Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi

Iesūtīja: Elony ; laiks: 15.02.2009 16:41

Pirms gada

http://www.youtube.com/watch?v=f3Z3B189cFE

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 15.02.2009 17:22

Džeroms atstāja savu dzīvokli agri no rīta, izdzēris vienu tasi kafijas un noskatījies rīta ziņas. Līdzi viņam bija viena mugursoma ar pamatlietām, kuras noder izdzīvošanā, jostas somu un dunču komplektu, kuru neslēpa no citu acīm. Aizslēdzis dzīvokli un uzlicis ekenomisko režīmu dzīvokļa uzturēšanai, devās ārā no ēkas.

Edža bija kā Edža. Satiksme, cilvēki, burzma... Džeroms devās uz tuvāko dzelzsceļa staciju un uz pirmo vilcienu uz Junonu. Viņš sen nebija bijis Junonā.


Kad vilciens iebrauca Junonā, Džeroms izkāpa no vilciena un noprirka avīzes ekvivalentu, tādu kurā būtu krustvārdu mīkla.

Viņš ar kājām devās uz PAO ēku. Nostājies pretī ēkai, ielas otrā pusē, viņš kādu brīdi vēroja ēku - ShinRa kādreizējo mājvietu. Viņš apskatīja no tālienes durvju sargus, iekšā un ārā gājējus, logus un citas izejas, tā kā vēl bija nedaudz laika.

Pārgājis pāri ielai, Džeroms devās pie sagādītājiem, atbildējis, ka transporta viņam nav, viņš devās uz liftiem PAO darbinieku pavadībā.

Iegājis apspriežu telpā, viņš to ātri apskatīja un tad nolēma nopozicionēties pie loga. To arī izdarījis, viņš gaidīja pārējos komandas dalībniekus.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 15.02.2009 17:31

Seo lūkojās uz daudzajām terasēm, kas slējās zem viņas nama. Arī tā balstījās uz vienas no šīm terasēm. Sejā pūta viegls vējš un viņa centās to izbaudīt, cik spēja. Viņa nojauta, ka kādā laikā tā izbaudīt mieru un klusumu, varētu būt rets pasākums.

It kā sevi iedrošinot, viņa pamāja galvu tukšam gaisam un devās prom no savas mājas balkona. Paķērusi mēteli, viņa izgāja no mājas. Ceļš līdz PAO ēkai nebija ilgs, jo dažreiz bija izdevīgi dzīvot Junonā. Dažreiz arī nē.

Kur atrodas konkrētā ēka, viņa jau zināja, tā pat, kur ir galvenā ieeja. Bez minstināšanās viņa devās iekšā. Tālāk uz konkrēto stāvu. Priekšā jau bija telpa, kur jau atradās Džeroms. Ienākot iekšā, viņa sasveicinājās ar vīrieti un nosēdās uz viena no mīkstajiem ādas krēsliem, pārliekot vienu kāju pāri otrai. Aizmetusi nepārāk garos, brūnos matus aiz muguras, viņa nodevās gaidīšanai.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.02.2009 17:47

Vietējā lidostā no satiksmes lidaparāta izkāpa puisis, kas itin nemaz neizskatījās pēc vietējā. Ne miņas no pieklājīga un cienījama algotņa/kareivja izskata, lai gan viņam bija zobens, un vēl kāds!
Un kas mani trenca šurp? bija tas, ko viņš pašlaik domāja. Būtu palicis, kur biju, pieklājīga alga, dzīves apstākļi tāpat.
Bet viņš zināja ka pats sevi māna - viņam bija apnicis tupēt un sargāt kādu vai kaut ko, ja nekas nekad nenotiek. Tagad bija vismaz droši, ka kaut kas notiks.
Tīdus, izmantojot vietējo transportu, brauca uz P.A.O., kur, pat neapstājoties, lai ēku īpaši nopētītu, devās iekšā, un pēc vietējo norādījuma brauca augšā uz apspriežu telpu.
Telpā divi jau bija. Sieviete un vīrietis. Tīdus tiem pamāja sveicienu un apsēdās krēslā tā, lai labi varētu redzēt un dzirdēt to, ko stāstīs uzdevuma devējs. Iespējamos biedrus varēs novērtēt pēc tam, tieši pašlaik tas nebija primārais uzdevums. Savu milzu zobenu viņš novietoja sev pa ķērienam.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 15.02.2009 18:08

Pirms divām dienām Keila bija uzteikusi darbu. Iemesli šoreiz bija vairāki. Pirmais un galvenais bija tas, ka klienti bija rupji un iedomājās sazin ko. Sievietei tas jau bija apnicis un patiesību sakot, Keila jau sen plānoja aiziet un ziņas saņemšana bija noteicošais viņas izvēlē kad. Vienīgais, kas Keilai pietrūks, tas būs transports. Toties gan jau, ka PAO bija kas labāks.

Aizslēgusi savas mājas durvis, Keila devās uz PAO ēku. Tālu no viņas dzīvesvietas nebija. Labi ja desmit minūtes ar kājām. Ieroši bija paslēpti zem apmetņa. Šaujamais ierocis bija pielādēts, tomēr daudz labrātāk sieviete lietoja dunčus.
Nonākusi līdz ēkai viņa devās uz norādīto telpu, kur pasveicinājusi esošos apsēdās.Tagad atlika vien gaidīt.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 15.02.2009 20:24

Pie PAO ēkas apstājās liels, tumšs, smagi bruņots bruņuvāģis vidēja kravinieka lielumā, no kura izkāpa tips ādas jakā un kamuflāžas krāsas biksēs. Pārmaiņas pēc šauteni atstājis mašīnā (lai lieki nebojāt nervus PAO darbiniekiem) un mašīnu aizslēdzis, viņš devās iekšā.

Ienācis lielajā telpā, Sairuss palūkojās apkārt, un, redzēdams, ka neviena no svarīgajām personām vēl nebija pagodinājusi klātesošos ar savu ierašanos, piegāja pie loga un sāka izbaudīt no turienes paverošos skatu. Galu galā, šāda izdevība neradās pārāk bieži.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 15.02.2009 21:37

No riita Kiira paskatiijas pa logu un pasmaidiija par jaukajiem laika apstaakljiem.
Labi, ka ir pavasaris. Tas meiteni iepriecinaaja.

Savaakusi savas mantas vinja aarpusee paluukojaas uz savu vecaaku maaju un uzkaapusi uz baika devaas P.A.O. eekas virzienaa.
Piebraukusi pie taas, vinja novietoja savu motociklu staavvietaa un devaas uz telpu, kur bija paaredzeets pulceeties ljaudiim, kuri gatavojaas piedaliities P.A.O. uzdevumaa.

Kiira ienaaca telpaa un pasmaidiija tur redzamajiem ljaudiim.
Labriit! meitene laipni pasmaidiija un viegli graciozaa gaitaa piegaaja pie ovaalaa galda un apseedaas uz viena no kreesliem. Kaadu briidi vinja pavisam nekauniigi nopeetiija visus sanaakushos potenciaalos biedrus, tad pieveersaas logam pa kuru bija redzama juura un sapnjaini raudziijaas taalees.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 15.02.2009 22:42

Neilgi pēc tam, kad ieradusies bija pēdējā komandas dalībniece, telpā iegāja visnotaļ savāda trijotne.
Pirmais bija http://images3.wikia.nocookie.net/finalfantasy/images/a/a5/DoC_reeve.jpg apmēram 30-35 gadus vecs, gara auguma, tērpies tumši zilā mētelī un nopietnu skatienu. Tie, kas lasīja avīzes vai skatījās televizoru, zināja, ka viņš ir PAO vadītājs.
Viņam sekoja http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/Shelke2.jpg, 10-11 gadus veca, tērpusies zinātnieku uzsvārcī, zem kura bija manāma rozā veste vai jaka un svārki. Meitenei bija līdz pleciem gari rudi mati un savāds skatiens, kas varēja likties sapņains vai nenoteikts.
Kā pēdējais iegāja savāda radība. Īsāks par metru, tas atgādināja uz http://images1.wikia.nocookie.net/finalfantasy/images/b/bb/CaithDirge.jpg, kuram kājās bija kurpes, bet aiz muguras sarkans apmetnis, sasiets mezglā ap kaklu. Galvā zelta kronis. Lai arī radība kustējās pastāvīgi, tā seja pārāk atgādināja mīksto rotaļlietu, lai to varētu uzskatīt par dzīvu, elpojošu būtni.

Pēc kaķa durvis aizvērās. Vīrietis nopētīja sanākušos un piegāja pie galda.
"Esiet sveicināti jūs visi. Es esmu Rīvs Tuesti, Pasaules Atjaunošanas Organizācijas vadītājs. Šī ir Šelka Ruji, koordinatore un plaša spektra zinātniece." viņš norādīja uz meiteni, kura pielieca galvu.
"Un tas ir Kaits Sits, mans personīgais palīgs" viņš norādīja uz kaķi.
"Sveiki visiem!" kaķis dzīvi iesaucās.
"Lūdzu visus apsēsties pie galda." Rīvs teica un apsēdās arī pats. Viņam blakus apsēdās Šelka un otrā pusē Kaits Sits, uz krēsla burtiski uzlēcis. Tiesa, kaķis bija tik īss, ka viņām uz krēsla nācās stāvēt, lai spētu redzēt, kas notiek.

"Jūs visi seši esat izvēlēti un aicināti veidot speciālu PAO militāro vienību, kuras mērķis ir izmeklēt nesenos uzbrukumus Mako reaktoriem un likvidēt draudus, ka tas varētu atkārtoties. Jūs visi esat karotāji, dažādi un atšķirīgi, tomēr spēcīgi, tāpēc mums piemēroti. Par šo darbu jums maksās un turklāt labi. Tomēr galvenais, kam būtu jūs jāmudina pieņemt šo darbu, vismaz es tā ceru, ir vēlme palīdzēt Planētais un to aizsargāt."

Rīvs vēlreiz nopētīja sanākušos un tad pagriezās pret meiteni.
"Šelka, lūdzu izklāsti detaļas."
Meitene atkal pielieca galvu un piecēlās. Viņa pacēla un nospieda dažas pogas uz ierīces, kas atgādināja mobilo telefonu. Logu priekšā nolaidās plāksnes un apgaismojums kļuva krietni vājāks. Telpā palika ļoti tumšs.
Pēc tam iemirdzējās puslode galda vidū. Pēc tam uz galda virsmas parādījās hologrāfisks attēls - caurspīdīgs kalna plāns, kura galā bija Mako reaktors. Gaisma no attēla apgaismoja arī klātesošo sejas.
"Vieta, kas tiek dēvēta par Kondora fortu. Tas ir kalns, kura virsotnē tika uzbūvēts Mako reaktors." Meitene stāstīja rāmā, mierīgā balsī. "Pēc kāda uz reaktora savu ligzdu iekārtoja milzu kondors, lai izmantotu no reaktora plūstošo siltumu olu sildīšanai. ShinRa kompānija vēlējās to aizvākt, kam ilgu laiku pretojās vietējie iedzīvotāji, kas pat uzbūvēja apmetni kalnā zem reaktora. Neilgi pirms ShinRa kompānija zaudēja savu varu, kondori pameta reaktoru. Bet cilvēku apmetne, dēvēta par Kondora fortu, palika.
Apmēram divas nedēļas pēc Meteora krišanas reaktora darbība tika apturēta. Vēlāk PAO militārie spēki uzņēmās objekta apsardzi. Reaktora demontēšana nebija vēl sākta, to bija paredzēts darīt tikai nākotnē.
Pirms sešām nedēļām apmēram piecos no rīta pēc vietējā laika reaktoram uzbruka nezināmas personas, bruņotas gan ar šaujam ieročiem, gan aukstajiem ieročiem. Pretinieku skaits nav zināms, lai gan sākotnēji to nebija vairāk kā pieci. Pēdas un izdzīvojušo liecības atklāj, ka tie lietoja matēriju maģijas - zibens, uguns barjera un citas. PAO spēki tika satriekti. Pretinieki nogalināja ikvienu, kas gadījās ceļā.
Uzbrucēji devās uz reaktora vadības telpu un reaktora kodolu. Neilgi pēc tam ieradās cita nezināmu personu grupa, arī nelielā skaitā. Nepievēršot uzmanību izdzīvojušiem PAO kareivjiem, otrā grupa devās iekšā reaktorā. Tam sekoja sprādzieni reaktora iekšienē. Iespējams, ka tur notika cīņa, vai arī tehnikas iznīcināšana, Idzīvojušie atkāpās nost no notikuma vietas. Viss beidzās ar lielāku sprādzienu reaktorā, tomēr pats reaktors netika sagrauts. Apsekojot reaktoru pēc sprādziena, netika atrasti uzbrucēju līķi, liekot spriest, ka viņi aizbēga.
Izdzīvojušie liecināja, ka uzbrucēju spējas pārspēja parastu cilvēku spējas. Tiek pieļauts, ka uzbrucēji varētu būt bijušie SOLDIER."
Aina pazuda. Parādījās sniegota kalnu ieleja, kurā atradās nepabeigts Mako reaktora tēls un vairākas ēkas apkārt.
"Pirms divām nedēļām notika līdzīgs uzbrukums Modeoheimai, vietai, netālu no Icikles ciemata. ShinRa kompānija tur būvēja Mako reaktoru, kas tā arī netika pabeigts. Tomēr objekts tika PAO militāro spēku apsargāts. Šis uzbrukums notika nakts vidū. No kalniem parādījas nezināmas personas, tērpušās tumšos tērpos. Arī šie uzbrucēji izmantoja dažāda veida ieročus un uzveica lielāko daļu apsargu. Iespējams, tika uzveikts arī īpaši spēcīgais kareivis, līdzvērtīgs SOLDIER, kurš piedalījās objekta apsardzē.
Uzbrucēji iegāja objektā un pēc tam pameta to. Sekoja sprādziens, kas nodarīja reaktoram un ēkām ap to lielu postu. Papildus tam sprādziens izraisīja nelielu lavīnu, kas apraka daļu reaktora.
Apsekošana parādīja, ka daļa zinātniskās labratorijas tehniskā aprīkojuma, kas atradās objektā, ir vai nu pilnībā iznīcināta, vai arī nozagta.
Liecinieku liecības ir līdzīgas - uzbrucēju spējas ir pārcilvēciskas, bet precīza apraksta atkal nav."
Attēls pazuda. Gaismas kļuva nedaudz spožākas.
"Paldies, Šelka." Rīvs noteica un pievērsās vienībai.
"Cik noprotu, jūs vēl neesat pazīstami savā starpā, bet tam jums būs laiks. Ceru, ka jūs visi saprotat, cik lieta ir nopietna. Lai arī Mako reaktoru likvidēšana pati par sevi nav slikta lieta, tomēr nezināmas personas apveltītas ar lielu spēku un pauž skaidru agresiju, ir bīstamas. Turklāt Mako reaktori ne vienmēr ir droši arī tad, ja ir atslēgti. To spridzināšana var radīt sliktas sekas gan apkārtnei, gan Planētai, tāpēc PAO veic reaktoru pakāpenisku demontāžu.
Jānoskaidro, kas ir nezināmie uzbrucēji, ko viņi grib un jāaptur, kamēr viņi nav pastrādājuši ko daudz ļaunāku."

"Vai ir jautājumi?" Rīvs nu atļāva runāt komandas dalībniekiem.




Iesūtīja: washulis ; laiks: 15.02.2009 23:23

Seo pamāja ar galvu katram kas ieradās, vai arī ar klusu labrīt. To pašu arī vadošajai trijotnei. Nu tik sākas.

Uz hologramām viņa daudz neskatījās. Tikai attēli ar reaktorie. Nekā tik svarīga. Viņa lūkojās uz runātājiem, domājot līdzi un iztēlojoties, kādi bijuši ubrukumi.

Konkrētu aprakstu nav. Nav zināms, kas ir uzbrucēji un kāpēc to spēks ir tik liels. Kā lai uzsāk meklēšanu? Seo iesāka runāt. Kā lai mēs zinām, kurš reaktors būs nākošais? Protams, viņa zināja, ka Rīvs Tuesti nevarēs uz to atbildēt. Savādāk Šelka jau būtu papildinājusi. Vai pateisi tas ir viss, kas zināms?

Vai šādi reaktori ir gana daudz? Ja runājam par vainīgo meklēšanas sākšanu, tad jāuzzin, kur ir viņu pirmais mērķis.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 15.02.2009 23:24

Kīra uzmanīgi noklausījās stāstīto un pakratīja galvu.
Jautājumi droši vien būs pēc tam, kad būsim dabūjuši kaut reizi pa galvu no tiem uzbrucējiem.
Bijušie SOLDIER. Interesanti. meitene pasmaidīja nedaudz greizu smaidu.

Katrā ziņā, es piekrītu šim uzdevumam. viņa paziņoja.
Un šobrīd arī man nav ne jausmas, kas varētu būt uzbrucēji.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.02.2009 08:40

"Galvenā problēma ir tāda, ka mūsu kareivji viņu tuvumā neizdzīvo tik ilgi, lai pēc tam pastāstītu kā uzbrucēji izskatās." teica Rīvs. "Jums būtu lielākas izredzes. Un ir taisnība, ka mums nav zināms, kur pretinieki uzbruks nākamreiz. Tomēr pastāv vairākas iespējas."

Atkal ieslēdzās hologrāfiskais projektors, parādot Rietumu kontinenta karti.
"Pirmais reaktors bija vientuļš, tuvumā nebija lielas apdzīvotas vietas. Otrajam reaktoram bija līdzīgi apstākļi,, turklāt tā tuvumā atradās zinātniskās labratorijas aprīkojums." Atkal ierunājās Šelka.
Kartē iemirdzējās kāds punkts un tam tuvumā vēl viens.
"Mako reaktors Nibel kalnā. Tuvākā apdzīvotā vieta Nibelheima atrodas vairāus kilomterus tālu. Reaktorā atrodas specifisks tehniskais aprīkojums, līdzīgs tam, kāds pazuda no Modeohaimas. Turklāt Nibelheimā atrodas sena ShinRa labratorija, no kuras arī nav izvākts tās aprīkojums. Tadējādi pastāv iespēja, ka Nibelheima un Mako reaktors Nibel kalnā ir nākamie uzbrukuma mērķi. Tomēr - tas ir pieņēmums, kas var būt arī kļūdains."
Hologramma parādījahttp://images2.wikia.nocookie.net/finalfantasy/images/9/9e/Nibelheim.PNG ar lielu ēku tās nomalē, pēc tamhttp://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/FF7MtNibel.jpg, kas visai atgādināja jūras gliemežvākus ar asiem izaugumiem, un nelielu Mako reaktoru vienā no tiem.
"Abus šos objektus mēs apsargājam jau sen un pēdējā laikā apsardzi palielinājām vēl vairāk. Tomēr mēs nevaram tur izvietot visus mūsu militāros spēkus." Teica Rīvs.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.02.2009 09:12

Tīdus uzmanīgi noskatījās hologrammas ierakstu un noklausījās ziņojumu.
- Khmmm... - viņš ierunājās klusā un patīkamā balsī.
- Es esmu no Nibelheimas, mani sauc Tīdus, - gaišmatainais puisis stādījās priekšā.

- Man jums ir kaut kas jāpastāsta saistībā ar Nibelheimu un tuvumā esošo Mako reaktoru Nibel kalnā. Tas ir kas tāds ko, iespējams, tie, kas šai vietai uzbruks, nezina, bet es neņemos spriest, vai tas dod kādas priekšrocības mums. Drīzāk jau nē. Tomēr es uzskatu, ka mums tas būtu jāzina visiem.
- Tātad. Tas notika pirms deviņiem gadiem. Es vēl biju pavisam jauns, bet atceros labi. Kādu nedēļu pirms Nibelheima tika izpostīta, jā, starp citu, arī šis fakts varētu nebūt visiem zināms, pilsētā ieradās divi SOLDIER ar pāris kareivjiem. Viens no SOLDIER bija Sephirots. Viņi devās izpētīt reaktoru, nu, mēs, puikas, līdzi negājām, bet zināt zinājām, un kā ne, jo pirms tam ar reaktoru kaut kas bija nogājis greizi un apkārtnē pēkšņi parādījās padaudz visādu monstru. Vārdu sakot, viņi devās uz turieni, lai tiktu ar to galā. Pēc tam notika, lūk, kas. Viņi atgriezās, un nedēļu valdīja miers. Tad Sephirots iznāca laukā un sāka nogalināt visus pēc kārtas pilsētā, visus, ko sastapa, un apturēt viņu nevarēja. Tiem mums, kam palaimējās netrāpīties viņam pa sitienam, izskatījās, ka viņš ir sajucis prātā. Tie, kas spēja, aizbēga, un klīda runas, ka Sephirot ar otru SOLDIER, dažiem vietējiem un kareivjiem vēlreiz devies uz reaktoru. Kad es atgriezos pilsētā, tur bija iemitināti jauni iedzīvotāji, kas visi kā viens apgalvoja, ka nekas nav noticis un ka viņi tur dzīvojuši no laika gala. Jā, es redzēju dažus, ko kādreiz pazinu, kas tiešām bija vecie iedzīvotāji, - puiša balss bija skumja.
- Viņi visi izturējās kā sajukuši, visi staigāja melnos mēteļos ar kapucēm, pat nezinu, kur tos ņēma visus tādus vienādus un kāpēc tādos staigāja.
- Ko es gribēju teikt - tas reaktors nav vieta, kur es jel kad būtu gribējis bāzt savu degunu pēc visiem šiem notikumiem. Es nezinu, kas tur notiek un negalvotu arī, ka Sephirots tomēr nav dzīvs. Un, ja ir, tad viņš ir tur.

Puisis nopietni noskatīja visus.
- Tas, ko es nupat teicu, ir lieta, kas tika rūpīgi slēpta ailē "tas nekad nav noticis". Ja kāds to vēl nedaudz gadus atpakaļ būtu pateicis skaļi, viņš labākajā gadījumā tiktu uzskatīts par jukušu. Es ceru, jūs par to nerunāsiet pa labi un pa kreisi.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 16.02.2009 10:17

Kīra uzmanīgi vēroja jauno puisi, kurš stāstīja par Nībelheimas pagātni.
Klausījās viņa patīkamo balsi.

Sephirots dzīvs? viņa izbrīnīta palūkojās uz Tīdus. Nu es ceru, ka pie nekārtībām tomēr nav vainojams viņš. meitene nopūtās.
Bet izskatās, ka laikam jau nāksies doties uz Nībelheimas reaktoru.

Un jā, es varu apsolīt, ka nerunāšu par Nībelheimas traģēdiju pa labi vai pa kreisi, ja Tu to nevēlies.
Tikai.. es esmu bijušais SOLDIER. Man šis fakts bija zināms. Kīra pasmaidīja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.02.2009 10:26

Tīdus papurināja galvu un uzsmaidīja Kīrai.
- Nē, es domāju, ka viņš nav vainojams pie tā, kas tagad notiek. Es tikai pieļauju iespēju, ka tie, kas bāzīsies Nibel kalnā, var sastapt viņu. Tas var nebūt veselīgi. Viņš ir ļoti spēcīgs, bet diezin vai atguvis prātu. Tā vispār ir mīklaina lieta, tā prātā jukšana. Nav zināms, kas to izraisīja. Sephirot nedēļu pirms tam neizejot pavadīja ShinRa piederošā mājā. Ka tur ar laboratoriju kaut kas nav sagājis greizi, vai arī, varbūt, vaina ir kalnā.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.02.2009 10:44

Rīvs cieši paskatījās uz Tīdu. Likās, ka viņš ir pārsteigts.
"Man nebija zināms, ka Jūs esat dzīvojis Nibelheimā pirms atgadījuma ar Sephirotu. man pieejamā informācija vēstīja, ka lielākā daļa iedzīvotāju tikuši nogalināti, bet pārējie izmantoti eksperimentiem. Neviens neesot izglābies... protams, vēlāk izrādījās, ka tā nav gluži tiesa."
Likās, ka Rīvs uz brīdi par kaut ko saspringti domā. Šelka uz viņu paskatījās bet neko neteica.
"Domāju, ka tā tomēr nebūs problēma." Rīvs noteica un ierunājās skaļāk:
"Jā, tieši tā arī notika. Sephirots sajuka prātā un izpostīja pilsētu. Toties reaktora iekšienē viņš tika sakauts.
ShinRa kompānija negribēja, lai kāds uzzina, ka tās spēcīgākais SOLDIER ir zaudējis saprātu, tāpēc noklusēja šo atgadījumu un likvidēja visas pēdas.
Es speciāli neizplatu informāciju par šo notikumu. ShinRa darbinieki, kas tika norīkoti izlikties par ciema iedzīvotājiem, joprojām tur dzīvo, nu jau kā īsti pilsētnieki. Neuzskatu, ka ir vajadzība atklāt vecus faktus.
Kas attiecas uz Sephirotu..."
Rīvs brīdi vilcinājās.
"Viņam piemīt spēja atkal parādīties, pat ja viņu jau reiz uzveica. Pēdējo reizi Sephirots parādījās pirms diviem gadiem, bet atkal tika sakauts. Es gan ceru, ka tā nav. Pagaidām nav nekādu liecību par to, ka Sephirots būtu atdzimis. Tas gan būtu pats ļaunākais."

Rīvs uzlūkoja klātesošos.
"Reaktorā nav nekā tāda, kas liktu kādam sajukt prātā. Vairs nav. Tas, kas notika ar Sephirotu, drīzāk saistīts ar viņa pagātni. Tiesa, šajā Mako reaktorā esošās lietas ir kliedzoša liecība par lielu noziegumu, kuru pagātnē veica ShinRa. Papildus Planētas spēka izūknēšanai, protams."

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 16.02.2009 10:57

Kīra šķībi pasmaidīja.
Viņš nedaudz izgāja no "ierindas", jo uzzināja, ka nav īsti cilvēks, bet mākslīga radība. Ar reaktoru tam tiešām nav sakara.
Un tas viss ir... muļķīgi. viņa nolaida skatienu un pakratīja galvu.
Nerakāsimies pagātnē. Diez vai viņu ir vērts apspriest, kamēr neesam guvuši kaut vienu apstiprinājumu, ka viņš atkal varētu būt atgriezies.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.02.2009 11:09

- Es tur dzīvoju jau krietni pirms šī notikuma, tiesa, neesmu tur dzimis, - Tīdus laipni paskaidroja.
- Un pēc tam atgriezos. Kamēr tur par to skaļi nerunāja, tikmēr tur mierīgi varēja dzīvot, un labi dzīvot, ko es arī darīju. Es neesmu vienīgais tāds. Tikai mēs neviens par to nerunājam. Bet kā tas varētu traucēt? - viņš izklausījās ieinteresēts.
- Es esmu tikko no turienes. Tieši pašlaik nekas satraucošs vai tā pazīmes reaktora apkaimē vai pilsētā nebija novērojamas.

Sephirots nojuka tāpēc, ka uzzināja, ka nav īsti cilvēks? Iemesls tas ir, bet, nudien, nav liels iemesls. Puisim tā likās. Slikti, ka viņš var atdzimt. Žēl, ka atdzimstot neatgūst saprātu!

- Paga... tie gan nav neseni notikumi, bet gadus četrus atpakaļ visi sajukušie, kas staigāja melnajos talāros, visai skaļi sāka murmināt kaut ko līdzīgu "Dižais Sephirots", "atkalapvienošanās", "Sephirots" un tamlīdzīgi, un tad visi pēkšņi, vienā dienā no pilsētas pazuda.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 16.02.2009 12:48

Nu tik smalki par notikumiem ciemā es gan nezinu. Kīra līdzjūtīgi uzlūkoja jauno puisi.
Zinu tik, ka iedzīvotājus nogalinā Sephirots un zinu, ka viņš reaktorā meklēja savu māti.
Viņam tur sanāca saķeršanās ar Zaku un Klaudu. meitene nopūtās.

Tad mēs tā kā esam izlēmuši, ka dodamies uz Nībelheimas reaktoru? viņa palūkojās uz Rīvu.
Mēģinam uzbrucējus sagaidīt tur?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.02.2009 13:01

"Jā, eksperimentu upuri, kas dzīvoja Nibelheimā, pirms četiem gadiem nonāca Sephirota ietekmē. Viņi visi gāja bojā vēlāk. " Rīvs pastāstīja.
"Tie bija drūmi un skumji laiki. Un cerams, ka nekas tāds vairs neatkārtosies."


"Tomēr mani vairāk interesē, kā Jums ir zināma persona vārdā Klauds. Zaks Fairs bija ievērojams SOLDIER biedrs pirms deviņiem gadiem, notikuma ar Sephirotu. Pieļauju, ka Jūs varējāt zināt, ka viņš bija kopā ar Sephirotu, kad tas pazuda. Tomēr jājautā, kā jūs zināt par Klaudu Straifu? Viņš nav SOLDIER. Tāpat jājautā, kā jūs zināt, ko Sephirots meklēja reaktorā." Rīva tonī ieskanējās aizdomas.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 16.02.2009 13:13

Kīra paraustīja plecus.
Es biju ShinRa līdz tās pēdējai pastāvēšanas dienai. meitene atbildēja it kā tam pašsaprotami vajadzēja izskaidrot viņas zināšanu avotus.
Ilgāk par dienu, kad Sephirots iznīcināja ciematu, ilgāk par dienu, kad ShinRa nogalināja Zaku. Klauds bija viss, kas no viņa palika pāri. viņa skumji pasmaidīja.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.02.2009 13:41

Rīvs brīdi lūkojās uz Kīru klusēdams.
"Skaidrs. Tad iespējams, ka Jūsu informētība būs tikpat noderīga kā tas, ka Tīdus pazīst vietējo apkārtni."
PAO vadītājs uzlūkoja pārējos.
"Vai ir vēl kādi jautājumi? Ja nav, tad drīkstat doties ceļā."

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 16.02.2009 13:46

— Vai mums ir jāpievienojas objekta apsardzei? — Sairuss izmantoja iespēju apjautāties, — Iespējams, būtu iespēja vairāk uzzināt, paliekot neuzkrītošiem un vienkārši novērojot. Un tad uz vietas arī būtu iespēja izlemt — ir jēga iesaistīties, vai nē, ja uzbrukums notiks.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 16.02.2009 16:19

Seo sēdēja malā, lūkojoties uz PAO vadītāju. Labi. Ja ir zināma iespējamā uzbrukuma vieta, tad pamata problēma sāk atšķetināties. Tagad tikai atliek ievērot, kas ir pretinieki, lai varētu domāt, ko iesākt tālāk. Seo klusi pie sevis runāja. Sephirots. Tas tik trūka. Psihopātiem šeit nav vietas...

Kad Tīdus teica, ka ir no šīs pilsētas, viņa nodomāja: Nekad neesmu tur bijusi. Tiesa tagad kā tūristam man tru nebūs ko darīt. Drīzāk varēs jauki un ilgi apskatīt reaktorus... jautri.

Esmu gatava doties. Seo vēl teica, pirms ierunājās Sairuss. Man liekas, ka vajadzētu gan iesaistīties kaujā. Ko tad mēs darīsim? Nolūkosimies no malas, kā tiek noslaktēta vēl kaudze ar PAO dalībniekiem?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 16.02.2009 16:56

— Un paši tiksim noslaktēti? — Sairuss pārjautāja, — Ja mūsu iesaistīšanās būs izšķiroša, mēs varētu iesaistīties, taču šobrīd, cik saprotu, lielākā problēma ir izdzīvojušo trūkums, kas varētu zināt, kas noticis, vai ne? Nav vērts bezjēdzīgi mirt, ja misija pirmām kārtām ir iegūt informāciju, nevis tēlot varoņus. Turklāt labs novērošanas postenis varbūt mums ļautu šos PAO darbiniekus savlaicīgi pabrīdināt, ka tuvojas nepatikšanas.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 16.02.2009 17:01

Vai gaījumā viens no misijas mērķieem nebija apturēt to visu? Ja tā, tad kā savādāk bez iesiatīšanās kaujā tu domā viņus apturēt?
Keila sacīja paskatoties uz vīrieti kurš kā radās bija nolēmis sēdēt maliņā.
Man ir jautājums. Vai lidaparāts būs vai arī mums līdz turienei nāksies doties ar kājām?
Balsī ieskanēja sarkasms, taču šis jautājums drīzāk tika uzdots Rīvam

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 16.02.2009 17:06

Kīra pasmaidīja. Jaunie kolēģi jau sāka izrādīt savas rakstura iezīmes.
Diez pēc kādiem kritērijiem P.A.O. izvēlējās šīs misijas potenciālos dalībniekus. Līdzīgi viņi noteikti nebija.
Katrā ziņā meitene bija atvērta jaunajiem kolēģiem un grasījās izturēties draudzīgi.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 16.02.2009 17:08

— Mums ir sauszemes transports, iespējams, pat drošāks par lidaparātiem, — sausi atbildēja Sairuss, — Vispirms ziņot un nodot informāciju, tikai tad palīdzēt, ja būs šāda iespēja, galu galā, ja mēs iesim bojā, vismaz PAO vadība zinās, pret ko mēs darbojamies un kā rīkoties, vai ne, Rīva kungs? — viņš pagriezās pret organizācijas vadītāju.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 16.02.2009 17:35

Tīri šaubos, vai PAO visus mūs nolīga, lai tikai novērotu. Domāju, ka viņi būtu noalgojuši veselu kaudzi cilvēku, nevis tikai mūs sešus, ja situācija pret šiem pretiniekiem būtu tik bezceriga. Seo iebilda Sairusam, lai arī zināja, ka daļa taisnības viņam ir. Lieki riskēt nekad nevajag.

