Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Vampire : Four Lords [C]

Iesūtīja: Elven ; laiks: 11.02.2007 21:42

Bija 2007 gada divpadsmitā janvāra vakars pirms divām stundām bija norietējusi saule un tiko bija sācis līt. Pie kādas vientuļas muižas apmēram 24km ārpus Parīzes Francijā bija redzama neparsta rosība ,jo viso muižas logos bija iedegtas gaismas pa muižu staigāja vairāki kalpi un sulaiņi.

Kristofers Le Stats nostājās sava kalpa Drevena priekšā un viņu uzrunāja -Dodies lejā drīz būs jāierodas pirmajiem viesiem ,pēc tam pasaki ,lai pārējie sulaiņi ved viņus uz lielo ieroču istabu un liec ,lai viņi mani gaida ,kad visi būs ieradušies pasauc mani- Kristofers pagriezās un devās augšā pa trepēm izgājis cauri ieroču istabai, kur pie visām sienām atradās dažādu gadsimtu un dažādu veidu ieroči ,bet istabas vidū atradās vecs ozolkoka galds, kam apkārt stāvēja ādas krēsli ,un istabas galā blakus izejai kurējās kamīns. Izgājis cauri šajai istabai viņš iegāja savā privātajā istabā apsēdās pie galda un skatoties kamerās ,kurās bija redzmi pirmie viesi pie ieejas iedzēra mazu malku no glāzes ar asinīm.

Lejā pie durvīm stāvēja Drevans gaidot sava pavēlnieka pirmos viesus.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 11.02.2007 22:01

Pie prāvās muižas piebrauca Porsche markas automobilis. Šoferis izkāpa un pavēra durvis, pa tām izkāpa vīrietis, gara auguma, melnā garā mētelī ģērbts. Astē sasietiem matiem. Saltais, pat nievājošais skatiens izurbās cauri muižas priekšplānam. Rokās Eliasam atradās pastaigu spieķis ar zelta ērgļa galvu roktura vietā. Augstdzimušais vīrietis pagriezās pret mašīnu un sagaidīja, kad no tās izkāpa divi uzticamie draugi. Nekad viņš nevienu nebija uzdrošinājies saukt par padoto arī tad ja viņš tāds bija. Tas pazeminātu viņa reputāciju šo personu acīs. Fon Tertrofs smīnēja. Galantā, līganā gaitā Eliass šķērsoja celiņu un aizstaigāja līdz ieejas durvīm. No loga mestā gaismas atblāzma izgaismoja koptos apavus un uzvalka bikšu staras. Kluss mierīgs klauvējiens pie smagnējajām durvīm. Vampīrs neapšaubāmi nojauta, ka viņu un pārējos gaida. Citādāk vienkārši nevarēja būt.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 11.02.2007 22:09

Drevans piegāja klāt pie kāda vampīra ,kurš izskatījās kā augstdzimušais -Sveicināti, ser!- viņš pateica un paklanījās pavērsdams roku uz kāda sulaiņa pusi viņš uzrunāja Eliasau -Ser, viņš jūs pavadīs uz zāli- viņš pazemīgā balsī pateica un sulainis uz kuru bija norādīts devās iekšā muižā ietdams un ieroču zāli...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.02.2007 22:11

No elegantas mašīnas tērpusies tikpat elegantā un dārgā kažociņā izkāpa Malī O'Dohertija. Par spīti savam jaunavīgajam izskatam, kas joprojām bija tāds pats kā toreiz, kad kāzu naktī bija noticis daudz vairāk notikumu nekā viņa bija gaidījusi, viņa netaisījās ākstīties pēc jaunatnes "stiliem", ar kuriem, viņasprāt, tie tikai pierāda savu vienādību ar citiem tādiem pašiem cilvēkiem. Malī ģērbās tā, ka uz viņu atskatījās tie, kas viņai bija vajadzīgi. Jā! Izvēle bija liela, un ar katru viņas bagātība augtin auga.
Viņa pie sevis pasmīnēja - tieši tāpēc ir tik ērti dzīvot, ka "Velsā vampīru nav". Un kas būtu, ja viņi sāktu uzvesties kā tas... kā viņu? Skotijas hercogs Eliass. Vajāšanas, apšaudes, vārdu sakot nekāda miera!
Velsas klans bija nolēmusi sūtīt viņu, lai noskaidrotu, kas tad tāds noticis, jo nebūt nevēlējās, lai mierīgo dzīvi nomainītu kaut kas cits.
Kā vilku piemin, tā vilks klāt! Malī pasmīnējā vēlreiz. Var saderēt, ka tas, kas tur klauvē pie durvīm, ir Eliass & Co, kā viņa pie sevis dēvēja Eliasa līdzskrējējus.
Viņa atlaida savu šoferi, solīdamās to pasaukt, kad vajadzēs, un tad mierīgā, ļoti sievišķīgā solī ar mazajiem zābaciņiem kājās pakāpās tos pāris solīšus līdz durvīm, nostādamās netālu aiz hercoga, un pat netaisīdamās sev pievērst viņa uzmanību.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 11.02.2007 22:14

Rafaels klusējot noraudzījās ainavā, tas viss garlaikoja, sen jau bija laiks pamest šo trako un doties jaunā apgaitā pa pasauli. Skotu meitas jau bija apriebušās, kārojās kāda jauna asiņu garšu, pat tūristi vairs nevarēja apslāpēt šo vēlmi. Bet šis piedāvājums, kas pēkšņi izskanēja, lika aizmirsts plānus, kas jau bija tik tuvu realizēšanai. Vīrietis izkāpa no mašīnas un, neko neteikdams, sekoja Eliasam. Ko gan viņš varēja teikt? Hei, tu, ````, pavācies no ceļa, es pirmais gribu iet pa durvīm?!

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 11.02.2007 22:37

Grimmdžovs izkāpa no sava spoži melnā Lamborgini Diablo. Viņš no garā mēteļa kabatas izvilka mašīnas atslēgas un nospieda signalizāciju. Signalizācija nopīkstēja un Grimmdžovs lēna, cienīgā solī tuvojās durvīm. Vēl nedaudz piekārtojis matus, Grimms sveicienā palocīja galvu Drevenam.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 11.02.2007 22:41

Drevenam redzot ierodoties jaunus viesus lika kalpiem pavadīt viņus uz ieroču zāli -Dāmas un kungi lūdzu sekojiet šiem sulaiņiem- viņš maigā balsī patieca un paklanījās Grimmdžova priekšā ,kas bija noliecis galvu....

