Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Ceļotāju miegs [MP]...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 26.09.2003 18:29

Falipne klusi krāmēja savas mantas jaunajā "Raniel Day" mugursomā, kuru viņai bija ieteikusi Klinta... Falipne cerēja , ka šoreiz viņu ceļojums un pūles nebūs veltīgas... Viņai klāt pieslāja Rasmuss... " Neuztraucies... šoreiz tas būs pa īstam..." viņa teica un turpināja somā likt burvju ieročus un kartes... " Šoreiz es mūs vadīšu, bet tev būs jāpalīdz, jo tā taču ir Ūdenskritumu zeme, mūsu mājas".... Falipne domāja , vai Melkors viņiem sekos arī turp, kur jāiet cauri Nīrmelmijnosa mežam ...
Falipne ar Rasmusu ātri nokļuva pie pagājušā gājiena sākumpunkta svētvietas... Viņa domāja, kas tagat notiks... Vai visi ieradīsies - Klinta, Grova, Daniela, Sharlle un pārējās... Viņai bija bail, ka atkal viņas varētu nonākt pie secinājuma ka atbildes nav, un tad viņu asins izliešanas būtu bijušas veltas kā toreiz, kad Pergaments pazuda...Pat nenonākušas līdz galam viņas bija griezušās atpakaļ... Falipen cerēja drīzāk ieraudzīt Klintas gaišo stāvu, bet tomār aizsnaudās, jo bija pārgurusi no sapņiem, kuri rāda , ka viņas ir klāt, bet atbildes nav... Un viņa aizmiga, gaidot Klintu un pārējās ... Viena... Ar vienradzi pie sāniem....

(man jāiet... es būšu pirmdien.....Sorr)

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 26.09.2003 19:06

Klinta klusi gāja pa ceļu. viņa joprojām nespēja attapties no tās kaujas... no kaujas, kurā viņa cīnījās ar Melkoru (sorr, Saurij) un kurā gandrīz aizgāja bojā. Tiesa, Melkors kopš tā laika kaut kur bija pazudis...
"Falipne," Klinta piegāja pie gulošās meitenes, "Falipne, mosties. Ir notikusi nelaime. Mums jāsteidzas, kur pārējās? Burvju Gudrais... viņš ir uz dzīvības un nāves robežas."
Klinta nevēlējās to teikt, bet viņai tas bija jāsaka. Meitene nopūtās un apdomāja, kad viņa vienreiz visiem pateiks par savu lāstu...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 27.09.2003 23:27

(eu, kāds ir?)
"Falipne," Klinta nesaprašanā vaicāja, "mosties!

Iesūtīja: Elvira ; laiks: 28.09.2003 21:36

OK, es atļaujos daļēji pārsūtīt vecu rakstu; pieņemu, ka daži viņu nebija izlasījuši, bet viņš ir visai svarīgs. Tas nenotiek dotajā mirklī, bet vienkārši no MP beigām.

[Viņas likās svēti ticam, ka Mūžības Pergaments būs atrisinājums visām problēmām, kariem, nesaskaņām, vēdergraizēm utt. , un viņa nebūt nebija vienīgā. Visi – Melkors, Klinta, pārējais “meiteņu tuss” – bija gatavi vai kaklu lauzt, lai to dabūtu. Vai uz vecā, slavenā papīra gabala bija rakstītas instrukcijas un paskaidrojumi, kā ieviest pasaulē kārtību? Grova tam neticēja. Viņa ieslīga vispārīgā apcerē par to, kāda no Pergamenta vispār jēga un kas mainītos, ja tas nokļūtu vienās vai citās rokās. Viduszemi varēja glābt tikai tās iedzīvotāju nākšana pie prāta, nevis krāsns iekurināmais.
Grovas prātu nomāca vēl kāda neizdarīta lieta. Viens otrs šādu vilcināšanos varētu arī nepiedot. Bet viņai nemaz nebija bijusi izdevība. Viņa atrada drēbēs savādu sudraba ierīci, kas izskatījās pēc krusta ar svirām un caurspīdīgu akmeni vidū. Grova salika pareizo slēdžu kombināciju un pārlaida ierīci apkārt istabai. Akmens uzreiz kļuva spilgti purpursarkans. Grova nolamājās. Skaidrs, ka te bija piebāzts ar drošības sistēmām.
Viņa nolika ierīci vietā un atkrita savā gultā. Grova nebija radusi bloķēt domas bez pārtraukuma un jutās pamatīgi nogurusi. Kad tā padomā, kāda suņa pēc viņa pati to visu darīja: dzinās pakaļ izredzētajām, sapūta viņām, ka arī ir izredzētā un vispār kāpēc iesaistījās šajā afērā? Jebkurā gadījumā, atkāpties arī vairs nevarēja. Grova saritinājās kamolā ar nodomu pamatīgi izgulēties; viņa īsti neatcerējās tieši kad pēdējo reizi bija pieejams par gultu nosaucams objekts.]

Iesūtīja: Elvira ; laiks: 28.09.2003 21:47

[ok šitais notiek tagad]
Grova arī bija atvilkusies, bet pagaidām stāvēja koku aizsegā, tā lai Falipne un Klinta nevarētu redzēt. Cik no vecās kompānijas turpinās šo ārprātu? Grova apsvēra iespēju it kā pamest izredzētās, bet patiesībā sekot viņam slepus. Tam varēja būt savi plusi, jo nesen stulbas apstākļu sakritības dēļ viņas kārtis gandrīz tika atklātas. Par vienkāršu aiziešanu nebija ko domāt, tādā gadījumā viņu visticamāk novāktu. Bet viņai no sākta gala bija taisnība par to Pergamentu. Izredzētās uz to bija likušas tādas cerības, bet Melkors no tā vienkārši uztina papirusu. Par to Grova neko daudz nebēdāja, bet tagad bija šis te. Un vai situācija nebija tā pati? Blakus stāvošais Prizraks* drūmi, bet tikko dzirdami nosprauslājās.

[* "Prizraks" nozīmē apmēram to pašu, ko "Spoku zirgs" senā, izmirušā ziemeļu valodā, ko zināja viņas vectēvs vampīrs]

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 28.09.2003 23:30

(Grova... neviens nedabūja Mūžības Pergamentu, arī Melkors ne. viņš kaujā ar mani, kurā es gandrīz nomiru, pazuda... kur - neviens nezina.)
Klinta, saraukusi pieri, pieliecās pie Falipnes. par spīti tam, ka viņas iepazinās nesen, Klintai Falipne tīri labi patika (nepārprotiet)... protams, ne tik labi, lai atklātu savu noslēpumu, bet labi.
"Falipne," Klinta pieskārās meitenes plecam. vai arī Falipni mocīja murgi, kas mocīja arī Klintu?
kaut kas nočabēja. Klinta pārlaida acis apkārtnei. viņai likās... viņai šķita, ka tur, koku pakrēslī, kāds slēpjas. uzmirdzēja kaut kas sarkans.
"Grova," nepārliecinoši jautāja Klinta. atbilde neatnāca, un Klinta atkal pievērsās Falipnei.
"Mosties," viņa sacīja, brīnīdamās par Falipnes cieto miegu, "nē, nudien, tu nu gan guli..."

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 29.09.2003 12:54

Falipne tākā saprata kur atrodas... Viņa bija dīvainā, ļoti mīkstā gulta... Viņai bija auksti, bet cilvēks, kam viņa gulēja virsū gan bija silts... Ļoti silts un sildīja viņu ... Viņas rokas pija uzliktas uz šī cilvēka krūtīm un cilvēks savas rokas bija apvijis ap viņu... Viņai bija bail, jo sirds dziļumos viņa zināja kas šis cilvēks bija... Bet tas nebija sapnis, jo viss bija tik reāli... Viņa brīnījās kā viņš vēl nav pamanījis , ka tā ir viņa... Bet par spīti bailēm viņa palika, jo mirklis viņu turēja un par brīnumu viņa nevēlējās no tā izkļūt... " Falipn... Es gribu tev teikt... Ka... Lai kuru ceļu tu izvēlētos es tevi vienalga turēšu savā sirdī..." Un Falipne izteica visstulbākos un reizē neizprotamākos vārdus savā mūžā - proti " Melkor... Es tevi mīlu, un ja es izvēlēšos nepareizi, tad piedod man, jo es tā tiešām negribētu... Ja vien varētu būt savādāk..."

(Sorrr Sauron... Tas tā... Neuztraucies viss vēl paskaidrosies....)

Falipne gribēja sist sev un sist viņam , ka viņa viņu mīl, jo tas tā nedrīkstēja būt... Viņa piecēlās no guldas un noskūpstīja Melkoru un teica " Paldies par jauko skaidrības brīdi, bet nu man jāatgriežas realitātē" un Falipne pamodās... Nevis tāpēc ka Klinta viņu skaļi modināja, bet gan tāpēc ka bija laiks... Pamodusies kā no komas Falipne paskatījās apkārt " Sveikas " Falipne pamāja galvu uz Grovas un Klintas pusi.. " Vai es ko palaidu garām ???... Jo sapnis tiešām mani apbūra "....
Savās domās Falipne raidīja signālu Klintai, lai tā bloķē domas, jo ja nu kāds klausītos... Arī par sapni Falipne uztraucās, jo tie , kas lasa domas varēja lasīt arī sapņus... " Klint... Es par tavu noslēpumu zinu, tāpat kā tu par manējo... Viņas sapratīs.... Es esmu vilkate... kā nekā , no manis ir jābīstas vairāk... " Falipne šo mesidžu nosūtījs Klintai pa domu ceļu, jo bija atklājusi , ka mak sarunāties ar domu palīdzību,.." Bet Klint... Kas vēl tevi nomāc ? " Ar vaicājošu sejas izteiksmi nodomāja Falipne.....

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 29.09.2003 13:48

(skaļi smejas un tikko spēj noturēt pirkstus uz klaviatūras. nu jā... interesanti, ko teiks Saurijs...)
"Es jau nobloķēju," nedaudz sapīkusi, Klinta aizsūtīja domu Falipnei. vai tiešām tā bija iedomājusies, ka Klinta to varētu nedarīt?
"Ak... šis un tas," izvairīgi Klinta nosūtīja vēl vienu, slepšus palūkodamās uz savu zizli. tas kļuvis bija atkal nedaudz tumšāks, "tas gan nav svarīgi."
Klinta steigšus novērsa seju no Falipnes. viņa dažkārt pilnīgi nejauši atlauza citu blokus un skatījās tur, kur nevajadzēja.
"Grova," Klinta noteica, palūkojusies uz viņu, "sveika. citus neesi manījusi?"
Klinta nespēja kaut ko aizmirst. sapni... sapni, kas viņai bija rādījies murgos (bet par to vēlāk)...
"Nu tad, kas par lietu," itin kā priecīga viņa vaicāja, "ejam vai nē?"

(evā... klav... tu manu noslēpumu nevari zināt, Raganiņa... es pati to vēl tā riktīgi nezinu... eu, lūdzu, zudīs pārsteiguma moments... jūs vēl redzēsiet, hehē)

Iesūtīja: Elvira ; laiks: 29.09.2003 20:13

[ tas bija rēcīgi, Raganiņ Bet. Silverai tomēr taisnība. Nu lasiet tak tos tekstus :ninja: "Grova stāvēja koku aiz-se-gā" tātad lilākais ko jūs varējāt padomāt, ir "viņai likās, ka aiz kokiem kāds stāv", nevis saukt "Ā re, kur Grova slapstās aiz kokiem, bet tās viņas acis jau varētu luksoforu vietā satiksmi regulēt"
Es būšu tik nejauka uzskatīšu, ka jūs mani neesat pamanījušas (un pavisam noteikti jau nu ne atpazinušas) Ja Grova ir aizsegā, tas nozīmē, ka viņu tiešām ir grūti pamanīt. Raganiņ, tu par to Melkoru (*sāk klusiņām ņirgt*) teici skaļi vai kā?]

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 30.09.2003 07:38

Falipne pēkšņi paskatījās un konstatēja , ka Grovas te nemaz nava " Eou... Klint... Ar ko mēs te runājam?.. Grovas nava pat tuvumā...."
Falipne nodomāja , ka tas par Melkoru un viņu ir bijis tikai sapnis, jo viņai tiešām tas likās dīvaini, bet ja nu tā bija kāda veida īstenība ???

(Elvir... Sorrr - es jau uztaisiiju to ka es tevi neesmu redzējusi... Es vienkārši iespaidojos no Bafijas.... )

(Baff...Saurijs neteiks neko, jo tā nava mana vaina)

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 30.09.2003 11:21

( Hmm, galīgs Arbūzs, es neko te nesaprotu)

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 30.09.2003 13:19

(Saurr... Mēs te tevi apceļam - Es ar saviem kompromitējošajiem sapņiem un viņas ar ņirgšanu.....

Ceru ka tu nedusmojies pa to sapnīti... Tās jau tikai manas fantāzijas ... .... Bet viss jau no taviem sapņiem atkarīgs, ja kaukas līdzīgs tad būs intresanti... )

Falipne atcerējās , ka parasti pēc kāda intresanta sapņa cilvēks visu dienu pavada gaidās, lai ātrāk piedzīvotu sapņa turpinājumu.... Falipne pie sevis nodomāja " Es nakti gaidu tikai tāpēc lai pārdzīvotu šo stulbo murgu... Laikam...."
Tas bija acīmredzams , ka viņa nebija pārliecināta... Bet Vēlēšanās Orākuls bija pirmajā vietā... Sapnis Falipni ilgi mocīja - Vai tā ir pagātne, kādai tai vajadzēja būt, vai varbūt nākotne ? Viņa atcerējās sapnī redzēto vietu , kur gulēja... tā bija dīvaina ala, Skaista, bet dīvaina, jo gulta bija liela un plaša, bet atradās uz grīdas un nemaz nebija gulta - tas bija milzīgsmīksts matracis... Pārklāts ar mīkstu palagu un mīkstu segu... Un Melkoru... " Šausmas ... es domāju par gultu , kurā guļ MELKORS... Es laikam jūku prātā...." Falipne nodomāja.... šajā alā bija tāds kā iedobums durvju vietā, bet tam priekšā bija tādi kā aizkari no lapām... " Dīvaini... Vai es šajā vietā kādreiz nokļūšu ?" Falipne atkal sāka aizrauties ar domām par MELKORU... jā par viņu..." Pietam šausmas , ku smuks viņš ir bez tās reālās maskas un bruņām...." Falipnes domas bija noklejōjušas un viņa tās atcerējās bloķēt - ja nu arī Klinta tās šobrīd lasīja ?... " Ak dievs... Es vairs nedomāšu par viņu... Es vairs nedomāšu par viņu , tajā gultā... Es vairs nedomāšu par viņu , tajā gultā, kad viņš izskatījās tik ļoooooti *******...." Falipne pārstāja domas laikā, jo ... Ak dievs - ar ko gan viņa domā ???... Tas taču ir tas pats Melkors , kurš piepalīdzēja viņas vecāku pāragrajā aiziešanā.....

Falipne jau bija no galvas izmetusi alu, jo visas domas noveda pie Melkora... Viņai neienāca prātā, ka tā bija Trigunas ala, kurā viņas visas pavadīs nākamo nakti...........

(Tas par to nakti - ceļojuma laikā mēs vairākkārt apstāsimies pārnakšņot alās un klinšu ieplakās, jo tur mūs būs grūtāk pamanīt - I MEAN - ugunskuri, burvestības un citas lietiņas.... .....)

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 30.09.2003 15:27

(VĀJPRĀCCCCC , sorr, Raganiņ.... hahaha)
(to Grova - jā jau, jā. esmu tikai vērīga un es tos tekstus LASĪJU, bāc ar ārā.)

Klinta nopūtusies paspēra uz priekšu kādu sprunguli.
"Labi," viņa noteica, "kas ir, mēs gaidām pārējos vai kas?"
Klinta sasita plaukstas un atsauca Aglaos.
"Tas ir neciešami," viņa izteica savas domas, "proti, viens te šņākuļo, citi nevar atnākt... (piedodiet, neņemiet ļaunā, tas ir lāsts)"
Palūkojusies uz Falipnes nedaudz aizvainoto sejas izteiksmi, Klinta pasmīnēja. Un tūlīt iedomājās - kāpēc viņa tā darīja?
"Labi, Falipne," Klinta sacīja, domīga pētot domīgo Falipni un glaudot domīgā Aglaos domīgo galvu, "manuprāt... nē, nu kas tajos krūmos čab."
Klinta raidīja uz koku pusi trīs itin stipras burvestības, kas tomēr neko ļaunu nevarēja nodarīt. Itin stipras tāpēc, ka tur varēja slēpties Melkors, un neko ļaunu nedarošas, ja tur būtu kāda no izredzētajām.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 30.09.2003 15:41

Ok. Lai iet.

Augšā virs mākoņiem Melkors Lidoja ar savu pūķi, meklēdams kur nosēsties. Viņš bija ārkārtīgi saniknots, jo lielā Klemme bija iznīcinājusi visas viņa armijas un tagad viņš meklēja sev jaunus piekritējus. Tā lidodams viņš laidās arvien zemāk un meklēja kur varētu nosēsties, jo viss bija ar mežiem noaudzis un brīvas vietas nebija

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 30.09.2003 16:18

Tur pat aiz horizonta, tuvojās kāds tēls...Drēbes bija tik dikti noskrandušas un netīras, ka gandrīz jebkuram paliktu šīs būtnes žēl...Viņai bija mugursoma.Uz tās rotājās kāda pavisam nepazīstama uzdruka - "NIKE" .Amme bija dikti nogurusi, domas šaudījās - nenoteikti...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 30.09.2003 16:48

(Nē man patīk... Es uzrakstu bet neaiziet tas garais murgs..... ..... es uzrakstīšu īsāk)
(Bafff... Es zinu tavu noslēpumu (tikai kā Falipne, bet , īstenībā es neko nezinu.....) un nevienam to neatklāšu (jā varbūt tāpēc ka NEZINU to...)... Pārsteigums nebūs sabojāts.....(pietam tu arī zini , kas pa vainu ir man).....
Un jā.... Es zinu , ka rakstu baigos arbūzus, bet kādam taču tie ir jāraksta..... )

Falipne visu mierīgi izskaidroja lintai, un aši uzbūra sīku tekstiņu uz akmens, kuru vaēja redzēt vislabāk : " Mēs devāmies uz dienvidiem - uz Ūdenskritumiem, sekojiet cik drīz iepējams. Falipne un Klinta."
Tad Falipne ar Klintu devās pretī Orākulam, atstājot akmeņi ar tekstu aiz muguras.... 'Falipne jutās nedaudz jukusi, jo kā Klinta ieminējās par alām, viņas domas aizklīda pie zem segas, bet tomēr plika - MELKORA... : " Aizveries ideote...nēsi dzirdējusi manu 1. bausli - " TEV NEBŪS DOMĀT PAR GULTĀ, ZEM SEGAS GUĻOŠU PLIKU MELKORU, KURŠ IZSKATĀS ĀRKĀRTĪGI KĀRDSINOŠS... Nu redzi - tu jau atkal sāc pielabot manus tekstus... Stulbā galva !!!!....." Falipne sev iesita, bet Klintai neko neteica, jo negribēja, ka arī tā domā ka viņa jūk prātā... Cērēdama , ka Orākula tēmas laikā, Klinta nepieminēs alas, vai Melkoru, Falipne aizsāka tēmu par Orākula atrašanu, jo cerēja, ka tas viņas domas novērsīs no izvirtībām ap amzu negantu burvi , vārdā Melkors...

(nju ko es teicu - kādam ir jāraksta ties arbūzi, citādi nava jautri... Sorr Saur, bet man VIENMĒR ir patikuši ļauni tēli.... tāpēc manu sapņu upuris ir Melkors )

(Baff... Es TTTTIIIIIKKKK garu uzrakstīju , bet man viņš vienkārši neatvēra lapu... MURGS )...(Pietam tas bija daudz skaidrojošāks un inčīgāks... )

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 30.09.2003 16:50

Vājprāts tādus murgus es dzirdu pirmoreiz

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 30.09.2003 16:55

(Saurr... NOMIERINIES... vaitad tev nepatīk, ka tu esi smukas raganas sapņu upuris, BESIDES, es domāju,ka reālajā tev patiktu, ka manas domas grozās tikai ap to , cik ļoti seksīgs tu esi .....Heh....Kā jau teicu - Kādam taču ir jaraksta arbūziņi.... )

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 30.09.2003 16:57

*Vispār esmu pieradis ka gan Sauronam gan Melkoram brauc augumā vai baidās, nevis kautko tādu....*

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 30.09.2003 17:10

(NJu ja nepatīk varu atsaukt, bet tici man, nākssies samierināties, jo šķiet ka Falipne , sāk jukt prātā tā sīkā Melkora dēļ .... Un man sāk šķist , ka tev VARĒTU iepatikties , ka es nevis braucu augumā, bet domāju cik jauki tu varētu izskatīties gultā ..........bet izvēle ir tavās rokās, jo tas viss var būt vainu Falipnes domās, vai nu Falipnes un Melkora slepenajā dzīvē... Es iesaku kādu no " Melkors pamodās savā tronī... Viņš bija redzējis vienu dīvainu sapni par sevi un vienu no izredzētajām... Ar Falipni... To kuras vecākus viņš bija nogalinājis, kad meitenei bija 12..... Dīvainā kārtā viņš nomāja netikai par sapni , bet arī par to cik forši Falipne varētu izskatīties viņa gultā" tipa atbildēm........ .... Man vienkārši gribās kautko inčīgāku par " Es tevi nogalināšu ````" tipa LS....)

((kārtējais arbūzs))

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 30.09.2003 17:14

( Tādas lietas ko tu te domā man neinteresē. Viņam pagaidām jādomā par Armiju atjaunošanu)

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 30.09.2003 17:21

(hei... Ja tu piespēlēsi es tev PERSONĪGI piešķiršu, vai sagādāšu jaunu armiju, pietam es esmu vilkate, kad saniknojos un tev būs viegli mani kontrolēt... Oj... Pārsteigums no manas puses par vilkati neizdevās.... .....un zini - 15 gadīgus džekus kari neintresē - viņi cenšas tikt skuķiem aiz krekliņa...., tā kā tev ir nepareiza atieksme džekiņ... Bet ja tevi interesētu piemēram FALIPNE, tad par to armiju es vēl padomāšu... Skatīšos, ko varu līdzēt...)

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 30.09.2003 17:22

Klinta palūkojās debesīs. viņa pēdējā laikā bija neiecietīga.
"Zini, Falipne," Klinta sacīja, lūkodamās viņas sejā, "es tomēr nesaprotu.. ja jau tu..."
Klinta apklusa. viņa nevēlējās neko teikt. Klinta samiedza acis un turpināja lūkoties Falipnē. Bloks padevās...
Klinta papurināja galvu. Nē. Vienreiz - nē.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 30.09.2003 17:23

( Bet es nēesmu tāds kā pārējie džekiņi. Man labāk patīk Absolūta vara, un es šaubos vai viņi staigā visu laiku melnās bruņās)

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 30.09.2003 17:34

(Saur... Nu vismaz pacenties....... Un tad es tev to armiju piepēlēšu līdz ar absolūtu varu pār mani (nu kā - pa sapņiem noteikti , kāarī pa manām domām noteikti tu būtu absolūtais valdnieks) un to armiju....)

"TIkai nedomā par Melkoru...Nomierinies psihais skuķi, Tu nedomāsi par to sīko , stulbo, smuko, kārdinošo mazo ākstu... KO ES TEICU ? IZBEIDZ!!!!!... VĒLREIZ ATKĀRTOJU - "TEV NEBŪS DOMĀT PAR GULTĀ, ZEM SEGAS GUĻOŠU PLIKU MELKORU, KURŠ IZSKATĀS ĀRKĀRTĪGI KĀRDSINOŠS".... nē nu tu atkal sāc bojāt manus tekstu.... Nomierinies" Falipne nodomāja un cerēja ka Klinta NElasa ( tas nozīmē ka Klinta tās noteikti lasa ) viņas domas un tad nopietnākā balsī prasīja Klintai : " Kas noticis... Vajag pagaidīt ?"

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 30.09.2003 17:37

Beidzot ieraudzījis nelielu klajumu, viņš nolaida pūķi zemē un pats nokāpa. Izstaipīdamies, viņam visas bruņas pamatīgi šķindēja, un lai būtu vieglāk, novilka bruņucepuri.Tā, interesanti,kur es esmu. Viņš domāja. Nardedas mežs tas noteikti nav. Viņš vērīgi noskatīja apkārtni

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 30.09.2003 17:56

Falipne paskatījās apkārt ar zināmu uztraukumu, jo Melkora parādīšanās viņai tieši šobrīd nebija vēlama, tieši šobrīd, kad viņas domās šaudījās neķītras domeles par to, kā viņu labāk izģērbt , ja viņš uzradīsies... Falipne nodomāja pie sevis " Šausmas... ja nu viņš uzrodās tagad, kad es sevi vairs nevaru kontrolēt... ko Klinta padomās... Tad jau man būtu vieglāk ar viņu norunāt slepenu randiņu un piesolīt viņam armija, ja viņš pats uzradīsies tikai tad, kad esmu viena (*jā Saur... tas ir priekšlikums, bet tikai tad , ja tu uzradīsies arī visu klātbūtnē... * ) "..... Janu viņš parādās tūlīt un mēģina nogalināt vai nu viņu , vai Klintu ?.... Ko tad? Jo Falipne nespēja raidīt pret Melkoru kādu burvestību, jo vienīgā būtu " Melkoro strippo eleminus" - proti Sasiet un Izģērbt Melkoru.....

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 30.09.2003 18:28

Klinta pakratīja galvu: "Nē, Falipne. Negaidīsim. Un... Paklau, negribu būt muļķe, bet vienkārši pamēģini NEDOMĀT..."
Klinta nebija pastāstījusi visu. Klinta nebija pastāstījusi visu nevienai dzīvai radībai, arī Falipnei ne, kurai taču bija teikusi par lāstu. Slēpjams bija vēl kas. Bet to Klinta neteica nevienam, šo noslēpumu, kas bija pat vēl šausmīgāks...