Vēl viens jautājums. Kāds būs mūsu materiālais nodrošinājums. Ne tikai transposts, bet arī ieroči, citas brīža vajadzības. Un cik lielas saistības mums tagad ir ar PAo. Esam kā speciāla vienība vai jau sastāvdaļa. No tā izriet, cik augsta pakāpe mums ir situācijā, lai pasargātu, piemēram PAo darbiniekus no leika riska. Seo sāka ar formālo daļu, lai nebūtu sajukumu finasiālajā ziņā. Šis tomēr ir darbs. Darbs, nevis pienākums... Es tā domāju.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.02.2009 17:52

"Tāpēc es ar jums sūtīšu Kaitu Situ." Rīvs teica, paskatījies uz kaķi.
"Viņam ir spēja nodot man informāciju no liela attāluma."
"Tas nozīmē, ka ja es eju bojā, tu tik un tā esi laimīgs, jo uzzināsi ko vēlies?" ierunājās kaķis, pagriezis galvu pret Rīvu. Viņam bija savāda balss ar neparastu akcentu.
"Neuztraucies, ar tevi kopā ir spēcīgi karotāji." Rīvs teica Kaitam.
"Un es pats arī māku kauties." Kaits apliecināja. Rīvs pamāja ar galvu un pievērsās komandai.
"Galvenais apstāklis sakāvēs bija tas, ka mūsu militārie spēki nebija gatavi uzbrukumam un bija bruņoti vienīgi ar šaujamieročiem. Skatieties pēc apstākļiem - ja ir skaidrs, ka pretinieku tiešām ir vairāk un viņus uzveikt nav iespējams, es nevēlos, lai kāds dotos pašnāvības misijā." PAO vadītājs teica komandai. "Jūsu rīcība, kā atrisināt šo problēmu ir pašu ziņā. Galvenais mērķis ir par katru cenu neitralizēt šos draudus.
Es sekošu jūsu darbībai un ja vajadzēs papildspēkus, centīšo tos nosūtīt.
Šodien pat uz Rakēšu pilsētu izlido viens no mūsu gaisa kuģiem, kas var uzņemt uz borta jūsu transportu. No Rakešu pilsētas līdz Nibelheimai ir vairāku stundu brauciens, tomēr tā ierašanās būs mazāk pamanāma. Toties, cik atceros, kalnos ar mašīnu braukt nevar, tur ved tikai taciņa. Tur var nosēsties tikai helikopteri. Nibelheimā atrodas mūsu militārais helikopters un 20 kareivji. Pie reaktora atrodas apmēram 30 kareivji. Bruņoti kārtīgāk kā iepriekš."

"Jūs esat atsevišķa vienība, kas neietilpst PAO spēkos, jūs atskaitāties vienīgi man. Jums nav jāpakļaujas nevienam PAO militāros spēku virsniekam, pildot savus pienākumus, bet arī viņiem nav jāpakļaujas jūsu pavēlēm. Vienība, kas atrodas Nibelheimā, ja jūs turp dosieties, tiks dots rīkojums sadarboties un dalīties informācijā ar jums.
Ja jums nepieciešami kādi ieroči, sakiet, skatīšos ko varu līdzēt. Atalgojums jums tiks izmaksāts pēc darba pabeigšanas - skatoties pēc tā, ko jums būs nācies paveikt. Kā minimums 5000 gili katram. Tikmēr katru nedēļu tiks izmaksāti 500 gili katram." Tika atbildēts uz Seo jautājumiem.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 16.02.2009 18:18

Tātad tiks izmantots gan viens gan otrs.
Tas drīzāk bija secinājums nevis jautājums. Kā rādās šis tipiņš uzskatīja ka sauzemes transporti ir drošāki. Ka tik ne tā. Tādā gadījumā būtu jājautā kā Keila līdz šim ir izdzīvojusi.
Vai helikoptera vadīšana būs mans darbs vai arī to uzņemsies kāds cits pilots?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 16.02.2009 18:18

Kaķis nāks ar mums! Kīra priecīgi iesaucās un pastiepa roku, lai pieskartos.., kā viņu dēvēja? Kaits? Kaitam.
Viņa to vēlējās izdarīt jau kopš dīvainā radība parādījās šajā telpā. Meitenei nekad agrāk nebija nācies ne ar ko tādu sastapties.
Un ļoti gribējās uzzināt vai radība ir pūkaina un silta. Ja Saits ļāvās viņa to labprāt vēlējās paglāstīt.

Algas un ieroču jautājumi viņu īpaši neinteresēja. Viss pie kā viņa bija pieradusi jau atradās pie viņas.
Man ir baiks. Būtu jauki, ja to pārvestu uz Raķešu pilsētu. Taču ja mani jaunie biedri labprātāk vēlas ceļot kopā sauszemes transportā, kurš pieder tam jaukajam puisim. viņa pamāja uz Sairusu. Tad man nav problēmu atstāt moci šeit.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.02.2009 18:53

Kaits Sits ļāva lai viņam pieskarās. Viņa kažoks tiešām bija mīksts un pūkains, līdzīgs kā mīkstajām rotaļlietām. Vai kaķis bija silts, grūti spriests, bet auksts pavisam noteikti nebija.
"Kāds prieks strādāt kopā ar kādu, kas mani novērtē." Kaits Sits iesaucās.
"Tu drīksti mani saukt par Kaitu."

"Helikopters atrodas Nibelheimā. Ja jums būs vajadzība lidot, tad varēsiet to izmantot būt pilote." Rīvs apliecināja Keilai.


Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.02.2009 19:25

- Kādā veidā ar sauszemes transportu var nokļūt Nibelheimā no šejienes? - Tīdus nesaprata.
Viņu mazlietiņ satrauca dažu biedru kaut kāda savāda negribēšana iesaistīties tajā, kurp viņus sūta.

Gaišmatainais puisis ar acs kaktiņu pablenza uz dīvaino kaķi. Nevarētu teikt, ka viņš tik ļoti gribētu to pataustīt, ka nespētu noturēties, bet, laikam jau cilvēkiem kaut kas mīksts un pūkains uzreiz izraisa uci-puci reakciju, un Tīdus nebija izņēmums.

- Ļoti jauki, ka Kaits Sits ir ar mieru nākt ar mums, - viņš noteica priecīgā balsī skatoties, kā Kīra to ņurca un pats neiedrošinādamies izrādīt tādu sentimentu. Ir viņš karotājs vai nav?
Atalgojums arī nebija no niecīgajiem, visādā ziņā, par to ir vērts strādāt.

- Iespējams, es būšu nesmalkjūtīgs, bet man gribētos zināt, ko PAO sagaida no katra no mums, vai, ja tiešāk, ar ko mēs katrs esam tik īpaši PAO acīs, ka saņēmām šo piedāvājumu. Ja katrs no mums kaut ko pateiks par sevi, tas būtu vēl labāk, bet to, laikam, pirmajā tikšanās reizē prasīt nevar. Bet karotāja īpašo specifiku tā tā gribētos dzirdēt.
Tīdus iebrauca ar kreisās rokas pirkstiem matos un izbužināja tos.
- Mana specialitāte ir Vutai karotājs un ierocis ir zobens, ko te redzat. Tuvcīņas. Negaidiet, ka es metīšos pie šaujamieročiem.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 16.02.2009 19:28

— Baiku ir iespējams iekraut busiņā, — Sairuss paskaidroja Kīrai, — Tā kā varat to ņemt līdzi.

Jautājums, vai busiņu varēs iekraut helikopterī. Visdrīzāk, nāksies atstāt Nībelheimā.

— Esmu bijis karavīrs, labi šauju ar šautenēm. Esmu arī automehāniķis ar pieredzi, ko varēsiet spriest pēc manas mašīnas.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 16.02.2009 19:35

Kā jau teicu, nēesmu no tiem, kas mīl izmantot sauzzemes transportus.
Keila norūca palūkodamās uz Kīru,k ura kā rādās nebija īsti ieklausījusies tajā, ko teica Keila. Vai arī vienkārši bija aizņemta ar kaķi. Kā rādās, puisis, kurš iepriekš bija stādījies kā Tidus izdarīja pareizos secinājumus. Vai tad starp Junionu un Nibelheimu nebija okeāns?
Man šķiet, ka Rīva kungs jau iepriekš teica, ka no šejienes uz turieni drīz dosies gaisa kuģis un varēs mūs uzņemt.
Keila klusi sacīja palūkodamās uz puisi.
Kā jau iepriekš minēju, tad strādāju par pilotu un tāpat kā Tidus esmu Vutai karotāja un labrāt izmantoju savus dunčus.
Ja reiz neliela informācija, tad neliela. Tiesa gan, tajā laikā kad Keila dzīvoja Vutai ciemā Tidusu viņa šo puisi neatcerējās.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 16.02.2009 19:40

Jā, es tieši vēlējos jautāt vai mēs iepazīties grasāmies šeit vai pa ceļam, bet ja jau esam sākuši. Kīra paraustīja plecus un mīļi pasmaidīja ļaudama kaķim ierāpties viņai klēpī, ja viņš protams to vēlas.

Mani sauc Kīra. Un kā jau es minēju, esmu izbijis SOLDIER. viņas zods lepni paslējās un sejā vairs nebija ne miņas no bērnišķīgā skatiena ar kādu viņa lūkojās uz Kaitu.
Acīmredzot jaunā sieviete bija pieradusi lepoties ar savu SOLDIER statusu. Es varu cīnīties gan tuvcīņā, gan no attāluma. Varu arī izdziedināt ievainotos, vajadzības gadījumā.

Varu doties ceļā tiklīdz kā nepieciešams. Un man ir pilnīgi vienalga kādā veidā. Un paldies par piedāvājumu paņemt līdzi baiku. Nevarētu teikt, ka es bez viņa nevaru dzīvot, bet ja jau viņš ir tik viegli transportējams, tad var jau paņemt.
Un mani var uzrunāt uz tu vai vārdā. viņa pasmaidīja Sairusam un atbalstīja elkoņus pret galda malu atspiezdama zodu uz rokām.
Mazliet iepazīties nemaz nenāk par ļaunu.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 16.02.2009 19:55

Mums ir ex SOLDIER, sauszemes cienītājs un pilote. Nu gan interesanta kompānija savākusies. Laikam katram sava specializācija. Tāpēc PAO mūs sameklējuši. Seo izteica savu varinatu skaļi. var jau būt, ka bija kaut kas vēl, bet acīmredzamākais bija šis. Piebiedrošos tiem, kas arī īpaši neraizējas par transportu. patiesībā jāsaka, man jau līdzi ir viss, kas nepieciešams ceļošanai. Vairāk vai mazāk.

Seo arī labprāt būtu aptaustījusi Kaitu, bet viņasprāt tas bija visai vulgāri un lieki. Var jau būt, ka kaķim tas patiktu, bet viņa aturējās. Gan jau tad, kad būšu iepazinusi viņu kārtīgāk.

Esmu Seo Sekuna. Zangana mācekle, lietoju zobenu, viņa parādīja sava ieroča spalu, kas vīdēja no mēteļa, bet neko nesaku pretī arī šaumajamiem. Tika parādīts arī ierocis, pie sāniem. Pagaidām viņai par sevi vairāk nekas nebija ko teikt. Pārējo vēlāk.

OOC: atvainojos, nepareizi uzrakstīja Zangana vārdu silent.gif

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 16.02.2009 20:03

Kas ir Zengens? Kīra ieinteresēti apvaicājās palūkodamās uz zobena spalu uz kuru Seo norādīja.
Vai kāds no jums vēl prot dziedināt? Zaļās matērijas un tā? viņa pasmaidīja.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 16.02.2009 20:55

Zangans ir kaujas mākslu skolotājs un meistars. Pie viņa es iemācījos kaujas mākslas. Bet ar zobenu gan vairāk vai mazāk pašmācības ceļā, tā kā visvairāk esmu derīga tuvcīņās. Seo īsi paskaidroja. Šaubos, vai būsiet daudz ko dzirdējuši par šo cilvēku. viņa to bilda par Zanganu. Satiekoties ar viņu, mācoties pie viņa, Seo dzīvē bija sačies jauns posms. Un viņa par to bija tikai priecīga.

Vēl man specialitāte ir Uguns matērijas. Nevis dziedēšana. Viņa piemetināja, lai zinātu, ar ko biedriem darīšana. Ja tuvākajā laikā, pat ja negaidīti, notiks kādi staprgadījumi, tad būtu labi arī zināt, uz ko spējīgi ir vēl nepazīstamie biedri.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.02.2009 20:59

- Es arī pirmo reizi dzirdu šo vārdu, - Tīdus atzinās.
- Manu skolotāju sauc savādāk.
- Matērijas? Viena tāda vārga dziedēšanai man ir. Tai ir maz pieredzes, galvenokārt mani paša pušumi un zilumi. Zobens man ir ledus stihija, un tam ir lielāka pieredze.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 16.02.2009 21:05

Skaidrs. Kīra pasmaidīja. Gan par skolotāju, gan matērijām.
Mana uzbrukuma matērija ir zibens. viņa drošības labad piebilda novērtēdama pārējo biedru atklātību.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 17.02.2009 01:27

Džeroms klusēdams noklausījās Šelkas "lekciju" ar skatienu apveltīdams kaķveidīgo būtni. Viņam nebija nekas pret kaķiem, taču, šķiet ka Kīra bija vārds, jau pirmā pie būtņa piesteidzās. Par to pasmaidījis, nolēma izteikt savu viedokli.

- Uzdevums šķiet interesants. - Un Sephirots spēj atdzīvoties? Hmm, jauna ziņa. viņš nodomāja.

Pienākot kārta jautājumiem un ceļojuma arrangements, - Ar gaisa kuģi manu prāt būtu nedaudz ātrāk. Un transportu zinot, gaisa kuģos to parasti var ietilpināt. Ar dzelzsceļu būtu vēl labāk, bet tas jau ir subjektīvais viedoklis, - viņš nespiespiesti iesmējās.

Pievērsdams uzmanību atalgojuma lielumam, Džeroms klausījās pārējo "aģentu" pašaprakstos. Divi Vutai kareivji, kareivis ar ķērienu uz trasportiem, cīņu meistare un ShinRa. Interesanta kompānija. Cik jauka ka pirmie divi sarakstā nezina, kurš bijis Vutai cīņās pretinieku pusē.

- Džeroms. Algotnis. Strādāju maksātājam. - viņš īsumā pateica. Tad piebilda, - Bijušais ShinRa, bet ne SOLDIER, kā jaukā dāma šeit, - viņš paskatījās uz Kīru.

- Matēriju ziņā, jāsaka ka neizceļos ar uzbrukumiem. Specializējos dzeltenajās matērijās, konkrētāk sajušanā un redzēšanā. - viņš pasmīnēja. Pēc tāda apraksta varētu šķist, ka neko viņš nevarētu izdarīt pret SOLDIER grupu. Taču dunču mešana arī nav slikta lieta. Turklāt šādā kompānijā manu aizmuguri būtu kam piesegt.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.02.2009 09:16

- Es arī izmantoju dzelteno, - Tīdus beidzot bija neuzkrītoši ticis līdz "kaķa" aptaustīšanai.
- Ienaidnieka prasmju apgūšana... - viņš diezgan izklaidīgi runāja.

Līdz apziņai vārdi - bijušais ShinRa, tāpat kā pirmīt - bijušais SOLDIER, protams, bija aizgājuši, bet tagadne ir tagadne un pagātne ir pagātne. Ja viņš varēja divas reizes pārdzīvot, ka ShinRa karotāji izposta vietu, kas ir viņa mājas, un tomēr atgriezties pēdējā no tām, lai tur dzīvotu, tad droši varēja teikt, ka personīgi viņš nenīda nevienu. Ja nu Sephirotu, kas bija tas lielākais vaininieks.
Puisis pie šīm domām klusītēm nopūtās. Atgriezties reiz savās pirmajās mājās! Laikam, tik drīz tas nenotiks.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 17.02.2009 10:26

Kaits paskatījās uz Tīdu. Likās, ka kaķi māc aizdomas, ka viņš nonāks mājdzīvnieka lomā. Bet neko neteica.
"Tad, kā spriežu, jūs izlēmāt lidot ar gaisa kuģi. Labi, tas izlido pēc stundas no lidojuma laukuma pilsētas kreisajā pusē. Jūs būsiet pasažieru lomā, neviens nezina par jūsu misijas patiesajiem mērķiem. Tomēr pieļauju, ka daudzi no organizācijas, kas jūs redzēja, sapratīs tās būtību. Galu galā, tas, ka es veidoju speciālu vienību, nav īpašs noslēpums. Un ir vēl kas - pastāv iespēja... ka ienaidnieki ieguva informāciju no kāda PAO darbinieka. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es izveidoju vienību no tiem, kas neietilps PAO, vismaz aktīvajā dienestā - jums nebija piejama tā informācija, kas tika nodota. Tāpēc esiet apdomīgi, runājot ar PAO darbinieiem par to, ko zināt. Es negribu teikt, ka jums būtu jāuzvedas absolūti noslēpumaini, bet... ja zināt ko būtiski svarīgu, tad nevajag par to runāt atklāti, pat ja sarunu biedri ir PAO darbinieki. Diemžēl šobrīd ir tāda situācija.
Šis ir mana personīgā telefona numurs. Gadījumā ja ar Kaitu kas notiek." teica Rīvs, nolicis lapiņu uz galda. To varēja paņemt un vēlāk ievadīt numuru savos mobilajos.
"Tas gan nav uzmundrinoši." Kaits noteica.

Likās, ka vairāk jautājumu nav. Šelka atvēra logus un telpa pielija ar gaismu.
"Kaits zina ceļu un izlidošanas platformu." pateica Rīvs.
"Ja ņemsiet līdzi mašinas, jāiet uz kravas liftiem." Kaits Sits teica, nolēcis zemē. Un bija gatavs jaunos biedrus.
Rīvs vēlreiz noskatīja komandu.
"Es uz jums visiem ļoti paļaujos. Pat ja sākumā var likties, ka esat dažādi un pretinieks spēcīgs, tomēr es zinu, ka visdažādāko karotāju grupa var paveikt lielas lietas.
Vēlu veiksmi."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.02.2009 11:00

Tīdus paņēma lapiņu ar numuru un uzreiz to "iebakstīja" savā sakaru ierīcē, nenorādot, kam ir šis numurs, kā tas bija arī ar visiem citiem numuriem viņa sarakstā.

- Man nav nekādu mašīnu, ko vest kravas liftos, - puisis paziņoja, pieceldamies un savākdams savu zobenu.

- Paldies par novēlējumu!
Tīdus bija gatavs doties, kurp Kaits Sits vedīs.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 17.02.2009 11:22

Kīra palaida vaļā kaķi un ļāva tam doties.
Pēc Tīdusa viņa paņēma lapiņu un ierakstīja numuru savā telefonā.
Tad padeva to tālāk pārējiem.
Mēs rūpēsimies, lai Kaitam nekas neatgadās. Kīra pasmaidīja Rīvam un devās ārā no apspriežu telpas.

Kādu gabalu viņa sekoja Kaitam un Tīdusam, tad devās lejā uz stāvvietu pēc sava baika un ar kravas liftu to nogādāja uz gaisa kuģa.
Pēc tam viņa pievienojās pārējiem biedriem un gaidīja, kad transports dosies ceļā.
Viņas skatiens pievērsās Tīdusam.
Mēs taču pagātni esam atstājuši pagātnē, vai ne? Kīra pavisam nopietni apvaicājās.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.02.2009 11:31

- Pilnīgi! - puisis atbildēja, skatoties uz apvārsni, jo no šejienes pavērās jauks skats.
Tad viņš pagriezās, un ieskatījās Kīrai acīs. Tīdus acis bija siltas un mierīgas, un balss - tāda pati pieklusināta un patīkama.
- Es ļoti labi zinu, kas ir pienākums, kas ir darbs un nededzinu savu sirdi ar pagātnes uguni. Aizmirst nedrīkst, bet jādzīvo tagadnē. Sephirots ir vienīgais, pret kuru nespēju izturēties bezkaislīgi, un arī tad viņš tagad ir vairāk nožēlas vērts, nekā naida. Tas Vutai karu dēļ un otrreiz - Nibelheimas, un abas reizes es biju bērns, un bērni tik viegli nepiedod un neaizmirst. Pret pārējiem man nav nekādu īpašo dusmu vai kā tāda, vari būt pavisam mierīga.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 17.02.2009 11:38

Pierakstījusi numuru Keila devās līdz ar pārējiem. Savas matērijas viņa pašlaik neteica. Ja vajadzēs, tad zinās. Dunči, tapat arī ierocis bija zem apmetņa.
Kā tas nākas ka nēesmu tevi redzējusi Vutai ciemā?
Pietuvojusies Tudusam Keila jautāja. Tas protams nekas,ka viņa pati tur nebija dzimusi. Patiesību sakot, Keila vispār nezināja no kurienes nāk, bet tas pašlaik nebija svarīgi. Vitai ciemā tomēr viņa dzīvoja ļoti ilgu laiku un tā vieta viņai joprojām ir mājas.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 17.02.2009 11:48

Kīra nenolaida skatienu un lūkojās puiša acīs. Savā ziņā viņai pat nedaudz skauda Tīdusa mierīgais skatiens. Viņas pašas skatiens noteikti tādu mieru nepauda.

Man prieks. viņa kautrīgi pasmaidīja puisim un nolaida skatienu. Likās, ka Kīra grasījās vēl kaut ko teikt, bet viņiem klāt pienāca Keila un meitene aizvērusi muti nolēma labāk paklusēt un paklausīties biedru sarunā.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.02.2009 11:58

Tīdus pagriezās pret Keilu.
- Tāpēc, ka kopš Vutai karu sākuma es tur neesmu bijis. Mani aizveda no turienes, tikko tas sākās. Varbūt esam redzējušies tur pirms tam, bet es to neatceros.
Viņš uzsmaidīja Keilai.
- Mani par karotāju apmācīja meistars, bet ārpus Vutai.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 17.02.2009 14:30

Džeroms piecēlās līdz ar citiem un paņēmis lapiņu ar telefona numuru to iegaumēja. Viņš pārāk neuzticējās tādiem sakariem - kā elektronikas speciālists, viņš zināja, ka visu veidu sakaru ierīces var noklausīties.

Tad sekoja pārējiem biedriem, gaidīdams brauciena sākumu. Sarunā par Vutai viņš nepiedalījās. Taču no sarunas viņš secināja ka ir aptuveni desmit gadus vecāks par Tīdusu. Interesanta persona - arī Sajušana...

Iesūtīja: Džea ; laiks: 17.02.2009 14:35

Šaubos. Mani atr..Tas ir, es tur ierados tad, kad Vutai jau karoja ar ShinRa
Keila steigšus sevi izlaboja. Sievietes seja bija drūma. Vutai ciems bija labākais, ko viņa atcerējās, kas līdz šim bija ar Keilu noticis.Viņi deva Keilai pajumi un visu pārējo.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 17.02.2009 14:56

Kīra raudzījās uz Keilas drūmo sejas izteiksmi.
Hei! Tikai netaisīsim traģēdijas, labi?
Nevajag man likt justies vainīgai par jebko ko jums nodarījusi Shinra vai tās perfektie monstri.
Es atvainoties negrasos. viņa paziņoja saltā balsī.
Tā, ka uztaisi lūdzu vienkāršāku seju. Kaut kā strādājot gadījuma darbus agrāk viņai nebija gadījies saskarties ar ļaudīm no bijušajām pretinieku pusēm. Viņai nebija pieredzes kā ar viņiem komunicēt.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 17.02.2009 15:04

Kaits Sits, atsperīgā un nedaudz jocīgā gaitā izgāja no telpas un devās uz lifitem. Viņš spēja iet pietiekami ātri, lai neiltu sevis dēļ citiem kavēties. Rīvs un Šelka palika sapulces telpā un noskatījās, kā vienība dodas prom.
Kad visi sakāpa liftā, Kaits palēcās, lai nospiestu pirmā stāva pogu. Pēc tam viņi izgāja laukā no galvenās ēkas un nonāca uz ielas. Tur arī bija dažu transporti. Motocikls un tumšs busiņš, kas izskatījās ar biezām sienām un uz jumta tam bija vesels arsenāls - raķešu metēji, kādi bija uz parastajām PAO kaujas māšinām un vēl papildu s divi ložmetēji.
"Es te tā saprotu, ka tie tur ir jūsējie, ja?" Kaits apvaicājās Kīrai un Sairusam.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.02.2009 15:14

Tīdus klusu iesmējās. Tāpat kā viss pārējais, arī viņa smiekli nebija uzbāzīgi vai skaļi. Ja kādam bija sajēga par Vutai, tad uzreiz bija skaidrs, ka puisi ir audzinājis patiešām meistars, kas ne tikai iedzinis fiziskās prasmes, bet arī atbilstošo uzvedību.
- Piekrītu! Nevajag traģēdijas. Tā mēs nesastrādāsimies, ja katrs par sevi kausimies par savu individuālo cietušo pasauli. Katram mums tāda ir, domāju. Man ir, tev ir, un pārējiem. Tagadējā, kas ir te, apkārt, ir kopēja.
Viņš uzlika Keilai rokas uz pleciem un ieskatījās acīs.
- Vai Vutai karotāji nokar sērīgi galvu? Vai tie nezina, kad ļauties pārdomām un kad - darbam? Mums tagad ir darbs, pārdomas atstāj citam brīdim, atmiņas atstāj citam brīdim, dusmas atstāj citam brīdim, skaties tagadnē un tad pienāks nākotne, citādi tās nebūs.
Puisis pasmaidīja.
- Neskumsti! Vutai ir uz vietas, un reiz mēs tur ieradīsimies, abi divi.

Viņš noņēma rokas un sekoja Kaitam. Jāiet!

Iesūtīja: Džea ; laiks: 17.02.2009 15:23

Manas skumjas nav saistītas ar ShinRa vai bijušajiem SOLDIER. Tas ir kas cits, par ko pastāstīšu vēlāk. Varbūt.
Sieviete sacīja. Pašas pagātne bija neizdibināma uz ko Keila joprojām meklēja atbildes. Atbildes par to, no kurienes ir nākusi un prekš viņas pagātne bija svarīga. Viņa vēlējās uzzināt no kurienes galu galā ir nākusi.
Jā protams.
Sieviete sacīja un drīzvien skatiens bija tads pats kā iepriekš. Nebija iespējams noteikt, ko Keila domā. Taču īss skatiens bija veltīts Tidusam. Lūk kāds, kurš patiešām pazina Vutai, kurš tur bija audzis.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 17.02.2009 15:38

OOC - Ak dievs, es nespēju izlocīt Tīdus vārdu, ja tas tiek rakstīts ar vienu s. laughing.gif Tīdus, lūdzu piedod man, bet es laikam rakstīšu tā it kā vārdu tiktu rakstīts ar diviem s beigās.



Noklausoties Tīdusa "lekciju" par Vutai karotāja dzīves ideoloģiju, Kīras labā uzacs uzrāvās augstāk kā parasti.
Viņa paskatījās uz puisi. Jauns. Diez vai viņš patiešām dzīvo pēc tāda principa vai tikai zin, ka tā vajadzētu.
Un kā sevi kontrolē! Diez vai spēs paciest tādu psihopāti kā mani. Varbūt es viņu varētu "izvest" sporta pēc?
Būtu interesanti redzēt kāds viņš izskatās, kad dusmojas.
Viņa pati sev veltīja apmierinātu smaidu un pagriezusies devās līdzi kaķim.

Kīra paskatījās uz kaita norādītajiem transporta līdzekļiem un pamāja.
Tas pavisam parastais, normālais baiks ir mans. Bet kam pieder tas monstrs uz riteņiem, nav ne jausmas...

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 17.02.2009 17:18

Sekojis pārējiem ārā no ēkas un izdzirdēdams Kīras komentāru atbildēja,

- Mans minējums būtu, ka Sairusam. Viņš bija tas kurš izteica komentārus par savu sauszemes transportu. Nav brīnums, ka negrib to nekur atstāt, - Džeroms teica vērodams advancēto busiņu.

Vutai stāstu viņš noklausījās, taču pats neko nekomentēja - nav ko satracināt komandas biedrus izraisot iekšējos strīdus. Labāk sadarboties, kā jau pats Tīdus minēja.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 17.02.2009 21:49

Seo bija pastāstījusi par savu nodarbošanos. Ieslīgt drāmās viņa nevēlējās. Man jau tādu īsti nav... Esmu mazkompleksaina persona. Viņa pie sevis nosmējās, ierakstot doto tālruni mobīlajā. Ātri to izdarīdama, viņa piecēlās un sekoja pārējiem uz liftu.

SOLDIERI, Vutai... Tas visai maz uz mani attiecas. Patiesi te ir raiba publika. Sākumā varētu būt pagrūti, bet ja visi ir gana saprātīgi, tad visam vajadzētu iet, kā margarīnā iesmērētam. Nonākuši pie transporta, Seo teica:

Šaubos, vai ir tik svarīgi, kam ir kas. Galvenais, lai to visu var aizgādāt līdz lidlaukam. Šis droši vien bija lieks komentārs, jo viss jau bija skaidrs, bet viņai gribējās pateikt kaut ko skaļi. Tā it kā parādot, ka ir gana sabiedriska būtne, jo tomēr attiecības ar jaunajiem biedriem, pirmkārt, veidosies komunicējot. Cerēsim, ka kara laukā tikai pēc tam.

Jūs jau noteikti dzirdējāt manu vārdu, bet vēlētos iepazīties kārtīgi, personiski. Seo Sekuna. Sieviete pastiepa roku Kaitam ar pieklājīgu smaidu uz lūpām.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 17.02.2009 23:41

— Monstrs uz riteņiem ir mans, — Sairuss norādīja, — ar to arī piedāvāju doties līdz Nībelheimai pēc izkraušanās no transporta.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 18.02.2009 09:04

"Jums jābrauc līdz ielas galam, pilsētais malai. Tad iekšā tunelī, tur galā ir lifti. Es sarunāšu, ka jūsu braucam rīkiem ļauj uzbraukt uz platformas." teica Kaits Sits.
"Un ātrāk būs, ja mēs visi brauksim. Kurš vedīs mani?" viņš apvaicājās.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 10:06

Nu tad varbūt mēs varam iekraut moci mašīnā un visi braukt mašīnā? Kīra palūkojās uz Sairusu, tad arī uz Kaitu.
Tad par uzbraukšanu uz platformas būs jārunā tikai par mašīnu.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 18.02.2009 10:14

— Jā, tā var, — Sairuss piekrita. Ja pārējie dodas viņam līdzi, viņš atver mašīnas aizmugurējās durvis (aiz kurām atklājas iespaidīga kravas telpa, kas gan nav domāta tikai kravai). Mocis aizņemtu aizmugures durvīm tuvāku telpu vienā tās pusē.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 10:35

Kīra aizgāja līdz savam baikam un un to iedarbinājusi lēnām pieripinājās pie Sairusa busiņa.
Tad apjautājās busiņa īpašniekam, kur to novietot un iecēla savu baiku mašīnā.

Dodamies? viņa pajautāja Kaitam, kad visi bija iekārtojušies.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 18.02.2009 11:05

Kaits Sits iesēdās šofera blakusēdētāja krēslā, kamēr pārējiem bija jātup aizmugurē, blakus motociklam.
Bet kaķim bija grūti redzēt kas priekšā, tāpēc viņš stāvēja kājās.

