Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Tumšā Dūre

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 22.07.2007 19:37

Ķīnā ir ziemas vidus, un Tumšās Dūres klana vadība ir vienojusies par to ka pienācis laiks uzņemt jaunus dalībniekus, kandidāti ir izvēlēti, un sūtņi ar ielūgumiem nosūtīti. Neviens no kandidātiem vēl nezina ka ir izvēlēts, lai gan 'pa provincēm jau pāris mēnešus klīst baumas ka klans uzņems jaunus biedrus.

___________________________________________________________________________________

Hakanaku Youhna(Haku) - Rowenny

Taiyuanā neviena nemanīti vakara krēslas aizsegā klusi ieradās pieci jātnieki, cik klusi ieradušies tikpat nemanāmi tie pazuda, atstājot vien zirgus stāvam pie pašiem pilsētas vārtiem.
Haku izvadīja no kroga pēdējo apmklētāju, un aizvēra durvis. Kad viņa jau bija pie galdiem un novāca netīros traukus un krūkas, vējš atgrūda kroga durvis, kaut arī tās bija aizdarītas ar būltu. Haku tiko paguva pagriesties pret durvīm ka pa tām ieslīdēja, acīm redzami, vīrietis tumšās pieguļošās drēbēs, viņam rokās bija bambusa dēlīšu tīstoklis. Vīrietis ienāca iekšā un nostājās aptuveni desmit soļu attālumā no Haku, no kroga ēnainākajiem stūriem iznāca vēl četri tādi paši karotāji. Pirmais kurš ienāca pa durvīm pacēla roku ar tīstokli ar Imperātora zīmogu, sniedzot to Haku.


Lei Vi Ku (Leis) - elesarels

Leis pēc kārtēja labi padarītā darba atpūtās kādā vietēja bordelī, ar visnotaļ jautru apkalpošanu, vairāku apkalpotāju ielenkts viņš saņēma visu kas pieklājas atpūtas iesākšanai, labu ēdienu un dzērienu un protams izskatīgas sievietes turpinājumam. Kad Leis jau bija pieklajīgi iedzēris telpā ienāca bordeļa īpašniece un pec viena viņas mājiena visi apkalpotāji strauji izmuka no tlpas. Vēl pirms Leis paguva ķerties pie zobena nojaušot ko nelāgu telpā ienāca pieci vīri tumšās drēbēs un jau atkal viens no viņiem pastiepa uz priekšu tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Hara Emi Vana - Dvēselīte

Siaņas pārvaldnieka nams bija labi apsargāts lai pasargātu pārvaldnieku un viņa ģimeni no slepkavām un dumieniekiem, taču Tumšās Dūres sūtņiem vērīgā un pieredzējusī sardze nebija pretinieki, tie kas viņus neredzēja un nedzirdēja paveicās vairāk kā tiem kas nekad netika atrasti.
Hara pēc vakara treniņa devās atpakaļ uz savām telpām tēva namā, kad viegli iešalcoties vējam, no tumsas iznira pieci stāvi ielencot viņu, jau atkal viens no viņiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Šun Suzuki - Ilivarrs

Šuns vakara mīkrēslī no slēpņa uz kāda nomaļa ceļa uzglūnēja kādam vientuļam jātniekam brūnā apmetnī, jājēja zirgam bija ar sudrabu apdarināti iemaukti tāpēc varēja noprast ka viņu apzakt ir vērts. kad Šuns uzklupa jātniekam ar mērķi to nogrūst zemē, jātnieks veikli izvairījās un noleca zemē. Šuns apmetis pāris kūleņus pielēca kājās, pirms viņš paguva attapties viņu jau ielenca pieci stāvi un tas kurš jāja uz zirga joprojām tērpies apmetnī pasniedza Šunam tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Linesaijs - Pūķēns Sāra

Linesaijs izpildījis kārtējo darbiņu bēga no trijiem ļoti prasmīgiem apsargiem kas negribēja samierināties ar sava saimnieka nāvi, tie jau bija pierādījuši cīņā ka vienam Linesaijam viņus nepieveikt. Skrienot Linesaijs atskatījās un ievēroja ka sekotāji sāk atpalikt, turpinādams skriet Linesaijs izdzirdēja vieglu švīkstoņu, atskatījies vevienu rezi viņš redzēja ka visi trīs apsargi guļ zemē miruši. Linesaijs apstājās, un paspēra pāris soļus atpakaļ, blakus apsargiem parādījās tumšs stāvs tinot kopā virvi, kurai galā varēja manīt tumšu sirpjveida asmeni. Stāvs satinis virvi atkal pazuda tumsā, tajā pašā mirklī Linesaijam apkārt parādījās četri stāvi un viens no tiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Kaars Li - Noveau

Kaars devās uz savu guļvietu, pēc garas apspriedes pie cietokšņa ģenerāļ, kurši izteica sau neapmierinātību ar slikto sardzes organizāciju, par kuru šobrīd bija atbildīgs tieši Kaars. Nonācis pie savas guļam telpas durvīm Kaars ievēroja ka tuvumā bija izdzēstas visas gaismas. Sajutis ko nelāgu Kaars izvilka zobenu un sagatavojies cīņai viņš atrāva vaļā savas guļam telpas durvis tūdaļ sekoja viegls trieciens kas lika zobenam izkrist no Kaara rokām, viņu ielenca pieci tumši stāvi un viens no viņiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.


Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 22.07.2007 21:03

Ja man izdotos viņus sadalīt... palūkojies uz atpakaļu, puisis nodomāja, redzot, ka sargi atpaliek, tas nelika viņam priekā noelsties, viņš tāpat neatstātu šos sargus dzīvus, ja pat viņi nebūtu tik meistarīgi. Viņam nevajadzēja aculieciniekus, kas varētu viņu nodot. Kas... Puiša skatiens vērās uz melno stāvu, kas tina kopā virvi. Ja tas ir no... viņa pirksti apkļāvās ap zobenu, kas jau bija izvilkts, pirmajā mirklī Linesaijs nodomāja, ka tas ir kareivis no viņa bijušā klana, jo tik viņš bija redzējis, tikai viņa klanā šādu ieroču veidu tika profesionāli pielietots un apgūts, bet ja ar ko tādu rīkojās pašdarbības veidā, tad tas bija neveikli un bīstami priekš paša ieroča saimnieka, bet šis te stāvs bija profesionālis. Bet negaidīti vai drīzāk gan, pat ļoti gaidīti, stāvs pazuda. Tika saspridzināta dzirde, lai censtos saklausīt šī stāva aptuvenu virzienu, no kura gaidīt uzbrukumu. Parādoties četriem stāviem, zobens tika pacelts aizsardzības pozīcijā, viņš bija gatavs atvairīt jebkuru uzbrukumu. Tumši zilās acis tika pievērstas tīkstoklim, kas tika viņam sniegts. Netika nepamanīts imperatora zīmogs, bet zobens netika nolaists tikai stingrāk satverts. Imperatora zīmogu bija grūti viltot, bet tas nebija neiespējami, tādēļ puisis nemaz netaisījās atslābt.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 22.07.2007 22:39

Misuzu - NorthSee

Misuzu bija nolēmusi kārtējo reizi pavingrināties ar tēva zobenu, tieši tad kad to grasījās darīt arī viņš pats. Tēvs pieķēris Misuzu stāvot pie ieroča atkal sadusmojās, viņš dusmīgi piesoļodams klāt pacēla plaukstu lai iecirstu meitai pļauku, taču kad roka tika pacelta no tumsas izlidoja niecīga šautriņa un trāpija viņas tēvam kaklā, viņš nokrita zemē - aizmidzis. No tās puses kur lidoja šautriņa iznira pirmais no ziņnešiem, pārējie četri parādījās visriņķī Misuzu, jau atkal tika pasniegts tīstoklis ar Imperatora zīmogu.

Linesaijs - Pūķēns Sāra

Tas no stāviem kurš sniedza tīstokli pasmaidīja vērojot Linesaju, varēja zem tumšajiem apsējiem manīt savelkamies muskuļus smaidā. Ja mēs grībētu lai jūs mirstat tad jūs jau būtu miris, pats to nemaz nezinot tīstokļa turētāja bals bija klusa bet skaidra. runātājs tīstokli nolika zemē un atkāpās, nopūta viegls vējiņš un visi pieci sūtņi jau bija prom.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 22.07.2007 23:24

Sūtņiem pazūdod, vēl kādu laiku Linesaijs turpināja uzmanīgi vērot apkārtni, kad zobens lēnām tika nolaists gar sāniem, visa ķermeņa valoda it kā vēstīja, ka puisis vairs neuztraucas par briesmām, vienīgi cieši apkļautie pirksti ap zobena rokturi un vērīgais skatiens liecināja, ka izskats ir pat ļoti mānīgs. Brīvajā rokā tika satverts tīstoklis, vēl pēdējais skatiens tika veltīts mirušajiem apsargiem un arī viņš pzauda no šīs vietas.
-Parūpējies, lai mani neviens netraucē,Tabo!- Ejot garām kādām pavērtām durvīm, puisis uzsauca pavecam vīram, kurš lēja kūpošu šķidrumu glāzēs pāris cilvēkiem. Vecais vīrs atvainojās un izsteidzās no telpas, panākdams Linesaiju, kurš, kā paredzēdams vīrieša rīcību, bija palēlinājis gaitu.
-Vai kaut ko...-
-Tu zini, ko es palūdzu, vairāk man uz šo brīdi nevajag,- cieti nosakot, Linesaijs apstājās, bet vecais vīrs palocījās.
-Ja jūs tā vēlaties,- pagriezies vecais vīrs atvēra durvis, pie kurām viņi bija asptājušies un, Linesaijam ieejot iekšā, aizvēra. Ieejot telpā, pirmā rīcība bija vienkārši pārlūkot pilnīgi visu lietu atrašanās vietu, lai zinātu, vai istabā kāds bijis, no viņa aiziešanas laika. Apmierināts ar redzēto, vai pareizāk neredzēto, puisis piegāja pie galdiņa un apsēdies, uzlika uz tā tīkstokli, kurš bija paņemts no zemes. Brīdi puisis vienkārši nopētīja tīstokli no visām pusēm, kad lēnām sāka plēst vaļā zīmogu, lai redzētu, ka rakstīts tīstoklī.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 23.07.2007 08:52

Aizņemta ar savām domām, Hara lēni soļoja uz mājas pusi, domādama vai nevajadzētu aplūkot jauno kumeļu. Tomēr šodien, nez kāpēc, treniņš bija sagādājis mazāk prieka un vairāk noguruma kā citkārt, tāpēc viņa nolēma nekavējoties doties gulēt, pirms tam vēl pārliecinoties vai mazās māsas jau guļ.
Taču lielāko pārdomu daļu sastādīja pēdējā laika baumas. "Tumšā dūre". Hara daudz par to bija dzirdējusi un arī redzējusi tās darbības sekas.
Tā būtu lieliska iespēja, teica klusā un cerīgā balstiņā.
Nekļūsti smieklīga! Hara pati sevi norāja un vēl vairāk saīgusi paātrināja soli.

Vieglā vēja brāzma iepūta tieši sejā. Hara nogurusi pievēra acis. Viņa dzirdēja troksni, kas radās cilvēka pēdām skarot brugēto laukumu. Yuki? Tomēr Hara juta, ka tā nav mazā māšele. Viņa neprata pārvietoties tā, lai izklausītos, ka nāktu... pieci cilvēki?!
Neatvērusi acis viņa apstājās. Ātra situācijas aplēse lika secināt, ka izredzes ir visai bēdīgas. Ieroču viņai nebija, tā pat arī nekāda veida bruņu. Un visu laiku mieru nedeva apjauta, ka viņi taču ir tikuši garām sargiem, kas skaitījās labākie, tūlīt pēc imperiālās sardzes.
Labi.
Hara atvēra acis un, par izbrīnu pati sev, tiešām ieraudzīja piecus melnā tērptus stāvus. Viņa bija ielenkta. Tomēr nešķita, ka tie grasās uzbrukt. Viens no tiem sakustējās un pastiepis uz priekšu kaut ko, kas atgādināja tīstokli.
Nebija verts liegties, ka Hara bija nobijusies un pirksti, kas apvijās ap tīstokli, nevaldāmi drebēja.
Uzmetusi tam paviršu skatienu, Hara jau gribēja roku noslaist, kad viņas skatienu saistīja zeltaini mirdzošais zīmogs. Tas bija Imperatora zīmogs! Sirds vēlējās izkāpt pa muti un ceļi pārvērsties vatē. Hara skatījās ar mēmi jautājošu skatienu uz melnajiem stāviem.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 23.07.2007 11:03

Fū pie sevis sacīja Haku, paskaļi nopūšoties. Vēl viena gara darba diena bija aizvadīta, pēdējais kroga apmeklētājs pavadīts un viss atkal bija pieklusis. Meitene uz mirkli apsēdās, lai atvilktu elpu, jo visu dienu viņa bija pavadījusi kājās. Pasēdējusi šādi pāris minūtes, meitene atkal ķērās pie darba, jo laiks negaidīja un viss bija jāsakārto un jānovāc, lai dotos gulēt un pēc pāris stundām celtos atkal, lai sāktu kārtējo darba dienu. Haku piegāja pie galdiņa un sāka no tā novākt šķīvjus, kad aiz sevis sadzirdēja klusu švīkstoņu. Nākamajā mirklī kroga ārdurvis, kuras gan jau bija aizdarītas, atvērās. Meitene noreaģēja zibenīgi- trauki tika nolikti atpakaļ uz galda un viņa bija pagriezusies pret ieeju, sagatavota visam. Sasprindzinājusi redzi, meitene manīja tikai ēnas kaktos, kuras sāka kustēties un kādu tumšu stāvu, kurš iegāja iekšā krogā. Es atvainojos sacīja Haku skaļā balsī Bet krogs jau ir slēgts!
Nākamajā mirklī meitene pamanīja vīrieša rokās bambusa dēlīšu tīstoklīti. Uz tā virsū bija imperatora zīmogs. Vīrietis apstājās apmēram desmit soļus no Haku un pasniedza tīstokli viņai. Meitene bija aizturējusi elpu gan bailēs gan nesaprašanā gan pārsteigumā. Ko gan tas viss nozīmēja? Viņa pasniedzās pēc tīstokļa nedaudz drebošu sirdi, taču sejā nekas nebija mainījies.
Kas tas ir? Haku pieklājīgi jautāja vīrietim.

Iesūtīja: NorthSee ; laiks: 23.07.2007 11:03

Miuzu bija nolēmusi atkal vingrināties. Viņaklusi ielavījās telpā un palūkojās visapkārt. Viņa zināja, kur stāv tēva ieroči, tādēļ tūliņ devās to atrašanās virzienā. Meitene palūkojās uz šķēpiem un zobeniem, kas rindojās pie istabas sienas, bet viņa nebija nķusi pēc šķiem ierčiem. Pasā telpas galā, dārgā audumā ietīts stāvēja tēva zobens. Meitene zināja, ja viņu pieķers, tad klāsies plāni. Kur nu vēl ja izmantots tika tēva zobens. Meitene jau noliecās, lai attītu saiī, kad kāda spēcīga roka viņu atrāva no tā un nosvieda uz telpas koka grīdas.
Ko tu iedomājies, skuķi! viņš kliedza un spēra soli meitenes virzienā, paceldams roku sitienam. Misuu iekliedzās un aiklāja seju ar rokām. Atskanēja klus svilpiens, vids n tad, kaut kas smagi atsitš pret grīdu. Misuzu atvera ais un praudzījās visriņķī. Tēvs gulēja zemē bez samaņas. Meitene veikli pierausās kājās un saspringti lūkojās visapkārt.
No tumsas iznira stāvs, kas tuvojās meitenei. Misuzu k'pās atpakaļ, bet atdūrās pret vēl vienu stāvu. Viņa bija ielenkta. Meitene straji apgriezās ap savu asi. Svešie bija pieci un izskatījās labi bruņoti. Misuzu nekustējās. Viens no stāviem pasniedza mitenei tītokli.
Misuzu to kārtīgi nopēīja. Uz tā bija Imperatōra zīmogs. Meitenes saspringums mazinājās. Tātad, baumas bija patiesas? Protams, meitene par tām bija dzirdējusi. Arī nojauta bija teikusi, ka kāds no viņas ģimenes stāsies Imperatōra kalpībā. Meitene vēlreiz pameta skatu uz savu tēvu. Viņš elpoja, tātad viņš nebija miris. Misuzu ievilka elpu.
Piedodiet, bet man šķiet, ka šai ziņai būtu jānonāk manu brāļu rokās. viņa savā maigajā balstiņā teicaun paūkojās acīs ziņnesi, kas bija devis viņai tīstokli.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 23.07.2007 12:35

Dzīve bija vienveidīga, vismaz pārsvarā. Kad sasniedz zināmu meistarības pakāpi, tad vairs šo vietvalžu, augsto kungu un pat armijas ģenerāļu uzdevumi neliekas bīstami, svarīgi un sarežģīti, bet gan viegli, muļķīgi un katram amatierim paveicami. Tas ir garlaicīgi, par laimi, atpūtas nami un sievietes glāsti ir patīkamāka alga par šo svarīgo vīru nicīgo pateicību, vai paša tukšo gandarījumu par šiem uzdevumiem.

Taču kādreiz atpūta tika pārtraukta, visrupjākajā kārtā.Leis bija piemīlīgā atpūtas namā, vienā no daudzajām zālēm un izbaudīja algu par savu darbu, kad kaut kas pēkšņi mainījās. Laipnās lēdijas un muzikantes aizbēga un atpūtas telpā ienāca tumši stāvi. Leja acīs tie bija prasmīgi kareivji, jo vairāk iespējams, ka viņa pašā arodā un mākslā. Zobens atradās trīs soļu attālumā un tas bija trīs soļus par daudz.
Bet tie nemeklēja viņa nāvi, jo viens deva zīmogpapīru ar imperatora zīmogu. Leja sirds sāka sisties straujāk, viņš sāka nojaust, kas tie varētu būt un juta prieku un bailes reizē. Saņēmies, lai izrādītu aukstasinību un cietu seju, Lejs pastiepa roku pēc papīra. Noglāstījis zīmogu, viņš to saplēsa un ne vārda neteicis vīriem, kas viņu vēroja, sāka lasīt dokumentu.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 23.07.2007 15:28

Kaars droši paņēma rokās tīstokli. Ar pirkstiem viegli pārbraucis pari zīmogam, cenšoties ar tausti atpazīt to, kas nebija viltojums, vīrietis centās atsaukt atmiņā to, kas būtu licis imperatoram un viņa vīriem, ieinteresēties par viņu Kaaru Li.
Zīmogs tika pārlauzts un tīstoklis atritināts. Betpirms lasīt, vīrietis paskatījās uz svešiniekiem un jautāja - Kas tas ir?Vai kāds uzaicinājums, vai sods par maniem agrākajiem darbiem?- Negaidot atbildi viņš uzmeta aci hieroglifiem, kas klāja pergametu - tas vēstīja par uzaicinājumu piebiedroties "tumšajai Dūrei". Izlasot Tīstoklī rakstīto, Kaaru uz mirkli pārņēma saviļņojums, bet ātri to nomainīja vienaldzības izteiksme.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 23.07.2007 18:23

Linesaijs - Pūķēns Sāra

Tīstokļa saturs ir aprakstīts ATD pavedienā, tēlam atliek tikai izlasīt tīstokli un doties ceļā!!!

Hara Emi Vana - Dvēselīte

Tīstokļa turētājs to palaida vaļa atstājot to Haras rokā, redzot viņas jautājošo skatienu, tīstokļa devējs teica
Imperators ir jūs izvēlējies, tur vis rakstīts Kamēr viņš runāja pār'jiečetri stāvi atkla ieslīdēja ēnās un bija prom, kad viņš beidza runāt arī tīstokļa devēs atmuguriski atkāpās un izgaisa tumsā.

Hakanaku Youhna(Haku) - Rowenny

Tīstokļa turētājs pakāpās uz priekšu un ielika tīstokli Haku rokā Tas ir ielūgums no imperatora, tur vis rakstīts Kamēr viņš runāja pārējie atkāpās un izgāja pa durvīm, pabeidzis sakāmo arī runātājs devās prom atmuguriski nenolaižot no meitenes acis, tuvodamies durvīm viņš vēl piebilda Atvainojiet profesionāla piesardzība un viņš pazuda tumšajā durvju ailē.

Misuzu - NorthSee

tistokļa devējs pakāpās tuvāk un pavilka uz leju sejas segu, tā bija sieviete, lai gan citādi paskatoties uz viņas augumu to uzreiz nevarēja pateikt tikai uzmanīgi ieskatotties. Imperators to sūtīja tev, neuzdrīksties apšaubīt viņa lēmumu Sieviete aizklāja seju un iespieda tīstokli meitenei rokās, pēc brīža jau visu sūtņi biaj izgaisuši tumsā.

Lei Vi Ku (Leis) - elesarels

Sūtņi redzot ka paskaidrojums nav vajadzīgs, pamāja viens otram un klusi pameta telpu. Pēc pāris mirkļiem jau varēja dzirdēt kā bordeļa darbinieces pienāk pie druvīm un klausās kas iekšā notiek, neviens pat nebīja pamanījis sūtņus aizejam, kāda no bordeļa meitenēm pat pavēra durvis šķirbā un ielūkojās iekšā.

