Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 24.09.2005 01:34

Nu manupraat, tas ka neskaita sitieus pa pirxtiem taisni samazinaatu traumu skaitu!!! Turklaat kad dabuu pa pirxtiem, tad manupraat 2 jau ir vineejis, jo tad ir gruuti ciiniities! Un man arii liekas baigi tizli tas ka piemeeram tev uzzit pa roku un tu kjipa nomirsti... vai jums taa neliekaas?!

Turklaat runaajot par zobenu cirtieniem, ja skataas no veestures, tad tiem zobeniem gar malaam bija taas sdaucamaas asins liinijas (taas bija domaatas lai kad uzskjeerd pretinieku nebuutu jaaslauka seja no asins juuras kas no vinja izskjiist, bet lai taaas smuki noteceetu garmalinju), kuras arii bija asas un ar kuraam cilveekus ariii duura, taas nebija tik iespaidigas, bet tiesh traapiijums taapat beidzaas ar naavi, vienkaarshi tie cilveeki kas tikai filmaas shito visu gjeelu skatiijushies un nav redzeejushi ka taa arii var, vienkaarshi neitereseejaas un daudz ... !

Taadi pati tehnologija tika izmantota arii 1. Pasaules karaa shaujamierocha galaa uzstiprinaatajiem durkljiem!!!

Iesūtīja: Mefisto ; laiks: 24.09.2005 07:12

Runa gaaja pa sitienu pa pirxtu! Bet ja noceert roku tev ta tu kritiisi zemee un spraagsi nost?

Runaajot pa zobeniem taa vienkaarshi ir bijis, normali zobeni tika taisiiti ar asu liiniju gar taa itkaa neasajaam malaam pretinieku asinju novadei lai taas nesitaas sejaa! To es vienkaarshi zinu, to man ir staastiijushi neviens pieaudzis cilveeks vien!

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 24.09.2005 08:47

Ja man nocirtīs roku, tad, visticamākais, ka zaudēšu samaņu no jau pieminētā sāpju šoka un noasiņošu, jo būs pārcirsta vēna vai artērija (atkarībā n cirtuma vietas. Ja ļot paveiksies un aplikšu pie samaņas, tad mēģināšu uzlikt žņaugu lai nenoasiņotu, bet nekāds cīnītājs uz to brīdi no cilvēka ar tikko nocirstu roku nesanāk.

Par zobeniem:
1)ko nozīmē asa līnija gar it kā neasajām malām? Zobena griezošā daļa vienmēr ir tikusi asināta, izņemot specifiskus zobenus, kā estoku, kuram asmeņa forma bija paredzēta duršanai un tādēļ grieošās daļas nebija.
2)pasaki vēl ka padziļinājums zobena asmeņa centrālajā daļā ir bijis paredzēts asiņu noplūšanai....

Iesūtīja: Mefisto ; laiks: 24.09.2005 09:11

Ja tu ar parastu zobenu kaukaadu kreiso iesi kaujaa un iedursi kaadam iekshaa tev viss feiss buus ar asiniim, tad kameer tu riiriisies tev pauri nocirtiis, taapeec vajag to asins liiniju gar kuru tiek labi smuki notecinaatas upura skjiistoshaas asinis! Taas liinijas nebija tik ljoti domaatas lai ceertot bet durot otraa zobenu tevi neapshlaaktu ar asiniim, kas arii tika taisiitas asas, lai ja tev sanaak galjiimijs sitiesn var arii pieveikt otru, bet ljoti shaubos vai tas gaaja armoram cauri! driizak vareetu pielietot kaadu bezbrunjnieku nogriezshanai!

Cik es sapratu Grims ar plauxtu domaaja pirxtus un to kas ir nedaudz virs tiem nevis taalaako dalju, kaa pa piemeeram ja tu dizhais ciixtoni zaudee vienu teixim mazo pirxtinju... tu nospraagsti? Man tas kaukaa truli izklausaas un noteikti arii taa izskatiitos!!!

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 24.09.2005 09:16

Drausmas, kādus tik muļķīgus mītus cilvēki neizdomā... nu NAV bijušas zobeniem nekādas"asins renes" vai "asins līnijas" pretinieka asiņu tecināšanai! Pirms kaut ko tādu rakstīt, vismaz pacenties kaut ko uzzināt par zobeniem un to vēsturi... nevina jau neliek studēt "Archaeology of weapons" vai tamlīdzīgu literatūru, bet elementāras lietas gan derētu zināt

Par pirkstiem - ja tev rokai nocirtīs pirkstus, tu ar tiem nevarēsi turēt ieroci vai vairogu. Un kas attiecas uz "atļauju pacelt zobenu" tad kaujas laikā ar tādām lietām neviens saprātīgs radījums nenodarbojas - tā var ļoti ātri nomirt. Vēsturiski ir milzumdaudz veidu kā pretinieku atbruņot (ar ieroci, ar vairoga sitienu utt.) Izsistu zobenu var atļaut pacelt divkaujā, bet ne cīņa kaujas laukā.

Iesūtīja: Mefisto ; laiks: 24.09.2005 09:28

Ja kaartiigi nepacenties palasiit tad taa ir tava vaina, es teicu ka to es atljautu duelja laikaa nevis kaujas laukaa...!

Un lainu kaa man ir pazinjaas bijis kaleejs kas darinaaja i lokus i zobenus i citaadas stukas un no vinja dabuuju zinaat pa taadaam, un taas nav domaatas lai notecinaatu pretinieku bet lai tev aciis netiek asinis un tad kaukaads pretinieks tevi aklu nenosit!!! PSC pat 1. pasaules kara laikaa viena no valstiim arii kauko taadu izmantoja, tas ka tu tur daudzies ar taadiem zobeniem kuri nav paredzeeti nogalinaashanai nenoziime ka taadi nebija viduslaikos! Domaa ka visaadi zobenu paveidi ar izliekumiem utt ir domaati lai smukaaki kjipa krutaios utt... ne tie bija katrs savam meerkjim, robi un izvirziijumi lai pretiniekaa zobens paliktu liidz saimnieks to gribees izvilkt taapat kaa tagad tiek taisiiti kaujas nazhi specdienestiem, un asins liinijas bija domaatas lai novadiitu asinis, es jau nesaku ka visiem tadas bija, jo parastiem kareivjiem jau deva jebkaadu ka tikai var iecirst, bet normaalie kareivji tomeer lietoja zobenus ar asins liiniju!

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 24.09.2005 09:36

Cik noprotu "asins līnija" ir padziļinājums asmens plaknē (par fulleri laikam bij pieņemts saukt). Tādā gadījumā pat nav svarīgi vai tas ir ass vai nē, no tāda kaut kāds efekts var būt tikai un vienīgi durot. Bet tu, cik saprotu, uzskati, ka blieziens ar plakni pateicoties šai "asins līnijai" top bīstamāks... kas ir vienkārši muļķības... saskares laukums ta vienalga paliek (gandrīz) visa plakne.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 24.09.2005 09:36

LOL!
Es jau rakstīju par zobenu asmeņiem un to, ka uz tiem nekādu speciālu "asins riwevu" vai "asins līniju" nav - pietiek papētīt to, kā izskatās oriģināklo zobenu asmeņu šķērsgriezumi, lai to saprastu. Kas attiecas uz zobeu paveidiem, tad ne jau nu tev man mācīt par to, kādi tie bija un kam paredzēti... par 1. pasaules karu - tur atsevišķiem baijonetu veidiem bija asmenis izveidots tā, lai ar to radītu pēc iespējas nežēlīgākas brūces, un nevi tādēļ, "lai asinis nenotašķītu seju".
Vēl kas - "parastiem karēvjiem" zobeni vispār nebija, tie lietoja dažāda veida "poelarms" - šķēpus, alebardas, partesānus utt. Zobenus izmantoja komandieri un dižciltīgie karotāji, tuurklāt bieži vien kā rezerves ieroci, nevis primāro. Par divroku zobeniem vispār ir tā, ka kaujās tos lietoja salīdzinoši reti. No 15. gadsimta vidus zobenus mēdza nēsāt arī lokšāvēji un arbaletisti kā rezerves ieroci, ja sākas tuvcīņa. Tiešām, der vispirms pastudēt ieroču attīstības vēsturi un konstrukcijas, pirms sākt izvirzīt apgalvojumus!

