Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 16.11.2003 20:51

Bija miglains laiks, turklāt spīdēja pilnmēnes, Gema varēja saredzēt tikai divus metrus uz priekšu no sava zirga ausīm. Argo mēnesgaismā dīvaini spīdēja kaut arī, viņa spalvas krāsa bija tumši pelēka, tas viņam no viņa senčiem senajiem rohrīmu zirgiem, kas tadad praktiski bija izmiruši.
Gema viņam mugurā cerīgi izstiepās uz priekšu ar acīm meklējot ceļu. Šos ceļus viņa pārzināja kā savus piecus pirkstus, bet šajā apgaismojumā pat sen pazīstams ceļš var izskatīties sveš, nepazīstams un pavisam noteikti ne pareizs. Gema un Argo jau divas reizes bija nogriezušies nepareizi.
"Mums ir jātiek lidz Edorasai!" novaidējās Gema. "Turklāt pēc iespējas ātrāk! Mēs nevaram gaidīt ne minūti! ... Labi trīs lietas labas lietas iesim pa to ceļu!"

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 16.11.2003 22:24

Gema sadzirdēja cita zirga soļus, kas skanēja no aizmugures. Zirgs rikšoja ar Nīki uz muguras. Viņa bija diezgan sagurusi.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 17.11.2003 09:16

Welle sēdēja turpat zālē...Hell ar sawām garajām krēpēm, dzēra ūdeni, no strauta, kas patīkmi urdza...
Welle smagi nopūtās...
"Dzer, dzer..mums wēl garš ceļš priekšā!!"viņa smagi noteica...Dzīwe likās tik nožēlojama...
Pēkšņi no zila gaisa parādījās, kāds vecs vīrs...
Meitene noskurinājās.
"Ak Dies..Geroll, tu mani nobiedēji!!!"viņa sadījās...
"Wairs nekas tā nedari, man jau likās, ka tas ir kārtējais orks!!"skanēja.
"Man naw īsti daudz laika Welle, vienīgais, ko vēlos tew pateikt...!!"kaut kur sāka klabēt pakavi...
"...tew jātiek līdz Edorasai!!"Gerolls izgaisa...
Meitene stāwēja kā iemieta...

Iesūtīja: Nightingale ; laiks: 17.11.2003 10:07

No tālienes pie Welles tuvojās Whitemagic.Zirgs skrēja vēja ātrumā.Pieskrēja pie strauta un Whitemagic teica:"Sveika!Kāds ir tavs vārds?"

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 17.11.2003 10:37

Kaut kas tuvojās...Tā bija kāda meitene...
Viņa jautāja...
"Emmm..mani?"...viņa noteica,:"Ak..jā - Welle...!!"viņa noteica.Īstenībā viņa nemēdza runāt ar swešiniekie.Šobrīd tas bija bīstami...Kas tik newazājās pa pasauli...

Iesūtīja: Nightingale ; laiks: 17.11.2003 10:39

"Prieks iepazīties!Man vārds ir Whitemagic!"teica Whitemagic.

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 18.11.2003 11:44

Gema pagriezās un centās saskatīt, jātnieku, kas tuvojās. Viens bija skaidrs, tas nevarēja būt orks, jo orki nepārvietojas zirga mugurā, un vilku ķepas vēl lidz šim brīdim nav skanējušas kā zirga nags atsitoties pret zemi.

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 18.11.2003 13:47

Nīke nožāvājās un gandrīz nomina kādu jātnieci, kas bija ceļa vidū apstājusies.
"Lūdzu, bīdies," viņa miegaini nomurmināja. Bija pārāk tumšs laiks, lai ar kādu vēl kašķētos.

Iesūtīja: Nightingale ; laiks: 18.11.2003 13:49

"Labi!Es dodos tālāk!"mundri teica Whitemagic.

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 18.11.2003 14:34

OOC: tas nebija Tev bet Gemai.

Iesūtīja: Nightingale ; laiks: 18.11.2003 14:39

(Es zinu Nihil!Es to teicu Wellai!)

