Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Rosie Cotton ; laiks: 29.02.2004 19:43

Kas visās fantāzijas grāmatās mūžīgi ir ar to nokļūšanu visādās pazemes vietās, alās, tuneļos? Gandrīz katrā grāmatā vismaz viens, ja ne veirāki tādi ekscesi. GP - Morija, Shelobas ala. HP - Noslēpumu kambaris, utt. Jā, un vēl vienmēr pilnīgi noteikti figurē kaut kāds mežs, kurā varonis noteikti apmaldās. Kāpēc autori kā uzburti uz šiem diviem?

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 29.02.2004 20:22

Nu to jau var pateikt tikai paši rakstnieki, bet es bomāju, ka mežā maldās tāpēc, ka tur ir viegli apmaldīties, neviens jau neies maldīties pa līdzenumu . Un vēl tumšās alās un mežos ir daudz vietu kur no paslēptuves var uzbrukt visādi mošķi...

Iesūtīja: erty ; laiks: 29.02.2004 20:27

Piekrītu Arwen.

Tie ir tādi strange rajoni...

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 01.03.2004 14:46

Jaa gan taa vareetu buut, kaa arvena saka...

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 01.03.2004 15:28

Tolkiina darbos bija uzsveerts tas, ka mezhaa dienaa bija gandriiz tikpat tumsh kaa naktii.. Tas tur bija taa labi aprakstiits..Ka tas radiija nolemtiibas izjuutu, skumjas..Iespejams, ka tieshi taads bija autora noluuks tajaa briidii?

Iesūtīja: Martins ; laiks: 01.03.2004 15:51

"Pazeme" vispaar ir taads arhetipisks jeedziens. Simbols, kas ietver sevii citu pasauli. Dazzkaart taa ir mirusso pasaule, citkaart briinumainaa maggisko buutnnu dziivesvieta, bet vienmeer kaut kas citaadaaks, preteejs nekaa virzseme. Vieta, kur glabaajas bagaatiibas. Vieta, kur sagaida briesmas. Saprotams, ka varonna pienaakums ir doties briesmaas un atnest vai atvest no turienes tik lloti nepieciessamo atklaasmi un sveetiibu. Vienalga vai taa buutu kkeeninna meita vai bagaatiibu kaudzes. Ssis sizzeta elements (dossanaas pazemee) atkkartojas arvien no jauna un ir lasiitaajam intuitiivi paziistams un saprotams. Btw viedoklis par staastu sizzetu elementiem kaa arhetipiem nav manis passa sadomaats. Iesaku izlasiit Kempbela "Varonis ar tuukstots sejaam" (latviski gan pagaidaam nav tulkots).

Iesūtīja: beruthiel ; laiks: 03.03.2004 21:53

es teikšu vienkāršāk: tāpēc, ka tur glabājas noslēpumi, kuri ir jāatklāj

Iesūtīja: Rosie Cotton ; laiks: 14.03.2004 01:13

Nu, man gan liekas, ka fantāzijas grāmatās tās ķēniņa meitas tādi pašvaki mērķi sanāk, mūžīgi tak pasaule jāglābj, kādas precības, kādas meitas....

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 14.03.2004 20:34

Tas pats ir arī ar mežu. Nu kā no pasakām, kur gandrīz ikviens tēvadēls iet caur biezu mežu. Ideja aptuveni tāda - tavs ciems - tā ir tava pasaule. Mežs (vai ala, vai aizjūra) - ir cita pasaule, simboliski - viņsaule. Tu ir kā nomirsti savā pasaulē, lai, izejot cauri viņsaulei un uzvarot grūtības, paliktu stiprāks un atgriestos, atdzimis jaunā kvalitātē (ticis par ķēniņu vai izglābis pasauli). Daļa zinātnieku uzskata, ka pasakās tā ir attēloti iniciācijas rituāli. Tas pats arī fantasy grāmatās - iziet no ciema zaļš gurķis, bet atgiežas - pieredzes bagāts varonis. Un lasītāji, kas to visu jau no mazām dienām lasījuši pasakās, viegli pieņem un saprot, kas un kā.

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 15.03.2004 11:13

gan lasot graamatas gan skatoties filmas varona nonaaksana saadaa vietaa man liek taa kaartigaak pieveersties un uzmaniigak sekot notikumu gaitai...
kaut arii reizeem ir skaidrs, ka no tresaa kruuma pa kreisi izleeks galvenais laundaris un mirs no lieliskaa labaa varona rokas.
manaa apzinaa taadas vietas vienkaarsi liekas saistosaakas...
bet taas ir manas domas.
un ir jau arii fantaazijaa interesantaak likt varonim klejot pa tumsu mezu vai alu, kura katyru miilu briidi var aizgruut, nekaa pa nepaarrredzamu liidzenumu, kur vieniigaa briesma ir laiciiga malas un apdziivotas vietas ar paartiku un uudeni nesasniegsana.

Iesūtīja: Rosie Cotton ; laiks: 15.03.2004 14:46

Nu labi... arhetipi, tad arhetipi.. sāku jaunu pavedienu, mani ieinteresēja....