P.s. Grim, tā iedobe ir domāta lai padarītu asmeni vieglāku, nevis mistiskai "asiņu tecināšanai"

Iesūtīja: Mefisto ; laiks: 24.09.2005 09:40

Nee vispaar asins liinija un sitieni pa plaukstaam ir divas atskjiriigas teemas, bet tas padziljinaajums ir taisiits taa ka vinsh naak nedaudz virs kjipa plaknes un ir noasinaats, un ar vinju griezhot pretiniekam tad tiek iegriezts, un nevis ieskraapeets bet taa ka nospraagst (neticiigie var 1 reizi paarbaudiit)! Pa plauxtaam sitiens nevaig skaitiit jo tiem kam 1 hp no taada nospraagst un nav tas smuki , turklaat frageri tev specjaali skjaidiis rokas!!!

Nu labi labi Farlainer tev taisniiba un visi viduslaikos staigaaja ar asinjainaam sejaam, asins liinija ir bijusi, lai nukaa nejau no pirxta izziista un ja to apgalvo vairaak kaa tikai es tad jau var domaat ka varbuut shaadu lietu ir nosapnjojis ne viens vien cilveeks, es ariii neesu redzeejis nekur taadu apraxtu par taadu asins liiniju, bet tas nebija laikam tik buutiski veestures graamataa raxtiit kaa viduslaikos bija arii taadi aspraashi kas zobenus taisiija ka labaak... un 1. pasaules karaa arii shii pati tehnologjija bija, ispeeti vienu durkli un saki ka visi vienaadi, dazhiem vispaar bija 4 asmenji un vienalga pa saaniem asinsliinijas!

Iesūtīja: Mefisto ; laiks: 24.09.2005 09:50

Par asins liiniju PSC nu tev jau taadu gan vajadzeeja zinaat, ja jau tu ar to nodarbojies... un manupraat ja kaleejs 1 taadus ir zinaajis tad jau laikam kaukur taadi tomeer ir bijushi ne?! Es nesaku ka katram ir taada asins liinija, bet to ka ir taadi exemplaari, normaali taisiiti zobeni, kuros ir ielikta doma par izmantoshanas miinusu noveershanu un efektivitaates palielinaashanu!

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 24.09.2005 10:05

Principā iespējams, ka kāds kaut ko tādu kaut kad ir uztaisījis un lietojis, bet tas nav nemaz tik praktiski kā izklausās. Šāda zobena pārnēsāšanai vajadzētu kaut kādu nestandarta maksti. Lai šāds papildu asmens spētu nodarīt vērā ņemamus miesasbojājumus tas nevar būt vien pāris milimetrus plats un tas nozīmē, ka zobens varētu kļūt jau reizes trīs (vismaz) biezāks.

A durklim no tādas lielas jēgas nevarētu būt - dēļ durkļa izmēra ir visai nereāli pa nelielu padziļinājumu novadīt visu spiedienu, lai nekas neiešķīstu dūrējam sejā.

Tā ka - iespējams, ka kaut kas tāds kaut kad eksperimentālos nolūkos ir ticis lietots, taču tas noteikti nav bijis plaši izplatīts.

Iesūtīja: Mefisto ; laiks: 24.09.2005 10:13

Tie durklji bija pilniigi visiem ierindaas zaldaatiem, un tie nebija lai viss teceetu kaukur taa bet arii lai skjiistot asinis mainiitu trajektoriju nevis skjiistu uz seju bet gan kaukur malaa vai kjipa, turklaat asmenim nevajag buut neko biezam jo prasmiigs kaleejs no laba metaa vareeja uzkalt shauru zobenu un taas liinijas jau nebija mega izvirziitas, bet biki biki uz aaru... pat ne 1cm!!! bet ja griezh tad vienalga paargriezh, ne dzilji bet tomeer manupraat ar to arii pietika jebkuram mirstiigajam!

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 24.09.2005 10:15

OOC: Tas tiešām aiziet offtopā, uztaisīšu atsevišķu pavedienu.

Mefisto, es te nerunāju par vienu vēstures grāmatu, bet par pētījumiem tieši par ieroču vēsturi, un, specifiski, par zobenu asmeņiem un to formām. Protams, es nezinu simtprocentīgi visus zoenu asmeņus, bet NEVIENS no nopietniem ieroču pētniekiem nekādas asinsrievas nemin savādāk, kā vien pie mītiem par ieročiem. Tas ir tāpat kā ar ragiem pie vikingu ķiverēm - daudzi apgalvo ka bija, bet nav nekādu pierādījumu.

Par durkļiem - nav laika strīdēties tagad, bet ir liela atšķirība starp durkli un zobenu.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 24.09.2005 10:47

Tātad te rakstam par mītiem saistībā ar ieročiem un bruņām un arī skaidrojumus par šiem mītiem.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 25.09.2005 09:27

Iisteniibaa tieshaam tas ir viens milziigs un brriesmiigs LOOOOOL

Ehhh... Ar ko ta nu saaksim? Par durkljiem parunaasim? Nu labi! Taatad - aizmirstam visu par asinju shkjaidiishanos apkaart. Galvenais jums tuvciinjaa ir kas? Lai tas dzelzs gabals, kas saucas durklis vai bajonete, jums kalpo labi un ilgi. Bet tuvciinjaa vinjsh meedz iestreegt pretiniekaa, var salociities, pie lielas sloddzes, nedo dies, var noluuzt , un tad jums var teikt ir cauri

Ko dara visi konstruktiivi domaatspeejiigi ierochu razotaaji? Domaa, kaa palielinaat juusu bakstiiklja izturiibu! Taa arii radaas briesmiigaas I PK krievu, franchu etc. durklju rievinjas, par kuraam, kaa izraadaas veel tagad kliist vissdi truli aizpriedumi. Peecefekts jau bija visi tie staasti par skaabekli, kas pa taam rievinjaam sagaaja bruucee, un sekojoshajaam gangreenas izraisiitajaam sekaam. Bet primaari taa ir tikai tiiri tehniska lieta, lai palieninaatu dotaa izstraadajuma izturiibu.

