Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2007 20:32

Kad visi ienāca iekšā bāzē viņus uzreiz nogādāja uz vienu lielu telpu, kurā viņiem visus priekšmetus atņēma un nolika katram savā kastē. Pēc tam sekoja nepatīkamās pārbaudes un testi. Kad tas viss bija galā visiem izniedza pieguļošus kostīmus, kuri pasargā no radiācijas un karstās saules. Kad visi bija saģērbušies un pārbaudīti, viņus aicināja iet tālāk uz galveno telpu, kurā bija visādi aprīkojumu sākot no nažiem beidzot ar smagāko artilēriju. Kā arī bija visādi tehnaloģijas brīnumi.
Pašā telpas vidū bija vairāki krēsli kuros aicināja sēdēt viens no zaldātiem, kas darbojās ap tehniku.
Un uz sienas, kas bija tieši pretī krēsliem bija milzīgs ekrāns, kurā rādija milzīgu šīs organizācijas logo.
Logo- 2 milzīgi ērgļi, kuri ir viens otram blakus.
Apkārt šivirēja daudz zaldātu, kuri kaut ko darīja, gan laboja, gan patrulēja.

Bet šiem jauniņajiem, kuri bija tiko ieradušies bija cits darbs, viņiem bij jāapsēžas krēslos un jāgaida , kad ieradīsies ģenerālis, kurš izskaidros misijas noteikumus un mērķus. Un kā par brīnumu neviens nezināja, ka ģenerālis ir sieviete, tieši jauniņie.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.04.2007 20:38

Kitsuko izkāpa no lidmašīnas un ar smalkajiem metāla pirkstiem sakārtoja matus, kas līda acīs. Viņa iegāja Bāzē, un nedaudz nīgri ļāvās pārbaudēm un testiem. Kad viņai atņēma katanu, seja apmācās vēl vairāk, un likās, ka Kistuko ir gatava nogalināt. Taču viņa paklausīgi apsēdās krēslā un gaidīja, kad sāksies visa darbība un tagad nedaudz garlaikota pētīja telpu un mirkli skatījās uz organizācijas logo. Ar vislielāko aizrautību Kitsuko apskatīja visu artilēriju un ieročus, kas atradās telpā. Skaisti.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 08.04.2007 20:40

Einārs staigāja apkārt pa telpu un gaidīja jauniņos. Viņam bija šobrīd jāparūpējās, lai jauniesauktie sēdētu savās vietās un sagaidītu ģenerāli. Ievērodams Kitsu, viņš noprātoja.
-Pa pusei androīds? Heh, atraduši īsto, ko vest šādā misijā.-
Bet pasmaidījis, Einārs teica.
-Labdien, es ceru, ka lidojums bija patīkams.-

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.04.2007 20:43

Kitsuko pacēla galvu un ieskatījās Eināram acīs. Sveiki. paldies, jā, bija ciešami. Vai mēs drīz sāksim? viņa jautāja un nemirkšķināja acis. Jums ir lieliski ieroči. Kas jūs esat? viņa jautāja ar diezgan vēsu skatienu un spalgu, nedaudz metālisku balsi.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 20:43

Džeiks pēc izkāpšanas no lidmašīnas pie sevis nodomāja Pilots nebija pārāk labs, labāk būtu ļāvuši lidot man! viņš noņēma cepuri un izlaida roku caur matiem pēc tam devās norādītajā virzienā. Ieročus ,ko viņam atņemt gandrīz vispār nebija tikai daži naži.
Uzvilcis kostīmu viņš vēlreiz nodomāja Varu derēt ,ka izskatos stūlbi! viņš mazliet pasmaidīja. Pēc tam viņš ieraudzīja Kitsu un pie sevis klusu pateica Kāda metāla bundža arī šeit ir! viņš apsēdās vienā no norādītajiem krēsliem un skatījās uz pārējiem ienākošajiem pēc tam pievērsdamies vienam no zaldātiem Ģenerāle drīz ieradīsies? viņš mierīgā balsī pajautāja...

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 08.04.2007 20:47

Einārs paskatījās uz ienākušo pilotu.
-Khem, iepazīstināšu ar vienu no šīs bāzes noteikumiem. Nekādas aizskarošas frāzes!-
Balss bija nedaud stingra, bet uzreiz mainījis balss tembru, Einārs teica.
-Ģenerāle drīz ieradīsies un pastāstīs jums vairāk pa misiju. Kas es esmu šobrīd nav būtiski.-

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.04.2007 20:50

Kitsai sašaurinājās acis. Vai jūs to teicāt man? viņa paskatījusies uz Džeiku ar ledainām acīm. Atkal pievērsuies Eināram, viņa tikko manāmi pasmaidīja. Labi, lai nu tā būtu.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 08.04.2007 20:54

Vils bez emocijām izgāja visus pārbaudes testus. Uzģērbis uniformu, viņš klusi apsēdās un sāka vērot apkārtējo telpu. Kaut vai jau no bērnības viņu bija interesējuši ieroči, pašlaik viņš juta pilnīgu riebumu pret šo vietu un šo misiju, bet viņa sejā manāma bija tikai brīvprātīgā karavīra apņēmības pilnā grimase. Apskatīdams ģerboni, viņš pievērsās biedriem, kas kopā ar viņu mēros šo ceļu.
Stalts vīrietis, seržanta nozīme uz pleca. Izkatās ne uz pusi tik bargs, cik mans tēvs...samērā dzelžaina sieviete, nevajadzētu novērtēt parāk zemu...

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 08.04.2007 20:55

Beta ar klusu, bet smagu nopūtu iekrita vienā no krēsliem un tikai tad noskatīja tos nedaudzos cilvēkus, kas bija te sapulcējušies. Lai arī kā viņus noskatīja, taču pagaidām nevienā no viņiem kaut ko pazīstamu nesaskatīja, tāpēc sēžot izslējās taisnāk, lai par sevi atstātu labāku iespaidu.
Savu trauslo augumu franču būtne bija ietērpusi smagā arminjienku jakā ar ķēdēm un daudzām kabatām kā arī ar uzplečiem, galvā bija tumšzaļa berete, bet kājās melni, smagi zābaki ar melnām, pusgarajām biksēm. Rokās sievietei bija biezi ādas pirkstaiņi. Tīri. Bet tikai pagaidām.
Viņa manīja, ka daži jau te bija sākuši sapazīties, tāpēc smaidot iejaucās sarunā, acīs mirdzot enerģiskām dzirskstelītēm.
Esmu Beta! sieviete teica, mazliet paliecoties uz priekšu un noskatot visus ar savu draisko, nekrietno skatienu.
Te bija salasījušies armijas dzelzs gabali. Tas bija nenoliedzami. Bet Betu tas itin nemaz nesatrauca. Jau cik tādu ''dzelzs gabalu'' nebija viņas labākie, uzticāmākie draugi. Ar savu enerģiju un lielisko humoru sieviete vienmēr bija mācējusi izskausēt dzelzi un iegūt uzticību. Un, ja arī šo cilvēku uzticību neizdotos iegūt, kas no tā? Tāpat bija labi! Vienmēr bija labi!

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 20:58

Džeiks paskatījās uz Vilu tajā brīdi ,kad viņš bija skatījies uz viņu un klusēdams turpināja sktatīties uz viņu ,kamēr izdirdēja Kitsai vārdus Nē neko! viņš vienaldzīga un vēsā balsī atbildēja.
Džeiks paskatījās uz Eināru un mierīgā balsī pateica Tev vajadzētu nomainīt toni ,kad runā ar Seržantu! viņš ar bezemocionālu seju pabeidz teikto...
Viņš paskatījās uz sievieti ,kas tiko bija stadījusies priekšā un brīdi padomājis tomēr neizlēma viņai atbildēt...

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 08.04.2007 21:01

Einārs nosmīnēja.
-Phe. Tu esi atnācis galīgi no citas bāzes, tu neesi man seržants acīs, tu esi civiliedzīvotājs man acīs kuru es varu bez problēmām aizturēt. Tākā paklusē un sagaidi ģenerāla ierašanos. Viņš tiešām nevēlās, lai kāds no brīvprātīgajiem tiek aizturēts.-
Viņš atkal pacēla savu balsi, Džeiks laikam bija šo to piemirsis.

* Ja, kas Sirds1 tev virsū ir speciāls kostīms *

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2007 21:05

Nesatoties uz šeit mītošo troksni tālumā bija dzirdamas salutēšanas skaņas, kurus izdvesa kareivji.
Tas nozīmēja, ka šeit dodas ģenerāle. Bet bija jūtams,ka dŗiz viņa neieradīsies, jo balsis skanēja tālumā.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.04.2007 21:06

Kitsuko pārskatīja visus klātnākošos brīvprātīgos. Kitsa paskatījās uz Betu un arī pasmaidīja. Sveika. Esmu Kitsuko. un tad ar smīnu skatījās uz Džeika un Eināra sarunu. Ha. viņa domās nosmējās un ar ledainu skatienu un smīnu vēl skatījās uz Džeiku. Tad viņa pagrieza galvu un paskatījās uz Vilu. Interesanti. Cerams, ka šis būs kaut cik sakarīgs. viņa nodomāja un atkal turpināja apskatīt telpas ieročus.
Atskanēja salutēšana un balsis. Ceru, ka nu nāks ģenerālis. Kaut nu ātrāk viss sāktos.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 08.04.2007 21:10

OOC Beta - viņiem visus priekšmetus atņēma un nolika katram savā kastē. Pēc tam sekoja nepatīkamās pārbaudes un testi. Kad tas viss bija galā visiem izniedza pieguļošus kostīmus, kuri pasargā no radiācijas un karstās saules.

Vils turpināja vērot klātesošos, pievērsās kareivim, kurš rūpējās par kārtību...samērā viegli aizkaitināms vīrietis, šķiet nespās sarežģītās situācijās saglabāt mieru...Beta,Beta, šķiet samērā vārga priekš šīs misijas, pārāk smaidīga un jautra, lai novērtētu tās nopietnību... Vila sejā iemetās viegls smīns. Mazliet augstprātīgi viņš palūkojās uz Betu. Vils. viņš pasniedza viņai roku.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 21:13

Džeikam Einārs bija pilnīgi vienalga ,jo viņš bija ASV armijas seržants un ja Einārs bija no kādas sīkas vietas viņu tas pilnībā neintresēja viņš neuzskatīja vajadzību turpināt sarunu ar viņu. Kad viņš izdirdzēja ,ka tuvojas ģenerāle viņš nodomāja Nu beidzot! .
Viņš paskatījās uz Betu un mierīgā balsī pateic Sveicināta, Džeiks! un turpināja skatīties uz to pusi no kurienies bija skanējušas tauru skaņas..

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 08.04.2007 21:16

Einārs pasmaidīja un izdzirdēdams ssalutēšanu, iztaisnojās un ar nopietnu sejas izteiksmi gaidīja ģenerāles ierašanos. Paskatījies uz brīvprātīgajiem, viņš noprātoja.
-Viņi manliekas bija vairāk.-

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 08.04.2007 21:20

Vils vēlējās ātrāk doties ceļā. Šajā vietā valdīja nedaudz saspringta gaisotne. Viņš bija pieradis rīkoties pēc rupjām, sausām pavēlēm, kuras nākušas no tēva puses. Būtībā šeit nekam nav vērtības. Misija sākas-misija beidzas, tēvs ir atkal apmierināts, ka esmu klausījis, ka esmu izdarījis.. Atvainojiet, viņš pārtraucis savu domu gājienu, uzrunāja Eināru Iespējams, ka viņš vadīs mūs šajā misijā, tāpēc nebūtu vēlams demonstrēt savu pārākumu. Vils noteica mierīgi un laipni.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 08.04.2007 21:22

ooc: Ok, ok.

Sieviete pameta īsu, smieklu un ironijas pilnu skatienu uz diviem vīriešiem, kas veda visai asu sarunu. Viņas acīs iemirdzējās un mati uz brīdi apņēma seju, liekot tās izteiksmē pavīdēt kam nekrietnam.
Aij, aij. Jau tik agri sākam kašķēties. Nu, neko darīt. Es tur nejaukšos. Vēl dabūšu es ar pa pirkstiem. sieviete nodomāja, mazliet pašūpojot galvu un pievērsās tiem diviem, kas bija atsaukušies viņas komunucēšanās mēģinājumam.
Sejā parādījās smīna un smaida hibrīds, bet acīs un sejā turpināja mirdzēt ironija. Abi bija atsaukušies pilnīgi dažādi. Sieviete laipni, vīrietis augstprātīgi.
Beta atzinīgi pasmaidīja abiem it kā viņi būtu labu darbu paveikuši skolēni un viņa skolotāja, taču neko vairāk nepaspēja parādīt vai pateikt, jo izdzirdēja kaut kur tālumā ierastās salutēšanai izdvestās skaņas. Viņa uz īsu brīdi ieklausījās šajās skaņās un, tad atkal pievērsās abiem diviem - Kitsuko un Vilam.
Laikam ģenerālis nāk.
Beta atzinīgi palocīja galvu Kitsuku un pameta īsu skatienu uz strīdā iegrimušajiem vīriešiem, liekot noprast, ka ir tikpat uzjautrināta kā viņa, tad stingri satvēra tā sauktā Vila roku un nekaunīgi pasmīnēja tieši viņa sejā, ieskatoties viņa acīs. Ko šis puišelis galu galā iedomājās?! Viņa taču bija vecāka! Hah!
Cik jums gadu? Beta turpinot šūpot viņa roku jautāja.
Nekad tomēr nevarēja būt pārliecināts kurš ir vecāks un kurš nē. Nevajadzēja grimt pašpārliecībā, ja nezināji, ka tai ir patiesi reāli iemesli.
Pēkšņi sieviete izdzirdēja, ka vēl kāds nosauc savu vārdu un, nepalaižot vaļā Vila roku, palūkojās uz vārda saucēja pusi. Uzacis mazliet jautājuši un mazliet pārsteigti uzrāvās.
O! Strīdmanis ir dzirdējis viņas vārdu!
Beta viņam uzvaroši uzsmaidīja savu slavinošo skolotājas smaidu.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 08.04.2007 21:23

Einārs paskatījās uz Vilu un mierīgi atbildēja.
-Viņš JŪS vadīs.-
Un vairs neko neteica.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 21:30

Tev ir kaut kādas problēmas? Džeiks mierīgā balsī pajautāja Eināram, pēc tam mazliet saprindzintot androīdisko roku ar kuru viņš varēja izsist caurumu betona sienā.
Pēc tam mazliet pasmaidīja paskatoties uz Betu. Pēc tam viņš pārlaida acu skatienu pāri pārējiem gaidot Einārā kārtējo atbilidi...