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 11.02.2007 22:47

Viegls smīns iesitās vīrieša sejā, kad tika pamanīts Grimmdžovs, viņus saistīja, kas vairāk kā nenozīmīga saruna.
Tikai tagad tika pamanīta daiļā Velsiešu klana pārstāve. Sveicināta, Malī. Viņš noteica un kā piedienas palocījās, mazliet savādākos apstākļos viņš būtu saņēmis sievietes roku un viegli nospūpstījis, bet tagad tam nebija laika, viņus steidzināja iekšā mājā, kas gan Rafaelam nepatika, šī visa steiga bija tik lieka, kur viņiem steigties. Sen neesat redzēta, kur gan bijāt pazudusi? Rafaels atradās blakus Malī un tagad viņu pieklājīgi uzrunāja, reiz šo abu vampīru ceļi bija krustojušies un kā redzams tas nebija tik slikti, ja abi bija dzīva.


OCC. Roviela, es sapratīšu, ja tomēr šis gājiens tev nepatiks, tad tkai pasaki, sarunāsim kā varētu nomainīt

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 11.02.2007 23:32

Grimms sekoja kādam sulainim, un tad pamanīja Rafaelu. Acis samiedzās šaurākas, bet viņš pasmīnēja. Aplaidis skatienu apkārt, viņš ieraudzīja arī Eliasu un Malī. Vīrietis lēnām nāca tuvāk Rafaelam. Labvakar, Rafael. Grimms smīnot teica. Malī. viņš palocīja galvu. Kā klājas? viņš it kā skatījās uz Malī, bet jautāj to abiem, jo uzreiz pievērsa skatienu arī Rafaelam.

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 12.02.2007 07:26

No ēnām iznira slaiks sievietes stāvs, tērpts garā ādas mētelī. Vai viņa bija ieradusies ar kādu transporta līdzekli vai kājām nebija skaidrs. Nesteidzīgā solī, spītējot lietum, kas nupat gāza jau aumaļām, viņa devās uz muižas ieeju.
Persefone atradās darba darīšanās šai pus dīķim, kad viņu sasniedza Le Stata uzaicinājums. Nevarētu teikt, ka viņu tas īpaši ieinteresēja, tomēr vismaz redzēt, kas tad ir tie "labākie no labākajiem" viņa vēlējās. Un varbūt kāds viņu pat pārliecinās iesaistīties. Veikli tikusi galā ar darbiņu, ko kārtējo reizi bija pasūtījusi kāda no Eiropas valdībām, Persefone atceļoja uz Franciju.
Pie durvīm viņa viegli pamāja ar galvu tur stāvošajam kalpam un, atdevusi savu slapjo mēteli, pēc norādījuma sekoja kādam sulainim.
Persefone tika ievesta plašā telpā, kurā galvenā mēbele bija milzīgs, sens apspriežu galds, kas aizņēma telpas lielāko daļu, taču, ak!, sienas no vienas vietas klāja visdažādākie ieroči. Atrāvusi skatienu no burvīgajiem dekorējumiem, viņa pievērsa savu skatienu katram no telpā jau esošajiem vampīriem. Savā dzīvē viņa nebija saskārusies ar daudziem vampīriem, kas bija vairāk kā ielu žurkas. Nudien. Viņa pasmīnēja, aplūkojot vienīgās sievietes tērpu.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 12.02.2007 08:21

Rafaēls bija pavisam netālu, tas nozīmēja, ka ceļu varēja turpināt. Nicinošs skatiens tika raidīts Malī, nē ne jau tāds, ka viņa to varēja manīt, vienkārši nicinājums pret sievieti. Grimdžovam tika veltīts smīns, kas vijās ar smaidu. Bet beigu beigās tomēr Eliass iedeva savu mēteli vienam no sulaiņiem un kā par brīnumu ģērbies firmas uzvalkā nevis frakā sekoja uz ieroču telpu. Spilgtās acis nomērīja vēl vienu sievieti. Pāris rupji vārdi tika veltīti viņai, bet skaļi tie netika izteikti. Fo Tertrofs pārskatīja ieročus. Jā viņam tie patika, bet tomēr neviens nespēja mēroties ar viņa dārgumu-zobenu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.02.2007 09:03

Labvakar, kungi! Malī negaidīti patīkamā balsī pie reizes sveicināja visus, īpaši uzsmaidot Rafaelam.
Viņa atpogāja kažociņu un ļāva tam iekrist sulainim rokās. Velsietei mugurā bija savāda piegriezuma plata melna brokāta kleita ar ciešu itin kā saitējamu korseti. Kaklu sedza korsetes turpinājums - ažūrs metāla tīkls. Ap kaklu bija aplikts liels kulons tumšsarkanā vizmojoša zīda lentē - viņas priestera amata zīme, par kuru tie, kas to atpazina, neteica nevienam, bet pārējiem vairs tāds iespējas nebija.
Pateicos, Rafael par apvaicāšanos! Malī atbildēja. Patiešām sen gan. Gandrīz gadsimtu neesmu atstājusi mājas. Nebija vajadzības. Un tagad arī netriektos uz šejieni, ja vien Kristī (šādi viņa dēvēja Kristoferu Le Statu), tik degoši nebūtu aicinājis. Jūs jau zināt, cik ļoti mums ar vīru netīk atstāt savu silto vietiņu. Bet viņam tieši pašlaik ir uzradusies jauna drostaliņa, un es nevarēju viņam liegt palikt.
Vampīriene pasmaidīja. Rafaelam un Grimmdžovam nebija jāskaidro, kāds būs drostaliņas liktenis visdrīzākā laikā, tāpat to, ka Malī pati labprāt būtu palikusi, lai izbaudītu notiekošo.

Tā viņi nonāca lielajā apspriežu telpā, kuru Malī noskatīja ar zinošu aci. Ieroči kā tādi viņu neinteresēja, tikat tik, lai zinātu, kas kur atrodas, ja pēkšņi nāktos tos lietot.
Gaidot saimnieku, uzradās aizvien jauni ielūgtie. Skat! vēl viena sieviete. Malī viņa ieinteresēja. Tāda vēl nav redzēta, bet, ja viņa ir šeit, tad... Varbūt varēs viņu izmantot. Izskatās, ka tur pietiktu tikai samaksāt.

(OOC - Pūķēn Sāra, viss kārtībā. Varam saspēlēties.)

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 12.02.2007 10:33

Kad Malī pieminēja drostaļiņu, Rafaela sejā iezagās zinošs smaids, bet tas jau tur uzradās bieži, tā kā nebija par ko brīnīties. Sveicināti... Vīrietis pieklājīgi atbildēja Grimmam, kamēr pats atdeva savu mēteli sulainim. Zem mēteļa nebija nekāda uzvalka vai frakas vai vēl nezina kādi brīnumi. Kājās tam bija ērtas melnas bikses un augšā brīvi krītošs, melns zīda krekls. Pagaidām nav par ko sūdzēties, ja nu vienīgi garlaicību. Un kā jums pašam? Rafaels vēl noteica Grimmam pirms sāka iet uz zāli.