Kaars Li - Noveau

Sūtņi pieņēmuši ka Kaars ir visu sapratis devās prom, un pēc bŗiža jau visi bija pagaisuši tumsā.
(soor par niecīgo aprakstu bet laia limits šobrīd spiež)

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 23.07.2007 22:22

Suzuki, nedaudz nolamājās, ka viņam neizdevās uzbrukums, bet vislielāko nelaimi viņam sagādāja tas, ka viņš tika ielenkts. Izvilcis laukā abus savus zobenus, Suzuki gaidīja kurš no stāviem klups pirmais virsū, bet tad vīrieša acs noķēra pasniegto tīstokli. Ielicis garo zobenu makstī, Suzuki strauji sagrāba tīstokli un atvēris to, kārtīgi izlasīja. Paskatījies uz klātesošajiem, Šuns piekrītoši pamāja ar galvu un sarullēji tīstokli, ielika to pie savas jostas.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 23.07.2007 23:00

Šun Suzuki - Ilivarrs

Arī tīstokļa sniedzejs piekrītoši pamāja un uzlēca atpakaļ zirgā, pārējie aplencēji klusu ieslīdēja atpakaļ ceļmalas krūmos, ta ka pat zari nepalocijās, tīstokļa sniedzējs pamāja un aizauļoja, tālūmā varēja manīt ka viņam drīzvienpievienojas četri pārējie.

Visiem!!!

Tātad visi pašreizējie dalībnieki ir iesūtījuši savu atbildes reakciju, jūs dodaties ceļā un laicīgi nokļūstat paredzētajā vietā.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 24.07.2007 09:01

Ēna aprija pēdējā ziņneša papēžus.
Hara palika stāvot ar izstieptu roku, kurā liegi gulēja tīstoklis. Viņai bija bail pakustēties. Ja nu tas viss izrādās maldi? Ja nu aina pagaista līdzko viņa sakustās? Tomēr sirds dega vēlmē ātrāk doties turp. Imperators ir jūs izvēlējies, tur vis rakstīts ... Tas skanēja kā mūzika. Viņu pat neinteresēja, kas tieši rakstīts tīstoklī - galvenā bija apziņa, ka viņa ir vajadzīga Imperatoram.
Kailām pēdām Hara lavījās uz savu istabu. Bija nepieciešamas divas somas - vienā viņa salika apgērbu, otrā nedaudz ēdiena un ceļam nepieciešamās lietas - nazi, virvi, kastīti ar bultu uzgaļiem, maisiņu naudas. Vēl bija jāuzraksta vēstule vecākiem:

Nemeklējiet mani ne šeit, ne citur. Es dodos piepildīt savu likteni.
Mūžam mīlēšu jūs un māsas.


Ejot garām vecāku guļamistabai, viņa nometās ceļos un piespieda pieri pie zemes. Pirms piecelšanās, Hara vēl paslidināja vēstulīti zem durvīm. Ejot garām māsu istabai, viņa apstājās. Smaga nopūta izlauzās no jaunās sievietes krūtīm. Viņa turpināja ceļu uz zāli.
Zobens, loks un maks ar bultām. Haras pirksti viegli pārslīdēja tēva treniņu zobenam.
Atvērusi staļļa durvis, viņa klusi ieslīdēja iekšā un devās pie Upes. Melnā ķēve iebubinājās.
Tikai klusu. Mēs taču negribam pamodināt visu sardzi, vai ne? Meitene čukstēja, iedodot Upei cukura graudiņu. Ķēve tika ātri apseglota, rezerves jostas, apauši, trenze un pavadas iestūķētas somā.
Uzkāpusi zirgā, Hara jāja uz ziemeļu izeju. Tur sardze vienmēr bija mazliet neuzmanīgāka. Piejājusi pie vārta, viņa ar nožēlu secināja, ka sardzē tomēr kāds stāv. Jauns kareivis, tikko 17 gadus vecs, miegains stutēja sienu, bet izdzirdējis zirga pakavu skrapstoņu, zibenīgi izslējās un skarbā balsī uzkliedza:
Stāt! Nekusties! Saki, kas esi!
Iekliedzies vēl reizi un šī būs pēdējā nakts tavā dzīvē.
Kundze... - jauneklis pārbijies izdvesa un nokritis ceļos piesita pieri pret zemi.
Netūļājies un atver vārtus. Hara viņam pavēlēja. Jauneklis nekavējoties metās pie vārtiem un tos atdarīja. Izjājusi cauri arkai Hara apstājās un pagriezās:
Es tev aizliedzu jel ko izpaust par šo nakti, cik ilgi vien vari. Bet, ja tevi spīdzina, saki, ka es tevi draudēju nogalināt, ja neizlaidīsi mani. Mirkli klusējusi, Hara uzmeta skatienu tēva mājai un apgriezusi zirgu, lika tam auļot austrumu virzienā.

Nakts vēsais gaiss glāstīja ādu zem apgērbu kārtas. Vīriešu drēbes bija tikai aizsegs.
Imperatora! Es jau nāku!

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 24.07.2007 10:10

Lei Vi Ku uzmanīgi lasīja tekstu. Tas bija tas. Uzaicinājums. Tagad viņš vairs nebūs viens no labākajiem, nē. Tagad viņš, Lei Vi Ku, būs pats labākais, elite! Kalpos paša Imperatora priekšā!
Kad Leis atkal pacēla acis, tumšie vīri jau bija prom. Meistarīgi, ja ņem vērā, ka viņš tos nepamanīja aizejam. leis strauji piecēlā, rakstu rulli paslēpa savās drēbēs, paņēma zobenu un devās uz ģerbtuvēm. Meitenes,kas bija aiz durvīm atkāpās, kad Leijs tās atvēra.
"Dodos prom. Nekavējoties!" jaunais karotājs paziņoja un nometa pāris monētas uz grīdas. Tagad sieviešu glāsti vair snebija svarīgi, šīs rakstu rullis bija daudz labāka dāvana un alga.

Ja pavisam drīz Lei Vi Ku, sava ātrā zirga mugurā, devās uz tiksānās vietu, kur viņa liktenis mainīsies uz visiem laikiem. ne par ko viņš nebēdāja. Saviem radiem viņš bija miris un svešinieks, tāpēc radu viņam nebija. Viņš nevienu nemīlēja, tāpēc nebija arī saišu, kas varētu kavēt doties pretī mērķim. Viņš nebijās nāves un ciešanu. Viņš tiks iekšā Tumšajā Dūrē!

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 24.07.2007 10:19

Šun Suzuki noskatījās, kā visi aiziet prom un noskatījies, kā jātnieks aizjāj prom, nosmīnēja un pie sevis noprātoja.
-Vismaz varēja mani paņemt līdzi.-
Ielicis savu īso zobenu makstī, Suzuki sāka iet uz tikšanos vietu, bet pa ceļam viņš redzēja nelielu dīķīti, pie kura piegāja sev notīrīt seju, izrādījās, ka dīķītis bija diezgan tīrs, tādēļ Suzuki pie reizes padzērās ūdeni. Noslaucījis muti, vīrietis piecēlās un devās tālāk...

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 24.07.2007 16:12

Haku nenolaida no aizejošajiem stāviem ne acu. Meitene bija uzmanīga pret viņiem, tāpat kā viņi pret meiteni un tas viņai patika. Tasn ozīmēja vienu- šie cilvēki nenovērtē viņu par zemu, kā to parasti paguva izdarīt lielākā daļa. Palūkojusies uz tīstokli savās rokās, meitene ievilka dziļu elpu un apsēdās pie tuvējā galdiņa un lēnām sāka raisīt to vaļā, lai palūkotos, ko tad imperators būs uzrakstījis.

Iesūtīja: NorthSee ; laiks: 24.07.2007 20:29

Misuzu nedaudz apmulsusi un viena stāvēja istabā, veroties pretējā istabas sienā. Ja vēstule bija domāta viņai, tad tas nenozīmēja, ka arī brāļi tādas nav saņēmuši. Meitene beidzot lēni pagrieza galvu un nogrozīja pirkstos tīstokli. Pirksti pārslīdēja pār Imperatora zīmogu. Tad viņa pavērās uz istabu un zemē guļošo tēvu. Tikai pēc mirkļa meitene pagriezās un piegāja tuvāk logam, lai izlasītu vēstījumu.
Ko viņi vēlējās? Kādēļ Imperatōrs sūtītu man ko tādu? Ko es esmu izdarījusi? Misuzu saspringti domāja un atvēra tīstokli. Meitenes acis lēni slīdēja pār rakstu zīmēm, tverot ik vārdu. Tikai, kad viņa bija pārlasījusi vēstuli trešo reizi, meitene pacēla acis un pavērās tālumā. Viņa nespēja noticēt.
Meitene veikli apsviedās apkārt un vēlreiz paraudzījās uz istabu. Nebija šaubu, ka viņai bija jādodas ceļā. Viņa negribēja runāt ar tēvu, nevēlējās redzēt vecākos brāļus. Viņa vēlējās tikai runāt ar māti un savu jaunāko brāli pirms aiziešanas. Viegliem, nedzirdamiem soļiem Misuzu izmetās no telpas un steidzās savākt nepieciešamās mantas. Pēc pāris minūtēm viņa jau bija savu brāļu guļamtelpā. Meitene spēra vieglus soļus pāri istabai, jo brāļa guļvieta atradās tālākajā istabas galā. Viņa uzmanīgi pietupās un uzmodināja brāli.
Es dodos prom. viņa klusi minēja un pavērās apkārt. Vecākie brāļi gulēja.
Ko? Kādēļ? Un kādēļ tev mugurā ir manas drēbes? viņš jautāja. Patiesi. Meitenei mugurā bija brāļa drēbes. Tās bija tikai nedaudz par lielu, jo viņas brālis un viņa pati bija līdzīgām ķermeņa aprisēm.
Man nav daudz laika, lai paskaidrotu. Cik noprotu tu neko par to nezini, vai ne?
Par ko tu runā, Misuzu, kas notiek! iesaucās brālis.
Ciet klusu! Es aizeju un saprotu, ka varu arī neatgriezties. Tev nav jāzina, kurp un kādēļ es dodos prom, bet tev tikai jāsaprot, ka tas nav bez iemesla. Es nemodināju māti, bet tev jāapsola, ka nomierināsi viņu, kad viņa sapratīs, ka esmu prom. Tad...
Nē! viņš pārtrauca. Tu tūliņ pat paskaidro, kas notiek, vai arī es tevi nekur nelaidīšu!
Misuzu nopūtās un turpināja: Dažreiz der ieklausīties baumās.
Meitene uzspieda skūpstu uz puiša vaiga un pēc sekundes viņa jau bija nozudusi brāļa skatienam, atstājot viņu savā guļvietā pavisam apstulbušu.

Pēc mirkļa Misuzu iesoļoja stallī. Tur jau viņu gaidīja Lea, viņas ķēve, kurai jau bija uzlikti iemaukti. Viņa nepacietīgi mīņājās savā sprostā. Lea bija brūnas krāsas zirgs ar melnām krēpēm. Pārējie zirgi nolaiduši galvas stāvēja miegā. Meitene klusi attaisīja vārtiņus un izlaida ķēvi ejā. Tā klusi nosprauslāja un piedūra purnu pie saimnieces pleca. Misuzu nomierināja zirgu un paņēma grožus savās rokās, vezdama ķēvi ārā no staļļa. Misuzu vēl palūkojās uz savā mājām. Nedaudz kremta neatvadīšanās no mātes, bet viņa zināja, ka brālis par to parūpēsies. Viņa nopūtās un iedomājas par tēva reakciju, kad viņš pamodīsies. Viņš par to neko neuzzinās. Neko neuzzinās, ka viņa meita, kuru viņš strostējis visu mūžu ir izraudzīta kā kandidāte, lai stātos Tumšās dūres rindās. Ja nu vienīgi brālis, ja nu vienīgi viņš sapratīs, par ko runāja Misuzu, un pavēstīs par to brāļiem, tēvam un mātei. Meitene pasmaidīja. Viņa vēlējās redzēt brāļu reakciju, kad viņi uzzinātu...
Lea atkal nosprauslāja. Misuzu papliķēja zirgam pa skaustu un pārmeta seglu somu pāri zirga mugurai un piesprādzēja to pie segliem. Tad Misuzu uzlēca zirgam mugurā.
Viņa vēl uzmeta skatu savām mājām un paskubināja ķēvi. Prātu nelika doma par to, ka viņa varētu neatgriezties. Viņa tikai dziļi ievilka elpu un centās par to nedomāt. Viņa vēlējās sevi pierādīt. Viņa vēlējās aizbēgt no ikdienas. Viņa to vēlējās. Zirgs sāka lēkšot un drīz tas pazuda aiz ceļa līkuma, ienirstot tumsā.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 25.07.2007 13:25

Noteiktajā 25 janvāra dienā Shanxi provinces galvaspilsētā kur dzīvoja pārvaldnieks valdīja klusums un miers, citkārt pilsētā valdzīja rosīga tirdzniecība un vis cits kas pienākas kārtīgai pilsētai, taču šoreiz vienīgais kas ielās notika bija nekas, ja neskaita neskaitāmos karavīrus kas stāvēja gar ceļiem uz pārvaldnieka pili un tieši līdz zālei kurā pieņēma viesus.
Xianas pilsētai tas bija kaukas neparasts, pārvaldnieks bija pavēlējis visem palikt mājās vai pamest pilsētu šajā dienā, dažuviet pa māju logiem vien varēja manīt ka kāds ziņkārīgais palūr kas notiek, vienīgais iedzīvotāju izskaidrojums šķiet bija tas ka pilsētā ierodas pats imperators, taču tā nebija, aptuveni dienvidū tieši kad sāka snigt viegls sniedziņš pie apvāršņa parādījās pirmie viesi.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 25.07.2007 16:52

Lei Vi Ku bija jāceļo vairāk kā piecsimti kilometri no valsts dienvidiem, kur viņš bija bijis, taču viņam izdevās paspēt laikā. Ziemas dienā, kad sāka nadaudz snigt, Leijs ieraudzīja Xianas pilsētu un devās turp.
Tukšās ielas viņu pārsteidza un mulsināja. Lejam nepatika, ka neviena nav, jo viņš labprātāk pazustu pūlī. Taču no otras puses, neviens netraucēja viņam jāt pa galveno ielu Vējkāja mugurā. Karavīri Lejam nepatika vēl vairāk. Viņš jutās kā mērķis, tomēr pieņēma, ka bez tā nevar iztikt. lai gan kur ir izdaudzinātā Tumšās Dūres slepenība un noslēpumainība? Tas viss likās tik... atklāti, it kā pārvaldnieks gaidītu pašu Imperatoru!
Kad Lejs beidzot nonāca vietvalža pils priekšā, viņš noskatīja plaši atvērtos vārtus un klusējošos kareivjus. Lejs pārdomāja, vai tiešām viņam jādodas iekšā, jo tad atpakaļceļa vairs nebūs.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 25.07.2007 18:31

Suzuki bija veicis tālu ceļu ar kājām, jo izskatījās, ka nebija neviena ko varētu pa ceļam aplaupīt, lai dabūtu vismaz kādu zirgu, tādēļ vīrietim nācās paļauties uz savām kājām. Kādu laiku atpakaļ jau sniegs uzsniga, kas nebija diez ko patīka Suzuki, bet dzīve jau nav rožu dārzs. Nonācis pie Xianas pilsētas, Suzuki neko daudz nedomādams gāja iekšā pilsētā. Vīrietis ar aizdomīgu acu skatienu vēroja apkārtni, nebija praktiski neviena dvēsele uz ielām, izņemot tikai sargus, kas īsti Suzuki nepatika, cerams, ka nevienu viņš nav bijis saticis iepriekš. Nopūties, vīrietis turpināja ceļu.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 25.07.2007 21:56

Gan Zao lēnām un bez skaņas slīdēja pa Xianas ielām, galvenokārt izvēlēdamies šķērsielas, lai izvairītos no tiem pāris acu skatieniem, kas viņu pavadītu, ja viņš pastaigātos pa galveno ielu. Ziņneši viņu mazliet izbrīnīja ne gluži piemērotākajā laikā. Sastrīdējies ar savu draudzeni, viņš nikns metās ārā pa durvīm, kad uzskrēja viņiem virsū. Vēlme viņus nogalināt tika knapi apslāpēta, tādēļ aukstie skatieni un izturēšanās cerams paliks tikai viņu starpā. Tuvodamies galamērķim, sargu daudzums kļuva gandrīz nepanesams, tādēļ Zao sakārtoja ieročus un nolika tos pat mazliet tālākā vietā. Tā, lai tik ātri tos nevarētu pamanīt. Sniegs smarža piepildīja gaisu un viņš atkal atcerējās jaunību, lai gan tagad arī īpaši vecs nebija. Bažas par šo pasākumu viņu nepameta vēl arvien, bet vismaz tagad vairs atpakaļ griezties nevarēs... Un viņš turpināja ceļu, esot tikai pāris desmitu metru no galapunkta.

Iesūtīja: NorthSee ; laiks: 25.07.2007 22:09

Misuzu iesoļoja pilsētā. Ielas bija pavisam tukšas, ja neskaita mierīgi stāvošos sargus. Ielu pipildīja viņas klusie soī un ķēves pakavu dipoņa. Viņa bija saņēmusi rokās grožus un soļoja blakus savam zirgam. Ik pa laikm meitene pameta skatu visapkārt. Bija pavisam neomulīga sajūta. Tieši šobrīd gribējās griezties atpakaļ, bēgt. Gribējās atgriezties mājās. Meitene nopūtās un paklapej zirgam pa skaustu. Lea klusi nosprauslāja un pameta ar galvu. Misuzu teica paldies, ka vismaz Lea bija ar viņu, viņa nejutās viena.
Meitene pameta skatu uz seglu somu, kurā atradās dunču komplekts, tīstoklis un ēdiens. Meitene apspied vēlmi pārbaudīt tīstlī rakstīto. Vai tiešām viņai bija jāatrodas šeit? Sieviete t'bija teikusi. Misuzu atkal nopūtās un pagriezās kādā ielā. Viņa nebija vienīgā, kas ieradās šeit. Misuzu ieraudzīja vēl kādu stāvu, taču nevēlējās ielaisties sarunās.
Meitenes pirksti pārlīdēja pār vēdekļiem, kas atradās az jostas. Loks un bultas bija uz misuzu muguras. Vēlreiz nopūtusies, viņa lēni devās uz sava galamērķa pusi.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 26.07.2007 08:17

Jo tuvāk nāca Xianas pilsēta, jo satrauktāk pukstēja Haras sirds. Tas bija tuvu. Tas bija pavisam tuvu.
Viņa bija jājusi jau vairākas dienas, bet nogurumu nejuta. Arī zirgs bija atpūties. Tāpēc, līdzko pie apvāršņa parādījās pilsētas aprises, Hara dzina zirgu auļos. Viņa neapstājās arī pie vārtiem, kas bija plaši atvērti. Viņa vispār nemanīja neko sev apkārt un ļāva Upei sevi nest. Ķēve apstājās pati. Meitene atjēgusies satrūkās - viņa atradās laukumā, ko ielenca kareivji. Priekšā stāvēja vēl kāds zirgs, ko turēja jauneklis.
Hara apmulsusi pavērās apkārt. Sragi. Visur sargi. Bet par ko gan viņa brīnās?! Tas ir tikai logiski.
Prieks, kā apracis strazds, ietriecās apziņā un Hara nespēja apvaldīt sajūsmu - viņa iesmējās. Beidzot! Beidzot!!!
Viņa noslīdēja no zirga un par pateicību iedeva tam gabaliņu cukura.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.07.2007 14:41

Haku ilgi nebija kavējusies. Pēc ziņas izlasīšanas un apsvēršanas, meitene bija sakravājusi mantas un, atstājot saviem radiņiem un draugiem zīmīti, ka dodas tālā ceļā (viņa gan neminēja uz kurieni), Haku vēlā vakarā stundā, lai neviens viņu nemanītu, klusi devās prom. Meitene mēroja ļoti garu ceļa gabalu ļoti īsā laikā, kā jau bija mācīts. Viņa ceļoja naktīs, bet dienās paslēpās kaut kur, lai nosnaustos. Xianas pilsētu Haku sasniedza, būdama tikai nedaudz nogurusi. Meitene savā laikā, galu galā, bija izgājusi cauri dažādām lietām. Esmu klāt! Haku ar smaidu sejā sacīja, ienākot pilsētā.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 26.07.2007 19:29

Pie katra no tiem kas jau bija ieradies pienāca kāds kareivis kas bija iznācis no ierindas, tas pazemīgi nolieca galvu un ar roku norādīdams virzienu teica Pārvaldnieks jūs gaida viesu uzņemšanas zālē pilī. to pateicis kareivis atkāpās atpakaļ ierindā.
Zālēs vārti uz kuru ceļu norādīja kareivji bija aizvērti taču pie tiem stāvēja pāris kareivju kas tos atvēra katram kas tuvojās. Ieejot zālē varēja redzēt pārvaldnieku kurš tālākajā telpas galā sēdēja pie galda un ēda.
Telpa bija grezna taču krēslaina sienas un stūri bija tumši taču telpas centru apgaismoja griestu lampas.

