīga lielāka vai mazāka nosliece uz histēriju...
Droši vien, ka "pelēkā viduvējība" mākslu vienkārši nespēj radīt - bet ne jau jebkura novirze no normas padara cilvēku nelaimīgu.

Ir protams daudzi nelaimīgi mākslinieki, vai mākslinieki kas tādi bijuši kādu savas dzīves daļu - bet tie noteikti nav visi. Pie tam - laime/nelaime ir visnotaļ relatīvs jēdziens - tas, ka kādam notikusi objektīvi lielāka nelaime nenozīmē, ka arī subjektīvi viņš jutīsies sliktāk, nekā pārējie.
Kaut vai Mocarts - jā, nomira visai dziļā nabadzībā, dzīves laikā nebija ļoti turīgs - bet vai kāds vēlas apgalvot, ka viņš visas savas dienas vadīja dziļā bezcerībā? Cik atceros - dziļi nelaimīgs gan viņš nebija, taču mūzikā atzīstams par ģēniju.
Vai piemēram J.S. Bahs? Nelaimīgs? Cik nu atceros nē...

Protams, ir ļoti romantiski iedomāties māksliniekus kā mūžīgus cietējus, un ar zināmiem piemēriem to pat it kā var pierādīt - taču patiesībā, gan jau vairums bija apmēram tādi paši cilvēki kā mēs paši.

Iesūtīja: FiKi ; laiks: 26.04.2004 21:14

Jaunajā "Nedēļā'" ir interesants raksts, ka daudzi revolucionāri, arī Einšteins, Darvins un Ņūtons un Mendeļejevs bija autisti.

Saka jau arī tā, ka katrs ģēnijs ir vienu soli no neprāta.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 27.04.2004 13:05

Visi geeniji esot traki, taccu vai visi trakie ir geeniji? Tas, ja kaads ir aarsteejies psihiatriskajaa kliinikaa (vai vinjam vajadzeetu aarsteeties) neko veel neliecina par vinna maakslinieka, zinaatnieka vai citaam speejaam. Jaa, dazzkaart gadaas, ka cilveeki ar izteiktaam psihiskaam novirzeem ir arii lloti apdaavinaati. Bet vai sse var saskatiit kaadu sakariibu? Man taa nesskkiet. Idejas par to, kas iisti buutu uzskataam par "novirzeem" un vai un kaa taas vajadzeetu "aarsteet" laika gaitaa mainaas. Tie, kuri agraakos laikos tiktu uzskatiiti par "trakiem" muusdienaas, iespeejams, tiktu klasificeeti pavisam citaadi. Kaa jau visi universaalie apgalvojumi, arii tas par it kaa nesaprastajiem trakonama ggeenijiem man sskkiet visai apssaubaams. Jaaskataas un jaaaveertee katrs gadiijums atsevisskki. Jaabuut uzmaniigam spriedumos. Sliecos piekrist Nimue, ka "ggeniaalais nepraatis" vairumaa gadiijumu ir tikai skaists miits.

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 28.04.2004 16:56

Februārī man bija saruna ar kādu psihiatru, un viņš izteicās, ka vislielākā "nenormālu" (un arī psihiski slimu) personu koncentrācija ir fiziķu, matemātiķu, filosofu vidū (vienkārši es esmu studējis fiziku, un mani ļoti interesē filosofija, ha ha hā). Tā kā spriediet paši.

(Ak jā, Koelju k-gam es nu nekādi nevēlētos piešķirt ģēnija statusu. Līdz tam šim kā līdz Mēnesim.)

Iesūtīja: Martins ; laiks: 28.04.2004 17:17

Negribas buut kategoriskam, bet vispaar.. Dekaelam vareetu piekrist. Sevisskki attieciiba uz filozofijas fakultaati. Pats gan neesmu tur studeejis, bet ir iznaacis drusku pagroziities tajaas aprindaas un jaasaka, ka tur meedz buut sastopami visdiivainaakie eksemplaari. Kaut kur tak vinniem ir jaaliekas un kaut kaa taa sanaak, ka vinni koncentreejas tiessi tur. Par fizikkiem runaajot - no forumaa klaatesossajiem labdabiigajiem diivainiissiem - Aikis ir fizikkis

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 28.04.2004 20:34

Kamazs, cik nu daudz vinjs te uzturaas arii ir ruudiits fizmats (visur staigaa apkaart savaa "Es esmu fizmats labaakajos gados" T-kreklu.)
Interesenta statistika, nezkaadeelj likaas, ka fizinji un matemaatikji nebuutu tik tipiski gadiijumi, bet, edz, ka maldiijos.