Iesūtīja: Elvira ; laiks: 30.09.2003 19:35

[Vai, vai vai vai tikai mūsu lielais, ļaunais naf samulsis ? Vispār, ē, Falipne...nu, labi par arbūziem nestrīdās, bet ņem vērā, ka šito lasa arī bērni <13 gadiem. Tāaax..Es pieņemu, ka tu tos murgus teici pietiekoši sakļi, lai Grova dzirdētu, OK? Stap citu, Saurij, man no GP arī Boromirs patīk ]

Iesūtīja: Elvira ; laiks: 30.09.2003 20:39

Grova mazliet miegaini novēroja abas meitenes no savas slēpņa, kad pēkšņi Falipne teica ko tādu, ka viņa neticēja savām ausīm. Šitas skuķis – mīl – Melkoru?!! Kad pirmais šoks bija pāri, Grova iedomājās: nez vai Melkors arī varētu pret kādu just ar uzšķēršanu nesaistītas jūtas. Nja. Pat viņš nevarēja būt ļauns no A līdz Z. Turklāt, ierunājās Grovas krietnais cinisms, kas teicis, ka tai meitenei vienkārši jumts nav aizbraucis pa pieskari? Tā domājot, viņa attapa, ka Klinta raida krūmos - tieši viņai virsū! - kaut kādas burvestības, un tik tikko paguva nolikties gar zemi (ganrīz nejauši norijot sūnu kumšķi), lai no tām izvairītos. Brīnumainā kārtā viņa nesacēla lielāku troksni, kā burvestību švīkstoņa. Grova domās nolamāja Klintu, izspļāva sūnas un noslaucīja muti.
Tā kā Falipnei un Klintai neviena vairs nepiebiedrojās, Grova palika pie slepus-sekošanas plāna. Reiz viņai, galu galā, jau bija izdevies. Taču šoreiz viņa bija divtik uzmanīga un turējās pa gabalu. Klintas dēļ. Izmantojot mirkli, kad viņa bija pajājusi gabaliņu uz priekšu, Grova izdomāja nolasīt Falipnes domas. Meitene gan centās tās bloķēt, taču ne pārāk sekmīgi. Jau pēc neliela brīža Grovai šī nodarbe bija apnikusi, jo rādījās, ka Falipne domā vispār tikai par vienu. Vēl vairāk, viņa tik centīgi nokāvās pati ar savām domām, ka nemanīja pat to, ka Grova, kas atradās pavisam netālu, nolasījusi kārtējo domu neapdomīgi izgrūda “Jakssshhh...” (un novaiktījās) Cik nu viņa vēlāk varēja redzēt (pat ar savu lielisko redzi) sekojot tik lielā attālumā, arī Klinta nebija sajūsmā par savas biedrenes “domu gājienu.” Grova tomēr nevarēja pārstāt brīnieties par to, kā var mīlēt indivīdu, kura vaļasprieki bija spīdzināšana, galvu (uz mietiem) kolekcionēšana un – galvenais – bezgaumīgu un rupju joku stāstīšana.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 01.10.2003 07:06

Nogājis tālāk, viņš ieraudzīja upi, un sajutis slāpes padzērās. Tad pēkšņi pūķis pacēlās spārnos un laidās prom. Kur tu, apstājies. Viņš nokliedza pakaļ, bet beigās pastiepa roku un teica blashvak. Pūķis, nedzīvs nokrita. Ļoti labi, viņš sadrūmis domāja. Pūķa nav, esmu kautkāda stulba meža(visticamāk ka elfu) vidū, manas armijas ir iznīcinātas, jo lūk es pielietoju nepareizo burvestību. No viņa zobena šķīlās dzirksteles vien un aizdedzināja tuvējo mežu. Ja tās tā sacamās izredzētās būs palikušas dzīvas, es vienkārši viņas sakapāšu gabalos viņš nodomāja un sāka iet biezoknī.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 07:44

[ nu vismaz ievainojiet mani kāds Vai ta amn mūžīgi stāvēt un atpūsties... ]

Amme sēdēja un sēdēja, pavisam nezināma meža vidū...Sākā ļīņāt lietus:"Ak Dievs tikai tā man vēl trūka...Un apmetņa nav..Nē nu."Tā kā mežā koki bija "pašķidri", tas vēl vairāk traucēja...Viņa apsēdās zem tuvējā koka.un sēdēja, sēdja, gaidīja...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 01.10.2003 07:49

Melkors gāja dziļāk mežā, līdz caur kokiem ieraudzīja sēžam Ammi. Lieliski, viņš domāja, šitā laikam ir no tām izredzētajām, tūlīt vairs nebūs. Viņš zaglīgi apgāja riņķī un tuvojās viņai no mugurpuses izvilkdams dunci.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 08:00

Amme tik sēdēja neko nenojauzdama , tad pēkšņi viņas ēzelis Oress sāka izdot nu ļoti nepatīkamas skaņas:"Ak aizveries taču, man nav laika ar tevi te runāties".Tas nelīdzēja:"NOMIERINIES taču, man jau tā pat nav labi, vēl tā sasodītā lietus dēļ angīnu pieķeršu, apklusti!!"Tomēr tas viss bija bezjēdzīgi...Viņa strauji piecēlās...un...duncis ielidoja nevis viņai pakausī, bet gan celmā uz kura viņa sēdēja..."Aaak, Dievs..."viņa pagriezās un ieraudzīja+ar dunci rokās apmēram 15 gadus vecu...kaut ko.. "Kkkoo Tev vajag?"..Viņa nebija pieradusi cīnīties ar kādu, kut nu vēl nonāvēt..."Un nenāc man klāt, tikai pamēģini"...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 01.10.2003 09:07

Ak tad ašais skuķis ko? ( man virsū ir bruņutērps ar visu bruņucepuri, tā kā nevari noteikt manu vecumu ) Viņš izvilka zobenu, un kas tad būs ko? Ko tu man vari padarīt viņš smīnēdams teica. Labāk skaties savai nāvei acīs. Viņš pacēla zobenu un cirta

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 11:33

Čau,drīkst es pievienošos šim celojumam?
Kad notika pirmais,Bafija mani ielūdza,sorry,bet tad diemžēl nevarēju ierasties.

Tātad par manu tēlu...

Vārds:Minerva
dzimums:viņa
rase:burve ar daudziem piejaukumiem
augums:160 cm
vecums:15
dzīvesvieta:pils,kuras vidusdaļa atrodas uz zemes,augšdaļa gaisā un apakšdaļa zem zemes,(māte ar tēvu dzīvo citur)
ģimene:magi,burvji,raganas,nāras,sirellas,dievības,elfi,gariņi u.t.t.
speciālie spēki:pavēlēšana visām četrām stihijām,lidošana,lāsti,sarunāšanās ar dzīvniekiem,teleportācija,izgaišana,pārvēršanās,daudzu valodu un dialektu pārzināšana,domu lasīšana,pakļaušana,mikstūru vārīšana,pieburšana,domu matrializēšana,garu izsaukšana
(daudzpusīgas spējas)
ieroči:mazs,sudraba duncis ar rozes vijumu,burvju grāmata,rūnas,medaljons ar rubīnu,kas dziedē
dzīvnieki:liela,melna pantēra Baga
izskata apraksts:brūni mati,brūnas acis,tumsnēja,simpātiska,veikla,spēcīga,uz abu roku pirkstiem gredzeni ar rozēm(viņas simbols)ģērbusies melnā,gaisīgā tērpā
rakstura apraksts:gudra,atjautīga,atriebīga,noslēpumaina,viltīga,sirds dziļumos mīļa un laba
tēla pagātnes apraksts:dzīvoja savā pilī,bija saderināta ar jaunu un simpātisku burvi Ago,kurš viņu piekrāpa,devās palīdzēt citiem un cenšas viņu aizmirst,nosolījusies nekad vairs neiemīlēties,netic patiesai mīlestībai

Tā,tas tā kā būtu viss.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 01.10.2003 11:43

Klinta pašāva galvu atpakaļ un rūpīgi aplūkoja apkārtni. Pēdējā laikā viņas maņas bija kļuvušas asākas. Klinta varēja derēt, ka kāds tur ir, bet neviens neatzinās.
"Tas nav smieklīgi," sacīja Klinta un palūkojās ieslīpi uz Falipni. Falipne bija iegrimusi domās... Klinta sev atgādināja, ka domu lasīšana nav pārāk legāla...
Kuram rūp, Klinta nodomāja un ielūkojās Falipnes domās. Neredzamais bloks tūlīt tika atlauzts (pieminu, ka manējo atlauzt NEVAR), un Klinta lūkojās dziļāk.
Tāks, vilkace, orākuls, nekā interesanta. KAS tās par magoņbulciņām? Ak... STOP... te kas bija...
Klinta novērsās no Falipnes sejas.
"Falipne," viņa klusi teica, "varēji pateikt."
Falipne piepeši pārtrauca sapņot, un pārsteigumu viņas sejā nomainīja sārtums, kas pārlija pār Falipnes seju. Klinta pamudināja Aglaos jāt ātrāk.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 15:01

Trakais negaidīdams blieza ar to savu dunci - trapīja rokai.Asinis plūda kā no krāna...Apkārt Ammei parādījās liela sarkana peļķe.Viņa nokrita - ievainojums nebija ļoti dziļš, bet sāpēja šausmīgi..."Kkko Tu draņķi...aaaai.."Viņa ar visām četrām rāpoja...kaut kur...

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 15:10

Saurons atvēzējās vēlreiz,
bet otrs Saurona cirtiens nedabūja vēlamo rezultātu.
Zobens atsitās pret mazu sudraba dunci ko turēja kāda apmetnī tērpusies meitene.
"Tev tagad nebūtu vēlams kādu nogalināt Sauron,vismaz kamēr es esmu tuvumā",
smīnot noņurdēja viņa"nav nekādas garantijas ka tev pašam nekas nenotiks!"
"Kas tu tāda esi,lai stātos man pretī?"Saurons nicinājuma pilns vaicāja.
Meitene nometa apmetni un sacīja"es esmu Merigolas un Gora meita,Minerva"
"še,ķer,"Minerva pasvieda Ammei kādu medaljonu,pieliec to savai brūcei,tā acumirklī sadzīs

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 01.10.2003 15:15

(Nu bet sure, Aleksandra... turklāt tas ir Melkors (Bet tu nedrīksti rīkoties ar citiem varoņiem, piem., liekot tiem runāt.)

Klinta nevēlējās neko teikt. viņa jāja pa ceļu, nepļāpādama ar Falipni. Nepietika ar lāstu un viņas otro noslēpumu, vēl vajadzēja sadurties ar viņas lielākajā ienaidniekā iemīlējušos meiteni...
Klinta izdzirdēja kaut kur tālumā balsis. Viņa saprata, ka tas... tas nevarēja būt, bet BIJA Melkors...
"Nu, Aglaos," Klinta nočukstēja, un pēc sekundes jau bija meža otrajā pusē.
"Skat, skat," Klinta sacīja Melkoram, kas bija pagriezis muguru viņai un grasījās nogalināt kādu meiteni, "vai tikai tas nav vecais labais pašpuika, kas te kādu brītiņu uzdarbojās..."

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 01.10.2003 15:19

Melkors pienāca pie rāpojošās meitenes un uzkāpa ar savu dzelzī apkalto kāju viņai virsū, zobenu turēdams pie viņas skausta. Nu nu kur ta palikusi varenā izredzētā. Tādas ņuņņas ir mani pretinieki? Tur jau pat orkam jāsmejas. Viņš ņirgājās

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 15:25

"Kkkāda izredzētā??"..par to nu gan Ammei nebija ne jausmas...
Elpot palika arvien grūtāk, jo kāja+dzelži bija dikti smagi...
Kaut kur bija dzirdama pakavu klaboņa...varbūt tomēr atradīsies kāds glābējs, ak ja nu viņas roka nebūtu savainota, peļķe pletās arvien plašāk...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 01.10.2003 15:26

Melkors ieraudzīdams abas burves pacēla zobenu. Viens solis tuvāk un es viņai ķirbi nocirtīšu. Cik tizli izklausās, tomēr kautkas jādara. viņš nodomāja un pacēla zobenu. Tad pēkšņi nokliedza Tumso, kamēr apkārtne pārklājās ar tumsu, Viņš iecirta guļošajai meitenei rokā un tad aizmuka

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 15:29

[atkal... kurā tai pašā vai otrajā rokā?]

Sāpēs bija tīīīk neizturamas..Acīs viss miglojās, beidzot viņa nokrita bezsamaņā...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 01.10.2003 15:30

Taču Klinta negrasījās atpalikt. Viņa paskubināja Aglaos un jau metās tik ātri, ka atstāja aiz sevis gaismas švīkas, kas izdzenāja tumsu. Viņa ieraudzīja Melkoru, kas centās aizskriet, paliekot koku paēnā. Klinta, garām mezdamās, notēmēja ar zizli un nosauca: "Koptiu!"
Melkors nogāzās. Klinta noleca no zirga un piegāja klāt Melkoram, joprojām turēdama rokā zizli.
"Negaidīts ciemiņš," viņa sacīja, "patiesi NEgaidīts."

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 01.10.2003 15:31

( Otrā protams, jo gribēju mugurā)

Tu… viņš nošņācās tad atkal atguva vienaldzību. Un ko tu ar šito speļmantiņu grasies darīt?

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 15:33

"Nu dziedē taču,dziedē."
Teica Minerva turot medaljonu pie Amnes rokām ..............

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 01.10.2003 15:36

(tas jau ir nekaunigi! ja es teicu - nokrita, tad NOKRITITA, turklāt tādas nejaucības , GŪSTEKNE, ko neteiksi...)

Klinta juta sevī pamostamies spēku. Viņa iesaucās: "Muļķa puišelis! Neko tu nejēdz! TU pat neesi papūlējies uzzināt, kas es esmu!"
Klinta izstiepa zizli, kura akmens melnēja, un nosauca: "Tedra!"
Piegājusi pie nokritušā Melkora, Klinta viņu ātri ar burvju saitēm sasēja.
"Y," viņa klusi un naidīgi noteica - "Y - en Wea."
(vēlāk būs tulkojums, tā ir Valoda, pagaidām nozīmē - es esmu Viņa)
Klinta aizsoļoja Līdz Aglaos un aizjāja.

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 15:40

Amme beidzot atvēra acis,Minerva atviegloti nopūtās

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 15:40

[Ammes ]
Amme pamodās, viss galvā putrojās.Nu viņa atcerējās, gan par trako, gan pakavu dipoņu un nepazīstamo meiteni, kura tik cerīgi skatījās viņā...:"Galva briesmīgi sāp... :blink: "
Apkārt valdīja akla tumsa, rētas bija dziedētas...

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 15:41

"Tu varēji būt uzmanīgāka,ja nebūtu tuvumā manis tu būtu noasiņojusi..."

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 01.10.2003 15:43

Kādu brīdi raustījies, viņš tomēr netika vaļā. Stulbā ragana, iedomājas no sevis nezin ko viņš nomurmināja, taču sasaistīt Tumsas valdnieku nespēj neviens. Mush Barzagh viņš noteica un saites pārplīsa. Tu par to vēl samaksāsi. Nenāktu par sliktu kāda vētra ko? To teicis viņš iedūra zemē zobenu un izsaucās Gorbag Tuluk sharad haaz. Virs meža savilkās draudīgi mākoņi. Paskatīsimies kurš kuru viņš noteica.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 15:46

"Labi, labi "kur tad tas trakais?"...viņa piecēlās:"Ejam, klau kas tad būtu izredzētās... :blink: ?Viņas gāja uz priekšu, arvien dziļāk...kaut kur tuvumā bija dzirdamas balsis...

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 15:48

Minerva sajuta tuvojamies vētru
"ātri,mums kaut kur jāpaslēpjas,tuvojas vētra,bet es varu pacensties to aizturēt..."
viņa sacīja...
Stormendo...Viņa teica un pamāja uz mākoņiem
mākoņi apstājās un vairs nebija niknā vēja...

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 15:49

"Tu spēsi paiet,es varu likt Bago tevi nest...?"
Minerva piedāvāja

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 15:51

''Pagaidi taču!!!Vai tad tu nedzirdi tās sasodītās balsis?"..Viņu alaž vilināja kaut kas neparasts, tas bija galvenais nepatikšanu iemesls...Tomēr vētra neapstājās arī pēc kāda mirkļa..."Nē es vairs nevaru gaidīt... "

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 15:52

(ko tu nevari gaidīt?)

"ejam uz to balsu pusi..."

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 01.10.2003 15:54

Melkors vēl stāvēja un klausījās. Vēja nav? Tur vainīgi tie pesteļi, tomēr jālieto mani vārdi, kurus viņas nespēs nobremzēt. Shairat fimbal Badarkumbul. Vējš sāka trautrakot vēl nevaldāmāk un no mākoņiem sāka līt uguns lietus

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 15:56

[to, ka mēs bremzējam un neejam pie tām balsīm ]
Vējš sāpīgi triecās sejā...Viņas gāja, gāja uz priekšu...Balsis kļuva skaidrākas, Amme atpazina trakā balsi..."Ak Dievs, tas ir viņš - tas trakais, tas kurš sacirta manu roku gabalos"Viņa izvilka zizli negribēdama škirties no vēl kādas kermeņa daļas... "Ejam.."viņa noteica, un tad priekšā parādījās briesmīgs skats...

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 15:57

:Šo es laikam nevarēšu apturēt......."nodomāja Minerva

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 15:58

Minerva savicināja dunci un sagatavojās tikties ar Sauronu.
"ejam,'viņa apņēmīgi teica

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 01.10.2003 15:59

Melkora zobena asmenis kļuva liesmojošs, viņš izdzirdēja ka kāds nāk un sagatavojās kaujai. Lai tik panāk, viņš domāja priekš tam burvestības nav vērts izmantot

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 16:02

"No ko Sauron,mēs atkal tiekamies..."
Minerva sacīja

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 16:03

"Mēs jau ejam, ejam "
Acu priekšā parādījās trakais..."Ak Dies..."viņa domāja.Galvā šaudījās daudz dažādas domas..."Es taču nemiršu, es taču nemiršu.."viņa atkārtoja pie sevis.
Trīcošām rokām viņa "izmakškerēja" savu zobenu....

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 16:06

"Neuztraucies...."Minerva mierinoši teica

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 01.10.2003 16:09

Skatoties uz viņām, Melkoram nāca smiekli. Un ar tādām kazām man būs jācīnās? Ha ha viņš skaļi iesmējās. Ko jūs man varat padarīt?

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 16:11

"Ko varam - vari izvēlēties "viņa izsmejīgi noteica....Izskatījās, ka vējš sāka kļūt pilnīgi nevaldāms...Laikāpstākļi 1000reiz pasliktinājās...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 01.10.2003 16:14

Nuu, es izvēlos, lai jūs abas pēc pirmā trieciena nenogāztos beigtas.Viņš noteica un izvilka vēlvienu zobenu.Tagad es gribu redzētu cik jūs labi esat trennētas tuvcīņās

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 16:15

"Ne jau man rados bija āzis"izsmejīgi teica Minerva

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 16:16

"Varbūt tomēr viens pret vienu,tu un es,iedomīgais????"
Sacīja Minerva

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 01.10.2003 16:19

( S**T, man tagad jāiet. tad lpabeigsim rīt)

Esmu pietiekami spēcīgs, lai nokautu jūs abas. Taču, tā būtu neliederīga spēka izšķiešana, tapē labāk es nomazgāšu savus zobenus jūsu asinīs

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 16:21

"Jā, jā... "...viņa domāja...un izvilka zizli..."Tomēr pārspēks pastāv"..viņa domāja..."Nu ko trakais - sāc vien..."..Amme smagi nopūtās...kaut jel es paliktu dzīva...

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 16:24

Minerva atvēzēja dunci un sāka kaut ko murmināt...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 01.10.2003 16:35

Falipnei noriebās...Viņas acis sāka mest dzirgsteles... Pašai negribot Falipne sāka pārvērsties par vilkati... Un tad viņa pārstāja... Viņai sāka skriet uz Melkora un Minervas pusi.... viņa nostājās starp abu ieročiem un nokaucās : " Sssssstttttooooopppppp"..... Viņa saprata , ka vismaz Melkoram būtu pilnīgi Po**** vai iedurt viņai, izredzēto meitenei, kurai piederēja atslēgas puse, vai arī tai otrai... Labums būtu gan no vienas , gan no otras nāves, bet viņš to NEDARIJA (atkārtoju Sauron.... NEDARIJA)... Laikam pārsteigums bija pārāk liels, jo viņa bija parādījusies šausmīgā ātrumā... " Melkor... Novāc to savu sūda spēļmantiņu no manu iekšu puses (tas nozīmē, ka es tev saku , lai tu aizvāc zobenu, jo citādi tev rciņa paslīdēs un tu vari man nejauši iedurt) ... Un tu... Minerva laikam ?.... Atrī to sūdu prom... Te ir Ūdenskritumu zeme un jūs manas mājas ar t''am kara atliekām un sūda asinīm nenotašķīsies, un es NEGRIBU un NETAISOS klausīties jūsu tizlajos aizbildinājumos - TŪLĪT UZ VIETAS BEIDZIET, JEB ES JŪS ABUS NOGALINĀŠU !!!!!!!"
Viņa brīnijās, ka tik vienkārši bija uzbraukusi Melkoram, jo viņas domās šaudījās dažādas domas... Un kā viņa atcerējās Minerva arī bija izredzētā... Šausmas, viņa brauca virsū un kliedza uz diviem kuri viņu tūlīt pat varēja caurdurt ar saviem zobeniem.... Bet Falipnei bija vienalga... Un viņa uzskatīja , ka tā būs pareizāk....

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 16:38

Minerva apmulsusi paklausīja.....
"Kas tu esi?"Viņa jautāja Falipnei

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 16:41

Ammes pēc tas izskatījās dikti melodrāmisi ..."Nu, nu, man būtu viens jautājums...tāds patizlāks Nav man nekādas patikas ar tewi šite čakarēties trakais..vai kā tewi tur... Tātad jautājums - kas vispār tādas - izredzētā/s[ ]
Apkārt valdīja klusums...Bija dzirdama tikai lietus ļīņāšana...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 01.10.2003 16:52

Falipne atkal sāka ķērkt uz trijiem cilvēkiem , kuru kariņu viņa centās aturēt : " Paklau nomierinies ja.... Viņš nav traks, un ja nezini ar ko ir darīšana turi muti, jo tas tavai zināšanai ir Melkors - jā viņš izskatās pēc sīkā, bet tu laikam nepamanīji, ka viņš tev - OJ - rociņu BIŠĶI pabojāja... Ar viņu lūdzu nelecies , ja negribi ziepes, bet ja gribi paskaidrojumus tinies uz bibloteku !!!! Kā arī Orākula palīdzība tev noderētu, ja jau tu te tuvumā klaiņo... UN es esmu FALIPNE... F-A-L-I-P-N-E..... Izredzētā... Un jūs nespēlēsiet.. Atkārtoju NESPĒLĒSIET kariņu Ūdenskritumu zemē !!!!!!!!!!!!!!" Falipne bija nikna, bet brīnījās, kāpēc nav pārvērtusies par kautkādu vilkati... Un viņa nodomāja... Ja jau es šitā rēcu, nemaz nemīlu Melkoru, un Klinta pārprata... Es vienkārši biju nedaudz dīvainā garīgajaā....Un es NEMĪLU to sīko nejaucēnu... Viņš vienkārši ir glīts bez ķiveres un bruņām....( )

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 01.10.2003 16:56

"Manis pēc, kā tur viņu sauc, man jau po"...izskatījās, ka Falipne, bija maken nelīdzsvarota šobrīd.."Un karot - neviens nekaro, vismaz es nekaroju... - šobrīd..."

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 01.10.2003 18:11

"tad nerēc uz mums,bet uz viņu,viņš te ir tas ļaunais un briesmīgais,"izsmejīgi paziņoja Minerva...
(Mana piezīme,tas ko es lieku kolā-:,tās ir manas domas)
:Kaut gan spriežot pēc bruņām ar muskuļotu,tātad pievilcīgu augumu:
"Ai" Minerva iesaucās
:Vēl labāk,es domāju par ienaidnieka augumu.....................:

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 02.10.2003 07:36

(Hei... Aleksandra... Tu te NEDRĪKSTI taisīt man pakaļ, jo ES izdomāju, ka man ir uznākušas domas par MELKORA ievilkšanu gultiņā ... Un ja tu taisies darīt man pakaļ es zinu kam es caurduršu sirsniņu nākamajā gājienā....Tā kā beidz ...)

Pēkšņi Falipne vairs sevi nekontrolēja un vēlreiz uzkliedz trīs apkārt stāvošajiem cilvēkiem : "Minevra pieveries....!!!!"
Un pagriezusies viņa nosūca Melkoru un teica lai viņš nomierinās...Un atkal pazuda koku biezumos, lai sameklētu Klintu.....

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 02.10.2003 11:22

Klinta šāvās Aglaos mugurā, taču sākās vētra. Kāda zibens šautra notrieca Klintu no zirga.
"Aglaos," Klinta nokliedzās, bet vētrā to nedzirdēja, "AGLAOS!"
Klinta nolamājās un piecēlās. Sāns nežēlīgi sāpēja.
"Muļķa, MUĻĶA Melkors," Klinta dusmīga sacīja un lēnām devās pakaļ Aglaos, apklusinājusi nedaudz vētru.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 02.10.2003 13:57

Pēkšņi pie Klintas pieskrēja Rasmuss - Falipnes vienradzis un piebakstīja viņai... Tūlīt pēc vi;na uzradās Falipne.... " Klint... Tev viss kārtībā ???" Falipne jutās vainīga - viņa Klintu bija atstājusi vienu mežā, no kura izved tikai viens ceļš no miljona, un Klinta jau bija ieklīdusi tajā neparaizi... "Klint... Kur palika Aglaos ???... Ā... es redzu... nu nāc - rausies Rasmuss mugurā... Viņš tevi izvedīs no meža, jo šis ir nepareizais ceļš... Es dodos meklēt Aglaos... Kad būsiet ārā no Nīrmelmijnosa meža, gaidiet mani Trigunas alā, jo tur ir drošs...."Un Falipne metās pakaļ Klintas zirgam, bet atstāja Klintu un Rasmuss vienus...vienradzis piebakstīja Klintai un nogūlās, lai viņai būtu vieglāk tikt virsū, jo viņš saprata ,ko Falipne bija domājusi - "Negaidiet mani - es atgriezīšos..."......

(Murgu murgs... bet Baff... Tu nedrīksti man skriet pakaļ, jo tev ar Rassmus jāiet ārā no meža... Un tas pēdējais "Negaidiet mani - es atgriezīšos..."...... ir Rasmusa saprātā... Nevis skaļi...)

Iesūtīja: Elvira ; laiks: 02.10.2003 15:15

Grova nupat bija draņķīgā situācijā. Izredzētās grasījās izšķirties, turklāt bija uzradušās vēl divas sieviešu kārtas būtnes. Viņām bija sanācis arī kāds neliels konflikts ar Melkoru,ko Grova bija vērojusi no liela attāluma, neuzskatot par vajadzīgu iejaukties. Galu galā viņa izsķīrās par labu sekošanai Klintai, jo Falipne acīmredzot vienkārši devās meklēt viņas zirgu.

[Ja kāds vēlāk sadomā pagulēt: es jau izdomāju sapni ne pēc Falipnes šablona ,bet dažādību jau vajag. Minerva, vai tavam tēlam nav pārāk lielas spējas ? Man liekas, spēļu noteikumos kaut kam vajadzēja būt rakstītam par spēju amplitūdām. Un parējie arī domā sapņus (šis taču ir Ceļotāju Miegs galu galā), citādi es to uztveršu kā personisku apvainojumu ]

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 02.10.2003 16:38

(Es piekrītu Elvirai... Aleksaandr - vai nu sāc uzvesties , kā visi pārējie - TU NEESI GALVENĀ VISVARENĀ UN NEUZVAICAMĀ - tāds ir tikai Melkors, pietam Saurona tēlu Melkoru arī ievaino....... vai arī bris prom, un neaizmirsti , ka katrā gadījumā - es esmu VIENĪGĀ kas pazīst šo, TS - Nīrmelmijnosa mežu, un tāpēc visi seko MAN... Tu nevar būt tā kas teš virsū VISVARENAJAM Melkoram, un saka - " nu tad varbūt viens pret vienu iedomīgais "- es atkārtoju - šajā lomu spēlē Sauron tēlam pietiktu izgrūzt vārdiņu un tu esi DEAD, un ja tu nebaigsi tēlot pārvaroni, pārstipro un vēl neievainojamo tad es pat atļaušu Sauron tevi nogalināt .........UN NEŠPIKO MANAS IDEJAS PAR MELKORU !!!!!!! )

Fareth skrēja caur mežu un pēkšņi ieradzīja Aglaos..."Nomierinies zirdziņ... Iesim pie Klintas... Viņa jau gaida"....Falipne pieskrēja pie Aglaos, bet zirgs pat nepakustējās..... Tas izdzirdējis saimnieces vārdu bija gatavs doties līdzi Falipnei, un tā viņam uzsēdusies mugurā jāja uz Trigunas alu, kurā viņu vajadzēja sagaidīt Rasmuss ar Klintu........