Tas pats attiecas uz visiem senajiem ierochiem arii - jo, ja no taa dzelza jums ir atkariiga dziiviiba, jums nebuus laika uztraukties par sejas notashkjiishanos ar pretinieka asiniim Tieshi otraadi - tas vairos juusu PR paareejo faiteru aciis

Iesūtīja: mausns ; laiks: 25.09.2005 10:31

Es gan no zobenu cīņām un ieroču uzbūves pagaidām sajēdzu ne vairāk, ka suns no puķkāpostiem, bet - Mefisto varētu pamēģināt patrenēties uz kā prozaiskāka. Ar nazi, kuram ir līdzīgas rieviņas, strauji iedurt balonā ar ūdeni vai kādā citā mulāžas tipa objektā - šķidruma (arī asinis ir šķidrums) šļākšanas jau nav atkarīga no duram/cērtam ieroča gropjēm/rievām. Pie attiecīga rakursa strūklaka sejā būs garantēta šā kā tā. Un kur cīņas laikā domāt par rakursiem, la nedabūtu strūklaku sejā? Manām sieviešu smadzenēm šķiet, Mefisto, ka nepietiek ar 1 gab. informatoru, lai izstrādātu viedokli . . . Bet, mans viedoklis jau ir tikai mans viedoklis.

Iesūtīja: Kamazs ; laiks: 25.09.2005 10:58

...jo vairāk tādēļ, ka "asinsrieva domāta asiņu notecēšanai" ir viena no visu laiku populārākajām aplamībām zobenu jomā. Es tiešām sliecos uz Kedrika un Farlinera skaidrojumu - šis iedobums, pirmkārt, samazina izmantojamā materiāla daudzumu un, kas jo sevišķi svarīgāk laikam, otrkārt, padara zobena konstrukciju izturīgāku.

Tu taču zini, ka ola ir ļoti izturīga un nav praktiski saspiežama ("No rotaļām uz zināšanām") vienmērīgi sadalot spēku? Tāpat arī noteikti esi redzējis daudzus tiltus pāri upēm, kuriem ir tādu lokveida balsti - jo sevišķi vecākiem tiltiem - tie ir tādēļ, ka šāds "loks" vislabāk sadala slodzi - var izŗēkināt tīri praktiski reālus skaitļus, jo slodzes sadalījums ir viena no problēmām, ar kuru inženierfiziķi nodarbojas Latvijā(un droši vien arī citur pasaulē). Un, ja paskatās uz kādu nelielu tiltiņu vai olu var redzēt līdzību ar šo zobena gropi.

Tāpat arī iesaku papētīt sliedes, runājot par materiāla taupību - tās arī nav viengabala kluči, lai gan teorētiski neko jau vairāk arī nevajadzētu. Šāda forma tiek izmantota ļoti daudzkur, pat autobūvē, automobiļu virsbūvēm "ievalcē" (tā laikam bija) speciālas rievas, lai padarīt virsbūvi izturīgāku. Dažkārt cilvēki domā, ka šādas rievas virsbūvē ir tikai smukumam, bet realitāte ir tāda, ka bieži vien to primārais uzdevums ir automobili padarīt stingrāku (Protams, dizaineri māk apvienot lietderīgo ar nepieciešamo), jo sevišķi lielām vienlaidu plāksnēm.

Iesūtīja: Kormaka brigade ; laiks: 25.09.2005 15:26

Mefisto, paldies par tik uzjautrinoshu info

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 25.09.2005 15:40

Ienācu un pārsmējos.

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 25.09.2005 15:48

Labi, pietiks par tām asiņu rievām fleimot.
Pastāstiet labāk, kādi ir varianti, no kurienes ir tad cēlies mīts par to, ka vikingi ir bijuši ar ragiem? Tas kaut kādos zīmējumos parādījies vai vēsturiskajos tekstos? Kaut kādam taču tam pamatojumam jābūt, ja jau mīts pastāv, bet kā stāstat, nekādu fiziski paraugi nav atrasti.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 25.09.2005 15:57

IMO ar Vaagnera operaam, Niibelungu saagas ilustraacijaam, ar paaris bronzas laikmeta ceremoniaalajaam bronzas brunjucepureem, ar paaris seniem atteeliem, kuru noziime IMO ir paarprasta... Vispaar no vikingu laikmeta ir zinaams tikai VIENS brunjucepures atradums vispaar (taada slavena vietinja ieks Norveegijas - Gjermundbu) - un tai ragu NAV!

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 26.09.2005 19:54

Kedrikam taisnība. Rihards Vāgners, gatavojot Nībelungu gredzena iestudējumu nolēma padarīt tēlus vizuāli pievilcīgākus, un arī atšķirīgus vienu no otra, tāpēc daļa no ķiverēm bija apgādāta ar ragiem, bet citas - ar putnu spārnus attēlojošām plāksnītēm.... nu un pēc Vāgnera darba, kurš bija visai populārs, šis mīts "aizgāja tautā". Protams, arī bronzas laikmeta rituālu ķiveres likās gana labs atbalsts "ragu piekritējiem", bet šīs ķiveres pilnīgi neder kaujai (plāns materiāls un mizīgi, ragi), tādēļ šis arguments nav uzskatāms par pamatotu.

Pielikumā - attēli:

No Frederiksborgas, Zēlandē, Dānijā. Vēlais Bronzas Laikmets (11-10 gadsimts PMĒ).


Gjermundbu ķivere.

Iesūtīja: Kurbads ; laiks: 26.09.2005 20:10

gribeetos dzirdeet Mefisto viedokli par šo tematu...
... man vienaa gramataa ir kjeltu paraades kjivere ar kko liidziigu ragiem.

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 26.09.2005 23:51

Varbūt mazāk zināms fakts, smelts no "Mir fantastiki" - šis žurnāls sniedz visādas derīgas zināšanas. Fantasy un vispār "zobenu" literatūrā tiek ļoti plaši izmantots mīts par lielā daudzumā izmantotiem saindētajiem dunčiem/zobeniem/bultām u.t.t. Patiesība esot skarba - metāla ieroci saindēt nevar. Aukstajiem ieročiem izmantotais metāls nav pietiekami porains, lai uzsūktu indi, bet no tā daudzuma, kas paliek pēc vienkāršas apmērcēšanas, neesot varēts atstiept pakavus. Savukārt, ar mežonīgo cilšu saindētajām bultām esot druscīt cits stāsts - ja tās tika gatavotas no kaula, tās noteikti netika ļoti rūpīgi pēc katra trāpījuma pulētas un tīrītas, un sakaltušās asinis/netīrumi, kas nonāk nākamā upura brūcē, var izraisīt jauku gangrēnu un citas nelādzības. Labu apetīti!

Iesūtīja: Lord Fish ; laiks: 27.09.2005 00:09

Jaasaka, ka visizplatiitaakais miits tomeer ir par zobenu un brunju svaru. Tas ir nu absaluuti vaajpraatiigi izplatiits!

Miiljaakais piemeers, Soirvakt ciitiigi rupji sarunaajas ar savu veestures skolotaaju, jo vinjsh meeigjina vinju paarliecinaat, ka plait mail's sver kaadus 50kg.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 27.09.2005 03:11

Patiesībā, pie mītiem der arī terminoloģija - visi tie chainmail, scale mail, plate mail... tas ir paradījies no 19 gadsimta, kad šāda terminoloģija parādās vairākās vēstures grāmatās, un vēlāk iegājusies fantasy literatūrā un RPG materiālos.
Korekti butu bruņukreklu saukt vienkāršī par mail, zvīņu bruņas par scale armour un plākšņu bruņas par plate armour.

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 27.09.2005 15:58

Nu trakaakais ko esmu dzirdeejis ir viduslaiku zobena savars ir 100 (simts) kg. Krievu geimeru foruma (www.gamemag.ru) admins apgalvoja, ka vinjam esot onkulis laukos kursh taisa zobenus no "taa terauda" un shie sverot 100kg. Un nekas vinju nevareeja paarliecinaat par preteejo, joi onkulis redz teicis un basta.