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2007 21:30

Tagad jau bija dzirdami skaļu soļu skaņa, kas aizvien tuvojās. Visi kareivji, kas te bija apstājās savos darbos, tie kas sēdēja piecēlās, tie kas stāvēja iztaisnojās un stāvēja stalti.
Tagad bija pilnīgi redzams, ka tuvojas ģenerālis ar stipriem un smagiem soļiem, kas atbalsojās pat 'jā telpā, kurā praktiski nebija atbals.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 08.04.2007 21:31

Einārs asi paskatījās uz Džeiku un teica.
-Īsti nezinu, ārsts nav teicis, ka būtu kāda problēma. Ko teica tavējais tev?-
Viņš nedaudz nosmīnēja. Bet tad uzreiz palika nopietns.
-Ģenerālis ierodas! Visiem celties kājās!-
Einārs strauji iesaucās.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 08.04.2007 21:31

Neviena paša ieroča, Kaķei tie ne īpaši patika lai gan metamie diski viņasprāt bija visai interesanti un iespaidīgi priekšmeti. Salīdzinoši jaunā meitene atlidoja uz Bāzi līdz ar lielāko daļu jauniņo, vienīgā atšķirība, bāzē dienējošos viņa pazina kā savas kabatas tāpat kā pašu bāzi. Kā nekā tā bija viņas bāze, vienīgi pēc pēdējās operācijas viņa bija izlidojusi, bet nu Kaķe bija atpakaļ ierindā. Pirms ieiešanas telpās bija jāpaciešs dažnedažādi testi, taču meitene to pacieta klusi bez protestiem, patiesībā pat ar smaidu sejā. Viņa tik tiešām pie tā visa jau bija pieradusi. Uztērpusi izsniegto uniformu viņa uzsmaidīja sardzē stāvošajiem un klusajiem gaisīgajiem soļiem aizgāja uz informatīvo telpu. Kaķe atšķirībā no lielākās daļas šeit esošo brīvprātīgo negāja viss apsēsties, bet taisnā ceļā devās pie Eināra. Smalkajā sejā vīdēja smaids, košās acis jau pa gabalu spīdēja kā mašīnu lukturi. Meitene apķēra ierindnieku. Sveiks, sen neredzēts. Viņa iesmējās. Ātrāk gribās uzzināt jaunās misijas punktus. Baumas klīst dažnedažādās, jauns pārdzīvojums, risks... Jā, ekstrēmas padarīšanas mani mūždien vilina. Kad nāks ģenerāle? Viņa vaicāja tālumā dzirdot salutēšanai raksturīgās skaņas. Smaids uz lūpām kļuva platāks šoreiz atsedzot arī ilkņus, kas vēl vairāk liecināja par to, ka viņas segvārds bija kā radīts. Soļu skaņa kļuva daudzkārt skaļāka, tuvāka. Kaķe pagriezās pret gaiteni no kura plūda skarbie, cieņu vēstošie soļi. Labi, vari neatbildēt. Viņa savilka nopietnu seju un sasēja sudrabainos matus ar melnu lentu astē.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 08.04.2007 21:32

Hmm... Vils ielūkojās Eināram acīs un nolēma šo sarunu atlikt uz vēlāku laiku. Šim vajadzētu mana tēva "maigo" roku. Tad attapies, ka atkal domā par savu tēvu, viņš pievērsās Betai. Man ir divdesmit četri, bet tāpēc vien es nejūtos par jums jaunāks. spēcīgs rokas spiediens...varbūt viņa nemaz nav tik vāja. Sievetes vairs nav sievietes, kopš kļuvušas neauglīgas. Tātad nav vajadzīga lieka džentlmeņa tēlošana. Viņš turpināja smīnēt.
Tad Vils kļuva nopietns un piecēlās kājās.
Telpu papildināja interesanta paskata sieviete. Apskāviens šādā vietā un šādā misijā? Viņš saviebās.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 21:37

Viņš vairs negribēja atbildēt Eināram. Džeiks redzēja ka ienāka kāda sievieta un apsakauj Eināru viņš vienaldzīgi noskatījas uz viņiem pēc tam viņš piecēlās kājās izdirdējis tauru skaņas. Cerams ,ka ilgi viņa nebūs jagaida! viņš klusā balsī teica pats sev..

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.04.2007 21:38

Kitsa piecēlās un nedaudz pārsteigta, bet to neizrādīdama, skatījās uz Kaķi. Laikam draudzene. viņa nosmīnēja un tagad skatījās tajā virzienā, no kuras skanēja soļu skaņa. Kitsa iztaisnojās un vairs nesmaidīja, un izskatījās ļoti nopietna.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2007 21:44

Pec Eināra izsauciena no durvju puses parādījās cilvēka stāvs un pēc tam stāvs noskaidrojās un tā bija sieviete.
Jā sieviete ģenerāle, kur neizstījās vecāka par 25 gadiem.
tērpusies viņa bija sudrabainās bruņās ar zilganiem toņiem iekš bruņām. Kājās bija aukstpapēžu kurpes, kas bija no metāla, tā pat viņai biaj apmetnis, kas ejot atsedza viņas visas bruņas, kuras izstījās pēc īsas kleitiņas. Bija redzamas viņas garās un slaidās kājas, kuras nosedza spectērps un uz kura bija bruņas.
Viņas tumšie mati bija sasieti astē un viņas tumšās acis zaigoja šajā nedaudz blāvajā gaismā.
Nostājusies tieši pretī visiem soliem viņa pagriezās pret jauniņajiem un nopietni skarbā balsī iesāka.
Mierāāā.
Balss skanēja gluži, kā dobjš spiedziens sieviešu izpildījumā.
Visi jauniņie sēsties un pārējie atgriezieties pie saviem darbiem.
Bargā baļsī noteikdama viņa vēll plusā uzkliedza.
Fiksāk, nekā citām reizēm.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 08.04.2007 21:46

Ak, tā... Beta novilka un noslēpumaini pavīpsnājusi izvilka savu smalko plaukstu no vīrieša smagās, raupjās rokas. Viņa novērsās un uzlēca kājās, izslejoties taisna un spriega kā stīga, taču mazliet pašķielēja uz Vilu ar pētošu, taču neko neizsakošu skatienu, tad palūkās uz kādu citu sievieti, kas nebija pakļāvusies Betas komunucēšanās mēģinājumam. Bet, vai nebija vienalga.
Kā dzirdiet ģenerālis jau nāk. sieviete vēsi noteica un pašķobījusi lūpas pievērsa skatienu Džeikam. Gribējās viņam un tam otram aizrādīt, ka viņi uzvedās pagalam zēnišķi un lecīgi. Gluži kā divi nožēlojami mačo, kas sacenšas par to kurš būs labāks, pat nenojaušot, ka ir citi daudz labāki. Bet Beta neaizrādīja. Varbūt kaut kad, kad viņi būs sapazinušies tuvāk. Tad varēs arī izturēties asāk un familārāk.
Visbeidzot sieviete pievērsās durvīm, pa kurām bija jāienāk vadonim un viņas sejā parādījās interese. Gribējās redzēt gan kas būs ģenerālis, gan uzzināt, kas tagad notiks. Un viņa parādījās. Betai acis pārsteigumā iepletās un viņa gandrīz aizmirsa neaizvērt muti.
Ne ko jau tā! Kāda vecene! Kas tad es esmu salīdzinājumā ar viņu! Nožēlojama vecmeita ar kaitinošu irnoju. viņa nodomāja un žigli novērsa skatienu, nostājās vēl taisnāk un sāka skatīties sev priekša, tad stingri pasalutēja un atvieglota izdzirdēja pavēli apsēsties. Vismaz, ja viņa bija pieskaitāma pie jauniņajiem.
Beta bez skaņas atslīga atpakaļ savā sēžamvietā un uzmanīgi pacēla acis uz ģenerāli, vēl joprojām nespēdama noticēt, ka tā ir sieviete. Pie apbrīnas parādījās arī rūgtums.
Tik jauna un jau ģenerāle, kamēr es tikai vēl kaprāle... Bet... Es jau nekad neesmu tiekusies pēc vēl augstāka amata. Vienmēr bijis labi tieši tā.viņa nodomāja uz brīdi nolaižot skatienu zemē.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.04.2007 21:47

Kitsuko nopētīja ģenerāli un bija pārsteigta, ka tā ir sieviete. Sieviete. Izskatās, ka būs laba. viņa nodomāja un apsēdās, gaidot, kas un kad viss notiks.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 08.04.2007 21:49

Pārsteigti un nosodoši skatieni tika vērsti uz Kaķi, jā viņa tos juta un kā vēl. Kaut ko nesakarīgu noņurdēdama meitene vēlreiz uzsmaidīja Eināram, tad paskatījās uz ģenerāli un klusībā iesmējās. Trīs gadus atpakaļ viņa sev bija apsolījusi kādreiz kļūt par tādu pašu kā viņa. Tas bija Kaķes sievietes ideāls, arī viņa gribēja būt tik spēcīga un valdonīga, bet vēl gadi bija priekšā, daudzi gadi. Deviņpadsmitgados ģenerāles līmeni sasniegt vēl nevarēja, noteikti ne. Strauji, veikli un pilnīgi bez ne mazākās skaņas Kaķe spožajām acīm mirdzot piegāja pie krēsliem un nosēdās pirmajā rindā tieši pretī sievietei. Zaļi dzeltenajās acīs mirdzēja prieks par kareivju atkal satikšanu un šoreiz bija pilnīgi vienalga kura dienesta pakāpe viņiem bija, fakts bija tiešs un nenoliedzams šo pāris mēnešu laikā Kaķe pēc viņiem visiem bija noilgojusies, galu galā tā bija viņas ģimene.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 21:52

Džeiks salutēja ģenerālei un pēc tam apsēdās pie sevis nodomādams Jātzīst biju viņu iedomājies pavisam savādāku! viņš lēnām atlaidās krēslā un gaidīja ,ko teiks ģenerāle...

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 08.04.2007 21:53

Einārs pagriezās un atsitis zābaka papēdi pret otru zābaku papēdi, aizgāja nostāk pie kāda monitora, kur sēdēja viens no karavīriem. Uz monitora bija novērošanas kameras, kas rādija apkārtni. Viņš bija izdarījis to, ko lika un tagad viņam vajadzēja vienkārši paiet malā un neiejaukties. Paskatījies atpakaļ, viņš smaidīdams piemeidza ar aci Kaķei un atkal pievērsās monitoram.
-Ehh.. Prieks viņu atkal redzēt.-

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2007 22:03

Ģenerāle ar pētošu acu skatienu nopētija visus, kas te bija sanākuši. Visu līdz pēdējam.
Viņa ieraudzīja pazīstamu seju, kas sen nebija redzēta. lūpu katiņš nedaudz parāvās uz augšu, bet tad noplaka radot dzelžainu sejas izteiksmi.'
Kā jau jūs esat dzirdējuši, jūs visi tikāt brīvprātīgi savākti un nogādāti šajā bāzē, lai dotos misijā no kuras ir atkarīga visas cilvēces nākotne.
Balss skanēja nedaudz maigāk, bet tā pat bija stingra un dzelžaina. bija tāda sajūta, ka šo sievieti nekas nespētu izsist no ierindas.
Kā jau visās misijās jūs varat nomirt, bet tā jau mūsdienu karavīriem ir ikdiena, ka katru dienu ir jācīnās pa savu dzīvību. Tāpēc es izskaidrošu, kādas briesmas jūs sagaida.
Ģenerāle apklusa un pagriežot muguru pret klātesošajiem viņa piegāja pie datora un tur nedaudz padarbojoties. Ekrāns uz sienas, kur bija 2 ērgļi, bildi nomainīja militārā karte, kurā attainoja šo reģionu.
tad uzreiz pie ģenerāles pienāca viens datoriķis un sāka nelielu diskusiju ar ģenerāli.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 22:09

Džeiks mazliet pie sevis pasmīkņāja Varam nomirt, parasti saka stūlbākas un iedvesmojošākas runas! Cerams ,ka mums ilgi nebūs jāgaida šeit! viņš paskatījās uz Kaķi un gaidīja turpmākos paskaidrojumus...

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2007 22:24

Pēc brīsniņa ģenerāle pagriezās pret jauniņajiem un paspērusi divus lielus soļus uz priekšu viņa turpināja savu teikto.
Mūsu reģionā ir visvairāk sastopamas mutantu aktivitātes.
Pēc šī teikuma īzskanēja ložmetēja šāviņi, kuri pēc mirkļa norima.
Kā jau jūs dzirdējāt, mutanti pat ir izgudrojusi veidu, kā tikt kalnā, bet no lodēm izvairīties viņi vēl neprot.
Viņas lūpas katiņos iezagās smaids. tas bija apmierinājuma smaids, kurš pēc mirkļa atkal nozuda.
mutanti, jau sākuši izmantot ieročus un dažas mūsus izbrākētās tehnaloģijas, kuras sen atpakāl esam izmetuši. Tā kā esat gatavi uz visu.Pat savu orgānu zaudēšanu.
Viņs to noteikusi pagriezās sānus un pas'tijās uz militāro karti, tur parādījās sarkans aplītis.
Skaidrošu, kā pirmklasniekiem.
Viņa noteic aun uz kartes parād'jās vēl zaļi aplīši.
Sarkanais aplis ir mūsu bāze un kā jau redza zaļie apļi ir izkaisīti pa visu šo reģionu un arī ap mūsu bāzi. Tie kas nesaprata zaļie aļi ir mutantu apmetnes vietas.
pēc mirkļa uz kartes parādījās dzeltens aplītis.
Tas dzeltenai ir mūsu galamērķis, kurā mums būs jāsavāc auglīgās sievietes un pēc tam jānogādā atpakāl sveikas un veselas. Tas uz doto momentu būtu viss.
Jautājumi?
Visi tika ar bargu skatienu nopētīti.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.04.2007 22:33

Kitsai jautājumu nebija. Viņa noklausījās ģenerāles runu un tagad pētīja karti, uz aci mēģinādama noteikt, cik liels attālums no Bāzes viņiem būs jāveic. Mutantu apmetnes bija tiešām daudz, un Kitsuko pasmīnēja. Orgānu zaudēšana, ko? Labi, labi. viņa gaidīja tālākos norādījumus, un izjuta aizrautību par šo misiju.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 22:37

Džeiks paskatījās uz ģenerāli un viņai jautāja Kundze! viņš mazliet nolaida galvu un turpināj Kad mēs izlidojam? Vai arī mēs ceļojam ar kaut ko citu? Un ja mēs lidojam vai es varu pieteikties par pilotu? viņš mazliet pasmaidīdams pabeidz un izslējās taisnāk gaidot atbildi no ģenerāles...

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2007 22:45

ģenerāle uzlūkoja Džeiku.
ja mani atmiņa neviļ, tu esi Džeiks.
Viņš domīgi noteica un klausījās viņa teiktajā.
Jā, mums ir doma lidot, lai ātrāk nokļūtu galamērķī, bet ir viena problēma ārā laiks ir nevēlams lidošanai. Priecājieties, ka paši tikāt sveiki un veseli šeit, jo savādāk, jūs tagad būtu barība dažiem mutantiem.
Viņa noteica un pastījās uz militāro karti, kas bija redzama uz ekrāna.
Tu varētu būt, bet tad vajadzēs vēl vienu pilotu, jo savādāk jūs tur nenolaidīsieties mierīgi, lai savāktu sievietes. Mutanti izmanto, katru izdevību, lai iegūtu k-ko vērtīgu no mums. Tāpēc ir doma, , ka jūs pa nakti izlidojat, tad ar izpletņiem izlecat , nolaižīetes pie ciemata un tad ar kājām ceļojat atpakāl uz bāzi. Skaidrs?
Viņa tik pat stingrā balsī noteica, cik iepriekš.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 22:48

Džeiks pasmaidīja Nekļūdaties! Un jātzīst diezgan labs plāns! Varbūt varētu tā ,ka es veicu ceļu līdz tureinei un pēc tam otrai pilots lido atpkaļ, bet tas arī ir atkarīgs ar kāda veida lidaparātu mēs lidosim! Un kurš būs galvenais šajā misijā vai arī Jūs dosieties kopā ar mums? viņš lēni un mierīgi uzdeva jautājumu vienu pēc otra..

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 08.04.2007 22:50

Visai īsā laika sprīdī Kaķes bezrūpīgā sejas izteiksme bija nomainījusies uz dzelzbetona ģīmi, kas neuzklausīja iebildumus un skuķu činkstoņu. Viņa bija viena no retajām, kas neskatoties uz nespēju radīt pēcnācējus bija palikusi tik pat dzīvespriecīga un jautra. Kaķe klusi vēroja karti, ģenerāles teikto viņa dzirdēja, pavisam droši, bet karte šobrīd bija interesantāka. Zaļie punktiņi dažās vietās atradās īpaši tuvu bāzei un tas lika kaķiskajās acīs iedegties kārei pēc vēl lielāka piedzīvojuma, patiesībā arī viņa bija daļēji mutants, tikai atšķirībā no lielākā vairākuma šo izdzimteņu viņā valdīja 95% cilvēcisko emociju, tikai ārkārtas režīmā viņa spēja kļūt par zvēru un pat tas neko diži nemainīja, Kaķe bija un palika gandrīz pilnīga cilvēka izskatā, vienīgi zaļās, luminiscējošās acis un ilkņi nodeva radiācijas radīto ietekmi, noveicās, ka tā neatstāja paliekošas sekas uz viņas domāšanu, tikai minimāli uz fizisko izskatu. Kaķe novērsās no kartes un uzmanīgi nopētīja sievieti, kāds puisis bija uzdevis jautājumu, straujšs "miglas lukturu" skatiens tika pievērsts pilotam un tad jau atkal viņa pievērsās ģenerālei.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2007 22:57

Tāpēc es teicu, ka būs vajadzīgs otrs pilots, lai aizvestu lidaparātu atpkaļ.
Viņa noteica un lūkojās šajā vīrietī.
Lidaparāts ir pārtaisīts kara bumbvedējs, ar kuru mēs sev vedam, gan kareivjus, gan visu npieciešamo izdzīvošanai. Un tas pirmo reizi tiks izmantots misijā.
Viņa noteica un neizēgamais jautājums vai viņa dosies viņiem līdzi.
Es dodos jums līdzi.
Viņa īsi un kodolīg atbildēja.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 23:01

Varētu būt interesants lidaparāts! viņš pasmaidot pateica Neuztveriet to nepareizi ,bet Jūsu nāves gadījumā ,kas pārņem vadību? viņš mazliet noklepojās Mēs dodamies ceļā šonakt?