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 18.11.2003 18:45

Gemu nedaudz šokēja pēkšņā uzruna, bet viņa spēja atgūties, ja jau pa šo ceļu kāds jāja, tad tam vajadzēja beigties kādā apdzīvotā vietā. Viņa rikšos panāca tiko garām pajājušo sievieti, kā varēja spriest pēc balss, un jautāja:
"Atvainojiet, bet vai šis ceļšgadījumā neved uz Edorasu?"

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 18.11.2003 21:05

"Ko? Jā, laikam" viņa pusaizmigusi teica.

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 18.11.2003 21:22

Gemā pamodās jauna cerība nokļūt Edorasā. Viņa sūtija Argo auļos, Argo nedaudz pakāpās atpakaļ un metās auļos uz priekšu.
Pēc kādām desmit minūtēm Argo strauji nobremzēja, atkal krustceles, kas tagad pateiks priekšā?

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 18.11.2003 21:25

Pāris desmitus metru aiz muguras jau skanēja šņākuļošana.

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 18.11.2003 21:39

Viss! Gemai bija apnicis, lai arī cik viņai piederošā informācija būtu svarīga viņa atteicās turpināt ceļu šādā laikā. Viņa noleca no Argo, noveda viņu no ceļa un sāka ceļmalā veidot apmetni, kur palikt lidz rītausmai.

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 18.11.2003 21:42

Šķita, ka šņākuļojošā meitene ir nolēmusi tāpat, jo bez brīdinājuma apstājās gabaliņu aiz krustcelēm, nepamanījusi Gemu. Nokāpusi no zirga, viņa to piesēja pie tuvākā koka un pati apgūlās uz zemes, atsākot šņākuļošanu.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 19.11.2003 15:30

Pēkšņi garām Gemai un Nīkei pajoņoja kāds zirgs ar brūnās drēbēs tērptu meiteni. VIņa bija ceļā uz Edorasu un mēģināja uz turieni nokļūt , kamēr vēl nav par 'vēlu.... Shadowfox joņoja pie sava brāļa ,jo bija padzirdējusi, ka vecāki ir sagājuši totālā sviestā un viņu grib sūtīt prom no Edorasas tāpat kā viņu pašu... "Stulbeņi" nodomāja Shadowfox un mudinot Shadow kustēties ātrāk domāja labākos veidus kā piespiest vecākus likt Shadowfox un Shadowfang mierā... Viņa ļoti mīlēja brāli un nevēlējās lai ar viņu notiek tas pats kas ar viņu... Ne pēc tā ko viņa bija pieredzējusi vientulībā....



( Arwen... nepaspēju atbildēt [atd] tāpēc tagad - jā... tu vari pazīt manus vecākus... )...

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 19.11.2003 21:28

((Arā ir drausmīga migla , kā tu vari kaut kur joņot? ))
Gema noskatījās kā garām paskrien vēl viens zirgs. Ir nu gan satiksme, viņa nodomāja.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 20.11.2003 12:59

( Arwen... [ATD] pie manām spējām - Man ir mantojums no elfa ( galvenais es tikai taga to atcerējos ...) - ļoooooti asa redze un dzirde - es tāpēc redzu miglai cauri diezgan labi ...)

Shadowfox jau bija ļoti tuvu... Vēl tikai nedaudz.... Bet tad zirgs paklupa un Shadowfox pārlidoja viņam pāri, bet tomēr piezemējās uz kājām... Viņa piesteidzās zirgam un uzlēja uz kājas kādu izvilkumu un tas tulītēji iedarbojās - zirgs piecēlās, bet Shadowfox tomēr neriskēja un nolēma pārlaist nakti tepat pie ceļa - lai jau nu zirdziņš drošības labad atpūšās.... Shadowfox sakurināja ugunskuru un atspiedās pret kādu koku... Viņa skatījās debesīs un domāja... Domāja par to kā klājas viņas brālim un draugiem... "Stulbeņi" viņa atkal nodomāja atceroties vecākus - naids jau bija tik liels......