Tad ir taada pasaka no 80 par to, ka visaa okinavas salaa esot konfisceeti ierochi un vieteejie zemnieki, lai turpinaatu pretesiibu okupantiem esot izdomaajushi karatee. Un ciiijushies pret brunjotiem samurajiem ar kailaam rokaam. Japaanaa pat esot (nu kaukur Japaanaa) samuraju terauda kirasas ar okinavieshu duuru nospiedumiem. lol

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 27.09.2005 18:34

Par okinaviešu taktiku pret nelietīgajiem samurajiem liecina arī šāds nepārbaudāms mīts: lūk - augšējais bloks ar rociņu esot bijis domāts zobena apturēšanai (sic!), jo lūk abi apakšdelma kauliņi tai brīdī sakrustojoties un zobens tai brīdī tur iestrēgstot. Pa to laiku ar otru roku jāpamanās neģēlīgais samurajs nosist . Lol gan.

Iesūtīja: ETM ; laiks: 27.09.2005 23:20

Vispaar pasaulee laikam bija paaris purni, kas kaadas piecas reizes gadaa praktizeeja taadu triku, kaa katanas atnjemshana pretiniekam. bet to var izdariit tikai ljoti trenneets cilveeks un tikai gadiijumaa ja ceert no augshas pilnaa atveezienaa un pietiek laika lai pienaaktu pretiniekam burtiski klaat. tipa tiek blokjeeta rokas lociitava un zobens no augshas satverts ar otru roku. triks daudz reiz biistamaaks par uz sevi shautu kaujas bultu paarcirshanu ar ne mazaak kaujas katanu.

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 28.09.2005 12:45

Aizsardzība pret zobenu kailām rokām IMHO ir drīzāk domāta, lai parādītu kādu tuvcīņas mehānikas principu, bez patstāvīga praktiska pielietojuma.

Iesūtīja: ETM ; laiks: 28.09.2005 13:22

neviens jau arii neapgalvo ka reaali ciinjaas vinju izmanto. nekas jau negarantee ka pretinieks cirtiis taa ka tu vari izpildiit to panjeemienu.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 28.09.2005 18:58

Ja jau par mītiem, un ja vēl par austrumu tematiku esam iebraukuši, tad man šķiet, uzmanību ir pelnījis arī Jaunā Meža klosteris, tobiš Šaoliņa. Par turienes mūku pārdabiskajām spējām stāsta ne viena vien leģenda. Bet cik gan no tā ir patiesība, cik blefs, un cik vienkārši tautas radošā izdoma?

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 29.09.2005 14:35

Par Shaoljinj taa ir atseviskja treda cieniiga teema. bet toties vel viens par samurajiem. Ir pasaka, par to ka samuraji nelietoja vairogus, jo vareeja aatri vicinot t33h katanu atvairiit visas bultas (ir pat ziimeejums, kas to atteelo). Nu vienu bultu atvairiit ar zobenu ir gruuts, bet izpildaams triks, bet kaujas laukam raksturiigo krusu... lol. Swordforuma viens onkulis sareekjinaaja, ka lai atvairiitu bultu krusu zobens buutu jaavicina tik aatri kaa ofisa fentilaators (tie kas redzeejushi shaadus ventilaatorus sapratiis, ka tas nav iespejams).
Vispaar ierochu pasaku netruuks ne par austrumniekiem ne par rietumniekiem, tikai austrumu pasakaam muusdienu kazuaalji parasti tic, bet rietumu ne.

Iesūtīja: mausns ; laiks: 29.09.2005 16:30

Laikam tāds OFF sanāks, bet . . . Pa vienu no Discavery kanāliem tiek rādīts raidījums par mītu sagrāvējeim, tobiš, cilvēki mūsdienu leģendas pārbauda praksē (par ledus lodi; par adatas meklēšanu siena kaudzē; u.tml. mūsdienās radušās leģendas). No manas puses tikai tāda ideja - un ja nu atrast nesāpīgas iespējas, kā pārbaudīt arī šajā pavedienā ietvertos mītus? Saprotu jau, ka pārbaudei ir jadomā arī par tehniski ticamu iespēju un līdzekļiem . . .

Iesūtīja: Kraukleenss ; laiks: 30.09.2005 11:46

Runaajot par vikingu kjivereem, kautkur esmu dzirdeejis, ka pastaav varbuutiiba, ka vikingi arii izmantoja taads kaa sejas maskas, kuras pildiija sejsarga funkcijas, lai gan vieniigias eksemplaars ar shaadu viedojumu tika atrasts sakshu kapenees, pastaav teroija, ka taa vareetu buur vikingu brunjcepure.
Runaajot par muusdienu miitu izcelsmi, tad uzskatu sabiedriiba ljoti ietekmeejaas no muusdienu kino, kuraa diemzheel no veesturiskaa kaujas ekipeejuma baudaama nav praktiski nekaa. Prtoams jaapiemin arii tas, ka viss tiek idealizeets. Kautvai viens no peedeejiem kinoindustrijas projektiem Debesu valstiiba, kuraa galvenais varonis vicinaas ar divroci, lai gan no veesturiskajiem avotiem zinaams, ka pirmais divrocis paraadiijaas aptuveni tikai peec 400 gadiem. Nemaz nerunaasim par to, ka visi kaleeji un zemnieki ir bijushi uuberkrutie zobenu cilaataaji.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 30.09.2005 20:46

Nu bet Gjermundbu ķiverei ir "brille" un tas vairs nav tālu no pusmaskām, kas bija izplatītas iepriekšējā periodā. Tas vecīts ko tu domā attiecas uz anglosakšiem. Apbedījums ir tādā vietiņā kas saucas Satonhū (Sutton Hoo) un īsti neattiecas uz vikingu laikmetu, bet ir pāris gadsimtus vecāks. Apbedījums tur ir nenoliedzami "biezs" un var vilkt pat attālas paralēles ar vikingu laikmetu, tomēr tā ir tikai varbūtība kas bez jauniem atradumiem nebūs pierādāma.

http://csis.pace.edu/grendel/projs4a/sutton.htm

Iesūtīja: dArkangelo ; laiks: 15.12.2005 17:13

Bet ir ķiveru variants kur ķiverei ar acīm ir piepīta sejas daļa no ķēdīšu bruņām.
P.S līdz vasarai iespējams tādu uzmeistarošu. Kalējs uzkals ķiveri, pats piepīšu sejasdaļu līdz kaklam.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 15.12.2005 21:13

Negribu apvainot kalēju, bet gaidīšana vai ievilkties līdz aiznākamajam gadam es jau pāris gadus gaidu dažus solītus kalēja darba instrumetus

Ja nopietni, tad tev vajag gan precīzu Vendelas (ja nemaldos, tad nr 7.) ķiveres ekonstrukciju, bet arī ķēžu bruņu daļu kas sargā seju un kaklu ir jātaisa no aizkniedētām bruņu krekla daļām...kas nemaz nav vienkārši.

Iesūtīja: dArkangelo ; laiks: 15.12.2005 21:42

Kalējs pieviļ reti. Un gaidīšana sanāk augstākais 6 mēnešu, bet dzīvē gadās visādi.
Nr. 7 ir gan kaut k ur dabūju. Tagad tā kāpēc no kniedētām, lai šķēps neiet cauri?