Pēc ne pārāk ilga braciena pa http://images2.wikia.nocookie.net/finalfantasy/images/7/71/Junon_FF7CC.png#20080815222339 taisno ielu, viņi iebraucahttp://images1.wikia.nocookie.net/finalfantasy/images/2/27/Junon_Street.jpg#20080913155847. Pilsētas abās malās atradās tādi kā mizlīgi krēsla paroceņi, abos iekšā veda tuneļi. Būtībā tās arī bija ēkas. Bet šajā pie tam bija lieli kravas lifti, kas brauca augšā uz lidojuma platformu.
Kaits palīdza apstāties Sairusu pie viena lifta, kurā pašlaik elektrokari krāva iekšā kastes ar kravu. Kauts pateica, ka šī mašīnīte brauc augšā. Atbildīgajam darbiniekam. Pēc īsa brīzā šim piezvnaīja uz mobilo telefonu un darbinieks atļāva braukt busiņam uz platformas un deva pavēli lifram braukt augšā.
Dūcot dzinējam, lifts pa tuneli uzbrauca augšā. Arī šeit darbinieki un elektrokari darbojās, lai kravas kastes nogādātu gaisa kuģos. Pašlaik uz milzīgās platformas atradās trīs gaisa kuģi.
Tie visi bija būvēti pēc līdzīga principa - augšā atradās vairāk vai mazāk cilindrisks apvalks, kurā atradās gāze, kas samazināja gaisa kuģa svaru. Zem tās bija liela gondola - kur atradās vadības kabīne, apkalpes un pasažieru dzīvojamās telpas, kā arī kravas telpas. Gaisa kapsulas sānos atradās lieli propelleri, kādi mēdza būt helikopteriem. Dažiem propelleri bija arī aizmugurē. Visi gaisa kuģi pašlaik bija nolaidušies, viņiem bija nolaist aizmugures traps, pa kuru iekšā veda kravu.
Kaits norādīja uz vidējo http://images1.wikia.nocookie.net/finalfantasy/images/8/82/Highwind_3.jpg#20080517094541i Kurš likās ārēji senatnīgāks kā citi.
Kad busiņš pie tā piebrauca, Kaits izlēca laukā no mašīnas. Likās, ka atbildīgais virsnieks par iekraušanu ziņu jau saņēmis, jo neko neiebilda, kad busiņš brauca iekšā http://images4.wikia.nocookie.net/finalfantasy/images/2/25/FFVII-Highwind-CargoHold.jpg#20080319145510.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2009 11:15

Tīdus busiņā sēdēja muguru atbalstījis pret sienu un ceļgalus savilcis pie zoda. Vairāk vietas nebija. Ja jāsaka godīgi, viņš labāk ceļotu parastos pasažieru apstākļos, vienīgais, ka tagad nebija jāmaksā.
Ārā arī neko nevarēja redzēt, jo ko tad var daudz redzēt pa bezmaz šaujamlūkām, kas turklāt atrodas kaut kur augšā. Viņš brauca un jutās kā kāds čemodāns, un šī sajūta viņam nepatika.
Kaķis tur, priekšā, bija rosīgs un izdarīgs, un labi, ka tā. Tīdus, nudien, nezinātu, kurš kuģis viņiem paredzēts.
Auto beidzot apstājās.
- Mēs izkāpjam? - puisis pavaicāja, palikdams sēžot.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 18.02.2009 11:24

"Jā, kāpjam ārā. Ejam uz pasažieru telpām. Mums uz visiem ir divas kajītes, katrā četras vietas. Ja gribat, varat kāpt augšā uz klāja un skatīties uz lidojumu, vai arī elpot svaigu gaisu, ja jums ir nelabi." Kaits pateica tiem, kas sēdēja busiņa aizmugurē.
"Tikai nevajag traucēt apkalpi. Lieka uzmanība ir slikta lieta."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2009 11:52

- Un kāpēc jātraucē apkalpe? - Tīdus nobrīnījās, ceļoties kājās.
- Kuri kajīšu numuri mums ir? Lai zinu atrast, kad uz klāja vairs nebūs lāgā ko redzēt. Tagad iešu turp, lidojuma sākums ir aizraujošs un nolaišanās arī.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 12:02

Kīra sēdēja atspiedusies pret savu moci (kurš bija pārsteidzoši tīrs un meitenes apģērbu nesmērēja) un pieklājīgi savākdama savas kājas, lai tās neskartos klāt nevienam citam no komandas biedriem. It īpaši puišiem.

Ar zobenu uz muguras atspiesties pret moci bija neērti un meitene izvilka no apmetņa apakšas dīvainas formas http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/soulcalibur.jpg, kura vidū bija iestrādāta zaļa, mirdzoša matērija un nolika to uz grīdas sev blakus.

Busiņš tomēr nebija īsti piemērots, lai ar to pārvietotos vairāk kā divi cilvēki. Bez tam Kīra bija pieradusi vērot apkārtni. Tā viņa jutās drošāk. Un bruņmašīna radīja tādu kā cietuma sajūtu.

Izdzirdusi Kaita uzaicinājumu kāpt ārā, meitene paķēra savu zobenu, uzlika atpakaļ uz muguras un izlēca no busiņa. Sakārtojusi apģērbu, Kīra devās uz gaisa kuģi meklēt viņiem piešķirtās kajītes. Sameklējusi īstās, viņa palūkojās kā tās izskatās un devās augšā uz klāja.
Kīrai patika raudzīties debesīs. Viņa stāvēja atspiedusies pret klāja margām un labsajūtā smaidīja ļaudama vējam purināt matus un apmetni.

Meitene pamanīja, ka Tīdus arī ir uz klāja un uzsmaidīja puisim.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2009 12:55

Puisis stāvēja netālu, ar abām rokām atbalstījies pret margām. Zobens bija uzlikts uz muguras, un vējš purināja viņa īsos, gaišos matus. Tīdus skatījās kaut kur lejā, uz pilsētu.
Itin kā sajutis Kīras smaidu, viņš pagrieza galvu uz viņas pusi un pasmaidīja pretī.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 13:24

Meitene piegāja tuvāk puisim un nostājusies viņam blakus arī atspiedās pret margām.
Tas ir interesanti. Es vienmēr raugos augšup uz debesīm. viņa pamāja ar roku uz augšu.
Bet nekad ne uz leju. Bet Tu skaties uz leju.

Man likās interesanti, nu tas ko Tu teici otrai karotājai. Dzīvot sakārtotu dzīvi, tā atvēlot katrai lietai savu noteiktu laika posmu.
Tu tiešām tā spēj? Vai tas ir tas uz ko Tu tiecies? Un kā Tu zini, kurā brīdī apstākļi mainās? Piemēram tagad? Vai tagad tev ir darba laiks vai atpūtas laiks? spilgti zilās acis ar interesi vērās uz puisi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2009 13:52

- Es skatos uz leju tāpēc, ka nekad neesmu bijis šai pilsētā, - Tīdus atbildēja.
- Tīri praktiski apsvērumi, ne tāpēc, ka man nepatiktu debesis.

Viņš uzmanīgi noklausījās tālāko, neizrādīdams nekādu pārsteigumu.
- Tas ir karotāju kodekss, - puisis paskaidroja.
- Izklausās stingrāk, nekā ir īstenībā, un sakārtotība nozīmē to, ka katru brīdi tam, ko es daru, es veltu sevi pilnībā. Es vēl līdz galam to neesmu apguvis, bet cenšos. Visādā ziņā neļaut sevi pārņemt nevajadzīgām un traucējošām domām ne tajā brīdī, es protu. Nedzīvot pagātnē arī. Tas nenozīmē, ka esmu aizmirsis. Koncentrēšanas uz mērķi pilnībā, maksimāli ātri un tikpat ātri atlaisties, par mērķi uzskatot gandrīz visu, kas notiek.
- Tagad? - viņš paskatījās debesīs.
- Tagad ir atpūtas laiks. Darba laiks sāksies pie pirmā signāla, kas attiecināms uz uzdevumu.
- Man tev tāds jautājums, ja vien zināsi atbildēt un, lūdzu, neapvainojies, tas nav personīgi - vai tikt galā ar Vutai karotājiem bija viegli vai grūti? Es gribētu zināt tavu novērtējumu.
Balsī no emocijām skanēja vienīgi interese.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 18.02.2009 14:21

Kaits Sits pateica, ka viņiem ir kajītes ar numuriem 3 un 4. Kajītas bija ļoti mazas. No durvīm katrā pusē bija divstāvīgās gultas ar metāla rāmjiem un vienkāršām segām. Pretī durvīm bija skapītis ar četrām atvilknēm. Virs tā bija neliels iluminators ar biezu stiklu. Griestos bija apaļa spuldze. Vēl kaut kam citam kajītēs nebūtu arī vietas. Bija skaidrs, ka kajītes principā domātas tikai gulēšanai.

Pats Kaits Sits palika busiņā pētot aizmugurē esošās lietas, sevišķi minirobatu.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 14:28

Ja? Kīra izbrīnīta pārvaicāja. Viņai Junonā bija gadījies būt biežāk.
Šī pilsēta ir visai skaista. viņa sapņaini noteica un uzmanīgi noklausījās ko Tīdus stāstīja par karotāja kodeksu.
SOLDIER'os ieaudzina godu un pienākuma apziņu.

Kad Tīdus pajautāja par tikšanu galā ar Vutai, Kīra viņu pētoši noskatīja no galvas līdz kājām.
Apvainoties? Par ko gan...
Vutai bija vienīgie, kas spēja turēties pretī ShinRai. Un laikam bez Sephirota ShinRai nemaz nebūtu izdevies Vutai apspiest.
Ja godīgi, es pievienojos SOLDIER, kad karš jau praktiski bija beidzies un neesmu cīnījusies pret Vutai. Vai tad es Tev izskatos pēc personas, kura par katru cenu meklē kādu ar kuru kauties? viņa iesmējās.
Bet ja Tu vēlies mēs vienmēr varam salīdzināt savus spēkus treniņa cīņā.
Tad arī var dabūt novērtējumu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2009 14:43

- Es ne par to! - puisis smiedamies atmeta ar roku. - Nē, tu tiešām neizskaties plēsonīgi.
- Ja vēlies, varam patrenēties kopā, lai labāk novērtētu viens otra varēšanu. Tas pat var vēlāk noderēt.
- Es par to, ko Tu pirmo teici - par to, ka Vutai vienīgie spēja puslīdz turēties pretī, un tagad es tev stāstu, kāpēc! Tāpēc, ka viņus māca koncentrēties un veltīt sevi uzdevumam. Par to, ka tā nedarīt karotājam, un ne tikai karotājam, ir liels negods, tas ir pats par sevi, bet tas ir tik dabiski, ka par to nemaz nerunā. Katrs no viņiem tiecas būt pati pilnība meistarībā, un tā visur, un to vislabāk var panākt, ja dara vienu lietu vienā brīdī, bet kārtīgi. Nevis vāra putru un sacer dzejoļus reizē. Tā, meklējot labāko atskaņu, var putru piededzināt, vai aizmirst piemest sāli, - viņš smējās. - Un viss tikai tāpēc, ka novirzījies uz citu mērķi, pirmo nepabeidzis.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 14:57

Nu... Kīra domīgi iesāka ja Tu piederi pie spējīgākajiem Vutai cīnītājiem, tad visdrīzāk Tu mani uzveiksi.
Nu ja Tev ir izdevies sasniegt pilnību meistarībā.

Bet idejiski Tev taisnība. Cīņa prasa koncentrēšanos. meitene piekrītoši pamāja.

Vai Tu mēdz arī sacerēt dzejoļus? Kīra ieinteresēti apjautājās.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2009 15:12

- To es nezinu, - Tīdus godīgi atbildēja.
- Trenēts esmu, bet nopietni ne ar vienu neesmu kāvies, tā kā to vēl nevar zināt.

Viņš mazliet papurināja galvu, matiem izjūkot vēl vairāk.
- Ne tikai cīņa. Arī putras vārīšana!

- Mēdzu gan, - puisis mazliet piesarka.

(OOC - lūdzu, neprasi nevienu dzejoļa piemēru tiešā runā! silent.gif Ja es sākšu sacerēt dzejoļus, tas labi nebeigsies.)

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 15:26

OOC - Kā tā nē? Bet Kīrai gribas dzirdēt rolleyes_a.gif ļoti!


Ja? Kīra noteica nenolaizdama skatienu no piesarkušā puiša.
Lūdzu, es ļoti vēlētos dzirdēt Tavu dzeju. Kā Tu to skaiti. Balsi, izteiksmi.
Es tiešām pavisam nopietni. meitenes skatiens pat kļuva lūdzošs.
Tagad taču ir atpūta, vai ne? Dzeja piederas atpūtai. Un putra arī nav jāvāra. viņa pasmaidīja.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 18.02.2009 15:45

Keila vairs neiesaistījās citu sarunās. Tā vietā viņa klusēja un raudzījās apkārt. Juniona šos pēdējos gadus bija viņas mājas, pat ja daudz nācās ceļot gaisā. Tai pašā laikā bija dīvaini atrastuies pasažiera lomā, ja pārsvarā biji pilots. Keila pat neatcerējās to pedējo reizi, kad ar gaisa kuģi bija lidojusi kā pasažieris.
Tagad viņa izbaudīja skatu, kas nāca no klāja puses.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2009 16:15

(OOC - āpāc! *plēš matus* Un man tagad būs jāsper dzejoļi, jo es tos nekad neesmu rakstījusi? grin.gif Nu labi, vienu šķību haiku sacerēju. Šodienai pietiks, cerams.)

Tīdus, vēl joprojām mazliet piesarcis paskatījās uz Kīru.
- Nu labi. Būs īss dzejolis, tāds, kāds radīsies tagad. Neņem ļaunā, ja nesanāks. Es neesmu meistars.
Viņš ievilka elpu un paskatījās apkārt, bet ne ar tādu skatienu, kāds viņam bija līdz šim. Izteiksme bija mainījusies - tā gleznotājs skatās uz modeli.

- Mākoņu taka
Zem debesīm zilzilām.
Ūdeņi raud.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 17:23

OOC - Nu var tak uzdot citu sacerējumus par savējiem laughing.gif


Kīra lūkojās uz puisi ar dīvainu skatienu kā censtos kaut ko īpašu saskatīt. Aizgrābti un saspringti.
Un pavisam neapmierināti noīdējās, kad izrādījās, ka dzejolis ir tik īss.
Var lūdzu vēl? Drīkst arī kaut ko no senajiem. Nevajag jau tagad radīt jaunus. viņa iedrošināja.
Tu taču atceries savus dzejoļus? Vai arī tie dzīvo tikai to mirkli kamēr tos saceri un pēc tam aizmirsti?

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 18.02.2009 17:37

Brauciena laikā Džeroms sēdēja kluss un pārdomāja gaidāmo operāciju. Cīnīties ar SOLDIER nekad nav viegli... Kad busiņš bija galā, viņš izkāpa un nedauzd izstaipījies devās uz gaisa kuģi. Nolēmis pacelšanās laikā būt uz klāja tur arī devās. Pa ceļam pamanījis Kīru runājamies ar Tīdusu, viņš nedaudz apmulsa - kā divi cilvēki, kas visu dzīvi bijuši pretējās nometnēs tik ātri var sadzīvot viens ar otru. Tas viņam likās nedaudz nedabiski. Viņi tikko bija satikušies... Un kaut arī uzdevumā jāsadarbojas, tik nepiespiestas sarunas nesākas tik ātri.

Tādēļ Džeroms pagājis abiem garām atrada uz klāja kādu soliņu un ja ir, tad arī galdiņu pie kā piesēsties, un no kabatas izvilcis savu avīzi ar krustvārdu mīklu sāka to risināt.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 18.02.2009 18:22

Iesēdusies Sairusa mašīnā, viņa nolūkojās, kā Junona aizslīd garām. Te noteikti kādu laiku nerādīšos.

Tā prātodama, viņa pamanīja, ka drīz ir nonākuši pie sava gaisa transporta. Piemīlīgi...

Uz kajītēm viņa pagaidām negāja. Gribējās pavērot Junonu no augšas. Sākumā viņa gribēja pie sevis teikt, ka dzimto pilsētu, bet tas lika atcerēties par Zelta paplāti. Njā, tā ir dzimtāka, nekā Junona. Viņa sprieda, lūkojoties pa logiem, dzirdot sarunas apkārt un pa brīžam vērojot arī biedrus.

Ar laiku nolēmusi, ka stāvēt uz vietas nebūt nebūtu tik jautri, kā pakomunicēt, viņa piesoļoja pie Džeroma. Seo Sekuna, viņa atkal ar sevi iepazīstināja.

Ja pareizi atceros, tad jums bija dzeltenās matērijas? Viņa ar interesi nopētīja krustvārdu mīklu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2009 19:42

(OOC - var gan, tikai pamēģini uz sitiena atrast internetā kadu labu dzejoli. smile.gif)

- Vēl? - puisis pašķielēja uz spožacaino meiteni un zobena rokturi viņai plecos.

"Rītausmas sārtums
Viļņu putotos galos.
Zobena atspulgs."

- Tas arī bija īsiņš, bet tas bija tavam zobenam, - Tīdus domīgi noteica.
- Nu labi! Pierunāji. Tagad būs viens garāks dzejolis, to es sacerēju sen.

"Kamēr liktens galu tev lems -
Vajag taču viņam kaut kā izklaidēties, -

Dari tā...
Vai nu ej mani nodot,
Vai atņem sievu,
Vai no muguras ar nazi,
Vai
Kaut ko vispār tādu...

Citādi -
Tu jau zini, kāds mums tas liktens ir,
Un kas zin, kad viņš vēl galu tev lems...
Un nevar taču izturēt cilvēks
Neizklaidējies."

- Un vēl viens, - Tīdus noteica, - tas ir rakstīts sapnim.

"no lapām lāses uz manām rokām krīt
zils nokrēslis
no tavām acīm plūst

nekā es nevaru atminēt
ko teica man jūra
kad viņas aizvērtās acīs
lūkojāmies

ar mani sagaidi saullēktu
un paklausies tad
jūras vārdus ko piemirsis biju

vai dzirdi
kā vārdi krīt
gluži kā lāses no lapām
uz tavām klusajām skropstām"

Pēdējais dzejolis izklausījās pēc dziļām sendienām, kā buramvārdi, kā piesaucamie vārdi vai kas tam līdzīgs.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 18.02.2009 19:59

- Džeroms Ridlijs. - viņš atbildēja pienākušajai meitenei. Tad pasmaidījis atbildēja uz viņas jautājumu.

- Tā gan. Dzeltenās matērijas. Neizpaužos ar uzbrukumu, taču specializējos informācijas iegūšanā. -

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 20:02

Kīra klausījās dzeju un vēroja kā puisis atmeta savu kautrību un arvien vairāk iedzīvojas tajā ko skaitīja.
Likās, ka pēdējā dzejoļa laikā meitene aizsapņojās un beigu beigās skumji nopūtās. Viņa aizgriezās un sāka raudzīties debesīs.
Rakstīts sapnim? Kā tā?
Lai gan... nekad agrāk nebiju arī dzirdējusi dzejoļus veltītus zobeniem.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 18.02.2009 20:16

Informācija... tas laikam ir mūsu uzdevuma pamata mērķis. Uzzināt, uz ko spējīgi pretinieki. Un tad, protams, viņus noslaucīt. Seo nosēdās blakām Džeromam, lai reizē varētu redzēt skatu ārpus lidaparāta.

Es dzirdēju, ka strādājāt ShinRa, bet neesat SOLDIERs. Vai tas tiesa? Ar ko tad jūs nodarbojāties? Protams, ja nēvelāties runāt, es sapratīšu. Viņu māca ziņkāre. Kāpēc tad lai tāds ShinRa bijušais darbinieks nāktu uz PAO speciālā vienībā?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2009 20:30

- Sapnim tāpēc, ka sacerēju iedomātai personai, - puisis klusi paskaidroja.
- Bet kāpēc tu nopūties? Es negribēju tevi skumdināt.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 18.02.2009 20:30

- Darbojos ShinRa armijā. Tiešām SOLDIER programmā nedarbojos. Taču esmu piedzīvojis pietiekami daudz. Pat ar Vutai ir sanācis saķerties, - viņš paskatījās Tīdusa virzienā.

- Pēc Meteora pametu darbu ShinRa - kopš tā brīža darbojos pats uz savu roku. Algotnis. - viņš pasmaidīja, - Ja pazīst pareizos cilvēkus, tad darbus var vienmēr atrast. -

Iesūtīja: washulis ; laiks: 18.02.2009 20:39

Seo lūkojās uz Džeromu. Laikam ir no tiem, kas iet, kur labāk maksā un ir ko darīt? Viņa pie sevis prātoja. Algotnis... Tas arī viņu atvedis šeit.

Man laikam dzīves gājums nebūs paspējis būt tik pilns ar dāžādiem politiskiem un ShinRaīgiem pasākumiem. Viņa nosmīkņāja. Ja neskaita Zemes dzīles. Biju starp tiem, kas lika tai grupiņai krietni pasvīst, ja ne pat "pamest" šo Planētu. Tas liak atcerēties par to laiku, kad patiesi izjuta kara tirdas.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 20:49

Es zinu, ka negribēji. Kīra pasmaidīja puisim
Tas vienkārši izklausījās tā pārāk patiesi. Kā par reālu personu, kuru Tu varētu mīlēt, bet tomēr saki, ka sapnim.

Paldies, Tidus.
Dzejoļi bija ļoti skaisti.
Nemaz nedomāju, ka te sastapšu kādu, kurš varētu mīlēt dzeju.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 18.02.2009 20:52

- Ak, jā. Zemes Dzīles. Man arī gadījās būt tajā cīņā. - Džeroms atrada kopīgu notikumu starp abiem. - Starp citu esmu secinājis ka esmu vecāks par visiem šajā komandā esošajiem. - pēc pauzes turpināja, - Laikam to jāuztver kā priekšrocību. -

Noskatījis meiteni no galvas līdz kājām, Džeroms nedaudz pasmaidīja. Tad saprata, ka ir pametis savu krustvārdu mīlku novārtā. Bet nekas, saruna bija interesanta.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2009 20:59

- Tiešām? Es nemaz neiedomātos, ka tas tā izklausās. Būs kā otrajā dzejolī, kur liktenim labpatiks izklaidēties - tā, kurā iemīlēšos, nepavisam nebūs līdzīga sapņu tēlam. Un tas nemaz nebūs slikti, - viņš domīgi nobeidza.
- Tev patīk dzeja?

Iesūtīja: washulis ; laiks: 18.02.2009 20:59

Seo nolaida acis. Arī pret Zemes dzīlēm? Laikam būsiet algotnis ar pieredzi. Visam maisījies pa vidu. Ērtāk iekārtojusies krēslā, viņa turpināja.

Vecākais? Tad jau laikam brīžos, kad visi sāks uzvesties kā bērni, jums mūs nāksies savākt kopā. Tas gan varētu nebūt jautri. Viņa iesmējās, uzmetot skatu mīklai. Asinat prātu vai nositat laiku? Es ar tādiem spēju tikai pabojāt nervus un drīz tos aizmest istabas tālākajā stūrī.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 21:10

Nu, nu? Un kāda tad ir Tava sapņu meitene? Kīra ķircināja puisi.
Sapņiem vajag sekot. Man tā kādreiz teica.
Viņa atkal pagriezās pret puisi un skumjas no meitenes sejas bija izzudušas.

Dzeja? viņa domīgi paraustīja plecus. Laikam. un nedaudz sakautrējusies nosarka.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2009 21:53

- Ar tiem sapņiem ir tā kā ar nekad neredzētu ēdienu, - Tīdus ļoti prātīgi un ar smejošām acīm sāka skaidrot.
- Pa gabalu izskatās - kā nu ēdīšu, kā ēdīšu! bet pēc tam izrādās, ka negaršo. Sapņot var par lietām, kas dzīvē nemaz nepatīk, tikai esi pirms tam sadomājies.

- Pienāks tas brīdis, kad iemīlēšos, tad arī zināšu, kā tur īsti ir. Tikmēr rakstu dzejoļus sapņiem.

- Nu nu! - tagad savukārt ķircinājās viņš, - dzejiskā dvēsele. Varbūt tu arī raksti dzejoļus?
Tas skanēja ieinteresēti.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 18.02.2009 22:03

Pēc tam, kad pienāca laiks, skaļruņos atskanēja kampteiņa balss, kas vēstīja, ka gaisa kuģis Xdeus dodas ceļā uz Raķešu pilsētu. Propelleri sāka griezties un dūca, bet diezgan klusi. Gaisa kuģis pacēlās gaisā, pagriezās uz rietumiem un uzņēma ātrumu. Uz klāja esošie juta kā pieaug pretvējs, tomēr tas nebija nomācošs.
Junona zem viņiem nu tiešām izskatījās pēc īsām kāpnem klints pakājē. Tiesa, ja padomā, ka katrs pakāpiens bija iela ar augstāvu mājām, tad varēja aptvert, cik šīs kāpnītes lielas. Jūras viļņi nemitīgi sitās pret milzīgajiem pilsētas pamatiem, bet tiem nebija cerību uzvarēt, ne šajā gadsimtā...

Tad Junona un Austrumu kontinents palika aiz muguras. Viņiem visapkārt pletās zilā jūra.

Kaits Sits pēc laiciņa beidza busiņa apskati un pievienojās biedriem uz klāja. Un ja tie pašķīrās tad devās līdzi tiem, kur biedru bija visvairāk.

Pagāja vairākas stundas, līdz pamalē parādījās Austrumu kontineta krasts. Viņi ceļoja pāri zaļām ielejām un kalniem. Lielais tuknsesis palika uz dienvidiem.

Kad rietumos jūrā jau saule grima aiz horizonta, viņi beidzot sasniedza Raķešu pilsētu. Tie, kas bija uz klāja, varēja redzēt ka tur bija daudzas nelielas dzīvojamās mājiņas, kā liekas celtas pirrms krietna laiciņa. Blakus bija lielāki rūpniecības kompleksi un arī viens raķešu palaišanas laukums, kur šobrīd tika būvēta raķete. Gaisa kuģu nosēšanās laukums bija tur netālu.
Kapteinis izziņoja, ka lai visi gatavojas nosēšanai.

(OOC: Var aprakstīt ko darīja lidojuma laikā un pabeigt saviesīgās sarunas smile.gif )

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 22:21

Nē... Es nerakstu dzeju. Kīra noliedzoši pakratīja galvu. Nekad un nekādos apstākļos.
Un sapņoju es parasti par lietām, par kurām esmu pārliecināta, ka tās man patiks.
Un es parasti mēdzu dabūt to, par ko sapņoju. balss ieskanējās nedaudz kā izlutinātai meitenītei.

Viņa sadzirdēja kapteiņa paziņojumu par pacelšanos un pasmaidīja.
Dodamies ceļā. Kīra pagriezās pret margām un ļāva vējam glāstīt viņas seju un augumu.
Kad apkārt bija vairs tikai viens vienīgs okeāns un arī vējš palika aukstāks meitene pagriezās pret Tīdusu.
Laikam jādodas paguļšņāt nedaudz. Te kļūst vēsi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2009 22:37

(OOC - "pagriezās pret Tīdu". Bez s galā. smile.gif Iedomājies, ka raksti " pagriezās pret medu" un viss sanāks.)

Tīdus pakratīja galvu.
- Es gan mēdzu sapņot par lietām, kuras, vēlāk, izrādās, man nepatīk, kad pamēģina. Ir tādas pāris reizes bijušas, tāpēc es pret savām iedomām tagad izturos piesardzīgāk.

- Nu re! Dodamies ceļā, - viņš apmierināti noteica, aizgrābti vērodams pilsētu un pēc tam jūru.
Kad zem kājām, izņemot kuģi, bija vairs redzams tikai ūdens, puisis izstaipījās.
- Es neiešu uz kajīti, es iešu uzplīties apkalpei, atvainojiet! stjuartiem, ka man gribas ēst.
- Es izgulējos nesen, kad lidoju šurp, - viņš paskaidroja.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 18.02.2009 22:39

- Gan, gan, - Džeroms atbildēja Seo, - Noder gan, kad nav ko darīt, noder prāta asināšanai, kā arī izskatās inteliģentāk no malas skatoties. - viņš paskaidroja teikto paceldams krustvārdu mīlku nedaudz augstāk un izlikdamies ka ar to māj. Tad ķērās pie mīklas minēšanas. Lidojuma laikā arī pastaigājās pa kuģi, bet kad tur nekas interesants nenotika nopozicionēja sevi atpakaļ pie galdiņa.


Izdzirdējis kapteiņa paziņojumu, Džeroms atkal pievērsās Seo, - Esat bijusi Raķešu pilsētā? Un ... varbūt pārejam uz 'Tu'? -

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.02.2009 22:51

Es ar izgulējos. Tikai taisījos paguļšņāt pa gultu un paskatīties pa logu. Nevar jau zināt, kad atkal sanāks gulēt gultā. Meitene atbildēja.
Lai Tev labi garšo! viņa pasmaidīja Tīdam un devās uz kajīti, kur iekārtojās vienā no augšējām gultām un lūkojās ārā pa iluminatoru.

Kad ceļojums tuvojās beigām, Kīra atkal izgāja uz klāja un noskatījās kā kuģis tuvojas ostai.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 18.02.2009 22:59

Keila visu ceļu pavadīja uz klāja un maz runāja. Galu galā, viņai reti kad bija tāda iespēja, vairāk nācās pavadīt pilota krēslā un baudīt skatu no turienes. Kad kapteinis paziņoja par nosēšanos, Keila bija gatava izkāpšanai.Raķešu pilsētā līdz šim sieviete vel nebija, tādēļ varētu būt interesanti.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 18.02.2009 23:09

Seo pasmaidīja par Džeroma piezīmi, ka krustvārdu mīklas liek izskatīties gudrākam. Bet tā ir tiesa. Vismaz uz mani iedarbojas.

Lidojuma laikā viņa vai nu kaut ko paŗmija ar Džeromu, vai lūkojās ārā pa logu, dažbrīd aiz bezdarbības aizmiegot tur pat sēžot. Pilota paziņojums izrāva viņu no kārtējās snaudas. O, beidzot. Viņa nedaudz satraukti teica. Biju vienreiz. Bet tikai atpūtas sakarā. Intereses pēc paskat'tiies, kās viņiem te notiek ar tām raķetēm.

Un pāriet uz "tu" būtu jauki. Vārds īsāks, vieglāk izrunāt. Viņa laipni smaidīja. Pamazām jau uz "tu" pāresim ar visiem biedriem. Vismaz man liekas, ka tā vajadzētu darīt.

Seo piecēlās, lūkojoties, kur ir pārējie biedri un kur ir Kaits Sits.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 19.02.2009 02:46

OOC: Lūgums nenodarboties ar pašdarbību, jo jūsu pavedienā attēlotā versija par bruņumašīnas iekšpusi neatbilst tam, kas tika runāts ar GM. Neskaidrību gadījumā varējāt painteresēties, ja bija nepieciešamība (vnk tobrīd nelikās, ka tāda ir), Sairusa transports ir krietnas kravas mašīnas izmēros. Ja nu vienīgi jūsu tēliem ir iedzimta klaustrofobija… tad viņiem varēja izlikties, kā aprakstījāt. Nepieciešamības

Sairuss izbaudīja ainavu aiz logiem, kas pavērās, kad kuģis pacēlās. Pēc tam viņš izmantoja izdevību nekavējoties noskaidrot, vai ir iespējams iestiprināties, jo viņš no paša rīta nebija neko ēdis. Neatkarīgi no tā, viņš īpaši nemeklēja jauno komandas biedru sabiedrību.

Kad kuģis tuvojas galamērķim, Sairuss papēta skatu no augšas un pēc kapteiņa paziņojuma dodas lejā, uz mašīnu. Lai arī kas tālāk notiktu, visi ceļi tāpat vedīs caur to. Ja ceļā kādu no pārējiem satiek, pasaka, kurp dodas.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 19.02.2009 10:00

Gaisa kuģis piezemējās. Lūka atvērās un ļaudis sāka darboties ar izkraušanas lietām. Šis nebija pasažieru kuģis, tāpēc nekāds vēlējums un pateicība par lidojumu neatskanēja skaļruņos. Vienībai neviens lielu uzmanību nepievērsa, kā rādījās, viņi var droši doties tālāk, ja vēlas.
Kaits bija ielīdis Sairusa mašīnas aizmugurē un uzkā```` uz Kīras motocikla.
Kad ieradās sieviete, viņš viņai teica: "Brauksim ar šo te! No sēdekļa es neko neredzu, bet man taču jārāda ceļš."