Pats pārvaldnieks bija aptuveni sešdesmit gadus vecs vīrs ar īsu sirmu bārdu un diezgan neizteiksmīgu seju.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 27.07.2007 08:29

Harai nebija jāsaka divreiz. Nodevusi Upes pavadu kāda jauka izskata jaunekļa rokās, viņa devās uz atvērtajiem vārtiem. Meitenei bija jātur sevi rokās un jāsavaldās, lai nemestos skriet. Pacilātība un satraukums, jaukdamies viens ar otru, kūsāja kā uz uguns piemirst tējas katliņš.
Ieejot pa vārtiem, Haru pārņēma sajūta, ka viņa jau reiz šeit ir bijusi. Un kāds gan tur brīnums - tā pilnīgi noteikti ir bijusi kāda no vizītēm kopā ar gimeni.
Pamanījusi telpas tālākajā galā sēdošo stāvu, viņa nojauta, ka tam ir jābūt Pārvaldniekam. Hara nometās ceļos un piespieda pieri pie paklāja.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 27.07.2007 10:17

Lei Vi Ku redzēja, ka, lai arī pils aizsargmūra vārti ir vaļā, pašas pils vārti bija ciet. Kamēr viņš domāja, ko tagad darīt, viens no kareivjiem norādija uz aizvērtajiem vārtiem. Leis vēl vilcinājās doties turp, taču pamanījis kādu meiteni, kas ģērbusies kā kareive. Leijs pagāja malā un redzēja, kā šī savādā meitene ieiet pa galvenajiem vārtiem un viņai tiek atvērti pils zāles vārti. vai viņa arī ir uzaicināta?
Lejs nolēma nekavēties. Viņš lika vienam no kareivjiem pieskatīt savu zirgu un devās iekšā pa atvērtajiem vārtiem. Nonācis, pie zāles durvīm, tās atvērās viņa priekšā tāpat kā tai meitenei.
kad leis iegāja iekšā, viņš redzēja tumšu telpu, kurā nekā nebija, ja neskaita pavecu cienījamu vīru, kurš bija šīs pils saimnieks un provinces pārvaldnieks. Un šis pārvaldnieks, kā redzēja Leis, diezgan nepieklājīgi ēda, saņemot viesus. Etiķete un pieklājība netiek ievērota... Arī meiteni Leis pamanīja, viņa bija nometusies tepat pie durvīm ceļos un zemojās pārvaldniekam, kā pasām Imperatoram.
Leis pasmīnēja par viņu, viņš pats devās tuvāk pārvaldniekam un noliecās, tā parādot godu. Cilvēks, kurš ēda uzņemot viesus, nebija pelnījis vairāk cieņas.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 27.07.2007 14:57

pārvaldnieks redzot ienākam pirmos viesus nedaudz teatrāli iztrūkās un noslaucīja muti salvetē, viņš piecēlās un plati pasmaidīja Saveicināti, esmu Shanxi provinces pārvaldnieks Sings Čims. Atvainojiet 'bet es jūs gaidu visu dienu un gluži bez maltītes neiztikt kā man tā jums, esiet laipni aicināti man piebiedroties pārvaldnieks norādīja uz krēsliem kas stāvēja pie galda ar ēdieniem jūs pēc garā ceļa droši vien esat noguruši un izsalkuši, varat neuztraukties pārbaudījumi vēl nav sākušies un šis nav viens no tiem, papriekšu jāsagaida visi pārējie pārvaldnieks atkal plati pasmaidīja un velreiz norādīdams uz krēsliem pats apsēdās savā krēslā kurš protams bija lielāks un greznāks par pārējiem.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 27.07.2007 17:09

(OCC: Pārdomas par sēdēšanu sk. ATD)

"Mans vārds ir Lei. Viss pārējais ir nogrimis aizmirstībā." Lei Vi Ku vēlraiz paklanījās pārvaldniekam. Savu ģimenes vārdu viņš vēl nevienam nebija atklājis. "Ja jums ir nepieciešamība, tad varat mani dēvēt par Lei Na Tanu, kas nozīmē Leis Kalnu Ērglis." viņš paziņoja un notupās uz krēsla kas atradās galda malā, nostāk no centra, kur sēdēja pārvaldnieks. Leis nealka uzmanības. Viņš arī nebija izsalcis, taču neko neēst būtu nepieklājīgi, tāpēc paņēma nedaudz rīsu un zivis. Dzert viņš tagad netaisījās, jo pārbaudījumos jābūt pie pilnas saprašanas.
Leis neuzticējās pārvaldniekam, ka šis nebūs pārbaudījums. Viņš bija gatavs jebkam un ar acu kaktiņu vēroja meiteni pie durvīm un visus pārējos, kuriem drīzumā bija jāierodas pēc pārvaldnieka vārdiem.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 27.07.2007 21:28

Haku pamāja un devās uz zāli, par kuru bija minējis kareivis. Meitene iegāja pa vārtiem, kurus viņai atvēra un aplūkoja telpu. Tā bija ļoti grezna, kā jau tādiem kungiem pienākas. Meitene īpaši tuvu pārvaldniekam negāja, jo nezināja, vai viņš to neuztvers par nepieklājību. Savā vēl pietiekami īsajā mūžā meitenei nebija nācies satikt daudz pārvaldniekus. Haku redzēja, ka vīrietis ēd un sacīja Labu apetīti!

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 27.07.2007 21:56

Zao mazliet izbrīnīja tas, ka viss pils laukums bija pilnīgā mierā. Kad pie viņa pienāca kareivis, viņš jau domāja, ka nonācis ne tur, vai arī ticis neganti izjokots. Bet, kad kareivis vien aizsūtīja viņu tālāk, Zao klusēdams sāka iet. Zālē viņš nebija pirmais, bet bija ieradies pietiekami ātri, lai dzirdētu Singa Čima uzrunu. Mani sauc Zao... viņš klusām pateica pēc Lei uzrunas pārvaldniekam. Ieņēmis vietu pretim Lei, viņš viegli paklanīja galvu. Cieņas izrādīšana. Gan Zao nebija ļoti izsalcis, bet zināja, ka neēdot izrādītu necieņu un rupju iespaidu par sevi viņš paņēma šķīvīti un paņēma nedaudz rīsa bumbiņu un vēl pāris augļu gabaliņus...

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 27.07.2007 22:20

Pŗavaldnieks tikai plati smaidīja un viegli palocījās katram atnākušajam Ļoti labi, ļoti labi arvien vairāk, bet tomēr vēl visi nav šeit Pārvaldnieks palūkojās uz Haku Un labu apetīti arī jums Hakanaku, esat laipni aicināta arī jūs ko iekost pēc garā ceļa pārvaladnieks velreiz norādīja uz dažādajiem ēdieniem uz galda jums man jāatvaino par pieticīgo ēdienu nebīju gaidījis jūs ierodamies tieši šobrīd, drīz atnesīs vēl tāpēc nekautrējieties ēdiet Pārvaldnieks smaidīja un viņa tonis liecināja par velmi izdabāt, pielabināties galu galā viņa priekšā stāvēja daļa no potenciālajiem slepkavām kas viņa dzīvību nākotnē varētu pārtraukt vieglāk kā pacelt zupas karoti!! smile.gif))

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 28.07.2007 00:00

Kaars Li iegāja pilsētā cauri galvenajiem vārtiem. Viņš novērtēja pilsētas sardzi. Tā nenoliedzami bija labāk ekipēta un sagatavota, salīdzinot ar viņa iepriekšējo darba vietu, kuru viņš pameta pirms neilga laika, pasakoties sardzes vadītājam par sniegto iespēju palīdzēt, bet viņam tagad jādodoties prom, jo viņu gaida citi izaicinājumi.
Tā Kaars klusi bija pametis sev bijušo aiz muguras un nu tikpat klusi pielavījies savai nākotnei.
Šķersojis vairākas ielas un ieliņas vīrietis nonāca savā gala mērķī. Sarga norādījumus uzkalusot, Kaars Li droši devās tālāk pārvaldnieka miteklī uz viesu uzņemšanas zāli. Ceļā, katram gadījumam, tika papētītas telpas - kur kas atradās, kādas durvis un logi, kādi un cik sargi. Tas tā, tikai katram gadījumam - drošībai.
Kaars iesoļoja zālē, kur jau priekšā bija daži cilvēki, kas laikam arī bija uzaicināti uz lielās iespējas uz labāku nākotni izpildi. Vīrietis cieņpilni paklanījās pārvaldniekam - Esiet sveicināts, nama saimniek, esmu Kaars Li.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 28.07.2007 09:41

Pārvaldnieks atkal viegli salēcās Lieliski jau pieci ir klāt, lūdzu pie galda noteikti esat izsalcis pēc garā ceļa škiet ka neviens no iepriekš klātesošajiem nebīja pamanījis ka pārvaldnieks zināja Haku vārdu vēl pirms viņa bija ar sevi iepazīstinājusi Un es esmu Shanxi provinces pārvaldnieks Sings Čims

Iesūtīja: NorthSee ; laiks: 28.07.2007 11:14

Misuzu nedaudz apstulbusi stāvēja, vērdamās, kā pirms viņas namā iesoļoja vairāki cilvēki. Meitene paskatījās uz savu ķēvi un papliķēja tai pa skaustu, pasmaidīja un noņēma seglu somu. Tad viņa spaniedza pavadu sargam, cerēdama, ka par zirgu labi parūpēsies. Meitene nopūtās, pārmeta seglu somu sev pār plecu un lēniem soļiem devās norādītajā virzienā.
Meitene klusiem soļiem ienāca telpā tieši tad, kad pārvaldnieks nosauca savu vārdu. Misuzu nolieca galvu un paklanījās pārvaldnieka priekšā. Meitene bija nostājusies blakus Kaaram Li.
Nolaidusi galvu meitene noteica : Mans vārds ir Misuzu, nama saimniek. Meitene nespēja iezlemt, vai piebilst par Imperatōra ziņu, taču viņa tomēr klusēja par to un pacēla galvu, lai nopētītu klātesošos un provinces pārvaldnieku. Sirds sitās strauji, satraukums ņēma virsroku. Meitenes rokas viegli trīcēja, taču viņā centās to neizrādīt. Misuzu nopētīja labi klāto galdu. Pirms iejāšanas pilsētā, meitene jau bija ieturējusi maltīti. Tikai malks ūdens nenāktu par skādi. viņa nodomāja un atkal pievērsās pils pārvaldniekam.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 28.07.2007 11:35

Haku par pārvaldnieka uzaicinājumu paklanījās dziļi un godbījigi un lēnā solī pietuvojās galdam. Viņa bija ļoti labi pamanījusi, ka vīrietis zināja meitenes vārdu vēl pirms viņa bija spējusi bilst to, tomēr pieklājība un pazemība liedza viņai izturēties slikti un meitene, apsēdusies pie galda, nesāka ēst, bet gan vēlreiz paklanījās un sacīja Priecājos būt šeit un liels paldies par uzaicinājumu pie galda. un tikai tad, pateikusies par ēdienu jau tiem gariem un dieviem, kuriem ticēja, meitene sāka lēnām ēst. Kā gan viņš zināja manu vārdu, pirms es to biju paspējusi pateikt? To man noteikti vēlāk jānoskaidro Haku pie sevis nodomāja.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 28.07.2007 11:56

Hara pie galda devās reizē ar pirmajiem. Bet viņa klusēja. Tlā ceļa nogurums sāka pārņemt ķermeni. Un tomēr bija jāstādās priekšā. Nogaidījusi mirkli, ka ap galdu sēdošie bija apklusuši, viņa klusi iesāka.
Lai jūsu slava aug augumā, kā jūsu bagātīgie rīsa laiki. Cienītais kungs, man vārds ir Hara, vismaz priekš pārējiem, bet domāju, ka jūs pazīstat manu tēvu. Un šī iemesla dēļ, es vēlētos, lai jūs man izrādāt žēlastību un nezipaužat manu dzimtas vārdu un neliekat man viņu nosaukt skaļi.
Ar pēdējiem vārdiem Haras balss noslāpa pavisam. teiktais bija domāts tikai Pārvaldniekam, kam, par laimi, Hara sēdēja no visiem vistuvāk.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 28.07.2007 19:27

Suzuki ar neuzticīgu skatienu nolūkoja sargu un paskatījies uz kuru pusi ir jādodas, viņš pagriezās un devās tālāk. Iziedams cauri vārtiem, vīrietis bez nekādas steigas devās uz zāli. Suzuki zirgaste bia izjukusi un mati bija kā bardaks, lai gan kopsummā vīrietis neizskatījās ļoti tīrs, bet ko jūs gribiet no tik gara ceļojuma ar kājām. Acīs varēja redzēt nogurumu un pats Suzuki aiz izsalkuma bija nedaudz notievējis. Pienācis pie galda un pie pārējiem, viņš izstiepies, dziļi paklanījās pārvaldniekam un gaidīja, kad viņu aicinās pie galda.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 28.07.2007 20:33

OCC: Daļa vēl neposto tapēc atļaušos rakstīt tā ka arī pārējiei ierodas pie pārvaldnieka, lai spēle nestāv uz vietas.

Pa durvīm ienāca pedējie trīs no uzaicinātajiem un visi desmit beidzot bija zālē. Vārti aiz ienācējiem tika aizvērti lai nedzesētu telpas, galugalā sniga un ārā bija kļuvis diezgan auksts.
Pārvaldnieks nopētīja visus kas vēl nebija sēdušies pie galda un uzrunāja arī viņus joprojām plati smaidot
lūdzu sēdieties pie galda ieturiet maltīti, un tad varēsim sākt pārvaldnieks palūkojās uz Haru protams , protams jaunkundz pret jūsu gribu neko neizpaudīšu, tācu gan jau jūs ar laiku sapratīsiet ka šeit nav neviena kuram nevarētu uzticēties pārvaldnieks atkal pievērsās jaunatnācējiem Esmu Shanxi provinces pārvaldnieks Sings Čims, ar sevi iepazīstināt nav nepieciešams man jūsu vārdi ir zināmi kā arī tas kas tālāk notiks smaids no pārvaldnieka lūpām izdzisa es arī reiz piedzīvoju tieši to pašu ko jums vēl nāksies piedzivot tobrīd zālē no sānu ieejas iesteidzās aptuveni desmit kalpu tie atnesa velvienu greznu krēslu, greznāku nekā pārvaldniekam, kā arī atsevišķu galdu uz kura tūlīt tika sakrauti dažādi ēdieni sudraba un zelta traukos. pārvaldnieks šķita pārsteigts tik ļoti laicīgi, biju gaidījis viņu nedaudz vēlāk Pārvaldnieks ar vieglu smīniņu paraudzījās uz uzaicinātajiem Imperators tuvojas pilsētai, nedomājāt taču ka šāda apsardze tika izlikta jums par godu

Iesūtīja: Dvēseļu marionete ; laiks: 29.07.2007 00:21

Atdevis Namu vienam no ierindniekiem Kazu iegaaja noraadiitajaa zaalee ar nelielu nokaveeshanos. Otori klana kungs silti odereeetajaa ziida teerpaa apseedaas kreeslaa, uz mirkli noraustiijis vaiga muskuli deelj ne iipashi rotaataa kreesla arii apseedaas. Kazu paskatiijaas uz paarvaldnieku un vielgi, tachu ietureeti pamaajis ar galvu uz shkjiivja uzlika nelielu daudzumu eediena. Klusums shalca viiriesha ausiis.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 30.07.2007 10:12

Hara bija bezgala pateicīga Pārvaldniekam par viņai izrādīto žēlsirdību. Noliekusi galvu pār šķīvi viņa klusi ēda, līdz brīdim, kad Pārvaldnieks atkal ierunājās. Vārdi slīdēja gar ausīm ka pavasara vējš, taču izdzirdusi pieminam Imperatora vārdu, Hara sastinga. Viņā sastinga pilnīgi viss. Tikai uz mirkli. Sirds izlaida vienu pukstu un turpināja dunēt vienmērīgā, lēnā ritmā. Arī roka nodrebēja tikai tik mazliet, ka to būtu pamanījis tikai ārkārtīgi acīgs cilvēks.
Un tikai domas virpuļoja un griezās trakā dejā.
Imperators... šeit. Tik... ļoti.
Klusi. Klusi. Visam ir jāpaliek klusi.
Lēnām Hara noklusināja kliedzošās domas un paceļot galvu, viņas seja nepauda neko vairāk kā dzelžainu apņēmību.

Iesūtīja: NorthSee ; laiks: 30.07.2007 11:26

Meitene apsēdās pie galda. Viņa nevēlējās ēst, taču izrādot cieņu pārvaldniekam viņa ielēja sev ūdeni un lēni to malkoja. Meitens acis slīdēja pār visiem klātesošajim. Misuzu kārtīgi nopētīja katru no viņiem. Kad pārvaldnieks atkal ierunājās Misuzu saspicēja ausis.
Imperatōrs? viņa nodomāja, neticēdama. Protms, viņa zināja, ka agri vai vēlu būs jātiekas ar pašu imperatōru, jo uz tīstokļa bija viņa zīmogs, bet tieši tagad un šeit?Vai viņa bija cienīgi saģērbusies? Viņa nolika glāzi uz galda un pavērās uz pārvaldnieku. Viņa centās apslāpēt satraukumu,

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 30.07.2007 12:03

Linesaijs savu zirgu bija palaidis kādu gabalu no noteiktās vietas, mazliet pastaigājies viņu aicināja pie pārvaldnieka. Paraustījis plecus, viņš arī paklausīja un gāja uz norādīto pusi.
Ar vienmuļu skatienu viņš uzlūkoja pārvaldnieku, kurš runāja no vietas un ieņēma vienu no vietām pie galda. Tā bija blakus kādai melnamatainai meitenei, kura, kad viņš bija ienācis iekšā, stādījās priekšā kā Hara. Otrā pusē viņam arī sēdēja dāma, bet tik viņš bija dzirdējis vai pareizāk nedzirdējis, šī sieviete nebija stādījusies priekšā, bet mugurā viņai bija vīriešu drēbes.
Kamēr pārvaldnieks atkal atsāka runāt, Linesaijs bija nolaidos kapuci, kas pirms tam sedza viņa galvu, un lai neaizvainotu runātāju, ielēja glāzē ūdeni un uzlika uz šķīvja mazliet ēdamā, bet neskārās nekam klāt, piesardzība bija pirmajā vietā, pat ja šī vieta bija ekstradroša. Izdzirdot, ka piemin imperatoru un viņa atbraukšanu, mirkli viņa sejā pavīdēja, kaut kas no smīna, bet cik tas ātri parādījās, tik pat ātri arī pazuda, un vairāk gan varēja nodomāt, ka tas tikai izlikās nevis bija. Iespēja. Puisis atminējās bērnību un klanu, kas agrāk bija viņa klans Iespējams.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 30.07.2007 12:03

Sev pašam par pārsteigumu, Lei Vi Ku nejuta nemazāko pārsteigumu vai satraukumu, kad viņš uzzināja, ka ieradīsies pats Imperators. Iespējams, ka viņš to jau bija intuitīvi nojautis. Kāpēc nebija satraukuma? To Leis nezināja, bet tā nebija laba zīme. Jā viņš nebijā nāves, taču bija jābūt godkārei, kas dzītu viņu pretī mērķim.
Tad Leiam atausa gaisma. Viņa brāļi un radi! Viņi taču kalpoja paša imperatora priekšā! Ja nu tie ir ar viņu? Ja nu viņi atpazīst savu brāli? Leis jauta, ka viņa saja piesarksts, bet spēja sevi novaldīt un atkal izskatīties auksts un vienaldzīgs.
Tāda iespēja bija ļoti maza, viņam nevajag raizēties. Viņš nebija noziedznieks un nebija nodevis savu ģimeni.
Bet tikšanās ar Debesu Dēlu un Triju Valstību valdnieku būs interesanta, tas nu nopietni. Slepkavas, mežonīgi kareivji un Debesu Dēls, Ķīnas imperators.

Iesūtīja: Dvēseļu marionete ; laiks: 30.07.2007 15:15

Viegli "sudraba" malinju rotaataa veedeklja veezieni lika atslaabt ari Kazu. Vinjsh nebuut nebija uztraucies, ieaudzinaata vinjaa bija tikai un vieniigi cietsirdiiba, labi, arii paaris citas rakstura ieziimes, bet gandriiz ne viena no taam nebija laba. Viiriesha kaajas bija sakrustotas. Acu priekshaa paraadiijas Imperaatora seja, ieksheeji Kazu kjermenii, paraadiijaas kas liidziigs smaidam, vismaz taa apgalvotu tie kas zinaaja ko shis vaards noziimeja, tachu Kazu tas bija sveshsh. Gaishzilaas acis auksti veeraas paarvaldniekaa ar domu izdzirdeet ko interesantu, vai vismaz dzirdeet pazinjojumu, ka Imperaators jau ir ieradies. Otori nepatika gaidiit, galiigi ne un pie shii principa vinjsh arii taisiijaas tureeties visu atlikusho muuzhu.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 30.07.2007 20:10

Suzuki, ignorēdams pārējos, bija piekrāvis sev šķīvi pilnu ar ēdienu, pat vilka vēders nebija tik izbadējies cik Suzuki. Vīrietis ēda, klausoties visu, ko teica pārvaldnieks, dzirdēdams pa imperātoru, Suzuki turpināja mierīgi, bez steigas ēst. Viņa tēvs dienēja imperātora armijā un kalpoja labi, tēvs esot stāstijis Suzuki, kad viņš pats esot bijis uzaicināts pie imperātora uz vakariņām, bet vīrietis tam īsti neticēja. Ja imperātors viņu atpazīs un pateiks dažus labus vārdus, tad Suzuki tēva stāstiem tomēr bija taisnība..

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 01.08.2007 19:25

Ārpusē varēja izdzirdēt daudzu pakavu klaboņu kam sekoja kāju dipoņa un bruņu dīnkstēšana, zāles durvis strauji atvērās un pa tām iesteidzās aptuveni trīsdesmit Imperatora gvardu sudrabotās bruņās, tie izkārtojās gar zāles sienām, vārti palika vaļā, varēja redzēt ka ārpusē palika vēl vismaz divreiz vairāk gvardu, vārtos parādījās imperatora stāvs zeltītās, ļoti krāšņās bruņās, viņš pasniedza savu ķiveri tuvākajam gvardam kurš to paņēma notupies uz viena ceļa, tas tūlīt atkāpās ar ķiveri rokās, imperators iegāja iekšā un apsēdās pie sava glada, viņam protams piebīdīja krēslu, kalpotāji tūdāļ ņēmās Imperatoru apkalpot taču viņš pamāja un kalpotāji atkāpās, imperators paņēma tējas tasi un sāka lēnām malkot nepievēršot pārējiem nekādu uzmanību!!!

