Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: josephine ; laiks: 26.03.2016 15:27

Pa vārtiem, kas tikko bija atdzīvojušies, iztraucās spiets “Maldugunis”. Tās steidza uz visām pusēm izpētīt vai pasaules vide un atmosfēra ir droša cilvēkiem. Tad cauri mutuļojošiem vārtiem izgāja četru cilvēku komanda.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.03.2016 15:30

“Pilotmisija” jeb "Purpursarkanais grābējs"

Ausa agrs rīts un migla zaļajā ielejā sāka lēnām izklīst. Gaiss spirgts un patīkams. Vārtu priekšā atradās vārtu vadības panelis, šķietami nevainojamā kārtībā. No vārtiem veda bruģēts celiņš, kas aizlīkumoja patālāk uz mazu pilsētiņu, kas radīja iespaidu it kā viņi būtu nonākuši uz Zemes viduslaikos. Nevienu nemanīja.

Dodoties tuvāk bija redzams, ka pilsēta ir vairāk vai mazāk pamesta. Māju logi vietām bija izsisti, durvis vaļā un visa mantība izmētata, kur nu pagadās. Visapkārt valdīja spocīgs klusums. Pat putni nebija dzirdami.
Pilsētiņas centrā atradās liels rūnakmens ar dīvainām zīmēm un iegravētiem ornamentiem. Ap to bija apvijies skaists augs ar sīkiem, purpursātiem ziediņiem.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 17:31

Alfa-1 veiksmīgi iznāca pa zvaigžņu vārtiem.
Džeims pagriezās pret Dominiku un teica:Izsūti savus ošņātājus tajā virzienā un norādīja apdzīvotās vietas virzienā Vēlams "neredzamajā" režīmā.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 26.03.2016 17:39

Izgājis ārā pa zvaigžņu vārtiem, Dominiks atskārta, ka viņam pietrūkusi daba un tās bagātība. Viņš dziļi ievilka elpu. Pēc tam no savas somas izvilka “maldugunis” iestatīja tām pareizos parametrus un tos izsūtīja. Dominiks paskatījās apkārt un redzot bruģēto ietvi nolēma rādīt priekšzīmi un tai sekot.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 17:51

Arī Džeims ievilka gaisu pilnas plaušas un tad ļoti sulīgi nošķaudījās pilnīgā klusumā.
Un tikai tagad viņš saprata cik te viss ir kluss un ejot tālāk, pat pašā pilsētā - tukšs.
Kur visi palikuši? Viņš uzdeva retorisku jautājumu.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.03.2016 17:52

30 minūtes nebija ilgs laiks, taču arī šāda veida misijām viņi bija gatavoti. Nuo ātri ieģērbās tumšajā Stagirus uniformā ar bruņu vesti un paķēra savu mugursomu, kas bija speciāli sagatavota “zibens misijām” – aptieciņa, visi nepieciešamie instrumenti un paraugu konteineri, un aplika jostu, pie kuras bija piestiprināts “Zed parubītājs” – kā to bija iesaukuši Alfa 1 dalībnieki.

Pēc laiciņa krietnas soļošanas viņi bija sasnieguši pilsētiņas centru. Nuo gāja piesardzīgi, turoties aiz Džeimsa un Dominika. Viņa skatījās apkārt. Kaut kā pārāk klusi un mierīgi priekš tādas pilsētas izlikās.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 26.03.2016 17:58

Lakšmi piegāja pie rūnakmens, un ar pirkstiem viegli nobrauca pār iegravētajām zīmēm, brīdi aizdomājusies viņa paberzēja pieri un konstatēja, ka steigā bija aizmirsusi noņemt bindi, tā nu viņa tur stāvēja pilnā misijas ekipējumā un ar sarkanu punktu pierē. Neko darīt. Jākoncentrējas. – Valoda man nav zināma - lietišķi uzsāka Lakšmi - bet ir atsevišķi elementi, kas ir visai skaidri, šeit, piemēram, Imperatora dāvana, tur tālāk - paradīzes zieds – bet pats pēdējais vārds nepārprotami nozīmē – mūžībai. Tos elementus pa vidu, šeit un šeit, es iztulkot neprotu, bet dodiet man augstākais diennakti bāzē un nešaubos, ka kaut kā šo būtu iespējams atšifrēt pilnībā. - pēdējo Lakšmi piebilda gluži labi apzinoties, ka neviens negribēs doties uzreiz atpakaļ, tikai lingvistikas problemātikas dēļ, bet savu viņa bija pateikusi.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 26.03.2016 18:04