Lai arī jau teju teju iestāsies vakars, kaķis rādījās nebija sevišķi noguris.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.02.2009 10:41

(OOC - Tīdus ēst dabūja? Kaut kam taču jābūt, ja jau ir pasažieru kajītes pat, ja tas pārsvarā ir kravas kuģis. Jeb nedabūja?)

Gaišmatainais puisis ar lielo zobenu devās uz busiņu. Kopā ar to viņi "iekrāvās" kuģī, kopā "izkrausies".
Viņš atkal ierāpās aizmugurē un šoreiz pamanīja, ka vismaz vienā pusē var atlocīt sēžamo lāvu. Tīdus tā arī izdarīja, un ērti iekārtojas uz tās. Labi varēja vērot kaķi uz motocikla un Kīru turpat netālu.
- Kā pagulēji? - viņš ieinteresēti pavaicāja.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 19.02.2009 11:13

OOC - Elony saka, ka paiku varēja dabūt. Viņam piemirsies pateikt.

Kad kuģis bija nolaidies, Kīra devās uz Sairusa mašīnu.
Par pārsteigumu meitene pamanīja, ka Kaits bija uzkāp.is uz viņas http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/Kiirabike.jpg
Viņa piegāja pie kaķa un noglāstīja tam galvu.
Labi. Brauksim ar šo te. Tikai viņš brauc ātri un es nezinu cik ātri brauc lielā mašīna. Bet gan jau mēs kaut kā. Kīra pasmaidīja.

Atspiedusies pret moci, viņa gaidīja, kad Sairuss izbrauks no kuģa un lūkojās uz Tīdu.
Es paguļšņāju. Paskatījos pa logu. Nekas īpašs. Bet nu zin kā... sega un spilventiņš. Galu galā braucam uz nezināmu vietu. Varbūt liks mums gulēt uz akmeņiem.

Un kā Tev? Kā piepildījās sapnis par ēdiena sadabūšanu?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.02.2009 11:22

Tīdus sāka smieties.
- Piepildījās gluži labi! - viņš ar plaukstu pabraucīja sev vēderu un viegli paplikšķināja pa to.
- Kādu laiku nebūs par to jādomā.

- Nē, nu kur jūs domājat, mēs braucam? Tā nav nekāda drausmīgā nomale. Pilsēta nav liela, ar Junonu nesalīdzināsi, tas gan. Es dzīvoju Nibelheimā un savu dzīves vietu neesmu uzteicis. Tā kā, ja citu vietu nedabūsim, tad droši var saspiesties pie manis.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 19.02.2009 11:40

Es nekad neesmu bijusi Nībelheimā. Kīra atzinās.
Tik vien zinu tos nostāstus par notikumiem un man likās, ka mums būs jāuzturas pie reaktora un diez vai tur būs pansija ar ērtībām.
Lai gan... droši vien kaut kā jau tie P.A.O. karotāji tur dzīvo. viņa paraustīja plecus.

Pie Tevis ciemos arī noteikti varam iegriezties. meitene pasmaidīja.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 19.02.2009 18:19

- Ar laiku, tā būs gan. Lai gan daži jau to ir sākuši darīt, - Džeroms atbidēja Seo.

Kad gaisa kuģis piezemējās, viņš salocīja savu avīzi, ielika to mugursomā un somu paņēmis rokā devās atpakaļ uz Sairusa busiņu. Nonācis tur, viņš iekāpa busiņā un pamanīja, ka vairākums no biedriem jau ir klāt. Tāpat kā kaķis. Par pēdējo viņš pasmaidīja.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 19.02.2009 18:40

Es tā aizdomājos, ka esam ļoti ērti transportējama komanda. Kajītes lāga nevienam nevajag, visus salāde vienā mašīnā.
P.A.O. noteikti izvēlējās Sairusu mašīnas dēļ un pārējos pieticīgo vēlmju dēļ. Kīra iesmējās.

Viņas roka neapzināti glāstīja kaķi. Meitene pārlaida skatienu komandas biedriem.
Es gan nezinu kā jūs esat pieraduši, bet sapratu, ka mūsu vienība savā ziņā uzskatāma par kaujas vienību.
Varbūt mums vajag vienoties, kurš ir vienības līderis? Kaujā tas varētu būt svarīgi.
Vai arī mūsu līderis ir Kaits? viņa palūkojās uz kaķi un jautri smaidot samirkšķināja acis.
Un bezierunu pakļaušanās pienākas viņam?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 19.02.2009 19:08

"Nē, nē, es neesmu līderis." Kaits purināja galvu. "Kauties vēl nedaudz māku, bet vadīt - tas nav mans lauciņš."
"Kad mēs agrāk ceļojām, arī bija līderis. Tas bija Klauds, bijušais SOLDIER. lai gan viņš nebija SOLDIER. Nu vēl uz brīdi bija Sids, pilots. Nu, tagad tas būtu šoferis. Bet vispār varbūt kāds pats grib?" kaķis apvaicājās.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 19.02.2009 19:41

Klauds? Kīra domīgi pārvaicāja. Ko viņš tagad dara? Nezini? meitene palūkojās uz Kaitu.
Es pēdējā laikā neko daudz neesmu dzirdējusi par bijušajiem SOLDIER.

Jā, varbūt kāds pats vēlas būt līderis? Vecākais no mums? viņa palūkojās uz Džeromu.
Vai varbūt kādam ir ļoti liela kaujas pieredze?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 19.02.2009 19:52

"Klauds? Viņš... ir pazudis. Viņš bija tas spēcīgais kareivis, kas sargāja Modeohaimu, kad tai uzbruka. Viņš devās pakaļ uzbrucējiem, bet pēc tam pazuda." Kaits atteica, paraustīdams plecus. "Mēs nezinām, kas ar viņu notika."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.02.2009 20:44

- Jā, man nebūtu iebildumu pakļauties vecākajam, - Tīdus neiebilda.
- Pašam man kaujas pieredze ir maza. Un, ē... varbūt es maisos ne tajās lietās, un par daudz uzreiz gribu zināt, bet kas ir Klauds? Jūs sarunājaties, bet es neko nesaprotu, tikai nojaušu, ka tas varētu būt svarīgi.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 19.02.2009 21:10

Klauds ir puisis no Tava ciema. Kīra atbildēja Tīdam.
Viņš bija ShinRa dienestā. Sadraudzējās ar SOLDIER Zaku.
Klauds bija tas, kurš uzveica Sephirotu Nībelheimas reaktorā nebūdams SOLDIER. Es īsti nezinu kā viņam tas izdevās. Un pēc Zaka nāves viņš tā kā turpināja viņa iesākto.
Nu kaut kā tā. meitene īsi pastāstīja, bet varēja manīt, ka viņas jūtas pret visu stāstīto ir tādas - dalītas.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 19.02.2009 21:11

Kad sākās runas par līdera meklēšanu un Kīra ierosināja pašu Džeormu, un pēc tam arī Tīdus nebija pretī, Džeroms pasmaidīja, un teica,

- Es iespējams esmu vecākais, taču nezinu vai esmu līdera tips. Parasti vairāk pakļāvos pavēlēm savā darbā, pirms kļuvu par algotni. Bet ja citas daudz gribošākas kandidatūras neuzradīsies, pieņemšu šo amatu. -

Pēc pauzes piebilda, - Vienkārši ļauju arī citiem izvirzīt savas kandidatūras. -

Iesūtīja: Elony ; laiks: 19.02.2009 21:19

Kaits noskatījās uz Kīru, kad tā pastāstīja par Klaudu un noputās. " Nu kaut kā tā arī ir. Vispār tur var pastāstīt arī vairāk, bet tad stāstīt nebūs ātri, es domāju. Un labāk to stāstīt, kad visi dzird un ir klāt un jūtas ērti. Mēs tad varam palikt šeit, Raķešu pilsētā, vai arī aizbraukt uz Nibelheimu un es pastāstītu tur. Vispār būtu interesantāk tur, jo Nibelheima ir Klauda dzimtā pilsēta."
Kaķis piesita ar roku pie motocikla.
"Tagad man gribas pabraukt ar šo te."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.02.2009 21:40

- Nu, tad, varbūt es viņu vispār esmu redzējis, tikai tagad nespēju iedomāties, ka tas ir viņš, - Tīdus konstatēja.
- Nibelheimā nav tik daudz cilvēku, lai tie vismaz redzējuši viens otru nebūtu. Pirms Sephirota nebija un pēc tam arī nē. Es ļoti labprāt noklausītos visu, kā tur bija.

- Nekad neesmu nevienu komandējis, - puisis noteica, - tiešām, mums nav neviena, kas kaut reizi būtu bijis komandiera lomā?

(OOC - un kas bija Zaks? Man kaut kā neiet ar vārdu iegaumēšanu. sad.gif)

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 19.02.2009 22:03

OOC - Zaks bija Andžīla skolnieks. Andžīls bija viens no tās krutās 1st class soldier trijotnes. Zaks ir miris. Viņu pati ShinRa novāca. Tad pirms nāves Zaks savu milzīgo zobenu, kuru bija mantojis no sava skolotāja atdeva Kloudam un aizsūtīja pasaulē darīt labus darbus. laughing.gif

Nu... tāds blonds, spurainiem matiem un visai pievilcīgu ģīmīti. Kīra pasmīnēja.
Mana vecuma. Es laikam esmu drusku jaunāka. Par kādu gadu.

Idejiski es esmu vadījusi zemākus SOLDIER un ShinRas karotājus cīņā, bet nu... es esmu no nīstās ShinRas un piedevām sieviete un man liekas, ka man ir arī citi mīnusi. Es nezinu vai es būtu labs līderis.

Viņa paskatījās uz Kaitu.
Jā, mēs tūlīt brauksim. Tiklīdz kā Sairuss izbrauks no kuģa. par apliecinājumu, ka tā arī būs Kīra parādīja kaķim uz baika benzīna bākas pusi. Domāju, ka sēdēt šeit Tev būs visērtāk.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.02.2009 22:14

(OOC - tad jāgaida GM ziņa par tēmu - ir redzēts vai nav. Pagaidām vispār nesaprotu stāstu. smile.gif Jā, un man vēl vajadzētu kaut nedaudz vairāk ziņu par Nibelheimu, vismaz, kā izskatās parasts dzīvoklis!)

- Vai man tagad skatīties spogulī? - Tīdus pasmīnēja.
- Gluži labi atbilst man, bet es zvēru, es neesmu Klauds.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 19.02.2009 22:29

Ja? Tev liekas, ka Tev ir pievilcīgs ģīmītis? Kīra nekaunīgi blenza uz Tīdu.
Es zinu, ka Tu neesi Klauds. Viņš bija par Tevi daudz bālāks un šaurāku seju.
Bet zināma līdzība starp jums abiem tomēr pastāv. beigu beigās viņa mīļi pasmaidīja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.02.2009 22:48

- Izņemot vienu! - Tīdus tikpat nekaunīgi blenza pretī.
- Es neesmu dzimis Nibelheimā. Nē, divus! Diezin vai mans zobens ir tāds pats kā viņam.
- Paldies! Nomierināji, - viņš beigās pasmaidīja.
- Es gandrīz nodomāju, ka man jāieņem viņa vieta, bet es gribētu pats savējo.

- Bet paklau... visa Nibelheima ir pilna ar bijušajiem ShinRa. Visi jaunie iedzīvotāji, - puisis aizrādīja.
- Tieši tur par to neviens nebrīnītos, ka bariņu komandē bijušais ShinRa, un ja vēl SOLDIER, tad pavisam nebrīnītos.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 19.02.2009 23:16

Nē, nedomāju, ka kādam vajadzētu ieņemt Klauda vietu.
Labāk tiecies pats uz savējo. Tas būtu daudz prātīgāk.

Es jau tikai par to glīto ģīmīti...
Kaut kā agrāk nebija nācies saskarties ar puisi, kurš izdzirdot apzīmējumu glīts ģīmītis domā, ka viņam jāielūkojas spogulī. Kīra turpināja apcelties.
Nu labi, labi. Tikai neapvainojies uz mani.

Es varu arī vadīt, ja neviens cits nevēlās un nevienam nešķiet, ka būt par līderi šai grupai ir viņa aicinājums.
Patiesībā pieticība nebūt nebija Kīras otrais vārds.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 19.02.2009 23:23

Tas gan. Seo arī izgāja no lidaparāta, ieejot busiņa aizmugurē un nosēžoties uz lāvas, nopētot Kaitu uzmmoticikla. Viņa nevarēja noturēties, tāpēc izvilka telefonu un nofotografēja viņasprāt interesanto skatu. Tas par piemiņu.

Kad izdzirdēja līderu runas, Seo teica. Neesi nu tik pieticīgs. Cik es klausījos pēc tavas dzīves pieredzes, esi gana gudrs un atbildīgs, lai varētu uzņemties šādu titulu.

Dzirdot runas par Klaudu, viņai nebija daudz ko teikt. ārds bija dzirdēts, bet par viņu Seo daudz ko vairāk nezināja. Tās ir SOLDIERu darīšanas. Tā vietā viņa ērtāk iekārtojās uz sēdekļa, lai tā pavadītu ceļu, kas vedīs prom no Raķešpilsētas, uz Nibelheimu.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 20.02.2009 00:29

Nedomāju ka būtu labs līderis. Redz, nēesmu no tiem pacietīgākajiem. Lai gan mans virzījums būtu Sairuss,
Keila noteica pievienodamies pārejiem busiņā. Sieviete gan noklusēja to, ka nemēdz pakļauties pavēlēm, tomēr kā rādās šeit labāk bija paklusēt. Arī par Klaudu sarunā Keila īpaši neiesaistījās. Kas pie velna bija Klauds?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 20.02.2009 05:03

Sairuss izvadīja autiņu ārā no kuģa.

— Nu, brauciena laikā tikpat labi es varu vadīt grupu, līdzīgi kuģa kapteinim, jo man no šejienes tāpat viss labāk redzams un es atbildu par šo vāģi savā ziņā, — viņš nosmēja, — man tikai vajadzētu, lai katram gadījumam no jums viens pieteiktos palīgos jeb stūrmaņos — vēlams tāds, kas ir lietojis borta ieročus, sensorus un sajēdz no kartēm, — šis jau bija domāts pilnīgi nopietni.

— Bet par to, kas mūs vadīs, kad turpināsim ceļu kājām, nav ne jausmas. Manuprāt, noteicošais ir nevis vecums, bet vispusīga kaujas pieredze. Un, man domāt, starp mums ir arī tādi, kam tās ir tā pavairāk.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.02.2009 09:53

- Neko nejēdzu no šaujamieročiem! - Tīdus katram gadījumam uzsauca uz priekšgalu Sairusam.

- Klauds, Klauds... - viņš atgriezās pie domas. Tā nedeva mieru. Puisis bija pārliecināts, ka viņam vajadzētu kaut ko atcerēties. Pēkšņi viņš iesita ar plaukstu sev pa pieri.
- Atcerējos! Klauds ir četrus gadus vecāks par mani, un aizbrauca, kad viņam bija 14. Man tikai desmit, tāpēc uzreiz neatcerējos. Oh, viņam vēl bija nesaprašanās ar vienu meiteni, kurai viņš nepatika, un vēl tur bija atgadījums kalnos..
Tīdus papurināja galvu. Viņš visu skaidri vēl neatcerējās.
- Nekas. Atcerēšos vēlāk.

Viņš nekaunīgi paskatījās uz Kīru, atmetis matus atpakaļ un vairāk vērojot ar vienu aci.
Tad izvilka zobenu un paspoguļojās tā asmenī.
- Nekas... - Tīdus pārspīlēti atvieglotā balsī novilka, - piedodu! Ģīmītis nav sabojājies.
Viņš klusi iesmējās un nobāza ieroci.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 20.02.2009 10:18

Nu ja. Kā jau teicu. Kādu gadu vecāks par mani.
Kīra noteica un pašapmierināti pasmaidīja. Taču pamanot kā Tīdus spoguļojas sava zobena asmenī, viņa sašutusi ievaidējās. Ah!
Un samākslotā sašutumā pakratīja galvu it kā nevēlēdamās neko tādu redzēt.

Iesmējusies Kīra uzsauca Sairusam, lai aptur mašīnu un atvēra aizmugures durvis.
Atgriezusies pie moča viņa uz tā uzkāpa un iedarbināja. Baiks rūca pieklājīgi klusi un ar savu skaņu nevienam galvassāpes neizraisīja. Nosēdinājusi Kaitu, viņasprāt uz drošākās vietas: bākas savā priekšā un uzraudama priekšgalu "izlēca" no busiņa.

Pabraukusi nostāk meitene strauji sagrieza moci ar sānu pret busiņu un nolika kāju pie zemes lūkodamās vai mašīnas vadītājs ir gatavs sekot.
Nu rādi ceļu! viņa pasmaidīja kaķim.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 20.02.2009 22:39

Ja nevienam nav iebildumu pret Sairusu kā vadītāju, tad var turpināt ceļu.
Kaits pārsēdās vairāk uz priekšu motociklam, Kīra sedēja aiz viņa un vadītja motociklu.
Pārējiem atkal bija jāsēž busiņā aizmugurē, bet viena vieta bija brīva blakus šoferim.

Kaits spekulēja. Nekāda ceļa rādīšana būtībā nebija vajadzīga. Asfalta ceļš veda uz dienvidiem un pa to arī bija jābrauc. Iestājās nakts, citu braucēju bija mazs. Pēc vairākām stundām, kad viņi sasniedza kalnus, bija jānogriežas sānis no ceļa uz lauku ceļa. Bija jāšķērso kalnu ieleja un tad pēc vēl vienas stundas priekšā bija redzamas gaismas.
Viņi bija sasnieguši Nibelheimu. Ja viņi brauc tuvāk pilsētai, pie vārtiem, tad mana, ka tur nolikti divi PAO sargi.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 20.02.2009 22:48

Hei, Kait! Kīra pa ceļam uzsauca kaķim. Ārkārtīgi sarežģīts ceļš. Bez Tevis es apmaldītos pie pirmā pagrieziena. meitene ķircināja kaķi.
Ja jau viņš vēlējās braukt ar motociklu, tad viņa parādīs, ko nozīmē braukt ar motociklu. Tev patīk motocikli?
Kīra brauca ātri un lai busiņš neiepaliktu, brīžiem grieza baiku apkārt un atkal brauca pretējā virzienā. Tādējādi īpaši neatraujoties no busa.
Viņa nepiemirsa arī vērot apkārtni, lai gan likās, ka tas ir visai lieki.

Pamanot pilsētu un sargus, meitene nemaz nedomāja apstāties.
Viņa uzņēma lielāku ātrumu un strauji nobremzēja pie pašiem vārtiem.

Labvakar. Kīra pieklājīgi sveicināja sargus.
Tur tajā mašīnā viņa pamāja uz tuvojošos busiņu Ir mans draugs, kurš dzīvo Nībelheimā.
Viņš mani uzaicināja ciemos. Vai mēs drīkstam braukt tālāk?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.02.2009 22:55

Tīdus blakus šoferim nepārvācās, jo, kā jau teica, nebija nekāds šaujamieroču eksperts un no sensoriem saprata maz. Kartes - jā, to vēl, bet ar to bija par maz.
Viņš mierīgi palika busiņa aizmugurē, pie sevis smiedamies par Kīras izturēšanos, kad puisis spoguļojās zobenā. Īstenībā viņš spogulī ieskatījās ne biežāk kā tieši nepieciešams, un tāpat zināja, ka labi izskatās, tam nevajadzēja apstiprinājumu, un, ja godīgi, viņam tas šķita tikai patīkama nejauša piedeva dzīvei, jo, lai kāds nevērīgs būtu, nekādi nevar neievērot, ka normāla paskata un glītiem cilvēkiem dzīvot ir maķenīt vieglāk. Bet vai tad nevar kādreiz patēlot?

(OOC - GM! Es ceru, ka Tīdus dzīvokļa vai mājiņas apraksts taps izsniegts. Lūdzu! rolleyes_a.gif )

Iesūtīja: Elony ; laiks: 20.02.2009 23:36

Kad motocikls tuvojās, viens sargs kaut ko ziņoja rācijā. Viens bija izmantojis, nakts redzamības brilles, lai saskatītu kā tieši izskatās busiņš un laikam bruņojums šos darīja piesardzīgus. Arī savādais kaķis nebija parasta lieta.
"Jūs neesat PAO specvienība?" viens apvaicājās.
Tikmēr otrs saņēma ziņojumu no rācijas. Noklausījies to viņš pamāja ar galvu.
"Viņi ir gan. Komandieris apstiprināja... jūs varat braukt iekšā pilsētā, tikai viesnīcā nav daudz vietu. Ja jums tiešām ir vietējais draugs, tad tas tika par labu."

Pilsētiņas vidū atradās ūdens tornis. Pilsēta bija tāda, kādu to attēloja Šelkas hologramma. Tiesa, pie dažām mājām stāvēja vieglās vai kravas mašīnas. Bija nakts vidus, tāpēc lielākajā daļā namu valdīja tumsa.


Iesūtīja: Sindra ; laiks: 20.02.2009 23:44

Kīra klusi pamāja sargiem un pieklājīgi lēnām ieripinājās pilsētā. Aiz vārtiem viņa netālu apstājās.
Vajadzēja izlemt kurp doties tālāk. Vai uz viesnīcu vai Tīda mājām.

Kīra izslēdza baika dzinēju un pagaidīja, kad piebrauks pārējie un Tīdus rādīs ceļu tālāk.
Viņa glāstīja kaķim muguriņu. Patiesībā viņa drīzāk būtu glāstījusi Kaita galvu, bet galvā kaķim bija kronis.
Tad nu atlika muguriņa.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 21.02.2009 14:47

Kaits neiebilda pret glāstīšanu, bet murrāt gan nemurrāja. Varbūt nemācēja?

Busiņu arī apstādināja netālu no vārtiem un visi varēja kāpt laukā. Pie dažiem logiem parādījās gaismas, jo laikam nakts vidū bieži braucēju nebija, tomēr nebija nekā pārlieku interesanta (cik nu var būt smagi bruņots PAO busiņš), tāpēc gaismas apdzisa.
Valdīja klusums un komanda varēja kāpt laukā no busiņa un domāt, ko darīt tālāk.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 21.02.2009 15:43

Atradis vietu, kur apsēsties Sairusa mašīnā, Džeroms bija paguvis iemigt līdz brīdim, kad visi apstājās pie Nibelheimas vārtiem, tādēļ palaida garām Sairusa prasību pēc stūrmaņa.

Pamodies viņš turpat sēžot izstaipījās un gadīja, kad brauciens būs galā.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.02.2009 17:28

Tīdus pārsēdās blakus Sairusam un sāka rādīt ceļu līdz savai mājai.
Beigās viņš norādīja uz diezgan tipisku vietējo māju un teica, lai brauc tai aizmugurē un stājās nost. Otrā pusē bija kāpnes pa tiešo uz otro stāvu.
Kad visi bija no busiņa izkāpuši un arī Kīra ar Kaitu bija klāt, puisis norādīja uz kāpnēm.
- Tur, augšā ir mans dzīvoklis. Viena liela istaba, virtuves un ēdamistabas apvienojums, vannasistaba un tualete. Gultu visiem gan man nebūs, bet ko paklāt uz grīdas, atradīsim. Laipni lūgti!
Viņš uzkāpa pa kāpnēm un atvēra durvis.

Istabas bija iekārtotas ne grezni, bet ar visām ērtībām. Lielā istaba bija tiešām liela un augsta, bet neparasti tukša, tikai vienā kaktā uz zemes ļoti biezs un plats matracis, kas bija saklāts kā gulta. Gaismekļi bija iestrādāti sienās un aiz restītēm. Katram bija skaidrs, ka šo telpu izmanto arī treniņiem.
Tīdus nometa uz gultas zobenu un somu.
- Neparedzēju tik ātri atgriezties. Ledusskapī atradīsiet tikai kaut ko ilgi glabājamu, un pieliekamajā arī. Bet kaut kam ātri krāsnī sagatavojamam vajadzētu būt. Pašapkalpojaties!
Puisis piegāja pie sienas un atvēra to. Aiz sienas bija lielais skapis. Viņš sāka vilkt laukā segas un arī pāris lielos matračus no augšējiem plauktiem.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 21.02.2009 17:43

Kīra lēnām sekoja busiņam un pie mājas tam blakus noparkoja arī savu moci.
Viņa nocēla Kaitu no bākas un gribēja likt zemē, bet tomēr pārdomāja un piespiedusi pie krūtīm nesa kaķi iekšā mājā.

Dzīvoklī gan viņa nolika kaķi uz grīdas un pārlaida istabai pētošu skatienu.
Gultas jau arī Tev pašam nav. meitene pasmaidīja pamādama uz matraci. Tā, ka mums pat nesanāks iespēja "uzkauties" par iespēju gulēt gultiņā.
Kīra apstaigāja lielo telpu, palūkojās virtuvē, tad vannas istabā.
Viņa noņēma apmetni un izklājusi to vienā stūrī uz grīdas, nolika uz tā arī savu zobenu un šaujamieročus.

Es varu palīdzēt. viņa piedāvāja Tīdam skatīdamās kā viņš cīnās ar segām un matračiem.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.02.2009 18:29

- Jā, paldies! - Tīdus atbildēja, velkot matraci no augšas aiz stūra, līdz tas viņam uzkrita uz galvas un atritinājās.
- Tu varētu stiept matračus noklāt kaut kur uz grīdas un salikt uz tiem segas un spilvenus, - no matrača apakšas atskanēja apslāpēta balss, tad parādījās puiša galva, - atvainojos, palagu man tik daudz personām mājās nav. Bet matrači ir tīri. Galvoju!

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 21.02.2009 18:49

Gan jau mēs kaut kā iztiksim. Kīra pasmaidīja un nesa matračus uz lielo istabu un rūpīgi tos noklāja gar istabas malām.
Pēc tam viņa atgriezās pēc spilveniem un segām. Salikusi arī tos, meitene izvēlējās sev vienu no matračiem, kurš atradās tuvāk logam un nolika savas mantas uz tā.
Tā kā ēst viņai īpaši negribājās viņa sabīdīja savus ieročus un apmetni malā pie sienas un apsēdās uz tā ar muguru atspiezdamās pret sienu.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 21.02.2009 19:16

Izkāp!s no busiņa, Džeroms apskatīja Tīda māju un devās iekšā. Nonācis lielajā istabā viņš palīdzēja Kīrai ar spilveniem un segām, tad sataisījis pats sev guļvietu uz tās nometa savu mugursomu.

Džeroms aiziet līdz virtuvei, kur apsēžas uz krēsla pie galda, ja tāds ir un turpina savu krustvārdu mīklu.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 21.02.2009 19:25

Kaits ļāva Kīrai viņu nest augšā uz dzīvokli. Tur viņš nolēca zemē. Nopētījis Tīdus dzīvokli un teica, ka te ir mājīgi. Pēc tam "palīdzēja" pārējiem izklāt guļvietas, nēsājot spilvenus un pinoties pa kājām. Sev kaķis izvēlējās vienu spilvenu, kuru nolika pie sienas un apsēdās uz tā sēdus kā cilvēki.
Kaits sēdēja uz tā, grozīja kājas un laikam skatījās ko dara parējie.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.02.2009 19:27

Tīdus, apmierināts ar to, ka visas guļvietas puslīdz saklātas, devās uz virtuvi, kur uzlika gatavoties šo un to no koncentrātiem mikroviļņu krāsnī pagatavojamu un ūdeni tējai.
Nākamā problēma bija pietiekams daudzums šķīvju un krūzīšu. Puisim krūzīšu nebija vairāk kā četras, un šķīvji bija trīs. Galu galā, viņš dzīvoja viens un, ja skolotājs ieradās ciemos, tad arī pietika trauku. Tāds bars te apmeties līdz šim vēl nebija.
- Interesanta mīkla? - gaišmatainais puisi, rakdamies pa plauktiem, noprasīja Džeromam.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 21.02.2009 19:40

- Visnotaļ, - Džeroms atbildēja Tīdam atraujoties no savas mīklas,

- Jauka vieta, starp citu, - viņš nokomentēja. - Kā būtu ar tikšanu pie kafijas ar cukuru? Un pat pienu? -

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.02.2009 19:56

Tīdus paskatījās nākamajā plauktā.
- Kafija ir, cukurs arī, bet piens - tikai sausais. Derēs?- puisis vienu pēc otras nosauktās lietas krāmēja uz galda. Tīdus pievienoja krūzi un karoti. Tējkanna nosvilpa.
- Ūdens ir tur, pašapkalpojies, lūdzu.

- Es negrasījos tik ātri atgriezties, tāpēc patīrīju skapjus no ātri bojājošamies mantām, - viņš paskaidroja.
- Bet nopirkt kaut ko ir par vēlu.

Puisis ieskatījās istabā.
- Vakariņas! Kafija un tēja arī ir, tikai trauku tā mazāk, būs jādzīvo draudzīgi, - viņš paziņoja.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 21.02.2009 20:07

- Sausais piens der, patiesībā garšīgāks par īsto, - Džeroms atbildēja Tīdam, samaisot krūzē kafiju, cukuru trīs karotes un piebēra karoti sausā piena. Tad uzlēja ūdeni un gaidīja, kad pievienosies pārējie vakariņām.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 21.02.2009 20:13

Sadzirdējusi uzaicinājumu, Kīra piecēlās un devās uz virtuvi.
Pa ceļam viņa palūkojās uz Kaitu un apdomājās vai viņš ēd un dzer vai nē.
Kaut kā negribējās būtni aizvainot ar dumjiem jautājumiem.

Aizgājusi līdz virtuvei viņa nekļūdīgi paņēma Tīda mīļāko krūzīti un uztaisīja sev tēju.
Likās, ka dzert naktī kafiju nav īsti prātīgi.
Turēdama rokas pie krūzītes viņa palūkojās uz kolēģiem.
Laikam jau būs jādodas gulēt. Vēls jau. Vai arī ja mums ir kadas runājamās lietas, tagad varbūt ir īstais brīdis.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 21.02.2009 20:21

Keila visu ceļu bija klusējusi. Raķešu pilsēta darīja sievieti emierīgu. Likās, ka viņa ar to pilsetu ir saistīta kaut kā, lai gan pati Keila to nekādi nespēja izprast. Kad viņi nonāca līdz Tidusa mājai sieviete iekārtojās uz viena no matračiem un drīz vien pievienojās pārējiem virtuvē.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 21.02.2009 20:30

Arī Kaits galu galā aiztipināja pie pārējiem uz virtuvi. Bet neprasīja, lai viņam dot ēst. Kaits apsēdās maliņā, kur nevienu netraucēja.
"Nu, iepriekš man jautāja par Klaudu. Ja vēlaties, varu pastāstīt par viņu." kaķis ieteicās.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 21.02.2009 20:35

Jā... tā būtu jauka pasaciņa pirms gulētiešanas. Kīra pasmaidīja Kaitam un apsēdusies zemē turēja krūzīti rokās un bija gatava klausīties.
Viņa necentās izdzert savu dzērienu ātrāk, lai dotu krūzīti citiem. Meitene dalīšanos ar traukiem atstāja pārējo biedru ziņā.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 21.02.2009 21:42

Padzēris savu kafiju, Džeroms bija gatavs klausīties visu ko vien metīs pretī. Vakariņas pat nebija tik svarīgas - kafija, tā gan.