Ieroči... te nebija neviena, ar kuru viņš nemācētu rīkoties, tādēļ zālei tika pārlaists vienmuļš skatiens, lai vienkārši zinātu, kur kas atrodas. Interesanti, kurus šī dāma pārstāv? Rafaels uzrunāja Malī, kad pamanīja, ka telpā ienāk kāda sieviete.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.02.2007 10:50

Pirmo reizi tādu redzu, velsiete atbildēja, acis no Persefones nenolaizdama, jauniņā viņa nav, spriežot pēc apģērba, arī no augstākajām aprindām nav. Bet viņa ir šeit! Tātad - noteikti prasmīga.

Ak, ko nu par šo sievieti! viņa koķeti pastiepa roku un ar pirkstiem noglāstīja Rafaela vaigu, ieskatoties viņa zaļajās acīs. Es atceros! Un kā ar Tevi? Vēlāk, šonakt? tas nozīmēja.
Gan Kristī mūs informēs, kas un kā. Es ceru, viņš neliks mums gaidīt ilgi! Malī nedaudz kaprīzi piebilda. Vai, vismaz, būs devis rīkojumu sulaiņiem, kā tas pieklājas, viesiem piedāvāt kādu atsрirdzinājumu.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 12.02.2007 11:04

Uz trauslajiem Malī pirkstiem, kuri noglāstīja vīrieša vaigu, nepārtraucot acu kontaktu, tika uzspiests viegls skūpsts. Es atceros! Šonakt...gaidi! Skūpsts vēstīja.
Es gan vairāk ceru, ka Kristofers vienkārši varētu sākt. Šonakt daudz kas vēl jāpadara... Sejā iezagās viltīgs smaidiņš, Bet arī no kā atspi.rdzinoša es neatteiktos, kaut gan ko var zināt ar viņu, būs pārāk aizrāvies ar savu kārtējo ideju, lai padomātu par ērtībām, kad ciemiņi šķēršos mājas slieksni. Rafaels nemanāmi bija sācis iet uz galda pusi. Lūdzu, dārgā. Ar mazliet kacinošu smaidu, vīrietis bija atbīdījis no galda vienu krēslu, lai tajā varētu apsēsties Malī.

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 12.02.2007 11:11

Persefone nenovērsusies no ieročiem pārsteidzoši klusā un maigā balsī noteica Par telpā esošiem cilvēkiem šādi runāt trešajā personā nav pieklājīgi. Tad viņa pavērsās pret pārējiem. Šī dāma pārstāv sevi un sevi vienīgi; prasmīga es esmu, par to, kundze, nešaubāties. Un statuss man ir tukša skaņa. Apģērba izvēlē es dodu priekšroku praktiskumam, nevis pompozitātei. Persefone viegli pielieca galvu un pakniksēja, iekšēji smīnot un jūtoties kā vecajos ne-tik-labajos laikos, kad viņa vēl elpoja. Manieres sen nebija liktas lietā, tomēr tās nebija ne aizmirstas, ne ierūsējušas. Mans vārds ir Persefone d'Koudrevilla, tiesa, manu dzimtu uzskata par izmirušu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.02.2007 11:39

O! Paldies, mans kungs! Malī pašķielēja caur garajām skropstām, apsēžoties Rafaela piedāvātajā krēslā.
Un jūs? viņa uzlika smalko, ar vienu vienīgu sudraba krāsas ažūru gredzenu rotāto plaukstu uz blakus krēsla paroceņa, tā norādīdama, ka vēlas, lai viņš apsēžas blakus.
Ja nu mēs gaidām vēl kādus viesus, bet tie ir no tādiem, kam tīk likt uz sevi gaidīt?

Malī iedomājās Afraēlu Gabriēlu fon Ravenavu. Diezin, vai viņš arī šeit būs? O! Un ja nu? Rafaels šonakt, tas ir lieliski! Viņa tiešām nebija piemirsusi, cik viņš ir maigs, cik galants, cik... O! Ja vien viņš vēlējās, protams. Lieliska, brīnumjauka iespēja, bet ja viņiem vēl pievienotos Afraēls... Malī nedaudz aizsapņojās. Tas būtu neaizmirstami, par spīti visām nepatikšanām, kuras uz viņu pleciem, acīmredzami taisījās novelt Kristī. Būtu bijis vērts ierasties, daudzkārt vērts. Viņai gandrīz kļuva žēl visu to vampīru, kas bija kļuvuši tīri par "dzērājiem", un nemaz vairs nezināja un neprata novērtēt parastās dzīves baudas. Malī, protams, bija netaisna pret viņiem - bija otrādi. Drīzāk viņa pati bija izņēmums. Viņa, un vēl daži, ieskaitot viņas vīru. Vīrs! Jā, Fins bija lielisks joprojām, bet tik ilgā laikā gribējās kādas pārmaiņas, un laulātie viens otram tās neliedza.

Viņa noklausījās Persefones pamācošo runu, un atbildei tikai pasmaidīja. Malī netaisījās stāstīt, ka noklausīties divu personu privātu sarunu ir tikpat nepieklājīgi.
Par praktiskumu jums piekrītu, cienītā, ieskanējās Malī balss. Es gan dodu priekšroku apvienojumam - praktiskums un atbilstība situācijai.
Viņa nepiebilda, ka vampīri ir mednieki, kas dzīvo medījuma vidū. Un kas tas par mednieku, kuru var pamanīt?
Jūs teicāt, jūs esat prasmīga, patīkami, ka neesmu maldījusies, jūs tā novērtējot. D'Koudrevilla, jūs sakāt? Tā bija slavena dzimta, patiešām, un priecājos redzēt tās pārstāvi.

Iesūtīja: Elderons10 ; laiks: 12.02.2007 12:21

Pēkšņi milzīgā ātrumā pie mājas piebrauca malns hamerlimuzīns. No limuzīna iskāpa Namins tērpies garā malnā mētelī. Pie Namina piegāja kāds sulainis un aicināja viņam sekot uz ieročzāli. Namins uz brīdi apstājās un niknā, bet klusā balsī noteica- beidzīt slēpties un nākat man līdzi!- pēkšņi no zila gaisa parādijās četri labi tērpti vampīri kas sakoja savam pavelniekam. Namins iegāja ieročzālē un redzēja ka lielākā daļa viesu ir jau ieradušies. ieročzālē pēkšņi visi apklusa un paraudzijās uz Naminu -Piedodiet, ka nokavēju Berlīnē iscēlās mas nemiers, vajadzēja nogalināt dažus neusticīgus vampīrus - Namins noteica un aizgāja apskatīt kādu intrasantu ieroci. Ieročzālē atkal parādijās troksnis un visi atsāka darīt lietas ko bija iesākuši.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 12.02.2007 12:43