Iesūtīja: Rosie Cotton ; laiks: 15.03.2004 14:49

Te vienā diskusijā tika minēti tādi zvēri kā arhetipi. Jāsaka, ir dzirdēts par tiem i fantasy, i Tolkīna, i pasaku sakarā. Tad nu viela pārdomām: kas šie tādi ir, un kur tos var atrast grāmatās? Te izrādījās, ka mežs ir arhetips un pazemes alas arīdzan. Kādi vēl atklājumi?

Iesūtīja: Martins ; laiks: 15.03.2004 15:28

Te nu ir tas, ko man webster online vaardniica atrod uz "archetype". Latviski diemzzeel svessvaardu vaardniicas klaat nav.

Main Entry: ar*che*type
Pronunciation: 'är-ki-"tIp
Function: noun
Etymology: Latin archetypum, from Greek archetypon, from neuter of archetypos archetypal, from archein + typos type
1 : the original pattern or model of which all things of the same type are representations or copies : PROTOTYPE; also : a perfect example
2 : IDEA 1a
3 : an inherited idea or mode of thought in the psychology of C. G. Jung that is derived from the experience of the race and is present in the unconscious of the individual
- ar*che*typ*al /"är-ki-'tI-p&l/ also ar*che*typ*i*cal /-'ti-pi-k&l/ adjective
- ar*che*typ*al*ly /-p&-lE/ adverb

Kaa redzam peec apraksta, par arehetipiem psihologgijaa iesaakumam var lasiit Gustavu Jungu. Par arhetipiem mitologgijaa var lasiit Dzzozefu Kempbelu, kaa jau mineeju citur. Saprotams, ka par dazzaadiem arhetipiem ir kaudzzu kaudzeem visuaadu graamatu sarakstiits. Zo, kautkaads paarskataams uzskaitiijums ssiet nav iespeejams.

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 15.03.2004 18:50

Pamatā to varētu definēt tā: ideja, kas ir kopīga kādai kultūrai vai kultūru grupai, un kas nosaka tās uztveri (daļēji) dotajā jomā. Oi, sen tas bija, kad filoSofiju mācījos... Precīzu definīciju nepateikšu. Ne jau katrs mežs ir arhetips, bet, ja mežam cauri ļaužas labais varonis, lai uzvarētu grūtības, varbūt pat nomirītu un augšāmceltos, tad tas jau ir arhetipiskais mežs - pārbaudes, iniciācijas vieta, simboliska viņsaule.

Iesūtīja: Lija ; laiks: 16.03.2004 16:48

Es kaut kur lasīju par vienu pasauli, kur cilvēki (ja tie bija cilvēki) dzīvo pazemē, dienasgaismu viņi nav redzējuši jau gadu tūksošiem. Kaut kāda katastrofa bija viņus nodzinusi pazemē... Un darbība norisinās tikai un vienīgi pazemē... Tur arī kaut kas uzbrūk visu laiku un kaut ko slaktē arī visu laiku(diemžēl neatceros ko, jo lasīju diezgan sen un šķiet, ka krievu valodā)... Taču pazemes pasaule bija radīta tik reāla, ka patiešām likās ka pastāv tāda iespēja, ka zem zemes varētu pastāvēt un vispār arī eksistēt dzīvība..

Iesūtīja: Hareki ; laiks: 17.03.2004 11:47

Kad psihoanaliizee maaciijos par Jungu, paviideeja taadi, bet arhetipi Junga izpratnee diez vai buutu saistaami ar fantasy, Tolkiinu vai pasakaam. Taa kaa pameegjini tos citus Martina ieteikumus, bet Jungu domaajams vari likt mieraa

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 17.03.2004 19:24

Hmm, man gan liekas, ka viņam bija gan. Viņš kaut kādas pasakasšitā analizēja. vai tas bija Freids? man viņi jūk...

Iesūtīja: Hareki ; laiks: 18.03.2004 11:57

Nu īsti nezinu, mēs jau tur diez ko daudz nemācījāmies par Jungu, bet Freidam jau nu arhetipi noteikti nebija

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 19.03.2004 01:09

Paaris arhetipu deelj es veel noveerteeju Potera graamatinjas (kuras bez tiem laikam jau tomeer buutu pametis). Piemeeram, spilgti paarspiileetais Lockheart`a balamutiigais teels, vai taa nejaukaa, bet ne mazaak burviigaa zhurnaaliste ar savu spalvu.

Iesūtīja: Rosie Cotton ; laiks: 19.03.2004 14:19

Lockharts un žurnāliste tad būtu attiecīgi Anima un Animus?)

Iesūtīja: Matrikss ; laiks: 19.03.2004 19:05

Vēl viens piemērs. Bilbo gollumu arī satika alā. Ja viņš tur nebūtu ielīdis tad gredzenu vispār nebūtu atradis. Raxtniekiem vienkārši patīk rakstīt par alām.
Vēl ''Ķēniņa Zālamana raktuvēs'' arī tur beigās viss notika alās

Iesūtīja: kalamboliste ; laiks: 15.08.2005 13:45

Nu taa jau veidojas fantasy pasaule, ja taa nebuudu tad jau nesanaaktu fantastikas graamata, un manupraat viss shis ir baigi interesanti un katraa graamataa taa apmaldiishanaas vai tunelis vai eja ir pavisma kas cits...