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 20.11.2003 16:37

Cauri miglai traucās zirgs ar jātnieci mugurā. šķeldams miglu, tas joņoja uz priekšu - pat izveidojās tāds kā ceļš, kas tikai pēc brīža sašķēlās. Meitenes galvā bija tikai viena doma: "NEnokavēt... nenokavēt.. man jāpaspēj..."
Tā bija skaista gondoriete, kuras vaļā atsistie mati plīvoja vējā, glītie vaibsti bija apņēmīgi, acīs mirgoja apņēmība.
paspēt. nenokavēt.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 20.11.2003 16:47

Nesaigaidījusi atbildi/jautajumu no jaunpienācējās [aj...neatceroz ] viņa dewās uz priekšu...
Migla bij' tīīīīk bieza, ka nekur tālāk tikt newarēja...No wienas puses bij' necaurejami purvi...no otras mežs...
Viņa nopūtās un nogāja maliņā...
Kaut kir bija dzirdamas cilvēku balsis...Viņa pienāca klāt...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 20.11.2003 16:55

Efulgias zirgs strauji saslējās pakaļkājās, lai nenotriektu meiteni. Efulgia pati knapi noturējās, nobrāzdama plaukstas līdz asinīm.
"Mannus, kas notika," viņa nočukstēja, rāpjoties no zirga nost un noglaudot pulsējošo kaklu, "ā... sveicināta... kas tu būtu?"

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 20.11.2003 16:58

"Es būtu cilwēx!!"viņa noteica...un tuwojās itkā apmetnei...
Šie sawādie ļautiņi...viņa domāja...pēdējā laikā ito ir saradies nu ļoooti daudz...Īstenībā viņa jau bij' pieradusi, ka visādi wazājas pa ceļiem..tomēr tik neredzētā skaitā??!!!

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 20.11.2003 17:00

Efulgia centās nomierināt Mannus, taču, vēlreiz noglāstījusi viņu, atklāja, ka viņas rokas atstāj asiņu pēdas. apgriezusi tās otrādi, Efulgia nopūtās un devās uz apmetnes pusi.
viņa JAU bija nokavējusi.

Iesūtīja: Mastero Jazz ; laiks: 20.11.2003 17:15

Garām jātniecēm noauļoja smagnējs kara zirgs, tā mugurā sēdēja vīrietis, redzams, ka karotājs. Ķēžu bruņām žvadzot, viņš nolēca no zirga - skatam atsedzās uz viņa virs bruņām uzvilktā apmetņa uzzīmētais Gondoras Baltais Koks.

Vīrs uzmeta savu drūmo skatienu abām sievietēm un klusēdams devās uz apmetni.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 20.11.2003 17:20

Welle domīgi paskatījās uz atnacēju...
"Agaaaaa...pieklajība rulzz...!!"viņa klusi noteica...
Apmetnē meitene ieraudzīja...kādu sievieti...viņa izskatījās wecāka...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 20.11.2003 17:37

Efulgia noglāstīja zirgu un iedeva tam no seglu somas padzerties. tad viņa arī devās uz apmetni, bet tur...
tur bija Tarandors. Efulgia viņu pazina - pašu meiteni Minastirītā pazina visur, gaišie smiekli un glītā seja pazibēja pat aplenkuma laikā, bet kaujās Efulgia kāvās ar tādu pašu naidu kā visrūdītākie gondorieši. bet Efulgia labi pazina tos, kurus pati cienīja. "Tarandor," vaicāja Efulgia tik klusi, ka viņu varēja sadzirdēt vien rūdīts gondorietis.

Iesūtīja: Mastero Jazz ; laiks: 20.11.2003 18:26

"Efulgia? Ko tu te dari?" iejautājās Tarandors, ieskatoties meitenē rūpīgāk, bet ātri novēršas un sāk aplūkot pārējos.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 20.11.2003 18:30

"Un kā tev šķiet," Efulgia uzlēja asiņojošajām rokām ūdeni, "kopš tu aizbrauci, Gondorā taču nav ātrāka jātnieka. man bija jāaiznes ziņa, taču izskatās, ka jau par vēlu."
viņa skumji nopūtās.
"Tu jau neesi manījis..," Efulgia iesāka, saminstinājās un apņēmīgi turpināja, "manījis manu brāli? tu zini... viņu saņēma orki, kā atceries, bet viņš joprojām nav atrasts..."