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 02.10.2003 17:32

(Aglaos tevi nelaidīs mugurā)
Klinta nopūtās.
"Jā, man viss kārtībā," viņa sev teica un pasauca Aglaos. Gandrīz notriecis no kājām Falipni, tas atskrēja pie viņas. Klinta uzkāpa Aglaos mugurā un sāka meklēt Melkoru. tā, kur viņš palika - padomā, notriekt Viņu, tas ir, Klintu no zirga...
Klinta dusmīga jāja tik ātri, ka neviens viņu nevarēja izsekot. Viņa ieraudzīja kādu, vēl joprojām turot rokās zobenu.
"Melkor," viņa nošņāca, "ja tu būtu savainojis Aglaos..."
Klinta iebakstīja ar zizli Melkoram bruņās.
"Zini ko," viņa sacīja, "es, protams, neko nesaku, bet par modi tev nav sajēgas."
Klinta jau atvēzēja zizli, kad kaut kas viņai iesita pa galvu. Klinta nokrita, pagūdama vēl saskatīt kādu mazu, pret''igu radījumu, kuru Melkors uzslavēja un tad smīnīgi aplūkoja Klintu.
"Ferte," Klinta vēl nočukstēja, bet Melkors to nedzirdēja. Aglaos iezviedzās un atradās jau citur. Aglaos nebija pelnījis sāpes.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 02.10.2003 17:49

Ļoti labi viņš noskatījās uz radījumu, un tu būtu? Viņš jautāja, nevilcinoties iespert
Klintai pa ribām

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 02.10.2003 18:20

[Karoche es nemaz nezinu kur atrodos :blink: ]
Tai pat laikā...kaut kur :blink: Amme stāvēja....kaut kur...:Nu labi, es tinos...kaut kur...šitā putra ...
[Lapi es aprakstu tos laikāpstākļus - lai var saprast ]
Vētra bij' dikti mainīga...vienu brīdi tā sāpīgi sitās sejā, otru - tā bija dikti patīkama.Tomēr lietus līt nepārstāja...Tas bija vēss un nepatīkams...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 02.10.2003 18:27

Sauron, ja tu tā turpināsi te DARĪT, es toč atmodīšos un tevi nolādēšu. spert man pa ribām...

(Raganiņa... to es no tevis negaidīju... Ja Sauron te ir neuzveicams, visvarens u.t.t. t.tjp., I’m going out. Tā nedrīkst, proti, tad jau viņš varētu pievākt Pergamentu, nogalināt Orākulus, sagraut Ūdenskritumus un pataisīt mūsu ministrus par viņa nazguliem – killeriem. Un pasaule aizietu bojā utt, utjp. Ja nepiemirsi, sākumā CM bija MP – un tas bija manējais. Es nevēlējos, lai Melkoram tur būtu šausmīgākās priekšrocības. Tā jau ir ņirgāšanās par manām idejām (izgāzu dusmas un nu ir miers, nedusmojies, Raganiņ, tikai ieklausies šitajā, esi tik laipna.))

Klinta attapās. Viņa bija kādā telpā, mūra telpā ar gultu vienā stūrī. Klinta sarauca pieri un pārlaida rokas galvai. Paldies Dievam, nekādu punu. Tad gan tas pelēkais kunkulis norautos. Labi, tagad zizlis... Zizlis. Kur tas bija? Pēkšņi Klinta visu saprata. Melkors. Atkal, ATKAL tas Melkors... Klinta paberzēja pieri un padauzīja durvis ar dūrēm.
“ES TE NETAISOS GULĒT,” Klinta sauca, “šeit nav pat normāla dizaina!”
Klinta sadzirdēja, kā ārpusē sarunājas šausmīgi daudzi uzraugi. Nu jau gan, Melkors laikam viņu bija novērtējis. Un tas arī bija draņķīgi. Bet viņš jau visu nezināja...
“Koe... Ko tu grib,” bailīgi vaicāja kāds narks.
“Lai mani izlaiž, ````galva,” Klinta nicīgi noteica, “ver vaļā, vai izkausēšu.”
Narks krampjaini norīstījās, bet vaļā durvis nevēra.
“Nēa... Nē, Viņa Tumsība neļāva,” narks čukstēja. Klinta nošņācās. Viņa Tumsība, ha! Nu tad lai arī saņem pēc nopelniem. Šis nebija brīdis labā taupīšanai. Lai jau šoreiz tas lāsts atnāk arī. Narks iekaucās un izkusa. Ārā sākās bļaustīšanās, grūstīšanās un sviestmaizīšu mešana zemē (orkiem ļoti netipiski).
“Ej, izlaidiet,” Klinta nokliedza un centās ar burvestībām atlauzt durvis. Taču tās bija gatavotas no Spēkakmens. Klinta apsēdās un centās nomierināties. Labi, uzraugi bija aizlasījušies, bet durvis bija ciet, un lāsts, pārāk ilgi pieļauts, varēja palikt.
Ārpusē atskanēja dobji soļi. Klinta īgna palūkojās uz durvīm. Kur tas lāsts.
“Ienāciet,” viņa noteica, apsēzdamās uz gultas, “mans pieņemšanas laiks drīz beigsies.”

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 02.10.2003 18:37

Durvis atvēra Melkors, ņirdzīgi skatīdamies uz Klintu. Nu ko tu tagad darīsi ko? Atradusies burve, pat nespēj sabiedēt nožēlojamus narkus. Starp citu tu nesamaņā šo to labi pastāstiji( Izdomāju ka tā būs interesantāk) Tātad jūs nemaz neesat tik stipri, it īpaši pēc Lielās Klemmes? Man kaut cik ir izdevies savākt savu armiju. Drīz tā būs pietiekami stipra lai sakautu jūsu nožēlojamās paliekas.Tad orākuli mirs un Pergaments būs mans.viņš nosmējās. Tā kā tu te mēģināsi pabiedēt kādus narkus, tad apsargi būs pavisam citi.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 02.10.2003 18:45

Amme aši iebāza zizli apmetņa kabatā.Tuvojās nakts, vismaz tā pareģoja kāda nezināma metāla pulkstenis, laikam sudrabs...Tajā varēja redzēt neparastus burtus, bet varbū skaitļus.Līdzīgi grieķu, bet nē.Identiski bija tikai - zēta un omega...
"Jāatrod naktsmājas," viņa domāja,:"Zeme ir par mitru."
Viņa uzvilka galvā melno kapuci.Devās ceļā.
Apkārt bija vienīgi sirmas egles, mežs palika tumšāks...Debesīs iedegās zvaigznes.Tomēr bija redzamas tikai nedaudzas - vainojams bija pelēkais mākonis...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 02.10.2003 18:52

Klintas sejā nemainījās ne vaibsts.
"Ak šitā," viņa vēsi sacīja, "ja nepiemirsi, tad es pati neesmu nedz nogurusi, nedz kā, tieši otrādi..."
Klinta apklusa. Viņa cerēja, ka nebija arī pateikusi savu lielāko noslēpumu. To, par ko visu nezināja pat Topāza grāmata. taču to... ai, to taču viņa niknumā bija izgrūdusi, lādējot Melkoru... Klinta izlikās, ka nicīgi bija ieturējusi pauzi. aktrise viņa bija vienreizēja.
"Zini," Klinta garlaikota sacīja, klusībā nobrīnīdamās par to, ka Melkors viņu nenogalināja, "tu tomēr neesi tik interesants. Es cerēju uz ko tādu kā asas zobgalības vai kādu nožēlojamu lāstiņu... Ak, varenā burve ir nogurusi. Un tavi narki ir gļēvuļi. Atdod man zizli, silti iesaku.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 02.10.2003 18:55

Galvenais nav vārdi, galvenais ir spēks. Tu vari būt baigā zobgale, taču bez sava zižļa tu esi nespēdzīga. Lai gan. Visa jūsējo ķēmu tauta drīz slīks savās asinīs

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 02.10.2003 18:58

Klinta rezervēti pasmaidīja.
"Jā, jā," viņa noteica, "jā, jā."
Nemanāmi palūkojusies uz Melkoru, viņa nočukstēja: "Sidru". Melkora galvā sāka šausmīgi dunēt, un viņam vajadzēja atstāt telpu.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 02.10.2003 19:09

Amme soļoja, soļoja.Tas bija aizvien grūtāk, zeme parvērtās dubļos.Kājas stiga tajos.Amme klusi norunāja:"Avrerus Okre".Ceļš tūlīt pat pārvērtās līdzenā takā.[wai kaut kas taac ]
Tomēr tas daudz nelīdzēja, jo kājas ar katru sperto soli kļuva smagākas...Beidzot acu priekšā pavērās klajš lauks...un ...
[tātad kas tur bija..nu nevaru izdomāt ]

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 02.10.2003 23:23

(Okey,Okey.nekaadas spikoshanas no tevis raganinj un paareejiem,bet vareejaat apzeeloties shim gaajienam nevareetu pievienoties vel kaads dzeks,lai arii Minerva vareetu pasapnjot un pastrojiit glazkas..........!!!!!!!!!!!!!!!!!! )
Minerva palikusi viena pati,uzvilka savu apmetni un deevaas mezha dziljumos...
Vinja bija pieradusi celjot viena un vispaariibaa tas vinju pat apmierinaaja,pljaapiigi celjabiedri var ljoti nokaitinaat...
Ja vinja paarstaatu domaat par Ago un savas labaakaas draudzenes Stevas nodeviibu...(sorry,biograafijaa par stevu nemineeju!!! )
Bago klusi soljoja Minervai blakus,
vinja saprata saimnieces gruutsirdiigo noskanjojumu,
ja vien Minerva buutu ljaavusi,vinja buutu metusies tiem abiem virsuu un tos saplosiijusi...
Arvien veel plosiijaas veetra,bet Minervai bija vienalga...
Vinja tikai gaaja uz priekshu neskatiidamaas atpakal...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 03.10.2003 07:11

Klinta nikna lūkojās aizslēgtajās durvīs. Acīmredzot tas, ka viņa lika Melkora galvai gandrīz uzsprāgt, nebjia nekas tāds, kas liktu viņam atslēgt durvis vai atdot zizli. Tā izskatījās, ka ar visu šito Melkoram kaitēšanu Klinta bija iekūlusies baigā putrā. Un tā vietā, lai ar Falipni dotos pie Orākuliem, viņai vajadzēja skatīties sienā...
Klinta iekoda lūpā. Falipne... Nu, ko, Falipne jau nav pavēlniece pār savām jūtām... bet Melkors, tas.. tas...
Klinta nopūtās un piegāja pie durvīm. Sākusi tās enerģiski dauzīt ar dūrēm, viņa sauca: "Labi, ja jūs netaisāties mani barot, vismaz kādu jēdzīgu, atkārtoju - JĒDZĪGU grāmatu iedodiet!"
Klinta patiesībā nebija droša, vai orku virtuve viņu apmierinātu. Jauki, tintē un vēl bez ēdamā.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 03.10.2003 10:04

Beidzot Melkoram galva pārstāja dunēt. Nolādētā ragana, viņš dusmojās un tad paskatījās uz viņas zizli. Interesanti ko viņa teiktu ja es vienkārši šo zizli salauztu. Viņš pārcirta uz pusēm un izmeta ārā. Tad viņš pasauca varena auguma orku un likai aiznest nedaudz orku gaļas viņai uz kameru. Esat piesardzīgi viņš nobrīdināja, tas skuķis ir stiprāks nekā izskatās

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 03.10.2003 11:05

Piepeši Klintā kaut kas sažņaudzās. Klinta saprata, ka kaut kas kaiš viņas zizlim - zizlim, kas viņai piederēja jau no mazotnes, kura zvaigznes safīrs bija veidojies tieši viņas zizlim. Klinta nikna iekoda lūpā un nicīgi palūkojās uz gaļu.
"Nē," 'viņa noteica un, koncentrējusies uz logu, ar burvestību izmeta orku pa to. Durvis automātiski aizvērās. Klinta sadusmota apsēdās atpakaļ. Melkors vēl redzēs. Pat ja zizlis bija salauzts - Klintas burvestības nekur nepalika.
Klinta palūkojās uz gaļu. Pēc brīža tā atradās uz Melkora galda. Tās bija tādas, vienkāršas burvestības, kurām pat īsti koncentrēties nevajadzēja. Taču arī nestrādāja perfekti. Klinta bija vēlējusies, lai tā ielido viņam ģīmī.
"Tik izbadējusies es neesmu," Klinta noteica un, iepriekš rūpīgi pārbaudījusi, vai te nav blusu, apgūlās.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 03.10.2003 11:15

Paskatījies uz savu galdu viņš ieraudzīja gaļu. Man tās viņas stulbības jau sāk krist uz nerviem viņš nodomāja, laikam tomēr viņa kautkā būs janomierina. Viņš ar burvetību palīdzību ieslēdza visās kamerās it īpaši Klintas pretīgu skaņu(itkā ar nagiem vilktu pa tāfeli un orku aurošanu) Redzēs cik viņa ilgi noturēsies.Viņš izsauca orku pulkvedi. Pie ieslodzītās durvīm divkāršot apsardzi, vajadzības gadījumā pielikt arī troļļus. Tie ir imūni pret jebkādām burvestībām, tā kā viņa netiks ar tiem tik viegli galā. Orku barvedis aiztraucās paziņot visiem Melkora pavēli

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 03.10.2003 11:42

Klinta aizspieda ausis, bet tas nelīdzēja. Skaņa, griezīgā skaņa spiedās cauri plaukstām.
"To... mēs vēl redzēsim," Klinta nočukstēja, atslīgstot pret sienu, un viņas rokām kaut kas dzidrs... kas tāds, kas apklusināja skaņu. Klinta pārsteigta ieraudzīja, ka tas kaut kas ir krūze ar ko smaržīgu. Klinta izbrīnīta aplūkoja krūzi. Kā te varēja gadīties kas tāds? Viņai ienāca prātā, ka tā ir Melkora burvestība, un viņa izlēja tās saturu ārā. Meitene samanīja, ka saturs uzlīst salauztajam zizlim... Un tas vairs nebija salauzts!
Taču skaņa atsākās ar jaunu spēku, un Klintai gribējās gulēt... (man tā liekas :blink: )... viņa nošļuka zemē un aizmiga. Zizlis.. tas varētu līdzēt... bet bija par vēlu.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 03.10.2003 12:30

[dawai aleksand...es tjipa tewi satieku ]
...un priekšā parādījās Minerva."Tu..."Amme verās viņā ar pārsteigtu sejas izteiksmi."Kā tu te pagadījies," pārsteigums nerimās."Man jau likās, ka Melkors būs tevi aizlidinājis riktīgi tālu!"
Viņa nebeidza blenzt Minervā."Eeem..nu tad kā būs..."

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 03.10.2003 12:38

Melkors klausījās pie Klintas kameras durvīm. viņu šī skaņa neietekmēja. Lieliski, ļoti labi, viņš domāja, tagad viņa kādu brītiņu būs nekaitīga, tomēr viņš neiedomājās ieiet kamerā. Tomēr labāk atstāt pie šīm durvīm troļļus. To teicis, viņš vēroja kā Uruki vadā Divus milzīgus troļļus, caur cietokšņa labirintiem un beidzot piesien abās pusēs kameras durvīm. Galvenais, ka nevienu nelaist ārā bez manas ziņas. Šitā burve vienā mierā jūs sadalīs pa gabaliem. Tā kā ..viņš nomurmināja un gāja atpakaļ uz lielo zāli ar vienu rokas vēzienu apklusinādams skaņu

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 03.10.2003 12:40

(es gaidu. Sauron aiziet nepiemērotākajā brīdī, tūlīt modīšos)

Klinta atvēra acis. Skaņa bija apklususi, un ārā valdīja pamatīgs ņudzeklis.
Troļļi.
"Weš matra," Klinta draudīgi sacīja, saņēmusi spēkus. Troļļi norēcās.
"Kāpēz," viens prasīja, "nibarko."
Idotisks akcents. Turklāt Klintas burvestības diez vai tiktu cauri. Klinta palūkojās ārā pa logu. Kāds bija nočiepis zizli, visticamāk, Melkors. Nejaucība. Tornis bija augsts. Aglaos neuzrāpotu augšā. Ja viņā būtu pietiekami daudz spēka... Ja Klinta būtu paguvusi atpūsties no vakardienas treniņiem (neprasiet, kādiem , gan jau atklāsies), tad viņa kaut ko troļļiem varētu padarīt. Bet šobrīd un bez zižļa... Kaut arī nāca miegs, Klinta par varītēm turēja vaļā acis.
Te viņa uz grīdas pamanīja kādu lūku. Izpūlējusies viņa tomēr to nedabūja vaļā. Pacēlusi to ar burvestību, Klinta pamanīja stāvu kritumu. Te viņa lauztu kaklu. Nolēmusi par to padomāt vēlāk, Klinta lūku aizvēra.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 03.10.2003 12:51

Melkors apsēdās savā tornī, un tūlīt pat viņam pienesa dokumentu par armiju stāvokli. Te būs dokuments par mūsu armijas spēkiem, kāds augstustāvošš ģenerālis bija atstājis zīmi. Idiots, varēja mani pagaidīt Melkors nodomāja un ieskatījās. Kop. visas armijas skaitis ir 165000 000.(mazliet mazāk nekā iepriekšējo reiz) Parastie ierindieki -orki, goblini, cilvēki,zombiji, vilkači, sumpurņi. 57 Miljoni. Elitārās triecienvienības- vampīri, gārgoili,Minotauri,Patagonijas melnie dēmoni- 19 Miljoni. Gaisa karaspēks-pūķi,Melnie ērgļi,-aptuveni 29 miljoni.
""Smagā artilērija"- Ciklopi, milži,Giganti, Himēras-aptuveni 45. Milj. Atlikusī daļa kop 15 Miljoni ir spiegi, rezervisti, dažādi parastie briesmoņi. Pašreiz tiek formētas kavalērijas vienības.
Šo izlasījis Melkors apmierināti nosmīnēja. Lai arī nav tik lieli pulki kā gribētos, ar tiem dumpinieki netiks galā.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 03.10.2003 13:07

(Vajadzētu ierīkot pavedienu "LS grāmatvedība" )

Klinta sēdēja vienīgajā mēbelē istabā un drūmi lūkojās uz durvīm. Viņam nav nekādas nojautas, ar ko viņš cīnās... Ak, vienu pašu dienu, pilnu atpūtas normālos apstākļos... Klinta atlaidās un nedaudz pievēra acis... viņa negulēs, nē, tikai atpūtīsies... tikai...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 03.10.2003 13:50

Sēžot zālē, viņam jau acu priekšā rādijās kā tiek sakautas pēdējās dumpinieku armijas. Kā viņš lasa pergamentu, tad atjēdzies viņš nolēma aiziet uz kameru un vēlreiz paskatīties ko dara Klinta.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 03.10.2003 14:07

Klinta sadzirdēja soļus un nolēma, ka nu jau celsies augšā. Taču miegs bija stiprāks. Vēl jau tie soļi bija tālu, tālu....

uznāca sapnis.
Piepeši viņa atkal bija atmiņās, atkal viņai bija 14 gadi, un atkal viņa satriekta skatījās uz vecākiem, tikai šoreiz – no malas... Viņa atkal lūkojās uz mirušajiem, gulošajiem vecākiem, kuru drēbes bija asinssarkanas... tēvs, vēl pēdējā mirklī aizsargādams māti, un viss kilometra rādiusā kā nosēts ar orku līķiem... zizlis, vēl tik mirdzoši zils, vēl gluži karsts no raidītajiem lāstiem.. Klintas pirmā un vienīgā asara mūžā, kas pārrit pār vaigu... Klinta atskārta, cik skaista izskatījās šajā šausmu oāzē, taču sirdī atkal iesvilās niknums... Lūk, viņa skatās uz krauju ((atgādinājums no izdzēstā MP: “Klinta aizvēra acis. Asinis. Tumšas orku ēnas... Kaucoši narki, ko Klinta pa ceļam šķaida, lai tiktu pie vecākiem. Falipne, jā, Falipne, kas, aizvērusi acis, klusi raudāja pie vecākiem... Mirušie vecāki, vēl sažņauguši savus zižļus. (...) MELKORS??? Tagad Klinta atcerējās, kur bija viņu redzējusi. Viņš uz īsu brīdi bija parādījies kādas kraujas virsotnē, pazuda tik ātri, ka viņu redzēja Klinta vienīgā, tik ātri, ka Klinta to pamanīja tikai nejaušības pēc. (...)”))... Klinta steigšus palūkojās uz kalnu. Jā, tur uz īsu mirkli stāvēja Melkors, pārsteigts blenzdams uz Klintu, kas savukārt izbrīnījusies lūkojās uz viņu. Īsa sekunde, taču Klinta atkal sajuta tās pašas spējās dusmas...
Un tagad jau viņa bija kur citur, viņa bija kādā tumšā un drūmā pilsētā, pār kurām laidās nakts ēnas.
“Tu saki,” kapučots radījums jautāja otram, “vai tu esi drošs, ka tā ir Viņa?”
“Tā IR Viņa,” otrais atbildēja, “un Viņu mums uzdeva novākt.”
“Novākt,” pirmais spēji satraucās, “nē, Viņu mēs nogalināt nevaram.”
“Ak tad arī tevi aizkustinājusi viņas sejiņa,” otrais čērkstoši iesmējās.
“Nē,” nošņācās otrs, “bet viņas spējas... Viņa taču gandrīz uzvarēja Melkoru Dižo!”
“Gandrīz neskaitās,” pirmais nozibināja zaļas acis kapuces tumsā, “un pati gandrīz nomira, neaizmirsti.”
Klinta pietrūkās sēdus. Šis... šis vairs nebija tikai sapnis. Klinta zināja, ka tā bija īsta saruna, tikai pati tur patiesībā nebija klāt. Un Viņa... Viņa – tā bija Klinta.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 03.10.2003 14:24

Vai nav aizkustinoši ko? Mazā meitenīte atkal sapņo par saviem vecākiem un raud. Melkors nosmējās. Viņus nebija problemātiski novākt. Tava māte visu laiku sauca tevi, lai cik dziļi zobens urbtos viņas miesā. Tavs tētiņš bija cietāks rieksts, tomēr ar viņu bija viegli tikt galā. Melkors smējās nicinošos smieklos un tas bija vīrietis ha nekā, viņš vairs neprata cīnīties. ģimene viņam bija atņēmusi visu, tapēc viņš vairs nebija derīgs. Ja gribi zināt- tavs tēvs agrāk kalpoja man.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 03.10.2003 14:32

(tev jāzina, ka Klinta neraud nekad!!!!!! TURKLĀT manas domas tu lasīt nevari. man ir ļoti stiprs bloks, kas iztur pat paparaci, labi, šoreiz vēl jā, teiksim, es piemirsu bloku, bet nākamreiz nē.)

Klinta pamodās no griezīgas balss... Lieliski, pamosties un nejaucēni tev blenž sejā.
"Tā," Klinta noteica, steigšus pieslejoties sēdus, "es vairs nekad nesūdzēšos par to, ka pamostoties man acu priekšā atkritumu konteiners."
Klinta nikna palūkojās uz Melkoru: "Nevajag, ja? Ja viņš kalpotu pie tevis, viņš jau sen tev visu būtu izpaudis, un tu visu zinātu - par mani, par Pergamentu... Jā, viņš zināja, kur tas ir un kā to dabūt. Un, ja viņš strādātu pie tevis, tu to sen būtu dabūjis."
Klinta raudzījās cieši Melkora acīs. Viņa nekad nesaprata, kā cilvēki var nepanest kāda skatienu, taču viņas acis ļoti bieži citiem lika atkāpties.
"Es zinu patiesību," viņa noteica klusi un nicīgi, "un tici man - es esmu divkārt spēcīgāka par visiem maniem senčiem, kopā liktiem. Ja nevēlies, lai es tev uzspridzinu to iedomīgo priekšmetu, ko tu sauc par galvu, tad labāk atlaid mani. Vai atdod zizli. VAI UZTAISI SAVĀ PILĪ JĒDZĪGUS APSTĀKĻUS! Tu esi budistu mūks, vai?"

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 03.10.2003 14:42

Melkors aiz dusmām piesarka tomēr savaldījās. Tavai zināšanai, es par Pergamentu jau zināju daudz agrāk. To sarakstījuši mani priekšteči. Turklāt tavs tētuks centās no manis to noslēpt, jo viņš uzzināja kur atrodas Pergaments. Kas ticis noslēpts uzreiz pēc Mordoras sagrāves. Tici man, tu par savu senci nezini nemaz tik daudz kā tev gribētos.Un neceri ka es tev te speciāli pucēšu kameru. Labāk priecājies ka neatrodies pagrabos iedomīgā kaza. Viņš nošņācās un savu zizli tu atpakaļ vairs negūsi. Par to tu vari aizmirst un protams, tā kā tu izrunājies, tad skaņas terapijas tev būs desmitreiz dienā un ēst tu vispār nedabūsi.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 03.10.2003 14:48

"It kā kāds grasītos ēst to suņubarību," Klinta naidīga attrauca, "tad jau labāk AC konservi, kurus es NEēdu. un tās terapijas - man tā vien liekas, ka esi ko piemirsis. To, ka man pieder Topāzs, un tas var sapl..."
Klinta pārlaida acis telpai. Nu jau aizgāja tūtā.
"Man nerūp," Klinta noteica.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 03.10.2003 14:52

Topāzs, saplīst? Melkors vērīgi ieklausījās, tev ir Topāzs? Izgājis gaitenī viņš pasauca vēl pāris būdīgu orku un cilvēku kareivju, un lika meiteni pieturēt. Tā tā viņš teica, pie tevis ir topāzs kas man var atvērt ceļu pie pergamenta?

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 03.10.2003 14:56

Klinta neatbildēja un uzlūkoja vienu no orkiem. Ilgi lūkojies Klintā, viņš neizturēja un atkāpās. Klinta spēcīgi iesita ar akmeni (a kur es akmeni rāvu???) otrajam. tas gan nošņācās, bet roku neatlaida.
"Man," Klinta teica, vēlreiz nemanāmi mēģinādama iesist orkam, "ir tas, kas pieder man. No manām lietām savu degunu nost! Paklau, tu novāc to orku, viņš SMIRD. Te dezinfekcija laikam nav kāju spērusi."
Klinta saprata, ka izturas pārlieku pārsteidzīgi, ņemot vērā Melkora varu.
"Kā lai tev ko pasaka," Klinta sacīja, "ja mani spiež to darīt?"

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 03.10.2003 15:01

Ar tevi savādāk nevar. Melkors ieteicās. Pārbaudīt viņu visu, man ir vajadzīgs tas Topāzs.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 03.10.2003 15:07

Klinta krampjaini norija siekalas. Šitie smirdīgie orki - un viņu pārmeklēs? Ne-par-ko!
Pirmais orks pārvērtās par krupi, bet otrais - par spēļlāci. Klinta, sasprindzinājusi domas, pārvērta arī trešo un ceturto...
"Tas ir viegli," viņa nicīgi noteica, paberzēdama galvu un drošībai uzlikdama pretorku burvestību. Tai bija jādarbojas 24 h.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 03.10.2003 15:21

He he orku burvestības ko? Ei Hēlios ienāc ar dažiem vīriem. Pa durvīm ienāca četri bruņoti vīri. Pārbaudiet šito te raganu Melkors noteica un paskatījās uz saburtajiem orkiem. Pret šitiem tu neko neizdarīsi

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 03.10.2003 15:33

Klinta pasmīnēja.
"Ak tad netikšu gan, ko," viņa sacīja un nopūtās. Klinta aizvēra acis..
Tumsa. Klinta koncentrējās, kā to bija darījusi treniņos, bet tur nebija sanācis.
Tumsā atausa gaisma.
Gaisma pletās asinssarkana, un no tās iznira tumšs stāvs.
Klinta koncentrējās uz šo stāvu un juta, kā viņā ieplūst spēks.
vīzija eksplodēja, un tāpat eksplodēja visa šī telpa. tajā plosījās tornado, liesmas visu pārņēma. Klinta redzēja, kā Melkors izskrien no telpas, kā orki uzsprāgst... Burve atvēra ātri lūku un pazuda tajā... Viņa krita un piezemējās uz maisiem.