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 02.08.2007 10:14

Lei Vi Ku nekavējās un tiklīdz parādijās imperatora gvardi, piecēlās no savas vietas un nometās uz ceļiem un piespieda galvu pie zemes. Viņš dzirdēja, kā kāds pārliecinošā gaitā nāk iekšā un aiziet līdz pat paaugstinātajai vietai un apsēžas.
Lies domāja par to, cik savādi, ka imperators Vu Hans personīgi ieradās tikties ar kandidātiem. Daļa var taču neizturēt pārbaudījumus un izgāzties. Imperators parāda lielu godu. Bet ja godīgi, vai viņam ir izvēle? "Tumšā dūre" ir jāgodā, citādi viņi var atbrīvoties arī no nevēlama imperatora. Kandidātiem parādītais goda liks viņiem cenesties no visa spēka. Leiam bija jāatzīst, ka arī viņu imperatora ierašanās bija pagodinājums. Tas, galu galā, bija pats Debesu Dēls!

Iesūtīja: NorthSee ; laiks: 02.08.2007 13:03

Arī Misuzu ienākotImperatoram, aši pierausās kājās un izrādīja Imperatoram cieņu godbijīgi paklanoties. Ar acs kaktiņu meitene vēroja gan Imperatoru gan pārējos viesus. Meitenes sirds sitās kaut kur kaklā. Rokas nedaudz trīcēja, taču Misuzu centās sevi saņemt rokās. Tas bija liels pagodinājums redzēt Imperatoru. Kur nu ja viņš bijaieradies tevis dēļ.
Meitene uzmanīgi vēroja Imperatoru, bet viņš vienaldzīgi piesteidzās pie galda un pat nepateicis neko sāka ēst. Misuzu bija ļoti apmulsusi. Meitene nesaprata, ko darīt. Viņa neuzdrošinājās celties kājās, jo tas varēja izrādīt necieņu. Nedaudz uztraukta Misuzu vērās visapkārt.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 02.08.2007 15:47

Esi drosmīga, mīļā, esi drosmīga... Hara pati pie sevis skaitīja. Viņa neiedrošinājās pacelt skatienu, lai uzlūkotu Viņa Majestāti.
Jo tuvāk zemei, jo labāk. Hara ar tādu spēku spieda galvu pie zemes, ka likās - paklāja raksts nekad nepametīs viņas miesu. Bet viņa nespēja piecelties.
Esi drosmīga... Viņa saņēmās. Lai nepaliktu kaunā.
Hara atrāva pieri no grīdsegas un atgriezās savā vietā. Viņa pievēra acis un koncentrēja visas savas spējas uz dzirdi. Viņa gribēja atkal dzirdēt Imperatora balsi.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 03.08.2007 14:40

Suzuki nedaudz neapmierināts piecēlās kājās, jo viņš izbadējies, bija nesen sācis ēst, bet nē, Imperātoram ir jauzrodas tieši mielasta vidū! Nolādējis imperātoru un visu viņu ciltskoku savās domās, Suzuki dziļi paklanījās Imperātoram un gaidīja, kad ļaus viņam sēsties.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 04.08.2007 11:15

Imperators pabeidza dzert tēju un nopētīja visus kandidātus, Debesu dēla skatiens apstājās pie pārvaldnieka, viņš pamāja pārvaldniekam un tas ierunājās
Sēdieties, Debesu Dļes runās ar jums.
Kad visi bija apsēdušies, izņemot imperatora gvardus, imperators sāka runāt
Lielāko daļu no jums es izvēlējos pats, daži no jums man ir labāk zināmi nekā citi. Taču tas nav svarīgi, esmu šeit ieradies tikai tādēl ka tad kad jūs pabeigsiet pārbaudījumus un Tumšās Dūres apmācību jūs apmetīsieties manā pilī un būsiet mana saikne ar klanu kā arī mana personiskā sardze, taču šāda uzticība dažiem no jums vēl būs janopelna Imperators briidi pakaveeja skatienu pie Suzuki un Kazu Citi jau ir nopelnījuši manu uzticību šoreiz Imperators pakavēja skatienu pie Haras, Misuzu un Kaara Taču jums visiem buus sevi jaapieraada Tumšās dūres biedriem, izturot viņu pārbaudījumus. Zinu ka daži no jums sevi uzskata par meistariem un jums palīdzība av vajadzīga, taču tumšās dūres spēks neslēpjas vienīgi nepārspējamā prasmē, bet arī tajā ka pieci biedri ir vienoti kā dūre Imperators pacēla savilktu dūri un trieca to pret galdu, tas salūza kaut arī bija taisīts pamatīgi, visi ēdieni novēlās zemē Jums būs jāpierāda tas ka varat būt tikpat vienoti un spēcīgi kā dūre. Imperators viltīgi pasmaidīja Taču tas sekos tikai tad kad pierādīsiet ka varat palikt dzīvi pie imperatora pienāca viens no gvardes kapteiņiem un iečukstēja viņam ko ausī, imperators pamāja Pārvaldnieks jums paskaidros pirmā pārbaudījuma būtību tiklīdz būšu devies prom, karš negaida. imperators piecēlās un izgājis pa vārtiem pazuda skatienam, gvardi vēl mirkli uzkavējās un tad arī tie pameta zāli aizverot aiz sevis durvis, atkal varēja dzirdēt pakavu klaboņu, un imperators bija prom.
Pārvaldnieks piecēlās un uzlūkojis kandidātus sāka stāstīt
Jūsu pirmais pārbaudījums sāksies tiklīdz iziesiet no šīs telpas, pie ziemeļu vārtiem jūs gaidīs jūsu zirgi, tiem kam zirgu nebij tika atvēlēti labākie zirgi no mana staļa. Turpat jūs sagaidīs arī informācija par nākamo uzdevumu. Zirgu somās būs jums vakjadzīgais ēdiens un inventārs. Tagad par uzdevumu, izejot pa šīm durvīm pārvaldnieks norādīja uz galvenajām diviru durvīm Vis būs sācies, jums ir jāizkļūst no pilsētas, nenogalinot nevienu pašu sargu, reiķinieties ar to ka ikviens no viņiem uzbruks lai nogalinātu, taču ārpus ````ētas mūriem jums nesekos. pārvaldnieks pasmaidīja un atkāpās līdz aizmugures durvīm jūtieties brīvi, nekur nav jāsteidzas varat pabeigt maltīti, atvilkt elpu. Dodieties laukā kad jums labpatīk Pārvaldnieks izgāja no zāles un aizslēdza aiz sevis durvis, atstājot kandidātus vienus pašus.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 04.08.2007 11:41

Lei Vi Ku piecēlās tūlīt pat, kā imperators to bija atļāvis. Viņš uzmeta īsu skatu Debesu Dēlam, tad apsēdās savā vietā, vair sneuzdrošinādamies uzlūkot valdnieku. Leiu pārsteidza, ka tie, kas nebija metušies zemē impartora priekšā, vēl bija dzīvi. Ja to būtu uzdrošinājušies darīt parasti zemnieki, vai amatnieki, tad visdrīzāk gvardi tiem jau sen būtu noņēmuši galvas no ķermeņa. Tumšās Dūres kandidāti bija īpasās personas. Gan jau viņi varēja atļauties nedaudz pārkāpt etiķeti.
Apsēdies savā vietā Leis skatijās uz savu šķīvi. Viņš uzmanīgi klausījās dižā valdnieka runu, un nenortīsēja, kad tas cirta ar dūri pa galdu.
Vienotība? Jāatzīst, ka tā nav stiprā Leia puse. Taču viņš pacentīsies.
Leis jau nojauta, ka pārbaudījumi sāksies šajā pašā dienā, tādēļ nebija dzēris un ēdis, nu, vismaz daudz ne.

Kad imperators un pārvaldnieks bija prom, Leis tūlīt atkal piecēlās.
"Kāds interesants pārbaudījums, Tummšās Dūres kandidāti, vai jums tā nešķiet?" Leis uzrunāja pārējos. "Mēs nedrīkstam nogalināt sargus, bet mūs viņi drīkst. Turklāt viņu ir daudz vairāk kā mūs."

"Es esmu radis rīkoties viens, bet izrādot cieņu godājamajam imperatoram Vu Hanam, es atbalsto domu par darbošanos kopā, vienoti. Turklāt manuprāt rīkojoties katram atsevišķi izkļūt dzīviem būtu pagrūti. Tāpēc es nosaucu jums savu vārdu. Es esmu Lei Na Tans, bet varat mani saukt par Leiu. "
Leis paklanījās pārējiem cīnītājiem. Viņa vaibsti joprojām bija vēsi un atturīgi, kā visu laiku.

Iesūtīja: NorthSee ; laiks: 04.08.2007 11:57

Misuzu atkal ieņēma savu vietu pie klātā galda. Meitenes sirds sitās k'negudra un rokas trīcēja, tādēļ viņa tās ielika sev klēpī. Vina nespēja novērst skatu no Imperatora. Kad Imperators sāk savu sakāmo, meitene kāri ķēra ik vārdu, kas nāca pār Imperatra lūpām. Kad viņa skatiens pievŗsās Misuzu, likās, ka meitenes eociju kauss bija pārpildīts līdz malām un viss tā saturs gatavojās izlīt. Misuzu novērsās un sāka tukši blenzt uz glāzi sev priekšā.
Viņš uzticas. Viņs uzticas man. meitene satraukti domāja, iekozdama lūpā. Tad meitene adūšojās un atkal paskatījās augšup. Imperatora skatiens jau slīdēja pār citiem kandidātiem. Tas lika Misuzu nedaudz nomierināties. Meitene atkal uzmanīgi ieklausījās Imperatora vārdos. Kad Imperators uzsita ar dūri pa galdu, Misuzu nedaudz salēcās. Meitene cerēja, ka neviens to nebūs pamanījis. Ar lielu pārsteigum metene skatījās uz salūzušo galdu.
Kad Imperators devās prm, Misuzu pavadīja viņu ar apbrīnas pilnu skatienu.

Misuzu bija noklausījusies gan Imperatora, gan pārvaldnieka, gan arī Lei Ku uzrunu. Meitene nebilda ne vārda. Meitene apdomāja rīcības plānu. Tas patiesi nebija īsti godīgi. Sargi varēja nogalināt, bet kandidāti - ne. Pār meitenes muguru pārskrēja vieglas trīsas. Nāve. Attpakaļceļa vairs nebija. Bija tikai uzvara vai arī nāve. Misuzu apsvēra savas iespējas. Jā, viņa spēja pārvietoties ļoti klusi, tā bija priekšrocība, taču šeit bija pārāk daudz sargu un arī noslēpties nebija viegli. Vai bija kāda cita un labāka stratēģija? Meitene nolēma paklausīties, ko par to teiks pārējie.

Iesūtīja: colorless wind ; laiks: 05.08.2007 11:16

Haku bija ilgu laiku sēdējusi sevis pašas radītā klusumā un nebildusi ne vārda tikai vērojot to, kā uzvedās pārējie kandidāti, kā arī cītīgi klausoties imperatora stāstītajā un visu cenšoties sīki un smalki iegaumēt. Meitene tā arī nebija sākusi ēst- satraukums bija pārāk liels, lai spētu ieešt kaut kumosu. Kad imperators bija pabeidzis savu runu un izgājis no zāles, Haku apsvēra viņa teikto pie sevis. Darboties kā dūrei? Tas būs grūts uzdevums, ja pieņem to, ka lielākā daļa no mums ir līdz šim veiksmīgi darbojušies vieni. Ceru, ka mēs spēsim saprasties meitene ievilka dziļu elpu un beidzot pasniedzās pēc ēdiena uz galda, jo kaut kas tomēr bija jāiemet pēc tālā ceļa tukšajā vēderā. Haku dzirdēja ierunājamies vienu no dalībniekiem un pagriezās pret viņu, klausoties.
Priecājos iepazīties ar vienu no kandidātiem Haku viegli pieklājībai paklanījās. Ar Tavu atļauju dēvēšu Tevi par Leiu meitene sacīja un turpināja, ilgi negaidot. Mans vārds ir Hakunaku Youhna, dēvējiet mani par Haku, ja nav grūti. Bet tagad vajadzētu ķerties pie lietas un izdomāt, kā lai izkļūst ārā no pilsētas, nevienu nenogalinot. Es domāju, vajadzētu izstrādāt kādu plānu un katram tajā būtu sava loma. piedāvāja meitene.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 05.08.2007 20:52

Suzuki piesēdis, noklausījās, ko imperators teica un pie reizes vēl ēda iespējamo ēdienu, bet tad tika salauzts galds un vīrietis atkal bija neapmierināts.
-Velns, kad es beidzot tikšu normāli paēst?!-
Viņš pie sevīm nodomāja un izdzirdēja pirmo uzdevumu, kas viņam īpaši nesimpatizēja. Noklausījies Lei teikto, Suzuki pievērsās pārvaldniekam un teica.
-Sardzi ir aizliegts nogalināt, bet vai viņus ,,atslēgt'' drīkst??-

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 06.08.2007 08:24

"Viss, kas nav aizliegts ir atļauts," Hara klusi nomurmināja, neveltot šo atbildi uz uzdoto jautajumu.

No Imperatora vizītes viņa neatcerējās praktiski neko. Miglaini tēli un slāpētas balsis. Saviļņojums bija pārlieku liels. Tikai troksnis, kas radās dūrei salaužot koku un porcelāna traukiem sašķīstot pret grīdu, bija izrāvis viņu no transam līdzīgā stāvokļa.

"Droši vien, ka nebūtu pieklājīgi pārlieku kavēties, teiksim, ar iepazīšanos," Hara nerunāja daudz skāļāk kā iepriekš, "To var izdarīt arī vēlāk. Šobrīd ir vajadzīgs plāns... plāns..."
"Cienījamo pārvaldniek! Vai drīkst uzdot pāris jautājumu, kas tīri tehniski attiecas uz zināmajiem vārtiem un mūri? Vai arī mums tas ir jāizzina pašiem?" Nu jau viņa runāja pietiekami skaļi, lai Pārvaldnieks varētu dzirdēt.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 06.08.2007 15:23

(OCC: lasīt iepriekšējo Demiurga rakstu. Pārvaldnieks izgāja ārā un aizslēdza durvis!)

"Pārvaldnieka te nav, viņš ir izgājis." pusņirdzīgi teica Lei Vi Ku. Tad viņš atcerējās, ka ar šiem te kandidātiem ir jāsadarbojas. Visi bija jaunāki par viņu pašu, tatad mazāk pieredzējuši. Taču tik un tā uzaicināti. Cerams, ka ne velti.

"Bet jūsu vārdos ir taisnība," atkal ierunājās Leis, "nogalināt sargus mēs nedrīkstam, bet viņus sist, ievainot un iemidzināt drīkst. Taču kādu plānu lai izstrādā? Jāņem vērā, ka viņi, tas ir sargi, zina, kur mēs esam un ko gribam, proti, tikt līdz zirgiem un ziemeļu vārtiem. Sadalīties un bēgt katram uz savu pusi nez vai būs prātīgi, jo visiem ir jānonāk vienā punktā."

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 06.08.2007 15:35

Suzuki paskatījās uz Lei un noklausījies viņa teikto, teica.
-Skriet katrs kur grib nevar, tas beigsies ar to, ka neviens no mums netiks iekšā tumšajā dūrē. Musm ir jāizveido diversiju, tik kādu. Likt ik pa diviem sargiem nākt pie mums, lai dabūtu pa purnu ilgs ļoti ilgi..-
Vīrietis piecēlās un izgāja laukā pa durvīm tās atstājot vaļā. Suzuki tagad centās sameklēt ziemeļa vārtus un nopētīt tos kārtīgi.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 06.08.2007 15:48

Kaars visu šo laiku mierīgi baudīja tēju, bet te nu bija jāsāk iesaistīties sarunā. - Es esmu bijis sardzes kareivis, droši varu apgalvot, ka tas ir grūts uzdevums, tikt garām sardzei, kur nu vēl provinces pārvaldnieka. Bet mēs esam labākie no labākajiem, mēs esam klusi, mums ir acis arī pakausī, kas nav sargiem. cerams, jūs saprotat, ko domāju. Mēs arī esam gudri. Es iesaku nogaidīt labākus apstākļus mums, jo tumsā mēs iegūsim priekšrocības, bet sardze tās zaudēs. - Puisis atkal paņēma savu tējas krūzīti un pacēla to pie lūpām.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 06.08.2007 16:46

(OOC - paldies! Biju palaidusi garām.)


"Jā, sadalīties būtu neprāts. Kaut gan es nebūt neiebilstu, ja daži atkristu" Hara domīgi un pavisam nopietni piebilda. Viņa negrasījās uzsākt nekādu apversumu, tomēr bija jāsāk nopietni pārdomāt situācija.

"Par vārtiem gribēju uzzināt tā iemesla dēļ, lai noskaidrotu, kāda ir to un sienas konstrukcija, gadījuma, ja nolemjam tai tikt pāri vai arī salauzt vārtus" lai arī cik smieklīga šī iespēja neizklausījās, tā tomēr bija un palika viena no iespējām.

Viņa vērsās pie vīrieša, kurš bija teicies esam bijis sardzes kareivis. "Cienītais, es nojaušu, ka ne visām sardzēm bruņojums ir vienāds, bet cik atceros, tad lielākajai daļai no parastās apsardzes, kas nav kavalēristi, nebija kakla aizsargu, vai ne tiesa?" Hara pieklājīgi apvaicājās. Viņas runas temps un tembrs ne mirkli nebija pārsniedzis pieklusinātu runāšanu. Viņa nevēlējās, lai kāds uzskata, ka jauna meitene cenšas diktēt noteikumus.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 06.08.2007 16:52

Kaars pieklājīgi atbildēja uz meitenes, kura nebija vēlējusies pilnībā atklāt savu vārdu, jautājumu - Cik es pats atceros, tad šai sardzei ir tieši tā kā jūs sakāt. redzu, ka jūs domājat par klusu aiziešanu, kas, manuprāt, būtu vislabākā - tādējādi mēs pierādītu savas spējas.

Iesūtīja: colorless wind ; laiks: 06.08.2007 16:52

Haku klausījās apkārtējo ieteikumos un šad tad pamāja ar galvu piekrītot sacītajam. Es arī domāju, ka būtu jānogaida, mums nav jābēg prom pa galvu pa kaklu, tumsā mums ir daudz lielākas priekšrocības kā viņiem, tā ir tiesa! meitene piekrita Kaaram.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 06.08.2007 20:54

Gan Zao klusēdams turpināja ēst, kamēr pārējie runāja par iespējamām taktikām... Arī imperatoram viņš bija paklanījies, lai gan zināja, ka imperātoram nav ne jausmas par to, kā viņu sauc... Uzdevums šķita gana interesants... Līdzīgu gan bija devis arī viņa aizbildnis, bet toreiz tie nebija nekādi pils sargi un arī skaitā viņu bija daudz mazāk... Pabeidzis ēst, jo izbadējies nav karavīrs, viņš klusu nokrekšķējās, tā mazliet censdamies pievērst pārējo uzmanību. Tas viss protams būtu ļoti labi, bet apsarszei ir pietiekami daudz cilvēku, lai viņi varētu atļauties patrulēt uz maiņām... Tādēļ sēdēt un gaidīt šeit, kamēr visi aizmieg mēs varētu līdz pat Imperātora nāvei... Zinu, ka varbūt neviens neklausīsies "muļķa albīnā", bet es ieteiktu aptuveni diviem cilvēkiem novērst uzmanību, kamēr pārējie tiktu prom... Viņš atrada starp zobiem rīsa graudu un uzjautrināts to norija... Jo, ja šie divi saceltu pietiekamu kņadu, pārējiem projām tikšana būtu ļoti atvieglota... Lai gan tas viss nav atkarīgs no manis... Ko sakat? Viņš ieinteresēts palūkojās pārējos.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 07.08.2007 00:21

Suzuki, stāvēdams pie durvīm, noklausījās Zao teikto un piekrītoši teica.
-Gaidīt nav jēgas, tas tiesa un kā jau es teicu...-
Vīrietis atkal iegāja iekšā telpā, aizvērdams durvis aiz sevis. Pienācis pie galdiņa, Suzuki apsēdies turpināja teikt.
-Kā jau es teicu, ir vajadzīga diversija un es esmu gatavs būt viens no diversantiem.-
Vīrietim priekšā nokrita matu šķipsna, kuru viņš veikli pabīdīja malā.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 07.08.2007 08:25

"Jā, man ir padomā ietiekt klusu aiziešanu" Hara piekrītoši pamāja. Viņai patika tas, ka kandidāti paši sev nemanot jau bija sākuši lietot daudzskaitli, runājot par mums. Un tomēr atsevišķu indivīdu nepatika pret apkārtējo sabiedrību bija visai redzama.
"Diversija! Divi novērš uzmanību, kamēr pārējie tiek prom. Lieliski! Un, kas notiks ar tiem diviem pēc tam? Vai kāds par to ir padomājis?" viņa kļuva mazliet nemierīga.
"Cienījamie dlībnieki steidz pamest šīs viesmīlīgās telpas. Bet vai nebūtu prātīgāk piekrist vairākuma viedoklim, kurš pašreiz pauž ieteikumu nogaidīt līdz tumsai, un tikai tad, pēc vispārēja plāna tikt ārā." Hara piemetināja.
"Un nez kā ir ar mūsu zirgiem? Vai tiem mēs varam tikt klāt bez draudiem?"