Vinsents pēc tēva pavēles bija ieradies nosacītajā vietā ar savu pārtaisīto armijas džipu, tas bija greznāks un ātrāks joprojām saglabājot armijas džipa labās īpašības bezceļa apstākļos. Vinsents piebrauca pie mājas un izleca laukā, pavēlēja savai draudzem\nei palikt mašīnā pat neskatoties uz to kaviņa bija sazāļota un tik tiko spēja pakustēties. Vinsents nebūt nebija priecīgs par šo uzaicinājumu, viņš nebūtu ieradies ja tēvs nebūtu pavēlējis. Priecēja vienīgi doma ka viņš bija jau paguvis apmeklēt piecus Parīzes labākos nakts klubus.
Vinsents bija ģērbies vairāk praktiski, kājās labi kopti un spēdīgi armijas zābaki, tumši saļas bikses un krekls, ar pagaru vaļēju ādas mēteli, priekšpusē varēja redzēt siksnas pie kurām uz muguras bija piestiprināti ieroči. Vinsents izvilka bisi un novietoja to mašīnas slēptuvē, ar pāris pistolēm vajadzēja pietikt, pēc tēva teiktā šiem te varēja uzticēties.
Vinsents piegājis pie ieejas neko nesagaidījis no sulaiņa gāja iekšā un tikai tad paraudzījās uz sulaini gaidot norādijumus kur tālāk jāiet.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 12.02.2007 13:05

Kaut kur tālumā uz ceļa parādījās sarkanas krāsas Volvo. Gar mašīnas sāniem bija sazīmētas liesmas dzeltenorandžās krāsās un braucot šķita, ka mašīna ir aizdegusies. Viņas ātrumu varēja noteikt kā simtu piecdesmit kilometrus stundā un nav brīnums, ka jau pēc pāris minūtēm mašīna apstājās muižas priekšā.
No mašīnas izkāpa ārā pajauna izskata Vīrietis, bet iespējams, arī, ka ne vīrietis, bet vampīrs. Šajā brīdī viņšvairāk izskatījās neviss pēc aristokrātiska vampīra, bet gan pēc kaut kāda ielas puišeļa. Mati nedaudz izspūruši, Melna ādas jaka un ādas bikses. Kājās viņam bija Gari melni zābaki uz neliela papēdīša. Papēži bija apkalti ar sudrabu.
Afraēla acīs iedzalkstījās uguntiņas, kad viņš izkāpa ārā no mašīnas un atstāja to tur pat stāvam. Viņam patika ceļot pašam un arī pie stūres viņš labprātāk sēdēja pats nepieļaudams, lai to kāds dara viņa vietā.
Kritiski nopētījis muižu Afraēls uzkāpa uz lieveņa un negaidīdams sulaiņa uzaicinājumu doties iekšā ienāca mājā. Novilcis jaku viņš palika tērpies melnā kreklā ar baltiem kruzuļiem gar malām. Jaku viņš nevērīgi pasvieda sulainim un ātri npoprasījis, kurp ir tikuši aizvesti visi pārējie viesi devās uz telpu kura viņiem bija atvēlēta gaidīšanai. Atvēris durvis viņš lēni ienāca iekšā. Tomēr viņa soļi atbalsojās visā telpā. Domas ātri kā zibens izskrēja cauri galvai. Šķiet, ka te ir savākušies visi. Pati izsmalcinātākā publika un daži pat netīkami kadri Viņš nodomāja pie sevis un viņa skats apstājās pie Malī, kurai viņš veltīja īsu smaidu un tad neļaudams telpā esošajiem attapties galanti paklanījās.
-Cienītās dāmas, godājamie kungi kaut gan par dažiem no jums kungi to teikt nevarētu, bet nu, lai notiek neiešu jau izraisīt tūlīt pat kaut kādus strīdus.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 12.02.2007 13:18

Antuana nesteidzās. Ceļš pa diezgan patukšo ceļu nebija garš, kaut arī par mērķi viņa nebija pārliecināta. Sāka uzmākties ierastās domas, kas parasti nomocīja jauno vampīru vientulībā.
ceļš nogriezās sāņus un viņa devās turp. Pusīsā auduma mētelīša piedurknes tika apvilktas vēl uz leju, lai nosegtu palukstas. Melni baltie mati bija izmirkuši leitū.
Priekšā bija krāšnš nams. Nesteidžigā solī Antuana devās tuvāk. Tur, kā rādījās, vismaz bija sabiedrība.
Apstājusies pie durvīm, meitene saminkstinājās, bet tad burvīgi apsmaidīja, cenzdamās apburt sulaini, aks tur s'tavēja.
-Atvainojiet, vai varētu pateikt kas šis par namu? Laikam būšu nedaudz apmaldījusies.-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.02.2007 14:20

Malī sēdēja un ar interesi vēroja vēlākos viesus. Viņa nupat ar tikko pamanāmu smaidu un "nevainīgu" acu mirkšķināšanu bija atbildējusi Afraēla sveicienam. Pirmīt ieradies Berlīnes klana vadonis viņai nedaudz uzdzina šemuļus. Kā var būt tik rupjš! Masu nemieri Berlīnē! Kā var pieļaut, lai kas tāds vispār iesākas? Viņa nevilšus novilka roku gar savu rotaslietu, zem pirkstiem juzdama, cik asa ir tā apakšējā mala. Lūpas savilkās smīnā. Lūk! Tā vajag tikt galā ar nepaklausīgajiem. Nav brīnums, ka šis bez četriem miesassargiem nekur nesper ne soli.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 12.02.2007 14:57

Drevenas paskatījās uz kādu jaunkundzi ,kas uz viņu skatījās -šī ir marķīza Kristofera Le Stata muiža šķiet ,ka jūs arī esat viena no šovakar uzincinātajiem viesiem- viņš neitrālā balsī pateica -sekojiet man es jūs pavadīšu uz zāli- tad viņš paskatījās uz diviemm sulaiņiem ,kas stāvēja pie ieejas durvīm -stāviet šeit un gaidat vai vēl kāds neierodas ,kaut vai līdz saullēktam-

Nonācis ieroču zālē viņš apstajās un skaļā balsī uzrunāja viesus -Šķiet sers Le Stats kavēsies tikmēr ,ja vēlaties ,kaut ko iedzert vērsieties pie sulaiņiem- viņš norādija uz trīs vīriešiem ,kas stāvēja pie vienas no sienām.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.02.2007 15:05

Malī noskatīja tikko ieradušos pavisam jauno vampīrieti. Glīta gan! Bet Malī neiekoda lūpu zobos aiz skaudības - viņai patika skaistas būtnes, un vampīriem, ka pašiem labākajiem, vienkārši pienācās būt pēc iespējas skaistākiem, tāpēc viņa vēlīgi uzsmaidīja svešiniecei un pamāja, lai nāk un sēžas blakus.