Klinta bija pārgurusi. Viņa aizvēra acis un vēlējās nepiecelties.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 03.10.2003 15:45

(Baff... ARĪ ES NEKAD NERAUDU... Es stāvēju pie saviem vecākiem , kā pārakmeņojusies un raudzījos uz to līķiem un tad man mugurā trāpīja lāsts , kas man lika kļūt par vilkati , kad vien es sadusmojos...

Un Melkors nava visvarens, bet gan ļoti stiprs - ai karoče - mēs izredētās un viņš ar savām milzu armijām esam pilnīgi VIENĀDĀ stiprumā...)

Falipne sajuta pēkšņu apskaidres momentu.. Klinta bija devusies meklēt Melkoru, bet tākā tuvumā nebija neviena , viņa nojauta, kur Klinta ir... Nākamais ko Falipne atkal fiksēja, bija ka viņa nenormālos auļos jāja pakaļ Klintai uz Melkora pili... Viņa pat nezināja kur tā atrodas, bet bija pārliecināta, ka viņas sirds viņu turp aizvedīs.........

Falipne joņojā iekšā pa lielām durvīm šaudama arkiem ar uguns bumbām un trikedama tos pa gaisu... Viņa Pat sāka lidot un laist pa lejas gaiteņiem uguni, lai apcepinātu orkus...Iejoņojusi pa milzīgām durvīm tieši Melkora priekšā viņa sāka kaukt šausmīgi riebīgā balsī " Atdod man Klintu tu sīkais..... AAAAHHHHHH...Nu atdod viņu vienkārši... (Sauron, tu NEDRĪKSTĒJI neņemt vērā to , ka es tevi mežiņā nosūcu... )" Falipne aiz dusmām elsoja... Viņa skatījās uz Melkoru kurš sēdēja savā tronī ar ķiveri galvā... Tāds viņš viņai nepatika... Pat neizraisīja domu vilni....Viņa ieraudzīja Klintu... "Mēs ejam... "viņa paziņoja Melkoram un aizburot orkus malā paķēra Klintu aiz rokas un iesvilpās... Pa durvīm ieskrēja Rasmuss... Viņa uzlēca tam mugurā un uzvilka Klintu līdz... Viņa jau otro reizi bija pārsteigusi Melkoru nesagatavotu un aizšmaukusi sveikā... Klintai viņa teica, ka bija satikusi viņas zirgu, tas pēc viņas pazušanas gaidīja kādā pļavā - līdzko viņas būs tālāk no Melkora Klinta varēs viņu pasaukt.. "kāpēc tu nedevies uz alu... BĀC... šitā naida dēļ tu mierīgi varēja atdot informāciju par orākulu (tas ir PRIEKŠMETS.... nevis CILVĒKS !!!!! ... Kāds no jums ir spēlējis "Heroes 3" ? Orākuli ir tie sūdi ar kuru palīdzību uzzin pulzle map...)....Un mums vajadzēs atpūsties... Mums tas orākuls ir jāatrod... BEZ tevis es to nevarētu, jo tev ir otra atslēga...Un es netiktu pie tā... Melkors tev novilktu ādu ... TU VISPĀR KLAUSIES ?? "

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 03.10.2003 17:08

(pārāk vienkārši tu iebrāzies manā pilī)
Tikko piecēlies no troņa viņš niknumā zvēroja. Atrast abas viņš sauca, tad sasauca savu Personisko Gvardi( pret burvestībām noturīgi orku un vampīru krustojumi) Sameklēt un nogalināt viņš sauca. Tā kā mana vara sniedzas tālāk kā viņas domā ,tad Viņš koncentrējās un vienā mirklī atradās ārpus savs pils, milzīgam dēmonam mugurā kurš lidoja gandrīz ar gaismas ātrumu. Tā mēs viņas ātri panāksim. Aizmugurē vilkās pakaļ viņa kaujinieki

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 03.10.2003 18:33

Falipne, manis tur nav .

Klinta sadzirdēja kādu kliedzienu. Viņa lēni atvēra acis. Kaut kas pavīdēja atmiņā... ak,tā, tātad viņai tas bija izdevies...

Klinta lēni piecēlās. Viss atausa atmiņā.
Klinta atglauda matus un palūkojās uz augšu. Lūkai bija kaut kas uzkritis priekšā.
“Cepti orki, cepti orki,” Klinta klusi noteica, iedama pa šaurajām vītņkāpnēm, “tikai par diviem betriem gabalā.”
Kāpnītes gāja uz leju un apstājās pie kādām cieši aizslēgtām durvīm. Tas, ka tās bija aizslēgtas, protams, nenozīmēja, ka Klinta tās nevarēja atvērt.
Aiz durvīm kaut kas nošvīkstēja, tikko kā Klinta iegāja iekšā.
Tur, uz kāda ozolkoka galda, gulēja viņas skaistais zizlis, un daži pakļauto zemju magi centās to sadalīt!
“Ceru, ka neiebildīsiet,” Klinta pieskrēja pie galda un paķēra zizli. Tā, nu, lai tikai viņai vēl kāds panāk priekšā. Klinta pavērsa zizli pret kādu burvi, kurš centās viņai to atņemt.
“Nu, nē,” Klinta nosmīnēja un izsaucās: “Kufte!”
Magi sastinga, un Klinta tika ārā.

Iesūtīja: Elvira ; laiks: 04.10.2003 12:01

[OK, Grova par visu šito ir daudz maz informēta, vēlāk atklāsies kā . Ermm... tas Falipnes teksts par Klintas atbrībvošanu skaitās, vai kā?]

Prizraks nespēja izsekot Aglos, kad Klinta aizšāvās. Bet Grova ātri vien uzzināja, ka viņa ir notverta. Tiesa, apstiprinjās arī viņas aizdomas par to, ka ilgi Klinta pie Melkora neciemosies. Grova bija šausmīgi nogurusi. Gribējās gulēt....

Viņa redzēja sevi stāvam zem zaigojoša ūdenskrituma un turam rokā savādu, zlgojošu tirkīzu. Tad pēkšņi ūdens apsīka, un tagad viņa stāvēja plaša, dziļa plaisveida bezdibeņa malā. Apkārtne bija tukša un smilšaina, kopējā iedzeltenajā ainavā melnēja tikai lielā plaisa zemē un viņas stāvs. Tagad Grova pamanīja, ka viņa izskatās savādāk, nekā parasti. Ierasti nosvētās sejas izteiksmes vietā bija kaut kas starp drūmu un skumju. Pašu seju rotāja zilums un vairākas skrambas, arī drēbes bija saskrambātas un pamatīgi nošķiestas ar kaut ko sarkanu, kas aizdomīgi atgādināja tomātu sulu [labi, joks] asinis. Viņa pastiepa roku uz priekšu un palaida tirkīzu vaļā. Tūliņ pat tam pakaļ metās nez no kurienes uzradies milzīgs pūķis ar Melkoru mugurā. Grova itin kā redzēja dārgakmeni sašķīstam daudzās sīkās lauskās, kas pārvērtās par melniem kraukļiem un izklīda. No bezdibeņa atskanēja negants kauciens.
Pēkšņi viņa redzēja sevi apmēram 7 gadu vecumā. Viņa sēdēja uz grīdas smaidot skatījās uz savu tēvu, kurš tikko bija beidzis stāstīt kārtējo neticamo atgadījumu no savas dzīves. Pa durvīm ienāca gara, slaida sieviete; viņas plānās lūpas bija savilktas vieglā smaidā. Jā, šo gadījumu viņa labi atcerējās.
“Grova, Merv, panāciet šurp. Es jums gribu kaut ko parādīt.” Grovas mātei bija sarkanas acis un krītbāla āda (no vampīru puses), taču viņa bija ļoti skaista (no elfu puses). Garie, tumšie mati krita pār pleciem.
Laukā, turpat pie sliekšņa, drebēdams gulēja mazs, melns, pretīga paskata radījums. Likās, kam tam ir savainota kāja. Grova tūliņ pat atplauka smaidā, pieskrēja viņam klāt un noglaudīja radījuma galvu.
“Cik mīļš! Mammu, kur tu viņu atradi?”
Aina pagaisa, Grova atkal redzēja sevi, nu jau 12 gadu vecumā. Viņa sēdēja pie galda nelielā, vienkāršā, bet skaistā istabā, toties pati gan izskatījās nožēlojami: nošmulējusies, apskrandusi un noraudājusies, viņa truli skatījās vienā punktā.
“Kāpēc tie draņķa mietpilsoņi tā izturas?” viņa šņukstēja, “Kāpēc viņi ir tik ļauni? Es viņus ienīstu...visus viņus ienīstu. Kaut viņi visi nomirtu.......Mirstiet taču, maitas!” meitene no visa spēka ieblieza pa galdu un sasita roku. “Āāāāāūuč! *rupjš lamuvārds*” Vecais elfu zintnieks (kurš, kā jau elfam pienākas, tāds neizskatījās), stāvēdams blakus, nopietni viņu vēroja.
Vēlreiz mājas. “Mammu, tēti, drīkst, mēs viņu paturēsim?! Lūdzu! Vai es drīkstu viņu nosaukt par Prizraku?” Mervs piegāja sievai klāt un aplika viņai roku ap pleciem.
“Visi kādreiz mirst, neatkarīgi no vispārpieņemtajiem uzskatiem. Pat nemirstīgie....” zintnieks nodūra skatu, novērsās un it kā pagaisa baltos mutuļos. Tālāk viņa redzēja mazo Prizraku, kurš saslējās pakaļkājās, baisi iezviedzās, it kā acu priekšā izauga liels un savēcināja plēvainos, malās apskrandušos spārnus. Mazu mirkli bija redzami abi smaidošie senči, uzvilnīja baltie mutuļi, un Grova redzēja viņus jau kā līķus. Tālāk viņa redzēja sevi (nu jau līdzīgu pašreizējam variantam) ar skatienu žņaudzot kādu orku, tad attēli sāka mainīties tādā ātrumā, ka vairs nevarēja izsekot, līdz apstājās pie Klintas, kas gulēja asiņu peļķē pie kādas alas ieejas, ko daļēji aizsedza vīteņaugi. Zizlis, uz pusēm salauzts, mētājās tur pat blakus, un akmens tā galā bija pilnīgi melns. Klinta, kas sākumā likās tuvu nāvei esam, atvēra acis, sakustējās un saviebās sāpēs. Viņa tomēr pamanījās piecelties kājās, un kļuva skaidrs, ka savainojums nav tik liels, tikai asiņu daudz. Ragana pacēla savu zizli; akmens kļuva nedaudz gaišāks (zilāks). Klinta nošķendējās un pamēģināja salikt zizli kopā, bet, kad tas neizdevās, viegli pieklibojot izgāja laukā no alas, pretī gaismai.
Grova atkal stāvēja kraujas malā (turpat, kur sākumā). Viņa paspēra nenoteiktu soli uz priekšu, nostājās pie pašas bezdibeņa malas un paskatījās lejup. “Pag. Nē!” zemapziņā viņa it kā teica pati sev, bet tā Grova, kuru viņa redzēja paspēra vēl vienu soli uz priekšu. Viņa juta, ka krīt, krīt, krīt......
Grova pēkšņi atmodās un pielēca sēdus, smagi elpojot. Nu i murgs....Viņa ātri paskatījās visapkārt. Prizraks zvilnēja tur pat netālu, viss likās bija pa vecam. Tas bija tikai sapnis. Taču kaut kas viņai nelika mieru, un proti tas, ka vairāki šīs nejēdzības fragmenti pavisam noteikti nebija atmiņas. Par to bezdibeni...par Klintu... Bet nupat viņas uzmanību piesaistīja kāds troksnis....

[Un nesakiet, ka es esmu no kāda nošpikojusi, es to sapni izdomāju jau _sen_ ticat vai nē, arī par Klintas zizli :blink: Bet vispār, tas nav domāts kā kaut kāda nākotnes pareģošana, vai kā tamlīdzīgi]

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 04.10.2003 15:44

(nē, es paklīdīšu pa pili)
Klinta gāja pa sazarotajiem labirintiem. Pretīgumā novērsusies no orkiem, viņa ieraudzīja milzīgas durvis, aiz kurām dusmās kaut ko kliedza Melkors. Viņa nolēma nedaudz pagaidīt un tad sperties iekšā...
"Melkor," Klinta iegāja iekšā un pavērsa zizli pret viņu, "ceru, ka nedusmosies, bet mana vizīte ir beigusies..."

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 06.10.2003 07:33

Un ko tu man izdarīsi ar šito sūdu? viņš nosēcās. Tu nēesi nekas tad pacēlās un nāca uz viņas pusi tu neesi tik spēcīga kā pati domā. Es varu tevi jebkurā laikā izdsēst no Pasaules atmiņas

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 06.10.2003 10:32

Klintas acīs zibēja klajš nicinājums.
"Ak, vai, tikai ne to," viņa tēloti izsaucās, "itin kā tu to spētu! Mani no pasaules atmiņas nespētu izdzīt pat astoņi Melkori, kopā likti! Ja nezini, ar ko tev darīšana, neļerini! Te nu bija - vadonis, pat nenoskaidro neko par pretinieku!"
Klinta pacēla zizli un raidīja visu savu spēku uz Melkoru burvestībā, kam vajadzēja viņu nogalināt. Viņa ielika burvstības pamatus un augstākās zinības, bet šis iedomājās aizskriet aiz sava Spēkakmens troņa!
Tronis uzsprāga gabalu gabalos, un katrs gabals izsita sienās caurumu un aizlidoja prom. Ar neiedomājamu spēku sagāzās zāle. Klinta aizsedza galvu ar rokām. Nolāpītais Melkors.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 06.10.2003 14:34

(Es to savējo taga aši atsaucu - kad Bafija bija uzrakstījusi un aizsūtījusi es vēl rakstīju , un man vēl neuzrādījās tas viņas texts )

Falipne domāja... Kā viņai labāk skriet un glābt Klintu ???.... Viņa nezināja , kur atrodas tā sīkā iedomīgā Melkora pils... Viņu pēkšņi pārņēma niknums... "ko es te vispār daru - man jau sen vajadzēja glābt Klintu, nevis tupēt te un domāt visādas muļķības!!! AAAAHHHHH.... Jau ZB viss šitais - ja es drīz neatradīšu Klintu, tas var būt dzīvības un nāves jautājums - I mean - Klintai ir Topāzs - ja mēs vēl ilgāk kavēsimies , Orākulu neatradīsim laikā... Un ja tā - tad mēs ATKAL nokavējām, jo Nav nekā cita izņemot Orākuklu un Pergamentu, un Pergaments ir pazudis... es to vairs neturu... RASMUS !!!!" ... Kā vienmēr - līdzko viņai nebija ideju, viņa sāka ķērkt uz vienradzi...Viņa uzleca tam mugurā un pilnos auļos jāja uz priekšu... Pa ceļam viņa pacēla roku un teica " Optikus Eminikus Alllus " (izsekošanas burvestība ... ) ... Te pēkšņi debesīs iezīmējās tāds, tākā zvaigžņu ceļš.. Tikai bija diena un tas ceļš bija no sarkana un spīdīga pulvera... "Levitātium"... Rasmuss sāka traukties pa gaisu (tā bija lidošanas burvestība )... Un viņas acis palēnām aimiglojās....

Pēc kāda laiciņa Falipne redzēja pat ļoti skaidri... Viņa nikni kāpa kādā klintī (sorr Sauron - man nezkāpēc tava pils raskturojas ar kaurko gaisā esošu )....Viņa rāpās un rāpās... Un tad viņai gar ausi nošvirkstēja kāda bulta... ORKI.... Tie šāva uz viņu no pils aizsargmūra, bet Falipne izvairījās.. Viena bulta viņai gan trāpīja.. Un tad Falipne uzbūra ātru aizsarglauku... "ŠĶAIDUS ORKUS".... Orki lidoja pa gaisu un sāka dalīties pa orgāniem... Falipne ar sēpošo roku rāpās vēl lēnāk.. Tad uz kādas ieplakas viņa apstājās un izņēma bultu... "Divinnno" ... Brūce pazuda... Falipne ātri piebeidza rāpties un devās pie aizsargvaļņa... Viņa ātri pārlidoja tam pāri (I MEAN - es tak varu lidot ).... Palikušie orki metās Falipnei virsū... Viņa ātri palidoja gaisā un meta tiem ar ugunslodi... Uzlidojusi līdz kādam tornim, viņa pamanīja, ka tajā atrodas caurums... Ielidojusi pa to iekšā viņa pamanīja Klintu... Un Melkoru... UN pāris saceptus un arī saspiestus orkus... ātri paķērusi Klintu Falipne metās ārā pa logu... Klintas svars spieda viņu uz leju... Tas bija neizturami... "RASSSMUSS !!! EOU BAAC VELCIES ŠURP... ES KRIIIIIIITUUUUU"....Vienradzis pēkšņi uzleca uz pils mūra un atspārdīja pāris orkus... Falipne nolaidās uz mūra un uzmeta Klintu Rasmuss mugurā... "Vēlāk tu vēl man teiksi paldies...".... Kad Rasmuss ar Klintu bija labu gabalu prom Falipne sadūšojās laist lapās, jo viņai bija vajadzējis atgaiņāt orkus... Viņa bija pārgurusi, bet sakopoja spēkus un noleca no klints uz leju... Viņa metās uz alas Trigunas alas pusi, jo uz turini bija aizūtījusi Rasmuss... Nu gan viņai vajadzēja gulēt...

(Un šito NEVIENS nedrīkst apstrīdēt - I MEAN - Es vairāk negribu citādi Klintu glābt...)

(Elvir - orākuls ir tāda liela statuja - viņu nevar turēt rokās..Bet tu jau to nezināji...)

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 06.10.2003 14:40

Raganiņ! Bet es vēl negribēju glābties, bāc ar ārā, man tur vēl šis tas bija jāatrod

Klinta atjēdzās. Viņa saprata, ka ir Rasmusa mugurā, taču viņai vienradža skrējiens ātrs nelikās.
"Falipne," Klinta iesaucās, "Falipne, nu STĀJIES!"
Apstādinājusi Rasmusu, Falipne izbrīnīta palūkojās Klintā. Klinta rāpās nost no Rasmusa un pasauca savu zirgu. Pēc brīža tas jau bija klāt.
"Falipne," Klinta vaicāja, "Falipne, vai tu redzēji - vai Melkors palika dzīvs?"
Pēc Falipnes sejas izteiksmes Klinta saprata, ka Falipne to nebija redzējusi vai vispār domājusi par to. Klinta nopūtās. Visas šīs pūles par draņķa pils sašķaidīšanu? Bet vismaz tā nu bija pagalam.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 06.10.2003 15:44

"Klint... Tu gudra jūties ?... Nava laika domāt par to sīko sūdu... MUMS IR JĀIET !!!!"....Falipni pārņēma niknums...Ko Klinta no sevis iedomājās... Ta apmātība ar Melkora nogalināšanu bija stulba.. Bija zināms , ka Orākuls par spīti saviem statujnieciskajiem apmēriem ir dzīvs... Tas sniedz atbildes, bet nespēj kustēties un domat... Un ja viņas ar Klintu nepasteigsies viņām var nepietikt laika Orākulu uzmeklēt, jo tas varēja pat nomirt - sastingt uz mūžu... "Tavs naids var pagaidīt... arī man Melkoram gribas atriebties par to, ko viņš ir nodarījis visiem mums, bet NAV LAIKA... Es esmu daļēji beigta tikai tāpēc ka mēģināju tevi Glābt !!!... Bet tu VĒLREIZ gribi uz turieni doties... Dari, ko gribi, bet ja taisies mani pamest, topāzs būs jāatsāj, jo man tas orākuls IR jāatrod... Gribi vai ne, bet ceļu caur šo mežu zinu tikai es, un ja gribi meklēt Melkoru ej viena... Un tagad ja tev neav pretenzijas, es vēlētos vainu Topāzu, vei nu Klintu, kas ir gatava doties uz Trigunas alu..."

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 06.10.2003 18:05

Klinta saknieba lūpas, taču neko neteica. Falipne nespēja saprast, tas vairs nebija tikai naids, tas bija Klintas goda jautājums...
Klinta apcirta Aglaos riņķī un saniknota pārskatīja mežu. Viņa juta, ka viņu novēro, pat ja to nevarēja redzēt.
“Man pietiek,” viņa klusi sacīja un raidīja ar zizli pār visu mežu sev aiz muguras tādu kā vilni, kas notrieca no kājām visus, kas vien atradās mežā. Klinta sadzirdēja kādas lamas un lika Aglaos piejāt tuvāk turienei, no kurienes atskanēja balss.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 07.10.2003 16:57

"Klint... TAVS GODS VAR PAGAIDĪT.... visu būs daudz vieglāk izdarīt, kad mums būs ATBILDES NO ORĀKULA, NEVIS DEAD MELKORS UN ARĪ DEAD ORĀKULS !!!!!!!!!!!!!!" Falipne kauca... Viņas nervi vairs neturēja...."nu viss.... vai nu tu vilksies vai nu TŪLĪT PAT ATDOSI TOPĀZU !!!!!!" kautvai gods... bet Falipne nebija gatava zaudēt... " Ja tas ir tavs lepnums, tad tam ir jāpieliek punkts...TAVS gods... TAVS... Bet padomā par tiem cilvēkiem , kuri misr tikai TAVA NOLĀPĪTĀ GODA DĒĻ.... UN TAGAD BEIDZ DZĪTIES PAKAĻ MELKORAM - EJAM".... Klintai laikam nepieleca... Melkors NEVARĒJA (es atkārtoju - nevarēja) tikt cauri vai pāri mežam, jo no tā izveda tikai viens ceļš...Un šo ceļu nebija iespējams atrast bez Falipnes palīdzības.... Falipnes acīs bija aizdegušās ugunis... Ja Klinta tūlīt neis Falipne pārvērstos par vilkati, jo niknums bija sasniedzis pilnu mēru... Viņa vairs nespēja izturēt un niknums jau gāja pāri malām... Un viss bija atkarīgs no Klintas....

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 07.10.2003 18:06

Klinta nošņācās, taču sekoja Falipnei, apspiedusi vēlēšanos viņu nolādēt. Tiešām nebija laika to darīt.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 07.10.2003 18:28

(Baf... Apskaties manus drūmos dzejolīšus tajā nemirstības zemes Forumā....Pie dzejoļiem... ....)

"Klint... Nav uz mani jāniknojas, bet līdzko Orākuls būs atdevis informāciju, es tev ar prieku pievienošos , lai nobendētu, to sīko draņķi..." Falipne vārgi pasmaidīja... Viņas pārvērtību kontrolēšana bija paņēmusi daudz enerģijas.... "Mums jājāj Trigunas alas virzienā... Tur ir pirmā norāde uz Orākula atrašanās vietu... Un pie viena, tā ir vinīgā tuvā vieta, kurā Melkors mūs nevar izspiegot, un mēs varam mierīgi nosnausties"....Falipne jāja caur tumšo mežu un cerēja , ka vēl atceras , kura ir Veleronomo pāreja, jo tikai pa to varēja nokļūt trigunas alā.... Un tā viņas ātri jājot bija nokļuvušas meža baigu punktā.....

Nākamais , kas atausa bija Veleronomo pāreja, virs Darkona upes... Kad viņas bija tikušas tai pāri, Falipne noveda Klintu pa kādu sīku, pat nemanāmu taciņu, kura sākās pārejas beigu posmā.... Tā bija ļoti minimāla - kāda sīka Klintsradze, no kuras mierīgi varēja novelties upē... Falipne aizveda Klintu līdz pat pašam Drakona upes ūdenskritumam, un lūdza Klintai nokāpt no zirga... Tad viņas devās AIZ ūdenskrituma un tur pavērās diezgan plaša ala... Agalos un Rasmuss viņām sekoja ieejot... Lapu virteņu aizkari durvju vietā... Aiz tiem guļamistabas ar mīkstiem matračiem, kuri atradās uz grīdas un bija pārsegti ar dūnu segām.... Galējā telpā pielugsmes vieta, kura bija izveidota, kā 12 lieli akmeņi, kuriem pa vidu atradās, tāds kā saulespulkstenis, veidots no akmeņa, bet bija pārklāts ar zēlēm un ziediem violetā krāsā... Arī akmeņi bija noauguši ar effejām....
Tad kādā citā telpā, kura atradās vēl pirms guļamistabām atradās iedobes, kuras arī bija aizsegtas ar efeju aizskariem, bet tajās atradās rijamais... Viss bija atstāts priekš Falipnes , Klintas un Pārējām izredzētajām... Bet pārējo nebija.....

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 08.10.2003 07:39

Klinta nerunīga apsēdās, taču drīz viņa nolēma iziet ārā aplūkot apkārtni. Klinta dusmīga pārlūkoja ieleju. Viņa JUTA, ka kāds viņai seko, ja arī nevarēja to redzēt.
"Man pietiek," Klinta nočukstēja un raidīja pa visu mežu tādu kā triecienvilni, kas nogāza no kājām visu, kas atradās tā ceļā (izņemot kokus). TUvumā atskanēja lamas, un Klinta devās uz to pusi.

Iesūtīja: Elvira ; laiks: 08.10.2003 19:47

[man arī ir interesanti uzzināt, kas tur lamājās ]

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 08.10.2003 19:53

*man ir nojausma... bet tad jau redzēs*

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 08.10.2003 21:37

Minerva druumi luukojaas Ammee.
Vinjai atkal bija uznaakusi gruutsirdiiba...

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 09.10.2003 13:50

[par ko es tur runāju? ]
"Labi, labi - ko tad MĒS darām?"viņa iespēra kokam."Sasodītais stabs!!"Viņa lēkāja uz vienas kājas apkārt...

Iesūtīja: Aleksandra ; laiks: 12.10.2003 13:10

"Nezinu"

Minerva gruutsirdgi nopuutusies saciija

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 13.10.2003 07:22

"Ak, lieliski..."viņa ironiski noteica,:"Tas tik tiešām man palīdzēja!!!"

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 17.10.2003 14:43

( Sorr , ka nebiju - biju loooooooooooti slima, bet nets man tikai vecaaku darbos... )
(PS... - Driiz ievietoshu Udenskritumu zemes karti...)

Falipne paņēma dienasgrāmatu un sāka tajā rakstīt ceļojuma datus. " Mēs šo ceļojumu sākām pie Izredzēto ass (svētnīcas) ZR, tad centāmies šķērsot Nīrmelmijnosa mežu , bet Melkors Klintu aizveda uz savu pili Tumšā meža vidū. Tas ir pāri Lebizas upei uz Austrumiem. Kad ar Klintu bijām šķērsojušas Tumšo mežu uz Ziemeļiem , nokļuvām pie Svifta tilta , pa kuru nokļuvām otrā Lebizas pusē. Tad atkal atgriezāmies Izredzēto Asī un devāmies atkal caur Nīrmelmijnosa mežu. Tad pa Ledus kalnus atdalošo taku devāmies uz Veleronomo pāreju, no kuras nokļuvām Trigunas alā... Mums vēl ir jāapmeklē 11 alas un tad atklāsies Orākula atrašanās vieta. Nākamais, kurp dosimies būs Berekas ala. Tā ir no Trigunas uz Dienvidiem. Mums būs jāšķērso Ledus kalni . Pēc tam mēs dosimies pāri Peipas pļavām uz Levindas, Epas, Drakunas un Omegas alām. Tad šķērsosim Lebizu un apmeklēsim pārējās alas... Es pat nezinu cik ilgu laiku tas prasīs....."