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 16.12.2005 01:00

Nu tolaik tā bija tā teikt , mode tāda, ka bruņu gredzenus ņēma un vēl mocījās ar to ciet kniedēšanu. Droši vien lai mūsdienu rekonstruktori varētu pakaifot

Iesūtīja: fubar ; laiks: 26.12.2005 11:54

par tiem durkljiem un zobiniem veel drusku.
man zinaamie mednieki, kam shad tad sanaak durstiit mirstoshus zveerus, saka ,ka taa rieva esot obligaata uz nazha, citaadi shkjiistot pa gaisu vienk. baisi.
taaa vareetu buut sekundaara funkcija arii zobena rievai. neesmu spechuks, tikai interesents, bet ljoti daudziem augstas kvalitaates (peec 1000 gada razhojumi) zobeniem ir shaada rieva, kuras primaaraa funcijaa (kaa jau te kaads mineeja) tieshaam vareetu buut palielinaata strukturaala stingriiba un izturiiba pie mazaaka svara.

par rievainajiem durkljiem- ja iet runa par taadiem, kam viena puse kaa zaagjis (lielaakaa dalja combat knives arii taa tagad ir) tad tur laikam primaarais ir palielinaatais saapju efekts. bruuce tek saplosiita, skarot vairaak nervus. turklaat durklja asmenja profils ir 3 stuura formas un bruuce neaizveras, garanteejot noasinjoshanu daudzmaz nopietnu asinsvadu skarshanas gadiijumaa (taa gan ir lielaakajai daljai durklju, ne tikai shitiem zaagjiem.)

katraa zinjaa karaviiri shitos durkljus nemiileeja. tie, kas zinaaja, samainiija pret parastajiem, jo sanjemot guustaa ar shaadu durkli ekipeetu karaviiru, visbiezhaak to nogalinaaja. Remarks raksta par shaadu proceduuru: guusteknim ar sho durkli nozaagjeeja ausis un degunu, sabaaza pilnu deguna dobumu un riikli ar zaagju skaidaam/zemi un shis nosmaka.

combat nazhiem shis zaagjis pilda arii papildus funkciju (kaa pats esmu paarliecinaajies, vitaali svariigu)- zaagjeet. labaakais (leeenaakais un nogurdinoshaakais ) veids kaa KLUSI nozaagjeet kaadu zaru vai (pasarg dies) nelielu koku.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 26.12.2005 15:15

Nu uz nazveida durklja vienas malas uztaisot zaagjiiti, saakotneeji neviens tak nedomaaja par pretinieka plosiishanu, bet to, lai nabaga jau taa liidz nejeegai apkraameetajam zaldaatinjam nebuutu jaastaipa liidzi durklim arii zaagjis! Nepatiikamais blakusefekts atklaajaas tikai kaujas laukaa!

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 26.12.2005 23:19

Man liekas bija arī abortāžas zobeni ar vienu zāģveida malu. bet es arī sliecos domāt, ka zāģveida mala vairāk saistās ar ieroča izmantošanu kā instrumentu. Arī mūsdiemu "combat knives" ir tomēr pamatā vairāk domāti instrumenti (cik tad mūsdienu karos kaujās ar nažiem) nevis ieroči atšķirībā teiksim no bajonetēm. Zāģveida ieročiem pietam vēl varētu būt tendence iestrēgt pretiniekā (starp ribām piemēram, tas pats Remarks kauko rakstīja par parasto durkļu iestrēgšanu starp ribām, kuras dēļ populārāks ierocis cīņam ierakumos esot bijusi sapieru lāpstiņa (šis citāts, gan ir uz LordFish sircapziņas, es tik daudz remarku lasījis)

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 27.12.2005 10:43

19. gs. krievu artilēristu cirtņiem (tādi paīsi paplati zobenveidīgi veidojumi) arī ir zāģveida mala. Un tur tas jau ir speciāli, lai varētu apvienot divus štrumentus vienā, jo artilērista primārā funkcija tomēr ir bliezt ar to lielgabalu nevis skriet ar pliku zobinu čārdžā virsū ložmetējiem.

Iesūtīja: DarkJedi ; laiks: 29.12.2005 11:37

Un kā ar to mītu, ka izcila katana ir tāda kurai asmens ir tik ass, ka uz tā uzmetot zīda audumu tas pats no sava svara pārgriež audumu uz pusēm. Asmenim jābūt tik izcili asam, lai to varētu dēvēt par labu katanu? Pašu zobenu protams nevicina pretkustībā, bet tur vienkāršu rokā izstieptu. Mīts vai kaut kāda puspatiesība tur ir? Man pašam vairāk šķiet, ka totāls mīts.

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 29.12.2005 20:17

Nu, principā ir iespējams līdzīgu efektu panākt, taču 90% gadījumu, protams, tas ir tikai mīts. Uzasināt jau var jebkuru dzelzs gabalu, bet as to nepadarīs par labu vai izcilu zobenu

Iesūtīja: Porks ; laiks: 29.12.2005 21:01

Lieciet tak tiem nabaga japuškiem mieru...cita kultūra, cita pasaule...

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 29.12.2005 21:52

Fizikas likumi ri un paliek fizikas likumi

Par katanām ir vispār nejēgā daudz mītu - ka ar šām varot cirst pušu citus zobenus, ka tās nekad nelūst utt, utjp. Jāpiebilst, ka ar katanu tiešām var citu zobenu pārcirst - ja tas ir bufs vai pašvakāks koka eksemplārs

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 29.12.2005 23:45

Vai cita katana. Japāņiem viduslaikos pieejamais dzelzs bija tik draņķīgas kvalitātes, ka ja katanas sitienu atvairīja ar citu ieroci, tā varēja arī salūzt.

Iesūtīja: Porks ; laiks: 30.12.2005 01:47

Nabaga japāņi ar savām katanām...

Nejau katanā slēpjas spēks, bet tās nēsātāja prātā un dvēselē, disciplīnā un ilgā kaujas pieredzē, viņa dzīves veidā - BUSIDO.


Nevienmēr materiālā slēpjas zobena kvalitāte...milzīga nozīme ir arī kalējam un izgatavošanas tehnikai.

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 30.12.2005 01:54

Jā japaņiem pieejamais dzelzs nebija pārāk labas kvalitātes, tāpēc viņiem nācās kārtīgi piestrādāt pie pašas kalšanas, lai dabūtu pieņemamu ieroci. Vikingi un btw arī senlatvieši bija līdzīgā situācijā un izmantoja līdzīgu tehnoloģiju (ne pilnībā. Japāniem bija sava specifika, mālā izmantošana rūdot ieroci utt).
Par lakatu, man liekas šāds triks būtu iespējams tikai ar daudz izliektāku zobenu nekā katana, un arī mīts bija par arabu, persiešu vai indiešu zobenu nevis katanu, bet varbūt es maldos. Un zobenam nav jābūt asam kā bārdas nazim. Zobenam jābūt spējīgam PALIKT asam.
par katanu. katana ir samērā īss un masīvs zobens. Attiecībā garums/smagums parasti smagāka par viduslaiku eiropiešu zobeniem 9populārājā kultūrā katanai ir cita reputācija protams). nez vai viņa tik viegli lūztu. saliekties var. Japāņu zobeni ir drīzāk plastiski un nevis elastīgi. Pat tik runājot par tik konkrētu zobenu tipu kā katanu, var būt variācijas. masīvāka, vieglāka, taisnāka izliektāka utt.

Iesūtīja: Porks ; laiks: 30.12.2005 02:33

Par izgatavošanas kvalitāti piekrītu Svivenam. Seno japāņu kalēju meistarība ir patiesi ievērības cienīga. Kalšanas māksla tika nodota no paaudzes uz paaudzi un izkopta daudzu gadsimtu gaitā, līdz tā kļuva pilnīga.