Velsiete uzlika plaukstu uz Rafaela rokas.
Vai kungs nebūtu tik laipns un neapkalpotu dāmu? Lai tiem slaistiem tur, pie sienas, tiek kāds darbiņš! Man manu iecienīto. Uz pusēm ar "Buļļa asinīm". Tas patīkami atsvaidzina.

Iesūtīja: Elderons10 ; laiks: 12.02.2007 15:23

Namins beidza apskatīt ieročus. Viņš aizgāja pēc vīna glāzez un paskatijās uz Malī. Drīz vien pie Namina pieskrēja viens no viņa kalpiem un kautko naminam pateica un ar Naminu steigā izgāja no Ieročzāles.Pēc kādām desmit minūtēm Namins atgriezās ar vienu mazu rētu uz sejas (kas ātri vien sadzija) drusciņ asiņainu mēteli un dunci rokās. Namins ātr paslēpa dunci un centās ar roku notīrīt asinis kas bija uz viņa mēteļa.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 12.02.2007 15:24

Grimms viegli palocīja galvu. Man arī. viņš padeva savu mēteli sulainim, gērbies viņš bija tumši sarkanā kreklā ar sudrabainu pūķi uz tā, un melnās biksēs. Grimms viegli uzmsaidīja Elisama, bet domās viņš likās pat nedaudz pārsteigts. Kas tad viņam? un Grimms piegāja pie ieročiem un arī sāka tos aplūkot, kā daži to jau darīja. kad zāles durvis atvērās un ienāca kāds vampīrs un stāstīja kaut ko par Berlīni, Grimmdžovs pavisam mierīgi aizgriezās, pat nenoklausījies viņa sakāmo līdz galam. Tā vietā viņš piegāja pie Eliasa un viegli nolieca galvu. Labvakar Eliass. Kā tad klājas? Redzu, ka jūsu..draugs...arī ir še. viņš ar vieglu smīnu paskatījās uz Rafaelu.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 12.02.2007 15:41

Džulejeta kā viemēr ieradās ar mazu nokavēšanos,viņa brauca ar poršu,ja viņai nebūtu tik snieg baltas ādās un pretēji kontrastējošu lūpu varētu padomāt ka viņa ir parasts cilvēks,izkāpjot no mašīnas viņa devās iek``sā muižā,sulainos nebija atrodams tāpēc viņa pati devās uz telpu kur visi pulcējās,viņai mugurā bija sarkana korsete unmelnas bikses ar smailām augstpapēžu kurpēm,kaklu ro`tēja viens vienīgs tumš rubīns jebkurē citā kompānijā viņu noturētu par parastu cilvēku' labdien! vina noteica ieejot telpā,viņa graciozi apsēdās un pievērsēs apkārtējiem,[i]Skatosd ir uzlūgti augstākā sabiedrība,bet kas tā tāda?[/b]viņa pie sevis ierīgi prātoja lēnām nopētot telpu

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 12.02.2007 17:02

Vinsents drīz vien nonāca ieroču telpā sekojot kādam sulainim, viņš ar interesi nopētija ieročus, daži likās patiešām iespaidīgi. Kad ierunājās, šķiet, virssulainis Vinsents tieši apsēdās. Viņam nepatika ka būs jāgaida. Bet ja tā tad tikpat labi varēja arī nedaudz atvilkt elpu, viņš uzlika kājas uz galda un uzrunāja tuvāk stāvošo sulaini Es neatteiktos no kādas glāzītes asiņu un čili pipariem ja jums tādi atrastos, vienkārši dievinu čili piparus.

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 12.02.2007 17:24

Persefone sāka nožēlot, ka ir ieradusies. Būtu labāk bijis vienkārši atgriezties Ņujorkā, savā ērtajā miteklī, pa ceļam uzkost kādu derdzīgu pusaudzi un atpūsties kādu nedēļiņu. Darbs jau nebija grūts, ja runa bija par cilvēkiem un viņu intrigām, arī laiks nebija nekāds šķērslis - kad tev ir dota vesela mūžība, pat laiks nesteidzās. Tomēr visi šie ļaudis viņu kaitināja ar savu pompozitāti un svarīguma apziņu. Persefone līganā solī devās uz krēslu, kas atradās vistālāk no pārējiem un viņu pļāpām.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 12.02.2007 17:54

Afraēls kā vienmēr izsmalcināti apsēdās uz dīvāna. Telpa viņam visņotaļ patika. Šeit visur bija manāma saimnieka roka un geznība. Man glāzi burgundieša ar sodas ūdeni un sodas ūdens, lai būtu uz pusēm atšķaidīts ar nevainīgas jaunavas asinīm. Viņam ļoti garšoja dārgi dzērieni un vampīrs bija pārliecināts, ka šajā namā viņš iegūs tieši to ko kāro.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 12.02.2007 20:03

Krisofera kabineta durvis atsitās vaļā un viņš iznāca ārā nedaudz pieklibodams un ar nelielu rētu uz savas sejas ,tad viņš kāpdams lejā pa trepēm uzrunāja savus viesus -Sveicināti manā necilajā miteklī! Atvainojos par manu gaitu taču tas ir saistīts ar to kāpēc jūs atrodaties šeit!- viņš jau bija nonācis lejā un apsēdās krēslā galda galā -Es zinu ,ka savā vēstulē jums neko nepaskaidroju, taču galvenā lieta ir tas ,ka visai vampīru rasei draud breismas! Gan jau jūs visi būsiet dzirdējuši par četriem vampīru valdniekiem un tā kā viņi valdīja senatnē daži to uzskata par patiesību daži tikai par mītu.- viņš nedaudz samiedza seju un paskatījās uz visiem klāt esošajiem -Apmēram šie četri valdnieki tika pamodināti ,no miega ,kurā viņi pēc sagūstīšanas bija pavdījuši apmēram divus tūkstošus gadu pēc pamošanās viņi nolēma ,ka mūsu rase ir degradējusies un nolēma to iznīcināt ,lai pēc tam radītu jaunu vampīru rasi ,kas skatītos viņu cienīga. Tagad viņi katrs ir atgriezušies savās vecajās vai jaunajās mājās: Markuss- Rumānija - Transilvānija! Klaudiuss - Ēģipte - Giza! Vladimirs - Krievija - Sibīrija! Un valdnieku valdnieks Baltazars ir devies uz Ņujorku. Šie ievainojumi man ir no tikšanās ar Vladimiru es kopā ar saviem 30 labākajiem vampīriem devos uz viņa pili Sibīrija ,lai iegūtu pareģojumu es un vēl divi vampīri atgriezāmies dzīvi kopā ar pareģojumu, bet pārējie tika nogalināti! Pie tam Vladimiram pēc šīs sadursmes nebija ne mazākās skrambiņas, bet mūsu brūces dzīst vēl jo projām gandrīz tā pat kā mirstīgajiem!- Atlocija papīra lapu -Iztūlkojot šo valodu mēs ieguvām apmēram šādu tekstu ''Tie ,kas tika modināti vairs nezaizmigs nekad, tikai viņu pēcteči tos no tumsas valdniekiem pelnos pārvērtīs..'' es zinu ,kas šis teksts nav pārāk sakarīgs taču tas ir gandrīz vienīgais ,ko mēs ieguvām izņemot vēl ''tikai trīs vadnieku asinis spēs valdnieku valdnieku pīšļos vērst..'' cik sadursmē ar Vladimiru noskaidrojām viņu īslaicīgi spēj ievainot sudraba ieroči un pēc iztūlkotā ,kas nav pilnībā pabeigts var saprast ,ka šos pirmos trīs valdniekus var pieveikt nocērtot viņiem ar sudraba ieroci galvu un pēc tam to līķus sadedzinot...-