Iesūtīja: Mastero Jazz ; laiks: 20.11.2003 19:53

"Diemžēl nē..." Tarandors veltīja savu skatienu Efulgiai. "Bet es ticu - viņš atgriezīsies. Bet tagad," Tarandors atkal novērsās, "kas šeit norisinās?"

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 20.11.2003 20:04

Efulgia pamāja. tā viņa jau bija domājusi.
"Es patiesībā nezinu," viņa paraustīja plecus, "man bija kādam jānodod Zūdošais Tīstoklis... bet tas jau gandrīz izzudis..."
Zūdošais Tīstoklis glabāja svarīgus valdnieku noslēpumus vēstulēs, taču, atbilstoši nosaukumam, izzuda.

Iesūtīja: Arwen_kurai_ģļučī_kompis ; laiks: 20.11.2003 21:23

((

Ar kājām vajag turēties .))

Gemai beidzot iededza ugunskuru, apkārt bija savākušies tik daudz cilvēku, ka šīs krustceles varētu noturēt par ceļotāju apmetni.
Nedaudz tālāk stāvēja trīs cilvēki un divi no tiem runāja.
"Atvainojiet vai es esmu ieklīdusi kādā ceļotāju apmetnē?" viņa jautāja tuvāk stāvošajiem cilvēkiem.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 21.11.2003 13:04

Efulgia pagriezās.
"A... sveiki," viņa, nedaudz pārsteigta, teica, "nē, nu, vismaz es par neko tādu nezinu... es tikai apstājos, mans zirgs, negribēdams notriekt viņu," Efulgia pamāja uz blakus stāvošo meiteni, "strauji apstājās, un šķiet, ka šodien es ceļojumu turpināt nevarēšu... bet kas esi tu?"

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 21.11.2003 21:39

Shadowfox gulēja ceļa malā labu gabalu no cilvēku apmetnes, bet vienalga dzirdēja sarunas... VIņai nebija garīgais uz iešanu un ķērkšanu viņiem virsū, jo viņai nāca miegs... un tad viņa ielaidās saldā miedziņā...

Iesūtīja: ~Arwen~ ; laiks: 21.11.2003 21:49

"A... sveiki," viņa, nedaudz pārsteigta, teica, "nē, nu, vismaz es par neko tādu nezinu... es tikai apstājos, mans zirgs, negribēdams notriekt viņu," Efulgia pamāja uz blakus stāvošo meiteni, "strauji apstājās, un šķiet, ka šodien es ceļojumu turpināt nevarēšu... bet kas esi tu?"
"Es esmu Gema no Edorasas, vispār jau es ļoti steidzos, bet šī laika dēļ..." viņa pamāja ar galvu uz miglas lēveriem, kas atradās ārpus ugunskura mestās gaismas.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 22.11.2003 10:09

Shadowfox domāja kā labāk uzmeklēt brāli - vecāki būs viņu vainu ieslodzījuši vai nu noslēpuši... "Atkal Stulbeņi" viņa nomurmināja.... viņai bija jāpaspēj... Shadowfox mudināja zirgu celties un atkal uzleca viņam virsū.. " Nu nu...joz ātrāk" viņa čukstēja zirgam ausī kamēr tas triecās cauri miglai... Pie Edorasas vārtiem viņa apstājās... " Atpūtīsimies - pirmkārt pa dienu būs labāka meklēšana un otrkārt mums vajadzēs krietnu spēka daudzumu lai pieveiktu tos divus... mošķus " noteica Shadowfox ar riebumu....

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 24.11.2003 19:50

Viņa nolēma, ka tomēr būtu jāsasweicinās...
"Eee...sweiki....!!"viņa noteica priekšā stāwošajai meitenei...
"Wai es...emm...drīzāk mēs..."viņa paskatījās uz zirgu...,"tatad, wai mēs warētu pārnakšņot te...!!!"viņa klsui noteica...
Tā kā bij' ļoti auxts, no mutes nāca "dūmu" mutuļi...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 24.11.2003 20:39

"Tas viss ir ļoti jauki, bet man laikam būtu nepieciešama atpūta," Efulgia nopūtās, pie delnām pielikdama mazas ceļmallapas lapiņas.