Dominiks ieskatījās “malduguņu” rādītājā, bet dīvainā kārtā tās neuzradīja nevienu enerģijas vai dzīvības pazīmi atskaitot mūs pašus. – Viss tukšs, komandier! Neredzu nevienu dzīvu būtni mūsu tuvumā- Dominiks aizdomīgi noteica. Viņš palūkojās visapkārt, bet tā arī neko neatrada.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 26.03.2016 18:07

- Klau, Dominik, aizlienēsi man vienu no savām maldugunīm? - Lakšmi neveikli norādīja uz akmeni. - Vajadzēs atskaitēm.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.03.2016 18:16

Nuo pabrīnījās par to, ka šeit nebija nevienas dzīvas dvēseles izņemot viņus pašus. Viņa paskatījās uz riņķi. Izskatījās, ka kāds šo vietu vai nu pametis steigā vai pamatīgi izdemolējis. Izsistie logi lika vairāk nosvērties uz demolēšanu, bet nebija neviens, kas to varētu pastāstīt. Tikmēr Lakšmi izskatījās kaut ko atradusi. Viņa ziņkārīgi paskatījās pār komandas biedres plecu. No rūnām viņa neko nesaprata, tik vien kā, ka smuki ornamenti, bet viņas uzmanību piesaistīja skaistais, ziedošais augs.

Nuo sameklēja savu paraugu konteineri un nogrieza pāris ķekariņus sārto ziedu, kurus tur rūpīgi noglabāja.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 26.03.2016 18:16

-Protams!- Dominiks laipni teica. Viņš ielūkojās malduguņu vadības panelī un atsauca tuvāko Lakšmes rīcībā. Pēc tam viņš turpināja mēģināt iegūt datus no malduguņu patruļām, bet nekas jauns neuzradās.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 26.03.2016 18:27

Lakšmi izvilka no mugursomas planšeti un ar tās palīdzību pārņēma vadību pār viņai nu jau pie auss levitējošo malduguni. Lika tai nofotografēt detalizētas bildes ar akmeni un noskenēt akmeni, lai pārbaudītu enerģijas rādījumus.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.03.2016 18:29

[GM]:

Lakšmi ‘’malduguns’’ neuztvēra nekādas enerģijas.

Trijiem no četriem sāka palikt silti un lūpu kaktiņi paši no sevis vilkās lielā, muļķīgā smaidā. Radās savāda vēlme ķiķināt. Lai kā viņi pretotos, piepeši viss šķita smieklīgs. Vienkārši absolūti bezjēdzīgi smieklīgs. Vienīgi Džeims īsti nesaprata, kas tik smieklīgs noticis, ka būtu tik gardi jāsmejas. Kāda muša šiem bija iekodusi?

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 26.03.2016 18:37

Pēkšņi Dominikam uznāca ļoti jautrs prāts. Viņš paņēma malduguņu vadības paneli un lika tām uzplīties Lakšmei. -Bitītes klāt!- Dominiks rēcīgi noteica.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 26.03.2016 18:43

Lakšmi ierēcās, pirmkārt, uzmetot acis rādījumiem - Ha! Te nekā nav! Un mums pusstundas laikā bija jātiek gataviem, lai skatītos uz puķītēm apaugušu akmeni. - kaut kāpēc visa situācija likās absurda līdz smieklīgumam. Un tad vēl malduguņu "uzbrukums" - Bitītmatos! - Nospurcās Lakšmi un ķērās klāt aktīvai "karadarbībai" atgaiņājoties ar vienīgo viņas rīcībā esošo malduguni.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.03.2016 18:53

Nuo noskatījās Dominika dīvainajās izdarībās ar “maldugunīm”. Bitītes? Kādas vēl bitītes matos? Viņa tikai pēc kādas pusminūtes aptvēra, ka viņai sāp vaigi no smaidīšanas līdz ausīm. Viņa iesmējās. “Kas pie..akmeņiem te notiek?” Viņa ar mokām izmocīja un centās sakoncentrēties paskatīties vēlreiz planšetē vai šeit maz ir ko elpot, simptomi kā pie hipoksijas. Viņai no rokām izkrita planšete un viņa smiedamās centās izdevst “Hip..hip..ok..oksi..ja kas tas vispār vārdu.” Nuo kāja aizķērās aiz puķītēm un viņa pakrita, vēl aizvien skaļi smiedamās.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 26.03.2016 19:01