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.04.2007 23:03

Kitsa beidzot ierunājās:Pēc cik ilga laika mēs atstājam Bāzi? Vai mums izsniegs ieročus? Un cik liels attālums ir no šī ciemata līdz mūsu galamērķim? Vai mums ir ierobežots laiks misijas izpildei? Kitsa jautāja un skatījās ģenerālei tieši acīs, ar ļoti nopietnu skatienu un jau tagad bija gatava sākt misiju.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 08.04.2007 23:06

Izdzirdēdams Džeika jautājumu, Einārs uzreiz rupji noklepojās un smagi nopūties turpināja skatīties ekrānā līdz teica.
-B sektorā kaut kas kustās.-
Karavīrs pamāja ar galvu.
-Ieslēdzam drošības sistēmu. Pievelciet kameru tuvāk.-
Viena ekrāna daļa pievilkās tuvāk un tur bija redzams mutants ar raķešmetēju. Raķete ietriecās kamerā un daļa monitora izdzisa.
-Velns! Mēs pazaudējām b-sektora kameru un aizsardzības sistēma ar nestrādā!-
Einārs pagriezās pret ģenerāli.
-Kundze! B-sektors ir paralizēts, iespējams, ka būs kārtējais mutantu reids un aizsardzības sistēma nestrādā tajā sektorā!-

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 08.04.2007 23:11

Kaķe juta, ka sāk neiederēties šai sabiedrībā, viņa pievēra acis un nožāvājās, pēc 6 negulētām naktīm viņa jutās samocīta un nu patiesībā labprāt pašņāktu. Cik dienas un naktis galu galā viņa bija noložņājusi pa māju jumtiem, tas patiesi mēdza nokausēt ja no pakaļpuses uzglūn kāds mutants kam smadzeņu vietā nav gluži kartupeļu biezenis. Kaķe novērsās no ģenerāles un pilota paskatīdamās uz nopietno Kitsu. Meitenes sejā ielija smaids, bet pēc mirkļa viņa ar skatienu noķēra Eināru atkal jau pasmaidījusi platāk. Labprāt Kaķe tagad noķertu ģenerāles skatienu un pasmaidītu viņai, pārmītu kādu vārdu un paklausītos kas viņai sakāms, bet ne tagad, šo sievieti pat Kaķe ar savu impulsīvo bezrūpību neuzdrošinājās tā darīt. Pēkšņi galvā bija sākuši atbalsoties vārdi Jūs varat zaudēt savus orgānus. Cik reizes meitene bija saskārusies ar norautiem izšķaidītiem un jel kādi neitralizētiem locekļiem, daudzkārt. Un dažkārt tas bija visai nepatīkami. Bet šoreiz no pārdomām izrausa Eināra vārdi. Acis jau atkal bija vaļā kā pogas un vertikālās zīlītes sašaurinājās. Nepatikšanas. Visai ironiskā un pat ķircinošā tonī nodūdoja Kaķe un nu jau viņa atradās uz krēsla atzveltnes.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2007 23:18

par to parunāsim vēlāk, kad izlidosim.
Viņa atbildēja Džeikam un tad pievērsās Kitsai.
Domājams šovakar, ja nebūs nekādu sarēžģījumu. Jā ieročus un jūsu personiskās mantas izsniegs jums 2 stundas pirms izlidošanas. un jālido ir 120 kilmetri. Laiks nav ierobežots, bet, jo ātrāk izpildat, jo labāk un...
iesākusi savu domu viņu'pārtrauca Einārs.
Pieesteigusies pie viņa viņa ska'tijās uz kameru, kura neko nerādija.
Ātrāk noslēgt visu B-sektoru un gaisā izplatīt gāzi un pēc 5 minūtēm pielaidiet uguni. Es zinu, ka šī sistēma nav izmantota desmit gadus, bet taspagaidām būtu visdrošākais veids, kā aizsargāt bāzi un, drošibas pēc nosūtīt delta vienību uz B- sektoru, bet saki, lai uzturas drošā attālumā, jo tur tiek izsmidzināta gāze.
Viņa noteica un vēroja citas kameras, skatoties vai citur mutantu nav.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 23:22

Džeiks nopurināja galvu Tātad mēs šeit sēdēsim un laimīgi gaidīsim nakti kamēr Jums uzbrūk mutanti? viņš mazliet iedomīga balsī paprasīja.. Varbūt kāds no jūsu vīriem man tāda gadījumā var parādīt kuģi? Vai arī mēs to varēsim apskatīt tikai izlidošanas brīdi? viņš jau klusā balsī uzrunāja ģenerāli...

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.04.2007 23:23

Kitsuko palocīja galvu. Jā, bet cik tālu ir no ciemata līdz galējajam galamērķim? Un vēl es gribēju pajautāt, kā būs ar pārtiku. Vai šeit mēs jau varēsim dabūt rezerves un cik daudz? Un kurš pārņems vadību, ja ar jums kaut kas notiks? vārdu "nāve" Kitsa tomēr nepieminēja.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 08.04.2007 23:25

Karavīrs sākumā apstulba un skatījās uz ekrānu, līdz Einārs uzsita viņam pa galvu.
-Dari ko tev liek kareivi!-
Viņš uzkliedza un kareivis pamājis ar galvu, sāka raut kloķus un spiest pogas, lai noslēgtu sektora durvis un palaist gāzi. Einārs tikmēr paņēmā rāciju un teica.
-Delta vienība, dodaties uz b-sektoru, kārtējais mutantu reids, bet neparko neiesaistaties tuvcīņā. Es atkārtoju, neparko neiesaistaties tuvcīņā. Beidzu.-
No rācijas pēc brīža atskanēja balss.
-Te Deltas vienības komandieris krauklis runā, sapratām visu skaidri un gaiši, beidzu.-
Einārs pagriezās pret ģenerāli un teica.
-Kundze! Ar jūsu atļauju es vēlos iesaistīties un tikt galā ar mutantiem!-

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2007 23:26

ģenerāle pat nepacēlusi galvu nedaudzuzbrūkošā tonī džeikam teica.
apsēdies, bet ja gribās k-ko padarīt vari iet pas'tities lidmašīnu.
Abu domas sakrita tieši par lidmašīnu.
Tāpēc ģenerāle norādija vienam kareivim uz džeiku, lai tas viņu aizved uz lidmašīnu.
pacēlusi galvu viņa uzlūkoja pārējos.
Ja jums gribēsies asas izjūtas, tad pēc manas komandas jūs paņemsies katrs pa ierocim un iesiet atvairīt mutantu uzrukumu, bet tikai tad, ja nenostrādās sekundārā drošības sitēma.
Viņa optimistiskā balss tonī noteica un pievērsās kamerām,pagaidām neviens nebija ticis tālāk.
pievērsusies eināram viņa nopietnā bālsī noteica.
Labi, bet tad paņem dažus jauniņos līdzi. Un bez izlēcieniem, pagājuša reizē mēs zaudējam 2 mūsu vīrus.
Viņa noteica un pievērsās kamerām un tad paņemdama rāciju rokās pastījās uz kaķi.
Panāc šurpu mazā, man vaig lai tu te pasargā.
Viņa skatīdamās uz kaķi teica un pate brašā solī aizsoļoja prom.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 23:28

Džeiks pagriezās un mierīgā balsī atbildēja ģenerālei Nedomāju ,ka lidmašīna sagādās problēmas neviena vēl nav sagādājusi! Tā kā negribētu palaist garām jautrību ar mutantu šaušanu! viņš mazliet nolieca galvu gaidot atbildi

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.04.2007 23:29

Atvainojiet, jūs neatbildējāt uz maniem jautājumiem. Kitsuko skaļā, bet pavisam mierīgā un pat nedaudz pazemīgā balsī teica. Bet tad viņa dzirdēja, ka varbūt varēs iet atvairīt mutantu iebrukumu. Kitsa uzreiz aizrāvās ar domu vien. Protams, Ģenerāles kundze!

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 08.04.2007 23:35

Kamerās bija redzami, kā vairāki mutanti drāžas iekšā b-sektorā un ieņem pozīcijas. Gāze netraucēja mutantiem, tā bija gluži kā svaigs gaiss viņiem. Pēkšņi kamērās bija redzams, ka mutantiem lido virsū ložu lietus un daudzi mutanti nokrita sacaurumoti zemē. Mutanti deva arī prettriecienu, bet delta vienība bija pārāka.
-Uguni!-
Einārs iesaucās un karavīrs nospieda sarkanu pogu, lielāko daļu b-sektora apņēma liesmas, no kurām skrēja laukā degoši mutanti. No rācijas atskanēja balss.
-Nešaujiet vīri, lai tie kropļi nodeg. Kas tas? Visiem gulties!-
No liesmām un dūmiem izskrēja viens degošs mutants ar vecu RPG raķešmetēju rokās un izšāva uz delta vienības pozīcijām. Atskanēja sprādziens un kamerās varēja redzēt asiņainas sienas un divu vīru līķus, viens bija aizlidojis bez kājām, tikai ar vidukli. Karavīrs klepodams asinis, centās aizrāpot prom, bet viņu sašāva.
-Velns! Mūsu pozīcijas ir izkaisītas! Pieprasam papildspēkus!-
Atskanēja rācija un Einārs atbildēja.
-Papildspēki nāk, turaties!-
-Labi, man ir auksti, es nejūtu savu kāju..-
-Turies karavīr!-
Kamerās varēja redzēt, kā no abām pusēm šaudās. Mutanti skrēja ar veciem ak-47 šautenēm un makarova pistolēm, dažiem bija kāda mednieku bise, bet nekas īpašs.

Einārs aizgāja līdz apbruņojuma telpai un uzlicis virsū bruņu-vesti, paņēma rokās m-16 triecienšauteni un glock 20. pistoli, kuru ielika zābakā.
-Davai dāmas, apbruņojieties un ejam!-
Viņš jau bija aizgājis līdz galvenajām durvīm.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 08.04.2007 23:37

Blakus Eināram kā parasti-klusi un praktiski nemanāmi bija nostājusies arī Kaķe. Viņa netaisījās iesaistīties dialogā, nē, bet tomēr viņu piesaistīja šis viss, viņa pārzināja daudz, pietiekoši daudz, bet ieročus viņa neatbalstīja, arī slepkavības ne īpaši, Kaķe pār Eināra plecu vēroja ģenerāli jau atkal apbrīnojot viņas valdonību. Pēkšņi sieviete Kaķi pasauca pie sevis. Klusajā, raitajā un staltajā gaitā meitene piegāja pie ģenerāles un neko neteikusi pamāja galvu, pašsaprotami, ka viņa bija sapratusi komandu, taču šobrīd runāt negribējās. Kautiņš viņu nebūt nesaistīja un ja nu atkal tiktu izlietas kareivju asinis. Noskatījusies kā sieviete pamet vietu pie monitoriem Kaķe noskurinājās un pavērās tajos, tad atkal uz mirkli novērsās un uztaisīja dzelzsbetona ģīmi skatienam kļūstot viegli viltīgam. Pēc mazmazītiņa mirklīša meitene bija pilnās pozīcijās lai veiktu atvēlēto darbiņu. Rācijā nenoliedzami bija dzirdami vārdi par ievainotajiem, nē, šoreiz Kaķe netaisījās iesaistīties, lai kāds cits mediķis šos aprūpē, viņai bija dots cits, daudz mazāks un ne tik bīstams un tomēr.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.04.2007 23:40

Kitsa piecēlās un paskatījās uz Eināru:Drīkst ņemt ieročus? Kurus grib? viņa neziņā palika stāvam turpat, taču pēc mirkļa iņa jau stāvēja blakus Eināram un kustināja savas metāla rokas.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2007 23:41

pēkšņi pa rāciju pie kākes atskanēja ģenerāles balls.
Kaķe saki, kāda situācija?
Viņa samērā aizelsušā balsī vaicāja. Bija jūtams, ka ģenerālalei ir kaut kas padomā. Bet kas?
No šī dzelzs sievišķa nekas nebija paredzams.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 08.04.2007 23:44

Einārs uzlika roku uz http://www.e-jul.com/images/m249.jpg smagā automāta un teica.
-Tev ir stipras rokas, ņem šito un tu mūs piesegsi, kamēr mēs apiesim pretinieku no flanka.-
Viņš skrēja tālāk un uzsita pa pogu. Istabās pie griestiem sāka mirgot zila gaisma.
-Šī gaisma, aizvedīs jūs uz B-sektoru, sekojiet tam!-
Einārs uzsauca un skrēja tālāk.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 08.04.2007 23:44

Ģenerāle iesāka sarunu rācijā, nē, pat viņā izklausījās visai aizelsusies. Kaķe paķēra rāciju un atcerējusies dzirdēto situāciju to raksturoja. Mutanti pārkāpuši visus blokus kas tiem pielikti, sekundārā aizsardzības sistēma nav nostrādājusi, ierindnieks Einārs grasās pievienoties Deltai ar papildspēkiem no mūsu puses ir cietušie un mirušie pagaidām Eināra vienība nav pievienojusies, beidzu. Meitene nebija radusi pie šīm darbībām, vairāk viņāi patika slepus vērot un sniegt ziņas par jaunumiem, ne sekojoši izbārstīt ārkārtas situācijas punktus.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.04.2007 23:47

Kitsa paskatījās uz Eināru. Tas man? Skaidrs! viņa paņēma automātu un paskatījās uz zilo gaismiņu. Es eju! viņa uzsauca un sāka skriet, turp, kur veda zilā gaisma.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2007 23:48

Paldies mazā, pēc šī uzbrukuma parunāsimies.
balsī bija dzirdams prieks. un tad tāda skaņa itkā pielādētu ieroci.
Lab es beidzu sakarus, be uzturi tos ar eināru, tas viņam noderēs.
Viņa noteica un rācijsaziņas sakari ar ģenerāli beidzās.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 23:48

Džeiks sekoja Eināram uzbruņojuma telpu iegājis iekšā viņš uzvilka bruņuvesti un paņēma divus desert eagle un ieroču maksti kādus izmantojo policisti 21.gadsimta sākumā ,jo šajā piegulošajā tērpā nebija kur viņus īsti ielikt viņš ielieka palildus aptveres tam paredzētajās vietās. Džeiks apskatīja ieročus un pārlika sev pārplecu vinčesteru un rokās paņēma divus pusautomātiskos ieročus ,kas stipri atgādināja uzi! Un paņēmis tuvējos ķiveri uzlika to galvā un sekoja Eināram.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 08.04.2007 23:54

Einārs skrienot noskatījās uz Džeika apbruņojumu un nosmējās. Viņš palielināja skriešanas ātrumu, kā nekā bija snaipers un aizskrējis līdz B-sektoram, paslēpās uzreiz aiz kastes. Sienas bija sacaurumotas un vairāki Deltas vīri šāva virsū mutantiem, bet daži gulēja savainoti. Tik viens bija atspiedies pret sienu bez kājām, viņa orgāni bija izlīduši laukā un karavīrs elsoja. Einārs pierāpoja viņam klāt un izņēmis šprici iedūra to karavīra vēnās.
-Tas mazinās tev sāpes.-
Karavīrs izklepoja asinis un teica.
-Paldies jums..-
Einārs atkal pielīdis pie kastes, notēmēja un sašāva, kādu mutantu kurš cerēja tikt pietiekami tuvu. Pagriezies, viņš gaidīja pārējos.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 08.04.2007 23:58

Džeiks izskrēja uzreiz pēc Eināra un paslēpās aiz blakus kastes viņš ar uzi izšāva dažas lodes mutantu virzienā trāpot diviem no tiem ,bet ne nogalinot! Viņš paskatījās uz Eināru un uzrunāja viņu
Kāds te vispār stāvoklis? Cik no jūsu vīriem vēl ir dzīvi un cik spēj pakustēties?
Viņš izšāva visas uzi lodes sacurumojot kāda mutnata galvu..