- Jā, pastāsti. Lai būtu skaidrs ar ko ir darīšana. -

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.02.2009 21:50

Tīdus priecīgi klusi iesvilpās, izvilkdams divas nelielas bļodiņas-pialas.
- Re, no šīm taču arī var dzert. Biju pilnīgi piemirsis.
Viņš vienu nolika uz galda, bet otrā sataisīja tēju. Tad ierīkojās tuvāk pie plauktiem un virtuves iekārtām, lai varētu ko padot vai sameklēt, ja kādam ievajadzētos.
- Jā, es arī gribētu noklausīties stāstu par Klaudu, pirms dodamies gulēt.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 21.02.2009 22:41

Kaits Sits nodrošinājās, ka visu uzmanība ir pievērsta viņam un ka visi var labi redzēt kaķi. Tad sāka stāstīt:
"Klauds Straifs ir dzimis šeit, Nibelheimā pirms... 25 gadiem. Kad viņš bija 14 gadus vecs, uzzināja par Sephirotu, viņa varoņdarbiem. Viņš pats vēlējās kļūt tikpat stiprs un drosmīgs, tāpēc devās iestāties SOLDIER.
Tomēr viņš netika atzīts par derīgu un tāpēc pievienojās parastajai ShinRa armijai kā vienkāršs kareivis. Divus gadus vēlāk Nibelheimas reaktorā sākās problēmas. Tur jau tāpat nebija daudz cilvēku, viss automātiski tika vadīts. Bet apkārtnē parādījās monstri un tie, kas devās pētīt pārbaudīt reaktoru, pazuda.
Tāpēc ShinRa korpurācija sūtīja divus tā brīža labākos SOLDIER - Sephirotu un Zaku Fairu likvidēt monstrus apkārtnē un izlūkot reaktoru. Viņiem līdzi sūtīja divus parastos kareivjus, no kuriem viens bija Klauds.
Pirmā daļa - monstru likvidācija - sekmīgi tika iesākta. Pārbaudīt reaktoru viņi taisījās nakamajā dienā pēc ierašanās, ko arī darīja.
Klauds ierodoties nenoņēma kareivja ķiveri, tādējādi neatklājot savu seju. Viņš kaunējās, ka nav piepildījis savu sapni kļūt par SOLDIER. Viņš tikai ar savu māti satikās. Tas galvenokārt slikti bija vēlāk. Pacentīšos apskaidrot. Vietējā meitene vārdā Tifa pazina Klaudu un domāja, ka viņš būs viens no SOLDIER. Viņa bija vīlusies, kad tā nebija, jo Tifa bija pieteikusies par gidi cauri kalniem uz reaktoru.
Nākamajā dienā pēc ierašanās Tifa veda Sephirotu, Zaku un Klaudu (paslēpušos zem ķiveres) kopā ar otru ierindas kareivi cauri kalniem. Ceļojuma laikā otrs kareivis gāja bojā. Mako reaktors tika sasniegts viņiem četriem. Klauds un Tifa palika ārpusē.
Zaks un Sephirots iegāja iekšā. Nu, tas gan neattiecas tieši uz Klaudu, bet ir ļoti interesanti, tāpēc pastāstīšu. Reaktora iekšienē noskaidrojās, ka monstri parādījās tāpēc, ka dabā izplūda daļa gāzvaida satura no bojātas padeves savādām kapsulām. Tādās parasti ShinRa veido matērjas. Tomēr tur iekšā bija monstri. Atbaidoši monstri, kas atradās komā, tuvu miršanai, nespējīgi eksistēt brīvā vidē. Sephirots nosprieda un pastāstīja Zakam, ka ShinRa kompānijas Zinātniskās nodaļas vadītājs profesors Hodžo ievietoja kapsulās cilvēkus un apstaroja ar Mako enerģiju lielā daudzumā. Proti, ja apstaro nelielā daudzumā, rodas SOLDIER kareivji. Ja lielā daudzumā, rodas monstri. Un bija vēl kas. Dziļāk reaktorā atradās atsevišķa slēgta nodaļa ar uzrakstu virs tā JENOVA. Sephirots savukārt par savu māti zināja tikai to, ka viņas vārds ir Jenova.
Nezinu, varbūt jaunākie no jums nezina, kāds Sephirots bija ārēji. Viņam bija zaļas acis, bet acu zīlītes šauras svītriņas kā kaķim. Mati gari un sudrabaini. Turklāt viņam spēks un veiklība piemita jau bērnībā, viņš nekad netika apstarots Mako kā citi SOLDIER.
Sephirots zināja, ka atšķiras no citiem cilvēkiem. Bet tagad nosprieda, ka viņš ir radīts līdzīgi kā monstri kapsulās. Ka viņš pats tāds ir. Ka tas, ka viņa māte ir JENOVA, nozīmē, ka viņš ir radies šeit.

Pēc tā visa viņi atgriezās Nibelheimā. Tifa un Klauds nezināja, kas bija noticis iekšā. Sephirots devās uz ShinRa savrupmpāju pilsētas ziemeļos, kur reiz atradās zinātniskā labratorija un bija plaša bibliotēka. Klauds un Zaks palika viesnīcā, Klauds joprojām nerādījās pazīstams vietējiem.
Nedēļas laikā Sephirots iedziļinājās materiālos. Viņš noskaidroja, ka ShinRa zinātnieki pirms kāda laika atrada Ziemeļu krātera klinšu slāņos nedzīvu humanoīdu sievieti, līdzīgu cilvēkiem, tomēr savādāku, zilganu ādu un gariem sudrabainiem matiem. Tika nospriests, ka tā ir viena no Senajiem, jeb Cetra. ShinRa gribēja, lai viņu labā strādātu kāds ar Seno spējām, tāpēc sākās pētījumi, kā to paveikt. Jo atraduma šūnas bija dzīvas. Atradumu nosauca par Jenovu. Un sākās "Jenovas projekts", kura mērķis bija radīt Seno-cilvēku hibrīdu. Sephirots nosprieda, ka viņš ir šis produkts. Viņš sāka jukt prātā, uzskatīt, ka Jenova ir viņa patiesā, bialogīskā māte. Ka viņa ir dzīva un gaida viņu. Reizē viņš pilnīgi pārstāja sevi uzskatīt par cilvēku. Cilvēki viņam bija... nepilnvērtīgi Seno pēcteči. Kropļi un izdzimumi, kas degradējušies un zaudējuši Seno spējas. Zaks bija devies pazemes laboratorijā runāt ar Sephirotu, bet Sephirots pameta ShinRa savrupmāju un dazās minūtēs nodzedzināja pilsētu un nogalināja ikvienu, ko sastapa ceļā. Bojā gāja lielākā daļa cilvēku, veci jauni, sievietes un bērni..."
Kaits drūmi papurināja galvu.
"Daži paglābās. Izdzīvoja Klauds, Zaks un daži citi, piemēram Tifa. Tifa devās uz reaktoru, viņai pa pēdām sekoja Zaks un vēlāk Klauds, joprojām maskā. Tifa devās uz reaktoru, jo tur bija viņas tēvs. Sephirots vīrieti nogalināja, Tifa dusmās uzbruka Sephirotam bet viņai paveicās vairāk, meitene tika smagi ievainota. Sephirots ielauzās Jenovas nodaļā, viņam sekoja Zaks. Tur, stikla kapsulā atradās arī pats Jenovas ķermenis. Sephirots sāka ar to runāt, nepievēršot uzmanību Zakam. Sephirots teicās savai "mātei" ka viņš grib viņiem abiem atgūt Planētu, ko Senajiem nozaga cilvēki. Zaks cīnijās ar Sephirotu, bet zaudēja un tika smagi ievainots. Kad Sephirots atkal pievērsās Jenovas kapsulai, Klauds ar Zaka zobenu iedūra Sephirotam mugurā, kurš savā aizrautībā neko nemanīja.
Sephirots pakrita zemē, Klauds devās apraudzīt savus draugus. Viņš atklājās Tifai, taču meitene vēlāk nezināja, vai tas ir pa īstam vai sapns dēļ ievainojuma.
Sephirots tomēr nebija miris, bet nocirta Jenovai galvu un ar to rokā centās pamest reaktoru. Tādā veidā viņš domāja doties prom ar savu māti.
Klauds tad atkal uzbruka Sephirotam, bet tomēr šoreiz viņš bija gatavs un uzdūra Klaudu uz sava zobena. Klauds tomēr saņēma spēkus un ar rokām pieķērās zobena asmenim un pacēla gaisā Sephirotu, kurš joprojām turējās pie zobena spala, un iemeta Sephirotu ar Jenovas galvu Mako reaktora kodolā, pazemē, kur plūst Mako enerģija un Dzīvības Straume.
Tifa, Zaks un Klauds smagi ievainoti palika guļam reaktorā. Tifas skolotājs paspēja meiteni iznest ārā un aizvest prom no šīs vietas, līdzīgi, kā tas notika ar Tīdusu. ShinRa darbinieki ieradās nedaudz vēlāk un atrada Zaku un Klaudu.
ShinRa kompānija izlēma visu paturēt slepenībā, pilsētu atjaunoja un iemitināja jaunus iedzīvotājus. Savukārt ar izdzīvojušajiem profoesors Hodžo izrīkojās pēc saviem ieskatiem. Viņš viņos ievadīja Jenovas šūnas un apstaroja Mako enerģijā. Rezultātā daļa gāja bojā, vai notika vēl kas cits. Veiksmīgākie zaudēja savu personību un saprātu. Hojo šos ietērpa mēteļos un palaida dzīvot pilsētā. To pašu izdarīja ar Klaudu un Zaku. Tikai viņi tika atzīti par neveiksmi un ieslodzīti kapsulās savrupmājas pazemes laboratorijā.

Četrus gadus vēlāk Zaks atmodās un izlauzās brīvībā. Viņš ņēma sev līdzi Klaudu, kurš pats nespēja iet, runāt, pat domāt. Bet bija dzīvs. ShinRa sāka Zaku vajāt, jo viņš bija ļoti spēcīgs SOLDIER un zināja pārāk daudz.
Apmēram gadu bēguļojis ar Klaudu, Zaks devās uz Midgaru. Šeit viņiem uzbruka ShinRa armija. Zaks sāka cīņu ar armiju, bet galu galā zaudēja un tika nogalināts. Tikai tagad Klauds nāca pie samaņas. Kareivji viņu neaiztika, jo uzskatīja par jau mirušu. Bet uz Klaudu bija iedarbojušās Jenova šūnas. Viņš nespēja atcerēties savu pagātni un personību, tā vietā viņš izveidoja sev jaunu personību, kas daļēji balstījās uz viņa paša un Zaka atmiņām. Jo Jenova šūnām bija tādas spējas - pārvadīt informāciju no attāluma.
Klauds iedomājās, ka viņš ir 1. klases SOLDIER, ka bija devies uz Nibelheimu Zaka vietā kopā ar Sephirotu, gluži kā bija sapņojis.
Viņš devās uz Midgaru, kur sastapa Tifu. Tifa savukārt, domāja, ka Klaudu nav satikusi, kopš viņš pameta Nibelheimu. Viņa pati tagad ienīda ShinRa un darbojās grupējumā AVALANCHE. Uzaicināja Klaudu pievienoties, viņš dēļ naudas to darīja.
AVALANCHE ar Klauda palīdzību uzspridzināja vienu Mako reaktoru Midgarā, centās uzpsridzināt otru, bet ShinRa izlēma sagraut vienu no pilsētas platēm, tā bija sestā daļa pilsētas. Redz, zem šīs plates atradās AVALANCHE bāze. Un ShinRa visā gribēja vainot AVALANCHE. Tas izdevās, bet Klauds, Tifa un AVALNCHE vadonis Barrets izdzīvoja. Viņi ielauzās ShinRa galvenajā ēkā, lai izglābtu meiteni vārdā Aerija, ar kuru bija sadraudzējušies un kas tiem palīdzēja. Ielaušanās bija veiksmīga, Aerija un vēl viens gūsteknis atbrīvots. Tomēr beigās viņus visus sagūstīja.
ShinRa prezidents pavēstīja, ka grib izmantot Aeriju, lai atrastu Apsolītās zemes, kur reiz devās pēdējie no Senajiem. Aerija pati bija Senā, jeb Cetra. Viņai būtu jāspēj atrast Apsolītās zemes, kur pēc prezidenta Shinra domām, būtu daudz Mako enerģijas un matēriju. ShinRa gribēja tur uzcelt Neo-Midgaru, superpilsētu, jo Midgaras pazemē mako palika mazāk un apkārtne pārvērtās tuksnesī.
Klaudu un viņa biedrus ieslodzīja cietumā."

Kaits pārtrauca stāstīt un paskatījās uz biedriem, vai tie vēl nav aizgājuši gulēt, ja stāsts likās garlaicīgs.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 21.02.2009 23:02

Klausoties par Sephirota vājprātu un izdarīto, Kīra izskatījās ne visai apmierināta.
Tāda kā saīgusi un tēja meitenes rokās bija atdzisusi.
Nu, nu... un tagad to daļu, kuru es nezinu. viņa pamudināja Kaitu turpināt savu stāstu.
Starp citu interesanti! Atceraties P.A.O. ēkā Kaits teica, ka Klauds ir pazudis. Varbūt Klauds ir atradies un spridzina ģenerātorus kā to bija darījis arī agrāk?
Kīra pasmīnēja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.02.2009 23:11

- Klauds vienmēr bija drosmīgs, - Tīdus domīgi noteica.
- Vienmēr! Un Tifai viņš pusaudža gados nepatika. Es toreiz nodomāju, ka Tifa ir mirusi, kad nesastapu viņu vairs pilsētā.
Viņš domīgi sūca tēju no savas pialas.
- Stāsti tālāk, lūdzu, Kait. Pašlaik es tikai brīnos, kā vispār te esmu izdzīvojis, un mans skolotājs arī.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 21.02.2009 23:15

Džeroms noklausijies visu atturējās no komentāriem, taču noglabāja savā atmiņā stāstīto. Pietiekmi interesants stāsts turklāt tie ir patiesi notikumi.


Iesūtīja: Sindra ; laiks: 21.02.2009 23:26

Drosmīgs? Kīra domīgi palūkojās uz Tīdu.
Esi pārliecināts, ka tas ir pareizais apzīmējums? Varbūt tā daļēji ir viena no viņa īpašībām, bet diez vai tā, kuru es minētu kā pirmo.
Bet nu labi. Nevajag ņemt mani vērā.
Tikai... viņš savā ziņā gāja uz Soldier, lai nokļūtu tuvāk savam varonim Sephirotam un lai atstātu iespaidu uz Tifu.
Un šie iemesli viņu nestimulēja tik ļoti, lai viņš izturētu pārbaudījumus. Man tas liekas savādi.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 22.02.2009 07:29

Redzēdams, kāda situācija, Sairuss bija nokāрis lejā un paņēmis pats savu sedziņu un vēl šo to, un ar to arī uzkāрis augšā. Iekārtojies, viņš klausījās, kas Kaitam bija sakāms un sarunu, pagaidām nepārtraucot.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 22.02.2009 10:04

"Nu, varbūt bez Tifas un tevis, Tīdus, izglabās vēl kāds, ja tā bija tad viņi slēpās no ShinRa un parizi darīja." Kaits Sits teica.
Pēc tam viņš atkal atsāka stāstīt.
"Tomēr pēc neilga laika Klauds un viņa draugi izbēga no cietuma. Jo kāds bija atvēris viņa kameras durvis. Noskaidrojās, ka no profesora Hodžo labratorijas ir izzagts Jenovas ķermenis, kur tas tika pārvests pēc notikumiem Nibelheimā. Kapsaula, kurā ķermenis atradās, bija burtiski saplosīta.
Klauds sekoja asiņainajām pēdām no labratorijas uz prezidenta stāvu. Pa ceļam bija nogalināti visi cilvēki.
Arī prezidents bija miris, viņa mugurā bija atstāts Sephirota zobens. Viens izdzīvojis ShinRa darbinieks apliecināja, ka tas bija Sephirots, kurš teica, ka ShinRa nekad neatradīs Apsolītās zemws un nogalināja prezidentu.
Galvenajā ēkā ieradās Rufus, prezidenta dēls un tagad jau jaunais prezidents, kurš domāja turpināt ShinRa valdīšanas politiku, tikai vairāk balstīties uz iebiedēšanu kā naudu. Klauds un viņa draugi pameta ShinRa ēku un arī Midgaru.
Vēlāk Klauds pastāstīja draugiem par to, kas notika Nibelheimā, tiesa, savu versiju, kurā Zaka vietā kā SOLDIER kopā ar Sephirotu ieradās pats Klauds. Viņš arī nespēja paskaidrot kā tieši Sephirots tika uzveikts, nonāca līdz tai vietai, kur sāka cīņu ar Sephirotu un tad teica, ka neko neatceras. Tifa bija apmulsusi un neteica, ka patiesībā bija savādāk.
Viņi visi izlēma dzīties pakaļ Sephirotam, jo saprata, ka viņš ir ļauns. Kad viņi ShinRa kuģi devās uz Rietumu kontinentu, tad arī sastapa Sephirotu, kurš kuģi atkal slepkavoja un uzsūtīja viņiem monstru, radušos no Jenovas ķermeņa daļas. Ar pašu Sephirotu cīnīties nesanāca, jo viņš no cīņām izvairījās un parasti aizlidoja prom. Sephirots acīmredzot veda Jenovas ķermeni sev līdzi un izmantoja savās interesēs.
Vēlāk Zelta Paplātē viņiem pievienojās... pirmais Kaits Sits, arī tāpat kā es - norīkots Rīva uzdevumā. Un vēlāk grupai pievienojās arī citi cilvēki. Ceļojuma laikā Sephirots parādījās arī Nibelheimā, bet posta darbus nedarīja. Tikai atklāja, ka Jenova nav no Senajiem, bet gan ir ieradusies no debesīm, citiem vārdiem - Jenova ir citplanētiešu organisms. Bet Sephirots laikam tik un tā uzskatīja, ka viņam un Jenovai pieder tiesībās valdīt pār Planētu.
Pēc tam pa pasauli sāka klejot melnajos mēteļos tērptie Nibelheimas iedzīvotāji. Viņi pakļāvās Sephirota gribai un meklēja priekš viņa Melno matēriju.
Sephirots gan nemeklēja Apsolītās zemes, bet gan Seno templi. Kad Klauds un pārējie tur ieradās, viņi atkal sastapa Sephirotu, kurš pastāstīja, ko vēlas patiesībā. Absolītajās zemēs ir daudz Dzīvības Straumes, ko Sephirots gribāja uzsūkt sevī. Tad viņš iegūs vajadzīgo spēku, lai varētu izmantot Melno matēriju. Melno matēriju var izmanot tikai vienu reizi un tā rada absolūto iznīcības maģiju - Meteoru. Šī maģija piesaista no visuma kādu milzīgu klinti un liek tai krist uz zemi. Brūce, ko Planētai nodarītu Meteors būtu tik liela, ka Planētai nāktos visu Dzīvības Straumi koncentrēt vienā vietā, lai izdziedētos. Tad Sephirots spētu uzsūkt sevī visu Dzīvības Straumi un kļūt par Dievu, pasaules pārradītāju.

Sephirots atkal necīnījās ar Klaudu un pārējiem. Toties Klauds sāka uzvesties jocīgi. Noskaidrojās, ka pats templis ir Melnā matērija. Lai to samazinātu un atgrieztu savā dabīgajā veidolā, bija vajadzīgs, lai kāds saliek mīklu esot tempļa iekšienē un sevi tādā veidā upurējot.
Biedri baidījās, ka Sephirots atsūtīs kādu no saviem kalpiem melnajos mēteļos upurēties. Tad Kaits Sits izlēma upurēt sevi, jo... jo..."
Tagadējais Kaits Sits sāka šņukstēt un ar dūri izberzēja acis.
"Jo Klauds un viņa biedri parādīja viņam patiesu dzīves ceļu, ka viņš var būt kas vairāk par rotaļlietu... "
Kaits Sits saņēmās.
"Klauds un pārējie izgāja ārā no tempļa. Pēc tam templls sarāvās un pārvērtās par melnu lodi - matēriju. Tad ierados es - otrais Kaits Sits. Mani atsūtīja Rīvs, lai es palīdzētu. Visu kas notika tālāk es pieredzēju pats.
Bet tad notika tā, ka tagad atkal parādījās Sephirots... taču necīnījās par Melno matēriju. Viņš iedarbojās uz Klaudu un Klauds pats viņam atdeva matēriju.
Aerija tad pameta draugus, Klaudam sapnī pavēstot, ka viņa bija pēdējā Cetra un viņai bija jāizdomā, kā aizkavēt Sephirotu izsaukt Meteoru. Bet Klauds redzēja arī Sephirotu, kurš jau zināja, kas padomā Aerijai. Klauds un pārējie tad devās Aeriju meklēt, lai aizsargātu, lai arī Klauds bažījās, ka viņš atkal var nonākt Sephirota ietekmē.
Mēs nonācām Aizmirstajā Pilsētā, pēdējā Seno apmetnē uz Planētas. Naktī Klauds atkal saņēma vēsti no Aerijas un mēs nonācām pazemes pilī, kur bija Aerija. Klauds atkal sāka uzvesties jocīgi, izvilcis zobenu, viņš gribēja uzbrukt Aerijai, bet kā likās, pret savu gribu. Mēs viņu apturējām liekot atmosties... tad no gaisa parādījās Sephirots un nogalināja Aeriju... "
Likās, ka Kaits atkal kļūst raudulīgs.
"Mēs visi pārdzīvojām, bet jo sevišķi Klauds. Bet Sephirots teica, ka Klaudam nav domu, jūtu un paša gribas, tāpēc viņām nevar sāpēt. Pēc tam atkal mums uzsūtīja monstru no Jenovas ķermeņa daļas.
Apbedījuši Aeriju, mēs devāmies tālāk uz ziemeļiem, kur devās Sephirots. Klauds bažījās arvien vairāk, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā.

Ceļojums bija grūts, bet tā laikā mēs uzzinājām ko vairāk par Aerijas vecākiem un Jenovu. Jenova ieradās meteorā no debesīm un ietriecās zemē, radot Ziemeļu krāteri. Viņa pieņēma Ceetrām līdzīgu veidolu un centās uzsūkt to zināšanas. Jenova radīja vīrusu, kas nogalināja lielāko daļu Cetru, tomēr daži, kas izdzīvoja, spēja Jenovu nogalināt. Vismaz tā šķita. Pēc tam Planēta radīja biomehāniskous monstrus WEAPON, kuriem bija jāaizsargā Planēta krīzes laikā.
Mēs sasniedzām Ziemeļu krāteri. Tur iekšā bija tāds kā Dzīvības Straumes virpulis, kas dziedēja senu rētu Planētai - Jenovas kritienu. Kad tikām tuvāk, redzējām, ka tuvojas arī ShinRa gaisa kuģis. Viņi domāja šeit atrast Apsolītās Zemes. Uz turieni kājām devās arī melnajos mēteļos tērptie Sephirota kalpi, bet viņi visi gāja bojā dēļ grūtā ceļojuma.
Pēc tam notika tā, ka parādījās un uzbruka Sephirots, bet viņš pēkšņi izmainījās un pārvērtās par monstru, līdzīgu tiem, kas radās no Jenova ķermeņa daļām. Monstrs tika uzveikts un Klauds teica, ka tas Sephirots, ko mēs vajājām nebija īstais Sephirots, bet Jenovas ķermenis, kas pakļāvās Sephirota gribai un pieņēma viņa veidolu. Klauds atdeva matēriju biedriem, lai neatkārtotos tas pats, kas agrāk un devās pēc īstā Sephirota.

Bet kamēr Klauds un daļa biedru devās pēc Sephirota, pārējiem viņš uzsūtīja vīziju - pateicoties Dzīvībs Straumei viņam bija varenas spējas. It kā Klauds aicināja pie sevis Barretu, kuram bija iedevis melni matēriju.
Tikmēr arī Klaudam un Tifai viņš sūtīja vīzijas, kurās rādīja pagātni Nibelheimā, bet īsto pagātni. Klauds uzskatīja, ka tie ir māņi, bet Tifa zināja, ka tā nav. Sephirotu sagāja prieku abus mocīt. Viņš apgalvoja, ka Klauds ir laboratorijā radīts Sephirota klons, nevis īstais Klauds no Nibelheimas. Ka visas savas atmiņas Klauds ir nokopējis no citiem cilvēkiem, izmantojot Jenovas šūnas. Un tā kā Klauds nespēja atcerēties kā ir kļuvis par SOLDIER un ko darījis tos gadus pēc Nibelheimas incidenta, apjuka.
Galu galā Klauds un ShinRa prezidents Rufus satikās tādā kā ielejā Krātera sirdī. Te bija daudz kristalizēta Mako, matēriju avota un ShinRa domāja, ka šīs ir Apsolītās zemes.
Līdz ar Rufusu tur ieradās arī profesros Hodžo. Kad ieradās Klauds ar biedriem, Hodžo apgalvoja to pašu, ko Sephirots, ka viņš radīja Klaudu, izmantojot savas zināšanas, Mako enerģiju un Jenovas šūnas. Bet ka Klauds tomēr bija neizdevies eksperiments. Klauds izmisa un pakļāvās Sephirota vairai pilnībā. Ieguvis melno matēriju, vinš pacēlās gaisā, jo virs ielejas bija tāds kā zaru tīkls un tajā iekšā - kristalizējies Mako ar īsto Sephirota ķermeni iekšā. Ķermenis nekustējās, un vispār bija izveidojies tikai līdz viduklim. Bet Sephirota prāts un griba tomēr darbojās.
Hodžo tad pastāstīja, ka viņš izveidojis Jenovas Atkalapvienošanās Teoriju. Hodžo uzskatīja, ka Jenovas šūnas, sadalītas atsevišķi, ar laiku atkal centīsies apvienoties vienā objektā. Tāpēc viņš ievadīja šūnas Nibelheimas iedzīvotājos, bet Jenovas ķermeni pārvietoja uz Midgaru. Viņš bija domājis, ka Niblheimas iedzīvotāji, lai arī bez pilnvērtīgas apziņas, dosies uz Midgaru pie Jenovas ķermeņa. Tomēr bija Sephirots.
Sephirota ķermenis pēc Nibelheimas sakāves izšķīda Dzīvības Straumē, bet viņa gars un griba atteicās saplūst, tāpēc viņš kopā ar Jenovas galvu pa Dzīvības Straumi ceļoja uz Ziemeļu Krāteri. Uzsūcis zināšanas un spēku, kas bija Dzīvības Straumē, Sephirots spēja sākt veidot sev jaunu ķermeni. Reizē viņš spēja iedarboties uz visām Jenovas šūnām pasaulē un aicināja tās uz atkalapvienošanos. Tāpēc Zaks un vēlāk arī Klauds devās uz Midgaru, viņi neapzināti pakļāvās Jenova šūnu aicinājumam. Bet tad Sephrots pakļāva sev Jenova ķermeni ShinRa galvenajā ēkā. Viņš pats neieradās pēc Jenova ķermeņa. Jenova ķermenis izlauzās no kapsulas un pieņēma Sephirota veidolu. Jenova/Sephirots arī atbrīvoja Klaudu no cietuma, aicinot uz Atkalapvienošanos.
Kamēr pats Sephirots atradās Ziemeļu Krāterī, Jenovas ķermenis viņa veidolā un pakļaujoties viņa gribai, meklēja Melno matēriju, lai izsauktu Meteoru. Kad Klauds sāka traucēt, Sephirots koncentrējās uz to, lai pakļautu arī Klaudu, kas beigās izdevās.

Kad Klauds atdeva Melno matēriju Sephirotam, sākās zemestrīce. ShinRa darbinieki bēga iz gaisa kuģi, Klauda draugi viņiem sekoja. Klauds palika ar Sephirotu.
No Krātera izlauzās enerģija, atmodās arī WEAPON, kuri izlidoja pa pasauli. Virs Krātera parādījās maģiska barjera, neļaujot nevienam iekļūt iekšā.
Mēs pārējie aizbēgām, bet Tifa un Barrets, pēdējie no AVALANCHE, nonāca ShinRa gūstā. WAEPON monstri lidoja pa pasauli, vietām šo to postot. Viņi bija radīti, lai aizsargātu Planētu, bet laikam bija apjukuši, vai daļējā Sephirota varā. Pēc nedēļas jau varēja redzēt Meteoru debesīs, kurš tuvojās zemei.
Nu, mēs nepadevāmies. Atbrīvojām Tifu un Barretu, tad meklējām Klaudu, kuru atradām Midīlā, jo tur ir tāds kā pazemes Mako avots, kas izskalo uz zemes virsmas to, kas nonāk Dzīvības Straumē citās vietās. Klauds bija pilnīgi apjucis, tik tikko galvu spēja pacelt un nespēja runāt. It kā viņam nebūtu apziņas. Tifa palika ar viņu un vēlāk palīdzēja atcerēties to, kas bija noticis patiesībā. Klauds atguva savas patiesās atmiņas un personību.
Kad mēs visi atkal satikāmies, viņš to izstāstīja, kā arī to, kas viņš tagad ir. Nekad nav bijis SOLDIER, tomēr pateicoties Jenova šūnām un atmiņām, kuras ieguva no Zaka Faira, līdzvērtīgs labākajiem no 1. klasas SOLDIER. Jo... visi SOLDIER radās tā, ka viņus ne vien apstaroja Mako enerģijā, bet arī ievadīja viņos Jenova šūnas. Tieši tas viņiem deva pārcilvēciskās spējas. Tomēr viņi bija fiziski un garīgi stipri cilvēki, kur apziņu nenomāca šūnu spēks un tāpēc viņi nezaudēja savu personību un nenonāca Sephirota varā. Klauds atzina, ka viņš nav tik stiprs, tāpēc arī Sephirots spēja viņu pakļaut.

Nu, pēc tam mēs noskaidrojām, ka Aerija bija centusies izsaukt gaišo maģiju Svētība, bet dēļ Sehirota uzbrukuma tas neizdevās. Mums nācās tikt galā ar ShinRa korpurāciju, kura diezgan baisos veidos centās uzveikt Sephirotu. Vienīgais labums bija tāds, ka viņi iznīcināja barjeru ap krāteri. Mēs uzveicām visus vadītājus, Rufusu smagi ievainoja, gandrīz nogalināja WEAPON uzbrukums. Rīvs tai laikā jau gāja pret ShinRa, tāpēc viņu arestēja savējie, bet mēs atbrīvojām. Tiesa, ar mums viņš negāja, jo nemāk kauties. Uzveicām arī Hodžo, kurš sāka palīdzēt Sephirotam. Viņš redz, bija Sephirota tēvs, lai arī Sephirots to nezināja. Hodžo bija ievadījis Sephirotā Jenovas šūnas, kad Sephirots bija vēl auglis mātes miesās. Bet pēc dzimšanas Sephirotu nodeva audzināšanā prom no vecākiem un pateica tikai to, ka viņa māti sauc Jenova. Hodžo bija tik neprātīgs, ka pats sev injecēja Jenova šūnas un kļuva par monstru. Bet arī to mēs uzveicām.

Tad mēs atgriezāmies Ziemeļu krāterī. Mēs devāmies dziļumā, jāsaka, ka tur bija tik savādas lietas, kuras nesaprotu... mēs nonācām iekšā Planētā, ne gluži Dzīvības Straumē, bet tik un tā... mums uzbruka Jenivas pēdējais monstrs, laikam radīts no Jenovas galvas. Un tad Sephirots, kurš jau pārvērtās monstrā. Pirmo veidolu uzveicām diezgan viegli, bet otrais... ja viņš gribēja kļūt par dievu, tad bija tuvu tam. Ja mums nebūtu bijis tik daudz varenu matēriju un ja arī daudzi no mums nebūtu izcili karotāji, mēs Sephirotu neuzveiktu. Mums izdevās izbēgt no Krātera, pirms tas otreiz izverd enerģiju.
Pēc tam jau daudzi zina kas notika - Meteors turpināja krists, tieši virs Midgaras, tad parādījās Svētība, kā maģisks vairogs. Bet Svētība parādījās pārāk vēlu un Meteors tik un tā tika cauri. Tad Planēta sūtīja palīgā Dzīvības Straumi un stiprināja Svētību, kura tad pilnībā aprija Meteoru un izglāba Planētu."