-Kas pie.. akmeņiem? - Apsmējās Lakšmi. Šāda izteiciena nebija nevienā no viņai zināmajām valodām, tāpēc pastiprināja komisko efektu. Pie hipoksijas pieminēšanas Lakšmi kā parasti būtu gribējusi iedziļināsiet etimoliģijas niansēs, bet tā vietā nevarēja beigt smieties, turoties pie sāpošās presītes. Nuo bija taisnība, hipoksija bija pats smieklīgākais vārds, kādu Lakšmi tobrīd varēja iedomāties. Nuo apkrišana, aizķeroties aiz puķu vītenājiem bija pēdējais piliens, kuru pavadīja Lakšmi sirsnīga nerimstoša smiešanās.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 19:02

Džeims ļoti izbrīnīti paskatījās uz komandas biedru "atrakcijām". Viņam nez kāpēc smiekli nenāca.
Kas, pie velna, te notiek?

Iesūtīja: josephine ; laiks: 26.03.2016 19:05

- Te nav pie velna, te pie.. akmeņiem! - Pēdējo vārdu Lakšmi izrunāja knapi apvaldot nākamo smieklu lēkmi.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 26.03.2016 19:10

Dominiks vairs nespēja vispār koncentrēties un normāli padomāt viņš vienkārši pilnā balsī sāka smieties. Jo vairāk viņš skatījās uz Nuo un Lakšimi, jo vairāk viņš nevaldīti rēca. -Pie akmeņiem!- Dominiks pilnā balsī iekliedzās un parāva kārtējo smieklu.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 19:16

Džeims varētu vismaz pasmaidīt, bet situācijas nopietnība to (smaidu) aizdzina, kā vējš rīta miglu. Tikai viens jautājums viņam urbās smadzenēs Cik ilgi, kamēr ar viņu notiks kaut kas tamlīdzīgs? Hipoksija?!?
Viņš izvilka savu planšeti un pieprasīja datus par O2 līmeni, tā pat detalizētu visu gāzu spektru, pat visniecīgākajās koncentrācijās.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.03.2016 19:24

Tikmēr Nuo rāpus centās bez panākumiem beigt smieties un izkārpīties brīvībā no vītenājiem arī bez panākumiem. “Dž-ei-ms.” Viņai bija uznākusi pamatīga ķiķināšanas lēkme. Nuo pastiepa roku pretī komandas biedram, kas vienīgais nelocījās smieklos.


[GM]: Džeimsam vēl aizvien nekas nešķita neglābjami smieklīgs. Kamēr pārējiem jau sāka sāpēt visas maliņas no intensīvās smiešanās.
Ar O2 līmeni un spektru viss bija kārtībā, tiem nevajadzētu radīt nekādas problēmas un hipoksiju ne tik.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 19:25

Sapratis, ka tas kaut kā saistīts ar viņa iesnām, ka viņš joprojām nav devies kopā ar pārējiem "pie akmeņiem", viņš nokomandēja: Tūlīt pat visiem gāzmaskas uz purna!
Uzvilcis savu gāzmasku, viņš devās pie Nuo, lai palīdzētu viņai uzvilkt gāzmasku un izpiņķerētu no puķu gūsta.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 26.03.2016 19:29

Džeimsa dzelžainā nopietnība un viņa izteiktā komanda (kas pašsaprotami bija smieklīga - uz purna!!) nepadarīja situāciju mazāk smieklīgu. Lakšmi turpināja aizgrābti smieties.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 26.03.2016 19:34

Uz komandiera Džeimsa teikto Dominiks vispār nereaģēja tikai turpināja bezspēcīgi smieties.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.03.2016 20:47

Tur jau nāca “šņukurotais” Džeims, kas bija Nuo pēdējais piliens un viņa vienkārši histēriski smējās un rullējās pa zemi, izmaisot visus komandiera mēģinājumus uzlikt “šņukuru” arī viņai. Nuo atgaiņājās ar rokām un juta, ka pamazām sāk pagurt no briesmīgās smiešanās. Nemaz nevajag iet uz zālīti trenēt vēdara muskulatūru. “Snuķkurs!” Viņa izsaucās, rādīdama ar pirkstu uz Džeimsu.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 26.03.2016 20:54

Lingvistikas pērles, kas šodienas misijā tika bārstītas ielīksmoja Lakšmi - snuķkurs noteikti bija šī saraksta augšgalā. Aizgrābtā smiešanās pārauga raustītā, nekontrolētā ķiķināšanā. Pati Lakšmi neko izdvest nevarēja, smiešanās bija pārņēmusi varu pār organismu un smadzeņu darbību.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 21:20