Noteikti, ka tik viegli to griežamo salauzt nevar. Varbūt, ka šeit nozīme ir kaujas tehnikai (kā tiek veikti un atvarīti uzbrukumi). Iespējams, ka neprašas rokās šis unikālias ierocis varēja arī salūzt vai pat nodarīt kaitējumu pašam lietotājam. Vēl jāpiemin, ka katana ir izturējusi daudzu gadsimtu kauju pārbaudi, tādēļ šim ierocim noteikti piemīt kaujai nepieciešamā izturība, ja tā tas nebūtu, tad iespējams, ka mēs par to pašlaik nemaz nerunātu.

Leģendas patiesi ir daudz un dažādas. Tas atkal liek domāt par šī ieroča popularitāti. Līdzīgas leģendas klīst arī par daudziem citem ieročiem.

Par to lakatiņu nu dien nezinu...vai kādam nemētājas mājās tas griežamais...varētu pārbaudīt:))))))

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 30.12.2005 03:43

Jā nu neko nepareizu tu neisi uzrakstījis. Japāņu kalēji tiešam ir ievērības cienīgi. bet ņem vērā, arīviduslaiku eiropiešu kalēji un cīnītāji (itāļi, vācieši, angļi, kurši pie velna) neko neatpalika visdrīzākais. Es te pašlaik postulēju itkā acīmredzamo, bet jāņem vērā, ka mūsdienu vidējā patērētāja uztverē cīņas mākslas saistās ar tikai austrumu kultūrām.

Iesūtīja: DarkJedi ; laiks: 30.12.2005 09:02

Ja runājam par dzelzs kvalitāti, tad tas ir mīts vai zināma patiesība, ka kādā 15 gs. Eiropā vislabākie ieroči skaitījās tie kas nākuši no Toledo, savukārt par kuriem vēl labāki skaitījās tikai no Damaskas nākušie. Tas it kā tādēļ, ka jamo dzelzs rūdai esot dabīgā veidā piejaukts hroms, volframs vai titāns (neatceros tagad vai tieši šie metāli, bet kaut kādi nestandarta metāli bija). Labāki dēļ tā, ka tāds metāla samaisījums iegūst papildus izturības kvalitāti, līdz ar to vidēji statistiski Toledo vai Damaskas darinājumi esot bijuši labāki par citu Eiropiešu darinājumiem. Tas ir mīts vai tomēr kāda patiesība?

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 30.12.2005 11:06

Katanai nemaz nav jābūt izturīgai. Ar katanām pamatā cirta vāji bruņotus zemniekus, kam kārtējo reizi kaut kas nebija iepaticies. Salūzt var tad ja tiek perpendikulāri bloķēta zobenu pret zobenu.

Iesūtīja: Porks ; laiks: 30.12.2005 15:10

Ar katanu griež nevis cērt Mr. Grim. Kustības ir griezošas.

Neapgalvoju, ka japāņu ieroči bija ar kaut ko labāki par tā laika Eiropas ieročiem. Nesaku arī, ka eiropas bruņinieki bija ar ko sliktāki par samurajiem, tā domāt būtu muļķīgi. Neapgalvoju arī, ka japāņu kalēji bija labāki par eiropas. Arī bruņinieki neapguva tikai pliku zobena vicināšanu, viņiem tā pat bija savs funktieris uz uzvedības kodekss kā samurajiem.

Vienkārši nevēlos, ka japāņu kultūra un tās sastāvdaļa - ieroči, tiek noniecināta.

Vispār nesaprotu, kāpēc te ož pēc kašķa...???Kas Mr. Grim ir pret katanām?

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 30.12.2005 15:39

Vienkārši ar katanām saistās pārmērīgs haips, tāpēc cilvēkiem gribās viņas nolikt, lai sabalansētu situāciju. veltīgi protams. Damaskas tērāuds nāk no Indijas nevis no Damaskas un nesatur nedz volfrāmu nedz dies pasarg titānu (titāna zobens būtu ļoti dārgs un tikai nedaudz labāks par alumīnija zobenu. Tērauds ir izvēles materiāls). Indiešu slavenā kristāliskā "damaska" ir tīrs tērauds ar lielu ogekļa procentu., no kura taisītie ieroči ir \'oti elastīgi un reizē ļoti cieti, kas it kā būtu pretruna. vēl ir mehāniskā damaska. Japāņu un vikingu zobeni ir mehāniskā damaska.
bez Tolēdo bija arī citi ieroču kalšnas centri Eiropā. vācu miets Pasau piemēram. Viņu ieroču - zīme Pasu vilks bija tik slavena, ka viņu visi viltoja, to darīja pat Kaikāzā. čečenijā, ````, es nepārspīlēju.

Iesūtīja: DarkJedi ; laiks: 30.12.2005 16:58

Iesūtīja: Kamazs ; laiks: 30.12.2005 17:30

err..Gumija ir elastīga, nevis plastilīns. Atspertērauds ir elastīgs. Plastilīns un pankūka te ņepričom.

Iesūtīja: DarkJedi ; laiks: 30.12.2005 17:44

Ā, tobiš pieņem agrāko formu. Ja plastalīnā iebaksta ar pirkstu tad tajā paliek pirksta nospiedums, savukārt ja ļoti mīkstā gumijā iebaksta ar pirkstu, tad to ņemot pirkstu nost, gumija pieņem agrāko formu.
Tātad, tas zobens ne tikai mazāk plaisā, bet arī minimāli ''ieliecoties'' atlokās atpakaļ sākotnējā formā. Kaut kā tā?

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 30.12.2005 19:57

Plastaliins ir plastisks (doh). Vinjsh saglabaa jauno formu peec deformaacijas. gumija ir elastiiga, beec deformaacijas taa atgriezjaas ieprieksheeja staavoklii. Kristaaliskaas damaskas nosleepumu man skaidroja taa:
elastiigs teerauds kopaa ar cietu karbiitu rezjgji. karbiitus rezgji sadauza ar aamuru un mees ieguustam zobenu, kursh ir elastiigs un reize ar cietu asu asmeni.

Iesūtīja: K... ; laiks: 30.12.2005 21:52

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 30.12.2005 21:59

Pievienojoties Porkam par domu, ka konkreeti pretstatiit viduslaiku brunjinieku un feodaalo samuraju ir mulkjiigi, tomeer jaaatziimee, ka shii teema ir interesanta un par to gribas spekuleet. Taapeec tiem, kuriem tas interesee te ir ARMAS speca Dzhona Klemensa raksts par teemu Samurajs vs Brunjinieks - http://www.thearma.org/essays/knightvs.htm

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 30.12.2005 22:03

Nē, es šeit paužu savu personīgo viedokli. Domāju, ka virkni austrumu lietu pārzinu daudz labāk kā dažs labs no šejienes rakstītājiem, tomēr tas neattur mani paust ilgstošu pārdomu ceļā iegūtus secinājumus. Pretinieks ir jāpazīst, viņu pat var cienīt, bet vienalga - upē viņu!

Btw, Rands no Drakona reiz arī uztaisīja experimentu - viņš tipa klaiskais eiropietis mēģināja ko panākt pret kendoišņiku - rezultātā viņš kā roļeviks parastais (kas reflektīvi nesit pa galvu), smagi pakāsa. Vesķos laikam bija savulaik raksts par to.