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 09.04.2007 00:01

Kitsa ieskrēja telpā un uzreiz iešāva kādam mutantam tieši krūtīs. Viņa notupās aiz vienas no kastēm, un paskatījās uz netālu sēdošajiem Eināru un Džeiku. Einār, kāds ir stāvoklis? Cik ir mutantu? Cik savainotie? viņa mazliet paliecās un izšāva vairākas lodes, trāpīdama, kādam mutantam.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 00:04

-Trīs miruši, divi ievainoti un nelietojami, četri vēl veseli!-
Einārs uzkliedza Džeikam, jo troksnis bija liels. Blakus pieskrēja viens no delta vīriem un teica.
-Kādas pavēles?-
Einārs paskatījās uz karavīru un teica.
-Jūs mūs piesegsiet, kamēr mēs apiesim pretiniekam apkārt un uzbruksim no sāniem!-
Karavīrs pamāja ar galvu un aizskrējis atpakaļ pie savējiem, turpināja šaušanu. Deltas vīriem bija smagas bruņas, kas praktiski ignorēja veco ieroču šāvienus. Paskatīdamies uz Kitsa, Einārs uzsauca.
-Kad es teikšu, tu Kitsa palaidīsi elli mutantiem un es ar Džeiku virzīšos.-
Ievilcis elpu, viņš skaitīja.
-Viens, divi trīs. Tagad!-
Delta vienība reaģēja un sāka bērt pa mutantiem.
-Aiziet, aiziet, aiziet!-
Einārs uzsita pa Džeika plecu un skrēja uz tuvāko konteinera kasti, pie reizes arī izšaudams, bet galīgi neprecīzi, jo skrienot trāpit ir grūti.

* Labi, me off ^^

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 00:04

ārpustēli, mutanti:


daži mutanti no raidītajām lodēm krita, daži izmantoja'savējos cauršautos līķus, kā vairogus, lai piekļūtu pēc iespējas tuvāk cilvēkiem, kas uz vieņiem šāvā.
Tādu gudrinieku bija pieci, kuri izmantoja savu biedru līķus, kā vairogus, lai apturētu lodes. Un tādējādi bīstami tuvu tuvojās Eināram Džeikam un Kitsai. Bet delta vienībai bija citi mutanti ar kuriem pašaudīties.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 09.04.2007 00:09

Kitsa pamāja. Kad Einārs teica "aiziet", Kitsa izleca no sava aizsega, un uz viena ceļa tupēdama, šāva uz visiem mutantiem pēc kārtas. Skanēja apdullinošs troksnis, taču Kitsa plati smaidīja. Viņas lodes izgāja cauri daudziem mirušajiem aizsegiem un ievainoja dzīvos mutantus. Aizsegusies aiz kastes, Kitsa vēl ielika pāris lodes drošībai, un atkal metās uzbrukumā.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 09.04.2007 00:11

Džeiks skrēja līdzi Eināram līdz kaistei tiko pirms pārvietošanās viņš bija pārlādējis uzi un kamēr viņi bija nonākuši līdz kastei tā lodes jau bija beigušās un liekas aptveres tam arī nebija. Viņš aizmeta uzi atpakaļ uz to pusi no kuras viņi bija ienākuši pēc tam noņemdams vinčesteru no muguras un sākdams atklāt uguni mutantu virzienā..


*es arī laikam off*

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 00:19

Spēlētāju rezultāti.
No Džeimsa vinčistera, viena mutanta līķis, kurš bija kā aizsegs, burtiski pārdalījās uz pusēm un nošāva tās nesēju.
Kitsu šāvieni robās cauri diviem līķiem un smagi savainoja tos nesējus, tā, ka viņiem nācā krist gar zemi.

Spēlētāju sekas.
Pa Džeimsa plecu trāpija lode no AK-47, bet lodes bija sarūsējušas un bruņas izturēja, taču zilums paliks. Eināram savu kārt trāpija lode pa sāniem no mednieku bises, pa laimi tur bija bruņu veste un apakšā aizsargtērps.
-Velns!-
Kitsu neviens netrāpija, jo viņa bija ļoti drošā vietā. Deltas vienības karavīri tik turpināja šaut pa mutantiem. Viens jau bija izvilcis savu berettu, jo lodes beidzās automātam.

ES!
Einārs nedaudz saliecies dēļ šāviena iespurdzās.
-Es tālāk nespēšu tikt, pārāk traki sašāva. Es tevi no šejienes piesegšu un tev būs jātiek līdz tām mucām.-
Viņš parādīja uz vairākām metāla mucām, tukšām.
-Piesedzošs uguns!-
Einārs iekliedzās un izlīdis aiz konteinera stūra, sāka šaut pa mutantiem, smagi savainotos viņš piebeidza un vienam mutantam trāpija pa kuņģi.
Delta vienība sekoja līdzi un atkal palaida elli virsū mutantiem.
-SKRIEN!!!-
Einārs kliedza Džeikam un turpināja šaut.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 00:20

ārpustēli, aka mutanti:



Divi mutanti, kuri turēja līķus, kā vairogus saļima un nokrita tur pat uz zemes. Miruši? to tikai mutanti zinājā.
Pārējie veiksmīgi zivairījās no lodēm, jo lodes bloķēja mirušie ķermeeņi.



------------------


Tālumā atskanēja dobji skaļš troksni un pēc mirkļa gar visiem noskanēja svilpoša skaņa un'viens no mutantiem, kurš turēja citu mutantu līķi, kā aizsegu saļima ar milzīgu caurumu vēderā.
Tā bija ģenerāle, kurra bija uzģērbusis savas smagās bruņas un paņēmusi savu ziloņu bisi.
davai vīri, ja ir izdevība izmantojiet granātas.
Viņa caur rāciju izkomandēja deltas vīrus un viņi izmetot divas granātas uzspridzināja vairākus mutantus. Apsāude turpinājās un granātas tgad bija bīstami lietot.
ģenerālīte ātri paslēpusies aiz kastes nopētija, situāciju.
Bēdīgi.
Viņa nodomāja un uzliekot savu ziloņu šaujamo bisi uz kaste note'mēdama izšāva uz tālāko mutantu, kuram rokās bija granāta.
Mutantam galvā parādījās 10 cm plats caurums.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 09.04.2007 00:24

Kitsu iesmējās un izliecās no savas slēptuves, atklādama uz mutantiem uguni. Ik pa brīdim aizslēpusies aiz savas kastes, viņa šāva visiem mutantiem un ļoti daudz.
Kitsa izliecās un mēģināja saskatīt cik mutantu vēl ir. Un atkal sāka tos apšaudīt.
Pamanījusi ģenerāli, Kitsa iesaucās:Ģenerāl, padodiet man arī kādu granātu, tikai ar gredzenu vēl!

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 00:28

Ģenerāle sadzirdēja Kitsu balsi un satverdama savās rokās savu bisi viņa pieskrēja pie Kiso viņas slēpnī.
Piedo, bet man granātu nav, tās ir tikai delta vienībai.
Viņa noteica un pieceldamies kājās izšāva vēl vienu reizi pa mutantiem. Un tad ātri noliecās, lai viņai netrāpītu.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 09.04.2007 00:30

Sasodīts! viņa izliecās no slēpņa un vēlreiz pārdesmit reižu izšāva pa mutantiem. Es varētu viņus samīcīt tāpat, ar rokām, tos kropļus! Kitsu lādējās un atkal izšāva uz mutantiem.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 00:31

Kitsu rezultāti.
Izlēkšana pārsteidza mutantus un vairāki no viņiem nokrita sacaurumoti, bet daži savainoti slēpās aiz kastēm un mucām.

Kitsu sekas.
Viss prasa upurus un dēļ izlēkšanas, Kitsu dabūja lodi sānos.

Kitsu vidēji savainota un nevar paskriet tik ātri, kā parasti

Einārs nopētija situāciju un atspiedies pret konteineri, elsoja.
-Laikam nevajadzēs no flanga uzbrukt.-
Viņš uzlika roku uz sāniem un redzēja asinis.
-Velns..-

Eināram tas pats, kas Kitsu

Mutantu spēki sāka strauji kristies un tie kuri varēja bēga, bet tie kuri nevarēja, slēpās, lai pārsteigtu pretiniekus.

Ģenerāles rezultāti.
Viens mutants, kas lavījās klāt ar mačeti pie konteinera, kur atradās Einārs ar Džeiku, aizlidoja atpakaļ ar norautu gabalu no sāniem, konteiners un nedaudz grīdas bija zaļās asinīs.

Ģenerāles sekas.
Viņai plecā trāpija lode no vecas šautenes, bet bruņas paglāba. Taču bez zilumiņa neiztikt

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 09.04.2007 00:34

Kitsu triumfā pasmaidīja, kad viņai sānos ietriecās lode. Ahh! viņa iesaucās, un paslēpās. Es tos kropļus nogalināšu, pilnīgi visus. viņa ņurdēja kā satrakots suns un tagad tikai piecēlās kājās, un tā stāvēdama sāka šaut pa kastēm un pa kād mutantu, kura ķermeņa daļa bija palikusi neaizsegta.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 00:39

* Tu īstenībā pamatīgi riskē tagad *

Kitsu rezultāti.
Lodes izgāja cauri kastei un Kitsu redzēja, kā mutants aiz kastes norīstās un nolaiž rokas.

Kitsu sekas.
Vien no mutantiem sāka bērt ar savu AK-47 un trāpija pa mietenes ieroci, sabojājot to un novirzot no sava leņķa, tā, ka lodes gandrīz skāra Eināru un Džeiku.

Einārs sagrāba galvu un noliecies, kliedza.
-NEŠAUJ PA MANI, BET GAN PA MUTANTIEM!!!-

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 09.04.2007 00:42

OOC:Zinu, tas jau pats jautrākais.

Kitsu notupās. Pēc divām sekundēm viņa izliecās un sāniski mēģināja šaut pa to mutantu, kurš bija šāvis viņai. Uz mirkli viņu bija apmulsinājis Eināra bļāviens, bet Kitsu palika vēl jo niknāka un tagad kad viņas ierocis vairs nebija tik labs, viņa vēl joprojām mēģināja no tā dabūt ārā lodes.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 00:47