Vienu gadu nostudeeju kopaa ar vienu cilveeku no filozofijas fakultaates (beigushu ar magjistru laikam, vai bakalauru), un jaaatziist patiikama un veertiiga pieredze, jo shis cilveeks labpraat un allazh uzdeva jautaajumus, kurus es pats biju pieradis tikai apluukot praataa un vairiijos iipashi sev uzdot. Taads sava veida tieshums bija kuul, njemot veeraa faktu, ka vinjsh vienmeer speeja uzreiz paarsleegties no filozofa uz ikdienishkju pragmaatikji, ja bija nepiecieshamiiba.

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 29.04.2004 19:33

Filozofijai vienkaarshi vajag speeju saprast, iedziljinaaties, un attiistiit taalaak dzirdeeto. Pashai labs draugs ir filozofs, pati vinju maaciijos un maacos skolaa, un nekaadas nenormaaliibas neesmu noveerojusi. Tas, ka filozofi iedziljinaas tur, kur citi neiedziljinaas, manupraat, ir tikai logjiski.
Un par Koelj- varu tikai piekrist. Pirmkaart, autors ir chiepis savas idejas no austrumu filozofiem. Gan "Alkjiimikjii", gan "Maktub", kur tas veel nemaz tik ljoti netiek sleepts, gan paareejaas graamataas, kas jau balansee uz banaaluma robezhas.

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 29.04.2004 19:39

Runa jau nav par filosofu (vai fiziķu, vai matemātiķi) kā tādu. Runa ir par koncentrāciju.

Un Koelju pat nebalansē uz robežas, viņš tirāžē vienas banālības pēc otrām Laipni lūdzam - New Age...

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 30.04.2004 17:15

Hmm..Nu zini, ja to dara savaas rozbezhaas, tad nekas, "Alkjiimikji" veel vareeja lasiit, "Veroniku" arii, "Maktub" vareeja nosaukt par sveshu domu apkopojums un "Celjavaardus gaismas brunjiniekam"- par veelmi radiit "Alkjiimikja" plagjiaatu.
Pirms kaada laika maziem beerniem bija baigaa tendence lasiit Koelju darbus. Un biezhi vareja internetaa vietaas, kur jaaatziimee miiljaakas graamatas, noverot vienu tendenci-visiem peec kaartas bija "Alkjiimikjis". Nee, graamata bija tiiri ok, bet vai tas bija taads shedevrs?

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 30.04.2004 17:31

Hmm, nez, varbūt tiem bērniem vienkārši tas likās visai iespaidīg, sak`, kāds es kruts, kāds es vieds, lasu "Alķīmiķi"? Atcerēsimies, ka pirms kāda laika bija tāda kā Kolejumānija Latvijā. Visi priecājās, cik labu, lielisku, ģeniālu grāmatu izdod, un pats Varenais Autors ieradās mūsu zemītē... Bērni saklausījās un samācījās.

Iesūtīja: Rosie Cotton ; laiks: 30.04.2004 18:07

Koelju..)
Kad tu kaut ko ļoti vēlies, visa pasaule sadodas rokās, lai....sadotu tev pa purnu....

Iesūtīja: Nimue ; laiks: 30.04.2004 18:20

ehh... Koelju pamanījās pasniegt sabiedrībai principā ne pārāk pieņemamas idejas garšīgā vispārzināmu vai vienkārši patītkamu rietumu-austrumu ideju mistrojumā... (kā tad īsti bija ar Koelju un sātanismu? vai šī tēze presē izplatījās dēļ dažām diskusijām, vai diskusijas izraisījās dēļ patiesiem faktiem?)

Patiesībā gan sākotnēji Koelju te tika piesaukts vienkārši kā autors, kas savā darbā idealizēti attēlojis psihiatrisko slimnīcu (abtalstot tēzi par psihiatriskās slimnīcas iedzīvotājiem kā aprbīnojamiem personāžiem) neskatoties uz to, ka viņa biogrāfijā arī atrodami uzturēšanās periodi šādos iestādījumos un līdz ar to vajadzētu jau nu gan zināt kas ir kas...