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 07.08.2007 09:35

Kaars tāpat kā Hara iebilda steidzējiem. - Neviens necer, ka kāds no apsargiem gulēs, tas būtu nepiedodami, ja šeit ir pārvaldnieks. Un novēršot uzmanību, aizbēgt var būt pavisam grūti, jo ticiet man, neskries visi skatīties, bet maza daļa, pārējie paliks savās vietās.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 07.08.2007 10:03

Lei Vi Ku uzmanīgi klausijās pārējo prātojumos. Savas domas par viņu izteikumiem, Leis paturēja pie sevis.
"Noteikti jādodas prom naktī, tas ir skaidrs.
Jautājusm ir par to, cik sargi ir informēti un iesaistīti šajā lietā. Ja tie ir parasti sargi, kuriem teikts uzbrukt katram, kas staigā pa pilsētas ielām, tad uzdevums būs vieglāks. Ja viņi zina, kas mēs esam un ka gribam nonākst pie zirgiem ziemeļu vārtos, tad uzdevums būs grūtāks.
Es uzskatu, ka drīzāk ir pirmais variants. Tas nozīmē, ka ir cerība tikt garām sargiem nepamanītiem, proti, viņi negaida, ka kāds lavīsies arā. Nav svarīgi, ka lielākā daļa negulēs. Prasmīgs slepenais kareivis spēs paskriet garām nemanīts parastam armijas kareivim un ja nepieciešams, tad iemidzināt tos. Ja kāds šajās mākslās nav pietiekami prasmīgs," Leis pasmīnēja, "nu ko, tad viņam nav vietas Tumšajā Dūrē.
Diversija darīs modrus visus kareivjus, turklāt iespēja diversantiem izkļūt ārā dzīviem būs divreiz mazāka. Tātad, ja es nekļūdos, bet kļūdietes es tomēr varu, tad kareivji mūs negaida un ir iespējams izlavīties ārā bez cīņas.
Bet ja kļūdos, tad taisām diversiju. Tādā gadījumā tiem, kas izbēgs pie zirgiem, būs ar tiem jāatgriežas pēc diversantiem, jo mēs taču esam komanda." pēdējo vārdu leis centās pateikt ar cieņu, taču tas izklausījās pusņirdzīgi. Viņam joprojām nepatika, ka te ir tik daudz sieviešu. Tuklāt tik jaunu ieviešu, gandrīz vai meitenes. Kā lai viņš, pieredzējis slepkava, uzticas viņām? Jo īpaši japānietei?

Pēc savas runas Leis atkal apsēdās un sāka spēlēties ar irbulīšiem un rīsiem.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 07.08.2007 11:12

(OOC - intereses pēc - kura ir japāniete?)


Hara apmierināti pamāja ar galvu. Tātad viņai tomēr bija taisnība par vairākumu.
"Man tomēr nav ticības tam, ka sargi nebūtu brīdināti par šeit notiekošo," viņai bija nelāgas aizdomas par to, ka viņus visus neapved ap stūri, pārtrumpojot viņu plānus ar dubulto māņu taktiku.

Un viņa nebija kļūdījusies par vēl vienu lietu - šeit katrs gribēja katru pazudināt. Tas mazliet skumdināja, jo, ja ar šādiem cilvēkiem vajadzēs sadarboties turpmāk... tad jau labāk, ka viņi iet bojā jau tagad. Un tik daudz sieviešu. Un viņa pati. Būs grūti.
Tomēr kāda urdoša doma neļāva palikt mierā.
"Cienītie... vīrieši. Varbūt es esmu pārsteidzīga savos lēmumos, bet ņemot vēra to, ka šeit vairākumā ir daiļā dzimuma pārstāves, man radās kāds priekšlikums" Hara nedroši iesāka. "Ja spēkā ir variants, ka sargi nezina par notiekošā patiesajiem iemesliem, tad varu piedāvāt lūk ko..." viņa nopūtās un sagatvojās protesta vilnim.

"... tātad mums ir jātiek gala ar sargiem. Visi sargi ir arī vīrieši. Un vīrieši, vairumā gadījumu, patīk sievietes," Hara cerēja, ka viņai nav jāturpina, lai izklāstītu sīkumus. "Bet tas ir tikai piedāvājums."

Iesūtīja: colorless wind ; laiks: 07.08.2007 11:58

Haku turpināja klausīties idejās un tad palūkojās uz Haru. Ideja būtu laba, ja sargi būtu pietiekami aprobežoti cilvēki, lai uz kā tāda uzķertos, jo es domāju, ka viņiem ir skaidrs, ka kāda, kas piedalās šajā uzdevumā noteikti varētu būt sieviete un viņi varētu būt uz ko tādu modrāki kā parasti. Protams, mēģināt var. meitene piekrītoši pamāja. Tikai kā tu domā to īsti izdarīt? Iet pie visiem sargiem reizē?

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 07.08.2007 14:56

Lei Vi Ku centās ar irbilīti uzdurt rīsu. tas neskādēl neizdevās. Toreiz, Tibetā viņam tas gan padevās labi. Vai būtu uzjaukts viņa iekšējais līdzsvars?
Izdzirdot sievietes, kura liekas, stādijās pārvaldniekam priekšā kā Hara, priekšlikumu, Leiu pārņēma ļoti... pretrunīgas izjūtas.
"Tas varētu nostrādāt, taču mēs nevaram zināt, cik ļoti šie sargi ir disciplinēti. Pat ja viņi nezina kas mēs esam... mana doma bija tāda, ka pilsētā ir aizliegts rādīties uz ielas. Sargi nogalinās katru, kurš to darīs. Vismaz tā es sapratu, redzot pilsētas tukšās ielas. Jebkurā gadījumā visus sargus neiekārdināsi ar sieviešu jaukumiem, šo plānu var īstenot tikai lai apmānītu nelielu sargu grupu.
Neatkarīgi no tā, cik daudz sargi zina, un ko mēs izlemtu daŗit prātīgākais vienalga ir rīkoties naktī. Tumšā Dūre tā visdrīzāk darītu."

Iesūtīja: Šamanis ; laiks: 07.08.2007 15:21

Zans kurš jau kopš atbraukšanas bija turējies mēli aiz zobiem pēkšņi piecēlās teikdams: Es piekrītu Lei Vi Ku, un ko mēs darīsim, ja sargi vienkārši jūs daiļo dzimumu pārstāves ievilinās slazdā? Mēs mūžīgi nevarētu viņus apstrādāt neievainojot viņus ar nāvējošām traumām, viņi ir daudz lielākā skaitā. viņa sejā bija redzama dziļa nopietnība: Es domāju mums viņus pašus vajadzētu ievilināt slazdā, tīrā komandas darbā! Cīnītājs apskatījās apkārt un vēlreiz noteica :Un to mēs varētu darīt naktī......tikai vēl par slazdu neesmu pārliecināts! Mēs varētu radīt lielu troksni, tik iespaidīgu, ka tas mierīgi varētu būt dzirdams visā pilsētā,vai arī milzīgu dūmu mākoni tas iespējams atvilinātu sargus uz kādu noteiktu vietu, tikmēr mēs varētu pārvietoties kaut cik necik bŗivāk. to pateikdams viņš paskatījās uz Lei Vi Ku.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 07.08.2007 17:54

Tumšās Dūres kandidātiem apspriežot iespējamās rīcības plānus bija pienācis vakars, pa Suzukī atvērtajām durvīm telpā ielauzās spilgti saules stari, saule lēni slīdēja aiz apvāršņa, pilsētās ielas kļuva krēslainas saulei lēnām padodoties tumsai!!!

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 07.08.2007 19:15

Gan Zao pasmaidīja, kad viens no dalībniekiem piekrita kļūt par diversijas dalībnieku. Īstenībā, mums uzmanību pievērst nenāktos pārāk grūti... Man padomā bija nevis censties divatā ar kādu pastaigāties, cerot, ka pievērsīsim visu sargu uzmanību, bet gan tikt līdz stallim, paņemt pilnībā visus pieejamos zirgus un ar tiem censties tikt līdz vārtiem... Viņš atkal kārtīgi ievilka elpu, jo tik ilga runāšana bija samērā nogurdinoša... Māku tos apvārdot, tādēļ nedomāju, ka tas būtu tik neiespējami... Toties tai daļai, kas būtu slepus tikuši tālāk, nāktos pabrīvēt mums vietiņu pie vārtiem... Un, kad zirgu bars tuvotos, atliktu tik tikt prom... Aiz vārtiem mūs neviens nedzenās un visi tiks pie zirgiem... Zao apklusa... Tātad?

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 08.08.2007 08:10

Harai jau likās, ka šī ideja netiks pieņemta, tāpēc pat nebija vērtsa censties.
Viņa skumji pasmaidīja un noraidīši pakratīja galvu uz meitenes pusi, kas bija viņai piekritusi. Tur nekas nesanāks.

Tikmēr jau kāds atkal kala diversijas plānus.
"Es protams atvainojos, bet, lai arī cik labi jūs nevārdotu zirgus," pie šiem vārdiem viņa nespēja apvaldīt nicinoši ironisko izteiksmi "tomēr ar manu jums nav nekādu cerību. Un tā nav tukša lielība," Hara stingri piebilda. Tas bija pilnīgi bezcerīgi. "Pie tam, ko jūs grasāties iesākt ar vārtiem? Vai jūs tiešām domājat, ka tiklīdz mēs pie viņiem parādīsimies jūsu apvārdotos zirgos, tie, kā uz burvju mājiena, atvērsies?! Nesmīdiniet!" nu jau viņa bija kļuvusi atklāti neiecietīga.
Plāns bija vajadzīgs saprātīgs. Un steidzami.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 08.08.2007 10:00

Leis centās sakopot domas. Visu sarežģīja viņu kopība. Kā lai šajā situācijā tas, ka vīņi ir viena grupa, palīdz nevis traucē?

"Ja aizlavīties garām sargiem uzskatāt par neiespējamu, tad nāksies rīkot diversiju. Lai cik ļoti man to negribētos, tad vispiemērotākais būtu ugunsgrēks. Tas var izcelties nejauši un novērstu sargu aizdomas, visma radītu šaubas. Taču reizē nedrīkst to radīt pārāk postošu. Šīs pilsētas iedzīvotāji taču ir imperatora pavalstnieki. Tiešām radīt vairāk dūmu kā uguns, lai iespaids rodas par lielu ugunsgrēku, kaut patiesībā tāda nemaz nav?
Bet par zirgiem - ja staļļi ir blakām pilij, tad tos nozagt nemaz nebūtu grūti. Es domāju, ka mēs varētu rīkoties tā..." Leis lēni un uzmanīg teica. Plāns viņam vēl nebija gatavs, tas dzima reizē ar viņa vārdiem.
"Vispirms vairākās vietās, iespējami tālu no bēgšanas ceļa sarīkot viltus ugunsgrēkus. Tad steigties uz staļļiem, nolaupīt zirgus, kad jau būs sākusies trauksme ugunsgrēku dēļ. Ja karavīri būs noskaņoti ugundzēšanai, nevis ienaidnieku medībām, tad ir izredzes, ak nakts aizsegā nepamanīs kādus desmit jātniekus, kas dodas pa to ceļu, kur nav ugunsgēku. Un pat ja pamanīs, tad mēs jau visdrīzāk būsim tikuši pietiekami tuvu pilsētās ārējiem vārtiem vai mūrim. Pēc tam, kad būsim ārpus pilsētas, varēsim mierīgi dotie uz ziemeļu vārtiem, lai atrastu mūsu zirgus."
Leis nebija īsti pārliecināts par savu plānu, bet tas bija labāksi, ko viņš varēja izdomāt, domājot par visu grupu kopumā.

Iesūtīja: Šamanis ; laiks: 08.08.2007 10:46

Zana sejā parādijās neliels smaids un viņš pie sevīm nodomāja, cik labi, ka kāds atbalsta manu plānu! Viņš paskatījās uz Leisu un teica: Man ir vairākas idejas kā sarīkot dūmus, mēs varētu aizdedzināt kādu drēbju gabalu, vai arī paņemt čupiņu salmu no staļiem, tikai nesāt lielas salmu čupas sargiem neredzot nebūs pārāk viegli...Kamēr mēs to darītu kādam obligāti būtu jānovērš uzmanība tiem sargiem, kas stāv pie staļļa... viņš kādu laiciņu padomāja un tad atsāka.. Salmi būtu jānovieto pēc iespējas tālāk no mājām, lai neizceltos ugunsgrēks!

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 08.08.2007 11:29

Kaars Li nolika savu krūzīti ar izdzerto tēju uz galda, un sāka sataigāt apkārt pa zāli klausoties citu spriedumos. Viņš piegāja pie kāda no logiem un uzmanīgi aplūkoja pilsētu, kur iededzās ugunis, bet joprojām atstājotdaudz tumsas. Galvenajās ielās viņš redzēja pavīdam pa kādaisarga cepurei. Viņam radās doma, kas varēja izdoties, bet ar noteikumu, ka tas notiek klusi. Viņš vēl papētīja telpas plānojumu un centās atminēties šīs ēkas ārējo izskatu.

Mēs nezinām, vai sargi ir informēti par notiekošo, bet es atļaušos izteikt minējumu,ka maza daļa nojauš, ka kaut kam jānotiek, vismaz tiem, kas sargā ceļu uz Ziemeļu vārtiem. Tāpat es redzu,ka galvenās ielas ik pa brīdim apstaigā sardzes kareivji. Un zinot, ko man mācīja, kad pats biju sardzes kareivis, tad varu droši teikt, to, ka diversija izsauks lieku visu sargu uzmanību. Mums mācīja, ka nedrīkst visi sargi pakļauties iespējamajai diversijai, tas nozīmē, ka tikai maza daāla sargu dodas apraudzīt notikuma vietu, bet citi bloķē vārtus, durvis, ejas - vārdu sakot ieejas un izejas. šauboties, ka šeit ir sliktāk mācīti vīri, saku, ka tas mūs šeit iedzīs strupceļa. - viņbš atsāka staigāt apkārt ik pa pbrīdim ieskatoties pa kādu logu - Ja jūs gribat veikt uzmanību piesaistošu pasākumu, tad tas jādara citur, citā pilsētas vietā, pēc iespējas tālāk no pārvaldnieka pils. Un kā jau izteicos iepriekš, tad manuprāt, tieši pilsēts Z puses sargiem varētu būt doti kādi norādījumi, īpaši Z vārtu sargiem. - Kaars pagriezās pret pārējiem - es piedāvāju tādu plānu - klusām doties no pils pa DA vai DR ceļu un ejot caur mazajām un klusajām ieliņām, kr sargu daudzums ir krietni mazāks. Tālāk klusu doties uz A vai R vātriem, no kuriem netālu tad izraisīt diversiju - bet mazu, lai novērstu tikai vārtu sargu uzmanību. Citur pilsētā to nedrīkst uzzināt. Tālāk iesaku doties, gar pilsētas mūri/robežu izejot no pilsētas uz Z vārtiem, kur mēs varēsim iegūt savus zirgus un citas mantas. Tā mēs visu būsim izdarījuši klusi un viltīgi, parādot, ka esam Tumšās dūres cienīgi.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 08.08.2007 11:52

"Bet vai visi spēs nemanāmi lavīties pa tumsu? Viena biedra kļūda un nelaimē ir visa vienība." Lei Vi Ku negribējās apšaubīt citu spējas, taču viņš netaisījās arī lieki riskēt.
"Protams, ka visus kareivjus ar diversiju nevarēs piemānīt, tas ir skaidrs. Savos posteņos paliks vismaz puse, ja ne lielākā daļa, taču daļa noteikti dosies skatīt to vietu, kur šķietami izcēlies ugunsgrēks. Iespējams, ka vietu, kur iedegt dūmus tiešām jāierīko uz ziemeļu ielas. Nu, ja visi ir pārliecināti, ka spēs izlavīties nepamanīti," Leis uz brīdi pieklusa, "tad viena grupa var iekurt maldugunis, bet pārējie lavīties prom pa citu ceļu. Domāju, ka tad otrajai grupai būs lielas izredzes izkļūt nepamanītiem, jo īpaši, ja viņi būs labi tālu prom no maldugunīm. Bet diversantiem būs izkļūt aŗi krietni grūtāk... bet ne neiespējami. "

Iesūtīja: Šamanis ; laiks: 08.08.2007 12:26

Es nedomāju, ka ieliņas būs mazāk apsargātas, un vēl pie tam manuprāt, no sākuma derētu uztaisīt dūmu mākoni, kamēr viena grupa aiziet pēc zirgiem, tikmēr pirmā grupa cenšas visus sargus savilināt dūmu mākoņa vietā, tad kad zirgi ir aizvesti līdz vārtiem mēs varētu iziet pa kādu citu izeju......piemēram...ah..diez vai šij mājai ir sētas izeja, vai kaut kas tāds? viņš domāja.... Un starpcitu man ir ideja kā zirgu vedēji varētu tikt laukā neuzkrītoši, viņiem vajadzētu pārģēbties par parastiem staļu uzraudzītājiem, vai strādniekiem, tas iespējams varētu nostrādāt, kaut gan es neesmu pārliecināts.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 08.08.2007 12:36

"Nē, nekāds maskēšanās!" nikni ierunājās Leis. "Vai aizmirsi, ka iedzīvotāji ielās nav, tikai kareivji? Ja viņiem ir aizliegts rādīties ielās, tad katrs svešāks stāvs nevajdzīgi piesaistīs uzmanību.
Balsoju par lavīšanos prom klusām, tas ie ierastāk, lai gan protams paliek vēl diversijas iespēja...
Bet ja lavīsiems prom naksts aizsegā, tad visprātīgākais būtu sadalīties pa vienam. Kaut arī tā protams, var vienu pamanīt, tomēr pamanītais tieši neapdraudēs pārējos. Ja visi būs kopā, tad pamanīsānas gadījumā būs apdraudēta visa grupa."
Leis patiesībā neuztraucās par argumentiem. Ja jau viņi mēģinās paskriet garām sargiem nemanīti, ar vai bez viltus ugunsgrēka, viņš netaisījās pieļaut, lai viņu pieķer tikai tāpēc, ka līdzās ir kāds mazāk prasmīgs un pieredzējis cīnītājs.
"Jebkurā gadījumā jāizlemj ātri. Saule riet." noteica Leis, skatoties aŗā pa logu.

(OCC: ķīniešu pilīm ir logi? huh.gif )

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 08.08.2007 13:02

Maskēties var par sargiem, šaubos, vai katrs pazīst katru un tas mums dotu iespēju pietuvoties sargiem. Es tagad būšu noteikts, es negaidīšu, balsojumu, bet gatavojos doties pa rietumu pusi uz R vārtiem, pēc tam, paārpilsētas pusi uz Z vārtiem. Vēl es iesaku neiet pa vienam, bet 2-3. - Kaars Li piegāja pie viena no Rietumu sienas logiem un nedaudz izkāries pa to aplūkoja apkārtni - viss bija tīrs, bet tā nevarēja būt ilgi - piedodiet, ka es esmu tāds tagad, bet laiks nestāv - kas ir ar mani!

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 08.08.2007 13:09

Leis atkal sāka spēlēties ar irblīšiem un rīsiem.
"Varbūt tiešām sargi nepievērsīs uzmanību citiem sargiem, kas ārpus posteņiem lavās prom no pilsētas, tas atkarīgs no viņu spējām.
Ja kāds grib lavīties grupās, tad uz priekšu. Ne viens no mums nav līderis pārējiem."
Leis paskatījās uz Kaara pusi.
"Bet gribu atgādināt, ka mums ir jādarbojas kopā, jo tas ir Tumšaš dūres tradīcijās. Kamēr nav iestājusies pilnīga tumsa, doties prom ir riskanti, turklāt ja kāds dosies tagad, tad viņš var darīt uzmanīgāks sargus un tā apdraudot parējos, kas paliks gaidīt nakti."

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 08.08.2007 13:20

"Jā, un īpaši viņi nepievērsīs uzmanību tādiem, kas lavās," Hara sarkastiski piemetināja. Viņai jau sāka apnīkt šī bezjēdzīgā teoretizēšana, kas nekur nenoveda. Pie tam, nezināmu iemeslu pēc, viņai šķita, ka Pārvaldnieks bija teicis, ka zirgi jau atrodas pie vai aiz vārtiem, nevis staļļos.

Iesūtīja: colorless wind ; laiks: 08.08.2007 13:56

Es gan ļoti brīnos sacīja Haku, uzlūkojot Leiu. Ka būdams šeit un apzinādamies, kādas spējas nepieciešamas, lai varētu kaut vai nedaudz pasapņot par iekļūšanu Tumšajās Dūrēs Jūs apsāubat mūsu spēku meitene ievikla dziļu elpu un, llgi negaidot, turpināja Iesaku tik tiešām pagaidīt, kad satumsīs. Un uzskatu, ka Kaars Li no mums domā vispŗātīgāk un viņam jau ir pieredze šajā jomā. Nepiekrītu diversijai, vismaz ne liela mēroja- tas tik tiešām radīs lielāku apjukumu, kā mums vajag. Jācenšas doties prom pēc iespējas klusāk un nemanāmāk.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 08.08.2007 16:28

"Tad lai tā būtu, dosimies prom no šejienes tumsā. Ieteicams visi reizē, bet katrs pa savu ceļu, vai mazās grupās." noteica Leis. Viņam bija apnicis domāt kā visiem izkļūt cauri sveikā.
Tad jau redzēs, kurš ir kā vērts, kad būs izturējis šo pārbaudījumu. Tad arī varēs runāt par uzticēšanos. Bet pagaidām viņš ies viens pats pa savu ceļu, kā jau parasti.
Leis beidzot uzdūra uz irbulīša rīsa graudu un pasmaidīja. Visa pamatā ir koncentrēšanās. Un pieredze. Tā ir prasmes un meistarības summa.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 08.08.2007 21:50

Likās muļķīgi kaut tikai censties kontaktēties ar kādu no viņiem... Gan Zao paēda un bija gatavs doties kur tālāk... Sākums bija vienkāršs... Apkārt bija tumsa, tādēļ būs jāizmanto uguns apļi un aukla... Nekas īpašs... Iziešana pa logu... Ik pa brīdim galvā radās kāda doma, ka varētu lielu daļu nodot... Mazāk par ko jāuztraucas... Cīņa pievilinās lielāko daļu apsargu... Un lieta darīta... Viņš zināja, ka pirmajam nevajadzētu steigties, bet tupēšana šeit jau ieilga... Tādēļ, viņš spēra pirmos soļus uz loga pusi un palūkojās ārā... Tad, kāds ar mani? Visi uzreiz nevarēsim iet tik un tā...