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 30.12.2005 22:38

Ar kādiem instrumentiem viņi kāvās? Starp citu viens no mums te trenējās karatē, kā tas iet kopā ar sustrumnieku nolikšanu? un ko nozīmē klasisks eiropietis? Lomu spēļu paikotājs != eiropiešu vēsturiskais paukotājs.

Iesūtīja: Kamazs ; laiks: 30.12.2005 23:00

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 30.12.2005 23:48

Šķībaču cienītājs ar bokenu, bet Rands šķiet ar tekstalītnieku, kas vieglāks un izturīgāks. Tā kā šis klapēja vislaik viskaut kur citur, bet ne pa galvu (kaut gan mierīgi varēja to darīt), kendoišņiks viņu pa punktiem diezgan labi samasēja.

Paldies, Kamaz, tu lieliski pabeidzi manu ģeniālo domu!

Btw - šepat Latvju zemē arīdzan ir dzīvojuši itin prasmīgi ieroču kalēji. Ņemsim kaut vai tos pašus kuršus ar saviem lieliskajiem zobeniem. Pētnieku plašās aprindās nav šaubu, ka liela daļa no šiem jaukajiem un bezgala elegantajiem izstrādājumiem ir tapuši uz pašmāju kalēju laktas! Lai iepazītos ar doto tēmu - vislabākais raksts ir E.šturmam, 1936. gada "Senatnē un mākslā", kas tā arī saucas - "Kuršu zobeni". Viņš pirmais jau noformulēja to, ko citi vēlāk tikai pierādīja, ka zobeni ir ne tikai ievesti gatavā veidā, tie šeit ir "montēti" - t.i. no ievesta plika asmens ir uztaisīts lietojams nāvīgs verķis un kalti arī šepatām. Tajā skaitā ari vairāki damascētie. Diemžēl ne visiem ir uztaisītas metalogrāfiskās analīzes - droši vien būtu daudz vairāk skaidrs, KĀ viņi TO ir darījuši. Vēl par ieroču taisīšanu un metāla lietām Latvijā A.Anteins savulaik daudz rakstīja. Viņa rakstos un darbos var sameklēt precīzāk. Grāmata "Melnais metāls Latvijā", iznāca šķiet kādā 1977. gadā, bet ir arī vesela kaudze rakstu.

Iesūtīja: dArkangelo ; laiks: 20.02.2006 21:02

Tā pirmkāt izskatās ka diezko neatšķirsies no dzelžinieku jandāliņa, tā lasās - ķiveri bruņkreklu vairogu un roku sargus vajadzēs kā likts, jāatceras ka dzelzs cirvja vietā jāņem lielākais sētas miets.
Šķēps - es neteiktu ka tas ir uber kruts ierocis, ja nu vienīgi ierindā, jā tad tas ir stiprs, bet viens pret viens reti kad šķēps vinē vairogu + cirvis vai zobens. Kā ar lokiem un arbaletiem? He he he ārpus pilsētas var dzīvot visādi aizdomīgi tipiņi kas uzbrūk pilsētai, bordelim. Hm tādi personāži vai grupas nevar eksistēt?

Iesūtīja: dArkangelo ; laiks: 20.02.2006 21:47

Hm treniņos esmu mēģinājis, un rezultātā ar visu kārti esmu skrējis ko nagi nes apkārt pa pagastu. Nu labi ir iespēja pirmajam durt, a ja atsit šķēpu ar vairogu un ar zobenu pasit uz augšu vai leju un dodas klāt tad cien šķēpnesis var izmantot pēdējo kaujas paņēmienu - skreit ko nagi nes. Var jau izmantot visādus metamos priekšmetus - cirvjus, tad ir vēl īsāka cīņa.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 20.02.2006 22:07

emmm.. gribu redzēt kaut vienu gm, kas atļaus cirvjus mest...

Iesūtīja: dArkangelo ; laiks: 20.02.2006 22:09

Labi kādreiz pavēro dzelžinieku kaujas no malas kādā no viduslaiku festivāliem. Kā darbojas šķēpneši - ļoti ļoti reti gadās redzēt ka šķēpnesis stāv pirmajā rindā un varonīgi mēģina kādam iebakstīt. Un tādam mēģinātājam viss ātri beidzas. Briku braku vai šņiku šāku un šķēpnesis vārtas zem citu kājām. Nu protams LARP šķēpneši iegūst pārākumu.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 20.02.2006 22:13

labāk ir nevis skatīties no malas, bet pašam būt tai neprāta jūklī un iezīmēt kādas pāris konservbundžas!

Iesūtīja: Jaukais Aikis ; laiks: 20.02.2006 22:17

Šajā jautājumā es piekrītu kedrikam. Teorija ir laba.. kamēr neesi pārbaudījis daudz maz reālākos apstākļos.

Iesūtīja: dArkangelo ; laiks: 20.02.2006 22:24

O jā!!! Skatoties no malas var mācīties no citu kļūdām, jo vienīgā tava kļūda bugurtā beigsies ar vārdiem - no kuras d...s tas cirvis vai zobens vai vēl labāk šķēps, un nākošais ko redzēsi būs zaļa zālīte un citu kājas. Tur galvenais ir jo brutālāks un gudrāks tu esi jo lielāka iespēja ka paliksi pēdējais.
Hm kedrik kuru klubu tu pārstāvi?

Iesūtīja: Kormaka brigade ; laiks: 20.02.2006 22:39

"""iezīmēt kādas pāris konservbundžas!"""

RRRRRR suni-barbari.... ka ta drikst pret kulturas nesejiem...
Nedaudzajos bugurtos, kuros piedalijos, gandriz visus "ievainojumus" dabuju tieshi no preciziem otras rindas shkepu trapijumiem. Kaa lapsenes......

Krievijaa viens cilvecinjsh paradija ka pareizi rikoties ar shkepu..... Divas konservbundzas ar vairogu un zobenu neko nevareja izdarit ar VIENU cilveku ar shkepu....

Iesūtīja: dArkangelo ; laiks: 20.02.2006 22:46

Tā bet vai arbaletus un lokus var izmantot. Un kur apmŗam atrodas poligons vai tas nav vēl nolemts.
Ē jauki to vajadzētu redzēt. Derētu pat iemācīties. Vienīgi baltkrieviem ir mode durt acīs stāvot otrajā rindā - attiecinām tikai uz baltkrieviem.
Nja un kuru klubu tu pārstāvi?

Iesūtīja: Kormaka brigade ; laiks: 20.02.2006 22:53

Die Kompanie des Heiligen Mauritius

p.s. lugums Farlineram visu, kas neattiecas uz speli, vai nu nodzest, vai nu atdalit jaunajaa pavedienaa

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 21.02.2006 13:17

Nekad taa iisti neesmu paveerojis, kaadu shkjeepus lieto bugurtos. Kas vinjiem tur galaa ir? Truls metaals? Vienk. pat ar trulu sjkjeepu var baigi savainot, man gruuti iedomaaties kaa bugurtaa var ar sho ieroci nodroshinaat traumu truukumu.

Iesūtīja: Kormaka brigade ; laiks: 21.02.2006 13:47

CITĀTS(Andza Arrdh @ 21.02.2006 13:17)

Iesūtīja: dArkangelo ; laiks: 21.02.2006 14:27

tas bija 2003 gadā kad manam paziņam 2 reizes trāpīja ar bardi vai šķēpu, kaklā un pierē 2 cm virs acs, ja nemaldos tas bija baltkrievs. Baltkrieviem nebija šķēpu bet liekas ka bija bardes vai tie bija lietuvieši. Palabojat ja kļūdos.
Ja atceros starp baltkrieviem bija tāds milzis hlodvigs?
Nu bugurtos trakāks ierocis ir vāle garā kātā vai platasmens cirvis - nāves smaka dzirdēt to svelpjam virs galvas.
Nu ja neesi konservs tad šķēps sejā ir ar bēdīgu galu. Ir redzēti kam ir ar cirvi vai zobenu ir pārsista mute. Nu dzelžinieku bugurtos piedalās cilveki kam nav pilns 100%.