Kitsu rezultāti.
```` mutants tika izkropļots un divi aizgāja līdzi. Pie reizes tika arī izdekorētas sienas ar caurumiem.

Kitsu sekas.
*KLIK!* Izbeidzās lodes un automāta stobrs burtiski vai kusa, šitā turpinot ierocis varētu uzsprāgt.

-Trakā!-
Viens no Deltas vīriem pameta Kitsu savu pistoli un turpināja šaut pa mutantiem.

Mutanti skrēja jau prom, bija palikuši tikai kādi pieci.

Einārs paņēma atkal savu m-16 šauteni un izlīdis no stūra sašāva vienu mutantu un nošāva vienu, kas bija viņam blakus.
-Laiks pārlādēt.-
Viņš izņēma aptveri un iemeta ar to vienam bēgošam mutantam, bet ielicis iekšā jaunu aptveri, Einārs līda atkal laukā, bet šoreiz viņu sagaidīja un Einārs dabūja krūtīs četras lodes, pa laimi bruņu veste un tērps viņu pasaudzēja. Atspiedies pret konteineri, viņš dziļi esloja.

*Labi pietiks, lai pārējie paspēj ar kko piem elvens maz ko paspējis padarīt *

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 09.04.2007 00:50

*pag, vēl vienu postu (puppy eyes)*

Kitsu nometa savu sakusušo ieroci zemē, un noķēra delta džeka pasviesto pistoli, un iešāva mugurā vienam, kas skrēja prom, vismaz piecas lodes. Notupusies atkal aiz kastes, meitene pasmagi elsoja, brūce sānā lika sevi manīt.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 09.04.2007 09:21

*i'm back *

Džeiks jua gatavojoās skriet tālāk ,kad izdirdēja Eināra vārdu ,ka no flangiem nevajadzēs uzbrukt un palika stāvot turpat redzējis pa kastes malu ,ka mutanti atkāpjas viņš uzrunāja Eināru Tev viss kārtība? Šķiet ,ka viņi sākuši atkāpties! viņa vinčesterā bija palikušas astoņas lodes viņš izlīda no kastes aizsega un izšāva atlikušās lodes divu mutantu virzienā..

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 10:57

Einārs pamāja ar galvu un noteica.
-Nekad nav bijis labāk. Es, redzu, redzu. Cerams, ka tie kropļi ņemš šo atgadījumu kā mācību, ka ar cilvēkiem joki ir maz.-
Viņš pasmaidīja un pabīdījā nedaudz, lai Džeikam būtu vieglāk trāpīt.

Nu vopšim rezultāti.
Elven atšāva vienu mutantu, bet otru smagi savainoja, kurš uzreiz metās bēgt ar pārējiem, bet nekur tālu netika, jo Delta vienība parūpējās pa viņu un vairākiem viņa komrādiem. Protams vairāki mutanti arī tika sveikā laukā no B-Sektora, bet beidzot nostrādāja aizsardzības sistēma un no zemes izlīda laukā trīs http://www.aircav.com/huey/uhgal01/kpm134.jpg, kuri uzreiz pagriezās pret bēgošajiem mutantiem un pataisīja tos par šveices sieriem.

Einārs piecēlās kājās un izgājis laukā no konteinera pārbaudīja vai kāds vēl ir dzīvs. Viens no mutantiem rāpoja prom knapi dzīvs. Einārs piegāja klāt un uzlicis kāju uz mutanta muguras, pielika viņam klāt pie pakauša m-16 triecienšauteni un piebeidza to. Aiziedams atpakaļ pie pārējiem, viņš paņēma rāciju un teica.
-Pieprasam mediķu palīdzību B-Sektorā nekavējoties! Mums ir divi smagi savainoti vīri.-
Bet tad viņš paskatījās uz Kitsu un pajautāja viņai.
-Viss kārtībā, staigāt varēsi?-
Atkal pielicis rāciju, Einārs teica.
-Un vēl atsūtiet grupu inžinieru, te ir baigākā cūku kūts izveidojusies.-
Pēc brītiņa atskanēja balss rācijā.
-Mediķi un inžinieri ir jau ceļā!-

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 11:27

Ģenerāle sajuta plecā sāpes, ar roku nobraucot pa bruņām viņa sajuta, ka tur ir ietriekusies lode.
Nolādēts.
Viņa noteica un atkla nolikusi savu bisi uz kastes grasījās vēl vienu mutantu nošaut, bet viņas bise ieklemējās, un nenostrādāja. Ātri nolīdusi atpakaļ slēpnī viņa ļāva darbiņu paveikt pārējiem, jo viņa nebija paņēmusi līdzi savu pistoli, kuru varētu izmantot, kā rezervi, lai aizstāvētos.
Timērt visi pārējie , gan delta komanda, gan eināriņš, gan džeiks un kitsu visus apšāva.
Kad mutanti sāka bēgt iedarbojās drošības sistēma B-sektorā un visus mutantus sacaurumoja.
Pārliecinājusies, ka vairāk briesmas nedraud viņa piecēlās kājās un uzlikusi savu milzīgo ziloņu bisi uz pleca to tur turēja un pagājusi nedaudz uz priekšu viņa noopētija sittuāciju.
Smagi nopūtusies viņa pastījās uz visiem saviem vīriem un jauniņajiem, kas te bija.
Delta komanda savākt visus mutantu ieročus un mantas, kas varētu mums noderēt.
Viņa teica un pievērsās Jauniņajiem ar eināru.
Tā, tagad lūdzams visiem atgriesties galvenajā telpā un jūs tur sagaidīs mediķis, kas jūs aprūpēs un tu - einār, panāc šurpu. Pārējie brīvi. Izņemot delta vienību, jums es devu citu uzdevumu.
Viņa bargā balsī noteica un tajā pašā mirklī pie viņiem atskrēja mediķi un inženieri. Divi mediķi pieskrēja pie savainotjiem un viens no mediķiem aicināja Džeiku un Kitsu viņam sekot uz galveno telpu pie pārējiem jauniņajiem.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 11:31

Einārs noklausījās ģenerāles pavēli un pienāca viņai tuvāk. Paskatīdamies apkārt, viņš ievilka elpu un nostājās taisnā stājā.
-Jūs ko vēlējāties kundze?-
Viņš bija nedaudz sasvēries uz sāniem, jo ievainojums bija nepatīkams.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 11:34

Brīvi einār.
Ģenerāle uzrunāja eināru īstajā vārdā, tad tas nozīmēja, ka viņam tiks dota īpaša misija.
Man tev būs īpašs uzdevums, tas ir, ja tu to pats vēlēsies, un ja būsi spējīgs.
Viņa noteica apskatot Eināra sašauto sānu.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 09.04.2007 11:37

Kitsuko uzsmaidīja Eināram un piecēlās, ties, nedaudz sagrīļodamās. Jā. Viss kārtībā! un sekoja pienākušajam mediķim, pielikusi roku pie sava asiņojošā sāna.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 11:41

Einārs nostājās parastā civila pozā, tā, lai viņam būtu ērti un jautāja.
-Brīvprātīgs uzdevums? Par ko man tāds gods? Esmu gatavs palīdzēt, jūs taču ziniet kundze, kad es klausīšu jūs un sekošu līdz nāve ņems roku pār mani!-

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 11:52

Tad labi, jo tu pieņemot šo misiju uzreiz kļūsi par seržantu un tāds arī paliksi, ja atgriezīsies atpakaļ dzīvs.
Viņa noteica un pasmaidīja.
Tu esi pagaidām pats piemērotākai, lai veiktu šo uzdevumu.
Viņa aizlika roku aiz savām bruņām un no tām izvilka dzeltenu manpīti ar pelēcīgu uzrakstu "Sepeni".
Viņa to pasniedza eiāram ar laipnu smaidu uz lūpām.
Šeit viss ir sīki un detalizēti aprakstīts, kā arī aprīkojumu tu pats sev vari izvēlēties.
Viņa noteica un uzlika savu labo roku uz viņa kreisā pleca.
Tagad dosimies atpakaļ pie pārējiem un izklāstīsim viņu misijas sākumu un izdalīsim viņiem aprīkoju un ja vari, tad tu viņiem izdalīsis ieročus un aprīkojumu.
Viņa noteica noņemot roku no eināra pleca.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 11:56

Einārs paņēmis mapi un turēdams to padusē teica.
-Klausos kundze.-
Un abi devās atpakaļ uz galveno telpu, Einārs tāds nedaudz neapmierināts paskatījās uz ģenerāli un teica.
-Kā tu domā, vai viņi spēs paveikt misiju?-

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 12:00

Ja viņi būs saliedēti, kā viens vesels, tad jā, bet ja būs, kā tagad, visi tādi atšķirti, tad..
Viņa nopūtās lēnā solī iedama līdzās eināram.
un tāpēc es tev iedevu šo misiju.
Viņa tā slepeni noteica un paņemdama savu bisi abās rokās viņa to pārlādēja.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 12:03

Einārs uzmeta aci mapei un tad atkal ielika to padusē.
-Skaidrs. Vai nevajadzētu viņiem arī paziņot ko vēl viņi var sastapt tuksnesī. Kā nekā saprātīgie mutanti nav bijusi vienīgā problēma mums...-
Viņš runāja par atgadījumu, kad kopā ar ģenerāli, kad viņa bija vēl seržante, devās kopā pa tuksnesi, kad pēkšņi no tuksneša smiltīm izlēca ķirzaka veidīgā radījums, kas spļāva skābi un apdedzināja Eināra vēderu, kad viņš izlēca priekšā skābei, kas bija domāts ģenerālei.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 09.04.2007 12:14

OOC Sūdi jūs. bez manis visu apšaudi izgājāt.

Vils pacietīgi un klusi gaidīja pārējos ierodamies. Viņš bija nedaudz atvieglots, ka nenācās doties mutantu aizturēšanā. Šīs mutantu padarīšanas viņam šķita pagalam nogurdinošas. Apstaigājis telpu, viņš paņēma sev triecienšauteni AK-4 un patronu somiņu. Pavēles nebija, bet tik un tā tūlīt būs jādodas ceļā. Apsēsdamies savā vietā, viņš gaidīja četrotnes atgriešanos. Kad viņi ienāca, Vils piecēlās Viss kārtībā? Nav vajadzīga mediķa palīdzība?

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 12:25

ģenerāle pas'tijās uz eināru.
Vajadzētu, es jau gribēju iesākt, bet mani pārtrauca mutantu uzbrukums.
Viņa nedaudz taisnojās un tad uzlūkoja eināru.
Lūdzu izklāsti tu viņiem, kas viņu bez saprātīgiem mutantiem vēl sagaida un atceries, ka gigantiskie skorpioni nav vienīgais ienaidnieks.
Viņa noteica un abi iegāja koptelpā, kur visi bija.
atkal nostājusies visiem sliem priekšā viņa nolika savu bisis uz viena galdiņa un pasmaidot noteica visiem.
Mēs atvairījām kārtējo mutantu reidu un tagad jums visus bīstamos apstākļus ārpusbāzes izklāstīs Einārs. Un tāpēc esjums teikšu vienu esiet gatavi uz visu, jo mēs paši vēl visu nēsam izpētījuši.
Viņa noteica un piegājusi pie kamerām viņa uzlika labo roku uz kaķes pleca.
Mazā vari palikt te pat pie kamerām, jo tu jau zini, kas tur ārā ir.
Vņa viegli pasmaidot teica kaķei.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 09.04.2007 12:40

Tad mēs dodomies? Džeiks ejot atpakļ jautāja pārējiem..

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 12:47

Izdzirdēdams Vila jautājumu, Einārs pamāja ar galvu.
-Paldies nevajag, es dzīvošu...-

Einārs izlīda priekšā un ieklepojies sāka savu sakāmo.
-Tāks, klausieties uzmanīgi, es šitam visam iziešu cauri tikai un vienīgi vienu reizi, ne vairāk ne mazāk. Sāksim ar pirmo eksemplāru.-
Uz ekrāna parādījās http://www.lanceradvanced.com/Illustration/Illustration/Images/Scorp.jpg
-Lūk jūs redziet mūsu saucamo ,,Nāves skorpionu''. Kā jūs redziet viņam ir divas astes, kas pataisa skorpionu par bīstamu pretinieku no tuvuma. Dzeloņu inde izraisīs jums vemšanu, drudzi un caureju uz vienu vai pat vairākām dienām, bet priekšējās ķetnas, sagriezīs jūsu ķermeni uz pusēm. Šie skorpioni ir ļoti agresīvi un uzdarbojās visairāk pa naktīm, tādēļ esiet modri. Tiklīdz jūs pamaniet vienu, kas nāk jums virsū, šaujiet starp acīm, tā ir vienīgā vājā vieta šim maitas gabalam un skataties ļoti uzmanīgi, šie skorpioni spēj saplūst ar tuksnesi.-
Ekrāns pievilka tuvāk skorpionu un starp tā acīm ievilkās sarkans aplis, kas bija apzīmējums vājajam posmam. Skorpions ne ekrāna pazuda un tā vietā parādījās http://www.lanceradvanced.com/Illustration/Illustration/Images/spyder.jpg
-Šis ir ,,Skābes zirneklis''. Kāpēc? Ļoti vienkārši, šis zirneklis spļauj skābi un viņa divi metru garā mēle ir arī apklāta ar skābi, tādēļ par katru cenu izvairieties no šī zirnekļa. Viņš ir tikai no pēdas līdz celgalim liels, bet spēj nogalināt govi viens un divi. Ja jums nav kur mukt, tad ņemiet rokās ugunsmetēju, vai ko uzliesmojošu un izmantojiet to pret zirnekli, jo šis zirneklis ir ļoti jūtīgs uz uguni.-
Zirneklis no ekrāna pazuda un tagad parādījās http://tmp.blacknet.dk/monsters/Lizardman.jpg
-Un pats galvenais, no kā jums tiešām būtu jābaidās. Ķirzaka cilvēks, kā viņš ir radies, laikam nav jāpaskaidro, bet ķersimies pie būtiskajām lietām. Šie nezvēri ierokās dziļi zemē, viņi ir akli, bet ļoti labi uztver vibrāciju, tākā, lai cik klusi jūs gribētu pārvietoties, šis maitas gabals jūs sadzirdēs. Tiklīdz viņa upurs ir tuvu viņa ierakumam, viņš mežonīgi ātri izlec laukā no sava slēpņa un sašķeļ savus pretiniekus ar saviem žiletes asajiem nagiem. Vistrakākais ir tas, ka šis radījums arī spļauj skābi un tas nav viss. Jums nāksies iznīcināt viņa galvu, jo šai ķirzakai ir ļoti labi atīstīta reģenerācija, tākā šaušana pa ķermeni atkrīt.-
Ekrāns nodzisa un Einārs sasitis rokas kopā, teica.
-Vai ir kādi jautājumi?-

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 09.04.2007 14:50

Vils uzmanīgi klausījās Eināra sacītajā un aplūkoja attēlā redzamos veidojumus. Ar ķirzakcilvēkiem viņš jau bija saskāries savos jaunības gados kādā nometnē, Vācijas dienvidu daļā. Samērā iespaidīgi... Vils sāka rotaļāties ar savu AK-4. Pabeidzis klausīties Eināra teiktajā, viņš pievērsa tam skatienu. Jā, man ir jautājums. Vai šie mazulīši ir vienīgās pastāvošās briesmas? Ja, jā, mēs varbūt varētu doties ceļā? Vils noteica nedaudz garlaikoti. Laikam būšu atstājis mazliet nepatīkamu iespaidu un savu komandu...

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 16:40

ģenerāle iztaisnojās un pastījās uz jauniņo.
Šie eksemplāri ir vis vairāk un arī vairāk zināmi. Kā jau ierpiekš minēju 'mēs vēl pilnībā nēsam visu izpētījuši, kaut arī šī mītne te jau pastāv vairāk par 20 gadiem, mēs visu sākam izpētīt tikai pirms 5 gadiem.
ģenerāle savā stingrajā balss tonī noteica un vēroja katru klātesošo.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 09.04.2007 16:40

Kitsa noklausījās visu Eināra stāstījumu un teica:Kad mēs atstāsim Bāzi? Viņa arī jau sāka domāt par līdziņemamajiem ieročiem.
Varētu M60, XM25 un XM29 OICW arī. un viņa gaidīja tālākos norādījumus.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 16:56

Bāzi mēs atstāsim drīzumā, un jums ieročus izdalīs, paši uz savu galvu lūdzams neņemt, bet ja ir īpašs vēlmes, kādu vēlates, tad griezieties pie Eināra. Viņš jums visus ieročus un jūsu personiskās mantas izdalīs.
Ģenerāle noteica un lēnā solī piegājusi pie Eināra nostājās viņam blakus. ģērbusies vēljoprojām smagajās bruņās, kas nosedz viņas visu ķermeni, izņemot galvu, jo ķiveri viņa nebija uzlikusi.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 17:25

Einārs bija nedaudz aizdomājies, bet, kad ģenerāle nostājās blakus viņš ievilka elpu.
-Jā... Tāks ja jūs būsiet tik labi, tad nākiet man līdzi un es jums izdalīšu ieročus.-
Viņš pagriezās un aizgājis uz ieroču telpu, nostājās aiz letes, kur gaidīja jauniņos.
-Nākat lūdzu tikai pa vienam iekšā!-

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 09.04.2007 17:34

Vils piecēlās, paņēma savu triecienšauteni un patronu somiņu un sekoja Eināram, pie sevis klusi svilpodams. Gaišpelēko acu skatiens pakavējās pie pārējiem biedriem.