OCC: ceru ,ka nav par garu ; )

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.02.2007 20:53

Ak, Malī nopūtās, nolikdama uz galda savu glāzi, kurā uz pusēm bija sajaukts vīns ar asinīm.
Es pat viņiem piekrītu! Ja paskatās, kas notiek ar jaunajiem! Tīrs negods visai mūsu rasei. Es pagaidītu, kamēr lordi tiek galā ar tiem salašņām. Un viņi, kā jau prātīgi būdami, sāks ar tiem vārgākajiem. Un pēc tam, ja viņi vēlēsies tik galā ar mums, viņi ieradīsies paši, atliek vienīgi sarīkot labas lamatas.
Malī saldi pasmaidīja, un iedzēra vēl vienu malciņu.
Kā bija pareģojumā? "viņu pēcteči tos no tumsas valdniekiem pelnos pārvērtīs". Vai ir zināms, kuri no mums ir tieši viņu pēcteči? Tas ir svarīgi! Citiem iet lordiem tuvumā nav nekādas nozīmes, velsiete prātoja tālāk. Tad pameta acis visapkārt, noskatot pēc kārtas šeit esošos.
Saprotiet... Tas viss ir tik tālu! Sibīrija... Ņujorka... Ēģipte ar savu karsto sauli! Vienīgi Rumānija? Paga! Bet Vinsent! viņa vērsās tieši pie no Transilvānijas nākošā. Kas jums zināms par Markusu? Ja viņš tiešām ir tur, tad viņš ir ķēries pie savu nodomu izpildes. Jums, gadījumā, nav lieli zudumi, kas pārsniedz normālo?

(OOC - nē, nav par garu, vienīgi vietām neko nevar saprast tongue.gif )

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 12.02.2007 21:13

Eliass bija paspējis apsēsties un iekārtoties krēslā tā kā viņš uzskatīja par ērtu. Kājas viņš nebūt netaisījās celt uz galda kā to pamanījās izdarīt tas Berlīnietis, tas neiekļāvās Eliasa etiķetē. Spieķis klusā taktī tika sists pret zemi. Sarunu bija iesācis Grimmdžovs. Atkal jau skota sejā parādījās smaids. Draugs un ienaidnieks reizē. Bet visiem jau ir zināms tas, ka pret draugiem ir jāizturās labi, pret ienaidniekiem vēl labāk. Klājās man visnotaļ labi, Grimma jaunskungs. Jā, vai tiesa, ka esat vēlaizvien jaunskungs? Negrasaties beidzot aprecēties. Eliasa seju nomāca negants ķircinošs smīns. Kam gan nebija zināms Fon Tertrofa naids pret sievietēm? Bija dzirdētas pat tādas baumas, ka viņš varētu būt gejs. Par šo domu vien vampīrs varēja gardi pasmieties. Un kā ir ar Jums? Kas jauns? Eliass pārlika vienu kāju pār otru un atbalstījis elkoņus pret ērto krēslu atzveltnēm pavadīja ar skatienu nama tēvu Kristoferu. Visai interesanti, bet tomēr šie vampīru vampīri ir palikuši par daudz iedomīgi.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 12.02.2007 21:13

Kristofers dzrdējis Malī teikto viņai atbildēja -Tieši tāpēc jūs atrodaties šeit ,kaut arī liela daļa vampīru ir viņu pēcteči ,bet jums un vēl dažiem ,kas nav ieradušies ir vietiešākā saistība ar viņiem. Un jau jūs uzskatat ,ka viņiem ir jāļauj iznīcināt vājākie tad jūs smagi kļūdaties ,jo nogalinot katru nākošo vampīru viņi kļūst aizvien spēcīgāki un es nedomāju ,ka mēs varētu stāties pret viņiem ,kad viņi būs ieguvuši pilnu savu spēku!-

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 12.02.2007 21:45

'Labi tādat mēs šeit esam tāpēc lai palīdzētu jums viņūs nogalināt,bet viens mazs jautājums cik cieša ir mūsu un viņu radniecība?viņa oteca ar vieglu smaidu,izskatijā ka tur sēž parasta mirstīgā blondīne,unpriekštats k viņa radija bija tieši tāds kā viņa vēlējās

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.02.2007 22:08

Kas norāda to, ka viņi ar katru nogalināto vampīru paliek spēcīgāki? Es kaut kā savā mūžā neesmu pamanījusi, ka ar katru būtu palikusi spēcīgāka, Malī turējās pretī. Tad jau viņi nav nekādi vampīri, bet dēmoni, un ar viņiem ne mums, bet garīdzniekiem ar svētīto ūdeni jāņemas!
Vārdu sakot - no kurienes tāds apgalvojums? Un kas tas, lūdzu, bija par pareģojumu, pēc kura jūs devāties tik tālu pie Vladimira? Pareizāk - kā jūs vispār uzzinājāt par kaut kādu pareģojumu un par viņu atgriešanos?
Velsiete ziņkārē ieplestām acīm vērās nama saimniekā. Kaut kā šie viņa paskaidrojumi šķita aizdomīgi. Turklāt Malī nebija ne mazākās vēlēšanās doties kāda spēcīga vampīra medībās. Ja tāds atceļotu šurp, tad gan nekas cits neatliktu, kā kauties, bet visas Kristofera nosauktās vietas bija tik tālu!