Kaits apklusa un lepni paskatījās uz biedriem.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 22.02.2009 10:54

Kīra sēdēja un klausījās.
Neizskatījās, ka viņai nāktu miegs. Galu galā viņa bija labi izgulējusies.
Nu tad varbūt pie reizes arī līdz tai vietai, kurš viņš pazūd un par viņu vairāk nav ziņu? Kīra pajautāja.
Pie reizes būsim arī uzzinājuši Sephirota vēlmes un uzzinājuši Tavus varoņdarbus. viņa pasmaidīja kaķim.
Viņš ir rotaļlieta. meitene nekad agrāk nebija saskārusies ar dzīvām robotveidīgām rotaļlietām.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 22.02.2009 14:34

"Tas viss notika pirms četriem gadiem, kā jūs jau zināt. Kad krita Meteors. Pēc tam ShinRa zaudēja varu, tie, kas izdzīvoja Midgaras pilsētā, pārvācās uz Edžu, kuru sāka celt. Rīvs nodibināja PAO.
Mūsu draugi izklīda kur nu kurais, bet Klauds sev sadabūja speciālu motociklu no ShinRa kaujas tehnikas noliktavām un sāka nodarboties ar kurjera darbu. Viņš dzīvoja kopā ar Tifu un dažiem bāreņiem Edžas pilsētā, kur Tifa atvēra bāru. Vēlāk parādījās Geostigma. Sāka slimot arvien vairāk cilvēku, pārsvarā bērni un arī bijušie SOLDIER. Tiesa, pēdējie bija stiprāki, tāpēc slimībai viņi ilgāk turējās pretī. Vissmagāk klājās bērniem. Zāļu nebija.
Arī Klauds saslima, bet to slēpa. Viņš daudz uzturējās Midgaras drupās, kur glabāja matērijas, kurās mēs bijām izmantojuši sava ceļojuma laika.
Apmēram divus gadus pēc Meteora kritiena no vairākām vietām sāka pazust bērni, kas slimoja ar Geostigmu. Tai pašā laikā Klaudam uzbruka trīs savādi jaunieši, kuriem bija zaļas acis ar šaurām zīlītēm, sudrabaini mati un drēbes līdzīgas Sephirotam. Viņiem arī bija pārcilvēciskas spējas, līdzīgas kā SOLDIER.
Vēlāk noskaidrojās, ka Rufus Shinra, ShinRa kompānijas prezidents, tagad gribēja labot pagātnes kļūdas. Viņš sūtīja savus palīgus izpētīt Ziemeļu krāteri un tur tie atrada Jenovas galvas paliekas, kuras paņēma sev līdzi. Tur viņiem uzbruka tie paši jaunieši, kurus devēja par Kadadži bandu pēc viņu vadoņa vārda. Viņi meklēja Māti. Bet sīkāk neko nepaskaidroja. Rufus gribēja nolīgt Klaudu kā miesassargu un vispār iesaistīt ShinRa kompānijas darbībā. Klauds atteicās.
Tikmēr Kadadži bandīti nolaupīja Klauda glabātās matērijas un slimos bērnus no Edžas un aizveda uz Aizmirsto Pilsētu. ShinRa to zināja, tāpat kā to, ka nav tik spēcīgi, lai stātos pretī Kadadži bandai. Tāpēc tur devās Klauds.

Kadadži tikmēr bērniem pastāstīja, ka pati Planēta viņus nogalinot un ka tikai Mātes spēks var glābt viņus. Negribot iet bojā, bērni pakļāvās Kadadži aicinājumam un viņa gribai. Slimība pārstāja progresēt un viņi kļuva daudz spēcīgāki un ātrāki, bet bez savas gribas.

Kad ieradās Klauds, viņš sāka cīņu ar visiem trijiem Sephirota līdziniekiem, bet zaudēja. Klaudu izglāba viņa draugs Vincents, kura spējas arī bija vairāk kā vienkāršam cilvēkam, viņš arī bija ar mums cīnījies pret Sephirotu.

Izrādījās, ka tad, kad Kadadži banda uzbruka Ziemeļu krāterī, viņi sagūstīja un spīdzināja divus ShinRa darbiniekus. Vincents viņus atrada un atbrīvoja un uzzināja daudz vairāk.
ShinRa zināja, ka Geostigma izcēlās tāpēc, ka tad, kad lai apturētu Meteoru, pa pasauli parādījās Dzīvības Straume, tā nesa sevī arī daliņas no Jenovas šūnām, kuras bija iekļuvušas Planētas iekšienē reizē ar Sephirotu. Jenova daliņas nokļuva uz cilvēku ādas, pārsvarā Midgaras tuvumā, kur saplūda kopā visa Dzīvības Straume. Pats par sevi tas nebūtu nekas slikts, bet Sephirota gars, kā rādās, joprojām darbojās. Viņš nebija spejīgs pilnībā atdzimt, jo viņa rīcībā vairs nebija Dzīvības Straumes spēks. Tagad Dzīvības Straume pretojās viņam. Tāpēc Sephirots izmantoja Jenova šūnas, kas izmētās pa pasauli un iekļuva cilvēku organismos. Viņš gribēja šos cilvēkus pakļaut. Cilvēku organisms tam pretojās. Geostigma bija cilvēku imūnsistēmas un Dzīvības Straumes pretastība Jenovas šūnām un Sephirota garam. Tomēr viņš spēja ielikt savu gribu trijos jaunekļos. Kas kļuva par Sephirota rēgiem un ieguva pārcilvēciskas spējas. Domājams, ka viņi bija slimi ar Geostigmu visagrāk un pakļāvās Sephirota gribai. Tomēr ar Jenovas šūnu paliekām viņu ķermeņos un Sephirota gribu viņu prātos nepietika, lai varētu pieņemt Sephirota veidolu. Tam bija vajadzīgas pilnvērtīgas Jenovas šūnas, kādas savāca ShinRa.
Klauds tad atgriezās Edžā, kur ar bērniem bija devušies Kadadži un viņa biedri. Bandīti uzskatīja, ka Jenovas galva paslēpta piemineklī Edžas centrā. Viņi izsauca monstrus, arī lielu pūķi. Mēs visi atkal salasījamies kopā un sākām kautiņu ar monstriem, līdz tie bija beigti.
Tikmēr Rufus beidzot atklāja, ka Jenovas galva ir pie viņa un centās to izmantot, lai nogalinātu Kadadži, bet neveiksmīgi. Kadadži un viņa biedri dabūja kapsulu ar Jenovas šūnām un metās bēgt no Klauda, kamēr mēs salasījāmis uz gaisa kuģa un sekojām viņiem. Nu, palīdzēja arī ShinRa darbinieki - uzspēra gaisā lielu ceļa posmu ar Kadadži draugiem.
Tikmēr Klauds sāka cīņu ar Kadadži Midgaras drupās. Mēs gribējām iet palīgā, bet Vincents teica, ka Kadadži ir Sephirota rēgs un ka Klaudam jācīnās vienam. Nu, es īsti to nesapratu, bet likās, ka Klauds tiek galā, tāpēc neiebildu.
Klauds uzveica Kadadži, bet viņš tomēr paspēja uzsūkt Jenovas šūnas un pārvērtās par Sephirotu. Tomēr jāteic, ka tas nebija gluži īsts Sephirota ķermenis. Gluži kā Jenovas ķermenis zem Sephirota gribas spēja pieņemt Sephirota veidolu, tā arī Kadadži zem Sephirota gribas spēja pieņemt viņa veidolu. Sephirotam bija lielas spējas, viņš spēja lidot, izsaukt tumšu miglu un vētru debesīs.
Klauds mums vēlāk pastāstīja, ka Sephirots tagad gribēja izmantot to cilvēku, kas nomira no Geostigmas, Garu enerģiju. Ja viņi mira no Geostigmas, tad viņu garu enerģija nevis kļuva par daļu no Dzīvības Straumei, bet pakļāvās Sephirota gribai. Sephirots plānoja šo tumšo garu enerģiju iesūtīt Dzīvības Straumē un caur to pakļaut sev visu Dzīvības Straumi. Tad viņš spētu izmantot Planētu kā visuma kuģi, lai dotos kosmosā meklēt jaunu pasauli, kur radīt jaunu, ziedošu nākotni. Līdzīgi bija darījusi Jenova, tiesa, nekādu ziedošu nākotni mums neatnesa.
Klauds cīnijās ar Sephirotu un galu galā viņu uzvarēja. Mākoņi izklīda un mēs atkal redzējām Klaudu. Viņu cīņā bija smagi cietušas ēkas, drupas vēl vairāk kļuva par drupām. Sephirots pārvērtās atpakaļ par Kadadži, kurš izšķīda tīrā garu enerģijā. Pēc tam Klaudam uzbruka izdzīvojušie Kadadži biedri, tas viss beidzās ar lielu sprādzienu, jo viņi iznīcināja matērijas, kuras bija sevī uzņēmuši. Abi gāja bojā, mēs domājām, ka Klauds arī...
Bet mēs viņu atradām baznīcā, Midgaras drupās. Klauds bija dzīvs un izdziedēts no Geostigmas. Un pēc cīņas pār Edžu nolija lietus, kas izdziedēja slimos. Liekas, ka tad, kad Sephirots atkal bija sakauts, viņa gars vairs netraucēja Planētai izdziedēt tos, kas cieš. Turklāt baznīcas drupās izveidojās avots, kura ūdens arī spēja dziedēt no Geostigmas, tieši tur mēs atradām Klaudu. Tagad, kā zināt, šī baznīca ar avotu ir svētviet.

Pēc tam Klauds turpināja strādāt par kurjeru. Bet viņš arī palīdzēja Rīvam, kad sakās karš ar Zemes Dzīļu armiju, cīnījās ar spēcīgākajiem Zemes Dzīļu SOLDIER.
Kad Zemes Dzīles bija sakautas un arī briesmonis Omega iznīcināts, Klauds atkal pievērsās savam darbam. Līdz pirms neilga laika atsāka klejot apkārt. Viņš neko negribēja stāstīt Tifai vai Rīvam. Likās, ka Klaudu atkal lkaut kas nomoka. Iespējams, viņš nojauta, ka kaut kas sāksies...
Rīvs, lai Klaudam būtu kādas pārmaiņas, piedāvāja darbu PAO labā. Kad notika pirmais uzbrukums. Klauds piekrita un devās sargāt Modeoheimas objektus. Dažas nedēļas nekas nenotika, tad bija uzbrukums... un Klauds pazuda. Mums nav zināms, vai viņš ir dzīvs, vai miris, bet ņemot vērā, ko viņš ir pārdzīvojis, es domāju, ka viņš ir joprojām dzīvs, tikai... nav zināms, kas ar viņu noticis vai kāpēc nerādās acīs draugiem."
Savu stāstu Kaits pabeidza uz skumjas nots.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 22.02.2009 15:09

Ah... Kīra nopūtās. Tad Klauds ir jums tas pazudušais SOLDIER pielīdzināmais karotājs.
Es atvainojos. Iepriekš nesapratu. meitene bija izdzērusi savu tēju un piecēlusies nolika krūzīti izlietnē.
Viņa piegāja pie Kaita un noglāstīja viņam vaidziņu.
Nebēdā! Gan jau mēs atradīsim Klaudu. viņa uzmundrinoši pasmaidīja un palūkojās apkārt uz pārējiem biedriem.
Tagad gan laikam jāiet gulēt. Vakara pasaciņa tāda pagara sanāca.

Kīra devās uz istabu, kur bija sakrauti matrači un novilka visu, kas varēja traucēt ērtai gulēšanai un iekārtojusies mēģināja aizmigt.
Zobenu viņa nolika sev blakus pa ķērienam un uzmeta tam pa virsu apmetni, lai matērijas mirdzēšana netraucētu biedriem nakts mieru.
Kādu brīdi viņa vienkārši raudzījās pa logu debesīs pārdomādama vai arī viņas dzīves stāstu varētu izstāstīt trīs piegājienos vai arī vajadzētu vairāk kā trīs.
Vai varbūt mazāk?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.02.2009 16:06

- Tas viss izklausās par daudz dīvaini, - Tīdus paziņoja.
- Nu, es gribēju teikt, nereāli. Ko tādu var noredzēt vienīgi kādā nakts murgā. Nē, Kait, es nedomāju, ka Tu stāsti muļķības, vienkārši tiem, kas nav pieraduši, kā es, tas izklausās kaut kā jocīgi. Itin kā darbojošamies personas visas būtu kaut kādas ē... garīgi ļoti nestabilas. Viņi uztraucās par lietām, par kurām es nekad neesmu uztraucies un rīkojās tādu iemeslu dēļ, kuru dēļ es pirkstu nekustinātu. Es Klaudu atceros savādāku, un Tifu arī, bet es ticu, ka var tā izmanīties Jenovas šūnu vai cita kā dēļ. Visādā ziņā Hodžo bijis tips, kas bija jāiznīcina krietni agrāk. Pilnīgi jucis.

Puisis piecēlās, savāca netīros traukus un salika tos mazgātājā, lai rīt no rīta būtu tīri trauki.
- Neskumsti, Kait! Iesim gulēt. Tu jau zini, ka cilvēkiem ir jāguļ. Mēs atradīsim Klaudu. Es tikai ceru, ka reizē ar savi veco personību viņš būs atguvis arī savu veselo saprātu un nerīkosies vairs kā eksaltēts bērnu komiksu varonis. Es to neizturēšu.
Viņš garāmejot uzsmaidīja kaķim un noglāstīja to.

Istabā puisis novilka liekos apģērba gabalus, un, ja kāds paskatījās uz viņu, tad varēja ievērot skaidri salasāmu heroglifveidīgu tetovējumu starp lāpstiņām. Tīdus ierīkojās uz sava matrača un gulēja nost.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 22.02.2009 16:24

"Varbūt, ka es te tā tagad atstāstīju, tas tiešām likās savādi. Bet ja stāstītu visu, visu, tad nepietiktu ar vienu nakti." Kaits tikai noteica.
Ja neviens neko vairāk nejautā, kaķis devās atpūsties uz sev izraudzītā spilvena.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 23.02.2009 13:05

— Kā seriālā, — Sairuss tikai pie sevis noteica.

Viņam ienāca prātā, ka, ja nu kaķis nav dzīvs, tad tas ir ļoti gudrs robots. Kas tāds viņu interesēja, vajadzēs šo vairāk pavērot… Bet pagaidām viņs gulēja nost.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 23.02.2009 17:24

Bija jau tiešām dziļa nakts, ceļinieki bija noguruši no pamatīgās kratīšanās, tāpēc par miega trūkumu nebija jāsūdzas.

Pienāca rīts. Kaits Sits sēdēja uz sava spilvena, atspiedis muguru pret sienu, vai gulēja vai bija nomodā - dēļ viņa šaurajām acīm to noteikt nevarēja.

Apmēram deviņos, pie durvīm pieklauvēja.
"PAO militārie spēki. Lūdzu atveriet." atskanēja balss.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 23.02.2009 17:50

Kīra pamodās no klauvējiena pie durvīm un palūkojās āpkārt.
Ko viņi tik agri grib? meitene noburkšķēja un pieslējās sēdus.

Piecēlusies kājās viņa piegāja pie Tīda un viegli puisim piebakstīja.
Celies! Pie tevis atnākuši PAO militārie spēki. mīļi iesmējusies, meitene devās uz vannas istabu, kur pavadīja zināmu laiku mazgājot seju, kārtojot matus un atgūstot savu ikdienas izskatu.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 23.02.2009 18:04

Sanāca, ka Klauds bija dzīvojis ar svešām atmiņam. Taču tas bija daudz labāk, nekā ja galvā vispār bija tukšums un vienīgais ko atceries bija vārds. Katrā Keila drīz vien aizmiga, tomēr nakts sievietei nebija mierīga un sapnī rādījās ainas no pagātnes.
Keilu pamodināja PAO klauvēšana.
Varbūt viņi grib noskaidrot, kad mēs sāksim pētīt?
Sieviete miegaini noteica

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.02.2009 19:07

Tīdus, kas bija, kā ierasts pamodies sešos, saģērbies, iedzēris kafiju, bet redzot, ka visi guļ, nebija nevienu modinājis un, atlaidies savā guļvietā, vienīgi snauduļojis, momentā bija kājās.
- Paldies!

Viņš paņēma savu zobenu un, nolicis to pa tvērienam pie durvīm, tās attaisīja.
- Kas, lūdzu, noticis?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 23.02.2009 19:19

Aiz durvīm bija PAO kareivis, kurš nopētīja visus, kas bija iekšā.
"Labrīt, mūsu vienības komandieris vēlas runāt ar vienību, kas atsūtīta no Junonas. Mūsu komandpunkts ir ierīkots viesnīcā ielas pretējā pusē." viņš pateica.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.02.2009 19:25

- Labrīt! Tas būtu, mēs tūlīt esam aicināti turp? - Tīdus noprasīja.
- Jeb cikos?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 23.02.2009 19:28

Kīra iznāca no vannas istabas un nopētīja atnākušo kareivi.
Meitene bija tikusi galā ar savu frizūru. Arī apģērbs bija sakārtots.
Labrīt. viņa pasveicināja atnācēju un palika pagaidīt pie durvīm, lai uzzinātu, ko kareivis vēl teiks.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 23.02.2009 21:20

"Visu rītu līdz pusdienlaikam komandieris būs komandpunktā." kareivis pateica.
"Varat nākt kad vēlaties, bet jo ātrāk, jo labāk."

Kad modās pārējie, arī Kaits sāka staigāt apkārt, paskatījās arī uz kareivi, bet neko neteica.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.02.2009 21:34

- Paldies! Mēs ieradīsimies tik drīz, cik vien varēsim, - Tīdus apsolīja.
Kad kareivis bija aizgājis, puisis vēlreiz devās uz virtuvi, lai sagādātu visiem brokastis.
Pēc brīža viņš atgriezās.
- Ja mēs ilgi paliksim te, būs jāpadomā par ēdamo, - Tīdus jautri teica.
- Citādi mēs drīz grauzīsim sausus putraimus!
- Brokastis ir gatavas. Domāju, mums būtu jāpasteidzas. Kaut kā esam aizgulējušies!

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 23.02.2009 22:02

Kīra noklausījās kareivja teikto un pamāja.
Labi. Mēs tiklīdz kā savāksimies tā dosimies pie komandiera. viņa pasmaidīja atnācējām.

Kamēr Tīdus gatavoja brokastis Kīra lielajā istabā savāca guļamvietas un sastūķēja matračus un segas atpakaļ skapī.
Pabeigusi kārtot, meitene devās uz virtuvi un uztaisīja sev kafijas krūzi.
Šoreiz viņa neatteicās no ēdiena. Nevarēja zināt, kad atkal sanāks tikt pie kaut kā ēdama.

Paēdusi viņa salika savus netīros traukus mazgātāja un aizgāja uz istabu paņemt savu ieročus.
Sakārtojusi zobenu un šaujamo, viņa bija gatava doties.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 23.02.2009 23:31

Stāstu noklausījies Džeroms to salīdzināja ar viņa paša dzīvi - kur lietas un notikumi sakrita, kur atkal nē, bet bija pietiekami daudz vietu, kur Džeroms pats bija gadījies. Tad devās gulēt.

No rīta pamodās līdz ar klauvājienu pie durvīm. Tādēļ izstaipījies, nožāvājās un ieskrējis vannas istabā uz brītiņu, pievienojā pārējiem virtuvē uz brokastīm. Sajaucis krūzē kafiju, cukuru un sauso pienu to visu aplēja ar ūdeni. Tad iekrāmēja sev šķīvi to kas bija paredzēts brokastīs. Paēda viņš labi un izdzēris kafiju gaidīja, kad to izdarīs arī pārējie.


Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.02.2009 08:35

Kamēr biedri ēda brokastis, Tīdus, konstatējis, ka Kīra novākusi matračus un segas, izmantoja laiku, vingrojot istabā.
Kad visi ir paēduši un gatavi, viņš biedrus izlaiž laukā, aiztaisa durvis un pēc tam ved uz PAO štābu, kas esot pretī viesnīcai. Nu, to nebūs grūti atrast.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 24.02.2009 10:01

Saule vēl nebija parādījusies pāri kalniem austrumos, bet tomēr bija jau gaišs. Viesnīca un viss pārējais darbojās pilsētā kā parasti. Atšķirība varēja būt tā, ka pie viesnīcas stāvēja viena PAO armijas kravas mašīna/busiņš. Līdzīga kā Sairusa mašīna, tikai šai nebija riepu, acīmredzot izmantoja dzinēju, kas ļāva mašīnai levitēt pusmetru virs zemes. Šādi busiņi bija vieglāki un ātrāki, toties mazāk bruņoti un vieglāk cauršaujami.
Pie viesnīca durvīm stāvēja viens kareivis, kurš laikam nedaudz garlaikojās savā postenī. Komandai viņš pamāja ar galvu un teica, ka droši var iet iekšā.

Vestibilā pie reģistratūras stāvēja cits kareivis, kurš, kā likās, flirtēja ar gados jauno reģistratori. Pamanījis ienākušos, viņš izslējās un lūdza sekot viņam. Turpat netālu bija durvis, kas laikam veda uz kabinetu. Kareivis iebāza tajā galvu un kaut ko teica. Pēc tam aicināja visus iekšā.

kabinets nebija sevišķi liels un likās, ka to parasti izmanto viesnīcas darbinieki. Rakstām galda priekšā bija divi krēsli, stūrī dīvāns, kur varēja sēdēt vairāk cilvēku. Aiz rakstāmgalda sēdēja apmēram 40 gadus vecs vīrs, kurš ienākot komandai, piecēlās kājās un palūdza kareivi iziet laukā..
"Esmu kapteinis Tarans. Komandēju vienību, kas apsargā reaktoru kalnos un savrupmāju pilsētā." viņš uzreiz teica. "Es saņēmu ziņojumu, ka Nibelheimā ierodas jauna vienība, speciāla vienība, kas nav man pakļauta un kurai ir savs uzdevums, tomēr viņi sadarbosies ar mani un palīdzēs. Un kā redzu tagad, jūs neesat nedz armijas regulārie kareivji nedz arī militārā specvienība, neizskatāties arī pēc zinātniekiem vai sapieriem. Jāteic, ka mani tas satrauc un mulsina. Tad ko man no jums gaidīt un kāda veida palīdzību sniegsiet?"

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.02.2009 10:12

Tīdus ar interesi nopētīja kapteini.
- Sveicināti! Es esmu Tīdus, tepat, vietējais. Mēs esam sasaukti tāpēc, ka visi esam karotāji, tikai katrs savādāks. Ir doma, ka, esot mums kopā, tieši šīs dažādības dēļ varbūtība vismaz uzzināt, kas ir uzbrucēji, ir lielāka. Mēs vēl neesam nolēmuši, kurš no mums būs komandieris, tāpēc, atvainojiet, pašlaik runājam katrs par sevi.
Viņš neko vairāk pagaidām nestāstīja, cerot, ka pārējie biedri tāpat stādīsies priekšā un katrs kaut ko pateiks.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 24.02.2009 10:25

Paķēris savas mantas no istabas - nekas daudz jau tur nebija, viena mugursoma, Džeroms sekoja pārējiem uz pāri ielai esošo PAO ēku. Pirmo sargu ignorējis, un tāpat izrīkodamies ar otro, viņš uzsmaidīja reģistratorei, pirms devās tālāk. Iegājis kabinetā, to uzmanīgi nopētīja, tad pievērsās kapteinim,

- Jā, varu tikai apstiprināt Tīda teikto. - Džeroms piebilda biedra sakāmajam un tad turpināja,

- Mans vārds ir Džeroms, esmu algotnis no Edžas pilsētas. -

Iesūtīja: Elony ; laiks: 24.02.2009 10:27

"Jā, tevi atceros. Mēs pārbaudījām visas vietējās aizdomīgās personas. Tu esi "puisis ar neķemmētiem, gaišiem matiem, savādās drēbēs un lielu zobenu. Profesija - apsargs, lai ko tas nozīmētu. Īrē dzīvokli un reizē daudz ceļo apkārt." pareizi?" komandieris atbildēja Tīdum.
Lai nu kā, paziņojums par komandu Taranam acīmredzami likās neparasts, tāpēc viņš vairāk neko neteica, bet gaidīja vai vēl kāds ko teiks.
Uz Džeroam teikto komandieris nomurmināja: "Ak tad tagad PAO izmanto arī līgumdarbiniekus."

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 24.02.2009 10:30

- Izmanto gan. It īpaši viņi ir izdevīgi, ja ir ar pagātni, kas saistās ar ShinRa. - Džeroms atbildēja kapteinim pasmaidot. Diez šis būs kaut ko uzracis? Jeb tikai Tīdus ir pārbaudīts?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.02.2009 10:36

Tīdus iespurdzās. Neķemmētiem! Un ko tad lai teiktu par Klaudu? Un kā vēl ķemmētiem! Vai viņš vainīgs, ka viņam patīk tāda frizūra?
- Jā. Apsargs, - viņš apstiprināja.
- Bet daudz neceļoju apkārt. Ja jūs tas interesē atskaitei, tad es ceļoju tad, kad man vajag patrenēties. Atjaunot iemaņas un apgūt jaunas.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 24.02.2009 10:37

Par apzīmējumu puisis ar neķemmētiem, gaišiem matiem Kīra pasmaidīja.
Viņa nopētīja komandieri.
Ko mēs sniegsim, baidos, ka mēs vēl nezinām. Gaidīt no mums var sadarbošanos un netraucēt jūsu darbiem tāpat kā jūs netraucēsiet mūsējam. Esam ieradušies, lai noskaidrotu un mēģinātu aizstāvēt reaktoru, ja notiks pret to vērsts uzbrukums. Baumo, ka uzbrucējiem piemīt pārcilvēciskas spējas un parastiem kareivjiem neizdodas tikt ar viņiem galā. Bet Jūs jau to visu zināt, vai ne?
Laikam neko citu sensacionālu šobrīd paziņot nevaram. viņa pasmaidīja komandierim.
Ak... mani sauc Kīra. meitene piebilda atcerēdamās, ka aizmirsa stādīties priekšā.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 24.02.2009 10:46

"Es neesmu dzirdējis, ka uz katru reaktoru pasaulē būtu izsūtīta papildus vienība no algotņiem." teica komandieris, kurš nedaudz saspringa. "Vai tas nozīmē, ka ir pamats uzskatīt, ka nākamais uzbrukums būs šeit?"

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.02.2009 10:52

- Nekas precīzi nav zināms, - Tīdus atbildēja.
- Ja būtu, tad jau būtu vienkārši, vai ne? Jā, varbūtība, ka nākamais uzbrukums būs šeit, ir lielāka, nekā citur, tāpēc mūs atsūtīja vispirms šurp. Jūs noteikti zināt arī to, ka no citiem uzbrukumam pakļautajiem reaktoriem ir pazudušas laboratoriju iekārtas. Te to ir daudz, un, ja tas ir mērķis, tad pats saprotiet, kas no tā secināms vispirms.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 24.02.2009 10:53

Tā ir spekulācija. Kīra mīļi pasmaidīja.
Taču nevajag uztraukties. Tādēļ jau mēs esam šeit, lai palīdzētu.
Un iespējams, ka uz šejieni neviens nenāks un mēs būsim smagi aplauzušies uzzinot jaunumus, ka izpostīts ir kāds cits ģenerators.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.02.2009 10:55

Gaišmatainais puisis ar neķemmētajiem matiem un dīvaino apģērbu piekrītoši pamāja.
- Tieši tā! Tā visa var būt viena liela kļūdīšanās.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 24.02.2009 11:14

"Skaidrs." Tarans noteica. Likās, ka viņam vairāk jautājumu nav.
"Es nosūtīšu ziņojumu vienībām savrupmājā un pie reaktora, kas aprakstīs jūsu vienības ārējo aprakstu, lai jūs varētu brīvi pārvietoties. Mēs varam izsniegt jums rācijas, jeb sazināties caur telefoniem, ja notiek kas svarīgs."

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 24.02.2009 11:46

Jā, paldies. Kīra noteica. Tas būtu ļoti ērti, ja mums katram nebūtu jāskaidro, kas mēs esam un ko šeit meklējam.
Tad jau laikam esam iepazinušies un mēs varam doties palūkoties uz apsargājamiem objektiem? viņa jautājoši palūkojās gan uz komandieri, gan biedriem.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.02.2009 13:44

- Tiešām, paldies! - Tīdus arī bija apmierināts.
- Kāda rācija varētu noderēt, un telefonu numuri tāpat.
Kīrai viņš piekrītoši pamāja.
- Jā, es domāju, ka, ja jau sākām darboties, tad varam turpināt. Dosimies izpētes gājienā.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 24.02.2009 13:52

— Iespējams, varētu, — Sairuss atsaucās, — Komandieri Taran, jūs taču saprotat, ka ja nu gadījumā jūs sagribēsiet pastiprināt apsardzi, papildus nocietināties vai sūtīt papildspēkus, to nevajadzētu darīt atklāti un acīmredzami — kāds par šādām ziņām varētu nopriecāties un atnākt tam sagatavots, ja nu gadījumā reaktoru novēro.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 24.02.2009 14:15

Komandieris no galda izvilka vienu rāciju un pastūma to tuvāk komandai. Uz lapiņas uzrakstīja arī telefona numuru.
"Trīsdesmit manu kareivju ir sadalīti trīs vienādās grupās. Divas sargā reaktoru, viena sargā savrupnamu. Sardzes maiņas notiek rītos un vakaros. Diemžēl reaktors nav piemērota vieta kur varētu ierīkot barakas, bet savrupnama telpās ir ieperinājies kāds monstrs asinssūcējs, kuru mēs nevaram atrasts, tur naktī gulēt nevar. Pagaidām gan nav pamanītas pazīmes, kas liecinātu, ka tiekam novēroti, bet ja tā būtu, tad pretiniekam būtu skaidrs, cik lieli spēki ir mūsu rīcībā." viņš pastāstīja.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 24.02.2009 14:19

Monstrs? Kīra ieinteresēti pārvaicāja.
Cik interesanti. A kā izpaužas viņa uzbrukumi? Ir upuri?
Kas no viņiem paliek pāri? izklausījās pēc jautājumiem, kurus meitene bija radusi visai bieži uzdot.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.02.2009 14:37

Tīdus saspicēja ausis. Monstrs? Asinssūcējs?
Izskatās, ka ar to būs jāsāk. Viņš uzmanīgi klausījās, ko komandieris atbildēs. Pagaidām visā Kaita stāstītajā monstri bija, bet asinssūcēji nebija.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 24.02.2009 14:45

— Asinssūcējs? — Sairuss sarauca uzacis, — Un jūs neko nedarāt?

Viņš palūdza arī radiosakaru frekvenci. No vienas puses — mašīnu bija paredzēts atstāt Nībelheimā, no otras — nekad neko nevarēja zināt, un mašīnas rācijā ierakstīta sakaru frekvence varēja noderēt, ja nu sagadās nepieciešamība ar šiem sazināties, kaut kur braucot.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 24.02.2009 14:55

Komandieris iedeva arī rācijas frekfenci.

"Nu, mēs sākumā gribējām gulēt savrupmājas istabās. Bet jau pirmajā naktī vienam no kareivjiem uzbruka kaut kas apmēram metru garš un ar spārniem. Iekodās kaklā, artērijā un jau izsūca daļu asiņu, kad pamodās biedrs. Sākās panika un šaušana, kareivi hospitalizēja, nācās veikt asins pārliešanu/ Manuprāt. tas ir kaut kāds sikspārņu mutants. Sākumā centāmies šo atrast, bet nesekmīgi. Pēc trim dienām uzbrukums atkārtojās, šoreiz neko nepaspēja izdarīt neko nopietna. Mēs pārmeklējām māju no bēniņiem līdz pagrabam, bet neko neatradām. Skaidrs, ka nekas īpaši bīstams, bet nepatīkams gan. Iedzīvotāji neko nezināja par to, teica, ka monstru nekad neeesot.. nu, labāk teiksim - iedzīvotāji galvo, ka pēdējo deviņu gadu laikā nekas pilsētas iedzīvotājiem pa naktīm asinis sūcis nav. Neviens neko par to nezināja. Tāpēc tagad mēs savrupmāju tikai sargājam, bet guļam viesnīcā." viņš paskaidroja situāciju.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.02.2009 15:09

- Tas taisnība, - Tīdus pamāja.
- Neko par tādiem neesmu dzirdējis, bet esmu taču vietējais. Vai ar ievainotajiem nenotika nekas slikts? Nekādu seku nebija?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 24.02.2009 15:19

Izdzirdējusi, ka monstrs tomēr nav nekas īpašs, Kīras entuziasms nedaudz saplaka.
Nu labi. Mēs tur kādu nakti pasēdēsim un izķersim viņu.
Meitene noteica un gaidīja, kad izrunājušies būs arī pārējie biedri.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 25.02.2009 19:31

Pierakstījis telefona numuru, Džeroms klausījās ko runā pārējie. Assinsūcējs monstrs?

- Tiešām, laikam jau pirmais darbiņš te būs nomedīt jūsu monstru, - viņš teica piebalsojot Kīras teiktajam.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 25.02.2009 19:50

"Vēlu veiksmi. Varbūt jums palaimēsies vairāk kā mums. Dienā gan neko neatradīsiet." komandieris pasmīnēja.
"Galu galā viesnīca jau nav par velti, bet tur telpas stāv tukšas."

Vairāk jautājumu nebija un komanda varēja doties savās gaitās.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 25.02.2009 20:26

Pēc sarunas Kīra devās ārā no ēkas un palūkojās apkārt.
Kā pilsētā izskatās, kāds šodien laiks, ko apkārt dara ļaudis.
Kur īsti atrodas kalni un tas reaktors?

Nu... puisi, ar neķemmētajiem matiem. meitene smīkņājot vērsās pie Tīda.
Uz kurieni mums jādodas?