Falipne un Klinta savāca slepeno ziņu (tas ir mazs kristāla gabaliņš) no Tempļa un atpūtās... Viņām bija vajadzīgi vēl 11 šādi akmeņi, jo Akmeņi, kas bija tempļa aplim bija tieši 12... Pēc tam viņām vajadzēja doties uz Ibizzas kalnu un salikt šos kristālus kopā, tad ties izveidos ierīci, kas pieliekot kartei atzīmē Orākula atrašanās vietu.... Falipne aizmiga ļoti uztraukusies... Viņai bija tāC reibonis, ka viņa nesaprata neko, pat to, ka pa miegam atkal šaudās ar ugunīm un trāpa mugurenei...Pat to, ka tajā arī ir viņas kartes...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 21.10.2003 18:53

Klinta pašķīra krūmus... bet tur neviena nebija, taču tāda liela ala, kā kurmja rakums, gan bija palikusi.
"Dīvaini," Klinta noteica un devās atpakaļ, pie Falipnes. Tā gulēja.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 22.10.2003 17:38

Falipne bija pamodusies... Viņas soma jau bija apdzisusi, bet lielākā daļa karšu bija sadegušas un viņai bija palikusi tikai viena, kuru viņa bija apbūrusi kopš pagājušās reizes, kad tā aizdegās...Kur bija palikusi Klinta?.. Un nu viņām vajadzēja doties pāri Ledus kalniem uz Bereku.... Tajā bija jābūt nākamajam kristālam... Bet Falipni māca slikta nojausma... Ja nu Melkors jau tur bija paviesojies ?

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 23.10.2003 09:38

Klinta pavēroja Falipni un nolēma izstaigāties. viņa devās uz tuvējo pļaviņu un apsēdās rūgti smaržojošajā pļavas zālē. Klinta ievilka elpu plaušās un pasmaidīja - pirmo reizi pēdējo mēnešu laikā. bija tik daudz, par ko domāt.
Klinta palūkojās uz zizli. tas bija ļoti, ļoti tumšs. drīz jau tas paliks melns...
atklājusi, ko domā, Klinta skumji nopūtās. viņa būtu gatava uz teju visu, lai tas tā nebūtu.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 23.10.2003 13:43

Falipne izgāja ārā no alas un ieraudzīja Klintu... Viņa piegāja Klintai klāt un apsēdās līdzās... "Mums jākustas... Bereka ir pāri kalniem... Ledus kalniem... Melkoram būtu viegli tikt tiem pāri uz kārtējā drakoniņa, bet mums ir tikai zirgi... Nu labi - zirgs un vienradzis, bet tas nedod NEKO... ja nu viņš sadomā nobrucināt ledu un sniegus?... Mēs varam būt stipras, bet ne tik ļoti lai izdzīvotu nāves vētras , kas plosās tur augšā... Pat Melkors tās nevarētu pārdzvot... Neviens.... Pat ne Augstie... Tur nav apkārtceļa... Labāk ātrāk... Klint... Mums nav izvēles... Pasapņosi vēlāk... " Falipne aizsoļoja savākt mantas. Viņa paķēra "Raniel Day" mugureni un izskrēja ārā.... "Rassssmusss !!!!" ... Tad no tālajām , zaļajām Ledus kalnu pakalnēm izskrēja viņas baltais vienradzis... "Ir labi tevi atkal redzēt Rasmus... Bet mums jāiet ... piebaksti Klintai... Man vēl jāpaņem šis tas no Tempļa".... Rasmuss aiztecēja pie Klintas, bet Falipne aizskrēja uz Tempļa pusi.. Viņa paņēma kristāliņu, kurš atradās uz Saulespulksteņa starp ziediem ... Tad Falipne izskrēja ārā un gaidīja Klintu... Nākamā pietura - Berekas ala uz dienvidiem....

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 23.10.2003 17:34

"Es jau nāku," nedaudz īgna nokliedza Klinta un, pasaukusi zirgu, uzleca tā mugurā un gaidīja Falipni.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 12:08

Amme nosedās uz akmens.Meiča bija nezkur izgaisusi.
"Eww...ku kūūū raganaa!!"viņa nobļāva, tomēr varēja dzirdēt tikai atbalsi.
"Nu gan dod..!"viņa norūca...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 12:42

Melkors svilpodams laidās pa gaisu, zaudējis cerība vēl viņas noķert. Lai ir. Sūtīšu savējos pret nemierniekiem un kad viņas atnāks, viņām vairs nebūs kam dot to Pergamentu un tad es to dabūšu. Melkors izdzirdēja kādu bļāvienu un paskatījās zemē. Tur bļāva kāda meitene, sēdēdama uz akmens. Viņa likās dīvaini zināma

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 12:51

Helle sēdēja un sēdēja..
"Idiote...!"viņa noteica.Tomer tad viņa ieraudzīja..emm..Melkoru..
"TU..!!"viņa pavēra muti un laidās lapās...
Kaut tik viņš paliktu uz vietas..kaut tik..viņa domaja...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 13:01

Melkors vadīja pūķi virsū viņai. Sveika, sen neredzētā dumpiniece. He he, tas ir tik jauki atkal satikt tevi. Viņš runājot izvilka arbaletu un stāvus pacēlies tēmēja viņai mugurā. es jau domāju ka visas esat gājušas zudumā,bet izrādās ka esi vēl dzīva. Melkors triumfējoši sauca, uzšaudams augšā bultu. Kur tad pārējās. Mirušas vai?

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 13:05

Amme apstajās.
"Amn PO..i vispār, ko tu tā bremzē...ŠAUJ TAK NOST idiot...!"viņa norūca....
"Un no itā meža, tev ta vai tā neizdosies tikt..hāāāāāā...pat ne līdz Bereka kalniem...(no kurienes es to zinu? )"viņa ņirdza...
"Varēsi šite arī sapūt!!"

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 13:07

Cenšamies tēlot drosmīgo un asprātigo? Melkors norūca un noleca no pūķa izvilkdams zobenu. Tad parādi tuvcīņā, bez jebkādām burvestībām, tikai ar zobenu. Melkors izvilkdams savējo pielika asmeni pie bruņucepures. Es beidzot varēšu nokaut arī pēdējo vardi no tā sauktajām izredzētajām

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 13:07

Falipne bija iztaisījusies. Viņai uz pleciem bija soma un rokās karte. Viņa pati bija Rasmus mugurā un stāvēja uz klintsradzes blakus Klintai. Falipne bija gatava iet.Un viņas jāja uz vienu no VISBĪSTAMAJĀKAJĀm vietām visā Ūsenkritumu zemē - Ledus kalnu ceļu. Tas veda riņķos pa kalniem, kā arī taisni lejā uz aizām. Tur bija visvieglāk dabūt galu , kā arī visgrūtāk tikt pāri. Bet tas bija vienīgais tuvākais ceļš uz Bereku. Un Falipne jāja kopā ar Klintu , bet domāja, "Kur ir Grova, Danielle un Sharlle... Nemaz nerunājot par zivju tantiņu un Niennu un tās abas dīvainās - Minervu un Ammi, ko bija redzjušas pa ceļam..." Falipne bija nogurusi, bet pēkšņi kalnos izdzirdēja Melkora balsi... "Klint.. Labāk pasteigsimies... Negribētos VIŅAM atkal uzskriet virsū... ".....

(Ā jā... Saurij.. aizmirsu tev pateikt... Tev foršs avatar )(Berekas ALA criP...Un mežu sauc Nīrmelmijnoss... Kalni ir LEDUS kalni...Kad būs karte būs vieglāk )

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 13:10

"Ak Dies...vardi...kāds humors...!!"viņa ņirdza....Bailes no nāves, bija izgaisušas...un sen aizmirstas...
"Tuvcīņa...hāāā hāāāā...!!!Netaisos es šite rokas smērēt un mocīties...Ja nomirt, tad labāk ātri i, bez mokām..!!"
Tad viņa apgriezās apkārt...kaut bija dzirdama pakavu dipoņa...
Lieliski..viņa domāja..
(po...lai ir ala )

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 13:13

Melkors sākumā apjuka, bet tad nošņācās. Ak tad necīnīsies un man ir patiešām taisnība, "izredzētajās" iet tikai zaķpastalas, vārgules un m****s

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 13:15

"Oj, oj, oj...MANI PĒC..!!"likās, ka Melkors, ir maķen slims - šitādiem vārdiem mētāties...
Amme jau taisījās doties prom...
"Nu paliec, sveiks...!!viņa ņirdza, un tad skrēja kur acis rāda...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 13:18

Falipne nespēja mierīgi klausīties , kā Amme diskutē ar Melkoru - viņa teleportējās bez zirga un somas un pirmstam pateica lai Klinta dodas uz priekšu un velk Rasmuss līdz... Tad Falipne pēkšņi parādījās melkora priekšā ar saviem asmeņiem rokās... "Ak ta gribēji tuvcīņu... Dabūsi tu tuvcīņu" Un gaidīdama Melkora reakciju palidja gaisā... "Kas ir ?.. BAIL ??? " Falipne noteica... Viņu vēljoprojām mocīja atmiņas par Melkoru siltā gultiņa, bet viņa to neizrādija... Lai arī būtu tik viegli tagad uz vietas viņam novilkt bruņucepuri un nogāzt viņu zālītē... un tas būtu tīri jauki, ja vien Falipne neatcerētos, ka viņa ir izredzētā un Melkors neatteiksies no zobena ieduršanas viņai mugurā.. žēl... viņa NOTEIKTI nebūtu atteikusies no sūkšanās ar Melkoru zaļajā meža zālītē...

(ko ???... man taču ir jāturpina tā sajēga par sapni...un postojiet ARĪ sapņus... Ceļotāju MIEGS kā nekā... )

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 13:21

( vē, kas par sapņiem )

Ak tā? Melkors nostājās kaujas stājā un pavirpināja zobenu. Dāmām priekšroka visur, arī rindā pēc nāves. Sagatavojies ceļot uz zvaigznēm, Melkors noskaldīja un metās virsū

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 13:22

[*rēēēēc ]
Amme apstājās.Kaut kas bija atteleportējies.Viņa apgriezās atpakaļ.Ta bija Falipne ar saviem dzelžiem rokās.
"Woo hoo...!!"viņa noteica...
"Atkal jau viss no gala!!"viņa nopūtās, tomer nenoliedza, ka uzšķaidīts Melkors izskatītos DAUDZ labāk...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 13:28

(Nju es vienubrīd sapņoju par tavu ievilkšanu gultiņā... tas tāc sīkums )...

Falipne bija palidojusi gaisā un Melkors vienkārši aiskrēja par tālu ... tad viņa nolaidās... "Zini... šitie draņķi ir varen nepraktiski cīņām... Ja tu tiešām esi "Tumsas valdnieks" ar cieņu, tad vismaz normālu zobenu iedod... Citādi tu toč būsi vienkāršs , prasts mugurā dūrējs... RESPECT... Es NEKAD nedurtu sliktāk aprīkotam pretiniekam..." Falipne bubināja sēdot gaisā... Tad viņa vienkārši palaida vaļā savus dunčus un tie nokrita zālītē... ja viņa KAUT NEDAUDZ bija iepazinusi Mordredu tad viņam bija liels RESPECT... Un viņš negribētu lai Klinta vēlāk viņam brauc virsū , ka viņš nevar nogalināt sav līmeņa burvjus nešmaucoties...Falipnes rokas bija sakrustotas uz krūtīm.. Viņa vienkārši sēdēja gaisā vienu kāju pārmetusi pār otru.. Skaists , bet dīvains skats...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 13:33

Baigā joga jūties? Mordreds piecēlās un pacēlās kā milzīga ēna, redzams bija vien zobens. Nu ja tu tā, tad es arī viņš norunāja un no jauna, šoreiz jau veiklāk metās uzbrukumā, no sākuma tēmējot vēderā. Šitais prikols man jau sākt apnikt viņš domāja, taču laikam savādāk nevar.

( kur tev tādas domas radās?)

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 13:35

Šitaiz bij' varen rēcīgi...
Viņa nosēdās zālē un vēroja.
"Kur taks palikusi Klinta..?"viņa atskatījās apkārt...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 13:43

( Nu Saurij... tad jau tu esi mīktais !!... Tu laikam nemāki mani piebeigt nešmaucoties )

Falipne pēķšņi nez no kurienes izvilka zobenu - sudraba zobens, bet spalu rotāja mazi vipoleti dārgakmenīši... Tas bija burvju zobens... Viņa ar zobenu atsita Melkora uzbrukumu un bija manāmi redzams ka viņš ir pārsteigts .. Tad Falipne vēsā mierā novilka viņam ķiveri un nospieda viņu pie zemes. Zobenu viņa viņam atņēma. Viņa sēdēja viņam uz krūtīm ar ceļiem un visus tuvākos objektus , kuri varēja atrasties viņas mugurā pietiekami drīz, aizlidināja labi tālu. Tad viņa nolieca galvu un nosūca Melkoru... "Viņš nav PĀRĀK slikts šajā jomā... Es pat teiktu , ka man patika " nodomāja Falipne... "GOSH... es jau ATKAL sāku uzvesties kā nogribējusies govs...GOSH " ... Tad viņa kārtīgi iemauca Melkoram pa galvu un sasēja viņu. tad viņa pieskrēja pie Ammes.. " Eou meitēn... es tev neiesaku šeit klaiņot apkārt... Tu teleportēties māki ? " Falipne pajautāja un tikmēr savāca savus asmeņus un maģijas zobenu...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 13:47

Mordreds sāka klepot un rīstīties. Tāda sajūta, itkā viņam būtu pieskāries kas indīgs. Viņš ātri piecēlās un izvilka dunci( jau kuro reizi :svilpo) un meta Flapinei , tieši starp lāpstiņām,taču vējš to novirzīja zemāk un tas iedūrās viņai kājā. Tad Melkors veikli metās uz priekšu, pacēlis zobenu, lai viņu pārcirstu pušu

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 13:50

Amme skatījās uz šito skatu...
"Ko??Aaa..teleportēties...nu pro...!!"viņa noteica...
"Hāā..interesanti, ko par ito cirku teiks Melkors..!!"viņa pie sevis noteica un ņirdzaaaaaaa....
Tad Amme ieraudzīja, ka kaut kas skrien virsū..
"Bļāvienc...MALĀ!!"viņa norēca...un atkapās...apkart bija asiņu peļķe..
"F**k...kas paR miskasti..!!"viņa saviebās..

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 14:01

Falipne bija dabūjusi stulbu dunci savā kājā.. Viņai pie rokas bija savējais un to viņa ietrieca Melkoram plecā... Tad viņa paņēma roku un pielika to pie kājas izsaucoties "Divinnno" (jau otro reizi izmantoju to burvestību... laikam PĀRĀK daudz mani kāds ievaino )... Tad Falipne paķēra zobenu un bija gatava cīnīties pret Melkoru, bet viņa pieskrēja pie Ammes un paķēra viņas roku tad viņa meiteni vienkārši VILKA līdzi tālāk mežā... No šī meža nebija iespējams teleportēties, tāpēc Falipne veda Ammi uz izeju... Kā nekā - viņa taču pazina Nīrmelmijnosa mežu... Melkors viņas drošvien mēģinās panākt... Falipnes roka bija asiņaina, jo viņa bija pieskārusies brūcei... Vismaz sadziedēt to bija nieks...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 14:01

Ha ha Melkors nosmējās un nosvilpās. Pūķis no netālā klajuma metās viņam klāt. Melkors norādija ar roku uz meitenēm un pūķis sāka virzīties uz viņu pusi. Melkors no visa spēka izrāva to no pleca, taču bruņas bija tik izturīgas, ka duncis pat nebija ādu ieskrambājis. Pūķis metās viņām pakaļ un Melkors palika uz vietas stāvot un skatoties

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 14:04

Amme paskatījās debesīs...
"Lieliski..!!"viņa noteica.
"Tagad varēsim cepties!!"viņa noteica un tik skrēja uz priekšu.
````is melkors..viņa domāja...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 14:06

Falipne skrēja cauri mežam ko kājas nes... Pa kreizi, tad pa labi, tad atkal pa labi un tad tikai taisni... viņa mēģināja skaidri atcerēties kuri bija īstie ceļi... Pūķis viņām sekoja , bet tad Falipne atcerējās... Viņa palecās gaisā velkot Ammi sev līdz.. "tu gan esi smaga" noteica Falipne pārsteigtajai Ammei - viņas abas mierīgi lidinājās gaisā, bet tikmēr Falipne jau atkal bija pie zemes , taču Amme bija kokā... Faline izvilka burvju zobenu un ietrieca to pūķim vēderā... Pūķis apstājās, bet Falipne paķēra Ammi un viņas abas turpināja joņot uz gaismas pusi - meža izeju (tā ir ļoti tuvu, tāpēc gaisma )

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 14:10

(mēs gan esam nepārspējami )
Amme lidinajās apkārt, kā tāda..emm..nu labi.
"Starp citu..uz kurieni mēs ta rullējam a?"viņa apjautajās.
"Un kur tas IR Klinta?"viņa joņoja nopakaļ Falipnei...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 14:13

Melkors ieraudzīja, ka pūķis apstājas uzreiz saprata kas par lietu. Nolādētās raganas, vienmēr pamanās izsprukt un turklāt man būs jākāto atpakaļ uz Pili ar kājām.Tobrīd viņš bija aizmirsis. Burzum, viņš izsaucās un pār visu mežu sāka traukties sarkanas liesmu mēles.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 14:15

Amme apgriezās atpakaļ...
"Nu bāc...!!"viņa nevaldami lēkāja, lai izvairītos no uguns...
"Āā ā ā ā trāk k k k bur r r nos t t !!!!!!"viņa vaidēja...
Mežs sāka izskatīties pēc kaut kādas pekles...visu bija ieskāvušas liesmas...
"Tinamies promm?!!!"

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 14:20

Melkors pacēla roku un liesmas apņēma visas meža izejas. Jūs netiksiet laukā,viņš ļauni teica, divas no izredzētajām būs nosvilušas kā tādi nieka truši. Viņš vēlreiz nosauca Burzum, un liesmas sāka celties līdz debesīm un pat viņš juta nelielu siltumu. Tajā svelmē viņas nosmaks, vai sadegs. Cita ceļa nav

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 14:21

"TIZLAIS MELKORS.... MANU NĪRMELMIJNOSA MEŽU... Es viņu NOBEIGŠU !!!!! "Paziņoja Falipne.... Tad viņas ar Ammi bija ārā no meža Falipne pastāstīja Ammei , kur meklējama Klinta un kur viņai ir jāteleportējas (uz Ledus Kalniem )... Pati Falipne pacēla rokas un izsauca "Uglum !!!" un pār mežu sāka brāzties Milzīgs ūdensvilnis... Mežam nebija noticis neka slikts, jo tas bija maģisks un ļoti sens, bet dzīvnieciņi gan bija apsviluši...Falipne tūlīt pēc tam teleportējās uz Ledus kalniem un cerēja , ka aptēstais Melkors neiedomāsies šķērsot Tumšo mežu (tas ir tavas pils pusē - otrā Lebizas pusē, jo ir DIVI meži - Tumšais un Nīrmelmijnosa, katrs savā Lebizas pusē) un TAD pārlidot pāri Lebizai - tā viņam nebūtu lieki jāmaldās caur Nīrmelmijnosu un viņš jau uzreiz būtu pie Ledus kalniem...
Kad viņas ar Ammi bija panākušas Klintu bija atradusies problēma - Ammei nebija zirgs...

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 14:25

"Paga.., es takš nevaru ite vazāties kājām...!!"viņa noteica..
"Zirgs...amn vajadzīgs zirgs...!!"viņa noteica...
Amme domīgi apsaktījās apkārt.
"Man jau bij' zirgs, tik laikam viņš ir izcepies kopā ar visiem, pārējiem lopiem, šajā mežā."

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 14:32

Ieraudzījis vilni. Smaids Melkoram nozuda. Viņas ir dzīvas, atkal. Aiz dusmām viņš iespēra pa klinti tā ka visa zeme nodrebēja. Tad viņš aizteleportējās prom. Un atjēdzās pie savas pils vārtiem. Sardze nostājās miera stājā un atvēra vārtus. Ieejot Pagalmā, viņš redzēja ka daži vampīri bija atstiepuši bērnus. Atkal pa nakti viņi vazājās apkārt? Melkors noprsasīja ļauna paskata vecim ar līku ērgļa knābim līdzīgu degunu. Jā mans kungs, viņi irdina neliešu rindas, ēdot viņu bērnus. Labi, labi. Viņš noteica un iegāja pilī. Pa ceļam viņš satika vienu no saviem orku ģenerāļiem. Kungs, tas uzrunāja Melkoru, Vulugs šodien dzirdēja divu meiteņu balsis netālu no mūsu meža, viņas runāja par kautkādiem Ledus kalniem un.. Klusēt Melkors viņu apsauca. Tu laikam ceri ka man tagad jānesas viņām pakaļ? Nē nē ko jūs.. Muti ciet. Melkors dusmīgi norūca, sūtiet bruņotus orkus un cilvēkus uz to pusi. Paņemiet arī vilku jātniekus. Gūsteknes vest pie manis, vai skaidrs? un dzīvas nevis mirušas viņš nosauca, raugi lai tavējie izvirtuļi viņām neķeras klāt saprati? Jā, bet.. nekādu bet. Bruņas pret spēcīgākajām burvestībām jums ir? ir. Tad uz priekšu. ģeneālis gāja prom kautko murminot sev zem deguna. Ko tu teici? Melkors draudīgi viņam piegāja klāt. Neko neko, tas izbijies atteica es visu sapratu. Tad eji viņš pavēlēja un iegāja savā istabā

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 14:36

Falipnei iešāvās prātā doma... Viņa iesvilpās un viņaiklāt pierikšoja Rasmuss - viņas vienradzis... Viņa tam kautko ausī iečukstēja un Rasmuss aizjoņja... Pēc kāda laiciņa viņš atgriezās ... Un viņa pavadījumā ieradās skaists zirgs... "Tas ir Hulku , Amm... Ceru , ka tev ar viņu problēmas nebūs" Falipne noteica uzsmaidot Ammei. (izkatu atstāju criPas ziņā... )...Zirgam bija VISS vajadzīgais - sedli, sedlsomas, iemaukti un citi nepieciešamie nieki... Falipne uzleca Rasmuss mugurā (hehe.. es jāju bez sedliem *jūtas varen lepna* ). Nu viņām vajadzēja šķērsot Ledus kalnus... Drausmīga atmosfēra, tumšas alas, lavīnas (sniega lavīnas)...Auksts laiks bija pats MAZĀKAIS mīnuss...

(... Murgs)

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 14:42

"WoW..šitais rulzz....!!"viņa nopriecājās.Zirgs, bija melns ka kraukļa spalva, tadas bij' arī krēpes...
Kaut kur Amme sadzirdēja rēkoņu, šņākonu..kaut kas tuvojās...
Viņa palukojās uz Falipni.
"Tu neko nedzirdi?"viņa jautāja.
Pēkšņi no Melnā meža biezokņa iznira mošķu bars.Amme iekliedzās...
"IDIOTI...!!!MUMS IR BEIGAS!!Viņa atkapās kādus 3m atpakaļ.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 14:46

Savā plašājā istabā viņš sēdēja ērti atlaidies milzīgā, mīkstā un siltā krēslā, lēni malkodams vīnu un skatīdamies spogulī, kas rādija visu, ko viņš gribēja. Pašreiz viņš redzēja kā viņa kareviju nodaļa uzbrūk Flapinei un Ammei. Viņas jau nezin, ka pat viņu visspēcīgākās burvestības nenodarīs nekādu kaitējumu manējiem.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 14:51

(Daram tā... CriP... REDIĢĒ... bija pavisam CITAS meitenes , kas runāja par Ledus kalniem.. saurons viņas IT KĀ grib nopratināt , lai atrastu vieglāku vaidu lai tiktu APKĀRT Nīrmelmijnosa mežam... DUH !!!!.... Bet daram tā, ka mums uzbrūk CITI mošķi... !!!!Viņu mežs skaitās Tumšais...Mūsējais ir Nīrmelmijnoss...)

Falipne pacēla galvu... "O Fu**... uzbūra Ammei un zirgiem Aizsarglaukus - gan jau Klinta pati tiks galā.. (Crip.. tu taga vari izmantot tikai Airbaletu - zobens nevar izsist caurumu aizsarglaukam...)... Pati Falipne paķēra burvju zobenu un nesās nezvēru virzienā.. Kur viņa cirta tur orki LIDOJA pa gaisu (tākā 1. filmā , lielajā cīņā, kad Saurons gāja pa lauku un cilvēki šķīda uz visām pusēm )...

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 14:57

(rediģēju )
Orku atliekas krita apkārt.
Amme novaidējās.
"Stulbās orku asinis!!!Notraipīs man visas drēbes!!!!"viņa noteica....
Tad Amme savāca arbaletu...Drīz vien, sašķaidītie gabali "rotāja" zemi...
"Fuuh..!!"Amme nopūtās...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 14:58

Melkors izspļāva vīnu, bet tomēr vēl nepiecēlās.Tikko kā esmu pārģērbies un nomazgājies, jau atkal sākās ka bez manis nevar viņi tikt galā. Melkors lēni piecēlās uzlika sev bruņas un pasauca viņa Elitārās gvardes komandieri Magdudu. Viņš ienāca pie Melkora un palocījās. Magdod, savāc savus večus, mēs dodamies gūstīt vidējas bīstamības ienaidnieku. Magduda ļaunajās acīs iekvēlojās uguns, kopš kaujas pret saprātīgajiem zirgiem, viņiem nācās nīkt te apkārt. ārpusē Melkors šoreiz uzkāpa uz milzīga zirga, kura negantais rakstur bija vispārzināms. Pat tagad viņš bija saminis vairākus zombijus,kuri centās viņu izvilkt ārā. Melkors uz zirga lieliski derēja, jo viņam bija melnas bruņas un apmetnis. Aiz viņa lasījās Magduda kaujinieki, pilnās bruņās un Melkors ar viņiem ieauļoja mežā un devās uz kaujas vietu

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 15:00

Falipne tik cirta un cirta orkus.. viņai tas sāka pat IEPATIKTIES
(Sajaucu.. Pan pārāk daudz tēlu ar burtu "F")

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 15:02

Mordreds pacēla augšā zobenu, un aizmugurējie jātnieki viņam sāka jāt līdzās garā līnijā. Viņi tā jājot samina vairākus orkus kuri bēga un izjāja klajumā, kur Faereth vēl arvien (manā veidā) šķaidīja atlikušos orkus.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 15:02

"Klau, kapēc, tie mums uzbruka?Parastie meža orki(hā hā )neuzbrūk bez iemesla...!!"
Viņa palūkojās uz visu šito sviestu...
"Ceru, ka neko tādu mēs vairs nepiedzīvosim!!!F**k..pretīgās orku asinis!!!"
(a kas vēl par Fareth )

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 15:09

"bljā... Laižamies Amm... Nava laika.. tinamies pakaļ Klintai, jo kā redzams esam divas vien.. MELKORA INCOMING !!!!!" Falipne noķērcās.. Viņai bija totāls besis un viņa netaisījās šķaidīt vēl orkus... "Šķaidus Orkus"... (atkal pielietoju 2x... ).... Orki , kas bija atlikuši vienkārši uzsprāga, bet Melkoram aiz muguras jāja krutā kavalērija, bet falipne negribēja pārbaudīt vai Melkoram patika skūpsts...

(Es tak ākstos tikai )

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 15:12

Amme uzlēca zirgam mugurā.
"Bļāvienc..i kur tā Klinta!!"Klinta nekur nebija redzama.
Tad vina paverās uz Melkora pakalpiņiem.
"Kas par ģīmjiem...!!!!"viņa nepatikā noteica..

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 15:13

Falipne ieķērusies Rasmuss krēpēs joņoja uz priekšu, cerēdama , ka priekšā viņai ir Klinta, aiz viņas Amme, bet pavisam tālu - Melkors....

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 15:14

Tagad izveidojiet loku, lai viņas nepagūst aizlaisties Mordreds, nokliedza. Viņš arvien vairāk tuvojās abām meitenēm, kāds no aizmugures meta šķēpu un tas ķēra
Ammes zirgu. Viņa ar visu zirgu nogāzās, un Melkors pārleca tai pāri. Go, GO, Go, viņš kliedza auļodams pie Flapines. Ready or not here I come, viņš nosmējās un cirta viņai ar zobenu, no visa spēka, drošības pēc, vēl piespiedis ciešāk ceļus zirgam

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 15:18

Amme nokūleņoja no zirga.
"Loxz,!!"viņa norēca...
Zirgs bija pagalam...Amme noglaudīja zirgu..
"Ilgi, gan tu man nokalpoji..!!!"viņa noteica...
Naids pret Melkoru augu..Idiņš...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 15:25

Falipnes Rasmuss auļoja par ātru lielajam smagajam Melkora zirgam... rasmuss bija viegls , kā spalviņa un ātrs , kā zibens... Falipne bija pietiekami tālu un Melkors viņu nemūžam nepanāktu, ja vien viņa pati neapgrieztos un neauļotu pakaļ Ammei..

(SAURON!!!!... Tu NEDRĪKSTI nogalināt viņas zirgu bez viņas atlaujas... CriP... Tas ir Maģiskais zirgs (viņš nava Dead... Celies un jāj... )...)...

Falipne paauļoja garām Melkoram un viņš pat nepaspēja acis samirkšķināt, kur nu vēl viņai iecirst ar zobenu.. Falipne aizsita pa gaisu VISUS Melkora pakalpiņus izmantojot zobenu ... (Maģiskais... Nekas Sauron... Vēlāk es viņu pazaudēšu..).. Tad viņa pieliecās pie Hulku (vai kā viņu sauca) un izdziedēja ar to pašu veco "Divinnno"... Tad viņas abas ar Ammi joza pie Klintas uz zirgiem.. Atkal paauļojušas garām Melkoram viņas uz priekšu triecās ar milzīgu ātrumu, jo viņām vēl bija jaatrod Klinta...

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 15:30

"Nu tad BEIDZOT!!!"
Priekšā stāvēja Klintas stāvs.
"Klinta, Klinta - ĀTRĀK!!!!!!!!!!!!!"viņa nokliedza....

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 15:37

Mordreds aiz niknuma norēcās. Nogaliniet viņas, abas. No otras puses izauļoja vēl vesels bars, ar gariem šķēpiem bruņotu cilvēku. Tiem bija jānogriež ceļš. Melkors iecirta piešus zirgam sānos līdz asinīm un tas sāka auļot vēl ātrāk. Viņš traucās mežonīgā ātrumā, visiem pa priekšu. Zobens tam mirdzēja saulē

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 15:41

Amme apgriezās atpakaļ....
"Aamm....viņš mūs panāks...!!!"viņa noteica,"Es kapju nost no zirga un mūku.savadāk beigas!!!"
Amme nolēca no zirga un metās tuvakajā mežā....
Amme rāpoja, lai trakie viņu nepamana...
Viņa apstajās, un ieklausījās klusumā...
"Nu bāc..!!Šitetak pilns ar ērcēm!!"viņa noteica.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 15:45

Klinta un Falipne joņoja pa kalnu ceļiem... Sniegs mirdzēja saulē un žilbināja acis... Pie kārtējā ceļa uz leju Klinta un Amme aizjāja, bet nepamanīja, ka Falipne apstājas... Falipne izvilka zobenu un nostājās priekšā ceļam (kā Arwen 1.filmā ar Nazguliem (laikam tā tos sauca)....no sērijas COME AND GET HIM IF YOU CAN... Tūlīt sekos tizlais elfu valodas pakaļdarinājums )...

(Meža te tuvumā nav - ir tikai Nīmelmijnoss, kurš ir vairākus tūkstošus metru ZEM mums - mēs jājam pa augstiem kalniem.. Pietam - ar zirgu būtu DAUDZ ātrāk... )

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 15:49

( nu labi vienalga. uzradās vēlviens pulks un miers.)

Viņš dzirdēja kā pārējie apstājās aiz viņa, laikam tos bija pārsteidzis Flapines izgājiens. Melkors mazliet piebremzēja, tomēr tad atkal sāka jāt (vēl ātrāk par nazguliem GP 1. filmā.) Vēl tikai neliels attālums un tad Melkors varēs cirst viņai galvā

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 15:53

(````..tu labāk močījies ar to Melkoru...savādāk ta skriet, skriet, i skriet i dikti ilgiiiiiiiiiiiiiiii )
Viņa sēdēja krūmāja un gaidīja...
Trakie jaja garām...
"Ejiet, vien tālāk, tālāk..!!!"viņu runāja.
Par laimi mošķi aizgāja tālāk...
"Fuuh..!!"

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 15:56

"Alinoxium tik krefestinomurum du es fou vjenammorestuka dreffemorijum estefianse" Falipne nomurgoja kautkādu textu mistiskā valodā un iedūra zobenu sniegā... No augšas sāka krist milzu lavīna, ko nebija iespējams aizvākt ar maģijas palīdzību...zobens tur palika iesprausts , lai sargātu krustu - šo zobenu nebija iespējams aizvākt un lavīna tāpēc bija mūžīga...(Sauron - tu protams vari tikt pāri, tikai lidojot !!! )...Bet kur bija palikušas Amme un Klinta?

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 16:01

Melkors nepaspēja nobremzēt un Lavīna viņu notrieca no zirga. Zirgs uzreiz tika saskaldīts gabalos, taču Melkors vēl turējās, lai gan lavīna raka viņu dziļāk un dziļāk. Jātiek...līdz....zobenam..... viņš noelsās un virsū uzkrita pamatīgs sniega blāķis

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 16:09

(Sauron... Labais... *rēc pilnā kaklā* )

Falipne jāja uz priekšu un cerēja , ka Amme ir šajā lavīnas pusē, bet tā bija tikai varbūtība... Falipne aizteleportējās uz otru lavīnas pusi un Melkora asissuņiem palavījusies garām iespurdza tuvējos krūmos , kur arī uzdūrās virsū Ammei (teleportēties var tikai labie - me , Amme, Klinta, jo tur tas zobens uztaisa vairogu un sliktie cauri netiek..)...."Amm... Nāc... teleportējamies... Zirgs apskries līkumu un mūs panāks..." Falipne čukstus noteica Ammei...

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 16:13

"Kas tur par sviestu!!"viņa noteica..
"Tu piečakarēji Melkoru??"Amme tik ļoti gribēja dzirdēr "JĀ".
Tad jau viņa piecēlās un tinās promm...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 16:14

"Es uztaisīju lavīnu un Melkors ir ZEM tās... Taga aši tinamies.. viņa asissuņi vēl ir tur" Falipne noburkšķēja un teleportējās uz pretējo lavīnas pusi... (asinssuņi ir tāC izteicienss.... )

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 16:41

Lavīna pēkšņi sāka kust. visur sāka līt nepanesamas dubļu straumes. Melkors knapi ar pēdējiem spēkiem, izvilkās ārā, sekli elpodams. eh, par to tu vēl samaksāsi draņķe, viņš nosēcās un pakrita, tad izvilka zobenu un knapi uz tā balstīdamies viņš mēģināja teleportēties, taču nekā nesanāca. Viņam ārkārtīgi sāpēja ribas kad viņš elpoja, acīmredzot tās bija lauztas. no klints stūra izauļoja viņa kareivji. Dodiet šurp zirgu, Melkors klusi noteica,bet skanēja draudīgi. Viens paklausīja un uzsēdās uz biedra zirga. Tā viņi aizauļoja, jo dubļu straumes sāka vēl tālāk plūst

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 16:44

"Kruti!!!"Amme nopriecajās.
"Jāsameklē Klinta!!!"Amme vien nopriecāties nevarēja, ka šitādi sūdi Melkoram...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 16:49

"tā draņķe man vēl samaksās... HA !!!... Ko viņš no sevis iedomājazzz ?... "Noteica Falipne pamatīgi ņirdzot.. Viņa bija redzējusi viņa sejas izteiksmi.. Un viņai palika neomulīgi.. Tas bija redzams viņas sejā... Amme drošvien to jau bija pamanījusi, ka Falipne vairs neizskatās priecīga... Viņai bija... ŽĒL Melkora... Un arī bail no viņa... Viņai bija bail.... Un pietam ļoti bail... (criP... Bafijas laikam nava forumā... tākā KLintu sameklēt mums var izrādīties par grūtu... )...

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 16:54

[taksh vinjai buus gruuti veelaak saakt speeleet, aj lapi]
"Kas tev notika??"viņ jautāja Falipnei.
"Vai tad tevi nepriecē Melkora zaudējums!!"viņa triumfējoši noteica.
"Kaut tik vinš noslīktu!!!!!!!!!"viņa nokliedza.
"KAUT TIK!!!"

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 16:56

"Man ir nojauta, ka tikviegli mēs no viņa vaļā netiksim..."Falipne noteica ar rūgtumu sejā...

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 16:57

"Nu un...jānogalina, janogalina..!!"Mdam..Amme bija nedaudz aizrāvusies.Bet Melkors bija tāds idiņš...
(labi kustamies..)

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 17:00

Melkors atkrita savā gultā ar pārsaitētām ribām un vēl joprojām ar pūlēm elpodams, pie viņa gultas stāvēja ārsts. Jums, mans kungs, nevajadzētu ar burvestībām mēģināt sevi salabot, tas tikai vēl pasliktinās stāvokli un labākais, ka kādu nedēļu jūs mierīgi guļat. Mierīgi gulēt? Melkors iesaucās, taču iesāpējās ribas, mierīgi gulēt kad šitā nolādētā ragana vazājas apkārt? Nē. nu ko tu vēl neizdomāsi. istabā ienāca kāds orks. izsūtiet patruļas pie kalniem, vajdzības gadījumā blieziet viņas nost. Melkors auksti noskaldīja un orks kopā ar ārstu atstāja viņu vienu.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 17:03

Falipne uzsvlipa un atkal bija parādījies Hulku (katram zirgam/animalam var būt viena superspēja - šitais var teleportēties, bet manējais ir vienradzis (visādi prikoli)...)... Tad viņas abas ar Ammi turpināja ceļu..."Paklau... bet es pat nezinu vai tu esi izredzētā..?.. Pastāsti par sevi nedaudz, ja jau tu taga esi mana ceļabiedrene... Es dodos uz Berekas alu kopā ar Klintu... Trūkst vēl Grovas, Niennas, Danielles un Sharlles..." Falipne turpināja jāt, bet domas par pārējo likteni viņu vajāja lai kur viņa dotos...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 17:11

Melkors visu laiku lūkojās ārā pa tuvējo logu, kas bija viņa gultai tuvāk un tā viņš lēnām iemiga, siltā tumsībā. Viņš redzēja ka atkal ir piecus gadus atpakaļ, savā mājā un ar asiņainu zobenu dur nost savu māti, kura ar asarojošām acīm skatījās viņā un tēvu, kurš locījās savā pēdējā agonijā, taču tad viņi pēkšņi cēlās kājās un ar tukšiem acu dobumiem nāca virsū. Melkors nokliedzās Burzum, un viņi sāka degt,tad viņš izrāva zobenu un metās tiem virsū kapādams un sizdams, tomēr viņi nekrita zemē, bet cēlās un nāca virsū. Tad Melkors izskrēja pa durvīm un ieraudzīja tūkstošiem bālu seju ar tukšiem acu dobumiem. Melkors atvēra acis un jau atkal spīdēja saule.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 17:18

(labie murgi Saurij !!! )

Falipne Cerēja uz drīzu Ammes atbildi un uz drīzu Berekas alas sasniegšanu, jotuvojās nakts - viņām bija jāatrod Klinta, jāpaēd, jāatrod Kristāls utm..... Un vēl paliek Melkors... Bet viņš no ceļa būs nost vismaz 1 nedēļu...

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 17:25

(man baigi negribās, raxtīt tos visus murgus par izredzētajām - vēlāk... )
```` ```` ````....Amme pastāstīja savu stāstu...
Sāka aizdomīgi burkšķēt vēders.
"Uhh..baigi gribās ēst...nu bāc nevaru!!"viņa noteica.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 17:28