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 24.11.2003 21:46

"Nejūtaties traucēti paliekat šeit, te vietas pietiks visiem. Man tā pat agri no rīta nāksies doties uz Edorasu cik ātri vien es varu" paskaidroja Gema meitenei, kas lūdza atļauju palikt.

((mēs vēl jo projām neesam iepazinušies un tagad arī citi, kas dodās uz Edorasu varētu to pateikt, lai mēs varētu sarunāt tur doties kopā ))

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 25.11.2003 11:46

"Uz Edorasu...!!"viņa pārsteigumā noteica,"Es arī..ee...es arī dodos uz Edorasu!!!"
Pēc šiem vārdiem viņa centās atrast wietu nakšņošanai.Meitene piesēja zirgu, tur pat pie koka un nosēdās pie ugunskura...[ceru ka tāds tur ir]

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 27.11.2003 22:59

Nelvens nolēca no zirga un palūkojās apkārt. Kādēļ tik daudz cilvēku? Viņam bija jāatrod un jānogalina viens, kas bija nodevējs. Viņa tika pateikts tikai tas, ka tas cilvēks te būs tās un tās dienas vakarā, nevis kas tas tāds un kā izskatās. Negribētos noslepkavot kādu nevainīgu cilvēku. Beorniešu vadonis taču skaidri teica, ka ja kaut kas nav īsti skaidrs - nenogalināt. Tagad nebija nekādu iespēju izpildīt uzdevumu. Nevar taču katram cilvēkam iet klāt un jautāt: "vai jūs esat spiegs un brīvo tautu ienaidnieks?" Nē, nevar. Nu, jācer, ka to varēs noskaidrot no rīta.
Nelvens piesēja Tamfelu pie kāda koka, blakus kādam citam, melnam un mierīgam zirgam. Tam blakus aizmigusi šņākuļoja kāda blonda, bruņās un melnā apmetnī tērpta meitene. Nelvens uzrāpās kokā un sāka vērot apkārtējos cilvēkus. Nevarēja pieļaut, ka mērķis aizmūk.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 28.11.2003 13:14

"Edorasa? Laikam jau," piebilda Efulgia, beidzot piesiet zirgu, "ceru, ka jums nav iebildumu, bet es arī došos līdz."
Viņa noglauda melnos, mirdzošos matus un, nogludinājusi svārkus (un apmetni), apsēdās. miegs nenāca.

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 28.11.2003 14:53

..tad viņa nožāwājās un taisījās miegam...Pēkšņi viss palika tik ļoti auxts...Viņai no mutes vēlās auxti dūmu mutuļi...
"Eee..kapē.."tomēr pēc brīža viss atkal nostajās sawās vietās...
Welle domīgi apmeta skatienu, tuwumā esošajiem cilwēkiem...

Iesūtīja: Indy ; laiks: 28.11.2003 15:03

Bija melna nakts...Nata bija noleemusi izjaat aarpus Edarosas un izveedinaat galvu, bija shis tas jaapaardomaa un pilseetaaa tas nebija iespeejams...Izjaajusi cauri Edarosas vaartiem vinja pamaniija pie vaartiem guljam meiteni, tumsaa nevareeja redzeet vinjas seju...Nata noleca no sava zirga: "Staavi!!! Nekusties un pagaidi mani tepat!" Piegaajusi pie meitenes vinja drausmiigi izbijaas, jo vinja ashi pieleeca kaajas un paveersa savu zobena pret Natu. Tiaki tad Nata pamaniija, ka taa ir Shadowfox ... "Baac..tu mani paarbiedeeji! Kur tu shos gadus biji?"