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 25.02.2009 20:53

Džeroms izgāja līdz ar pārējiem un arī gaidīja Tīda atbildi.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 25.02.2009 21:25

Kādu laiku apakaļ: Seo bija sekojusi visiem no Sairusa mašīnas uz Tīdusa dzīvokli, kur bija izbaudījusi mājīgo gaisotni. Gluži kā mājās. Tikai mājās nebija stāstu par to, ko Klauds un Sephirots sadarījis savas dzīves laikā. Cik nomācoši...

Stāstītais lika aizdomāties par ciņu ar Zemes Dzīlēm. To viņa atcerējās ļoti labi. Vai mums priekšā stāv kaut kas līdzīgs. Ja ne tik pat šausminošs, kā Ziemeļu krāterī? To viņa nezināja, bet laika gaitā viss noskaidrosies. Visaz viņa tā cerēja.

Nākošajā dienā viņa sekoja pārējiem, uzklausīja Tarana sakāmo, pierakstīja telefonu un citas lietiņas. Kad pieminēja asinssūcēju, viņa sāka nedaudz smaidīt. Tas ir kaut kas jauns. Viens monstrs. Nav nemaz tik traki.

Varbūt šis asinssūcējs reaģē tikai uz guļošajiem? Dažiem... Tā varētu naktī nejaucenim izlikt lamatas? Viņa ieminējās pēc gara klusuma un pārdomu perioda, ejot ārā no telpas, kur iepriekš bija sēdējusi un klausījusies dažādās runās.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 25.02.2009 21:49

Sanāk, ka tagad mēs dzenamies pakaļ asinsūcējam? Un kā paliek ar tiešo uzdevumu?
Keila jautāja izejot ārā kopā ar pārējiem.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 25.02.2009 21:58

Nu nedzenamies jau. Kīra atteica.
Vienkārši tas monstrs ir tagad tāda tverama vērtība kamēr mistiskie uzbrucēji... mēs pat nezinam vai tie te iegriezīsies.
Tas ir cilvēku dabā pievērsties primāri skaidrākajai lietai. viņa pasmaidīja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 25.02.2009 22:02

- Asinssūcējs ir savrupmājā, kur bija laboratorijas. Tas ir viens no objektiem, kas mums ir jāapsargā, bet kas par sargāšanu, ja tur naktīs nevar uzturēties? - Tīdus paskaidroja.
Viņš pablenza uz Kīru, slēpjot vieglu smīnu:
- Aizdomīgā persona ar neķemmētajiem matiem saka, ka uz savrupmāju jāiet te! Un uz reaktoru pa to ceļu, - viņš parādīja ar roku.
- Ejam! Starp citu, kurš mums ir komandieris? Es joprojām balsoju par Kīru.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 25.02.2009 22:08

Un, kā jau teica, tas lidojošais mošķis parādās tikai naktīs. Tātad, dienā mums viesnīcā nav ko daudz nodarboties, ja vien apsargāšana, kas neprasa tik daudz pūļu, kā nešķīsteņu izdzīšana. Seo pievienojās, sekojot Tīdusam.

Ceru, ka te tagad nesāksies politiskie kari par vadītājiem, bet es palieku pie Džeroma. Ar vecumu nāk pieredze, lai arī liela gadu starpība droši vien nav. Viņa piemetināja, kad tika izvirzītas līderu kandidatūras.

Bet no manis nekad spīdoš līderis nesanāktu. izbaudu strādāt vairāk vai mazāk ierindā. Mazāk jāmokās ar jautājumu, vai izvēlētais ceļš ir pareizs. Tas lika atcerēties par Kaita stāstīto. Lai arī Sephirots kopā ar savu Māti bija visai nojūdzies, bet kopumā, jaunas pasaules veidošana un tādā garā, savā veidā, bija visai cēls mērķis. Bet šai Pasaulei lieks. Tā domādama, viņa sekoja Tīdusam

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 25.02.2009 22:24

Ejam! Droši vien uz savrupmāju no sākuma.
Kīra pasmaidīja un palūkojās uz Tīdu.
Paldies par izrādīto laipnību, bet ja kaut viens no jums iebilst pret mani kā pret komandieri, tad es nē.
Zini kā. Soldieri tomēr lielākā daļa visi ir dīvaini un laikam Seo to jūt pa gabalu. meitene iesmējās.
Lai būtu Džeroms. Ar vecuma pieredzi.

Starp citu, kad Tu trennējies, esi izmantojis reālo cīņu simulācijas? Mums viena tāda noderētu pirms sanāktu sastapties ar īstiem pretiniekiem.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 25.02.2009 22:37

Izdzirdējusi Kīras komentāru, Seo sāka smieties. Nepārproti mani. Tas, ka esi SOLDIER, man ir tīri nospļauties. Nu labi... tas tagad izklausījās ļauni. Viņa brīdi samulsa.

Galvenais, ar ko mēs tagad nodarbojamies, ne ar to, ko agrāk. Esam biedri un man personiski ne pret vienu nav nekādu antipātiju tikai par to, ko izvēlējās pagātnē. Viņa teica, sekojot pārējiem.

Un es Džeromu izvirzu tāpēc, ka... Viņa pat īsti nezināja kāpēc. Vienkārši man tā liekas, ka tā būtu labi. Domāju viņš spētu tikt galā.

Varbūt vienkārīs izveidojam balsošanu, kas par ko, lai tiktu galā ar šo jautājumu? Viņa ierosināja pārējiem. Katram viena balss. Balsot var par jebkuru no mums.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 25.02.2009 22:38

Nebija tālu jāiet, lai nonāktu pie vārtiņiem, kas iežogoja savrupmājas teritoriju. Zālājs bija nekopts, aizaudzis ar krūmiem. Pie durvīm stāvēja sardzē viens kareivis. Likās, ka viņš jau bija informēts, jo bez runas ielaida iekšā komandu.
Iekšā bija plašs, putekļains vestibils. Pretī kāpnes uz otro un trešo stāvu. Vairākas durvis uz pirmo stāvu sānos.
Vestibilā nedaudz nostāk no durvīm bija galds, kas likās atstiept no citurienes. Pie sienas atradās kārtīgi salikti automāti, kastes ar munīciju. Bija redzama pat viena bazuka. Bija arī saiņi ar citām mantām. Pie galda sēdēja pieci kareivji, divi vīrieši un divas sievietes. Uz galda bija portatīvais dators, pie kura sēdēja viena no sievietēm. Pārējie trīs spēlēja kārtis. Atnācēji izraisīja vispārēju interesi. Rādās, ka bez mošķa, kas sūca asinis, šeit nekas cits interesants nenotika.
Viens no spēlmaņiem bija kareivis, kas bija no rīta pie Tīdus, viņš arī pirmais ierunājās:"Prieks, ka iegriezāties pie mums vispirms."

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 25.02.2009 23:20

Es teicu tādēļ, ka soldier IR dīvaini ne tādēļ, ka man liktos, ka Tev nepatīk soldier kā tādi.
Es tiešām nenožēloju nevienu soli savā dzīvē un neuzskatu, ka būtu kļūdījusies ar izvēli.
Manai pagātnei ir nozīme manā tagadnē. Un tā nav, ka svarīgi ir tikai tas, ko mēs darām tagad. Kīra pasmaidīja.

Es nezinu vai vajag balsot. Es tiešām nezinu kā šādā situācijā rīkojas. Manā agrākajā dienesta viss bija vienkārši. Bija hierarhija.
Un pēc tam es strādāju viena.

Nonākot pie savrupmājas Kīra uzmanīgi nopētīja apkārtni.
Mums arī prieks. viņa atbildēja kareivim. vai jums te ir kaut kas interesantāks nekā reaktorā??

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 25.02.2009 23:52

— Tu gribi būt ēsma? — Sairuss tobrīd bija Seo atbildējis. Taču mazliet vēlāk grupa sāka atkal spriest par komandieri.

— Man liekas, ka labs vadītājs būtu Kīra, ņemot vērā kaujas pieredzi, — Sairuss noteica. Bija jāatzīst, ka SOLDIER prata cīnīties, un pret viņiem varēja izjust zināmu cieņu, pat ja nebiji vienā pusē ar ShinRa.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.02.2009 09:46

(OOC - Mattiass, mēs neesam pie reaktora, mēs esam pie ShinRa bijušās savrupmājas. Pie tās, kur Sephirots nojūdzās, ja pareizi saprotu.)

- Man nav iebildumu arī pret Džeromu, bet Kīru es gribētu labāk, - Tīdus paziņoja.
- Man ir iebildumi vienīgi pret sevi, jo man galīgi nav tādas pieredzes. Vārdu sakot, izsakamies visi, un tad jau redzēs, par kuru būs vairāk. Pret nekādi nevar būt, jo mēs viens otru nemaz nepazīstam, kā var būt kaut kas pret?

- Cīņu simulācijas esmu izmantojis, bet tikai tuvcīņu un, kā lai saka, dueļus vai, - puisis atbildēja Kīrai. - Es neesmu nindzja, un visāda pielavīšanās, slēpšanās un citas tādas lietas man ir diezgan pasvešas. Ja tuvcīņas der, tad varam tādu treniņu sarīkot.

Savrupmāja izskatījās nolaista. Kā jau visi nami, kuros neviens kārtīgi nedzīvo.
Viņš pamāja draudzīgu sveicienu jau redzētajam kareivim.
- Jā, mums kaut ko stāstīja par šo un to notiekošu šeit. Gribētos sīkāku atskaiti.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 26.02.2009 11:02

OOC - Mattiasam galvu droši vien sajauca mans posts. ^^

Jā, tas būtu interesanti. Kīra atbildēja par treniņa piedāvājumu.

Viņa aplūkoja uz plašās ēkas apartamentus un gaidīja ko labu pastāstīs kareivji.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 26.02.2009 11:31

"Atskaite? Nu mums teica, ka mēs savā starpā esam kolēģi, nevis jūs mums priekšnieki." tas pats kareivis pasmējās. Viņš nesāka ar sevi un saviem biedriem iepazīstināt. Laikam tā nebija pieņemts.
"Nu, izpētīt šo māju ir visnotaļ interesanti. Tiesa, mums nav atļauts klīst pa laboratoriju, kas būtu vēl interesantāk. Tomēr pagaidām viss ir mierīgi. Vienīgā problēma ir vampīrēns, kurš kaut kur ieperinājies. Sakoda mūsu biedru, kurš tagad jau laikam atpūšas Raķešu pilsētas slimnīcā. Mēs visu pārmeklējām, komandieris atļāva pat laboratorijā ielūkoties, bet atradām tikai daudz žurku un to spiru. Bezdelīgas pažobelēs un jenotu dārza piederumu skapī. Vārdu sakot, šeit iemigt nav vēlams, jo var arī nepamosties. Jāteic, ka tas sardzes pienākumus ļauj veikt ideāli. Varbūt tāpēc komandieris neiebilst, ka monstrs nav atrasts."
Viņš iesmējās. Viena no sievietēm nosauca viņu par āzi.
"Vai jūs būtu bijuši SOLDIER? Cik zinu, tikai tie nēsā sev līdzi zobenus." tā pati kareive pajautāja. Skatoties uz tiem, kuri tiešām bija bruņoti ar tuvcīņas ieročiem.

Kaits Sits aplūkoja vestibilu un nomurmināja: "Nekas daudz nav mainījies... tikai monstru laikam mazāk."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.02.2009 11:38

- Tā bija pati labākā atskaite, ko esmu dzirdējis pēdējā laikā, - Tīdus iesmējās. - It īpaši man patika tā daļa par jenotu dārza piederumu skapī.
- Nē, es neesmu bijušais SOLDIER. Tā kā jūs mani šorīt apmeklējāt manā dzīvoklī, tad ir skaidrs, ka esmu vietējais. Individuāli trenēts tuvcīņu karotājs ar zobenu, kuru līdz šim varēja tā teikt, izīrēt apsardzībai. Tagad esmu izīrēts šim pasākumam.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 26.02.2009 11:48

Es esmu SOLDIER. Kīra atbildēja nopētījusi kareivjus.
Un jums taisnība. Mēs esam kolēģi. Vienkārši Tīdus nepareizi izteicās.
Viņš vēlējās nevis atskaiti, bet uzzināt, kas pie jums interesants notiek. lai arī varēja saprast, ka kareivis joko, meitene nopietni paskaidroja.




Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 26.02.2009 19:39

Džeroms sekoja pārējiem uz savrupmāju.

Viņš uzmanīgi klausījās līdera izvirzīšanas diskusijā, tad teica,

- Ja tiešām vēlaties mani par līderi, lūdzu un uz priekšu. Tikai saku, vecums neko daudz nenozīmē. Neteikšu, ka esmu dabisks līderis, vairāk savā dzīvē pavēlēm ir sanācis klausīt. Bet ja tā nolemsiet, tad nebūšu pret un vadīšu šo grupiņu, kā spēšu - viņš pasmaidīja

- Savu "balsi" atdodu Kīrai, domāju ka vadīm mūs vajadzētu kādam SOLDIER, ja reiz tie ir ar ko mums būs jācīnās/jāmeklē. -


Klausīdamies ko savrupmājā esošie runā ar komandas biedriem, Džeroms skatījās apkārt uzmanību pievērsdams savrupmājās iekšējam izskatam un aptuvenajam plānojumam.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 26.02.2009 21:54

Seo klausījās Kīras teiktajā. Man nez kāpēc bija licies, ka SOLDIERI pārsvarā ir dīvaini ikdienas un personības dēļ, ne tik ļoti, kā fakts, ka ir SOLDIRI. Bet iespējams es te tagad tikai muldu muļķības. Viņa nosmēja, nopētot viesnīcu. Varbūt viņai pagātne daudz ietekmē tagadni, bet man gan nē. Viņa vēl turpināja domāt par Kīras teikto, kadkareivis pastāsīja par to, kas labs viņiem noticies.

Būt ēsma? Viņa palūkojās uz Sairusu. Nav visai pateicīga loma, bet ja tas palīdzētu noķērt mazo lidoni, tad varētu arī peikrist. Seo to izteica kā joku, bet reizē arī, ja tas nepieciešams, kā viņas brīvprātīgo plānu.

Arī neesmu SOLDIER, bet zobens ir. Viņa teica, kad gāja saruna par ieročiem.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 26.02.2009 22:22

Kīras atbilde lika domāt, ka viņa nesaprot humoru.
"Labi... liekas, mūsu seržants Bils ir aizgājis klejojumos pa māju." pirmais runātājs noteica. Viņš sazinājās pa rāciju ar kādu. Pavēstīja, ka ieradusies īpašā vienība.
"Seržants te ir galvenais un viņam ir atslēgas no tās laboratorijas." kareivis paskaidroja. "Pieļauju, ka gribēsiet izpētīt māju un to vietu... bet būsim priecīgi arī par jūsu kompāniju pie mums šeit."
Un pēc neilga laika ieradās nedaudz vecāks kareivis ar masīvu miesasbūvi.
Viņš noskatīja sanākušos. Puisi ar lielo zobenu, Kīru ar mirdzošajām acīm un Kaitu Situ.
Likās, ka viņa vērtējums uz šo īpašo vienību ir neviennozīmīgs.
"Labdien, ko jūs vēlaties?" seržants apvaicājās.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.02.2009 23:06

- Labdien! - Tīdus laipni atsaucās.
- Kā jau jūs zināt, mēs esam īpašā vienība, manis sauc Tīdus, un vēlamies apskatīt māju, un, ja atradīsim, likvidēt asinssūcēju.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.02.2009 00:44

Kad seržants viņu pētīja, Kīra tikpat nekaunīgi blenza virsū seržantam.
Un smaidīja.

Mhm. viņa piekrītoši pamāja. Mēs vēlētos apskatīt ēku un laboratoriju. Un pēc tam dosimies apskatīt reaktoru.
Un kā jau Tīdus teica, mēs varam arī naktī mēģināt noķert to vampīru.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 27.02.2009 05:30

Sairuss, kā parasti, turējās ar pārējiem mazliet uz aizmuguri, bet tas netraucēja viņam veikt novērojumus attiecībā uz komandu un apkārtni.
Mutīgs, viņš nodomāja par Tīdu, smaidīgs. Ja jaunais komandieris domās tāpat, būs mums grupas runaspersona. Pie sevis (bet ne ārēji) nosmējies par šādu apzīmējumu, Sairuss pacentās atsaukt atmiņā biedru viedokļus attiecībā uz topošo komandieri, un veidojās pavisam konkrēta aina, ko viņš domāja paziņot, kad saruna ar seržantu būs galā un viņi — tālāk no nepiederošām personām.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 27.02.2009 09:49

"Skaidrs. Ēku varēsiet apskatīt paši. Grīdas un sienas turas, nav jābaidās no iegruvuma. Ēka, lai arī nav ilgi apdzīvota, tomēr ir apdzīvojama. Droši varat mēģināt ķert to vampīrēnu, tikai tikai mums ir jāzina, ja atrodaties ēkā, citādi var sanākt pārpratumi." seržants teica.
"Es jums tagad parādīšu ceļu uz laboratoriju un iedošu rezerves atslēgu uz to. Sekojiet man."

Visi kas vēlas, tai skaitā Kaits devās līdzi seržantam.
Seržants devās uz trešo stāvu un nogriezās pa labi. Caur vienu guļamistabu viņš iegāja bibliotēkā, kur viena siena bija pusapaļa, laikam dēļ torņa, kas iebūvēts mājas sānos. Arī šī siena bija noklāta ar grāmatplauktiem. Grāmatas bija vecas, cik nu varēja spriest, vēl pirms ShinRa kompānijas uzplaukuma sarakstītas.
Aiz grāmatplauka tornī veda slepenas durvis. Tornī bija vīteņkāpnes, kas veda lejup, kā likās, zemāk par pirmā stāva līmeni. Ievērojams apstāklis bija tas, ka tornis bija diezgan plats, bet kāpnes šauras. Tās veda tikai gar sienu, kamēr vidū atradās tukšums. Ja nokritīsi, tad var sāpīgi sasisties.
Torņa lejā bija piemēslots. Likās, kaut kādi sīki putni, no torņa augšas, žurku spiras un tamlīdzīgi. Tiesa, turpat varēja atrast samērā lielas, baltas putna spalvas.
Seržants atslēdza durvis, kas bija torņa lejā un pasniedza biedriem vienu tādu pašu atslēgu. Kurš grib, lai paņem.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.02.2009 10:34

Kīra sekoja seržantam. Nonākot torņa kāpņu telpā, meitene uz mirkli palūkojās lejup.
Idejiski viņa varēja sev aiztaupīt kāpšanu un vienkārši nolēkt, bet nu labi. Izskatījās, ka apakšā ir visai netīrs.
Interesanti kādam nolūkam kāpnes tika izbūvētas tieši šādi. Viņa palūkojās uz augšu, vai pie torņa griestiem nav kāda vinča vai kas tamlīdzīgs ar ko varētu nogadāt līdz lejai laboratorijai pētāmos objektus.

Nonākusi lejā, meitene nopētīja grīdu un pacēla vienu tīru lielo, balto spalvu. To paturēdama rokā viņa paņēma no Bila rezerves atslēgu un ielika to slēdzenē pārbaudīt vai tā strādā.


Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.02.2009 10:48

Nonākot tukšajā tornī Tīdus kā pēc komandas reizē ar Kīru paskatījās uz torņa griestiem - vai nav kāda vinča vai tamlīdzīgi.
Baltās spalvas bija iznteresantas. Kam tās pieder? Kādam mājputnam vai brīvam putnam? Un, ja mājputnam, tad, kurš te tuvumā tur zosis, pīles, vai vistas? Baltas?
To vajadzēs papētīt vēlāk.
Pašlaik dienaskārtībā ir laboratorija.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 27.02.2009 14:59

Durvis varēja atslēgt. Slēdzene starp citu bija jauna, kamēr durvis vecas. Aiz tām bija garš, tumšs gaitenis pazemes alā. Gaiteņa galā bija citas durvis, Gaiteņa sānos bija vēl vienas.
"Tās durvis gaiteņa galā ved uz laboratoriju. Paši varēsiet apskatīties kas un kā. Durvis sānos ved uz... teiksim kapsētu. Tur ir zārki un kauli. Tas arī viss.
Ja neesmu vajadzīgs, gribētu atgriezties pie saviem pienākumiem." seržants teica.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.02.2009 15:07

Pagaidiet! Kīra uzsauca seržantam.
Kā var nokļūt uz jumta? viņa apjautājas pie reizes kārtīgi nopētot durvis un atslēgu.
Vai kaut kas neliecināja, ka durvis būtu mūķētas vai lauztas vaļā.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 27.02.2009 15:23

"Trešā stāva kāpņu laukumā ir griestos lūka. Attaisa to un izbīdās trepītes, kas ved uz bēniņiem. Un no tiem ir lūka uz pašu jumtu. Varat aŗi tur skatīties." atteica seržants.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.02.2009 15:36

Paldies. Tad man laikam šobrīd vairāk jautājumu nav. meitene pasmaidīja un devās iekšā gaitenī.
Paspērusi pāris soļus viņa pagriezās pret biedriem un pagaidīja, kad seržants aizies prom.
Viņa vēl joprojām virpināja pirkstos balto spalvu un domīgi uz to lūkojās.

Kur mēs no sākuma? Uz pašu laboratoriju vai uz kapsētu?

Iesūtīja: Džea ; laiks: 27.02.2009 17:11

Varbūt sadalamies un tad pētam abas vietas kopā? Kas zina, varbūt arī asinssūcējs nolemj sasveicināties ar mums.
Keila noteica ieejot namā. Doma par to, ka būs jāķersta vampīrs, viņu ne visai sajūsminaja.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.02.2009 19:00

Hmm.. Kīra domīgi novilka.
Es tāpat gribu redzēt abas vietas, tā ka manā gadījumā sadalīšanās grupās neko daudz nelīdz.
Mums jau nav jātiek galā pēc iespējas ātrāk. Nav jau nekur jāsteidzas. Tādēļ varam paskatīties gan tur, gan tur un visi kopā.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.02.2009 20:28

- Ar kapsētu, - Tīdus nolēma.
- Un es gribētu dzirdēt, ko par šejieni zina stāstīt Kaits, - viņš paskatījās uz kaķi.
- Manīju, ka Tu te esi bijis, vai arī citādi kā zini kaut ko par šejieni. Vai tā ir?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.02.2009 20:32

Labi. Ar kapsētu. Kīra piekrita un devās uz pirmo durvju pusi.
Meitene tās pavēra un meklēja kā ieslēgt apgaismojumu.
Viņa skatījās uzmanīgi zemē vai vēl kaut kur nav manāmas baltās spalvas.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 27.02.2009 21:10

Seržants tad devās atpakaļ augšā pa kāpnēm.

Kaits ierunājās, kad seržants vairs nevarēja dzirdēt.
"Šeit sākumā bija pirmais Kaits, toreiz viņi šeit atrada vairāk monstru un nācās tos izsist. Laboratorijā bija Sephirots, pareizāk Jenovas ķermenis Sephirota veidolā. Viņš toreiz tikai kaut ko neskaidru pateica un aizlidoja. Kapsētā savukārt atrada Vincentu, liekas, es viņu jau minēju. Nu, kad es pats ierados, lielākā daļa monstru jau bija izkauti, daži gan bija un tos pašus mēs iznīcinājām. Klauds tad tikai vēlējās vairāk atcerēties savu pagātni. Bet es zinu, kā izskatās laboratorija un kā to atrasts, tikai nav jau ar tādām lietām jālielās."

Durvis uz "kapsētu" nebija aizslēgtas. Tā nebija pārāk liela telpa. Sienas bija no pelēkiem ķiegeļiem. Tajās bija daudzas nišas, kā katakombās. Telpā bez lielas kārtības bija izvietoti vairāki zārki, vairums bija bez vākiem un tajo atradās skeleti, skeleti atradās arī daudzās nišās cienās. Atsevišķi kauli bija izmētāti dažās vietās šajā telpā. Šeit viss likās vecs un putekļains.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.02.2009 22:08

(OOC - Tīdus par Kaitu ierunājās arī tikai tad, kad seržans jau bija prom.)

- Tomēr... - gaišmatainais puisis ierunājās.
- Izpētīsim, kas te ir. Tā kārtīgi. Putekļains un izskatās vecs, vēl nenozīmē, ka te nekā nav. Atgādini, lūdzu, man, kas bija Vincents? Tik garu stāstu, kā vakar stāstīji, es vēl neesmu paguvis kārtīgi iegaumēt, - viņš atvainojoties paskatījās uz Kaitu. Un pēc tam uz griestiem. Tie arī izskatās kā neskarti jau gadu tūkstošus?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.02.2009 22:17

Vincents bija viens no Klauda draugiem. Kīra atbildēja un iegāja telpā.
Viņa palūkojās apkārt, bet īsti neizskatījās, ka šeit kaut kas interesants būtu atrodams.
Es domāju, ka šī telpa nevienam īsti nav interesanta. Vajag paskatīties to laboratoriju.
Bet man vairāk gribētos pēc iespējas ātrāk tikt līdz jumtam. Tiesa, es nekur nesteidzos.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.02.2009 22:22

- Viņš nebija no šejienes? - Tīdus cerīgi ievaicājās. Tas jau būtu par traku. Jau Klaudu aizmirst un tad nezināt vēl kādu, kas ir bijsi Klauda draugs te.

- Un kāpēc mums nesākt ar jumtu? - puisis ierosināja.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.02.2009 22:32

Tu domā vai Vincents bija no Nībelheimas?
Es tik sīki nezinu. Es par viņu esmu tikai dzirdējusi.
Kīra atbildēja.
Nē, nu ja mēs esam šeit, tad palūkosimies laboratorijā.
Tad kāpsim augšā. viņa pasmaidīja.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 27.02.2009 22:51

Cik nu acis rādīja, nekā neparasta nemanīja. Nelikās, ka kapsētā kāds būtu spēris savu kāju jau daudzus gadus.

"Es arī īsti nezinu, kas ir Vincents. Vincents Valentains." Kaits atteica.
"Klauds un pārējie viņu atrada šeit, zārkā. Viņš... cik zinu, reiz bija Turks... Turki bija ShinRa spiegi un izlūki, ja kāds vēl atceras. Pirms vairāk kā 30 gadiem profesors Hodžo, laikā kad šeit ar savu sievu gaidīja Sephirota piedzimšanu, sašāva Vincentu un eksperimentēja ar viņu. Liekas, ka Hodžo sieva arī darīja to pašu. Nu, pēc tam Vincents ieslēdzās kapsētā zārkā. Un tur palika, līdz Klauds viņu atrada un lūdza pievienoties cīņā pret Sephirotu. Vincents ir savāds vīrs, savādi arī ģērbjas... un laikam vairs nav parasts cilvēks, tāpat kā SOLDIER. Sarakanas acis, bāla āda... Trīsdesmit gadus gulējis un palicis jauns. Tā kā viņu atrada zārkā, varētu viņu dēvēt par vampīru. Vincents arī ļoti palīdzēja cīņā pret Zemes Dzīlēm pirms gada. Bet Vincents ir vientuļnieks un man nav zināms, kur ir tagad."
Kaits nodrebinājās.
"Un vispār šī vieta man nepatīk."

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.02.2009 23:00

Jā, liekas, ka šeit tāpat neviens nav bijis.
Iesim labāk uz laboratoriju.
Kīra ierosināja. Taču pagaidīja, lai pārējie arī aplūko visu ko vēlās.
Viņa izgāja gaitenī un atspiedusies pret sienu pirkstos virpināja pacelto spalvu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.02.2009 23:04

- Ja blakus ir tāds tips kā Hodžo un viņa sieva, tad ieslēgties zārkā, īstenībā, izklausās ļoti pieņemami. Tu teici, ka Vincents esot vampīrs? - Tīdus ieinteresējās.
- Tas, gadījumā, nav viņš, kas te ir atgriezies? Kurā zārkā viņš bija, Kait?

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 28.02.2009 22:49

Džeroms pārējiem sekoja klusējot un uzmanīgi skatoties apkārt. Uzmetis vienu skatienu spalvām uz grīdas un ignorējot dīvaino kāpņu izvietojumu, viņš nedaudz salēcās, kad Kaits Sats sāka stāstīt par Vincentu,

Turks? Hmmm. Interesanti, interesanti, viņš nodomāja, taču nedalījās ar savām zināšanām ar pārējiem. Džeroms turpināja sekot līdzi pārējiem un klusēt, galu galā, pārējie jau visu pasaka, nav ko atkārtoties. Lai jau izrunājas.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 01.03.2009 00:29

Seo bija sekojusi gan uz torni, gan uz "kapsētiņu." Šausmas. Kāpēc vispār kaut kas tāds atrodas telpās. Kāpēc šeit tāda vispār ir? Jo nebija kur citur kaulus likt? Seo arī noskurinājās līdz ar Kaitu. Stāsti par vampīrīgo Vincentu noskaņojumu neuzlaboja.

Nebija jau tā, ka viņai bija bail, vai kaut kā tā, bet omulīgi noteikti nebija. Viņai tomēr patika plašas, gaišas telpas.

Nebūtu domājusi, ka vampīri pastāv. Tad jau būtu vairāk ziņu par viņiem, jo savādāk tie jau būtu izmiruši, ja būtu, piemēram, tikai viens pārstāvis. Viņa pie sevis skaļi sprieda, domājot, kādi vampīri varētu būt. Nemaz ne tik atšķirīgi no parasajiem cilvēkiem, vai tos tomēr ietekmē visādi krusti, ķiploki un citi nieki...?

Dīvaina sakarība, ka te bijuši "it kā" vampīri, un ka tagad lidinās līdzīgs šausmonis.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 01.03.2009 19:29

Nu ja eksperimenta objekts pēkšņi nomira, tad jau kaut kur tas bija jāliek. Kīra greizi pasmaidīja.
Liekas, ka šeit neviens sen nav bijis labu laiku. viņa bija visai skeptiska par domu, ka Vincents varētu būt atgriezies.

Lūk tur pirms durvīm, tornī, tur gan kāds varētu būt bijis.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 01.03.2009 20:51

"Vincents nekad neuzbruktu citiem... cik es zinu. Es pat nezinu, vai viņš ir vampīrs un dzer asinis." Kaits pakratīja galvu. "Un izklausījās, ka uzbruka kaut kas cits un mazāks."
Zārks, uz kuru Kaits norādīja, bija aizvērts un ar vāku, bet ja vāku noņēma, redzēja, ka zārks ir tukšs.

Izejot laukā no kapsētas, tālāk pa gaiteni varēja tikt līdz laboratorijas telpai. Durvis varēja atvērt un aiz tām bija paliela, apaļa telpa. Ieslēdzot gaismu, atklājās, ka pie sienām bija skapji un dažādas ierīces, laikam diagnostikai un eksperimentiem. Vidū atradās operāciju galds, virs kura bija spoža operācijas zāļu lampa. Varēja ievērot, ka uz galda uzliktam cilvēkam varēja piesprādzēt rokas un kājas. Vienā stūrī atradās divas lielas kapsulas stikla, kurās varēja ievietot veselus cilvēkus. Kapsulas bija piepildītas ar zaļganu šķidrumu.

No šīs telpas, pa kreisi no ieejas, veda vēl gaitenis, kura sānos atradās grāmatu skapji. Gaiteņa galā atradās neliela telpa ar rakstāmgaldu, nokrautu gan ar kolbām un ķīmijas piederumiem, gan citām lietām.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 01.03.2009 21:07

Puisis rūpīgi izpētīja šo zārku, un, garāmejot, citus arī. Bet, nē, izskatījās, ka te tiešām neviens nav bijis jau gauži sen.

Laboratorijā Tīdus vispirms nopētīja zaļgano šķidrumu.
- Un kāpēc tas te vēl stāv? - viņš pavaicāja zilam gaisam, jo no klātesošajiem to, visticamak, neviens nezināja.
- Un kas tas par draņķi ir?

Pēc tam viņš mēģina atrast, kur ir uzturējušies tie cilvēki, ar kuriem veica eksperimentus, pirms to veikšanas. Pēc jau bija atrasts.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 01.03.2009 21:32

Man liekas, ka tajos turēja kaut kādus klonus.
Es īsti nezinu. Kīra arī nostaigāja gar kapsulām.