Džeims noņēma no pleciem somu un izņēma no tās "zet-parubītāju". Viņš saprata, ka ekstremāli apstākļi prasa ekstremālus līdzekļus.
Sorry, par šo, bet jūs man neesat atstājuši citas opcijas
Viņš vienu pēc otra "izrubija" komandas biedrus un uzvilcis visiem gāzmaskas, sasēja tos ap resnu koku, tā lai viņi nevarētu paši tikt vaļā.
Atstājis visu lieko ekipējumu, viņš skriešus devās pie vārtiem, lai sazinātos ar bāzi.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.03.2016 21:34

[GM]:
Kamēr Lakšmi, Nuo un Dominiks bija saldi parubījušies no “Zed parubītāja” un smieklus no jauna aizstāja klusums, Džeimsam izdevās atvērt vārtus un sazināties ar bāzi. Tikai sākot stāstīt par viņu gaitām, viņš juta, ka arī pašam seja sāk vilkties vieglā, nekontrolējamā smaidā.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 26.03.2016 21:44

Nonācis līdz vārtiem, Džeims ievadīja bāzes adresi. Jūtot, ka pašam arī draud "akmeņainais ceļš", viņš pēc iespējas ātrāk un lakoniskāk nodeva ziņojumu bāzei, ka nepieciešama evakuācijas komanda bio-aizsardzības tērpos ar "peļķes lēcēju". Saņēmis apstiprinājumu, viņš palika vārtu tuvumā gaidīt glābējus.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.03.2016 21:57

[GM]:
Kad ieradās palīdzība, Džeims jau smējās skaļi balsī. Visi tika nogādāti drošībā “peļķu lēcējā” un tālāk Stagirus bāzē, karantīnā. Līdz ar to, viņu misija bija noslēgusies.

Paldies, par smiekliem pildīto spēli. ^^

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 09.10.2016 16:18

''Slēptā Rase''

Templis no ārpuses bija apaudzis ar pamatīgu zāles un sūnu kārtu. Skaidri varēja pateikt, ka neviena dzīva būtne nav savu kāju spērusi šeit jau gadsimtiem. Tas varēja likties ļoti savādi, jo nebija nekādi norobežojumi, kas liegtu kādam šeit nejauši ierasties.

Tempļa galvenajam korpusam priekšā atradās stingri noslēgts zeltā rotātas durvis, tās noslēdza tempļa galveno daļu, kur atradās zvaigžņu vārti, atmiņu bankas, kā arī daudzi seni Neatoru artefakti un dārgumi lielā, skaistā, marmora un zelta izrotātā telpā. Sienas bija ļoti augstas ar vairākām sazīmētām piktogrammām. Tajās tika attēloti Neatori, Asgardi, Senajie, Nokši un Fērlingi bija arī vairākas kāpnes, kas veda uz dažādām istabām. Arhitektūra bija patiesi unikāla un nekur vēl neredzēta.

Otrā pusē durvīm sniedzās garš gaitenis, tajā varēja ļoti labi dzirdēt vēja šalkas, kas nāca no āra. Tas bija šaurs un saules apgaismots. Pašā galā bija kāpnes, kas veda lejup. Atšķirībā no paša tempļa, pati tempļa apkārtne izskatījās ļoti sakopta un visur, kur tik skatījās varēja atrast zaļumus un dabu. Pats templis atradās uz augsta kalna. Kāpnes veda lejā uz mazu koku birzīti.


Maldugunis viegli apgaismoja telpu bija viegli vēs un mazliet smacīgs Dominiks palūkojās mazliet apkārt un tiešām vai apkrita no apbrīna nekad viņš nebija redzējis ko tik skaistu. Viss bija tik daiļi un smalki izveidots viņš pat nezināja kur sākt vienīgais, kas tomēr pievērsa Dominika aci bija atmiņu bankas. Vismaz pēc visiem aprakstiem likās atpazīstams, tikai tās bija Senajo tehnoloģijas, ko tās darīja šeit Dominiks nopētīja ar interesi, viss vēl bija labā kondīcijā, vienīgais pēc malduguņu radījumiem šeit un tuvākajā apkaimē nebija neviena dzīva būtne izņemot viņus pašus.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 22.10.2016 19:57

Nuo sekoja komandai cauri vārtiem. Pirms spert soli uz otro pusi, viņa nedaudz apstājās un iesmējās. Ceļošana ar vārtiem bija neparasta un saviļnojoša sajūta. Viņa vēl aizvien nebija tā līdz galam pie tās pieradusi. Viens solis viņus visus aizveda pavisam citā, svešā pasaulē.