Viņa istabā ienāca ārsts un nobažījies skatījās. Vai jums rādijās murgi ka tik bāls esat? es vienmēr tāds esmu Melkors iebilda un dabū mani ātrāk ārā no gultas,es negribu gaidīt to nedēļu līdz man nāksies celties. Ārsts nogrozīja galvu, baidos ka jūs vēl nedrīkstat vicināt zobenu. Jums taču ir tik daudz karavīru, sūtiet tak tos. Melkoram acīs iezagās bīstams mirdzums. Paklau tu.. grāmatu žurka,gādā man tūlīt kārtīgas zāles lai es šodien varu celties, ja tev sava galva ir dārga. Ārsts nobijies sāka raustīt valodu p..p.pav..vēln.n.niek. E..es nnnnnevaru. Varēsi gan jeb man pasaukt Gorru, viņš ar tevi mācēs izrēķināties. ārsts vēl vairāk nobālēja un izvilka pudelīti. Dzeriet šo te kungs, tā dos jums spēku, tikai jūs nedrīkstat straujie elpot vai uzņemties lielu fizisku piepūli, arī burvestībās. Blablabla Melkors noņurdēja, ātri izdzēra sausu pudeli un juta sevī ieplūstam spēkus. Atvediet manas bruņas viņš nokomandēja ārpusē esošo orku. Pēc brīža, ģērbies izturīgās melnās bruņās, viņš atkal sēdēja zirgā un jāja ārā no pils

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 17:32

Falipne ieraudzīja tuvāko pāreju nost no kalna... Tā bija īstā.. Kad viņas bija nojājušas lejā Falipne pilnos auļos metās pa pļavas taku uz Bereku.... Cerībā , ka Amme ir gudra un seko viņai Falipne turpināja jāt... Kad Amme viņu bija panākusi Falipne piejāja pie upes.. Tur bija stāvi krasti un zenas, šauras takas... Pa vienu no tām Falipne sāka jāt uz leju. Kad viņa bija nonākusi pie kāda slēpta dobuma, Falipne piespieda kādu slepenu iedobīti un atvērās eja. Pa to viņas ar Ammi jāja līdz lielai alai, kura sadalījās vēl dažās - virtuvītē, templī un guļamistabās...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 17:37

Melkors izjāja no meža, te vēl bija redzamas pakaļdzīšanās pēdas. Viņš sāka jāt straujāk, un drīz vien sasniedza pāreju, kur bija cietis no lavīnas. Zirgs skaļi iezviedzās gandrīz paklūpot sniegā. Muļķis, Melkors nolamājās un ar papēdi iespēra zirgam pa sāniem. Turpat netālu viņš ieraudzīja kādu taku, pa kuru viņš arī nogriezās

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 17:42

"Mmm..jauki!!"Amme apskatīja alu.
"Ēst, ēst, ēst!!"viņa noteica.
Ala bija tik mājīga.., ka nekur iet negribējās, nekuur...Varētu sēdēt un sēdēt...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 17:47

Melkors jājot pa taku, pamanīja ka kalni pamazām kļūst lēzenāki. Tālāk jau varēja dzirdēt šalcam upi un zirgs no nemitīgās jāšanas bija izslāpis. Melkors meklēja kur labāk nolaisties lai zirgam būtu vieglāk, tad izdzirdēja savādas balsis. Viņš ātri uzvilka apmetni virsū bruņām un izskatījās pēc vienkārša ceļinieka

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 17:48

(Hei hei !!!.. Nevajaga jau TŪLĪT mūs atrast !!! )

Falipne ieskrēja tempļa zālē un ātri sameklēja noslēpto kristālu. Viņa to ielika somā pie pirmā kristāla (WOW... JAU 2 !!!... vēl tikai 10 vajadzīgi...).. tad viņa devās uz virtuvīyi lai Pievienotos Ammei, kura jau laimīgi tiesāja vakariņas...

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 17:50

Amme laimīgi sēdēja krēslā.
"A kas tev rokās??!"viņa paskatījās uz akmeni,"Aaa...kristals..mm..skaidrs!!"viņa noteica..
"Klau, ite ir tik labi..man nekur iet negribās...Nu rēāli kruta vieta..!!!"viņa rija vakariņas...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 24.10.2003 17:54

( tās neesat jūs)

Es dzirdēj, ka kalnos, pats Melkors dabūjis kārtīgi no kādas burves. Melkors? ko nu muldi skanēja otra sīciņā balss, viņam nekas nevar pretoties. var, es vēl pats redzēju kā viņš jāja grīļodamies no kalniem. pie upes staigāja, divas savādas radības, laikam kādi ūdens iemītnieki,Melkors nodomāja, spriežot pēc žaunu atverēm, tomēr lai vien kādi viņi būtu, nekas nedod viņiem tiesības aprunāt to neveiksmi. Melkors drūmi noteica un noleca no zirga. Tā, sīkaliņi, iepazīsimies, esmu tas kurš dabūja no burves. Viņš ļauni nosmīnēja un vienu nospieda ar savu zābaku. Otrs iekliedzās,bet vairs neko nepaspēja izdarīt, jo arī viņu skāra spēriens.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 17:56

Falipne paķēra hamburgeru un sāka to gremot. Apmierināti paskatījusies uz Ammi viņa tai noteica : "Nu jā.. es jau arī negribētu, bet Melkors var uzrasties katru mirkli.... Un no šejienies mums būs diezgan grūti izmukt..." falipne paņēma vēlvienu burgeru un uzvārīja karsto šokolādi. Tad viņa nosēdās pie galda , kur tupēja Amme un ar viņu kopā ēda... Tad Falipne devās uz guļamistabu nosnauzties... Vismaz līdz rītam viņas tur varētu palikt...

(Hallo!!!... kāds manu AVATAR un BANNER pamanīja ???... Man AijuX uztaisīja... Tiem , kas nezin manus tēlus - Bannerī tā , kas ir pa vidu un tā, kas pa labi ir Falipne )

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.10.2003 18:06

Ammei prāts uz gulēšanu nenesās.Viņa izgāja laukā un skatījās zvaigznēs.Viņa meklēja zvaigznājus.
Tomēr miegs uzmācās, kā nelūgs ciemiņš.Viņa iamiga turpat laukā.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.10.2003 18:51

Falipne bija jau sen iemigusi... Viņa sapņoja.... PAR MELKORU (jā zinu... Nodrāzta tēma ) ... bet tas viss bija itkā realitātē...

Fareth uzmodās no dīvaina trokšņa.. Tie izklausījās pēc smagiem soļiem.. Tādi varēja piederēt tikai kautkam smagam... Jeb arī kādam, kurš ir nokrauts ar bruņām... Melkors... "Es teicu , ka tu man par to samaksāsi stulbā ragana... Tu mani pazemoji, salauzi pāris no maniem kauliem un vēl paņirdzi... Tagad - tu mirsi.." Atskanēja Melkora balss un viņš parādījās vienā rokā turot Klintas galvu otrā - Ammes galvu... Viņas bija mirušas... Tad uruk-haiji ienesās iekšā un nometa arī Sharlles, Danielles, Niennas, Vilmas un Grovas līķus... Falipne sabruka uz ceļiem un skatījās uz līķiem tāpat , kā toreiz, kad Melkors bija nogalinājis Falipnes vecākus... Viņa vienkārši saļima un nespēja bilzt ne vārda... Viņai pat nebira asaras... Viņa vienkārši sēdēja, kā pārakmeņojusies... Dzīve pavisam noteikti GĀJA UZ LEJU... Tad viņa piecēlās un Melkors viņai vēderā ietrieca zobenu... Tas iznāca pa otru pusi ārā... "Ja es miršu, tu nāksi man līdz" noteica Falipne.. Viņa paķēra savu dunci un ietrieca to Melkorā... Viņi abi nokrita un uruk-haji nesaprazdami , kā palīdzēt savam vadonim aizmuka, jo ja Melkors atcerēsies savus neko nedarošos pakalpiņus viņi visi tiks piebeigti...

DUF!!!!... Falipne uztriecās augšā no miega pa īstam... Amme mierīgi krāca ārā... Nekas nebija noticis... Ja neskaita to, ka pati Falipne bija nosvīdusi un viņas roku rotāja skaistas asinis... Protams tās bija asinis no dienas pārdzīvojumiem... Viņa bija aizmirsusi tās nomazgāt... Falipne atkal laidās miega - šoreiz BEZ sapņiem, jo Falipne iedzēra kādu no mikstūrām, kas viņai bija līdz un kura palīdzēja pret nevēlamiem sapņiem...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 25.10.2003 07:42

Melkors paskatījās uz abiem līķiem. Vot tā ir kad muld par daudz viņš klusi nosmējās un zirgs tikmēr dzēra. Par šito laiku tak viņas nekur nevarētu pazust. Melkors domāja un skatījās apkārt, tomēr varētu gan, kamēr kārpijos no sniega ārā. Labi, jāmeklē tālāk. Viņš nosēcās un uzleca uz zirga. Tas sāka auļot augšā, pa nelielu taku,kas veda aaugšup krastam.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.10.2003 16:30

Falipne piecēlās... Prāts uz gulēšanu nenesās... Viņu atkal māca nelabas nojautas par pārējām izredzētajām - KUR ELLĒ VIŅAS BIJA ???... Viņa taču tik kārtīgi bija mesidžu akmens bluķī Izredzēto Asī... Un tad vēl Melkors... Brrrr... Tas sapnis viņai uzdzina drebuļus.. Viņa negribēja mirt... Ne tā....
Amme bija iemigusi pie alas... Falipne viņu pacēla un iestiepa gultā... Tad Falipne noslēdza eju un devās pastaigā gar upi... Pēdas...Un divi līķi... MELKORS.. viņš šeit jau bija pabijis... Falipne metās atpakaļ uz alu... tur viņu Melkors nespētu atrast... Ne tur... Un viņa aizslēdza alas sienu tā, lai neviena maģija to nespētu atvērt... Viņa un Amme varēs doties pa apkārtceļu... Tad Melkors viņas tiešām neatrastu....

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 25.10.2003 16:39

Jājot pa stāvo krastu,viņam likās ka lejā kautkas noskanēja. Piejājis pie klints malas, viņš neko neieraudzījis griezās atpakaļ un nolēma noslēpties starp klintīm. Es zinu, ka viņām te ir izeja. Melkors pie sevis čukstēja, agri vai vēlu es tās noķeršu. Viņš uzmanīgi uzjāja kalna virsotnē un apstājās. Tumsā varēja redzēt leju, taču no lejas viņu nevarēja redzēt

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.10.2003 16:42

Falipne centās uzmodināt Ammi.. Amme nešancēja... Viņa bija nolūzusi un celties netaisījās... "BUGER !!!..." nodomāja Falipne... Ir nu gan laiks snauduļot... Tieši kad viņām jāmūk... Protams Falipne viņu varēja atstāt, bet Amme nemācētu tikt ārā pa alu... Un Klintas ar nekur nebija... Tas točna bija Buger...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 25.10.2003 16:52

Zirgs nemierīgi mīņājās uz vietas, Melkors noleca no tā un viņa dzelžu zābki atsitās pret klinti un kautkas nodārdēja. Kamēr vēl nekas nav, sakuršu te ugīti kā vienkāršs ceļinieks un attiecīgi apģērbšos. Virs bruņām, viņš uzvilka vecas ceļa skrandas un bruņucepuri nomainīja ar parastu apmetņa kapuci. Tad viņš salika dažus akmeņus un nosaucās "Qudig" uzreiz akmeņi sāka degt. Noderīgi diezgan, viņš nodomāja un no somas izvilka gaļu. Laiks mieloties

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.10.2003 17:16

Falipne pastiepās pēc lapeles un uzskribelēja bēgšanas plānu. Viņa atvilka abus zirgus un sakrāva Ammes un savas mantas... Viņa uzmeta Ammi uz Hulku muguras un ar vienu no savām gudrajām burvestībām piesēja klāt zirgam. Tad viņa pati uzleca uz Rasmuss muguras un devās pa slepenu pazemes eju uz Peipas pļavu veco koku... Tur koks bija tikai burvestība.. Falipne novāca koku nost un sāka jāt uz priekšu . Aiz viņas nemierīgi rikšoja Hulku. Viņa jāja pāri pļavām uz Levindas alu. Viņa pat nesaprata vai tā bija vistuvāk vai ne - viņa vienkārši ceļu uz Epas zināja vislabāk... Tad bija Levindas, Drakunas un Omegas alas... Cerībā , ka Melkors nav viņu pamanījis Falipne joņoja uz priekšu.. Protams , kur ir Klinta Falipne nezināja...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 25.10.2003 17:27

Melkors tālumā izdzirdēja soļu dipoņu, un izšāvis uz turieni gaismas staru, viņš redzēja kādu jātnieku, pareizāk sakot jātnieci, jo tā bija viņa. Tā ir viņa Melkors nošņācās un pametis visu uzleca zirgam mugurā un milzīgā ātrumā sāka auļot pa kalnu zemē. Viņš auļoja gandrīz aklā tumsā, tomēr tālumā varēja sadzirdēt auļojošu jātnieku un viņš pats un zirgs tumsā redzēja ļoti labi. Aiz saspringuma, viņš neiedomājās par bruņucepuri, kas palika turpat apmešanās vietā, tikai saspringi turēja zobena spalu un zobus sakodis jāja gandrīz vai vēja ātrumā. Priekšējā jātnieka soļi kļuva skaidrāk sadzirdami

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.10.2003 18:36

Falipne sadzirdēja VĒL kādu citu pakavu dunoņu.. MELKORS.. Hulku ar Ammi jau bija aizjoņojis uz alu, bet Falipne negribēja mocīt savu nabaga vienradzi, kurš nebija radis pie šādas izpriecas.. Viņa piecēlās tupus uz Rasmuss un ieķērās viņam krēpēs.. Palūkojusies atpakaļ viņa tiešām saredzēja Melkoru... Viņas acis aizmiglojās un viņa pieplaka Rasmuss.. Vienradzis āja ātrāk par vēju - tas nesās uz priekšu kā zibens bulta... Falipne izvilka savu dunci un meta to ļoti precīzi , trāpot Melkoram plecā (ATKAL ). Duncis bija DRAUSMĪGI ass un tas iztriektos cauri visspēcīgākajām bruņām... Asmens bija ievainojis Melkora roku un noteikti viņam nepatika... Falipne centās panākt Ammi un Hulku bet tie jau bija nokļuvuši alā... Falipnei atlika tikai akli jāt uz alas pusi izvairoties no Melkora uzbrukumiem...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 25.10.2003 18:47

Melkors sajuta savā plecā asas sāpes. Viņš gandrīz izlaida no rokas zobenu,tomēr paguva ar otru roku saķert to un pieplakt pie zirga kakla jo viņš vairs neturējās ar rokām. Izrāvis no pleca dunci, viņš to nometa, taču zirgs pēkšņi nobremzēja un Melkors neturoties vairs, krita nost no zirga. Ārsts bija teicis lai viņš nepārpūlas, taču naida liesma viņu turēja pie dzīvības. Elpot bija arvien grūtāk, ribas šausmīgi sāka sāpēt un viņam nebija spēka pat Teleportēties. Nometis zobenu,viņš apsēdās, bet tomēr akal ar pūlēm piecēlās un satvēris zobenu knapi uzkāpa zirgam mugurā. Tomēr viņš apņēmās nemst sekošanai mieru un devās tālāk, grīļodamies seglos

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.10.2003 18:53

Falipne cerēja, ka ir atrāvusies no Melkora , bet ātro jāšanu nepārtrauca - viņai bija bail no tā, kas varētu notikt ja viņa apstātos... Viņa jāja un jāja alas virzienā , bet doma, ka Melkors viņai seko , Nepameta...