Ak jā - tieši starp zinātniekiem, jaunu un neordināru teoriju radītājiem, patiešām ir nedaudz vairāk cilvēku ar kādām psihiskām novirzēm, nekā starp vienkārši nejauši izlasītu grupu, bet šis pavediens jau bija par nelaimīgajiem ģēnijiem mākslā - skaistā radītājiem caur sāpēm.....

Iesūtīja: nessie ; laiks: 02.05.2004 19:20

Ziniet, man šķiet, ka laimīgajiem vienkārši nav laika kļūt par ģēnijiem. Viņiem ir daudz kas cits ar ko nodarboties, bet tie, kas ir nelaimīgi ... viņi cenšas pastāstīt pasaulei par savām sāpēm, manuprāt. Tādēļ nenonieciniet laimīgos, ka viņi nav ģēniji!

P.S. Par Koelju- nekad neesmu lasījusi un laikam nesaņemšos to izdarīt, bet filozofiju gan mācīšos!

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 03.05.2004 10:52

Saatanismu? Kuraa vietaa tad vinja darbos to var noveerot? Diezgan mulkjiigs apgalvojums no to puses, kas to saka, jo vairaakos vinja darbos vaards "Dievs" piemineets biezhaak nekaa jebkursh cits. Un ne taadaa noziimee, lai vareetu spriest ko taadu. Vispaar jau dalju ideju vinjsh guva tieshi no religjijaam- daoisma, budisma & kristietiibas.
Un par tiem psihiatriskaas slimniicas gjeenijiem... Es lasiiju, ka shii fakta apsprieshana saakusies no taa briizha, kad shizofreenijas slimnieki radiijushi patieshaam briinikjiigus fantasy stila & abstraktaas maakslas darbus. Bija pat iespeeja apluukot gleznas-patieshaam iespaidiigi. Un tad esot saakushaas runas, ka normaals cilveeks ko tamliidziigu radiit nemaz nevar.

Iesūtīja: fire ; laiks: 09.05.2004 17:09

varbuut ir cilveeki kuriem patiik veerot skumjas gjeniju darbos un domaat cik vinji isteniiba(ne-gjeeniji) ir laimiigi vai arii ... skumjas, saapes ir neizprotamas sasitoshas, nosleepumainas, bet laime ... tajaa nav taa dziljaa nosleepuma
"gjeenijs"? varbuut vienkaarshi cilveeks ar savaadaaku domaashanu!?

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 22.09.2004 20:02

tas ir striidiigs jautaajums, un katram ir iespeejams savs viedokli, jo par gaumi jau nestriidaas ...

Varbuut kaads tur uzraksta fantastisku, darbu, bet, ja tas netiek saprasts un noveerteets, tad respektiivi muusu skatiijumaa speej izskatiities pat mulkiigs un taa mees nemaz nesaprotam, tikai izsakaam savu subjektiivo viedokli

Laimiigs? - taas vispaar ir netverams jeedziens manaa izpratnee...
Nevar buut laimigs taapeec, ka kaads ta pasaka vai tu taa izskaties ... ja pats juuties taads, tad varbuut taads arii esi - bet es gribeetu redzeet to cilveeku, kas speetu defineet laimi, lai vismaz buutu kaads priekshtats ko tad driikst saukt par laimi ... Kaa jau saka ka peedeejais ubags speej buut laimiigs tai pashaa briidii, kad miljonaars ir dzili nelaimiigs ... Viss ir atkariigs no taa, ka tu pats sevi nostaadi un domaaju, ka tie, kam tik loti neveicaas, speej daudz labaak pateikt kas ir laime, jeb justies laimiigam...