Iesūtīja: Kormaka brigade ; laiks: 21.02.2006 15:24

visticamak leishi.....

Baltkrievi stastija briesmu stastus kas notiek ar alebardistiem, kad "tupaja pjahota" beidzot lidz viniem nonak

p.s. Riebigakais ierocis bija koka vale Saules kaujaa..... Man ar to trapija no aizmugures pa kaklu (aizsargatu tikai ar "podshlemniku"). Zvaigznes redzeju stundas divas-tris

Iesūtīja: dArkangelo ; laiks: 21.02.2006 15:37

Neesmu dzirdējis tādus briesmu stāstus. "tupaja pjahota" kad līdz viņiem nonāk jau ir krietni iekarsusi + vēl nikni par dūrieniem, uz labu apciemošanu viņi var necerēt.
Nja vāles ir riebīgas - ir dzirdēti stāsti ka tiek ķiveres sasistas līdz tādam stāvoklim ka jāmeklē tuvākais konservu nazītis.

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 23.02.2006 13:54

"Konservbundža" bez ieroča pret šķēpu. Es nesaku, ka es to barētu izdarīt, bet bija cilvēki, kas varēja acīmredzot

If I want to get this spear off me, I'd better hit it hard from above, So that I'll break the staff of your spear
And then I'll feel like doing a close combat

http://www.varmouries.com/wildrose/fiore/section4.html

Iesūtīja: Nimue ; laiks: 03.03.2006 12:16

http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=165815

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 03.03.2006 13:34

http://www.myarmoury.com/compare.html

var salīdzināt Konana zobenu no filmas ar vēsturisku modeļu replikām utt.

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 03.03.2006 15:24

Nja vāles ir riebīgas - ir dzirdēti stāsti ka tiek ķiveres sasistas līdz tādam stāvoklim ka jāmeklē tuvākais konservu nazītis.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 03.03.2006 21:34

....un ko tik parasta, no ugunskura pareizā brīdī paķerta pagale neizdara ar "dažu labu" pretinieka zobu

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 07.03.2006 10:53

....un ko tik parasta, no ugunskura pareizā brīdī paķerta pagale neizdara ar "dažu labu" pretinieka zobu

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 07.03.2006 11:05

Mhm.. Šī epizode laikam atstāja gana spēcīgu iespaidu uz nabaga apstulbušajiem krustnešiem, kas bija cerējuši uz vieglu uzvaru, ja šie pēcāk uzskatīja ka tā ir jāiekļauj savā hronikā! Galu galā nabaga ar pagali saklapētais komturs pēc tam esot ilgi vārdzis un laikam arī pat atdevis galus. Būs jāpārlasa

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 07.03.2006 11:49

Mhm.. Šī epizode laikam atstāja gana spēcīgu iespaidu uz nabaga apstulbušajiem krustnešiem, kas bija cerējuši uz vieglu uzvaru, ja šie pēcāk uzskatīja ka tā ir jāiekļauj savā hronikā! Galu galā nabaga ar pagali saklapētais komturs pēc tam esot ilgi vārdzis un laikam arī pat atdevis galus. Būs jāpārlasa

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 07.03.2006 11:54

Jā, cik atceros tad šamējais izdzīvoja, bet diezin vai varēja pēc tam normāli parunāt...

Iesūtīja: skatitajs_no_malas ; laiks: 07.03.2006 12:31

Jā, cik atceros tad šamējais izdzīvoja, bet diezin vai varēja pēc tam normāli parunāt...

Iesūtīja: cepti āboli ar vaniļu ; laiks: 22.07.2006 06:14

Dažā labā filmā redzēti zobeni, kuriem gropes vietā vidū ir caurums ar domu ka to uzmauc pretinieka zobenam un izgriež šim zobenu no rokas, man kaut kā neliekas ka tādi varētu pastāvēt ārpus rekvizītu noliktavām, bet šo pavedienu lasot nolēmu pajautāt par mani zinošākiem cilvēkiem

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 22.07.2006 21:47

IR manīti vēsturiski eksemplāri īpašas konstrukcijas dunčiem pretinieka ieroča "aizkeršanai", bet nekādi caurumi parasti tur gan nav. Domāju, ka kautko tādu btu īstā cīņā ļoti grūti izdarīt - pretinieks jau neturēs zobenu tā, lai tam var kaut ko uzmaukt virsū. Tā kā, lai šādi brīnumi paliek rekvizītu noliktavās un anime pie pārējiem perversajiem ieroču variantiem:)

Iesūtīja: Andza ; laiks: 22.07.2006 22:24

sori nepareizais useris

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 22.07.2006 22:26

kaut kas tāds varbūt. kaukur lasiju, ka tādus izmantoja abortāžas kaujās. vispār ir vēsturiski paraugi pavisam fantastiskiem ieročiem (gunblade anyone?) cits jautājums vai tas bijadomāti ieroči vai arī kuriozi nieciņi ar kuriem bagāti lordi varēja palielīties viesu priekšā

Iesūtīja: cepti āboli ar vaniļu ; laiks: 23.07.2006 03:04

Rekur eksemplārs no filmas ''Varonis''

Pēc loģikas - ja neizdodas ar šī te palīdzību atbruņot pretinieku, pretinieks izgriež zobenu pašam īpašniekam, manuprāt, ja robs būtu perpendikulārs un atvērts tad varbūt būtu iespējams pielietot to tā, ka tad, ja nesanāk, pretinieks arī neko nevar padarīt

Iesūtīja: Andza ; laiks: 23.07.2006 10:06

Kā jau Farliners atzīmēja, ir pilnīgi, IMO, neiespējami kaut ko tādu paveikt kaujas laikā. Tas būtu apmēram tāpat kā ievērt diegu adatā, kuru kāds neganti vicina.

Varonī galu galā visi kautiņi, manuprāt, ir uzskatāmi par baletu. Un tur redzētajam ar reālu kaušanos ir tik pat liels sakars kā parastajam baletam.

Es tādu robu varu iedomāties tikai kaut kādu dizainisku apsvērumu labad. (varbūt zobenu ir iespējams tā padarīt vieglāku? Bet vai nekrītas izturība? hvz)

P.S.

Paanalizējot šī bildītes ieroča dizainu, var atrast vienu palielu kļūmi. Šķēlums atrodas tikai zobena "vājajā reģionā". Uzmaucot to uz pretinieka ieroča (izmantojot či), tas fiksi noslidinātu ieroci uz sava ieroča "stipro galu" un drīzāk uzvarētu spēkošanos.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 29.04.2007 19:44

dārgie vēsturnieki!- var ielikt vel kādu linku pa ieročiem?- nu protams ne jau pa tiem jaunākajiem..

Iesūtīja: Kamazs ; laiks: 31.05.2007 17:46

Diezgan veci ieroči:

http://volcano.und.edu/vwdocs/vwlessons/lessons/Slideshow/Slideindex.html

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 02.06.2007 09:38

Kamazs PLĪĪST no asprātības pārpilnības!!!
tur pat nav norādes uz krama nazi- nožēlojami