(Tu man neseko ja ? )

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 25.10.2003 18:59

( cenšos,bet nevaru)

Viņš turpināja jāt. Visa apkārtējā ainava viņam rēgojās kā piķa ezers kurā viņš lēnām grima. Tad vēlreiz apstādināja zirgu, nokrita zemē, un turpat arī palika. Bezspēcīgi gulēdams viņš vēl prātoja. Nez vai visam jau gals pienācis, viņš centās pasmīnēt, tomēr nespēja. Laikam jau visam gals. Viņš sajuta dīvainu karstumu kas lēnām izplatījās pa visu ķermeni. Tad viņš iegrima aizmirstībā

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.10.2003 19:16

Falipne palūkojās uz Melkora pusi un ieraudzīja pamatīgu gabalu atpakaļ viņu guļam zemē blakus viņa zirgam.... Falipne neapjēdz ko dara... Viņa pagrieza Rasmuss atpakaļ un jāja pie Melkora... "Es viņam neļaušu nomirt... Es zinu, ka viņš to negribētu.. Kurš tad gribētu nomirt lauka vidū ? " Falipne nodomāja nolecot no Rasmus un pieskrienot Melkoram. Viņa palūkojās uz brūci.. ŠAUSMAS... Viņas asmenis bija atstājis pamatīgu robu... Ja protams vēl neskaitītos fakts, ka asmeņi, kas pieder Falipnei ir saindēti ( )... Viņa paķēra no somas pāris pudelītes un skaistu, sarkanu lakatu (mans mīļākais, pieņemsim.. tu viņu NEDRĪKSTI izmest pēctam .. Glabā par piemiņu )... Viņa paņēma arī kādu citu , bet šoreiz baltu auduma gabalu. Uz tā viņa uzpilināja kādu dziru un pielika pie Melkora pleca. Tas protams bija dezinfikcēšanai.. Viņam drošvien ĻOTI sāpēja, jo Melkors iekunkstējās... Viņš bija bezsamaņā.... Falipne paņēma , kādu citu pudeli un atvērusi to atvēra arī Melkora muti. Viņa šķidrumu ielēja viņam mutē un viņš to norija. Tad Falipne paķēra trešo pudelīti un un iezieda brūci. Tad viņa ar sarkano lakatu aptina Melkora plecu ( Nezinu , kā es to dzīvē izdarītu , bet tu tak negribi Mirt ? )... Tad viņa sakrāva pudeles somā un uzvilka Melkoru zirgā. Tad viņa nenoturējās un viņu nosūca. Tad Falipne atkal atjēdzās un iepliķēja zirgu.. Nu tas joņoja atpakaļ uz Melkora pili... Falipne sapņaini uzleca uz Rasmuss un tumsā aizjāja pa Peipas pļavām....

(Ā jā.. Tās 2 pudeles.. 1. bija miegazāles + sāpju noņēmējs ( tas tāpēc, ka visi, kas dzer pretsāpju līdzekļus grib arī aizmigt ) , bet 2. bija brūci dziedējoša smēre... Turies Saurij...!!! )

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 25.10.2003 19:29

Melkors īsti atjēdzās tikai, kad atradās cietokšņa vidū. Pie viņa pieskrēja klāt vairāki karavīri un palīdzēja viņam nokāpt. Ieraudzījuši sarkano lakatu viņi saskatījās ,bet neko neteica. Nolāpīts, Melkors sekli elpojot izgrūda, es nevēlos neko citu kā gultu. Tam kaktu dakterim bija taisnība. Iegājis istabā, viņam orki gribēja palīdzēt novilkt bruņas. taču viņš tos padzina. Lēni vilkdams nost krūšu sargu, viņš nesaprata kas tas par lakatu, kad pieskārās plecam, tas iesāpējās, vairāk neko neiazticis, viņš ātri pārģērbās un iesēdās mīkstajā krēslā pie kamīna un skatījās ugunī. KAs viņu bija saārstējis un kapēc viņš domīgi visu laiku atkārtoja kapēc, kādam mani bijaj jāglābj, kādēļ. Istabā ienāca vairāki bruņoti karavīri. Pēc tam Melkors noņurdēja. Tomēr tie negāja ārā un paskatījies uz tiem, viņš redzēja ka tiem nav acu un viņi ir līķa bāli. (atkal jau rādās , bet ko lai dara ) Viņš ātri piecēlās un sniedzās pēc zobena. Un atkal viss ietinās dūmu virpulī

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.10.2003 19:42

(HEHE... Man tā tevis glābšana bija jau sen padomā - ja tik izdotos tevi tā pamatīgi piekaut lai pēctam varētu GLĀBT... to bija grūtāk noorganizēt.. )

Falipne jāja, bet vairs nespēja... Viņas ķermenis jutās izsmelts , bet viņa pati nespēja domāt par NEKO... viņa apstādināja Rasmus pie kāda koka.. Nolekusi no vienradža viņa aizrāpoja līdz kokam un tur atstutējās... Viņa nespēja kustēties.... Sajūta bija tāda it kā viņai , kas būtu iekodis... Viņas ķermeni pārņēma nebijis karstums... Tas sitās viņai cauri un viņa vai mira nost... Tad viņa nolaidās pie kāda paugura zemē.. Tur viņa nolika no somas izņemtu drēbju kaudzi un nogūlās... Drudzis viņu pilnībā paņēma... Viņa apsedza sevi ar segu, ko bija apbūrusi pirms tam... sega pielāgojās viņas vajadzībām jebkurā laikā - ja bija karsts sega kļuva vēsa un mitra - lai novērstu drudzi un temperatūru, bet ja bija auksts sega palika silta un sausa - tā meitene nevarēja nosalt... Tad viņa atkal un atkal domāja - No kurienes šis nespēks ?... Viņu bija pārņēmusi kautkāda veida inde, kas viņu neatstāja... Un tad Falipne iegrima dziļā, murgainā un sviedrainā miegā....

(Sauron... Vai tu to lakatu jau nometi ? .. Es tikai jautāju... un jā... aizmirsu.. Tā dzira, kas bija dezinfekcijai novāca arī indi.... Taga tu nemirsi ... Un LŪDZU ... Glabā to lakatu.... Pat varbūt apsien viņu kādreiz par piemiņu.. Tad atklāsies kas tevi izglāba ...)

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 25.10.2003 19:49

( baac, es tagad eju)

Melkors pamodās viss nosvīdis, un apkārtējā grīda bija vienos caurumos. Acīmredzot viņa nespēks bija caur sviedriem izgājis. Piecēlies pavisam, viņš juta ka tikai nedaudz viņam sāp ribas un lakats bija atsedzis viņa rētu. Atstājis to uz krēsla, viņš atkal atguva mieru un ieģērbās savās bruņās. Uz brīdi aizmirsis par to ka viņu izglāba

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.10.2003 20:25

(Nikas... Es ātri vienu Postu uzlikšu.. Pēctam tu varēsi, kad atgiriezīsies.. )...

Falipne gulēja pie koka... Viņa bija aizmigusi... Sapnī šaudījās orki un Uruk-hai... Tie pašķīrās un viņai priekšā iznāca Melkors.. Viņa plecs bija apsaitēts ar sarkano lakatu... Falipne atcerējās cik ļoti viņa mīlēja šo lakatu... Tad kāpēc viņa to bija atdevusi Melkoram ?... Falipne nesaprata savus iepriekšējos soļus... Viņa gribēja atpakaļ savu lakatu, bet tajā pašā laikā ne... Viņam tas piestāvēja... Melkors izskatījās tik stalts un ļauns... Bet Falipnei nebija bail... Viņai patika kā viņš izskatījās..Melkoram piestāvēja sarkans un sudrabs... Un tad viņš piegāja viņai klāt un paspīdināja savu zobenu.. Falipnei bija PO.. Viņa pieskrēja viņam klāt un noskūpstīja viņu.. Viņa atņŗma viņam zobenu un aizskrēja... "Taga man ir kas dārgs tev, bet tev ir kas dārgs man...un ar to es domāju manu lakatu...Nesabojā lūdzu..." Falipne nobļāvās aizskrienot... Viņa vēl skatījās uz savu lakatu... Viņam tas TIEŠĀm piestāvēja......

Falipne bija iegrimusi savā sapnī un nespēja no tā izkļūt... ja tagad kāds jātu pa lauku Falipne būtu visvieglākais mērķis... Viņa pa gabalu smaržoja pēc zālē, kuras bija izmantojusi uz Melkora, kā arī pēc labas kvalitātes "Miracle" smaržām... Viņa laikam piemirsa ka pēc "Miracle" smaržoja arī viņas lakats, ko viņa bija apsējusi Melkoram....

(Ceru, ka mājienu saprati Saurij... ... Katrā gadījumā... Es nevarēju atcerēties nevienas citas smaržas, ja neskaita tādas, kuras man nepatīk ( CHANEL 5... LANCOMA AROMA THONIC.... un citas... Neaceros nevienas citas..... OJ.... ir arī CK "Truth"......Jeb kā viņas sauca...)

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 25.10.2003 20:33

Daniella miegaini gāja pa ceļu. Viņa nebija gulējusi kopš pazaudēja pārējās. Izlasījusi akmenī iecirsto vēstuli, viņa sekoja pa pēdām Falipnei un Ammei. Kamēr viņas mierīgi rikšoja savos zirgos, Daniella vilkās kājām. Viņa nebija pamanījusi, kurā vietā Klinta no viņām šķīrās, jo naktī pēdām izsekot ir grūtāk. Iebrienot sniega kupenā, Daniella gandrīz paklupa, un pamanījusi taciņu, devās pa to lejā, domājot, ka tur reiz bija kāda ala, kur varēja atpūsties. Tomēr šobrīd viņai pārāk nāca miegs, lai vēl meklētu ieeju. Daniella atgūlās turpat zemē, kur kāds tieši bija atstājis degot ugunskuru...

(kas tur bija tajā akmenī iecirsts?)

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 25.10.2003 20:47

(Kautkādu murgu - laikam uz kurieni mēs devāmies vai tamlīdzīgi... Es vairs to Postu nevaru atrast... )

Falipne gulēja.... Gulēja... Gulēja....Un viņa pat nenojauta, ka var kļūt par upuri Melkoram un viņa orkiem...Viņa bija stulbi rīkojusies viņu glābjot... Vēl stulbāk apsienot viņa brūci ar maigi smaržojošu sarkanu lakatu, kurš smaržoja pēc "Miricle" smaržām - tāpat kā viņa... Taču viņa piedevām smaržoja arī pēc zēlēm... Tām ar kurām viņa iezieda Melkoru.. STULBI ....... Nu Melkors pavisam noteikti neatteiksies no viņas nogalināšanas - kā nekā - viņa jau 2 reizes viņu bija novedusi tuvu nāvei, bet plusā arī 1 izglābusi... Vismaz to viņš šobrīd nezināja....

(SILV... tu mani nedrīksti atrast pirms Melkora... Nebūs inčīgi... Tu varētu pa dienu viņiem sekot un pēctam , ja Melkors nolems piebeigt Guļošo skaistuli tu varēsi mani modināt ....... Ai vienkārši izlasi manus un Saurija pēdējos 7 raxtus... tur ir galvenais prikols...)

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 25.10.2003 20:57

OOC: Tos es izlasīju... Baigi jau nu prikolīgi (neapvainojies) Un Daniellai jau arī nāk miegs, viņa netaisās nevienu šobrīd atrast.

BIC:
Daniella nožāvājās, cenšoties sasildīt rokas pie ugunskura... Ciešāk ieskatoties, varēja pamanīt, ka ugunskurā ir arī zilganas liesmiņas. Tātad tas bija uzburts. "Laikam viņas te ir bijušas," Daniella nodomāja, nenojaušot, ka to uzbūris Melkors. Viņa vēlreiz nožāvājās un atlaidās zemē, tūdaļ aizmiegot...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 26.10.2003 19:43

Melkors uzvilka pelēcīgas bruņas, kurām papildus nnodrošinoties apakšā vēl bija važu krekls un tērauda plāksnes.Melnās bruņas pagaidām vēl nav gatavas kāds orks viņam locīdamies stāstija, vēl tikai tiek kaltas. Uz Pelēcīgajām bruņām bija iekalts pūķis uzbrūkot un raksts tumšajā valodā, kuru saprata tikai Melkors un viņa padotie.
Viņš ieskatījās spogulī. Viņa seja,pēc pēdējo dienu notikumiem bija vēl bālāka, acīs mirdzēja savāds citpasaules mirdzums. Viņš mēģināja pasmīnēt, tomēr sāka izskatīties pēc Viņpasaules briesmoņa. Viņš pārstāja censties smīmnēt un uzlika bruņucepuri. Nometis sarkano lakatu uz grīdas (sorry ) viņš nogāja ieejas zālē un izgāja pa durvīm. Tur jau viņu gaidīja desmit smagi bruņotu jātnieku, kuri bija pasargāti no visām burvestībām un to sekām. Melkors visu bija izplānojis līdz pēdējam un nu viņš devās ceļā. Taču šoreiz īstais mērķis bija "Taustīt" kaimiņu robežas, lai varētu sākt karagājienu pret cilvēkiem

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 26.10.2003 20:23

Amme dirnēja tai sasodītajā alā.
"Nu bāāc, ir nu gan skučons...!!"viņa runājās ar zirgu.
Cik gan ilgi viņa tur sēdēja ( )...
"Po..es vācos laukā!!!!!"viņa savāca savu "Nike" mugursomu i zirgu.
Laiks bija patīkams.Vējš bij' silts un nedūra sejā, kā to mēdza darīt parasti...
"Jāatrod...Falipne...!!"viņa novilka, jo kajas vairs neklausīja...
"Par ko man šīs mokaaaaas.."Ammei bija naturāli vienalga, viņa nolikās tur pat - zālē...
Kur es esmu..viņa domāja..hvz...
(amn jau likās, ka būs wairāk postu..psc )

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 26.10.2003 20:29

(Tagad Ammei ir jāpaklūp pār Daniellu Bet es vācos)

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 26.10.2003 20:44

Amme gulēja zālītē...Pēkšņi zirgs sāka trakot...
"Klusāk takš...!!"viņa noteica...Tomēr arī Amme saausījās...Kaut kur tālumā bija dzirdama uguns sprakšķēšana...Amme piecēlās un savāca zirgu...
Viņa soļoja, pa nomīdīto taku...
Skatam pavērās - kā jau Amme paredzēja ugunskurs un...un...meitene.
"Nuu moinC...!!"viņa nobrīnījās...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 27.10.2003 14:42

Falipne murgoja par tumšiem jātniekies, nāves enģēļiem un pašu nāvi... Viņai bija bail no nāvēs, bet viņa necentās tai pretoties - viņai bija APNICIS pretoties... Un katrā gadījumā - pat ja viņa izķepurotos Melkors viņu vienalga piebeiggtu agrāk vai vēlāk..... Un viņa turpoja murgot , kamēr temperatūra ķermenī tikai turpināja kāpt... Tāda kā inde, kas izdalīja karstumu, kā Mordoras liesmu, gāja viņai cauri, bet viņa nesaprata kāpēc... Bet vai tad tas nebija acīm redzams ???

( Nju NEVIENS nezin... Es vēl neizdomāju )

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 27.10.2003 14:52

(es atnācu beidzot.... )

Klinta pietrūkās kājās. viņa bija, šķiet, iesnaudusies, un nu atradās kādā tumšā un pretīgā vietā.
"Kāpēc vienmēr tādā," viņa nošķendējās un, uzmanīgi taustoties gar sienām, uz dullo devās tālāk. Apkārt bija totāls klusums, un pat Klintas klusie soļi dūrās ausīs.

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 27.10.2003 15:52

"Nuu moinC...!!" Amme nobrīnījās...
"Lieciet mieru, es kādu nedēļu neesmu gulējusi!" Daniella neapmierināti noburkšķēja un meta Ammei ar kautkādu sīku oli.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 27.10.2003 16:22

Klinta gandrīz paklupa aklajā tumsā, taču noturēja līdzsvaru un noturējās.
"Kāds te ir," viņa iesaucās, taču tumsa neatbildēja, tikai kļuva smacīgāka. Klinta spēra vēl soli uz priekšu... kaut kas nobrikšķēja, visticamāk, viņa bija uzkāpusi uz lamatveida bedres, un Klinta ar acs kaktiņu pamanīja nozibam kādu metālu. nolēmusi, ka labāk jau krist, viņa palecās un ar spēku triecās pret kokiem. tomēr tie neiebruka. Klinta no visa spēka trieca pret kokiem zizli - un izkrita.
Viņa juta triecienu, spirgtu vēju, spēju gaismu... sadzirdēja, kā kāds augšā iespiedzas un bēg... un tad viņa aizvēra acis un sabruka bezsamaņā

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 28.10.2003 14:15

Amme atleca atpakaļ, no sviestā akmens.
"Aj...amn po!"viņa noteica un devās uz to pašu vietu...
Miegs bij' kā ar roku noņemts.
Amme skatījās, kā melns mākonis tūliņ, tūliņ klās mēnesi.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 28.10.2003 15:26

Melkors jāja atkal pa labi pazīstamajām vietām, kur bija dabūjis triecienus, līdz beidzot kāds jātnieks pamanīja guļošu stāvu. Divi viņu pieskatie, Melkors nokomandēja, pārējie- man līdz

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 28.10.2003 15:29

Nāve, murgi, eņģeļi ar tumšiem spārniem... Par to visu sapņoja Falipne... Viņa nespēja pamosties, jo inde viņā sūcās dziļāk un dziļāk... Un tad Falipnei atlika vienīgi cerēt , ka viņu kāds atradīs, jo drudzi viņa pati nespēja izdziedēt - tas bija kā lavīna ko parasts cilvēks nespēja izdziedēt... Un Falipne grima tumsā nespējot pat padomāt par to, vai Melkoru glābt bija pareizi.... Un viņa noslīga tumsā cerēdama , ka drīz kāds atvilksies un viņu izārstēs....

( Ok... mani varat atrast, bet izārstēt gan ne, jo tā ir viena SPECIFISKA infekscija )

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 28.10.2003 15:35

Tākā, valdīja oficiālais boringz, Amme savāca savas mantas un vilkās tālāk.
Viss stāvēja uz vietas...Viņiem takš sen vajadzēja doties uz kalniem...
Amme paspēra akmeni...Viņa tik gāja uz priekšu...Tumši stāvi..Nevienas zvaigznes debesīs, kuras gaisma varētu izgaismot ceļu...
"Kā es ienīstu visu šito sviestu!!!"viņa paklupa pret akmeni...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 28.10.2003 15:36

Viens jātnieks piejāja, pie Melkora un paziņoja ka tā esot meitene kas tur guļot un neceļoties. Meitene? viņš auksti noteica un griezās ar pārējiem atpakaļ un visas zāles viņai sadevāt? Jā, otrs atbildēja, bet viņa pat nemostas. Es domāju ka no viņas nav nekādas jēgas Melkors noteica vēl saltāk un ieraudzīja bezsamaņā guļošo meiteni. Ja viņa būtu pie samaņas, tad viņa vēl varētu noderēt, taču tagad...Viņš apdomājās, ja es tagad nogalināšu viņu, es negūšu nekādu labumu no tā, jo viņas spēks arī aizies kaput, taču ja nenogalināšu, tas var vērsties pret mani.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 28.10.2003 15:43

( HEI HEI !!!. Es esmu tas dumjais skuķis kur;s tevi vislaik cešas piebeigt ... Tu takš piefiksēji, ka es esmu tevi gan PAGĀZUSI zem lavīnas gan IZGL"ABUSI ... un jā ... es tev AIZLIEDZU sevi nogalināt... Karoč pieej man klāt , konstatē , ka esmu tā ```` , kas tevi centās piebeigt + konstatēt , ka es esmu tas , kas tevi izglāba... ok?... )

Falipne pagriezās.... Viņai bija ļoti karsts un viņa elsoja ļoti smagnēji... Viņai nebija elpas un gaisa... Dzīve varēja tūlīt beigties , bet viņa cerēja... Cerēja uz brīnumu, kas aizvāktu šo indi no viņas ķermeņa....

( Saurij.. Es izdomāju !!!... Karoče tu esi vainīgs , ka es taga mirstu - atceries , ka es tevi nosūcu , kamēr tu biji bezsamaņā ?... Vot tad tu manī pārmeti kautkādu marasmu un nu es degu , kā elles ugunīs - tev tā ir pierasta lieta, bet man var būt nāvējoša...)

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 29.10.2003 19:10

Tomēr, Melkors noteica, vediet viņu uz cietoksni beigās viņa var izrādīties noderīga. Trīs no jātniekiem noleca no zirgiem un pacēla meiteni, uzlika to uz kāda zirga. Melkors nepievērsdams uzmanību, jau jāja projām

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 30.10.2003 18:01

( SORRY , ka kavēju šo LS, bet man nets nokārās ...)

Fareth juta kā lielas rokas viņu uzceļ zirgā... Viņa tam nepievērsa uzmanību, jo nodomāja, ka karstums , kas viņu moka var viņu arī nogalināt.. Viņa pat nepūlējās domāt par Klintas, Ammes vai pārējo palīdzības, jo NEVIENA no zālēm , kuras viņa sev bija iebarojusi neiedarbojās.... Viņa juta ka mirst.. nāve bija nepārprotami tuvu....

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 31.10.2003 16:08

Jau varēja redzēt Melkora cietoksni, kad viņam blakus esošais jātnieks pavēstija, ka gūstekne acīmredzot mirst. Lai tak viņa mirst, Melkors izmeta, tomēr apdomājies un apsvēris kāds labums no tā būtu, viņš pavēlējā ar visiem līdzekļiem uzturēt gūstekni pie dzīvības, izņemiet Melno pulverīti, tam jāpalīdz viņš nosauca un jātnieks paklausījis, paņēma savādu pudeli no seglu somas un iebēra Fareth mutē nelielu daļu.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 31.10.2003 16:22

( Sorry ka neraxtu - ieskaite instrumentam, un tūlīt arī jāskrien uz to " Jumavu" ... Bet es taga tā ātri uzraxtīšu vienu textu )

Falipne ( jā jā... zinu ka putrojos... SHEASH ) juta kā pulveris manāmi atvieglo elpošanu, bet karstumu tas neaizvāca... Viņa mira, bet tagad tikai lēnāk... Un kad viņa beidzot atvēra acis ieraudzīja SAVU sarkano lakatiņu, kurš mētājās uz grīdas... Viņa neticēja - tas nevarētu būt... " TU !!!!" Falipne noteica palūkojoties uz MElkoru.... Viņai nezkāpēc likās, ka Melkors pie visa ir vainīgs.. Pie tā , ka viņa tagad nomirs ( nu jā... esi jau ar vainīgs )... Viņa TOMĒR bija pārāk vārga.. Karstums viņu nosita bezsamaņā un atkal kārtējos murgos par nāvi , kas atnāk saur uguni, liesmām un lavu ....

( Tga derētu Saurija texts )

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 31.10.2003 16:42

Klinta uzmanīgi pavēra acis un tūlīt tās aizvēra. pēc brīža viņa dziļi ievilka elpu un ar rāvienu piecēlās kājās.
Galva dunēja, pie reizes viegli spindzot.
"Kaut kāds vājprāts," Klinta nočukstēja, taustoties apkārt pēc zižļa. spējš sprādziens lika viņai palūkoties uz Austrumiem. no Melkora mājvietas cēlās dūmi. Klinta neviļus samiedza acis naidā, taču tūlīt itin kā vienaldzīgi paraustīja plecus un turpināja meklēt zizli.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 31.10.2003 20:47

Pie viņas pieskrēja divi orki. Nevajag, Melkors noeica, drīz atgūsies pa visam un pa šo laiku, viņai derētu pagulēt Bunkurā. Melkors nosēca un parādija uz nelielu, tomēr spēcīgi nocietinātu mītni. Pāris reizes nedēļā aizejat apskatīties kas notiek tur un kad viņai kļūst labāk, tad vest uz pratināšanas telpu. Ejot iekšā galvenajā ēkā viņš ko atcerējās, nolikt pie ēkas stingru apsardzi, ja nu kas. To teicis viņš iegāja iekšā

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 03.11.2003 13:09

Falipne gulēja kādā vietā nesaprazdama ne to, kur atrodas ne kā te nokļuva... (es BEIDZOT ieskenēju karti, taga tikai man jāpalūdz kādam lai viņš viņu iemet šeit... )... Falipne iesvilpās un pie aizrestotā loga pielidoja mazs putniņš ... Viņa tam iesēja kājiņā kādu tīstokli un crēja ka izdosies..... Viņa sūtīja Klintai, Ammei un kādam, kas varbūt bija ar viņām viņas vietā, pēdējo Ūdenskritumu zemes karti...

( NEVIENS cits karti nevar pārķert - tikai Klinta ( Bafss ) , Amme ( cripA...) vai Danielle (Silver )...
P.S. - žēl ka nebijāt tajā Halloween tusā " Jumavā " .. Dikti forši laiku pavadīju .... )

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 03.11.2003 19:21

Amme tik gāja, gāja...
"Skučonzzzzzzz..!!"viņa novilka [lai jau to karti atrod Baff ]
Viegls vējš šūpoja egļu galotnes...Spocīgi apveidi līgoja eglēs...Amme nodrebinājās...Mēness nozuda...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 04.11.2003 14:01

( nu viss... man ir noriebies fakts, ka neviens mani neglābj... taga tā...)

Falipne salūza. Neglābjamais karstums viņu ATKAL nosita uz ceļiem un viņai nācās pierāpot pie restēm un kliegt kādam no sargiem orciski (nivajaga labot - es tāpat nezinu kā ir pareizi )..." Hei... Lūdzu kāds pasauciet "dižo pavēlnieku" vai kā jūs viņu saucat... Ja viņš man atņems šito mēslu ko man ir izdarījis tad es viņam izstāstīšu VISU ...." Falipne steidzīgi un caur pusaizsmakušu balsi runāja ar Orkiem. Viņu bija pārņēmis mežonīgs karstums, ko viņa pati nespēja apstādināt un viņai nezkāpēc likās , ka Melkors to apstādināt varētu... " Lūdzu ātri... Es ilgi neizvilkšu un viņš nebūtu pārāk priecīgs par līķi , kurš neko nevarētu pastāstīt " ... Falipne atspiedās pret restēm un pievēra acis, jo tās neglābjami smeldza... (sāpēja )...
Falipne protams nenojauta, ka šis karstums TIEŠĀM ir Melkora vaina. Kad viņa bija viņu skūpstījusi, kad Melkors mira no viņas asmeņa, viņā ieplūda viņa karstums. Melkors to varēja paciest, bet viņa gan nē. Viņa varēja paciest mūžīgu salu, bet karstums viņu varēja nogalināt... Ja vien viņa zinātu , ko darīt...

( Te nu GAN derētu Sauron texts... Jo var jau arī būt , ka vienkārši tas stulbais karstums ir stulba duplikācija vai arī , ka īstais Melkora karstums ir vienkārši pārplūdis Falipnē ( neprasiet ko šis murgs nozīmē - es pati nesaprotu )

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 06.11.2003 08:02

Melkors sēdēja zālē uz sava akmens troņa. Blakus viņam stāvēja vairāki Urukhajiem līdzīgi orki un pie paša troņa bija piesiets milzīgs vilks. Zālē ieskrēja kāds orks skaļi saukdams "valdniek, gūstekne saka ka viņa visu izstāstīšot" Melkors piecēlās, tad ta kas tad viņai būs licis mainīt domas, pulverītis? Labi, vediet mani pie viņas.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 06.11.2003 15:49

Falipne jutās ļoti vārga. Viņa dzirdēja smagus soļus un cerēja, ka drīz viņas ciešanām pienāks beigas. Viņa dzirdēja soļu tuvošanos un saņēma spēkus , lai atvērtu acis un ar rokām pieķertos restēm. Viņa tur tupēja un gaidīja, kad parādīsies Melkors savās bruņās...