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 08.08.2007 22:42

Linesaijs vērīgi klausījās cilvēkos, kas pēkšņi bija kļuvuši par biedriem. Strādāts komandā nebija sen, kopš... bet tas nebija nekas svešs.
Prātā malās ideja par to, ka dāmas varētu ievilināt slazdā kādus divus kareivjus, kuru tērpos pēc tam pāris no viņiem varētu ietērpties un tā tie divi varētu mierīgi pārvietoties, kamēr atlikušie biedri pārvietojas pa jumtiem vai citā veidā, kā jau katrs labāk ieradis, un tā viņi vienkārši nonāktu līdz mērķim, jo biedri sargu tērpos, novērstu citu sargu uzmanību ar runām, vai arī vienkaŗši brīdina'tu apr sargu tuvošanos. Bet vēl labāk būtu, ja šo varētu izmantot kā plāna papildinājumu tam plānam, kuru minēja vīrs, kas jau atradās pie loga un taisījās laisties laukā pa to, jo šī vīrieša plāns bija vistuvāk tam, ko pats Linesaijs būtu darījis, ja būtu viens.
Bet puisis neko no domātā neteica sakļi, bija jau pārāk daudz idejas izteiktas un tāpat nebiaj atrast kopsaucējs, viņa runas tikai visu sagrozītu vēl vairāk, tādēļ viņš vienkārši piecēlās kājās un pietuvojās vīram pie loga un albīnam, kurš bija kaut kur tur netālu, tā norādīdams, ka atbalsta šo biedru domas, nu vismaz Kaara.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 09.08.2007 08:02

Labi, tam nu bija jādara gals. Viņa piecēlās un ne vārda nesakot piegāja pie vīrieša, kas stāvēja pie viena no Rietumu sienas logiem (Kaars). Salikusi plaukstu pret dūri, Hara īsi palocījās.
"Ja atļausiest, es jutīšos pagodināta doties kopā ar jums," viņa noteica.

Iesūtīja: Šamanis ; laiks: 09.08.2007 09:43

Zans apēda pavisam nedaudz, lai nebūtu grūti, ātri pārvietoties.Viņš paskatījās un Gan Zao, kas kā likās jau vāca savu komandu.Cīnītājs piecēlās un teica: Es nākšu ar tevi!Gan Zao! Zans piegāja pie otra cīnītāja un stāvēja tā labajā pusē, un bija gatavs doties ceļā.

Iesūtīja: NorthSee ; laiks: 09.08.2007 10:49

Misuzu ilgi bija klausījusies savu biedru vārdos. Visiem nosauktajiem plāniem bija kāda vājā vieta. Kāds no klātesošajiem bija izteicis pieņēmumu par tukšajām ielām. Patiesi. Neviena uz ielām nebija, varbūt sargiem bija teikts nogalināt tos, kuri atradās uz ielām? Šis variants meitenei likās visticamākais. Misuzu alocīja galvu un klausījās ikkatrā biedru vārdā. Sargu bija vairāk, nekā viņu pašu. Lielāka apsarde noteikti atrastos pie Ziemeļu vārtiem, tādēļ vajadzēja doties pa citu ceļu un vēlāk nonākt pie zirgiem. Misuz bija par klusu aiziešanu nelielā grupiņās. Lai arī imperātōrs bija teicis, ka Tumšā dūre ir viens veselums, viņi bija tikai kandidāti. Galvenais bija izpildīt uzdevumu. Kā to izpildīt - tas bija cits jautājums.
Misuzu nopūtās un piecēlās no krēsla. Izskatījās, ka visi bija nolēmuši. Lai notiek. Meitene darīs pēc viņu prāta. Kaut arī mIsuzu rokas nedaudz drebēja, par gaidāmo uzdevumu, viņa bija apņēmības pilna. Viņa pavērās uz pilsētu. Saule laidās uz rietiem. Lēni iestājās tumsa. Meitenes sejā parādījās smīns. Viņas brāļa drēbes bija tumšā krāsā. Meitenes soļi bija gandrīz nedzirdami. Vajadzēja atrast tikai drošāku ceļu. Meitene pameta skatu uz pārējiem biedriem, palocot galvu. Tā bija zīme, ka viņa ir gatava doties.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 10.08.2007 11:07

Lei Vi Ku joprojām sēdēja savā vietā. Viņš nekur nesteidzās doties. Nakts bija gara. Viņaprāt, vislabāk būtu, ja citi ies pirmie. Ja viņi tiks cauri pilsētai, labi, būs pierādījuši, ka ir kā vērti. Ja viņi izgāzīsies un piesaistīs kareivju uzmanību - arī labi, tad Leis izmantos to, ka kareivji mēģinās aizturēt pārējos un pats tikmēr dosies prom pa citu ceļu. Tagad atlika tikai gaidīt, kad vairums būs jau devušies prom.

Iesūtīja: Dvēseļu marionete ; laiks: 12.08.2007 12:23

Visu šo laiku Kazu bija uzmanīgi klausījies, taču neuzskatīja par vajadzīgu dzesēt muti. Radis klausīties padotajos Otori uzklausīja, bet neizteica priekšlikumus. Diversijas, vienpatība, klusa lavīšanās. Visas šīs iespējas Kazu likās jēlas. Pats personīgi, ja viņam nebūtu jātēlo komandas biedru, Kazu droši būtu izmantojis spēku un atslēgtu lielāko daļu apsardzes, censtos apčakarēt tos, vai varbūt arī izdomātu kādu prātīgāku risinājumu nekā pārsteidzīgu mešanos notikumu virpulī. Pēc Gan Zao izteiciena par to, kurš iet ar viņu, klana kungs piecēlās un jau atkal galanti atvēra nāvējošo vēdeklīti. Kazu uz mirkli ieskremšļojās, lai pievērstu uzmanību, un tad iesāka domu, ko visu laiku bija kūlis savā prātā, gaidīdams klusumu. Puisis viegli vēdinot vēdekli gāja no labās uz kreiso pusi, pa telpu. Tātad, cik noprotu Jūs visi esat nolēmuši kādu taktiku izmantot, vai arī pēc mirkļa taisaties visu pārdomāt no jauna? Apsvēris katras izteiktās varbūtības plusus un mīnusus secinu, ka plāni ir ļoti izkropļoti un nestabili. Vēl neilgs laika posms mums ir dots līdz tumsas iestāšanās fāzei. Līdz tam es domāju mums vajadzētu sastādīt tiešus plāna punktus, kas apmierinātu ik vienu. Apzinos, ka par plāniem runājāt visu šo laiku, bet mums vajag detalizēt tos. Palikām mēs pie Kaara plāna, cik noprotu. Es tam piekrītu. Tātad, mēs sagaidam tumsas iestāšanos, visi tērpušies kā sargi plūstam cauri pilsētai ar domu, ka sargi būs pietiekoši neaptēsti, lai nesaprastu, ka esam viltvārži. Ideja ir laba, tikai vai jūs zināt kur mēs varētu atrast sardzes tērpus? Pieļauju iespēju, ka sardzes telpas ir arī kaut kur pilī, bet kur? Tas jau ir jautājums uz kuru mums ir jāatrod atbilde. Starp citu atļaušos stādīties priekšā. Otori klana vadonis Otori Kazu. Pēc izteiktā, monotoni vēsā monologa Kazu salika vēdekli kopā un viegli piemiedza acis nezaudējot modrību, ar domu, ka, ja nāksies uzklausīt muļķīgas piezīmes par teikto viņš labāk paklusēs nekā darīs ko, lai aizvērtu baru ar pieredzējušām slepkavām.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 15.08.2007 10:37

(OCC: man apnika gaidīt.)

Nakts bija iestājusies, bet neviens no pārējiem vēl nebija pametis pili. Ja jau tā, tad Lei Vi Ku nolēma nekavēties un piecālēs.
"Es dodos prom tagad. Un dodos prom viens. Tiksimies ārpus pilsētas. Ja jums smaidīs veiksme."
Leis paklanījās pārējiem un devās ārā no zāles.

Leis pārvietojās ātri, bet ne tik ātri, lai saceltu skaņu skrienot. Viņš allaž izvēlējās tumšakos kaktus, ieklausījās visos trokšņos, lai noteiktu, vai netuvojas sargi. Viņš devās uz dienvidu pusi, prom no ziemeļiem, kur bija viņa mērķis, bet tas nebija svarīgi. Leis domāja izkļūt no pilsētas dienvidu virzienā, tad apiet tai apkārt un nonākt pie ziemeļu vārtiem.
Leis slēpās aiz statujām laukumā, vēroja kareivju tumšos sātvus uz mūra. Tiklīdz viņš juta, ka uz viņa pusi neskatās, Leis skrēja uz priekšu.

Nonācis pie mūra, leis piespiedās pie sienas un sastinga. No augšas viņu nevajadzētu redzēt. Izdevīgā brīdī Leis uzskrēja augšā pa kāpnēm, brīdī, kad kareivji neskatījās, viņš nonāca uz mūra. Ja šajā brīdī Leiu pamana kāds kareivis, kas ir blakus, viņš to apdullina. Pēc tam Leis lēca mūrim pāri. Leis laidās zemē no milzīga augstuma, taču viņš bremzēja kritienu ar pēdām un piedurknēm šlūcot zemē pa stāvo mūri. Tas sacēla zināmu troksni, taču mazāku, ja viņš būtu izmantojis škēpu vai zobenu, lai bremzētu kritienu.
Taču aŗi šis pārvietošanās veids bija par strauju un leiam draudēja nāve, atsitoties pret zemi, tāpēc divus metrus virs zemes viņš lēca sānis, tā mainot smaguma spēkus kas uz viņu iedarbojās. Piezemējoties, Leis apmeta kūleni un smaigi sasitās, škēps un zobens klusi iešķindējas. Zābaku zoles un piedurknes bija bojātas, bet viņš bija ārpus pils.

(OCC: Pagaidām pietiks. GM var rakstīt, vai ir kāda reakcija uz bēgšanu, vai Leiu pamana via ne. vai bija nepieciešams kādu atslēgt, vai ne)

Iesūtīja: Šamanis ; laiks: 15.08.2007 11:59

Zans redzēja kā nepacietīgais Leis izskrēja arā no zāles, un tad viņš saprata ka ir jārīkojās: Gan Zao mums jādodas ir laiks! to pateicis viņš pār mutei pārlika savu lakatiņu un bija gatavs lai dotos ceļā. Cīnītājs piegāja pie durvīm un vēlreiz paskatijās uz Gan Zao dodams viņam mājienu, lai dodas šurp.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 15.08.2007 18:55

Lei Vu Ku plāns bija izdevīgs vientuļņiekam, tas ļāva būt nemanāmākma, taču draude'ja lielākas briesmas ja jāiesaistās kautiņā.
Kan Lei Vu ku nonāca uz mūra nācās apdulināt divus sargus kas dežūrēja turpat pie kāpnēm. Viņa laišanos lejup neviens nedzirdēja, taču bija jāuzmanās no patruļām uz ielas mūra pakājē, ta bija galvenā iela kas veda apkārt pilij, pa to bieži staigāja patruļas, šobrīd neviena no tām nebija redzama tācu atāli varēja saklausīt kareivju soļus.
Nonākot lejā, Lei Vu Ku varēja sadzirdēt trokšņus uz mūra, kareivji bija ievērojuši divu apsargu pazušanu, tos atrada guļam bezsamaņā turpat uz kāpnēm. Drīzvien viscaur uz mūra jau bija sacelta trauksme, pils vārtus aizvēra un uz tiem tika nosūtīti papildus vīri. Tagad katrus vārtus apsargāja divdesmit kareivju uz mūra palika tie paši kareivji, taču nu jau daudz modrāki un dusmīgāki.
Taruksme izplatījās arī pa pilsētu un ārējo mūri, taču netika skandināti zvani vai kā citādi trokšņots, lai bēdzēji nezinātu ka par viņu klātbūtni kas zināms.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 16.08.2007 09:50

(OCC: piekrītu, ka apdullināto sargu dēļ sacēlās trauksme, bet domāju, ka pagāja vismaz dažās minūtes, līdz tas notika, tādēļ pārējiem visamz sākumā būtu iespēja rīkoties nemanāmi)

Lei Vi Ku nekavējās uz galvenās ielas, bet iebēga šķērsielā, kas veda rietumu virzienā. Viņš atkal centās skriet samērā ātri, bet tomēr galveno uzmanību pievērsdams klusumam. Leis centās saglabāt virzienu ielu labirintā uz dienvidiem, tomēr viņš izvēlējās vienmēr vismazākās un tumšākās ieliņas, tādēļ viņa ceļš bija visai līkumots. Katreiz, kad Leis dzirdēja tuvojamies patruļu, viņš atkāpās uz kādu dziļāku un tumšāku nišu, ja kareivji nāca pašo pašu ielu un nišā pamanītu Leiu ar savām lāpām, tad Leis devās atpakaļ pa šo pašu ieliņu uz sākumu un meklēja citu ielu, kur patruļas nebija. Ja patruļas nēca no abām pusēm, tad izņemuma kārtā Leis uzrāpās uz jumta, izmantodams to, ka ieliņas ir šauras, sienas ir tuvu un ka nabadžigajos kvartālos mūrus vienmēr ir raupjš un piemērots rāpšanai. No cīņam ar kareivjiem viņš izvairījās, ja patruļaš bija vairāk par trim cilvēkiem. Viņš bija pietiekami prasmīgs, lai spētu apdullināt arī piecis kareivjus, taču viņam neizdotos tos visus izveikt pirms tie sacēļ trauksmi.

Ja viss viņam izdevās kā plānots, tad Leis nonāca pilsētas dienvidu mūra tuvumā. Viņš atrodas uz kādas mazas ieliņas un lūkojas uz mūri, kas dienvidvārtu tuvumā. Viņu nevajadzētu rezēt no mūra, jo ieliņa ir tumšs.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 16.08.2007 10:10

Suzuki bija stāvējis ārā un skatījies, kā Leis aizskrien uz mūri. Vīrietis sākumā vēl viņu redzēja, bet tad tumsa pārņēma Lei ķermeni, taču drīz vien varēja dzirdēt, kā tiek apdūlināti sargi kuri visticamāk patrulēja pa mūri. Suzuki sejā ielauzās smīns un viņš sāka pēc iespējas klusāk skriet uz mūra pusi prātojot.
-Paldies, ka atbrīvoji man ceļu Lei..-
Nonācis augšā, Suzuki ievēroja, ka jau divi sargi ir apdūlināti, tas nozīmēja to, ja ilgi uzturēsies, tad viņam varētu klāties plāni, tagad galvenais bija pēc iespējas ātrāk tikt lejā. Uzskrējis pašā augšā Suzuki sāka meklēt kādu virvi ar ko nolaisties, cerēdams, ka sargu nav, ja ir, tad Suzuki mēģina no tiem tikt vaļā un dabūt virvi ar ko nolaisties lejā.

....Cerams, ka viss sanāks xD.gif

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 16.08.2007 10:53

-Es varu nodrošināt nolaišanos, bet tad jums jāgādā, lai jūsu plaukstas būtu nosegtas,- kad Lei Vi Ku aizsteidzās prom, Linesaijs nekavējoties iesāka ko darīt, jo laika bija palicis mazs, lai šī aizskrējušā vīrieša dēļ viņi paliktu nepamanīti. No apmetņa apakšas viņš izvilka sirpja veida zobenu, kura galā bija virve, kas bija pietiekoši asa, lai parasti pieskaroties tai, tā spētu pārgiezt ādu. Droši nostipirnājis sirpi pie loga, viņā palūkojās uz leju pa pils logu, lai pārbaudītu vai tur kāds ir, atklājis, ka neviena nav, viņš nolaida virvi. Tā nesniedzās līdz pašai zemei, bet tomēr ļāva dzīvam tikt lejā no mājas. -Ieteiktu sadalīties, kamēr vieni novērš uzmanību, otri varētu doties pēc zirgiem, bet ja nē, tad pārvietoties pa jumtiem, kaut apsardze būs modra, mēs mākam maskēties.- To pateicis vairs negaidot atbildi, viņš vēlreiz nopētījis apkārtni, turoties pie virves, izkāpa pa logu un veiskmīgi nolaidās zemē, beigās nolecis.
Zemē, viņš nekavējoties nometa no sudrabainās miesas apmetni, un viņš momentāli saplūda ar sienas mūri, pie kura bija piespiedies, kamēr uzmanīgi pētīja apkārtni un ik pa laiku palūkojās uz augšu, kā biedriem sokas ar kāpšanu.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 16.08.2007 11:23

Lei Vu Ku Veiksmīgi izdevās sasniegt mūri izvairoties no patruļām, taču pie mūra jau vis bija nedaudz savādāk, kamēr Lei Vu Ku pa pilsētu izvairījās no apsargiem, ziņas par bēdzējiem jau bia sasniegušas ārējo ūri un apsargi bija divtik modri un vārtu apsardze bija pastiprināta, lai gan tie stāeja vaļā, tos apsargāja ap trīsdesmit vīru.
LAi vai kā, taču Tumšā Dūre netaisījās visu padarīt tik vienkāršu, vajadzēja nedaudz sarežģīt, virs Lei Vu Ku galvas parādījās tumš stās stāvam uz jumta, no tā nokrita dakstiņš un skaļi saplīsa pret zemi. Kamēr dakstiņš krita stāvs jau bija pazudis, taču tūļīt pēc trokšņa Lei Vu Ku visapkārt iesknējās soļi un viņam priekšā un aizmugurē uzradās kādi seši sargi, ieliņā bija šaura, taču pietiekama lai trīs vīri varētu nostāties tuvu blakām, ar šķepiem pa pariekšu viņi lēnām tuvojās, uz sāniem ieliņu nebija.

Suzuki nonākot uz mūra kareivji vēl nebīja pamanīuši sardzes nozušanu, taču nupat jau tuvojās apgaitas kareivji, pārī. Suzuki bija spiests rāpties lejup pa mūri, lai nepiesaistītu uzmanību. Mūris ir pietiekoši slīps un iedobumi starp akmeņiem pietikeami dziļi lai cilvēks ar meistarīgām rokām tiktu lejā, taču tas neveicās tik ātri.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 16.08.2007 11:46

Suzuki ievēroja, ka nāksies rāpties pa slīpumu, taču tas prasīs lielu laiku, kas varētu arī palielināt risku, ka sargi viņu ievēros. Vīrietis atradis kādu akmeni aizsvieda to tālu prom pa mūri cerēdams izveidot kādu troksni, lai sargi ietu uz izpētītu vietu. To izdarījis, Suzuki uzreiz ķērās klāt pie rāpšanās. Tākā, vīrietis dzīvoja lielāko daļu dzīves kalnos, viņam nebija nekādu problēmu pārvarēt slīpo mūri.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 16.08.2007 12:09

Kamēr Pārējie domāja ko darīt, tomēr viens no kolēģiem jau devās vienatnē prom - Lai viņam veicas, diemžēl viņš mums sarežģīs dzīvi, jo viņš tomēr neizskatās pēcīpaši klusa cilvēka. To nodomājis puisis uzrāpās uz loga palodzes un jautāja Harai, kas bija nolēmusi doties ar viņu - Ejam?
Pēc tam viņš veikli noleca uz zemes un pieliecies, klusu lavijās uz tuvāko ēkas stūri, paskatīties, kas tur notiek. Viņš jau plānoja, ka vajadzētu dabūt sargu bruņas, tas gan apgrūtinātu kluso pārvietošanos, tomēr ļautu uz brīdi nomaskēties, jo pirmais aizgājušais jau bija paspējis sacelt trauksmi.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 16.08.2007 13:47

Vairs nebija jēgas prātot, kas ir labāk un vieglāk. Vai pareizāk. Viņa panāks to, ka visi tiek no šejienes ārā kopā, pat, ja pamet viņus vienus.
Jauneklis viņu aicināja un pats jau pazuda skatienam.
"Jā, ejam..." Hara klusi atbildēja un bez skaņas izrāpās pa logu un ar vieglu knakšķi piezemējās otra pusē.Viņa bija nolēmusi ne soli neatpalikt no Kaara. Pametusi pēdējo skatienu uz logu, meitene klusi slīdot gar sienu sekoja priekšgājējam.

Iesūtīja: NorthSee ; laiks: 16.08.2007 18:54

Misuzu noskatījās kā no telpas iziet trīs no biedriem. Katrs par sevi. Meitene nopūtās. Misuzu gan pati justos drošāk, ja viņi būtu devušies kopā. Meitene nedaudz uztraukti ar pirkstiem pārlaida pār vēdekli. Sargus nogalēt nedrīkstēja, tātad bija jāiznto vilstus. Šeit lieti noderēja meitenes izkoptā prasme. Vēl bija jātiek arī pāri mūrim. Meitene par to uztraucās visvairāk. Katrā zin'arī krist kanā un palikt uz vietas viņa negribēja. Misuzu izlēma, ka viena viņa doties nevēlājās.