Man, lūdzu, jo mazāk jo labāk. Neciešu lieko staipīšanu. Šaut es protu, ierocim nav būtiska nozīme. viņš runāja, lūkodamies uz Eināra ievainojumu sānā. Vajadzētu... viņš iesāka un apklusa.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 09.04.2007 17:35

Džeisk piegāja klāt pie Eināra un viņu uzrununāja Šķiet ,ka būšu pirmas!? viņš nostājās pretīm Eināram un apskatīja ieročus..

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 17:43

Einārs paņēma Vila ieročus, kas bija bāzes īpašums un nolika malā.
-Tātad mazāk.. Hmm, es zinu, kas būs tev tieši laika. He he, ja tu nemācētu šaut, tad es tev nemaz nedotu ieroci.-
Viņš nosmīnēja un sameklējis īsto ieroci un nolika uz letes http://www.motionpicturearmourer.com/MP5.jpg
-Laba manta, viegla, efektīva. Tūlīt izsniegšu aptveres tev..-
Einārs nolika uz letes 6 aptveres, aptveres bija aplīmētas ar līmlenti pa diviem, tātad kopā trīs pāri. Vēl uz letes viņš nolika http://www.praxagora.com/lunde/photos/glock-longslides.jpg pistoli ar divām aptverēm. Tam visam pa virsu Einārs uzlika bruņu vesti un kaujas dunci.
-Hmm... ko vēl...ā.-
Viņš nolika vēl divas granātas.
-Būs riktīgi?-
Einārs paskatījās uz Vili.

Tad pienāca Džeika kārta, paņēmis visus ieročus no džeika, Einārs teica.
-Tu diezgan precīzi ar to nožēlojamo uzi šāvi.-
Viņš uzlika uz letes AK-47(nu šaubos vai bildi vajadzēs ) arī ar 6 aptverēm salīmētām tā, kā Vilim. Turēdams rokās Desert Eagle, Einārs teica.
-Hmm... Ai lab, ņem..-
Viņš nolika Deagle arī uz letes un divas aptveres blakus. Nolicis bruņu-vesti, nazi un granātas, Einārs teica Džeikam.
-Der?-

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 09.04.2007 17:53

Mmm. Paldies. Tieši laikā. Vils pacēla savu jauno ieroci un to nopētīja. Labs, labs... viņš pie sevis nočukstēja. Seržant, tagad jūs. Tad uzlicis automātu uz pleca, viņš salika izsniegtos priekšmetus bruņuvestē un devās uz sēdvietu. Vai es varu dabūt arī savas personīgās mantas? viņš pagriezās.

OOC nevis Vilis, bet Vils.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 17:55

* piedod

-Ā, jā.-
Einārs uzsauca un uzlika uz letes divas kastes uz vienas bija rakstīts ,,Vils'' , bet uz otra ,,Džeiks-pakaļa''.
-Es to neuzrakstīju.-

Iesūtīja: Elven ; laiks: 09.04.2007 18:00

Džeiks paskatījās uz kastes uzrakstu un mazliet noklepojās pēc tam atbildēdams uz Eināra jautājumu Nevari tā naža vietā iedot kaut ko garāku? Un degla vietā labāk iedod divas FN Five-Seven!Džeiks mazliet pasmaidot pabeidza un ataisīja savu kasti..

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 18:03

-Piedod, bet eksotiku tu šeit nedabūsi, tikai naži ir pieējami.-
Einārs pateica un paņēmis deagle projām uzlika tikai vienu FN Five-Seven ar trijām aptverēm.
-Un divas pistoles tev netiks izsniegtas, vismaz ne manā klātbūtnē, varēsi savākt no mutantu līķiem.-
Pēc tam viņš parādija ar roku uz zīmi kur bija rakstīts: ,,Ja tev nav 40 tad es tev nedrīkstu dot divus FN Five-Seven''.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 18:10

Ģenerāle noskatījās, kā Einārs izņirgājas par Džeiku.
piegājusi pie letes viņa pastījās uz eināru.
Einār šo triku tu vari izmantot uz tiko iesauktiem kareivjiem, ne tādiem, kas jau ir šeit dienējuši.
Viņa stingrā balss tonī noteica.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 09.04.2007 18:11

Tas bija domāt kā joks? Džeiks ar nelielu neizpratni pavaicāja un pēc tam paņēmis visu ieroču gatavojās iet prom bet tomēr uzdeva vēl vienu jautājumu Eināram Kas mums būs jāceļo ar šīm stūlbajām drēbēm??

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 18:15

Einārs pamāja ar galvu un paņēmis vēlvienu FN Five-Seven rokās, pameta to Džeikam, pie reizes vēl divas aptveres, viņam šobrīd nerūpēja, vai Džeiks noķers visu.
-Jums pie lidmašīnas izsniegs spec-bruņu tērpus.-

Iesūtīja: Elven ; laiks: 09.04.2007 18:19

Džeiks viegli noķēra ieroci ,bet viena no aptverēm gandrīz nokrita uz zemes viņš pārbaudīja vai abas pistoles ir uzlādētas un sāka doties uz to pusi kur pirms tam viņu gribēja vest ierindienks!

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 09.04.2007 18:27

Vils izņēma no kastes savu zaļo formastērpu. Saģērbies viņš salika pa kabatām aptveres un visu pārējo. Uzlicis galvā vieglo ķiveri, viņš sakārtoja mugursomu, kur atradās medicīnas piederumi un citas vajadzīgas mantas. Pēdējo no kastes viņš izņēma savu dunci, kura abus galus rotāja spoži asmeņi.
Kārtodams formastērpu, viņš klausījās Džeika un Eināra sarunā. Starp šiem misijas laikā noteikti izcelsies strīds, kas priecēs mani vienmuļās dienās.
Viņš pievērsās meitenei ar dzelzs rokām un tad Betai. Jā, ieroču izsniegšanā nevalda princips "dāmām priekšroka" viņš pasmaidīja.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 18:32

Ģenerāle pasmējās par Vila izteicienu "Dāmām priekšroka".
Piedo, Vil, bet diez vai viņas varētu nosaukt par dāmām. Un tava džentelmeniskā uzvedība ir visai interesanta.
Viņas balss bija kļuvusi nedaudz pielaidīgāka, bet savu stingrumu zaudējusi viņa nebija.

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 09.04.2007 18:49

Nu jā, pēdējās, kas ir pelnījušas to godu tikt nosauktām par dāmām, mums būs jānogādā drošībā. Šeit mīt dāmu atlikumi. Vils nekaunīgi noteica un pasmīnēja. Varbūt savu pieklājīgo uzvedību es zaudēju karaskolās. viņš nodomāja un turpināja virpināt rokās savu dunci. Runāšana ar ģenerāli darīja viņu nemierīgu. Doma, ka viņu uzrunā persona ar augstu pakāpi parasti lika viņam apklust un ieņemt cienīgu pozu. Šoreiz laikam viņas sievišķais dzimums daudz ko ietekmēja.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 18:55

Tiesa, kas tiesa, bet vienalga, man patīk, tādi kā tu.
Viņa viegli uzsmaidīja, kaut arī viņa bija ģenerāle ar stingru raksturu, neviens viņai neliedza pakoķetēt ar kādu jaunu jaunēkli.
Kā nekā viņa izstījās uz 25 gadiem, kaut arī bija 36.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 09.04.2007 22:42

Lai gan ģenerāle bija ļāvusi palikt pie monitoriem Kaķe pagriezās un no jauna iepazinās ar šiem tik labi pazīstamajiem nezvēriem. Pēdējā operācijā viņa bija saskārusies ar "lizardu" tā viņa saukāja ķirzakcilvēkus. Šie monstri gan nebija uzbrukuši viņai, bet kādam citam, nu jau bojā gājušajam kareivim un tomēr. Kaķe klusajā nedzirdamajā gaitā piegāja pie Eināra un nopētīja viņu, ievainojums sānā bija nodevīgs. Hmm, saulīt, vismaz no lodes vaļā tiki, vai arī atkal jau man būs jāsmērē manas rokas? Viņa pasmaidīja un ielieca galvu uz vienu sānu. Starp citu ar ko tu piebarosi mani? Zini pats, ka es neatbalstu visus automātus un šīs drazas.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 22:52

Tiklīdz Kaķe pieminēja ievainojumu, Einārs nedaudz saliecās uz sāniem.
-Piedod Kaķīt, bet tev laikam nāksies smērēt rokas. Tev jau protams ir izvēle.-
Viņš pasmaidīja un sagrābis Kaķi, kārtīgi samīļoja.
-Nesanāca ar tevi pirmīt sasveicināties, bet prieks, ka tu esi beidzot aptpakaļ. Es zinu, ka tu neatbalsti ieročus, bet man tevi jāapbēdina, ka tev nāksies tos pielietot.-
Einārs teica un tad noprātojis, noliecās zem letes un sāka meklēt ieročus. Viņš protams uzlika dunci uz galda, jo bez tā nekur neiet laukā un duncis var līdzēt medicīnā. Sameklējis izturīgāku bruņuvesti nekā pārējiem, Einārs to arī uzlika uz letes. Sekoja arī Kaķes personīgā kaste ar tās mantām iekšā.
-Hmm.. Ko, lai tev tādu vieglu un parocīgu iedod...-
Beidzot atradis, Einārs nolika uz letes http://www.kitsune.addr.com/Firearms/Subs/Steyr_TMP.jpg uzi.
-Precīzāks nekā uzi, ar klusinātāju, ātri šauj, pretiniekam klāsies plāni. Precīzs šāviens līdz kādiem 30m.-
Uzlicis vēl 6 aptveres, Einārs sameklēja vēl http://www.thebestlinks.com/images/8/86/Hk-usp_sfl.jpg pistoli ar lāzera tēmekli un nolika to uz letes.
-Šim te ir lāzertēmeklis, klusinātājs arī.-
Viņš nolika blakus pistolei klusinātāju.
-Vai tev vajadzēs kaut ko no medicīnas?-

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 22:59

ģenerāle iekšēji apsmēja par šiem abiem.
Viņa redzēja, ka star viņiem ir kaut kas, bet ne jau tikai draudzība, tur bija kaut kas dziļāks par draudzību un kaut kas seklāks par mīlestību. Ja abi pacenstos no viņiem izveidotos kaut kas labs un patīkams.
Einār, lūdzu man iedod šādas 5 patronu kastītes.
Viņa no savas kabatas izvilka Ziloņa bises milzīgo lodi un to nolika uz letes.
Man jau sāk aptrūkties krājumi un tu pats zini, ka es nesaprotu ložu kalibrus, tikai pāsus ieročus.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 09.04.2007 22:59

Kaķe nopūtās un klusi noņurdēja, skaņa visai tieši atgādināja kaķim raksturīgu klusu rūkoņu. Meitene noskurinājās un paņēma ieročus, saraukusi snīpi viņa tomēr nopūtās Lai nu tā būtu. Starp citu, varbūt ģenerāle varētu tev uz mirklīti piepalīdzēt, tu varētu atnākt līdzi uz bāzes slimnīcas spārnu es apskatītu brūci, negribu lai tu atstiep kātus pirms misijas sākuma. Kaķe paņēma bruņu vesti, sakabināja tajā visu ko varēja sakabināt, dunci aizlika aiz apspīlētā kostīma siksnas un uzlika vesti plecos vēl nenostiprinādama to. Einār, es šoreiz runāju nopietni, tas tā lai tu neiedomātos, ka es atkal laižu luni. Meitenes sejā uz īsu mirkli pazibēja smīns. Paņēmusi kasti Kaķe izzvejoja no tās savus zābakus un aši tos apmainījusi pasmaidīja. Jā, šie man tīk daudz labāk. Pa roku galam aizsviedusi iepriekšējos Kaķe sāka lēnā garā doties uz kāda gaiteņa pusi.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 23:09

Einārs paskatījās uz savu ievainojumu un tad pasmaidīdams teica Kaķei.
-Labi, es aiziešu to pateikt ģenerālei.-
Viņš gāja garām Kaķei, bet tad ievainojums smagi iesāpējās un Einārs nokrita uz ceļiem. Uzlicis roku uz letes, viņš piecēlās atpakaļ.
-Man viss kārtībā, paklupu..-
Eināram melošana nekad nebija padevusies, tādēļ viegli varēja secināt, ka viņam, kas nopietns skarts. Piegājis klāt ģenerālei viņš teica.
-Es atvainojos, bet vai jūs kundze nevarētu pārņemt ieroču izdalīšanas procesu, man steidzami vajadzētu aprūpēt ievainojumu. Kaķe par to parūpēsies, es viņai uzticos.-
Einārs jau turēja sānus, bija jau nedaudz sliktāk kļuvis.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2007 23:11

Labi einār droši ej.
Viņa viegli uzmsaidot teica eināram.
Viņa sevī saglabāja meru ganiekšēji, gan ārēji, pat neskatoties uz to, ka kādam bija ļoti smagi, viņa turējās kā tērauda siena.
aizgājusi aiz letes viņa uzlika Uz eināra muguras roku.
Labi ej, bet uzmanīgi.
Viņa noteica un gaidīja nākamo, kurš vļeējās iegūt savu apbruņojumu.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 23:14

-Liels paldies. Mēs varam iet Kaķi.-
Einārs pasmaidīja un turēdams roku uz sāniem, gāja jau laukā no ieroču telpas.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 09.04.2007 23:28

Kaķe atkāpās no gaiteņa un piegājusi pie Eināra pabalstīja viņu. Šobrīd es tevi jau ienīstu, es ceru, ka tu neliksi man ar tevi ņemties kā ar zīdaini arī misijas laikā. Meitene brīdi pasmaidīja un tad savā pilnīgi nedzirdamajā gaitā devās uz priekšu ar visu Eināru blakus. Kaķe īpaši nesteidzās, taču viņas sirdspuksti no uztraukuma bija paātrinājušies. Pēc īsa brītiņa viņi iegriezās kādā gaitenī un tur bija milzīgas metāla durvis. Kaķe uzspiežot kodu tās pavēra un iegāja iekšā norādot Eināram uz tā saucamo ārkārtas operāciju galdu, jo galvenā šim nolūkam paredzētā zāle atradās nedaudz tālāk. Apsēdies, zaķīt. Viņa nu jau pavisam nopietni norūca un piegājusi pie izlietnes skapītī paņēma cimdus, uzvilkusi tos Kaķe pagriezās pret Eināru. Ja jau pats kustēties vari novelc lūdzu apģērba augšdaļu, izpētīsim tavas iekšas.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 23:37

-Neuztraucies Kaķīt, nevajadzēs man tevi auklēt, esmu jau pieaudzis, bet arī dažreiz pieaugušajiem gribās, lai viņus pāauklē.-
Einārs paceļam uz slimnīcas spārnu teica un, tad viņam pateica, lai noģērbjās. Novilcis nost bruņu vesti, Einārs ataisīja tērpa rāvējslēdzēju un novilka to lejā līdz viduklim. Uz rokām bija uztetovētas melnas vītnes, kuras gāja no roku plaucītavām līdz lāpstiņām. Pāri Eināra krūtīm bija gara rēta un nedaudz zemāk, labajā sāna bija redzams labs zilums, pie tam nedaudz puš. Apgūlies uz gultas, Einārs kā paklausīgs slimnieks gaidīja Kaķeni.
-Atcerējies, kad mēs vēl bijām mazi, spēlējām dakterus?-

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 09.04.2007 23:43

Nu, cerēsim. Kaķe nedroši pasmaidīja un novilkusi ātri bruņu viesti piegāja pie Eināra. Tu esi pārāk spontāns un tamdēļ vienmēr iekulies nepatikšanās, kādēļ tu kādreiz nevari pasēdēt šūpuļkrēslā un uzpīpēt pīpi? Ironiski noteica meitene un sākotnēji pārskatīja brūci, kas lai gan sākotnēji likās visai virspusēja izrādījās dziļa un riebīga, un tomēr, tā nebija skārusi neko svarīgu, tikai dziļi ieurbusies. Zemāk pa nierēm un augstāk pa vēl dažiem svarīgiem orgāniem. Tu esi izsprucis cauri sveikā un tomēr man tevi jāapbēdina. Nāksies tikties ar ļauno adatu un diegu. Kaķe nopietni sacīja un par Eināra vārdiem sacīja. Aizveries, tas ka es jau mazotnē slapstījos ap šo bāzi nenozīmē, ka tas tev jāatsauc atmiņā, protams, ka es atceros tās rotaļas, bet tad man bija 13 un es biju pie tā radusi. Iedomājies, ka mēs iepazināmies tikai trīs gadus atpakaļ vismaz šobrīd, labi? Meitene parādīja mēli un paņēma spirta pudelīti un vati. Nu ko, sākam spēlīti? Viņa vaicāja sākotnēji uzgāžot uz vates kumšķa kārtīgu spirta kārtu un pieliekot to pie brūces.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 09.04.2007 23:48

-Nu tāds es esmu Kaķīti. Risks ir mans otrais vārds.-
Einārs pasmaidīja, bet tad drusciņ sarāvās, diegs un adata viņam pavisam nepatika. Eināram nekad nav patikuši ārti, kur nu vēl, ja viņam kaut ko lāpa ciet. Seja palika viņam bāla un kopsumā tas izskatījās diezgan komiski.
-Pirms trim gadiem? Tad jau mēs dzīvojām atsevišķās bāzēs. Bet nu labi dakterīt, sāksim sp-auuu.. tas sāpēja!-