Meitene aizdevās līdz gaitenim ar grāmatām un pastaigādama gar tām pārskatīja grāmatu nosaukumus.
Uzmetusi skatienu galdam viņa mēģināja saprast cik sen šeit neviens nav bijis.
Un lūkojās vai kaut kur vēl nav manāmas pazīstamās spalvas.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 01.03.2009 21:46

- Izskatās, kā doktora Frankenšteina laboratorijā, - Džeroms nokomentēja apskatīdams apaļo telpu. Nekas pārāk interesants vēl nebija manāms.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 01.03.2009 22:43

Seo vēl nopētīja zārkus, pirms devās uz laborotoriju. Vajadzētu personīgi iepazīties ar šo Vincentu. Savādāk jau nevar spriest, vai viņš ir vampīrs vai vēl sazinkas. Seo gan tādām lietām neticēja.

ShinRa... Viņa pie sevis klusi noteica. Negribās pat domāt, ko tieši viņi te darījuši. Viņa lēni nopētīja sienas, ierīces, apstājās pie rakstāmgalda ar kolbām un citiem piederumiem. Sieviete pieliecās, lai apskatītu, vai tajās nav nekā iekšā, vai, ja ir, kādi uzraksti uz etiķetēm.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 01.03.2009 23:15

— Starp citu, — ierunājās Sairuss, izmantodams to, ka šeit neviena cita it kā nebija, — Mēs te tā bijām runājuši par komandieri grupai, un katrs ir izteicies. Tad nu es atļāvos prātā parēķināt. Viena balss tika man, iespējams, nepelnīti, divi no mums bija izteikušies par labu Džeromam un viņa vecumam, un trīs no mums saskatīja labumu no Kīras pieredzes. Izskatās, ka par komandieri jāizvēlas viņa. Man šķiet, tā tad varētu arī oficiāli palikt, ja neviens nav mainījis domas?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 01.03.2009 23:49

Jā, paldies par izrādīto uzticību.
Kīra pasmaidīja Sairusam.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.03.2009 09:13

- Tā kā es biju par Kīru, - Tīdus uz brīdi pievērsās sarunai par komandieri, - tad es gribētu dzirdēt, ko par to saka tie, kas gribēja Sairusu un Džeromu. Ja viņiem ir būtiski iebildumu, tad labāk, lai pasaka uzreiz. Un ko par to saka Kaits?

Puisis joprojām skatījās pēc kaut kā, kas varētu būt tāda kā eksperimentu trusīšu uzgaidāmā telpa. Nevar būt, ka Hodžo nevienu pašu "trusi" nav turējis rezervei, un katru reizi, kad kādu ievajadzējās, ir sūtījis citus medībās. Varbūt tā ir bēniņos? Tur, kur torņa gals apmēram? Un, kad kādu vajag, tad nolaiž no augšas? Kāpēc tad tur ir tieši tādas kāpnes?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 02.03.2009 10:22

"Kaits saka, ka viņam nav nekādu iebildumu pret Kīru." kaķis atsaucās. "Ja vairākums tā izlēma, tad lai tā paliek. Nu, te ir daudz visa kā." tas zīmējās uz laboratoriju.
"Vai nu ekipējums, vai pieraksti grāmatās. PAO vēl nav bijis laika, lai ar šo visu tiktu skaidrībā. Cik nu var spriest, profesors Hodžo pārsvarā nodarbojās ar pārcilvēcisku būtņu radīšanu. Tāpēc ekipējums un pieraksti visdrīzāk ir ar to saistīts. Vai to grib nozagt, vai iznīcināt - kas zina."

Nekur neredzēja vēl kādas durvis uz kādu citu telpu. Likās, ka tādu nav. Tāpat šeit nemanīja baltos spalvu, tkai žurku spiras.
Lai arī pārsvarā visu klāja putekļi, telpā bija manāmas zābaku pēdas, laikam no kareivjiem, kas meklēja monstru. Tomēr likās, ka viņi šeit ilgi nav bijuši un nekam nav skārušies klāt. Grāmatas, piemēram, bija ļoti putekļainas. Un daļa bija ekesperiemntu pieraksti un žurnāli. Pārējais pārsvarā zinātniskā literatūra - bioloģija, ģenētika, fizika, ķīmija, tehnoloģiju apraksti, arheoloģija, bēsture bija manāmas dažas grāmatas kurās runāts par Senajiem un viņu spējām, citiem vārdiem, kaut kas pa vidam starp reliģiju, vēsturi un leģendām.

Šķidrums lielajās stikla kolbās likās sabiezējis, pārvērties želejā. Pēc krāsas atgādināja Mako, jo arī bija Zaļgans. Likās, ka šajā šķidrumā iekšā ir vairāki burbulīši, kas nepeld uz augšu bet tā kā iesprūduši uz vietas.

Kolbas uz rakstāmgalda pārsvarā bija tukšas vai ar nogulsnēm. Dažās gan vēl bija kaut kādi šķidrumi, citās želejas bija manāms, ka tās neviens nebija izmantojis jau ilgu laiku.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.03.2009 10:38

- Kait, vai tu, gadījumā, nezini, kur turēja tos, ar kuriem eksperimentus vēl nebija uzsākuši? - Tīdus pavaicāja.
- Kaut kur taču tādām telpām jabūt, vai tad nē? Jeb visus audzēja kolbās?
No šķidrumiem viņš neko nesaprata, un pierakstos rakāties nebija gribēšanas, tāpēc puisis tagad pētīja, kas labs atrodams atvilknēs, skapjos un skapīšos.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 02.03.2009 10:47

Es nedomāju, ka speciāli tika turēti eksperimentu objekti. Kīra izgāja no grāmatu gaiteņa un aplūkoja telpu ar operāciju galdu.
Viņi daudz eksperimentēja paši uz sevis. Un uz citiem tad, ja kāds pēkšņi gadījās pa ceļam. Kā piemēram Klauds un Zaks pēc uzbrukuma reaktorā. Vai tas pats Vincents.
Nu atceries, Kaits stāstīja, kā tika radīts Sephirots. Nu tika izmantotas sievietes stāvoklī un eksperimentēts ar viņu topošajiem bērniem.

Man liekas, ka arī šeit nekā nav. Te neviens nav bijis. Izņemot kareivjus.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 02.03.2009 11:27

"Iespējams, eksperimentiem paredzētos turēja kādā telpā savrupmājā." ieteicās Kaits. "Es pats nezinu, vai kaut kur būtu speciāls kambaris ieslodzītajiem."

Atvilknēs varēja atrast tādas pašas kolbas ar šķidrumiem, pierakstus un dazādas mazākas medicīnas piederumus kā šļirces, gumijas cimdus un tamlīdzīgas lietas. Vienā rakstāmgalda atvilknē atradās pistole. Likās, sen nav aiztikta.
Citā atvilknē atradās portatīvais dators.

Lielajā telpā ar operācijas galdu stūrī arī bija kas līdzīgs datoram, bet tā reizē varēja būt ierīce, kas kontrolē un darbina citas agregātus.

Kaits pats vairāk skatījās uz burbulīšiem lielajās stikla kapsulās.
"Savā ziņā ir pat skaisti. Nez vai sabiezējis Mako ir ēdams?"

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.03.2009 11:44

- Tu gribi, lai mēs kāds to izmēģinam? - Tīdus ievaicājās.
- Man kaut kā negribās... var sanākt nepareizi. Patiesību sakot, man pilnīgi nav nekādas nojēgas, kas no tā varētu sanākt.
Dators, pistole... nekā tāda. Viņš nopētīja datoriņu, tad mēģināja ieslēgt.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 02.03.2009 21:35

Ja godīgi, tad arī pret Kiras virsvadību man nekas nav pretī. Ja vairākums ir pat viņu, tad man iebildumu nav. Vismaz pamata tādiem nav. Ko nākotne rādīs, to vēl nezinam. Seo teica, kad tika atkal pacelts šis jautājums.

Kolbu ar žeļeju viņa apskatīja no visām pusēm, bet neiegrošinājās aiztikt ar rokām. Tā var būt toksiska, indīga, viegli uzliesmojoša, kodīga vai vēl nez kāda. Vai pat visi kopā. Viņa sprieda.

Nekad nebūtu iedomāties, ka Mako būtu varējis paŗvērsties želejā. Ja vien tas ir Mako. Krāsa gan nenosaka visu. Un lietot iekšķīgi man arī nevilinās. Seo nosmējās, kad Kaits, pienākdams klāt, bija izteicies.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 02.03.2009 23:21

- Mako želeja. Pērciet par puscenu! Īpašais piedāvājums tikai šodien! - Džeroms iesmējās lēni staigādams pa laboratoriju.

- Piekrītu Tīdam, kaut kur jau jūras cūciņas turēt jau vajadzēja. Neķēra jau tikko no ielas. Galu galā tādiem pētījumiem vajag tīru stabilu materiālu, tādu kurš nepretojas. -

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.03.2009 09:05

- Nu, var jau būt, ka tādu telpu nav, nav iemesla apšaubīt zinātāju domas, - gaišmatainais puisis bakstīja datoriņu, pūlēdamies saprast, ko tas rāda, un kas tur labs atrodams.
- Tikai tad man nostiprinās jau lielā un esošā ciešā pārliecība, ka Hodžo un viņa sieva ir bijuši jukuši ne pa jokam! Dzīvām jūrascūciņām telpu nav, toties beigtas nevis vienkārši iznīcina, kā būtu parasti, bet gan glabā īpašā telpā. Nu, piemēram, kā tad reizē dabūja visus vecos Nibelheimas iedzīvotājus melnajos talāros? Pa vienam ķēra uz ielas? Nu vai ziniet! Tik dumji viņi nebija, lai, ja cilvēki vēl sāk pazust, paši nelaistos lapās. Tās telpas gan var nebūt šajā mājā. Piegāde no citurienes, tā teikt.

Tīdus uz brīdi novērsās no datora, lai vēlreiz apskatītu kolbu ar zaļo želeju.
- Ēdams... hmmm.... Te ir žurkas vairumā. Pēdas visur redzamas, vai kāda no želejām nav maķenīt paskrubināta? Žurku zobu pēdas ir nepārprotamas un viegli saskatāmas. Tur varētu sanākt lidojošs žurcis ar plēsīgām tieksmēm.
Viņš apstaigāja visus traukus un ieskatījās katrā.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 03.03.2009 09:51

Dators, kuru Tīdus ieslēdza, bija bez paroles. Bez pamata programmām, tur pārsvarā bija mapes ar pierakstiem. Atskaites un tādas lietas. Katram gadam un mēnesim sava mape, iekšā tekstu faili katrai dienai.

Pieraksti ietvēra sevī laika posmu kādus piecus gadus, apmēram no Nibelheimas incidenta līdz Meteora krišanai.
Cik nu varēja spriest, pavirši atverot dokumentu failus, tur aprakstījās par kaut kādām personām, kuras apzīmēja ar skaitļiem. Pārsvarā, ka šīs personas neko nedara, neizrāda saprāta pazīmes, tikai atkārto "Atkalapvienošanās." Tāpat pieminēja, ka tāpat ir ar neveiksmīgajiem eksperimentiem. Tie neizrādot spēju atmosties un reāģēt uz apkārtējo vidi.
Un šādi teksti atkārtojās visu laiku, cik var spriest.

Stūrī atradās tikai divas lielas stikla kapsulas, kurās var ievietot cilvēku. Tajās arī bija sastingušais Mako šķidrums. Tiesa, ja uzmanīgi pavēro, tad varēja manīt, ka viens burbulis vienā no kapsulām šķiet savādāks. Tāds kā tumšāks un biezāks.
Bet kapuslas bija noslēgtas un tur tikt iekšā nevarēja. Lai gan apakšā bija caurums kapsulas grīdā. Iespējams, šķidruma cirkulācijai un Mako pieplūdei, kas tagad, kad Mako reaktors nestrādāja, nenotika.

"Dzīvības Straume sabiezē un kļūst par Mako šķidrumu. Mako kondicionējas un kļūst par cietu kristālu, parasti par matēriju. Šite laikam Mako jau sāk sabiezēt. varbūt pēc simts gadiem izveidosies kāda matērija." Kaits teica. "Lai gan informācija par Mako dabu man nav īsti skaidra. ShinRa to vienmēr turēja noslēpumā un pat nezinot paši visu, pasteidzās to sūknēt savām vajadzībām."

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 03.03.2009 10:04

Man liekas, ka no Mako šķidruma par monstriem netransformējas. Kīra noteica.
Vajag vēl Jenovas šūnas. Bet līdz galam neesmu pārliecināta.

Meitene gaidīja, kad pārējie beigs aplūkot laboratoriju.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.03.2009 10:08

Žurku zobu pēdas Tīdus pagaidām neatrada, bet tumšākais burbulis vienā no Mako kamerām viņu ieinteresēja. Viņš piegāja pie kapsulas un iebakstīja stiklā ar pirkstu.
- Skat! Tur kaut kas ir, tikai nevar saskatīt, kas tieši. Pierakstos, cik varēju ātrumā salasīt, visi eksperimenti, kopš Sephirota uzdarbošanās līdz Meteoram ir bijuši neveiksmīgi. Objekti neizrādot saprāta pazīmes un vēlēšanos atmosties. Njā... ka tikai atkal nav kāds Jenovas gabals! Un ka tikai tas nav tas, ko te meklē. Esiet tik laipni, biedri, un izkliedējiet manas bažas!
Puisis sāka skatīties, vai tomēr kaut kā nevar tikt tur klāt, lai noskaidrotu, kas tas tāds ir. Kapsulas bija slēgtas, Mako saželējis, caurules tieši tāpat. Tīdus pievērsās kapsulu attaisīšanas mehānisma izpētei. Lauzt? Nelauzt?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 03.03.2009 10:44

Arī Kaits piegrūda purnu pie stikla.
"Tas tur burbulis? Izskatās, ka tas nav burbulis, bet gan... teiskim, stikla bumbiņa, iesprūdusi želejā."

Elektrība laboratorijai bija piegādāta, tāpēc problēmām likt atvērties kapsuali un iekļūt iekšā nevajadzēja rasties. Mehānisms bija turpat līdzās un tur bija tikai divas pogas un kloķis, kas laikam regulēja šķidruma padevi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.03.2009 10:52

- Bumbiņa... - Tīdus nopētīja šķidruma atsūknēšanas mehānismus - tikai, kurš zina, vai tie spēs pavilkt želeju? - bumbiņa, bumbiņa, nu kuram vajag uzlabot parastu bumbiņu? - viņš pie sevis runāja, sākdams uzmanīgi darboties ar mehānismiem un rūpīgi pieraugot, lai tas viss, kas, iespējams, gāzīsies ārā no kapsulas, neuzlītu virsū pašam vai kādam no biedriem.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 03.03.2009 10:52

Kīra piegāja pie kapsulas un ieskatījās uz vietu, kuru rādīja Tīdus.
Viņa pasmaidīja.
Nē, nē tā nav jenovas šūna. Tā ir izveidojusies zaļā matērija.
Un vispār jau būtu lietderīgi to dabūt ārā. Var noderēt.
Meitene izvilka no somiņās un parādīja līdzīgu lodīti tai, kura atradās iekš kapsulas.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.03.2009 19:01

- Vēl jo vairāk jāmakšķerē laukā! - Tīdus apņēmīgi noteica, paraujot aiz sviras, kurai teorētiski vajadzēja aizvākt lieko šķidrumu. Kas bija pārvērties želejā.
- Matērijas nav ko atstāt citiem. Pašiem noderēs!
Viņš pameta acis uz Kīras rādītās zaļās lodītes pusi.
- Kāda Tev tā ir? Man pašam arī ir viena zaļā, es jau teicu. Ārstēšana.

- Nez, citās vietās nav vēl kāda? Viņas ir grūti saskatāmas, - puisis piebilda, turpinot ķimerēties ap atvēršanas mehānismu.
- Paskataties pie reizes, ko?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 03.03.2009 19:11

Šķidruma nosūkšanas mehānisms darbojās, bet "noslāpa". Laikam kaut kam sabiezējušam nebija domāts. Toties kapsulas sāni atslīdēja vaļā. Masa lēnām spiedās ārā, bet neizplūdua uz grīdas. Likās, ka lai dabūtu matēriju, būs jāiegrūž roka šajā masā.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.03.2009 19:16

Tīdus paskatījās uz savu kreiso roku, kuru sedza cimds, tad aizgāja pie atvilktnes, kur atcerējās redzējis garos gumijas vai kā tur ķirurgu cimdus. Vienu no tiem uzmaucis tajā pašā kreisajā rokā virsū savam cimdam, viņš atgriezās pie kapsulas un grāba vien iekšā, cenšoties sasniegt bumbiņu.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 03.03.2009 19:24

Ārstēšana. Kīra atbildēja. Mana spēcīgākā matērija.
Viņa skatījās puiša darbošanos.
Man gan būtu pretīgāk vilkt vecus cimdus, nekā bāzt roku Mako.
meitene konstatēja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.03.2009 19:40

- Tie ir jauni un nelietoti cimdi, tikko no iesaiņojuma, - Tīdus protestēja, cenšoties sataustīt lodīti. Tādā biezā ķīselī un ar tik bieziem cimdiem rokās sataustīt kaut ko nav gluži viegli.
- Nez, kāda ir šī? Jeb viņas var būt tādas, kā pirmo reizi mēģina pielietot? Man nav nekādas sajēgas par šo tēmu.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 03.03.2009 19:54

Nerunā niekus. Kīra mīļi pasmaidīja. Šeit nekas nav jauns. Vismazāk jau nu tie cimdi. Skaties, ka nesašķīst un neizjūk indīgajā, zaļajā zampā.
Viņa ielika matēriju atpakaļ somā un kamēr Tīdus veica savus dziļurbuma darbus, viegli uzlēca un apsēdās uz operāciju galda.
Uzreiz. Dabūni jaunu matēriju un uz to koncentrējoties var noteikt, ko tā dara. Kīra paskaidroja sēžot un šūpojot kājas.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.03.2009 20:02

- Neesmu cieši pārliecināts, ka tas te ir indīgs, - puisis komentēja, joprojām rakādamies.
- Un, ja arī ir, man ir vēl savs cimds. Kas noteikti ir jauns.
Izdzirdis troksni, viņš pameta acis uz operāciju galda pusi.
- Tu tur gatavojies kļūt par supercilvēku? Papildus tam, kas jau ir?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 03.03.2009 20:05

Nē, man apnika stāvēt. Un man patīk, ka sēžot var šūpot kājas.
Šis likās vispiemērotākā sēdēšanas vieta. Kīra paskaidroja.
Zvejo ātrāk! Vajag iet uz jumtu.
Tur varētu būt interesantāk.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.03.2009 20:10

- Cenšos, bet šitais ķīselis ir kaut kāds kunkuļaini netaustāms, - puisis pažēlojās.
- Citur nav nekas izveidojies? Pie reizes varētu izmakšķerēt.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 03.03.2009 20:40

Tad laikam buus te jaaiegriezjas peec simts gadiem un paasavaac nedaudz mateeriju. Seo nosmeeja, atejot nost no kolbas ar zaljo zeleju. No taas tagad jeegas nebuus.

Domaa, ka vajadzeeti tur graabties iekshaa...? Sieviete iesaaka, bet Tiidus jau bija iegruudis roku skjidrumaa un taustiijaas peec lodiites. Nu jau par veelu.

Ja tas Mako ir kaitiigs, tad noteikti cimda zaudeejums vareetu buut mazaakaa probleema. Vinja piemetinaaja.

Kad Kaits bija piemineejis stikla lodiites, Seo neviljus praataa ienaaca doma, ka taa vareetu buut Jenovas acs vai cita pretekliiba.

OOC. atvainojos, ka bez garumziimeem. Datoram kkas nokaaraas

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 03.03.2009 20:48

Mako nav kaitīgs. Kīra noteica pablisinot savas mirdzošās acis.
Kas jums tās par tādām iedomām. Tā ir mūsu Planētas dzīvības enerģija. Viņas asinis.
Viņa viegli nolēca no galda un vēlreiz nopētīja abas kapsulas. Pētot vai tajās nav vēl kāda jau gatava matērija.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 03.03.2009 20:53

Bet shii tomeer ir ShinRa laborotirija. Tas var nebuut tiirs Mako, bet ar visaadiem piejaukumiem. Kas zina, kaadu efektu tie var radiit. Un kaadas sekas. Seo pieziimeeja. Piesardziibas un uzmaniibas nekad nevar buut par daudz. Un ja nu peekshnji kaads biedrs paliek bez rokas, Seo nemaz neiepriecinaatu.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 03.03.2009 20:54

Želeja neko sliktu neizdarīja Tīdum. Bet nelikās, ka būtu diezcik patīkami pa tādu mīcīties, pa tja ir cimdi. Bumbiņa drīz vien bija Tīdum rokā. Un šajā masā vairs tādu pašu matēriju, kas izlikās par burbuli, nemanīja, arī otrajā likās ir tikai parasti burbuļi.

Kaits skatījās uz to, ko Tīdus dara.
"Pretīgi... Zelta Paplātē ir šausmu nams, kur vienā vietā bija želejveida briesmoņi, kas uzbrūk garāmgājējiem un notašķa viņus... tur tie nav īsti briesmoņi, šausmu nams kā nekā... tur arī bija trakā zinātnekieka laboratorija, tikai nevis paslēpta aiz grāmatplaukta kā šī te, bet gan vienkārši jāiet iekšā pagrabā. Un slepenās ejas bija tur, laboratorijā. Siena pavērās un izlīda briesmoņi kā želejā... vai arī mūmijas, atkarībā no tā, kuram toreiz maiņa... Briesmoņi bija viloleti, bet tā masa, kas viņus klāja bija līdzīga šai te."
viņš stāstīja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.03.2009 21:02

- Neesmu tur bijis. Šis te, es neteiktu, ka gluži pretīgs, - Tīdus meklēja, kur noslaucīt matēriju, līdz atrada kaut kādu halātu vai kas tā par lupatu bija.
Viņš notīrīja lodīti kopā ar visu cimdu, tad, izmantojot to pašu lupatu kā starpslāni, cimdu novilka un izmeta.
- Tā, - viņš apmierināti noteica un koncentrējās uz matēriju sev rokā.
- Stāsti nu, kas tu esi!

Iesūtīja: washulis ; laiks: 03.03.2009 21:05

Seo nopriecaajaas, ka Tiidusam nekas nenotika. Droshiiba pirmajaa vietaa. Vinja klusi teica, klausoties, ko saka Kaits.

Zelta paplaate... Vinja neviljus saaka gremdeeties atminjaas par beerniiju. Kopaa ar vecaakiem. Shii noteikti bija visai jauka pilseeta, bet Seo nekad neizbaudiija taas troksnus, tuuristu barus un arii taas spozmi un gaismas. Sameeraa klusaa Junona ar teraseem vinjai labaak naaca pie sirds.

Kad visaadas lietas araa no pretekliibaam izzvejotas un nekaa cita interesanta nav, tad laikam dosimies uz jumtu? Vareetu papeetiit Nibelheimu no augshas. Seo ierosinaaja. Protams peec tam, kad Tiidus buus ticis galaa ar savu jaunatradumu.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 03.03.2009 21:05

Kīra klausījās Kaita "bēdu stāstu" ar atplestu muti.
Tas patiešām bija izklaidējoši uz vispārējās garlaicības fona.
Nu labi. Želejbriesmosņi mums neuzklupa un esam tikuši pie jaunas matērijas. Lieliski!
Vai tagad mēs varam doties tālāk?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 03.03.2009 21:29

Likās, ka rokā koncentrējas vēl nezināma enerģija, kas nevis mirdz mirdz gaismā, bet izstaro tādu kā tumsu. Un grūti bija saprast, ko šis spēks dara, ja to praktiski neizmanto. Tas ir, nelaiž uz āru.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.03.2009 21:54

- Uzmanaties! Nelieniet man priekšā! Man nav ne jausmas, kas tā par matēriju, kaut kāda tumsa, - Tīdus brīdināja.
Viņš katram gadījumam novirzīja enerģiju kaktā, kur, viņaprāt, nebija nekā tāda, ko varētu saplēst.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 03.03.2009 22:05

Kīra atkāpās no Tīdusa un paņēma rokā zobenu.
Viņa lūkojās uz Kaitu un izskatījās aizdomājusies.
Slepenās ejas tur bija, ja? Hodžo arī noteikti ir slepenās ejas.
Varbūt par atradīsim kādu želejmonstru. viņa mundri noteica un pameta apkārt vērtējošu skatienu kā meklēdama, kur varētu atrasties kāda slepena telpa.
Visticamākā vieta šobrīd viņai likās eja ar apputējušajiem grāmatu plauktiem.
Tur arī viņa devās un sāka meklēt vai kāds no plauktiem kaut kur neslīd malā, vai kāda grāmata neizskatās aizdomīgi.
Kaut ko, kas varētu liecināt par apslēptu telpu.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 03.03.2009 22:21

No Tīdus rokas izlidoja melnas miglas lode futbolbumbas lielumā. Tā trāpīja kaktā un pieņēmās lielumā, likās, ka tur ieksā kaut kas notiek. Tumšā lode sasniedza divu metru diametru un izzuda. Atklājās, ka lietas, kas stāvēja stūrī, bija sagrūdušās kopā vienā kaudzē, it kā lodes spēks būtu tos savilcis kopā, saspiedis kopā.
"Es zinu, kas tas ir - Gravitācijas matērija." teica Kaits. "Šito lieto pret lidojošiem vai lēkājošiem... piespiež pie zemes, reizēm savainojot uzreiz, bet citreiz dodot iespēju pieveikt kādu, ko citādi nevarētu aizsniegt."

Cik nu Kīra skatījās neviens plaukts īpaši neizcēlās. Un visas grāmatas bija vienādi apputējušas.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 03.03.2009 22:30

Ļoti nejauka matērija. Kīra secināja klausīdamās no gaiteņa.
Aiz plauktiem neko īsti nevarēja atrast. Kīra nopūtās un devās pie rakstāmgalda.
Apsēdusies krēslā viņa pētīja un mēģināja atrast vai šeit nav kāds slepens slēdzis, kurš varētu atvērt kaut ko.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.03.2009 22:47

- Odu kaupre... - Tīdus nomurmināja tikko dzirdami. Tā, ka to varēja saklausīt tikai tie, kas bija vistuvāk.

Viņš nobāza zaļo lodīti jostas somā un devās Kīrai palīgā meklēt slepenās ejas. Tikai nebija ne jausmas, ar ko sākt, un tāpēc puisis vispirms apsēdās un aši uzskicēja redzamās ejas. Slepenajām telpām, ja tādas ir, vajadzētu atrasties kaut kur starp redzamajām. Sienas diezin vai ir šaušalīgi biezas. Starp tām varētu kaut kas būt. Kaut vai slotu skapis. Vai... tualetes. Pie laboratorijas taču vajadzētu būt tādām ērtībām, ne? Vai tad Hodžo katru reizi kāpa augša?

(OOC - "odu kaupre" ir gravitācijas anomālijas nosaukums no Lema "Pikniks ceļa malā". Tur tai bija absolūti letāls iznākums - jebkurš vai jebkas kļuva par pankūku, ja tādā iekļuva, pie tam tās bija neredzamas)

Iesūtīja: washulis ; laiks: 04.03.2009 20:30

Gravitācijas? Interesanti. Vienu brīdi es jau nodomāju, ka tajā kaktā izveidosies melnais caurums. Seo klusi nosmēja. Ja jau tā izstaroja tumsu.

Ilgi negaidīdama, viņa atkārtoja. Kad te vis izrevidēts un ar matēriju tikt galā, dodamies uz to jumtu. Sieviete palūkojās uz Kīru, kas citā telpā kaut ko pētīja. Ko tu tur meklē?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 04.03.2009 20:35

Kaits man pameta labu domu. Slepenās telpas. Man liekas, ka šeit tādām jābūt. Kīra paskaidroja sievietei un turpināja aplūkot galdu.
Viņa pameta arī skatienu pa gaiteni uz operācijas galda pusi un nevilšus saviebās.
Tad pakratīja galvu un atkal pievērsās pētīšanai.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 04.03.2009 20:45

Pazemes telpu plāns bija tāds: Lielākā telpa ar operāciju galdu un stikla kapsulām. No tās veda gaitenis ar grāmatplauktiem sānos, galā telpa ar rakstāmgaldu. Pēc šīs domas, ja izveidotās pazemes telpas veidoja taisnstūri, tad slepenajām telpām vajadzētu būt aiz grāmatplauktiem.

Cik nu Kīra skatījās, rakstāmgalā nebija iebūvētas kādas pogas vai slēdži.

"Es tikai tāpat ierunājos... " Kaits ieteicās. "Nu, ja šeit ir slepens kambaris, tad es par to neko nezinu. Kā to atrast?"

Iesūtīja: washulis ; laiks: 04.03.2009 20:49

Skaidrs. Ja kaut ko tādu atrastu, tad daudz ko interesantu varētu atrast pašā slepenajā ejā. Seo piekrita, arī pieejot tuvāk grāmatplauktiem, sākdama pārlaist roku pāri katrai grāmatai. Atrast varētu, meklējot kādus slēdžus, kas varētu atvērt mehānismu uz slepeno eju. Bet lieta tāda, ka nezinam, gan kur, gan kā. Viņa paskaidroja Kaitam.

Ja jau pat Kaits par to nezina neko... Bet ja nu nekā tāda nav? Bet labāk jau pārbaudīt. Savādāk vēlāk var mocīt ziņkāre, kas parasti mēdz traucēt mierīgi gulēt. Jums tar pagaidīt.

Kā jau slepenām ļaunulīšu laborotorijām, droši vien būtu kauns, ja tajā nebūtu eju. Ja vien finansējums nav atļāvis. Viņa pie sevis klusi purpināja, nopētot augšējos plauktu

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 04.03.2009 22:02

Kīra piecēlās un palūkojās uz Tīda zīmējumu.
Liekas, ka tomēr aiz grāmatu plauktiem.
Telpām jābūt aiz grāmatu plauktiem. Tikai kā, lai tiek klāt?
viņa mēģināja atcerēties kā atvērās grāmatu plaukts trešajā stāvā un palūkojās vai šeit nav kaut kas līdzīgs.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.03.2009 22:20

- Tam ir jābūt sasodīti vienkārši, - Tīdus piecēlās no vietas, kur bija zīmējis, un devās pētīt grāmatplauktus.
- Tā, lai nav daudz un īpaši jāķimerējas, it īpaši, ja kaut kas ir rokās. Ne ar kāju atverams, gadījumā?
Viņš sāka pētīt grīdu un zemākās vietas sākot no telpas ar rakstāmgaldu, kur, katram gadījumam, pie reizes nopēta, vai kaut kāds slēdzis nav tur.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 04.03.2009 22:24

Iespejams var atvēt, nepieejot pie grāmatu plaukta, ja tas, protams, ir grāmatu plauktā. Seo ieminējās, nopētot grīdu, kas veda uz pārējo telpu. Varbūt kāda flīze, durvju stendere. uzkāpajs slēdzis zem paklāja. Ar kājas piesitienu pie sienas vai mēbeles? Viņa pie sevis bubināja, pētot peč kāda no minētajām lietām.

Bet tad gadījumā nebūtu tā, ka nezinātājs netīšām atver? Tad varbūt ir kāda kombinācija? Kus soļi jāsper? Viņa pie sevis sprieda.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 04.03.2009 22:29

Nu visbiežāk ja slepenās ejas ir aiz grāmatu plauktiem tad tās atslēga ir kāda grāmata. Varētu būt kāda pavisam neuzkrītoša.
Keila ieminējās dodoties līdz ar pārējiem biedriem aplūkot kas īsti tajā grāmatu plauktā ir. Uz labu laimi sieviete izvēlējās vienu grāmatu un izņēma to no plaukta.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 05.03.2009 10:41

"Nu, vajag izmantot vienkāršas bet drošas metodes." teica Kaits un sāka no apakšējā plaukta vienā pusē vilkt laukā vienu grāmatu pēc otras un atstāt uz grīdas.

Ne rakstāmgaldā, uz grīdas ne arī kur citur nemanīja kāda slēdža vai jebkāda cita mehānisma. Tomēr pie gaiteņa sienas, kas atradās virzienā uz izejas gaiteni, vidējā grāmatu skapja augšējā plauktā varēja pamanīt grāmatu ar nosaukumu: "Slepenas istabas un to ierīkošana."

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 05.03.2009 10:47

Kīra palīdzēja biedriem meklēt un līdzīgi kā Kaits sāka izkrāmēt grāmatas līdz pamanīja grāmatu ar dīvaino nosaukumu par slepenajām istabām.
Viņa pastiepās un to izcēla no plaukta.

Bet Tu nebaidies, ka slepenajā telpā varētu būt želejmonstri, kas tevi notašķīs? meitene mīļi apcēla kaķi.

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)