“Fērlingu vārti” atradās templī? Nuo sekoja Dominikam. Acis pavisam aši aprada ar niecīgo apgaismojumu, kas nāca no Maldugunīm un gaiteņa. Izskatījās, ka šeit nebija nevienas dzīvas dvēseles, bet vai tiešām tā bija? Nuo, pat nedaudz cerīgi, ieskatījās savā planšetē uz Malduguņu rādījumiem. Tikai viņi paši.

Skatiens vērīgi slīdeja pāri greznajām sienām un zīmējumiem. Asgardus, Senajos un Nokšus Nuo atpazina. Taču kas bija tie ar putnu un kaķu galvām? “Lakšmi? Vai šie varētu būt Fērlingi?” Nuo jautāja, norādīdama uz savādajiem radījumiem.

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 23.10.2016 12:26

"Malduguņu" sniegtā informācija liecināja,ka ceļojuma galamērķī ir misijas 1. solim atbilstoši apstākļi un tāpēc Džeims deva "zaļo gaismu" šim solim, arī pats to sperdams pāri slieksnim, kas šķīra Bāzes pasauli no šīs jaunās un nezināmās.

"Otrā pusē" viss bija klusi un mierīgi, tāpēc Džeims, nedaudz to apskatījis, sagaidīja visus komandas biedrus un, kad Vārti aizvērās, deva komandu Dominikam saslēgties ar Bāzi.

Iesūtīja: Hobits ; laiks: 23.10.2016 20:55

Noslēpumainā celtne, kurā Dominiks atradās viņu aizrāva, bet bija jāizpilda protokols. Dominiks devās pie vārtu kontropaneļa un mēģināja iedarbināt vārtus. Nospiežot pirmo simbolu vārti jau nereaģēja. Dominiks izmēģināja visas pogas, bet arī tās neklausīja, nu viņš nolēma apskatīties, kāda kondīcijā bija kvanta kristāli. Par pārsteigumu tur nebija neviena. Tomēr bija kaut kādi vadi, kas gāja no paneļa uz iepriekš redzētajām atmiņu bankām. – Labas ziņas! Mums te vēl kāds laiciņš būs ko uzkavēties, līdz bāze mums dos kādu vēsti. Vārtu panelī nav neviena kvanta kristāla! – Dominiks bija mazliet mulsināts. Kā vārti ir vispār spējuši darboties, bet šis fakts ilgi viņu neaizturēja, jo vajadzēja noteikt pēdas šiem dīvainajiem vadiem.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 14.11.2016 21:45

Lai nu ko, bet ne ko tik elpu aizraujoši skaistu Lakšmi nebija sagaidījusi. Ja godīgi, viņa vispār nezināja teikt, ko tad īsti bija sagaidījusi. Vienmēr, dodoties uz jaunām, neizpētītām pasaulēm ir grūti kaut ko iedomāties, sagaidīt.. var tikai pēc tam pateikt - Nē, neko tādu gan es pat sapņos nebūtu gaidījis.
Pagāja gan kāds laiciņš iekams Lakšmi vispār bija gatava kustēties no iespaidu pārbagātības, un tas bija tikai ap to brīdi, kad Nuo izsauca viņu uz.. erm.. lai nu kur tas bija, kur viņi pašlaik atradās, Zeme jau nu tā noteikti nebija. Kā attapdamās no nomoda sapņa, Lakšmi sevi sapurināja un centās pierunāt savas smadzenes sakoncentrēties. - Fērling? - Viņa piegāja pie Nuo un piktogrammām, ko viņa pētīja. Tam būtu vajadzējis būt viņas pirmajam uzmanības pieturas punktam, bet nē, redz, jo viss tik skaisti. Semiotiķe viegli pārbrauca ar pirkstiem pār piktogrammām (visai nelāgs niķis, ņemot vērā tik dažādās pasaules, vides, riskus) un pēkšņi sarauca pieri - Kāda loģika? -

Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 14.11.2016 23:13

Skaidrs- ne visai apmierinātā tonī norūca Džeims pēc Dominika situācijas analīzes.
Pārāk tālu neaizklīstam,kamēr nav skaidrības ar Vārtiem!

Kad Vārti atkal atvērās, Džeims nosūtīja ziņojumu par situāciju un pieprasīja pilnu Vārtu kristālu komplektu.
Dominik, Tu varēsi šeit uz vietas savest kārtībā Galveno kristālu tā,lai mēs tiekam mājās? Ja es pareizi saprotu, tajā jābūt īstajai informācijai,lai tas darbotos no šejienes un pareizi pieslēgtos Vārtu tīklam. Džeims izteica savas bažas par esošo situāciju.