Meitene izlēca pa logu, pa kuru pirms brīža ārā bija devušies divi no kandidātiem. Misuzu gan nebija aicināta, līdzi, taču meitenei rūpēja tikt ārā no pils un izpildīt uzdevumu. Meitene klusi piezemejās loga otrā pusē. Tad viņa pameta skat apkārt, lai saprastu vai nekur nav manāmi sargi. Tad viņa lēni, gar sienu slēdēja uz abu biedru pusi. Lai brīdinātu par savu klātbūtni un nbūtu rupja, Misuzu nočukstēja: Ja nav iebildumu, es vēlētos doties ar jums. Meitene cerēja, ka nebija izbiedējusi Haru un Kaaru. Misuzu cerēja, ka pēcāk viņai šis parbaudījums nebūs jāpārvar vienai.
Misuzu bija maz pieredzējusi. Viņai nebija pārliecināta par sevi, jo treniņi un cīkstēšanās ar brāli bija tikai kā spēle. Šeit viss jau bija pa īstam, un tas biedēja.


Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 16.08.2007 21:58

Gan Zao ne pārāk patika, ka Zans vislai uzrunāja viņu vārdā... Viņi tikušies bija tik 1 reizi, un pat tad tā sanāca tikai apstākļu sakritība... Bet viņš jau nebija tik slikts zellis... Labi, ejam... Un, ja vēlreiz nosauksi mani vārdā, iecirtīšu tev pierē robu! Zao klusāk nočukstēja. Arī viņš paņēma savu "uguns apli", piesēja pie tā virvi un ātri, jo ātri nolaidās lejā... Kad arī Zans bija lejā, viņi viens otram minimāli piepalīdzot iekārtojās "naksnīgai pastaigai" pa māju jumtiem....

Iesūtīja: Šamanis ; laiks: 17.08.2007 09:24

Kad Zans un otrs........ bija tikušu uz jumta, viņš teica: Lai veicas! un to pateicis viņš sāka klusi ātros tempos lēkāt pa jumtiem, uz vārtu pusi. Zans lēkāja ļoti precīzi un veikli, bet kaut kādas sagadīšanās dēļ viņš viegli pakrita , bet par laimi viņš paspēja pieķerties pie jumta malas, un neviens to īpaši nedzirdēja.....nu vismaz tā likās. (xD.gif) Viņš pievilkās un ātri vien tika atpakaļ uz jumta. Kad viņš piecēlās, redzēja ka viņa komandasbiedrs,sev iesit pa pieri un saka: Tu esi vienkārši fantastisks! Pēdiņās protams! Zans, to neuztvēra pārāk smagi. Pēc nelielā incidenta, cinītāji turpināja pārvietoties uz priekšu, šoreiz Zans bija uzmanīgāks.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 17.08.2007 10:02

Lai Vi Ku nekādā gadījumā nedomāja iesaistīties cīņā. Visus viņš apdullināt nespēs.
Leis izmatoja to, ka ieliņa bija šaura, tāpēc lēca uz vienu sienu un tad uz pretējo, tad atpakāl, izmantotadams arī izvirzījumus un spraugas, kas gadījās ceļā, līdz tika uz jumta. Šķēpu Leis turēja gatavībā, lai cīnītos ar jebkuru, kas te viņu varētu gaidīt.

(OCC: tālāk ir tad, ja uz jumta neviena nav. Ja te kāds ir, tālākais neskaitās.)

Neviena uz jumta neieraudzījus, Leis devās vairāk uz rietumiem, lēkājot uz jumtiem. Viņa mēŗkis tagad bija mūra posms starp dienvidu un rietumu vārtiem. Pietiekami attālinājies no sargiem, viņš ielēca tikpat tumšā un mazā ieliņā, lai dotos klāt mūrim.

Iesūtīja: colorless wind ; laiks: 17.08.2007 11:31

Haku bija ilgu laiku sēdējusi klusējot un vēroja, kā viens pēc otra dalībnieki pamet šo telpu, sadaloties pa grupiņām. Meitenei jau pašā sākumā bija nojausma, ka kas līdzīgs notiks un nekur tālu viņi ar to spriedelēšanu un plānošanu netiks. Haku nopūtās un piecēlās. Kam lai viņa pievienojas? Ļoti prātīgs viņai bija licies Kaara plāns, meitene labprāt būtu viņiem sekojusi, taču viņi tikko kā bija jau izlēkuši pa logu, un viņiem pakaļ bija aizsteigusies kāda meitene, kuras vārdu gan Haku vēl nezināja. Vai bija vērts viņiem sekot? Un, ja viņa centīsies izkļūt no šīs pilsētas vienatnē, ko tad? Tumšajai Dūrei vajadzēja komandu un kopējo spēku, nevis vienpati, meitene to nedrīkstēja pieļaut- viņa nedrīkstēja izgāzties, tas Haku bija ļoti svarīgi. Meitene piegāja pie loga, palūkojās ārā un, cik vien klusi varēdama, sekoja tiem trijiem, kuri bija tikko kā šeit pazuduši.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 17.08.2007 14:33

Tikko panākusi Kaaru, Hara izdzirda, ka no loga izlec vēl vien cilvēks un jau neilgu mirkli pēc tam, netālu no viņas, atskanēja kluss jautajums. Ta kā runāt nebija ne laika, ne arī īstā vieta, lai to darītu, Hara atbildes vieta pagrieza galvu un pielika pirkstu pie lūpām. Aiz sevis viņa ieraudzīja jauniņo meiteni. Haras sejā pavīdēja smīns.

Ar acs kaktiņu meitene redzēja, kā loga ailē parādās un pazūd vēl viena figūra. Kluss troksni piezemējoties un nu jau viņi bija četri. Vēl vien meitene. Hara nespēja noturēties atkal nepasmīnot. Jauki, jauki...

Pavirzījusies tuvāk Kaaram, viņa parāva viņu aiz piedurknes, lai norādītu, ka viņiem ir pievienojušies vēl divi topošie biedri.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 17.08.2007 15:36

OCC: Šamani un Hworang, man nav īsti skaidrs ko jūs abi darāt, itkā ejat kopā, cik es saprotu un virzaties uz pils vārtiem, pa palīg ēku jumtiem??

Tiklīdz Lei Vu ku sāka lēcienu sēriju lai tiktu uz jumta, kareivji metās virsū taču nepaguva, tie tūļīt metās signalizēt tornim, un Lei Vu Ku nonākot uz jumta pa viņu sāka šaut no lokiem, tomēr izdevās veiksmīgi izmukt un laicīgi iesprukt velvienā ieliņā. Taču tagad jau sargiem bija zināma viņa atrašanās vieta un tie atkal tuvojās, uz jumta jau viņu gaidīja būltu mākonis tapēc nācās vien izbēgt no sargiem uz zemes un tikt augšā °uz mūra locinieku nepamanītam.

Kaara, Haras, Misuzu un Haku bariņš nepalika nepamanīts tik ilgi kavējamies vienā vietā, kāds no pils apsargiem bija ievērojis ko aizdomīgu un nāca viņu virzienā pārbaudīt kas šeit notiek.

Suzukī veicās, viņa kāpienu nebija pamanījis neviens no pils mūra sargiem, taču lejā viņu nokāpjam no mūra ievēroja kāda no pilsētas patruļām tie strauji tuvojās, patruļā bija pieci vīri, ar šķēpiem.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 18.08.2007 02:03

Kaars Li atbildēja ar zīmēmm, ka sapratis Haras norādīto, par biedriem, kas viņiem seko. Pagaidām vis bija izdevies labi, jo troksnis nebija sacelts liels, uz uzmanība netika pievērsta gana redzami, jo sargs, kas bija pamanījis kustību pie ēkas, devas viens pats pārbaudīt kas notiek. Tagad Kaars saprata, kas darāms. - viņš ātri ar zīmēmm parādīja pārējiem, ka viņš sargu neitralizēs. Kad tas bija izdarīts, viņu nekaitīgi atslēdzot, Li čukstus noteica - mums nav īsti izvēles, kā ieterpties sargu drēbēs un kad vajadzēs izlikties par patruļām. Ko jūs par to sakāt?

Iesūtīja: NorthSee ; laiks: 18.08.2007 11:13

Misuzu samanīja, ka sievietes sejā pavīd smīns. Meitene neizprata, kādēļ tā, taču par to nenācās ilgi lauzīt galvu. izusu sev aiz muguras dzirdēja troksni. Vēl kāda jauna sieviete viņiem bija pievienousies. Viņa pavērās atkal uz Haru un Kaaru. Izskatījas, ka atkal Haras sejā varēja manīt smīnu, taču varbūt tā tikai izlikās. Tumsā cilvēku sejas izteiksme varēja būt mānīga.
Te Misuzu ieraudzīja, ka viņu virzienā nāk kads sargs. Meitene nedaudz sāka uztrukties, piespiedās nedaudz tuvāk sienai. Velts satraukums. Kaara norādīja, ka viņš šo kareivi iemidzinās. Misuzu varēja uzelpot.
Kad Kaars nāca klajā ar plānu, pārģērbies karvju drānās, Misuzu pasmaidīja un pamāja ar galvu. Plāns likās nevainojams. Kareivji varēja brīvi klīst pa teritoriju. Viī būtu drošībā vismaz tik ilgi, kamēr nepamostos iemidzinātie sargi. Tā ā kareivju bija daudz, Misuzu šaubījās, vai pazīšanās viū starpā bija liela.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 20.08.2007 10:33

"Doma protams ir laba, bet pagaidām pārģērbties var tikai viens no mums. Un visprātīgāk to būs darīt tev" Hara piemetināja. Daudz runāt nebija laika.
"Iesaku rīkoties sekojoši - tu pārģērbies par kareivi un dodies uz vārtiem, savukārt mēs visas," viņa paskatījās uz parējām divām meitenēm, "mēs tev sekojam pa jumtiem." Hara pavērās uz augšu. Uz jumtiem nebija grūti tikt. PIe tam, ja viņas pārvietosies pēc iespējas klusāk un turēsies līdzās Kaaram, tad iespējamie pretīmnākošie kareivji nepievērsīs uzmanību tam, kas notiek apkārt, bet gan tam, kas viņeim nāk pretī.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 20.08.2007 11:57

Kaars Li piekrita šai Haras idejai, bet lai to sāktu izpildīt, sarga ķermenis bija kaut kur jānoslēpj. puisis veikli viņu aizvilka līdz logam, pa kuru bija izkāpis un ielīda atpakaļ pa to iekšā. Viss sarga ekipējums pēc mirkļau jau bija Kaara mugurā, tagad viņš sajutās tā it kā atkal būtu dienestā savā bijušajā darba vietā. Drošibas labad Li vēl atrada lupatas, ar ko sasiet guļōšā sarga kājas un rokas un aizbāzt muti.Vēl pēc pāris mirkļiem viņš bija blakus meitenēm un klusi noteica: esmu gatavs, jums vajadzētu paslēpties. jo man liekas, ka drīz vajadzētu nākt kādai sardzes patruļai.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 20.08.2007 14:01

Hara apmierināta vēroja to, cik ātri Kaars ar visu tiek galā. Vismaz puisim ir galva uz pleciem.
"Mums ir jāsteidzas. Tev vajadzētu mums palīdzēt tik uz jumta," viņa klusi nobēra. Aši pārlaidusi skatienu apkārt esošajām mājām, viņa atrada tādu, pie kuras sienas bija sakrautas kastes un veca rikša. "Uz turieni!" Hara nočukstēja un norādīja uz vecīgo māju. Pārskrējusi pāri ielai, viņa gaidīja pārējos.
Iesākumā bija jāpalīdz tikt augšā abām meitenēm.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 20.08.2007 16:12

Kaars veikli uzrāpās uz kastēm un nostājās ar muguru pret sienu. Vispirms viņš izmēģināja pašūpot kastes, kad tās izrādijās gana stabilas, puisis pieplaka pie ēkas sienas un ar rokām izveidoja tādu kā kāpsli, lai meitenes varētu vieglāk atsperties un tikt viņam uz pleciem.

Es došos uz R vārtiem, jūs tikai uzmanieties no sardzes skatiem uz mūra. - Li nočukstēja un ļāva kādai no meitenēm kāpt.

Iesūtīja: NorthSee ; laiks: 20.08.2007 17:33

Misuzu sekoja norādījumiem. Hara un Kars bija uzņēmušies vadību. Meitene aši vien tika līdz kastēm, kur stāvēja Kaars. Tad meitene vēl pameta skatu apkārt. Misuzu klusi un veikli uzrāpās uz kastēm. Misuzu vairs nevēlējās vicinaties. Viņa tikai pamāja Kaaram, kas bija uzvilcis kareivja ietērpu. Metene uzlika vienu kāju uz jaunā vīrieša izveodotā kāpšļa, ar rokām pieturēdamās pie viņa pleciem. Meitene bija pavsiam viegla, tāpēc nevajadzēja rasties nekādām problēmām, lai viņa tiktu augšā.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 21.08.2007 08:28

"Tikai necelieties kājās, palieciet pieplakušas jumtam," Hara vēl nočukstēja pakaļ, kaut arī zināja, ka teikt to ir lieki, jo jebkuram, kam ir kaut mazliet saprāta, ir skaidrs, ka pa jumtiem nevar pārvietoties lepni izslietu galvu.
Pēc mirkļa Hara pamāja ar roku otrai meitenei, lai tā seko.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 21.08.2007 09:24

Izveeles, nebija, bija jaatiek paari muurim.
Lai Vi Ku aatri devaas uz rietumiem, taalaak no dienvidu vaartiem un trauksmes zonas.
Vinss ielinnu labirintaa bija ticis apmeeram pret vidu starp dienvidu un rietumu vaartiem, kad devaas tiessi uz kaapnnu pusi, kas veda uz torni.
Leis veica sarezzggiitu triku, ko bija iemaaciijies Tibetaa, vinnss leeca gaisaa, atspiedaas pret savu sskkeepu kaa taalleeceeja kaarti un taa uzleeca vairaaku metru augstumaa, piezemeejoties uz kaapneem, kas veda uz torni. Tad Leis atkal paleecaas, atspiedaas pret sskkeepu un atkal uzlidoja vairaakus metrus uzaugssu, piezemeejoties uz naakamaa kaapnnu posma. Taa Leis to dariija, liidz kameer tika uz muura.
Lokssaaveeji vinnu, protams, pamaniija, taccu ssis paarvietossanaas veids bija tik diivains un aatrs, ka vinni nevareeja ptraapiit Leam.
Nonaacis uz muura, Leis nekaveejaas, lai paliktu ciinnaa ar kareivjiem. Sheit pa vinnu nessaava, jo locinieki vareeja savainot saveejos. Leis paarleeca paari muurim un sslluuca pa to lejaa, bremzeejot kritienu ar sskkeepu un zaabaku zoleem. Buudams jau tuvu zemei, Lais atkla leeca uz priekssu, izmainot smaguma speekus, kas uz vinnu iedarbojaas. Vinnss piezemeejaas uz muguras, turot gataviibaa sskkeepu, lai atvairiitu bultas.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 21.08.2007 09:46

Suzuki ticis lejā pa muri, uzreiz kaut kur noslēpās, lai varētu paprātot kā rīkoties. Sargi patrulēja apkārt un neizskatījās, ka kāds staigātu pa vienam. Virīetis palicis tupēdams aiz kādām kastēm, mēģināja nogaidīt un ievērot vai nestaigā kāds sargs, kurš ir viens pats, lai varētu piesaistīt viņam uzmanību, pārsteigt, atslēgt un pārģērbties pa to. Ja nē, tad Suzuki lēnām un klusām skrēja pa kādu sānieliņu.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 30.08.2007 21:38

Gan Zao un Zans tīri veikli bīdījās uz priekšu, galvenokārt pārvietojoties pa māju jumtiem. Katrs skrēja pa savu jumta pusi. Ja pa ceļam kāds sargs vienu pamanīja, otrs neitralizēja sargu... Īslaicīgas problēmas radās, kad pēkšņi lejā bija trīs sargi, bet kopā Gan Zao un Zans ātri ar visu tika galā. Drīz jau abi pietuvojās mūrim. Zao izvilka savu "Uguns apli" ar piestiprināto auklu un uzmeta to uz mūra izciļņa, nedaudz pirms tā augšas. Zan, tu pirmais! viņš klusu, bet asi nočukstēja.

Iesūtīja: NorthSee ; laiks: 09.09.2007 11:34

Misuzu veikli tika uz jumta, protams, ar Kaara palīdzību. Haras pamācība bija lieka. Meitene nebija nekāda muļķe. Viņa saprata situācijas nopietnību. Šis viss nebija nekāda spēle.
Meitene pieplaka jumtam. Tad viņa notupās tā, lai varētu palīdzēt pārējām meitenēm tikt augšā. Meitene paskatījās uz Haaru. Šī jaunā sieviete neizraisīja siltas emocijas. Izskatījās, ka viņa Misuzu uzskatīja par pēdējo muļķi. Meitene sev nosolījās, ka viņa lauzīs šo priekšstatu par sevi. Tad viņa atkal pievērsās Kaaram, kurš uz kastēm gaidīja, kad visi būs uzkāpuši uz jumta.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 10.09.2007 11:41

Beidzot! Hara pie sevis nosodījās.
"Laiks doties," viņa norādīja Kaaram, dodoties uz ielas pusi.
Viņa nemirkli nedomāja par to, ko darīs, kad sastaps kādu sargu. Sasniegusi ielu, Hara pieplaka sienai, ko sedza jumta pārkares ēna. Viņa gāja līdz brīdim, kamēr sasniedza pašu tumšāko un ēnaināko stūri, lai sagaidītu, kamēr Kaars pievienosies.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 17.09.2007 13:04

Beidzot sagaidījis, kad sievietes uzrāpsies uz jumta, Kaars sakārtoja bruņas un klusi nočukstēja - Es eju! - Viņš centās iet tik klusu un neredzami iet cik varēja, bet tā lai, kāds, kas viņu ieraudzītu, nedomātu, ka pils apsargs slapstās.
Kaars cerēja, ka neradīsies nekādas grūtības ar izkļūšanu no pils, jo pagaidām neviens apsargs netika manīts.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 20.09.2007 14:52

Hara sekoja Kaaram, ievērodama apmēram 5 metru distanci, tā, lai vajadzības gadījumā varētu ātri viņu sasniegt. Kaars, cik noprotams, devās tieši uz vārtiem.
Haras galvā nemitīgi mainījās viena iespējamā iznākuma aina pēc otras. Uzbrukt. Pārspēt viltībā. Aizlavīties. Apdullināt. Labi, tas viss nebija tik svarīgi. Viņa pārvilka ar plaukstu pār seju, it kā aiztrauktu prom domas. Prātam bija jabūt tīram un brīvam, lai nekas viņu nekavētu reaģēt.
Viņa rīkosies tā, lai pieskaņotos Kaara rīcībai. Nu re, vārtus jau varēja samanīt. Ja vien iespējams, Hara iespiedās vēl dziļāk ēnā. Jāgaida un jābūt modrai.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 05.01.2008 15:59

Kaara, Haras, Misuzu, Linesaja(palasoties es takā sapratu ka Pūķēns Sāra ir kopā ar jums) un Haku bariņš
Ieplānotais izdevās lieliski, Kaars pārģērbies par kareivi veiksmīgi novērsa sardzes uzmanību kamēr viņi nonāca līdz vārtiem kurus pamatīgi apsargāja, Kaars informēja sargus ka tepat netālu redzējis ko aizdomīgu un viņam šķiet ka kāds ir ticis pāri mūrim un viņš dosies informēt ārpuses patruļas, lai gan vārti bija ciet tajos bija nelielas durtiņas, kas stāvēja vaļā, Hara, Misuzu, Linesajs un Haku izmantoja brīdi kad visi sargi bija pievērsuši uzmanību Kaaram, un izspruka pa durtiņām, savukārt Kaars mierīgi izgāja cauri, pēcākais arī vedās diezgan gludi, no ārpuses vārtus neapsargāja un viņiem veiksmīgi izdevās šķērsot lielo ielu un nokļūt mazo ieliņu labirintā, pa kurām manevrēt bija viegli jo Kaars visur varēja izlūkot un brīdināt par tur esošiem sargiem. Tā Kaars, Hara, Misuzu, Linesajs un Haku veiksmīgi izvairoties no sargiem nokļuva līdz vārtiem kurus arī pamatīgi apsargāja, taču šeit jav bija skaidrs ka tik vienkārši izsprukt neizdosies. tapēc Kaars devās pie sargiem un tikmēr Hara, Misuzu, Linesajs un Haku, gabaliņu nostāk sānieliņā sacēla kautiņa troksni daļa sargu skriešiem devās turp bet Hara, Misuzu, Linesajs un Haku jav bija prom pa citu ceļu, tā nu ar samazinātu kareivju skaitu pie vārtiem Kaara, Haras, Misuzu, Linesaja un Haku bariņš ar spēku veiksmīgi izlauzās cauri apsardzei un izkļuva no pilsētas, tiklīdz viņi bija aiz vārtiem kareivji nolaida ieročus un atgriezās savos posteņos vairs neliekoties par viņiem ne zinis, tagad tikai jāaiziet līdz ziemļu vārtiem
OCC: pieņemsim ka neaktīvie spēlētāji jums pagaidām vienkārši velkas lidzi, gan es pēctam izdomāšu ko ar viņiem iesākt
Gan Zao un Zans
Gan Zao un Zans veiksmīgi nepamanīti tika līdz mūrim, bet pie mūra gan neveicās tik gludi kāds no kareivjiem pamanīja, kā tiek uzmests uguns aplis un tas no pasaucis vēl divus kareivjus devās pie tā pa mūra augšu, viņi to izpētīja un tad jav skatiens aizklīda līdz Gan Zao un Zanam, kareivji iekliedzās un katrs no tiem izmeta pa šķēpam, no kuriem Gan Zao un Zans veiksmīgi izvairījās, nu jav Gan Zao un Zans vairs nevilcinājās un strauji tika uz mūra kur bez problēmām neitralizēja tris sargus taču viņu kliedzienu bija dzirdējuši arī citi un draudēja lielāks kautiņš, no kura izdevās izbēgt gana laicīgi lai viņi netiktu pamanīti pa virvi lejup un pilsētas labirintos iekšā. Arī tur sākumā vedās diezgan gludi tikai nācās vēl pāris kareivjus apklusināt. Nonākuši līdz vārtiem viņi tur ieraudzīja to kā Kaara, Haras, Misuzu un Haku bariņš izlaužas cauri sargiem. Tagad bija skaidrs ka vajag tikai spert vienu soli ārā no pilsētas un jav esi drošībā, bet tagad jav visi sargi bija modri un dusmīgi.
Gan Zao un Zans izmantoja tuvējā tavernā atrodamos zirgus no staļā, tur bija kādi zirgi divdesmit, panēmuši divus sev pārējos viņi raidīja uz apsargiem, apsargi zirgus veiksmīgi apstādināja neļaujot tiem izkļūt no pilsētas taču Gan Zao un Zans paslēpušies aiz zirgiem triecās cauri un kad sargi saprata bija jav par vēlu un Gan Zao un Zans bija ārpusē turpat aiz muguras Kaara, Haras, Misuzu, Linesaja un Haku bariņam.
Leis
JAv noļuvis ārpusē Leis vairs nesagaidīja nevienu būltu kareivji neuzbruka, tagad bija tikai jānokļūst līdz ziemeļu vārtiem.
OCC: šķiet ka nevienu aktīvo neaizmirsu unsure_a.gif