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 13.02.2007 00:38

Kad namatēvs pabeidza sakāmo Vinsents iztukšoja savu glāzi un apēda pēdējo piparu, tad viņš domīgi un lēnām noņēma kājas no galda un paraudzijās uz Malī.
-Par Markusu man zināma vienīgi vēsture, bet atiecībā uz zaudējumiem jums taisnība, ir bijuši pāris neparastu gadījumu, nekas liels un tomēr ir pazudušas pāris kaujinieku grupas, katrā pa pieciem. Es uzskatīju ka iepējams ir parādijies kāds konkurējošs klans, bet arī šis izskaidrojums ir iepējams, lai arī daudz nepatīkamāks. Ar iesācēju klanu būtu vieglāk tikt galā kā ar vecajo.- Vinsents piecēlās un izvilka plaukstas datoru no sava mēteļa iekškabatas Man šī īnformācija jādara zināma manam tēvam. Vinsents atcerējās arī šo to no Elizabetes stāstītā par senajiem, viņa runāja par Batoriju saistību ar Markusu, neviens nebija pārliecināts, taču Viktorija domāja ka viņas priekšteči reiz esot bijuši tieši saistīti ar Markusu.
Vinsents uzrakstīja e-pastu tēvam un saglabāja to taču vel nenosūtija to, viņš aizdomājās.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 13.02.2007 02:23

Afraēls domīgi klausījās mājas īpašnieka vārdos, lēnām sūkdams ar salmiņu savu dzērienu no palielas konjaka glāzes. Interesants stāsts. Interesanti, ko par šiem notikumiem teiktu mans dārgais Gabriēls, ja vien būtu vēl dzīvs un vai viņš uzskatītu par vajadzīgu jaukties tajā visā iekšā? Kaut gan no otras puses kāda man daļa gar to ko būtu domājis vai gribējis viņš? Afraēls pakratīja galvu un uzmanīgi ieklausījās apkārt notiekuošajās sarunās. Vienā brīdī viņš jau vēlējās pajautāt, par to no kurienes cienījamajam kungam ir informācija par to, ka četrinieks ir atdzimis. Tomēr Malī paspēja viņu apsteigt un Afraēla jautājums tā arī palika neuzdots.

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 13.02.2007 06:39

Persefone iegrima domās, klausīdamās vairs tikai daļēji. Vai viņai rūpēja vampīru rases nākotne? Vai viņai rūpēja savējā? Nē, Persefone no nāves nebaidījās, visu, ko šī pasaule ir spējīga sniegt, viņa jau ir dabūjusi. Un tomēr es neceļos un prom neeju. viņa domāja. Iespējams, ka šis būs jautrs pasākums. Vēlams pārmaiņas. Diez mums maksās? Viņa nebija droša, vai iesaistīsies afērā, ja šī padarīšana nepievienos kādu nullīti viņas bankas kontā esošajai summai.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 13.02.2007 07:24

-Malī es varbūt izteicos nepareizi ar katru nogalināto vampīru vai cilvēku viņi atgūst daļu no sava spēka, kāds viņiem ir bijis agrāk! Par šo pareģojumu es zināju jau sen ir klīdušas leģendas gadsimtiem taču nekad to neuzskatīju par kaut ko nopietnu! Un par viņu atdzimišanu es uzināju tāpēc ,ka es pazinu to stūlbo vampīru ,kas devās viņus atdzivināt un pēc viņa pazušanas es devos uz templi ,kur viņi bija gulējuši , utr viss bija izārdīt un gandrīz nekas nebija palicis pāri pēc tā es sapratu ,ka viņam tas ir izdevies un es apmēram pēc divām nedēļām devos uz Vladimira pili ,tās atrašanās vietu mēs uzinājām pēc tajā apvidū strauji izmirstošajiem vampīriem!- Kristofers beidzis runāt padzērās asinis ,no kādas mazas glāzes un atkrita krēslā...

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 13.02.2007 08:49

Rafaels bija izdarījis, ko lūgusi Mali, un tagad neko neteikdams sēdēja krēslā. Varēja domāt, ka vīrietis blakus sievietei ir iemidzis, jo viņš bija aizvēris acis un neizrādīja nekādas sašutuma, apmierinājuma vai kādas citas pazīmes, bet tā nebija. No vienas puses Malī ir taisnība, viņi nosākuma uzruktu vājākajiem, bet pa to laiku mēs varētu sagatavoties, bet no otras puses, no sākuma iznīcinot galvenos klana pārstāvjus, starp zemāk stāvošajiem sāktos haoss un viņus būtu mierīgāk novākt no ceļa, jau neskaitot, ka viņi paši jau būtu viens otru apvākuši, jo domātu, ka kāds cits klans ir vainīgs.
Man vispirms liekas, ka klaniem vajadzētu vairāk saliedēties, pirms iet brīvprātīgā nāvē. Rafaels bija atvēris acis un tagad stalti izslējies krēslā, turpināja runāt. Tiem klaniem, kuru taktika ir atklātāka, vajadzētu to nomainīt un klani, kuri piekopj tādu taktiku varētu piepalīdzēt, bet toties citi, kuri dod priekšroku atklātam uzbrukumam, varētu pamacīt un padalīties pieredzē ar pārējiem, jo pieredzes nekad nav pa daudz. Mums vajadzētu samazināt savas teritorijas un turēt informētus otrus pat par spīti nepatikai, kad viņi sajutīs, ka medību lauki izsīkst, mēs mierīgi uzzinātu viņu virzīšanos ceļu, un tad jau varētu runāt par uzbrukumu. Nebūtu jēga tagad viņiem uzbrukt, ja mūsu pašu starpā valda ne tā labākā kārtība.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 13.02.2007 12:37

Vinsents aizdomājās par to ka varētu sapūlcināt pāris simtus vampīru kas bija viņam uzticami un ar tiem piebeigt Markusu, taču drīz vien doma aprāvās, viņš saprata ka tas droši vien neizdotos un tikai padarītu klanu vājāku. Bija jāsapūlcē pilnīgi vis klans lai nosargātu savu teritoriju un dzīvības. Vinsents nosūtīja e-pastu tēvam caur satalītu. Domāju ka par sadarbību ar citiem klaniem lems mans tēvs viņš ir politiķis un diplomāts, es esmu tikai kareivis. tas gan bija diezgan pieticīgi teikts Vinsents bija labākais klana kareivis kun komandieris, viņš nebija plānotājs vai taktiķis, toties viņš bija spēcīgāks, ātrāks un prasmīgāks cīnītājs pat par savu tēvu. Vinsents gan pats uzskatīja ka droši vien arī spēcīgāks par Elizabeti, taču viņš ar to nekad nebija cīnīkies tādēļ nebīja par to drošs, viņa uz treniņiem nenāca

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 13.02.2007 16:11

Grimms pasmaidīja. Nē, vēl joprojām negrasos precēties. Tomēr, kā ir ar jums, Eliass? Varbūt jūs esat atradis sev dzīvesbiedru? viņš smīnot uzsvēra pēdējo vārdu. Tad Grimms apsēdās pretī Eliasam un atbalstīja rokas pret ceļiem. Jā, jums taisnība. Berlīnietis man izraisa riebumu un arī namat;eva, nedaudz nesakarīgais stāstījums, man īpašu interesi neizraisīja. Grimmdžovs turpināja, nu jau ar nopietnām acīm skatoties uz Eliasu.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 13.02.2007 16:32