Geeniji laimiigi - nelaimiigi: kas lai to zina? Ir cilveeki, kas uz visu skataas pozitiivi ir taadi, kas saredz tikai slikto, bet vai peec taa ir iespeejams veerteet vinju darbus? Vislabaak laimi un nelaimi mees apzinaamies tieshi nelaimes briidii ... tad to ir visvieglaak saprast un aptvert un saprast - tad par to var arii rakstiit ... Respektiivi -jaasecina, ka geenijiem jaabuut nelaimiigiem, lai rakstiiti labus darbus, bet nu ir taadi, kas loti iespeejams sho dzilaako domu neuztver, taapeec vinjiem patiik vieglaak saprotami un lasaami darbi (izklaides lasaamviela), ko ir viegli "sagremot" ar pozitiivu skatu uz visu, un tur nu nelaimiigs cilveeks nepaliidzees ...
Tad kad jutamies nelaimiigi, mees tachu smiedamies neiesim runaat par laimi ...

Ko nu katrs uzskata par geniaalu

Iesūtīja: webberly ; laiks: 14.03.2005 19:58

Iisti mees to nevaram zinaat, bet peec savas informacijas teikshu, ka taa gan laikam ir...vismaz ljti daudzi, slaveni gjeeniji
Nezinu kaapeec taa.... :blink:

Iesūtīja: dursely ; laiks: 26.03.2005 11:08

Arii dazjam baigi slawenajaam zvaigzneem ir bijusi ljoti gruuta beerniiba(pat lielaakajai daljai) :blink: :blink: :blink: :blink: :blink:
Bet kam tad dziviite ir viegla ?

Iesūtīja: Darkans ; laiks: 28.03.2005 00:46

Es uzskatu, ka ģēniji nav nedz laimīgi, nedz nelaimīgi, bet gan traģiski, jo būt ģēnijam ir smags krusts. Neaizmirsīsim, ka ģeniālais rodas lielās mokās.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 28.03.2005 22:13

peedeeja alaikaa pardomaajot dazaadas lieta secinaaju ka ir tachu dazaadi geeniju tipi:
vieni kas saprot un izzin cilveeka emocionalo un gariigo pusi
otri kas parzin visu tikai tiiri peec teorijas un fizikas likumiem (kuriem neintresee shi pirmaa dala)

protams ka teoreetisktaas zinatnes, jo vairaak zinaasi, jo peec idejas gudraaks buusi un vairaak pelniisi, bet cilveeki nereti meedz vairaak noveerteet tishi tos kurus uztrauc emocijas un psihologija, un tos es laikam nespeeju uzskatiit par laimiigiem cilveekim. jo manu paart cilveeka emocijas un psihoogija ir gruutakais kas var pastaaveet un arii viens no neprognezeejamaakajiem apstaakliem.
iekalt likumus un vadiities peec tiem ir viegli un tu vari paspiidet.
bet emocionalie geeniji, ko cilveeks nereti ciena vairaak, manupraarrt arii labak saprot visas probleemas, risininaajumus un viedoklus, un shaadas zinaashanas cilveeku nemeez dariit laimiigu

*ar ceribu ka murgainas domu pavediens ir saprasts, ja nu galiigi nekaa tad luudzu piedoshanu par lieku spamu*

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 09.04.2005 13:26

nedomaaju, ka gjeenijam ir jaabuut nelaimiigam vai kaa taa...vnk gadiijaas, ka shiem cilveekiem atlika laika iedziljinaaties shajaa vai tajaa probleemaa... jaa, es zinu, nabaga beethovens, buudams kurls... bet var jau buut, ka vinjsh nemaz nebija tik nelaimiigs? kaac vinjam ir pajautaajis? un vai piemeeram leonardo da vicnhi arii bija nelaimiigs (pavisam godiigi, kaads nezina? man nav informaacijas)? bet tam, ko juus visi te sakat par saapeem u.t.t., tam jau arii ir kaads pamats... bet es nedomaaju, ka tikai nelaimiigi cilveeki var buut talantiigi... taa nebuut nav... beethovena laikaa daudzi bija nabadziigi... arii muusdienaas ne jau visi ir nez kaadi tur laimes luteklji... un starp citu, ko tad juus nosauktu par parastajiem cilveekiem? kuri tad ir parastie? un tas par taam novirzeem jau arii manupraat ir taisniiba... un gan jau arii taam "peleekajaam peleem" ir kaadas novirzes, ja jau vinjas ir tik peleekas... kas vispaar ir normaals? ko ar to var saprast?

Iesūtīja: Kurbads ; laiks: 09.04.2005 18:25

Shias, manupraat, ir viens no smiekliigaakajiem pavedieniem ever