Iesūtīja: Mastero Jazz ; laiks: 28.11.2003 16:05

Tarandors aplūkoja meitenes, kas sarunājās, un ieklausījās viņu sacītajā. Arī viņš devās uz Edorasu. Iemesls. Viņas jautās pēc iemesla. Bet to viņām labāk nezināt. It īpaši tāpēc, ka Tarandors pats nezināja visus sava uzdevums sīkumus.
"Es arī dodos uz Edorasu," viņš noteica un devās pie ugunskura, kur apsēdās uz sava vairoga.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 28.11.2003 16:09

Efulgia nejautāja pēc iemesla, zinādama, ka Tandoram tas nepatiktu. tā vietā viņa tikai uzmeta Tandoram īsu skatu un turpināja raudzīties miglā, ik pa brīdim nodrebēdama. bija auksts.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 28.11.2003 16:15

"ak mans dievs... Nat... Es tevi gandrīz nodūru.... es esmu pārāk uzvilkta .... tieši šobrīd brali meklēt nācu...zini jaunumus ?... Vecie viņu grib izraidīt tāpat kā mani !!! ... un jā...es biju izraidīta tā strīda ar Shadowfang , dēļ.... ... Neesi viņu satikusi ???" Shadowfox stāstīja nolaižot zobenu un atguļoties pie mūra...

Iesūtīja: Indy ; laiks: 28.11.2003 16:44

Nata iesliiga domaas un atcereejos sho likteniigo striidu, taa bija briesmiiga diena ...
"Patiesiibaa, jau labu laiku neesmu vinju maniijusi ...peedeejaaa laikaa vinsh taads domiigs un niigrs bija " Tad vinja iesliiga domaas par vecajiem laikiem kad Nata un Shadowfox veel mazas meitenes bija " Jaa, esmu arii dzirdeejusi par to, ka vinju grib izraidiit,tikai iemeslu gan vinji profesionaali sleepj..."

(Man labaak raxtiit ar vai bez garumziimeem ???? )

Iesūtīja: DusteD EyeS ; laiks: 28.11.2003 16:59

"Aj..wsjo...!!!!"viņa noteica,"Es dodos gulēt...!"
Viņa apgūlās [ee...uz kaut kā..]..un skatījās zvaigznēs...Tomēr šonakt debesis nebija īpaši skaidras...
Viņa kaut ko noteica un pagriezās uz otriem sāniem...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 01.12.2003 16:06

Efulgiai palika ļoti auksts. pat apmetnis nelīdzēja. uz zirga, kas bija traucies tik ļoti ātri, viņai bija pat karsts - ledainais vējš sitās pret Efulgiu tik strauji, ka likās karsts. bet nu viņai sala.

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 01.12.2003 18:51

(( kopš kura laika viduszemē māk runāt krieviski? ))

"Jā labāk būtu doties gulēt rīt ceļā jādodas tiklidz ausīs saule un migla daudzmaz izklīdīs." teica Gema un apgūlās netālu no ugunskura. Nez ko visiem šiem cilvēkiem vajag Edorasā, viņa nodomāja un turpināja klausīties ko runā pārējie, kas vēl nebija likušies pie miera.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 01.12.2003 19:02

Shadowfox lēnām devās iekšā Edorasā, jo p;ie vārtiem palikt patiesībā bija bīstami...'Viņa lēnām un ļoooti klusi uzrunāja savu draudzeni Natu : " Vai tu nevari man un zirgam sagādāt kautko ēdamu ?... Es neesmu ēdusi jau cik tur dienas... Bija jāsteidzās, jo padzirdēju par brālīti... ... " Tad viņa nedaudz noklīda un lēnām kāpa pa kāpnēm , kas veda uz viņas vecāku tumšajiem pagrabiem. Tie nebija pārtikas pagrabi, bet gan dažādu viņu noslēpumu un atmi;nu pagrabi un Shadowfox bija nojauta, ka tur varētu slēpties brālis...

Shadowfox pleciejm pieskārās roka un viņa automātiksi apcirtās un pielika zobenu pie nācēja rīkles. Persona stāvēja tumsā un tās seju nevarēja redzēt...
"Ak tad tā tu mīli savu brāli" jautrā, bet tomēr klusā balsī nočukstēja Shadowfang. Shadowfox no rokas izkrita zobens, jo viņa metās brālim ap kaklu - visi šie gadi... Tumšie lauki, bet nu atkal satikt savu vienīgo kārtīgo radu bija nepārspējami... Tas bija taspats, kas bārenim satikt kautvai jau tā mirstošu omi...