Einārs atkal sarāvās tik līdz viņam spirtu pielaida klāt.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 09.04.2007 23:57

Es tevi atslēgšu, brutāli hardkorā ja tu nemācēsi uzvesties. Kaķe atkāpās no Eināra un nosodoši nopētīja puisi. Ko tu uzvedies kā skuķis kam kājas no pakaļas nav vēl izdīgušas? Meitene atkal jau piegāja tuvāk Eināram un vēlreiz apskatīja nu jau daudz maz dezinfiscēto brūci. Paņēmusi visai baisa paskata standziņas viņa ar otru roku pameta Eināram koka mietiņu. Ja sāp ļoti es tev varu ielaist anastēziju, bet es nezinu vai gribu tevi minimums divas stundas redzēt nokautā. Vēl gan pastāv iespēja iekraut tev pa ģīmi un atslēgt, un šļirce ar pretsāpju zāļu devu, bet tu kādu laiku tad būsi visai čābīgā stāvoklī, zini reibonis, nespēks un migla priekšā acīm, pastāv iespēja, ka arī halucinācijas. Otras zāles tika izlietotas pēdējās misijas laikā un šīs ir uz tādas tā teikt, riska robežas. Uz Kaķes lūpām jau kārtējo reizi parādījās smaids un spilgtās, zaļās acis tika pievērtas. Tātad kā tur būs? Cietīsies vai tomēr ielaist kaut ko atsāpinošu? Patiesībā jau Kaķe tikai ķircināja Eināru, bet veiksmīgi, ne vaibsts neliecināja par to, ka viņa varētu jokot. Bez problēmām meitene varēja ielaist atsāpinošo zāļu devu, kas padarītu nejūtīgu minimālu rajonu apkārt ievainojumam un varbūt radītu kādu nespēka dvašu ķermenī.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 10.04.2007 00:04

-Tas varētu būt interesanti, bet man patīk pretoties.-
Einārs izaicinoši pasmaidīja, bet noklausījies Kaķes runu atkal nobālēja. Gluži kā mazs kucentiņš, ar kucēna atčelēm viņš pamāja piekrītoši ar galvu un teica.
-Es cietīšos.. Ceru, ka te nav kameras, negribās, lai visi smejās pa manām bailēm no ārstiem.-
Viņš tramīgi paskatījās apkārt, bet tad atkal pievērsās Kaķei.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 10.04.2007 07:58

Ģenerāle nostījās, kā šie abi balodīši aizgāja un pēc tam nozuda kādā citā gaitenī.
Un ģenerāle nedaudz aizdomājās par gaidāmo misiju un Eināra uzdevumu.
Viņa vēl prātoja, par to, kā viss notiks un kā viss beigsies.
Viņai galvā bija tas viss briesmīgākais un šausmīgākais un tur pat līdzās tas pats labākais variants.
Atjēgusies viņa iestījās datorā un apstīja visu ieroču sarakstus, kā arī pie reizes sev atrada nepieciešamās lodes, kuras pirmīt viņa prasīja Eināram, lai viņai iedod.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 10.04.2007 13:29

Kitsa arī iegāja, bet Einārs kaut kur aivlikās. Eu, bet kā tad ar mani? Es pati drīkstu apkalpoties? viņa bļāva viņam pakaļ, un nīgri noskatījās uz to ceļu, kur viņi aizgāja. Bet te bija gēnerāle. Ģenerāl, drīkstu ņemt ko grib?

Iesūtīja: Narciss ; laiks: 10.04.2007 15:26

Un viņš man teica, ka šī skrambiņa nav nekas nopietns. Laikam ir patīkamāk, kad ievainojumu aprūpē sieviete. Vils pie sevis nodomāja. Vērodams sievieti ar dzelzs rokām, viņš centās iztēloties, kā viņa tās ir zaudējusi. Tad viņš atminējās, ka tika runāts par iespējamo orgānu nozaudēšanu šajā misijā. Noskurinādamies viņš pievērsās Kitsai. Tu vari ņemt, ko smagāku, rokas šķiet tev stiprākas kā dažam labam vīrietim.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 10.04.2007 21:10

ģenerālīte Laipni pasmaidīja un uzlūkoja Kitsu.
Piedod, bet tu drīksti izteikt savas vēlmes un es apsvēršu, kādus ieročus tev izsniegt.
ģenreālīte noteica un smagnēji nopūtās.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 11.04.2007 11:06

Kitsa paskatījās uz Vilu tāda kā pārsteigta, un tad pasmaidīja. Labi. bet ierunājās ģenerāle. Nu, es biju domājusi maņemt kādu M60, XM25 un XM29 OICW. Varētu arī to Džeika iecienīto Desert eagle. viņa teica, mirkli padomājusi.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 11.04.2007 12:02

Ģenerālīte uzklausīja Kitsas ieroču izvēli un tad datorā ievadījusi tos nosaukumus pasmaidīja.
Pagriezusies ar muguru pret Meiteni ģenerālīte nolaiecās un ar nelielu piepūli pacēla šo mazo http://www.mokei-paddock.jp/gun/lmg/n60dx.jpg un to olika uz lettes un plusā viņa izsniedza viņai 5 patronu pakas, kurās bija pa 150 lodēm.
Atkal, pastīdamās datora ekrānā viņa aizgriezās un paņēma viņai D-eagle un 3 aptveres.
Piedod, bet tev pietiks ar šiem ieročiem, bet varbūt es tev varu piedāvāt kaut ko īpašu?
Viņa ar viltīg acu skatienu pas'tijās uz Kitsu un laipni pasmaidīja.
Pēc mirkļa ģenerālīte no galda apakšas izvilka šādu http://media.teamxbox.com/dailyposts/Bazooka_Future.jpg Viņa to nolika uz letes, kā svētu lietu.
Šis ir mūsu izgudrotais ierocis, viens no diviem prototipiem. šis mazais ierocītis šauj 4 lodes sekundē un aptverē viņam ir 200 lodes. Plusā vēl dabūssi 3 aptveres. Un šo ieroci es tev iedodu tāpēc, ka tu izsties pēc vieīgās, kura vaŗētu šos visus vīrus aizsargāt no mutantu koloniju uzbrukuma, kā arī tev patīk lielas mantiņas.
Viņa nedaudz pasmejot teica, un tā arī bija. Šis ierocis bija uzpusi lielāks nekā M60.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 11.04.2007 20:54

Kitsa pasmaidīja. Paldies, ģenerālīt. viņa paņēma ieročus, un m60 uzkārusi uz muguras vienas puses, un Deagle uz otras puses. Paņēmusi jaunizgudroto ierocīti, Kitsa to ar viltīgu skatienu aplūkoja un ar vienu metāla pirktu pārbrauca pār tā korpusu. Paldies par komplimentu, Ģenerāl! Kitsa piemiedza ar aci, un vēl joprojām aplūkojot ieroci, pagāja malā.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 12.04.2007 12:11

Vienmēr laipni.
Viņa viegli uzsmaidīja un tad nopētija šeit esošos un tos, kas tagad atradās divvientulībā.
Viņa smagnēji nopūtās un sejas ziteiksme palika bēdīgi skumja.
Šie brīvprātīgie kareivji, kas bija šeit ieradušies, bija atbraukuši, lai cīnītos par visu cilvēces nākotni. Bet šī misija bija bīstama un iespējams lielākā dāla no šeit esošajiem klātesošajiem vairs neatgriezīsies tādi kā agrāk, vai vispār neatgriezīsies.
Vēlreiz visi tika nopētīti. Un vēl viena smagnēja nopūta.
Tikai, ja viņi visi būs vienoti.
Ģenerālīte nodomāja un aizvēra acis. Viņai visu šo gadu laikā bija jāpieredz tik daudz. Viņa pat ir redzējusi, ka viņas acu priekšā nogalana viņai mīļos un tuvos cilvēkus. Viņai pat tagad rādās murgi par to, kkā nogalina viņas tuvos cilvēkus. Katru nakti un pat dažreiz pa dienu acu priekšā parādās šī nezināmā mutanta stāvs, tā asiņainās rokas, uz kurām bija viņas mīļotā asinis.
Viņa tad vēlējās but viņa vietā, ai viņš izdzīvotu, lai viņš būtu vesels. Viņa sevi viņa dēl būtu upurējusi, bet tā nenotika. Tas mutants paņēma viņas mīļoto, bet ne viņu pašu. Kāpēc viņš ģenerālīti nenogalināja? kāpēc viņš ģenerālīti atstāja dzīvu kāpēc?
ko viņš tādu zināja, ka ats'taju viņu dzīvo? KO?
Ģenerālīte uzreiz paliak stalta un satraukta, sejā bija vērojams stingrums, kurš aizēnoja bailes,skumjas un neziņu.
Viņa atlaidās krēslā, kas tur pat pie letes bija. Viņa nolikusi savus elkoņus sev uz ceļiem un atlaida seju savās plaukstās. No malas varētu izskatīties, ka vi''na raud, bet nē, viņa turējās, lai neraudātu, lai nekļūtu emocionāla, jo viņai tagad vajadzēja būt stingrai un nelokāmai, lai varētu labi vadīt šo misiju.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 12.04.2007 13:12

Kitsa paskatījās uz ģenerāli, lai redzētu, vai viņa jau gatavojas atstāt Bāzi. Taču, Kitsai par pārsteigumu, Ģenerāle sēdēja un bija aizklājusi rokas priekšā sejai. Kas tad viņai? Vai...vai vajadzētu viņu kaut kā uzmundrināt? Nē! Nekādā gadījumā! Viņa mani atlaidīs, un ar to viss būs beidzies. tā vietā, Kitsuko piegāja pie ģenerāles un stāvēdama viņai priekšā miera stājā, teica: Ģenerāl, vai mēs atstāsim Bāzi drīz? Cik noprotu, mums nav mūžība, lai paveiktu misiju. viņa to teica klusi, tā lai tikai Ģenerāle to dzirdētu, taču arī jutās dīvaini. Kāpēc gan viņa jutās neērti? Vai tas bija Ģenerāles dēļ? Kitsa ar sarkaniem vaigiem izskatījās pavisam dīvaini, varētu pat teikt, ka viņai nepiestāv sarkšana, taču tieši šobrīd viņa bija nosarkusi, un tur neko nevarēja darīt.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 12.04.2007 13:31

ģenerālīte nedaudz pecēla acis uz augšu, tās bija palikušas nedaudz sarkanas un ūdeņainas. To varētu arī izskaidrot ar to ka viņa bija nogurusi, bet tam bija cits iemesls, ne nogurums.
Jā, mēs drīz atstāsim bāzi, līdz tiks uzpildīta degviela lidmašīnā un visi būs saņēmuši savus ieročus.
Viņs viegli zusmaidot teica un tad piecēlās kājās. nedaudz nosaulīcujsi acis viņa viegli pasmaidīja.
Es tūlīt.
Viņa noteica un pagājusi nostāk skaļā balsī teica.
visi jauniebraucēji, ka ssēit ir ātrāk pēc ieročiem, ja nējūs izmetīs ārā tādus, kādi jūs tagad esat.
Viņa noteica un aizgāja atpakāl , pie ieročiem.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 16.04.2007 16:48

Kameras šai telpā nav, bet ir medicīnas telpas, kurā ir arī kameras. Kaķe visai nopietni noskaldīja ņemot vērā to, ka viņa bija pievērsusies vienai no savām profesionālajām pusēm nevis muļķa laišanai un koķetēšanai. Meitene sagaidīja kad Einārs vairāk vai mazāk nomierinājāš un pasmaidīja iedomājoties par to cik bieži militāristi baidījās no adatām. Izmanīgi un strauji Kaķe ar knaiblītēm līdzīgo priekšmetu izņēma lodi un atkal jau dezinficēja brūci. Uz mirkli viņa aizgriezās lai paņemtu adatu un ķirurģisko diegu. Nākošreiz pacenties būt uzmanīgāks.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 16.04.2007 16:53

Einārs, sajuta, kā kāds priekšmets viņam iejiet iekšā ķermenī un viņam pārskrēja pāri zosāda. Viņš cietās, bet bija sāpīgi, taču zosāda to pataisīja mazliet nesapīgāku. Einārs paskatījās uz lodi, kas viņam trāpija sānos un nopūtās, bet tad izdzirdējusi Kaķes teikto, viņš pasmaidīja un pamāja ar galvu.
-Būšu, es tev to apsolu!-

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 16.04.2007 16:59

Tad jauki. Kaķe pasmaidīja un paņēma šļirci ar kuru padarīt vairāk vai mazāk nejūtīgu brūci lai aši, taču neapšaubāmi kārtīgi varētu salāpīt Eināru. Šļircē tik iepildīts vajadzīgais šķidrums, adata ar ķirurģisko diegu bija nolikta uz galda. Kaķe vēlreiz zīmīgi paskatījās uz Eināriņu. Tava labākā draudzene šprice.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 16.04.2007 17:01

Einārs ievērodams šļirci palika bāls cik vien varēja.
-Jā, labākais draugs.. Vari man noraut kādam acu priekšā roku, kāju vai ko citu, bet man nepaliks slikti, taču ar šļirci ir savādāk... Diezgan ironiski.-
Viņš centās saglabāt smaidu un domāt pozitīvu, šobrīd Eināram pa prātu šāvās visādi ārstu joki, lai saglabātu mieru.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 16.04.2007 23:21

Kaķe iesmējās un piekārtoja gumijas cimdus, kas bija uzvilkti uz rokām. Beidz būt tik raksturīgs militāristiem, gan jau būs labi. Pirmo minūti tu vēl kaut ko jutīsi, pārējās desmit gan jau būs labi. Meitenes s````zinošā un optimistiskā, tai pat laikā nopietnā balss cauršalca telpu un Kaķe vēlreiz līdzjūtīgi uzsmaidījusi Eināriņam iedūra šļirci tieši blakus brūcei un ielaida tās saturu iekšā puiša ķermenī, pēc mirkļa jau viņas rokā bija adata un tā jau iedūrās puiša sānā. Labāk neskaties, neskatoties uz tavu drošsirdīgumu, varu galvot-būs vieglāk.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 16.04.2007 23:25

-Es es esmu militārists.-
Einārs noteicā tādā tonī, tākā būtu bērns, bet pēc tam dzirdēdams pa sāpēm, pasmīnēja.
-Tā jau jūs visi mediķi sakiet, bet nu es tev uzticos.-
Viņš mīļi pasmaidīja Kaķei un aizgriezis galvu, drusciņ sarāvās, kad atkal šļirce iegāja sānos, bet, kad viņam iedūrās adata, Einārs netīšām ar roku trāpija pa spirta pudeli, kura apgāzās un izlēja visu savu sastāvu zem Kaķes kājām, padarot grīdu diezgan slidenu.
-Ups..-

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 17.04.2007 16:02

SPirta pudeles saplīšana lika Kaķei salekties un klusi nošņākties, taču gandrīz vai tūlītēji viņa atgrieza sejā nopietnību un nesatricināmu mieru, līdz brīdim kad viņa pēc otrā adatas dūriena saprata, ka zem kājām ir spirts. Ūdens viņai visai instinktīvi riebās, tāpat dažnedažādas citas mitras lietas. Neapšaubāmi dušā un tādās lietās viņa gāja, bet uzkavēties ilgāk nekā nepieciešams viņa netaisījās ne brīdi. Meitene nolieca galvu un vēroja ņirbošo atspulgu spirtā. Viens solis un viņa paslīdētu. Uzmanīgi, jo uzmanīgi sašuvusi brūci ar kājām neizkustoties pat ne mirkli Kaķe atkal jau- trešo reizi šūšanas procesā- pasniedzās pēc šķērēm, paņēmusi tās viņa nogrieza pēdējos palikušos diegus un nolika adatu un diegu malā. Uz mirkli ieslīgusi procesā ar visu atdevi meitene devās pakaļ plāksterim un marlei, taču veiksmīgi pakrita un ar visām četrām nokrita pret zemi. Atkal jau tas neizraisīja praktiski nekādu skaņu, ja neskaita visai nokaitināto, spalgo Kaķes kliedzienu. EINĀR!!! Pacēlusi ņirboši zaļās acis pret pacientu viņa draudīgi palūkojās uz viņu. Nākošreiz ,lūdzams, esi uzmanīgāks, ja negribi pavisam netīši atstiept kātus.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 17.04.2007 16:16

Einārs cietās cik vien varēja un izturēja sāpes, bet tiklīdz Kaķe devās prom un paslīdēja, viņš uzreiz piecēlās sēdus.
-Tev viss kārtībā?? au...-
Einārs uzlika roku uz ievainojuma, jo strauji kustēties nebija vēlams ar tādu ievainojumus, bet pamanīdams, ka Kaķe kā kaķis nosēžās, atviegloti nopūtās un neveikli pasmaidīdams teica.
-Piedod, centīšos..-

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 17.04.2007 16:26

Nekas. Sapurinājusi galvu Kaķe savaldīgi atteica un paņēma slotu ar kuru uzmanīgi uzslaucīja spirtu. Tagad visa telpa oda pēc spirta vairāk kā parasti. Sarāvusi snīpi Kaķe paņēma plāksteri un marli un atkal jau piegāja pie Eināra. Tu vienmēr esi izcēlies ar īpaši izcilu rīcību, bet lai nu paliek, no sekām tu vienmēr izsprūc, kaut šoreiz, es varēju tevi netīšām nogalināt, bet jau atkal tevi paglāba veiksme. Kaķe uzlika uz ievainojuma ar spirtu saslapināto marles gabaliņu un piestiprināja to ar leikoplastu, vēl reiz nopētījusi jauno, spēcīgo un nenoliedzami profesionālo armijnieku pasmaidīja, nu nekādi viņa nespēja uz viņu dusmoties, nekādi. Mirklīti pasēdi mierīgi, tad varēsi iet.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 17.04.2007 16:31