( Taga derētu mana lakatiņa atdošana ... )

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 06.11.2003 16:13

Klinta apsēdās zālē un klusi nopūtās. muskuļi sāpēja, zizlis tūlīt paliks melns, un apkārt plivinājās idiotisks putnelis, čiepstēdams kā visa vistu orda.
"Labi, labi," Klinta dusmīga noteica un izstiepa roku, lai viņam ir, kur nosēsties. Putnelis to arī izdarīja un pasniedza Klintai karti. Klinta to papētīja un, klusi iesmējusies aizvēra acis, lai izpildītu teleportāciju, kas bija sarežģīta māksla. taču jau pēc brīža viņa atradās Melkora pilī, viņa troņa priekšā, un tur tupēja nelaimīga Falipne.
"Nāc taču," viņa nočukstēja, uzberot uz viņas brūcēm pulveri un vienlaikus ar naidu lūkodamās Melkorā, "nāc!"
Pulveris bija no Aizzemes Aizlaikiem, un nupat viņa iztērēja pēdējo drusciņu. Taču tas palīdzēja, un Falipne bija teju pilnīgi vesela.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 06.11.2003 16:52

( Baf... tā karte ir lai tu varētu uzmeklēt visus pārējos kristālus, tad uzmeklētu Orākulu un PĒCTAM izglābtu mani, pietam tavs pulveris man neko nevarēja izdarīt - tas ir nāvējošs mēsls , ko var noņemt tikai Melkors... Un Melkora pilī NAV iespējams teleportēties - tāpat kā Nīrmelmijnosa mežā.... ...)

Falipne nejutās vesela. Viņa tikai noslīga vēl dziļāk savā krātiņā un nespēdama palūkoties uz Klintu noburkšķēja ko līdzīgu : " Ej... Ar mani viss būs kārtībā tikai kad viņš man noņems šito lāstu..."... Klinta nesaprata - šo karstumu nebija izdevies aizdzīt NEKAM... viņai tas NEVARĒJA izdoties...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 06.11.2003 18:25

(nu es tak nezināju... )
Klinta palūkojās uz Falipni: "Jā, un par citiem - par tiem tu nedomā, vai ne?"
Viņā uzmutuļoja dusmas, un zizlis nomelnēja vēl vairāk: "Tev jau - ka tikai pabūt kopā ar savu Melkoru, bet par to, ka viņš nogalinās ne tikai tevi, tev nospļauties, vai ne? Es vēlos, kaut tu nezinātu neko, kas varētu viņam palīdzēt. Bet man te neveicas."
Klinta apgriezās, noplanda apmetnis, un atsprāga vaļā kādas durvis. Pie tām viņa vēl apstājās, raidīdama pret zāles grīdu tik stipru burvestību, ka tā izņēma visu niknumu no Klintas. Grīda sašķēlās, teju iegāzdama plaisā Melkoru un Falipni. Tad Klintu pārņēma žēlums. viņa gribēja jau pieiet pie Falipnes, bet tā, sakodusi zobus, parāvās nost. Klinta nopūtās un devās tālāk.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 07.11.2003 09:12

Kārpīdamies un sprauslādams viņš nosaucās. Čikotilo, pasauc zēnus, viena draņķe šeit ieklīdusi. Melkors izleca no plaisas, aiz dusmām nevarēdams parunāt. No otras puses jāja vairāki jātnieki. Melkors nosaucās, Berulum, un pie vieņiem parādijās tāds kā caurspīdīgs vairogs, kas spēja atvairīt jebkādas burvestības. Melkors izvilka savu zobenu, kas tagad kvēloja asinssarkans. Iedomājies ka esi visvarena? viņš nosaucās, lai nu kur bet šeit tev tavas nolādētās draņķa varas nav, tu te pat uguni nespētu iekurt, jo šeit varu burties tikai es

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 07.11.2003 11:23

Klintas dusmas bija pārgājušas, palicis bija tikai sarūgtinājums. Falipne tagad viņu noteikti ienīda, zizlī teju nevarēja saredzēt iepriekšējo spoži zilo krāsu, un viņai pakaļ dzinās orku bars.
"Aglaos," Klinta iesaucās, taču zirgs nenāca.
"Aglaos," viņa atkārtoja, taču Aglaos bija nez kur iekritis.... Klinta pameta skatu atpakaļ. TUr brāzās kārtējie orki. Priekšā bija tāda pati narkošu jūra. Klinta nolādējās un LECA - ārā pa logu. Kritiens nebija augsts, Klinta pat nebija ieguvusi nobrāzumus, bet viņa, nedaudz satriecot kājas, noripoja tālāk pa zāli un nokrita un palika bezkustīga ar nobrāztām rokām un lēni tumstošu atmiņu. Viņa cerēja, ka te viņu neviens neatradīs, bet tad jau viņa vairs neko necerēja...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 07.11.2003 11:30

Melkors paskatījās pa logu un ļauni pasmaidīja. Viņa pati sevi bija nolēmusi bojāejai, ielecot vampīru apdzīvotā mežā. Orki jāja atpakaļ un Melkors raidīja ugunīgu bultu iekšā, netālajā mežā. No turienes atskaņoja drausmīga gaudošana un nāca ārā mironīgi bāli cilvēki ar asinssarkanām lūpām un tukšiem acu dobumiem

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 07.11.2003 11:38

Klinta juta šausmīgu aukstumu. Precīzāk, viņai nenormāli sala.
"Falipne, aiztaisi logu," viņa automātiski palūdza un, aptvērusi iepriekšnotikušo, zibenīgi atvēra acis.
Klinta atradās kādā dīvainā, ļoti tumšā istabā, un apkārt viņai bija radījumi baltu ādu, sarkanām acīm un bīstamu auru (samuldēju)
Vampīri.
"Vai tu esi VIņa," jautāja kāds vampīrs, visticamāk, vadonis, kad pēc brīža viņai neviens vēl nebija uzbrucis.
"Iespējams," aizdomīgi piekrita Klinta, lūkojoties vampīrā ar aizdomām. taču tas tikai nolieca galvu un pakāpās malā.
"Mēs tev nedrīkstam tad nodarīt ļaunu," vampīrs sacīja, "un tev ir tiesības lūkoties tur, kur neviens vēl nav lūkojies - mēs ne, jo mēs neredzam savu atspulgu, un citi ne, jo mēs viņus nogalinājām."
Pa gaiteni nesa šurp kādu lielu spoguli melnu stiklu. Klinta tajā ielūkojās. Stikls nedaudz izgaismojās, taču palika tumši sarkans.
Klinta redzēja, kā šaudās kaut kādi zibeņi... VIņa redzēja pati sevi, sakņupušu pie kāda guļoša stāva. Viņas seja bija krītbāla, acis stingi raudzījās stāvā... Tad viņa redzēja, kā paķer zizli un tik ātri izčukst kādu lāstu, ka neredzēja, kādā krāsā ir akmens.
Spogulis pievilka tuvāk guļošo stāvu. Stāvs... Bija...
Klinta atrāvās nost, skaļi iesaucoties.
"Jūs vēl neredzējāt," kāds vampīrs centās izteikt, bet Klinta pārtrauca: "Es negribu neko redzēt, paldies, lūdzu, laidiet mani."
Vampīrs neuzdrošinājās iebilst un pakāpās malā. Klinta izskrēja ārā caur gaiteņu gaiteņiem un, izkļuvusi svaigā gaisā, dziļi ieelpoja un apsēdās.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 07.11.2003 13:17

Melkors apmierināts atgriezās pie gravas, no kurienes sardze vilka ārā Flapini. Melkors skatījās, kā viņa mocās lāsta iespaidā un pasmīnēja, drīz viņi visi tā mirs, lēnā un šausmīgā nāvē. Šito es turēšu dzīvu tik ilgi, kamēr viņa izpaudīs visas ziņas par dumpinieku apmetnēm un armiju pulcēšanas vietām. Vediet viņu uz pratināšanas istabu, es drīz nākšu. Melkors pavēlēja un iegāja iekšā pilī

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 07.11.2003 13:49

Klinta klīda pa mežu. Viņa gan manīja slepenas ēnas, kuras neuzdrošinājās viņai tuvoties, bet neuztraucās par tām. Patiesībā par kauju viņa tikai priecātos - tā palīdzētu novirzīt domas no visa, kas redzēts un domāts...
Klinta samiedza acis un papurināja galvu, cenšoties domas aizdzīt.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 07.11.2003 16:23

(hellowzzz )
Piepeši Klinta paslīdēja, tikko noturoties kājās.
"Tas vēl arī," viņa nopūtās, lūkojoties dubļos, "kas par dzīvi."
Taču šis gadījums lika nedaudz aizmirst atmiņas, un tās tik ātri neatnāca atpakaļ. Klinta par to tikai priecājās un turpināja mērot ceļu - bet ceļu uz kurieni? Karti bija sadedzinājusi Mordreda uguns.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 08.11.2003 16:50

( Dam dam Taaaaam.... Ja kādam ir HOME PAGE, vai viņš var tur ielikt manu karti ? ... Es taga viņu mēģinu netā dabūt ....)
( Saurij... TU neko pats nej'edz par to manu slimību - es karoče tev visu karstumu izsūcu - un tagad tev vairs neparādās tie karstuma uzplūdumi, bet tie parādās man , bet es pie tādiem neesu pieraduse un varu arī nomirt... tu to nevari kontrolēt un tādā veidā mani kontrolēt... un es nevarū TĀ mocīties lāsta iepaidā... Tas nav lāsts - tā ir kā lava no iekšpuses un tev tā būtu jāatsūc atpakaļ ....)

Falipne jutās draņķīgi, jo Klinta taču viņu bija mēģinājusi glābt un kādā vājības brīdi Falipne varēja vienkārši salūzt un visu izstāstīt. Viņai citas kartes nebija un kristāli tikuntā bija pie Klintas...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 11.11.2003 14:49

( nemaz netaisos to ņemt atpakaļ, pati vainīga, neviens tev nelika pievākt to draņķībvu )

Iegājis savā istabā viņš izvilka no skapja mazu pudelīti, ar daudzkrāsainu pulveri iekšā. Tā, tūlīt viņa izstāstīs visu ko vajag, nosmīnējis viņš aiztaisīja skapi, un iegāja pagrabā, kur vienā stūrī pie durvīm stāvēja divi sargi. Ieraudzīdami Melkoru, tie nometās ceļos. Celieties, jūs abi man palīdzēsiet pratināšanā. Iegājuši iekšā, viņš redzēja ka viens mironīgs cilvēks, ap guļošo gramstījās. Prom, Melkors nosaucās un tuvākais orks iespēra tam pa pakaļu. Zombijs iesmilkstējās un izvācās ārā no kambara. Nolieciet viņu uz galda, Melkors pavēlēja un attaisīja pudeli. Viens aizspieda Falpinei degunu, un viņai atvērās mute. Viņš iebēra pulveri viņai mutē, un aizcirta žokļus.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 11.11.2003 15:30

Klinta apstājās. Apkārt bija klusums un puskrēsla. Klinta entu valodā iekliedzās: "Vai te kāds ir?" (Tas aizņēma krietnu stundu)
Tad viņa nogurusi apsēdās un sērīgi aplūkoja apkārtni. Viņa nokliedza to pašu frāzi elfu, cilvēku un vēl pāris mēlēs, bet neko tas nelīdzēja.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 11.11.2003 15:37

( Ko tu man iebēri ??? ??? )

Falipne vēljoprojām jutās vārga taču saņēma spēkus un apsēdās. Viņai reiba galva un viņa redzēja tikai daļēji miglaini. Viņsa palūkojās uz visām pusēm un ieraudzīja divus orkus un sīko draņķi Melkoru.. " ko TU gribi , sīkais draņķi ? " Falipne nikni pajautāja. Viņai sāpēja un bija karsts , bet viņa nebija vārgule. Viņa kautvai nodzīsies un beigās nomirs nekā nedarīs neko un vienkārši Melkoram visu pastāstīs. Viņa iespēra kādam no orkiem un lēca no galda uz grīdas. Piezemējās viņa visai nevaikli, jo karstums viņu ar katru mirkli novājināja vairāk. Viņa joza uz tuvākajām durvīm, bet kāds Uruk-hais viņu sagrāba un ietrieca viņai dunci vēderā, jo kautko nebija sapratis. Meitene noslīdēja uz grīdas ar pamatīgu ievainojumu + draņķa karstumu un pat domāt vairs nedomāja, jo kā viņas ķermeņa kustība tā arī viņas ķermenis atslēdzās..

( Es NEESMU mirusi ... Glābiet mani !!!! ...)

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 11.11.2003 15:44

"Nē, es jau nesūdzos," nošņāca Klinta, pieceļoties kājās un dodoties tālāk, "man lieliski patīk klaiņošana pa drūmiem mežiem. Varbūt es pat satikšu trolli. Tad gan būs jauka diena."
Viņa iespēra kādam akmenim un saviebās.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 11.11.2003 15:50

Stulbenis, Melkors ierēcās un ar rokas vēzienu nocirta orkam galvu. Ja viņa atstieps kātus, mēs nemūžam nedabūsim zināt Dumpinieku karapulku īsto skaitu. Atsauciet šurp ārstu. Melkors manāmi satraucās un iespēra pa orka līķi. Muskuļi ir, smadzenes nav. Viņš skatījās, kā meitene asiņo un reizē iztek ārā arī pulveris, kas viņam palīdzētu pratināšanā. Draņķība, Melkors nolamājās, novilka bruņucimdu un piespieda to pie brūces. Būtu kas pārsienams, viņš skatījās apkārt. Atskanēja strauji soļi, kambarī ieskrēja ārsts un viņa palīgi. Melkors piecēlās, nepaņēmis savu cimdu. Ārsts ātri dezinficēja un apsēja brūci, un uzlika uz nestuvēm. Gādājiet lai būtu apsardze Melkors pavēlēja, es viņai neuzticos pat tagad

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 11.11.2003 15:55

"Trīssimt trīsdesmit orki stāv pie sienas," kāds basā dungoja. Klinta apcirtās. Tas bija omulīgs vecītis garu bārdu un ļoti zaļām acīm. Arī bārda bija zaļa.
"...Tad būtu trīssimt divdesmit deviņi orki pie sienas," dungoja vecītis.
"Ei, ei," Klinta viņu apstādināja, "klau, kas jūs esat?"
Vecītis viņā ielūkojās un sāka mainīt formu. Vispirms viņš vairs nebija zaļš, tad viņš vairs nebija vecītis, un tad viņa vispār nebija.
Klinta saprata, kas te notiek. Neredzamo armija.
"Nost, es teicu - nsot," Klinta veltīgi kliedza uz itin kā tukšo gaisu, "nu, labi, vismaz iedod zizli, esi, em... kas tu esi?"

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 11.11.2003 16:12

Falipne beidzot pavēra acis. Viņai ļoooti sāpēja, bet karstums bija pazudis. Pēkšņi viņas priekšā parādījās ēna. Tā paskatījās uz viņu un pietupās... " Klausies kārtīgi meitenīt. Es tev to varu izskaidrot, jo tu tik ļoti dzenies man pakaļ... Nu man vienkārši tu jau sen esi pazīstama..." Falipne saprata ar ko viņai ir darīšana - tā bija sen izdaudzinātā Orākula gars - tā ēna cilvēciskajā veidolā..." Tas kas tagad notika bija tev miglā tīts, bet tu ar to tiki galā un nu tas tika noņemts. Tad kad tu izlgābi Melkori tevī pārplūda daļiņa viņa, jo viņš tev palika parādā. Tevī bija viņa enerģiskums un ļaunums, bet kad viņš pielika pie tavas brūces to muļķiģo cimdu viņš kautkādā veidā tevi mēģināja glābt un nu jūs esat kviti - tu viņam, viņš tev... Tagad saproti ?" Orākuls noteica palūkojoties un vārgo meiteni, kura beigu beigās pakratīja galvu. " Neviens mani šeit neredz, bet man ir jāatgriežās savā statujā. Tagad viss ir nokārtots un tu vari atgriezties pie saviem biedriem... Es dodos prom un ceru , ka tu tagad nepaklupsi atkal..." ...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 11.11.2003 16:15

"Laid mani vaļā, es teicu," Klinta dusmīga šņāca, "Pievāc savas muļķa smirdīgās rokas... nu, klau, nu kas šī ir par vietu? Aglaos! Aglao.."
Viņa nepaguva pabeigt, jo tika iesviesta kādā karietē. Pēc brīža Klinta juta, kā kariete sāk braukt, turklāt ļoti ātri. Sienas bija necaurduramas.
"Kaut mēs vēl joprojām dzīvotu akmens laikmetā," Klinta dusmīgi noteica un vēlreiz neveiksmīgi mēģināja atvērt durvis.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 11.11.2003 16:19

Pie Melkora pieskrēja izbijies orks. Valdniek, tā meitene... viņa. viņa, kas noticis? Melkors nelabu priekšnojautu pārņemts skatījās orkam acīs, viņa pazuda, uzradās kautkads gars un vienkārši... Pietiks, Melkors viņu pārtrauca. Pirms cik ilga laika tas notika? Apmēram pirms divām trim minūtēm, vinu nevaram atrast. Izlaist ārā gārgoilus, pie vārtiem nolikt Zombijus un velnus. Viņa vēl netiks ārā Melkors noteica un par šito viņa samaksās

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 11.11.2003 16:23

Klinta drūmi raudzījās uz priekšu. Viņa nezināja, kur viņu ved.
Piepeši kariete sasvērās un - gāzās. Klinta nekliedza. Visticamāk tāpēc, ka viņa atsita galvu pret karietes sēdekli un zaudēja samaņu.
Viņa neredzēja, kā karietes durvis atveras, un viņa uzkrīt uz kāda zirga tumšbrūnā krāsā un kā tas sāk auļot prom no kraujas.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 11.11.2003 16:30

Falipne TIEŠĀM bija pazudusi. Bet viņa pat nemēģināja mukt.
Lielās zāles durvis izšķīfda un pa tām ienāca Falipne " Long time no seen..." viņa noburkšķēja uzlūkojot Melkoru. Uz viņas pusi joņoja 2 vai 3 orki un viņa MatriX cienīgā lēcienā palidoja gaisā un burtiski sašķaidīja tos pret zemi. Tad Falipne piegāja pie Melkora un paskatījās uz viņu ar nicinājumu... " Es gribu atpakaļ savu sarkano pēc "Miricle" smaržojošo lakatiņu... Nemaz nelūri uz mani tā... Tas ir mans un es gribu atpakaļ... Pietam ... nesaki , ka tev tāda nav"....

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 11.11.2003 16:35

Melkors mierīgi stāvot skatījās acīs meitenei. Kuru lakatu, vai to ko nospēra Zombi? Sorry, ja gribi atpakaļ to dabūt tad rocies pazemē. Tikmēr no visām pusēm zālē sāka nākt iekšā Melkora trieciennieki. Nejūtīgi pret jebko.Varbūt paparasi šiem puišiem, vai viņi kautko zin par sarkanu lupatu

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 13.11.2003 15:24

Fareth neapjuka - viņa aši palecās un nākamajā mirklī atradās aiz Melkora un sagrāba viņu. Tad viņa slaidā lokā izlidoja no pils un strauji devās uz Lebizas ( upe ) pusi. tur viņa apstājās un karinādama Melkoru lejā nežēlīgi iesmējās ... " Nu kā tad ir sajūta, kad tava dzīvība ir tikai kāda cita rokās un tu zini ka viņš tevi nežēlos ?... Ir tāda lieta.. Fakts... Ka ja es tevi palaidīšu vaļā tu kritīsi ļoooti strauji un pirmkārt jau no trieciena vari nomirt... Ja tas nenotiks tad tu noteikti nogrimsi , jo es esmu redzējusi daudzas bundžas ūdenī un visas nogrima" viņa nicinoši norūca skatoties uz Melkora bruņām... " Un pat ja tu nenoslīksi tu visdrīzāk sarūsēsi un ūdens krastā nomirsi , jo paies krietns laiciņš kāmēr tavi idiņi tevi sameklēs... Nu..Kā tad būs ?... Es dabūšu savu lakatu un tu man teiksi paldies ??..." noteica Falipne pavisam nopietni. VIņai nenesās prāts uz ākstīšanos un v Melkors ļoooti labi apzinājās , ka viņa nejoko....

( Saurij... Tu NEVARI aizmukt no manis... Izvēlies ... Nu laabi laabi... Tas tika tāpēc ka man nebūtu iespējas aizmukt no tiem taviem neuzvaramajiem un tā jau ir šmaukšanās.... )

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 13.11.2003 15:52

Melkors juta ka no kauna un dusmām lēnām piesarkst. Nu es gribētu gan redzēt ka tu mani nometīsi viņš ārēji pārliecinoši teica, tomēr iekšēji uztraucās. Tūlīt, tūlīt, man jātop brīvam, viņš pēkšņi atāķēja krūšu bruņas un caur to palīdzību krita lejā. Augustums bija liels, tapēc viņš neko nespēja skaidri saskatīt. Kad kļuva skaidrāks, varēja redzēt milzu upi, kas plūda no ziemeļiem, ar stindzinoši aukstu ūdeni un šādā upē vien ar bruņukreklu nevarēja tik viegi izdzīvot. Nol....viņš paguva noteikt, kad iekrita upe

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 13.11.2003 16:03

Falipne neuztraucās par Melkoru. Viņa gribēja pārliecināties , ka viņš atsprāgst... Vismaz to viņa centās sev iestāstīt. Viņa metās straujā pikējumā un drīz vien ienir aupē. VIņa atradusi Melkoru izvilka viņu ārā un ATKAL uzlidoja gaisā... " Nu nu... Mēs taču negribējām tevi NEnoslīcināt vaine ?.. Un kurš kātīgs karavīrs pamet savas bruņas" izsmējīgi runāja Falipne. Viņa bija vecāka un fiziski spēcīgāka par Melkoru ( neaizmirsti, ka tev ir tikai 15 , bet man ir jau 17 ....) tāpēc viņam vēlreiz no viņas izmukt nebūtu iespējams...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 13.11.2003 16:19

Aukstuma sastindzināts, Melkors nevarēja pakustēties, tikai acis mēmi meta naida zibeņus. Pēkšņi viņš no visa spēka trieca ar dūri, Falpinei sejā un ar otru iesizdams viņai pa elkoni, kritienā viņš izrāva dunci un iedūra viņai kājā. Vēlreiz planēdams upe, viņš saliecās un otrā krastā apmetis kūleni uzcēlās kājās, šoreiz jau izraudams zobenu.NU, sīkā kverple, parādi ko tu vari man izdarīt un izšāva debesīs divus uguns stabus.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 13.11.2003 16:24

Falipne ātri sadziedēja kāju un atviegloja sāpes degunā... " Ak tad TĀ tu gribi lietas kārtot... Nav mana problēma" noteica Falipne un atkal no nezkurienes izvilkusi maģijas zobenu ( lasīt pāris lapas atpakaļ ) un raidīja ar to kādu no aukstuma burvestībām ( tev gadījumā nesala ??? ... ), kas trāpīja Melkoram tieši pa vēderu....

Iesūtīja: browncat ; laiks: 13.11.2003 17:46

Cīniņā aizrāvusies, Falipne nemanīja, kā no aizmugures piejāja kāds cilvēks lielā melnā zirgā, klusiņām noleca no tā, un izvilcis zobenu tuvojās. Zirgs nebija pat iezviedzies.
Ko Falipne manīja, bija ledusaukstas rokas ap viņas rīkli, kas bija sagrābušas viņu neatlaužamā tvērienā. Viņa mēģināja kaut ko teikt vai bļaut, bet trūka elpas. Cilvēks viņai aiz muguras stāvēja nekustīgs kā klints, un likās pilnīgi nejūtīgs pret Falipnes mēģinājumiem skrāpēt un aizsniegt viņa rokas ar zobiem. Zobens žvankstēdams nokrita zemē, un Falipne juta, ka dzīvības spēki viņu atstāj...

(Atceries, ka man nav maģijas un nekas, pilnīgi absolūti nekas maģisks uz mani neiedarbojas. Un ko tu teiktu par atgriešanos Melkora mājīgajā ligzdiņā? )

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 13.11.2003 17:52

Klinta atjēdzās. viņa bija netālu no Melkora pils - un tur bija arī Falipne... ar kādu, kas viņu žņaudza nost!
"Malā," Klinta iekliedzās, skrienot tuvāk, "beidz, klau... nu, nenožņaudz tak viņu!"
Klinta izvilka zobenu un iecirta pa žņaudzēja roku. tā sāka asiņot, taču nekas trakāks nenotika. Šis Kāds pret viņu pagriezās...
Klinta juta, kā viņas sirds nez kādēļ iepukstas straujāk. Viņa nolaida zobenu, un arī Kāds netaisījās viņai uzbrukt - viņi tur stāvēja un blenza viens uz otru, kamēr Falipne kaut ko nočukstēja. Klinta steigšus noliecās pie meitenes. Viņa jutās vainīga par to, ka bija tā nodevusi Falipni - necīnoties pret svešinieku... bet kas tas bija... kas Viņš bija?

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 13.11.2003 17:58

Falipne sajutās slābana un vairs neko nejuta - viņa atslēdzās, jo gais nepiekļuva viņas plaušām un viņa teju vai nosmaka.. VIņa bija nikna uz Klintu un ne tik dusmīga uz svešinieku - viņš jau nezināja KO aizstāv....

Iesūtīja: browncat ; laiks: 13.11.2003 18:02

Farots atlaida Falipni (Sauron, nejauc mūs, ja tev dzīvība dārga!!!) un viņa nokrita uz ceļiem, alkaini tverdama gaisu. Gar acīm peldēja melni pleķi.
Tikmēr Farots bija saķēris savainoto roku un pētīja jaunpienācēju. Glīta. Spēcīga. Drosmīga. Ar savu raksturu.
"Ko es daru, ir mana darīšana," viņs vēsi novilka. "Un visam, ko es daru, ir iemesls..."

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 13.11.2003 18:04

Melkors piecēlās. Debesīs izplūda milzīgs, asinssārts mākonis, un no Melkora tuvējaš pilis atskanēja orku bļāvienu un cilvēku gaviles. Viņš ar prieku skatījās, kā pretī jāj milzīgs, labi apbruņots karapūlis, kas nostājās tepat. Sagūstiet to otru Melkors pavēlēja, es tikšu galā ar šito. Ņirdzīgi smīnēdams, viņš pienāca pie bezsamaņā guļošās Flapines. Tik droši vairs nejūtamies? Viņš pielika zobenu viņai pie rīkles. Viens cirtiens un dumpiniece būtu pagalam. Nē, izdomāju. Viņš rādijā zīmi un tūdaļ atnāca divi, mežonīga izskata vīri. Še ņemiet, būs jums gardds kumosiņš šīvakara dzīrēm, taču pirms tam iebarojiet viņai patiesības pulveri. Man ir jāzin kur izdevīgāk sākt uzbrukumu. Vīri paklausīja un pacēla meiteni.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 13.11.2003 18:14

Falipne lēnām pavēra aci un skatījās uz to, kas tuvojās viņas mutei - patiesības pulveris... Viņa aši pieleca kājās un iespēra draņķim un palūkojusies uz Klintu norūca kautko, kas stipri līdzinājās " Nodevēja " un " Paliec tad ar savu mēslu vaboli " ( ar to tika domāts Farots ). Tad viņa palecās gaisā un nevienam neaizsniedzama lidoja tālu prom... Viņai bija pilnīgi vienalga, kas notiks ar Klintu, jo viņai taču bija svarīgāks mistiskais džeks nevis viņas draudzene... Tad Falipne atcerējās situāciju, kas bija diezgan līdzīga Klintas situācijai... Viņas pašas agrākās izjūtas... Bet atšķirība bija tāda, ka Melkoram viņa riebās, bet jaunpienācējam gan Klinta ļoti patika....

( Beidziet tak vienreiz rakstīt MANAS izjūtas - tās zinu TIKAI es !!!

CITĀTS

viņa nokrita uz ceļiem, alkaini tverdama gaisu. Gar acīm peldēja melni pleķi.

CITĀTS

Falipne kaut ko nočukstēja

CITĀTS

Cīniņā aizrāvusies, Falipne

CITĀTS

Viņa mēģināja kaut ko teikt vai bļaut, bet trūka elpas

CITĀTS

Zobens žvankstēdams nokrita zemē, un Falipne juta, ka dzīvības spēki viņu atstāj...

NEKAS tāds nebija manās idejās

....)

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)