Iesūtīja: Indy ; laiks: 01.12.2003 19:08

"Cik aizustinoshi! Kaa ar to eedamo???" Nata ar greizsirdiigu skatu noskatiijaas abu apskaavienaa....(hehe...shitas man patiik)

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 01.12.2003 19:13

( Ind... Tu esi pārcelta uz nākamo līmeni - "Izvēlas zizli pie Olivanda" )

"Khm.." noteica Shadowfox nedaudz atraujoties no brāļa jo bija ienākusi Nata. " Nezinu kā Shadowfang, bet ES pavisam noteikti neatteikšos no kā ēdama" ....

Iesūtīja: Indy ; laiks: 01.12.2003 19:17

"Nju nez...varbuut vinsh tev kaut ko var sagaadaat un, lai vecaa draudzene ko tu neesi redzeejusi tikpat ilgu laiku iet un eed viena pati..." taa itkaa iigna noteica Nata "Labi, ar to gribeeju teikt, ka Shadowang var piebiedroties, ja vinsh grib!"

(Yee! naakamais liimenis, cik punkti ir naakamais..??? :?)

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 05.12.2003 18:07

" Droshvien... " noteica Shadowfox... " nu bet tagad labaak atguusim nokaveetos gadus" ... Vinja paluukojaas uz cilveekiem kas bija vinjas gjimene UN labaakie draugi - vieniigie par kuriem vinjai tieshaam NEBIJA nospljauties...

Iesūtīja: Nihil ; laiks: 11.02.2004 15:29

OOC: Vajag kādu, kas pa-GM-otu, kamēr Arwen nav šeit. Teiksim, pabīdītu to visu līdz rītam vismaz. (Nihil jau labprāt, bet viņa jau tā visus izrīko. ) Mani abi chari mierīgi sēž/guļ un es neko šobrīd nevaru iesākt. Kāds, kurš vēl ir nomodā, piesakās kaut ko darīt?

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 19.02.2004 08:41

((pieņemsim, ka visi tik tiešām guļ un es atļaušos sākt jauno rītu))

Gema pamodās no sala. Saule tik tikko taisījās aust un pie austrumu apvāršņa spīdēja pirmie saules stari. Migla bija izklīdusi un rīts izskatījās auksts un skaidrs, Argo no nāsīm vēlās balti garaiņu mutuļi. Gema piecēlās un piegāja pie viņa, izskatījās, ka visi guļ.

((Jāiet vēlreiz izlasīt savs apraksts, neatceros vairs kādā krāsā bija mans zirgs ))

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 19.02.2004 08:47

Efulgia atvēra acis pasaulei. Rītausmas gaisma iemirdzējās viņas zīlītēs, un meitene žigli acis samiedza. Pēc mirkļa viņa piecēlās un izstaipījās, tad metās pie aukstā strautiņa izberzēt acis. No rītiem viņa gan parasti ievingrināja rokas zobenu cīņās, bet šorīt bija pavēss.

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 30.11.2004 17:56

OOC. Nolēmu ka jāpieliek punkts manam sen nebūtībā nogrimušajam darbam. Tā kā lielākā daļa spēlētāju Lomu spēļu sadļā nav iegriezušies jau ļoti ilgu laiku, nav jēgas atstāt šo I mēģinājumu. Bet apsolu, ka restaurēšu šo LS, kad man būs vairāk laika, tā kā tie dalībnieki, kas jau savus tēlus pieteikuši varēs turpināt.

Nobeigums pirmajam mēģinājumam.

Gema redzēja kā pieceļas viena no ceļotājām un aiziet uz strautiņa pusi. Gema piegāja pie sava zirga un tūlīt sāka to seglot, viņa vairs nevarēja gaidīt, kad pārējie pamostas, īstenībā, Gema bija pārsteigta par to, ka pamodusies dzīva un vesela, tajā pašā vietā kur aizmigusi.
Apseglojusi Argo, viņa tam uzleca virsū un pārlaida skatu pār guļošajiem cilvēkiem. Varbūt viņi vēl satiksies Edorasā...
Tad viņa sagrieza zirgu, un ar čukstu mudinot to skriet cik vien ātri iespējams, aizauļoja pa ceļu, kas vēl bija sarmas klāts. Pēc mirkļa viņu vairs nevarēja saskatīt.

Pavediens tiek slēgts

Arwen