Iesūtīja: Šamanis ; laiks: 06.01.2008 12:26

Zans ar Gan Zao bija samērā veiksmīgi tikuši ārpus pils mūriem.Viņš nostājās blakus zirgam, un ar roku vairākas reizes pārbrauca pāri tā krēpēm.Zans jau sen nebija jājis ar zirgiem, pēdējo reizi viņš ar zirgu bija jājis kad vēl viņš centās apgūt dažādas cīņu mākslas, ieskaitot cīņu uz zirgiem....nebija jau tā, ka viņam nepatika zirgi, tikai viņš deva priekšroku citiem pārvietošanās veidiem.Zans pagriezās pret Gan Zao un teica : Tavs plāns tīri labi nostrādāja...nenožēloju ka devos ar tevi. viņš apskatijās atpakaļ uz mūri teikdams : Diez kā pašlaik veicas pārējiem....vai tev liekas, ka kāds izkritīs šajā pārbaudījumā? To pateicis viņš atkal vēroja Gan Zao gaidīdams atbildi.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 06.01.2008 14:12

"Jūs kavējaties" no tumsas atsaucās klusa balss.
No koku aizsega un ēnām iznāca Leis.
"Bet liekas, ka kavējas arī citi."
Viņš bija ieradies mazliet agrāk, kā ne kā pats pirmais un viens pats metās tikt laukā no pilsētas.
Pie zirgiem viņš līdz šim nebiaj piegājis. Neskatoties uz visu solīto, viņš paredzēja, ka pie zirgiem tomēr var būt lamatas.
Tikai kad Gan Zao un Zans bija droši piegājuši pie zirgiem, Leis izlēma, ka var droši iziet no aizsega.
"Apsveicu, tagad esat izplenījušies manu cieņu un daļēji arī uzticību."
Par pēdējo vēl varēja pastrīdēties, bet lieku vārdu Leiam žēl nebija.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 06.01.2008 18:17

JAu tuvojās rīts un lailākā daļa kandidātu bija izkļuvuši no pilsētas, ka nu kurais, grupiņās vai pa vienam, kad gandrīz visi bija sapūlcējušies pie zirgiem, no torņa virs vārtiem noskanēja taure.
No pilsētas uz nestuvēm iznesa Suzuki, viņš vēl bija dzīvs taču bezsamaņā, vienā no pleciem varēja redzēt ļoti dziļu cirstu brūci. Sargi viņu nolika tā lai pārējie kandidāti redz un atkal atgriezās pilsētā. Tagad pa vārtiem iznāca pēc skata uzjautrināts un neizgulejies pilsētas pārvaldnieks. Viņš nostājās pie Suzuki un uzrunāja pārējos kandidātus
Kā redziet, turpināt viņš vairs nevarēs pārvaldnieks norādīja uz pusdzīvo Suzuki ķermeni Bet jūs gaida nākamais uzdevums, ja gribat zināt mans savainotais draugs peļāva visnotaļ muļķīgu kļūdu, pirmkārt viņš bēgot no kādas patruļas ieskrēja sienā pārvaldnieks viegli ieķiķinājās , šķiet cenšoties pa to uzlekt uz jumta, tad viņš iesaistījās cīņā ar 6 kareivjiem un tika savainots, diemžēl arī kareivji neiztika bez brūcēm Pārvaldnieks joprojām smaidot saviebās, kas izkatījās diezgan ērmīgi Bet turpmāk par to kas jums jādara turpmāk, līdz šim jūs varējāt darīt kā pašiem šķiet labāk bet tagad jums visiem kopā jādodas uz Zengzhou pilsētu kas, kā jūs droši vien zināt atrodas aptuveni 2-3 dienu jājiena attālumā uz austrumiem no šejienes, jums papriekšu jājāj pa ziemeļu ceļu un krustcelēs jādodas uz austrumiem. Pilsētā izklaižu rajonā atrodiet krogu "Drakona sakē nams" un tā īpašnieku misteru Vou Zī. Brīdinu viņš ir krimināla autoritāte, lai gan strādā imperatora labā, tur noziedziniekus grožos, ja tā varētu teikt, viņam piekļūt nebūs viegli un nogalināt ne tik, viņš atļāvās nepaklausīt imperātoram un nu viņam jāmirst, esiet gatavi viņš jūs visticamāk gaidīs. lai veicas Pārvaldnieks pagriezās un aizgāja, divi sargi atkal savāca Suzuki un aiznesa.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 06.01.2008 22:07

Gan Zao pasmaidīja. Es zināju, ka izdosies... Viss bija noritējis gandrīz kā plānots. Vienīgi tas, ka viņus pamanīja sargi bija neparedzēti. Tiesa, viņš lidojumā pārķēra pirmo šķepu un ar to atvairīja nākamos. Trīs sargus neitralizēt nebija grūti, jo nolaužot šķēpa aso galu, Zans nevienu nenogalināja un Zao viņu lieliski papildināja. Arī ar zirgiem viss gāja kā smērēts. Lielākā daļa apsardze ķēra tos, kamēr tie bēga uz visām pusēm un neviens nepamanīja abus cīnītājus, kas bija noliekušies gar zirgu malām un neitralizēja vien trīs sargus. Pamanījis Leisu agrāk nekā viņš parādījās, bet vēlāk kā vajadzētu, Zao atslāba. Viņš šaubījās, vai Leis pats atbrīvotos no citiem kandidātiem. Ja jau pats tik tālu esi ticis, tad arī mana cieņa tev garantēta... Un viņš viegli paklanīja galvu. Tad, kad atnāca pārvaldnieks, viņš tikai noskatījās uz Suzuki. Vismaz nav miris...

Iesūtīja: Elony ; laiks: 07.01.2008 12:12

Leis noklausijās pārvaldnieka teikto un kad tas devās prom, paklanījās.
Viņš pakalnījās arī Gan Zo pēc viņa vārdiem.
Leis skatījās kā aiznes Suzuki.
Žēl, ka nav miris...

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 07.01.2008 13:16

Dīvainā kārtā viņiem tas bija izdevies. Neskatoties un spontāno lēmumu uzrīkot kautiņu, pat neskatoties uz to, ka viņas šeit lielāko ties bija sievietes. Haras respekts pret kompanjonēm bija krietni vien cēlies.
Viņi bija tikuši garām sargiem un ārā pa vārtiem. Varēja mazliet atpūsties, jo briesmas no sargiem nedraudēja. Viņi bija āra no pilsētas. Hara nopūtās un palūkojās apkārt, meklēdama zirgus.
- Un ko tālāk? - meitene vērsās pie Kaara.

Iesūtīja: Šamanis ; laiks: 07.01.2008 17:37

Tulīt pat jālec uz zirgiem un jādodas ceļā, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu galapunktā.Mums ir jādodas uz Zengzhou pilsētu austrumos, kas varētu aizņemt apmēram 2 dienas....pēc tam jājāj pa ziemeļu ceļu un krustcelēs jādodas uz austrumiem. Kad nonāksim pilsētā mums būs jāatrod krogs "Drakona sakē nams"....nedomāju, ka tas būs sarežģīti. Kad atradīsim krogu būs jācenšas sameklēt tā īpašnieku Vou Zī. Brīdinu un tad jau redzēs, kas būs jādara tālāk....... Kad Zans bija pabeidzis izklāstīt nākamo galapunktu, viņš uzleca zirgā un teica : Rīkosimies ātri! Uz zirgiem!

Iesūtīja: Elony ; laiks: 07.01.2008 17:45

"Nomierini, Zan. Ceļš ir tāls, bet steigties nav jēgas. To var paveikt arī normālā ritmā, velti nenodzenot zirgus. Turklāt varbūt daži ir nedaudz paguruši pēc šīs bēgšanas."
Leis tomēr uzkāpa mugurā savam zirgam.
"Ja vairums nav pārak noguruši, mēs varētu pajāt kādu gabaliņu. Lai gan es lieku priekša jāt pa dienu, nevis nakti."

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 10.01.2008 21:13

Vairums dalībnieku bija gana noguruši taču bija jau rīt tadēļ tika nolemts dotiesi ceļā, pirmajā dienā tika veiksmīgi pieveikts apmēram pusceļš.
Zirgu somas bija piepildītas ar 'pārvaldnieka doto ēdienu takā nevienam badu ciest nenācās, nakts tika pārlaista netālu no ceļa neiekurot ugunskuru, lai nepiesaistītu lieku uzmanību, kareivis ar asu dzirdi naktī varēja pa brīdim dzirdēt kautkur atstatu ņošvīkstam soļus bet neko vairāk. Tumšā dūre savus kandidātus neatstāja nepieskatītus.
Nākamās dienas rītā visi bja atguvuši spēku un jav ātrākā tempā devās atlikušajā ceļā, jav saulej tuvojoties rietam pūlciņš ceļa galā varēja saskatīt savu galamērķi. Bija laiks izstrādāt rīcības stratēģiju.

OCC: domāju pilsētas plānojums nav vajadzīgs, ja jūsu tēli nav attiecīgajā pilsētā bijuši tad vienmēr var pajautāt garāmgājējiem kur atrast attiecīgo krogu.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 10.01.2008 21:31

Linesaijs bija klusējis, tas būtu pārsteigums, ja viņš nebūtu klusējis, bet tagad, kad bija jāizstrādā plāns, viņš bija gatavs dalīties idejās, ja, protams, tās būtu vajadzīgas.
-Uz krogu varu mūs nogādāt bez problēmām, un arī pie mūsu mērķa, kroga īpašnieka mistera Vou Zī, varu tikt bez problēmām, līdzi paņemot pāris no jums, jo visus viņš noteikti nevēlēsies pieņemt un arī nepieņems. Es gan nezinu vai prāta darbs viņu būtu nonāvēt krogā, jo krogs mudž no viņam uzticīgiem vīriem, bet to neizlemt man vienam.- Linesaijs atrodoties sava zirga mugurā, ietinies apmentī, tā neļaujot neviema saskatīt savu sudrabaino ādu, klusu, bet tā, lai to dzirdētu visi viņa biedri, noteica. -Es ieteiktu nosākuma iegūt viņa uzticību, bet ats var aizņemt paŗlieku daudz laika, kura mums lakam nav.- Vou Zī viņš pazina, pat ļoti labi pazina. Šis cilvēks bija viena no viņa kontaktpersonām ar viņa klientiem, jo viņš nemīlēja ar klientiem satikties pats, kā arī Vou Zī savā laikā bija palīdzējis viņam vispār iesākt šobrīd ieņemošo amatu, protams, tas nenozīmēja, ka pret šo veco vīru, viņš izjuta kādas īpašas jūtas, bet cienīja viņš viņu tāpat, un vairāk ne dēļ tā, ko tas izdarījis viņa labā, jo puisis uzsaktīja, ka neko, bet dēļ tā, ka Vou Zī bija meistars cīņas mākslā, un nogalināt viņu nebūs nekāds vieglais darbiņš.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 11.01.2008 18:07

Leis bija atguvis spēkus šajā ceļa laikā. Arī viņš bija domājis par šo uzdevumu. Pasūtījumu slepkavība. Vispār tipiski.
"Vou Zī mūs gaida. Uzticību iegūt nevarēs, viņš būs aizdomīgs pret jebkuru svešinieku. Nogalināt ārpus viņa ierastās vides - ja vien viņš to pamet. Savā lokālā viņš jūtas visdrošāk. Būtu jānoskaidro, vai viņš to pamet. Problēma tāda, ka kriminālās aprindas no laba prāta nepalīdzēs. bet policija noteikti ir uzpirkta. Iespēja ir kādu tuvu stāvošu personu dabūt rokā un spīdzināt, līdz visu pasaka.
Otra iespēja, doties uzbrukumā Sakē namam. Slepeni, bet tomēr uzbrukumā."

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 15.01.2008 10:32

Ceļā atpūsties Gan Zao traucēja vien soļi, kas nebija slikti sadzirdami. Pat mazliet kaitinoši... Bet, protams, ka tos nācās paciest, nekādu iespēju nozust no pārējiem, vai pabūt vienatnē. Bet, iesākoties diskusijai, Zao tai pievienojās: kādēļ gan nevarētu viņu nonāvēt no attāluma? Esmu dzirdējis, ka viņš ir tuvcīņas, turklāt... uz mirkli saminstinājies, Zao turpināja: laikam dzērāju cīņas... Šīs cīņas mākslas aklais punkts ir uzbrukšana no attāluma... Kādēļ gan viens no mums nevarētu ieklļut krogā, nogalināt mērķi un pārējie palīdzēt ātri tikt ārā? Tas neaizņemtu daudz laika...

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 15.01.2008 13:25

kamēr kandidāti aktīvi risināja sarunu par iespējamiem uzbrukuma variantiem no pilsētas straujā tempā uz viņu pusi tovojās vientuļš jātnieks apmetnī, viņš vēl bija diezgan patālu taču strauji tuvojās.

Iesūtīja: kraist ; laiks: 15.01.2008 18:02

Jātnieks tuvojās visātrā tempā kad bija satapis pulciņu viņš apstājās un nokāpa no zirga. Noskatijis visus kas bija apkaart lēnā noteiktā balsī teica.

Ak tad jūs esat tie, kas ir no tumšās dūres ir izvēlējusies...

Tad apmetnī tērptais cilvēks apklussa un vēroja apkārtējo rīcību.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 15.01.2008 18:28

"Varbūt arī neesam. Varbūt nezinām, kas ir tā dūre. Bet kas tu esi?"
Leis runāja. Viņam nepatika, ka pilsētā par viņiem jau zināms. nevis tas, ka viņi nāks, bet tas, kad viņi nāks.
Varbūt šis svešinieks jānovāc?

Iesūtīja: kraist ; laiks: 15.01.2008 18:30

Nu jā varbūt nēsat arī, bet ja jums ir šāda pati vēstule kā man tad domāju ka esat gan. Nu vēl protams arī tas kad mani sūtija tieši pie jums.

Slēptais parādija vēstuli ar visu imperatora zīmogu.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 15.01.2008 18:38

Leis paskatījās uz vestuli. Likās īsta.
"Tas viss ir ļoti jauki, cienījamais svešiniek. Mans vārds būtu Leis. Tomēr saprotat, ka uzreiz jums tā uzticēties nevaram, pat ar visu zīmogu. Pastāstiet, kā tas nākas, ka jūs nākat no pilsētas, uz kuru jādodas mums? Kāpēc nebijāt ar mums jau agrāk, ja jau jums ir vēstule?"
Pagaidām viņš vēl nezināja, vai tam visam ir kāda jēga. Lieta likās skaidra, pat noderīga, bet piesardzība ir pirmajā vietā. Vienmēr.

Iesūtīja: kraist ; laiks: 15.01.2008 18:54

Es no pilsētas nāku tāpēc kad mani palaida uzdevumā ātrāk un lika iefiltrēties upura krogā un noskaidrot situāciju.

Nu jā un mani sauc Isaku.

Vīrietis beidz runāt un nosēdās zemē.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 16.01.2008 08:48

Gan Zao pasmaidīja. Imperātora zīmogs viņam bija gan, bet kaut kā bēgot no pils, netiku viņu manījis. Kā arī, jebkuru ir iespējams nogalināt, pēc tam arī iztukšot viņa kabatas. Bet dzirdējis par upuri un krogu, Zao iekšēji pasmaidīja. Vismaz noderīgs tu varētu izrādīties. Un kā, izdevās arī iefiltrēties? Viņš pēkšņi ierunājās, jautājumu veltot jaunatnācējam. Tad jau varēsi izstāstīt, kas mūs tur gaidīs.

Iesūtīja: kraist ; laiks: 16.01.2008 15:59

Nu teiksim tā ja gribat skriet iekšā un vinju ātri nogalināt tad jums tas neizdosies. Apsardze ir pārāk liela. Isaku pastijies uz jauno runātāju pateica un tad apsēdās.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.01.2008 19:03

"Vai viņš mēdz iznākt no sava nama? Ielas rādās?" jautāja Leis.
Jautājumu par iefiltrēšanos jau bija uzdevuši, tāpēc vinš jautāja par nākamo. Būtu jauki nošaut mērķi ar bultu no attāluma.
Pagaidām Isaku viņam nebija nekas. Bet ienaidnieki jātur sev tuvu, tuvāk kā draugi.
Redzēs, kas ir šis Isaku.

Iesūtīja: kraist ; laiks: 16.01.2008 19:34

Viņš visai reti un tas inav zināms, kad viņš varētu nākamreiz iznākt. Un ja arī iznāk tad tikai ar 10 miesas sargu pavadiibaa, kas vinjam ir visu laiku blakus. vieniigais veids, kas ir no mana skatu punkta ir mēģināt pa nakti iekļūt iekšā un klusi nogalināt.

Isaku noteica un noņēma kapuci.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 16.01.2008 20:17

Gan Zao iespurdzās. Protams, ka ielavīties iekšā pa nakti būtu samērā labs risinājums... Ja vien... Šis kāds neatrastos krogā. Dzeršana nebeidzas līdz rītam. Pēkšņi Zao apklusa un palicis nopietns turpināja: varbūt jāuzbrūk no rīta? Tikai mērķis ir vērā ņemams "dzērāju cīņas" lietpratējs... Pārējie būs pietiekami neskaidrā, lai nebūtu lieli šķēršļi... Viņš turpināja. Un es neticu, ka tas ir kāds īpašs krogs, kurā pasniedz vien vājus dzērienus...Protams, ir arī negatīvās puses... Mērķis būs spēcīgs... Viņš paskatījās augšup, censdamies saredzēt Isaku seju.

Iesūtīja: kraist ; laiks: 17.01.2008 09:18

Vins nav tikai dzeraaju stila lietprateejs, bet ariii loti labi ciinaas skaidraa taa kaa meerkis buus ciet rieksts taa vai taa, jaa un no riita arii var, taa kaa apsardze arii iedzer, kad vinu saimnieks neredz. nu jaa no agra riita tur lielaakaa dala ir vainu atluzusi vai nu aizgaajusi maajaas. Un no 20 apsargiem kas ir krogaa vismaz 5 ir paaraak piedzeerusies lai kaut ko speetu padariit. tas ir kaa kuru reizi. Isaku seja izstijaas jaunekliiga kaa jau 19. gadiigam puisim.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 17.01.2008 18:28

"Tad iesaku palikt ārpus pilsētas, lai nesaceltu baumas par mūsu ierašanos. Pilsētā un korga ielavīsimies nakts otrajā pusē, tuvāk rītam. Cilvēkiem ciešākais miegs ir ap 3-4 naktī. "
Leis teica. Bija grūta diena, tik talu jāja. Bija jāatpūšas, pirms varēs doties medībās.

Iesūtīja: kraist ; laiks: 18.01.2008 09:15

Piekriitu. Isaku atguulaas un meeginaaja mazliet paguleet.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 24.01.2008 20:28

Kandidātiem atpūšoties gaidot piemēroo laiku plāna izpildei pienāca nakts un pavisam drīz jav tuvojās pusnakts, bija laiks doties uz pilsētu izpētīt situāciju un sagatavot attiecīgo uzbrukumu krogam.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 30.01.2008 18:35

Gan Zao pamodās no šķidrā miega. Bija pienācis laiks... Spoku stunda, jeb pusnakts bija klāt. Lei, Isaku! Negribat sākt čammāties? Zao ļoti klusi, bet skaidri pajautāja. Sagatavojis ieročus, viņš devās pamodināt, vai atgādināt arī pārējiem par viņu plānu. Tieši tagad doties un piebeigt mērķi. Dzeršanas meistars šo nakti dzīvs nepārlaidīs...

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 02.02.2008 15:21

Tātad beidzam spēli, ja šo lasa arī kāds mods,
TAd lūdzu aiztaisīt šo un atd pavedienu!!

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 04.02.2008 15:10

Pēc spēles autora lūguma, pavediens tiek slēgts.

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)