Einārs pasmaidīja, bet dzirdēdams, ka viņu varēja netīšām nogalināt, atkal nobālēja.
-Nu tāds jau es esmu bijis, vienmēr piedzīvojumu pilns, bet paldies par to, ka paspēlēji dakterus ar mani.-
Viņš uzlika Kaķei uz pleca savu roku un iedeva viņai buču uz vaiga, pasmaidījis, Einārs atcerējās, ka viņam jāpasēž mierīgam un noņēmis roku no pleca, taisni apsēdās.
-Bet nu runājot pa misiju.. Esi lūdzu uzmanīga, jo...-
Einārs nepabeidza un aprāvies, nosarka nedaudz.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 17.04.2007 16:35

Apsēdusies uz zemes Kaķe nopietni uzlūkoja Eināru. Jo kas? Caur nosarkušo puiša seju lūkojās divas norūpējušās acis? Nē, nevarēja būt, visticamāk meitenei tikai rēgojās. Es esmu pārgalvīga, bet piesardzība ir mans otrs vārds. Par mani nav jāuztraucās, patiešām. Kaķe paskatījās uz Eināru vēl dziļdomīgāk vertikālajām acu zīlītēm sašaurinoties. Lai gan vairāk es uztraucos par tevi, no tiesas uztraucos.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 17.04.2007 16:56

Acis bija tik tiešām noraizējušās un Kaķei nerēgojās, Einārs paskatījās fiksi apkārt telpai un pārvarējis bailes, ieskatījās meitenei acīs.
-Es zinu, ka tu esi piesardzīga kā kaķis, bet es šā vai tā uztraucos un runājot par to jo... ehh... nu visus šitos gadus..-
Skatiens kļuva miglaināks un Eināram galva grozījās.
-Gribēju pateikt, ka tu...-
Viņš nepabeidza sakāmo, viss viņam priekšā kļuva miglains un sāka aptumst. Einārs parasti ir bijis kautrīgais un ievainojums viņam deva galvā. Pēkšņi viņš saļima un gāzās virsū Kaķei.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 17.04.2007 19:15

Uztraukumi un nervus kutinošas situācijas nekad negāja par labu vienkāršiem cilvēkiem, kur nu vēl ievainotajiem. Nemaz nedomādama par viņa teikto noķēra Eināriņu pusceļā krītot un uzmanīgi, ar ne īpaši lielu pielūpi atgrieza viņu atpakaļ uz tā saucamās gultas un apguldīja viņu. Nopietnais un rūpju pilnais skatiens kuru caurbultoja maigs un mīļš smaids tika vērsts uz Eināra pusi, viņai vienmēr bija paticis šis jaunais, bet jau tik nobriedušais vīrietis, tas bija nenoliedzams fakts.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 17.04.2007 19:20

Einārs mierīgi elpoja un pēc brīža viņa atcis atkal atvērās, sākumā zīlītes bija šauras kā punktiņš no pildspalvas, bet tad tās atgriezās normālā izmērā, paskatījies uz smaidošo Kaķeni, Einārs pasmaidīja un teica.
-Neīstajā brīdi atslēdzos, bet nu es gribēju teikt, to, ka tu man vienmēr esi simpatizējusi, pat no tiem laikiem, kad mēs bijām maziņi un savā starpā spēlējāmies, bet es visus šos gadus nespēju to tev pateikt, pat tagad kārtīgi nevarēju to pateikt....-
Viņš vairs nevarēja neko īsti pateikt, jo viņam atkal mācās virsū ,,gļukas'' , bet Einārs turējās. Šobrīd viņam nebija īsti vārdu ko teikt...

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 17.04.2007 19:29

Smaids ne uz mirkli nezuda no lūpām, tikai tad kad šķietami Eināru vārdi diezgan nogurdināja viņa saprotoši pielika pirkstu priekšā puiša lūpām un noteica klusu ššš. Kaķe pievēra košzaļās acis. Nesaki neko vienkārši atpūties kādu mirkli, drīz jāizlido, tikai varu teikt, ka mana attieksme pret tevi vienmēr ir bijusi iesēta dziļāk nekā tikai draudzība. Šīs sēklas sakne stiepjās cauri zemes garozai līdz pat kodolam.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 17.04.2007 19:40

Einārs paņēma Kaķenes roku savā plaukstā, tiklīdz viņa uzlika pirkstu uz lūpām un dziļi vērojās meitenes acīs.
-Man negribās atpūsties, ne šādā brīdi, ne tad, kad esmu tev blakus, jo tu man rūp vairāk pa visu uz šīs zemes..-
Viņš ar otru roku paņēma to pašu satverto Kaķes roku un turpināja viņā dziļi skatīties.
-Pa visiem šiem gadiem, es biju vientuļš un pavadīju lielāko laiku vienatnē, bet es nezaudēju cerību, jo zināju, ka tu vienu dienu atnāksi atpakaļ.-

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 17.04.2007 20:00

Ģenerāle apsēdās krēslā un atliewkusi galvu sāka truli blenzt griestos, kādu laiciņu, tā nosēdējusi viņa piecēlās kājās un aizgāja uz angāru, lai apstītos, kā inženieriem iet ar lidmašīnas apgreidošanu un degvielas pildīšanu.
Nonākusi sev uzstādītajā gala mērķī viņa nopētija šo veco lidmašīnu un smagi nopūtās.
Viņi visi atgriezīsies sveiki un veseli.
Viņa nodomāja un piegāja pie spec-bruņu tērpiem, kuri stāvēja pie lidmašīnas. Tie tērpi izs'tijās pēc robotiem, kuros ieliek cilvēku un tad tas pārvietojas, aizsargājot cilvēku no jelkādām briesmām. izņemot lielas radiācijas, bet tāpēc viņiem bija īpaši spectērpi, kas to nodrošināja.
Ar roku nobraukdama visām šīm bruņām viņa uzlūkoja lidmašīnu, kā mazs skuķēns, kas tiko ieraudzīis brīnumu.
uzzinādama, ka viss ok viņa palika stāvēdama, tur pat pie lidmašīnas.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 17.04.2007 20:04

Kitsa pamanīja, ka ģenerāle aiziet un mazliet tielēdamās, sekoja viņai. Mirkli noskatīdamās uz ģenerāli, Kitusko iznāca angārā un taisni nostājās. Ģenerāles kundze, vai izlidosim? viņa it kā bija pavisam mierīga un varētu likties pat bezjūtīga, taču meitenes acis bija maigi starojošas.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 17.04.2007 20:27

nedaudz iztrūkusies viņa pagriezās pret Kitsu.
Jā, mēs izlidosim un es ceru, ak jūs visi atgriezīsieties sveiki un veseli, ja nē, tad atdzīvināšu un atkal, pate ar plikām rokām nogalināšu.
Viņa stingrā balsī noteica, akut aŗi pate gribēja palikt vāja un neaizsargāta, lai varētu laist vaļu savām emocijām.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 17.04.2007 22:27

Kaķe ielūkojās Eināra dažādās krāsas acīs un nopurinājusi sniegbalto matu šķipsnu no sejas atkal jau pasmaidīja. Mierpilnais skatiens uz doto momentu izstaroja ko dīvainu, ko līdzīgu mīlestībai. Viņa atkabinājās no puiša un savā kaķiski elegantajā gaitā paņēma bruņu vesti ar ieročiem un piegāja pie durvīm. Tu nāc? Es tikai palūgtu būt nedaudz saudzīgākam pret savu ķermeni, bet tā dzīvosi.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 17.04.2007 22:32

Tiklīdz Kaķe aizgāja, Einārs smagnēji, bet klusi tā it kā būtu zaudējis nopūtās un piecēlās sēdus.
-Drīz nākšu, paldies pa visu iepriekšējo. Bet tu varētu mani lūdzu uz brītiņu atstāt vienu?-
Viņš aizvilka ciet rāvējslēdzēju savam tērpam, paņēma mapi, kas bija viņam visu laiku līdzi. Nokā```` no gultas, Einārs pagriezās un aizgājis nedaudz tālāk no gultas un Kaķes, viņš atvēra mapi, lai uzzinātu, kas viņam tur rakstīts.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 17.04.2007 22:37

Labi, ja vēlies pabūt viens.... Kaķe saprotoši pamāja ar galvu un nospiedusi attiecīgos taustiņus uz mazās klaviatūras sev priekšā ļāva attaisīties medicīnas telpas divviru durvīm. Jau pēc mirkļa viņa domīgā gaitā devās uz priekšu, uz lidaparātiem paredzēto vietu.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 18.04.2007 15:39

Šanī mapē bija visādi papīri, kas apstiprina, ka dviņš dodas viņiem līdzi un visi pārējie štrumenti, kuriem tur bija jābūt, bet viena lieta no tā visa atšķīrās, tā bija lapiņa, kura bija drukāta ar roku.
Ģenerāles rokrakstu.



P.s

Nevienam neatklāt par šo misju un vēstules esamību, pat ar mani to neaprunāt.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 18.04.2007 16:02

Einārs izlasīja misijas aprakstu un tikai tagad apdomājās, ka viņš ir bijis tik svarīgs ģenerālei.
-Visus šos gadus, biju tik akls..-
Viņš pie sevis nomurmulēja un piegāja pie kastes, kura bija piestiprināta pie sienas. Atverīs tās vāku, viņš iemeta mapi iekšā un aizvēris vāku, nospieda sarkanu pogu. Drīz viena viss, kas bija iekšā sadega. Pagriezies, Einārs aizgāja pie durvīm un nospieda kodu pie klaviatūras. Durvis atvērās un viņš devās atpakaļ pie ieročiem.
Nonācis līdz ieroču nodalījumam, Einārs sāka meklēties un sameklējis http://rds.yahoo.com/_ylt=A9gnMieWIiZG3xIBRQ2jzbkF;_ylu=X3oDMTBsNXZtZnJjBHNlYwNwcm9mBHZ0aWQDSTk5OV83Mw--/SIG=144p7ohem/EXP=1176990742/**http%3A//www.hyperprotec.com/boutique/catalogue/images/sig%2520sauer%2520%2520P228%2520%2520ref%2520%252058MAD.jpg nolika to uz letes ar trim aptverēm. Dabūjis jaunu bruņu vesti, viņš to uzvilka mugurā un turpinādams meklēties, nolika uz letes trīs vakum granātas un divas parastās granātas, vēl pie reizes kaujas nazi. Un visbeidzot Einārs nolika uz letes http://www.snipercentral.com/images/sp66a.jpg snaipera šauteni ar divām aptverēm. Visu sakārtojis un no savas personīgās kastes aplicis jostu apkārt, devās uz angāru pie pārējiem. Nonācis pie angāra, viņš paskatījās uz ģenerāli un ievēroja, ka ģenerāles acis nav īpaši simpātiskas kā parasti, ierunājās pēc iespējas klusāk.
-Viss kārtībā, izskatītos it kā tu būtu... raudājusi.-
Vārdu ,,raudājusi'' Einārs pēc iespējas klusāk pateica.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 19.04.2007 22:55

ģenerāle pas'tijās uz eināru un viegli pasmiadīja.
Nē, es nēsmu, tikai nedaudz nogurusi jūtos, nēsmu gulējusi veselas 2 diennaktis.
Viņa noteica un nožāvājās, nevarēja saprast , tās bija mākslīgas vai īstas, bet viņa nožāvājās.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 19.04.2007 23:01

Einārs uzlika roku uz ģenerāles pleca un ar nedaudz norūpētu seju teica.
-Varbūt aizejiet paguli nedaudz pirms misijas? Varēsiet vēl arī pagulēt lidmašīnā kādu brītiņu... Vienkārši negribās, lai ar jums, kas notiek.-
Viņš bija noraizējies pa diviem cilvēkiem - Ģenerāli un Kaķi, ja, kas ar viņiem notiktu misijas laikā viņš vienkārši nespētu to piedot sev.
-Umm.. Kundze vai būs arī vieglāka bruņas, man šīs smagās varētu nopietni ierobežot kustību.-

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 20.04.2007 14:08

Labi un paldies, tad es aiziešu nedaudz pagulēt.
Viņa noteica, bet viān meloja, ka ir nogurusi, acis bija ūdeņaisnas, bet to tiešām avrēja ziskaidrot, kā nogurumu, jo tad acis parasti apliek sausas un asaras automātiski nāk, bet šreiz tā nebija.
Tad Einārs ieminējās pa bruņām.
Jā, ir, bet tās vēl nav pārbaudītas, bet labi zinām, ka tās ir tik pat izturīgas cik šīs, bet ir viena problēma, tās bruņas valkātājam bojā smadzenes un padara viņu par dārzeni, jeb arī leik uzvesties, kā trakam. Bet par laimi, ak musmir zāles, kas šo iedaarbību var apturēt, bet mums tās zāles ir ierobežotos daudzumos, jo tās sastāvdaļas ir atrodamas tikai, tajos rajonos, kur ir visvairāk ķirzakveidīgie mutanti.
Viņa noteica un viegli pasmaidot viņa uzlika eināram savu labo roku zu pleca.
Vēl jautājumi ir?? Varbūt sīkāk izstāstīt, jeb aŗi, to var izdarīt mūsu vadošais personāls?

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 20.04.2007 15:55

Einārs nedaudz noraizējies pasmaidīja un teica.
-Paldies, bet nu tad es laikam palikšu pie smagajām bruņām vai kā cita.. Nē nebūs vairs jautājumu, kundze! Vai parūpēties, ka neviens jums netraucē gulēt?-
Viņš skatījās ģenerālei acīs.

Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 22.04.2007 20:03

Nu, labi einār, tad pārējais paliek tavā zinā un es tad dodos.
Viņa samērā sagurusī balsī noteica un devās uz saviem apartamentiem. katram solim noklaudzot, tas palika smagāks un īsāks, tas ija jūtams un tad pēkšņi Ģenerāle apstājās un vienkārši saļima un nokrita uz zemes, kā mirusi.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 22.04.2007 20:08

Einārs šokēti pieskrēja klāt pie ģenerāles un paņēmusi viņas galvu rokās teica.
-Ģenerāle! Jums viss kārtībā?!?!-
Viņš palūkojās apkārt un iekliedzās.
-Kaķe! Ātri skrien šurpu!-

Iesūtīja: Dvēseļu marionete ; laiks: 22.04.2007 20:33

Sadzirdot Eināra satraukto kliedzienu Kaķe kā tēsta metās uz punktu, kurā atradās Einārs un kāds. Meitene savā nemanāmajā gaitā ātri vien atradās pie ģenerāles un Eināra pilnā nopietnībā vērojot guļošo sievieti. Einār, kas tieši notika? Tas uz doto momentu ir svarīgi.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 22.04.2007 20:36

Einārs bāls un izbrīnīts teica.
-Es nezinu, viņa bija samiegojusies un gāja gulēt, bet tad pēkšņi nogāzās zemē un atslēdzās.-
Viņš ar izmisīgām acīm nolūkās uz Kaķi.
-Palīdzi viņai!-
Einārs nebija tālu no panikas, viņš ar ģenerāli jau bija labos draugos bērnībā, tā pat, kā ar Kaķi un ne par ko negribēja, lai kāds no viņiem mirst viņam rokās.

Iesūtīja: Ilivarra ; laiks: 28.04.2007 12:09

Pa visu bāzi, caur izliktajām tumbām, kuras bija piestiprinātas pie sienām, atskanēja balss.
-Uzmanību, Uzmanību! Visiem brīvprātīgajiem, kuri ir pieteikušies, lai piedalītos misijā, doties uz lidmašīnu angāru. Atkārtoju, visiem brīvprātīgajiem doties uz lidmašīnu angāru.-
Pēc laika angārā jau nāca vēl seši karavīri, neviens no viņiem nebija diez ko augstās pakāpēs - četri ierindnieki un divi kaprāļi. Pie bruņām pienāca kāds vīrelis, kurš ieklepojies teica.
-Sanākiet lūdzu visi, es iešu šitam cauri tikai vienu reizi.-

Pie Kaķes, Eināra un Ģenerāles:
Klāt piesteidzās divi mediķi ar nestuvēm. Katrs paņēmis ģenerāli no sava gala, uzcēla viņu uz nestuvēm. Viens no mediķiem paskatījās uz Eināru un Kaķi.
-Labāk ejiet visu noklausīties. Ģenerāle pirms misijas sākuma jau stāvēs kājās, gluži kā no jauna piedzimusi!-
Abi mediķi ar nestuvēm aizsteidzās uz slimnīcas spārnu.

Einārs:
Uz to visu noskatīdamies ar bažīgu sejas izteiksmi, Einārs paskatījās uz Kaķi.
-Viņam taisnība, mums vajadzētu iet noklausīties visu par bruņām.-
Viņš piecēlies un iztaisnojies, teica meitenei.
-Nāksi?-

* Es tikko ievēroju, ka izveidoju dubult-postu . Piedodiet par pārkāpumu, esiet žēlīgi

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 29.04.2007 12:05

Kitsuko diezgan vienaldzīgi noskatījās, kā ģenerāle nokrīt, un kā viņai apkārt sākas tracis. Jēziņ, viņi nu gan pārpīlē. Viņa droši vien no pārguruma tikai noģība, bet šie jau streso tā, ti kā viņai būtu caur smadzenēm lode izlidojusi.
Kitsuko pēc paziņojuma devās uz angāru, kur arī stāveja seši karavīriņi un vīrelis. Kistusko pasmīnēja un piegāja pie viņa.