Kristofers piecēlās no krēsla -Tā ir jūsu darīšana ,ko jūs izvēlaties darīt ,bet pēc divām dienām izlido mana privātā lidmašinā uz Rumāniju uz Markusa pili ,ja kāds tomēr dosies līdzi ,tad jūs varat palikt šeit vai arī kur vēlaties! Tātad ,ja kāds tomēr dosies kopā ar mani ,tad esat šeit pēc divām dienām!- Viņš pasmaidīja un kāpa pa trepēm augšup uz savu kabinetu vēl piebilstot -Ja ,kādam ir vēl kādi jautājumi vai vienkārši vēlaties parunāt es būšu savā kabinetā!-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.02.2007 18:12

Malī pavadīja saimnieku ar dīvainu skatienu.
Tad pacēla savu glāzi pie lūpām.
Vai jums nešķiet, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā? tas bija retorisks jautājums. Visiem.
Kur ir kārtīga namatēva viesmīlība? Es tā sapratu - viņš mūs tagad izliek aiz durvīm? Lietū?
Kāpēc viņš mums nepastāstīja, kas teikts pareģojumā? Nevis aprautiem teikumiem, no kuriem pa gabalu dveš panika, bet kā pieklājas - skaidri, īsi un saprotami? Kur viņš to rāvis, kā tas precīzi skan? Klīst leģenda! Kur klīst, ka es savos gados to neesmu dzirdējusi?
Un radniecība! Vai mums tagad visiem vajadzētu noteikt gēnu sastāvu, vai, lai to zinātu?
Viņa nedaudz paklusēja, pirms turpināt.
Es gandrīz ieteiktu tā arī darīt - doties uz templi, savākt to, kas no šiem četriem ir tur palicis, uztaisīt analīzes un salīdzināt ar savējām. Tieši divām dienām darbs.
Man nav bail otrreiz nomirt. Pārmaiņas pēc tas varētu būt interesanti! bet man negribas šo iespēju izmantot pilnīgi muļķīgā veidā, Malī burvīgi uzsmaidīja klātesošajiem.
Rafaelam taisnība - nav jēgas iet pa vienam, ja viņi ir tik stipri.
Velsiete aizdomājās vēlreiz un tad sāka skaļi smieties:
O! Piedodiet, lūdzu, bet es nevaru novaldīties! Tikko atcerējos to pareģojuma daļu, ko Kristī mums tik steidzīgi novervelēja. "trīs vadnieku asinis spēs valdnieku valdnieku pīšļos vērst" - nu labi, skaidrs, asinis, bet tālāk! "šos pirmos trīs valdniekus var pieveikt nocērtot viņiem ar sudraba ieroci galvu un pēc tam to līķus sadedzinot"! Kur mēs rausim asinis, ja viņi būs sadedzināti?
Malī turpināja ķiķināt:
Mums vajadzēs ne vien gēnu analīzes, bet pārnēsājamo saldētavu!

Viņa vēlreiz noskatīja klātesošos:
Starp citu - tie, kurus tas interesē, ar manu lidmašīnu mēs varam lidot kaut rīt no rīta. Un vēl - tie, kam tā ir naudas lieta, piesakaties pie manis. Es noprotu, ka mūsu saimnieks ir pārāk ideāls, lai iedomātos, ka ne visiem var interesēt vampīru rases liktenis aiz platoniskas mīlestības pret to.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 13.02.2007 20:08

Antuana uz mirkli saminkstinājās, bet tad pasmaidīja. Viegli palocījusi galvu, meitene sekoja sulainim.Ieejot ieročzālē, jaunais vampīrs šķita uz mirkli samulstam. Tamlīdzīgas zāles bija redzētas tikai filmās un muzejos. Taču pārvarējusi mulsumu, Antuana ar vieglu galvas mājienu atņēma sveicienus. Pieņemot uzaicinājumu, viņa apsēdās krēslāblakus Mali. Neko nepasūtijusi meitene viegli atlaidās krēslā un uzmanīgi klausījās mājastēva un citu viesu teiktajā.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 13.02.2007 20:43

' imteresanti ,bet es taisos padzīvot uz viņa reiķina,nevazāšos rinķ``i,kamēs var baudīt izcilu apkalpošanu un skaraidīšanu pakaļ,! viņa pie sevis smīķņāja,interesanti dažus esšeit zinu,bet nez vai mani kād atceras es vēl biju maza un man tā patikās lūrēt uz viesībām no portretiem un man toreiz bija burkān krāsas mati!viņa nodomāja un devās pie Grimma un Eliasa kurus viņa ziņaja Labdien,Dzūlijeta de losāra,jūs mani laikam neatcerieties?viņa pieklājīgi iesāka

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 13.02.2007 21:54

Persefone pacēla vienu uzaci. Tā sieviete tomēr šo to saprot. Viņa ar acīm uzsmaidīja sievietei, kas bija pareizi viņu novērtējusi. Tomēr te pat un uz vietas viņa negrasījās "pieteikties". Tas var pagaidīt. Bet tā ģenētikas lieta... nu jā. Mēs tomēr visi esam cēlušies no cilvēkiem. Vai kāds man lūdzu nevarētu paskaidrot - šķiet, es īsti nesaprotu, un, jāatzīst, neesmu īpaši interesējusies par vampīrisma vēsturi - kā īsti izpaužās tā ģenētikas padarīšana? Šķiet lielākā daļa vampīru ir dzimuši kā cilvēki. Viņa klusi ierunājās, vērodama pārējos.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.02.2007 22:18

Kā cilvēki gan, Malī piekrītoši pamāja atzinīgi vērodama Persefoni. Beidzot viena, kas saprot! Ne kā tā jocīgā, kas sadomājusi iepazīties ar Grimu un Eliasu. Padomājiet! Eliasu... zirgam jāsmejas. Ar tipu, kas sieviešu dzimumu pa kilometru nevar paciest.
Es arī. Kā cilvēki skaita radniecību, tas man jums nav jāstāsta. Bet es esmu cieši pārliecināta, ka arī vampīri radniecību, īstu radniecību, skaita tieši tāpat. Tas, ka esi kādu citu padarījis par sev līdzīgu, nemaz arī nenozīmē, ka esi kļuvis viņam radinieks. Protams, var uzskatīt arī tā, un tā bija viena no lietām, kuru mums Kristī nepaskaidroja. Bet tad pilnīgi visi vampīri sanāk brāļi un māsas.
Malī ieķiķinājās, tik jocīgi skanēja šis vārdu salikums - brāļi un māsas.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 13.02.2007 22:27

Jūs zināt, ka aizvien, trīssimt gadu laikā nekas nav mainījies. Piedevām labi apzinaties, ka vīrieši man simpātijas neizraisa. Aiz vien ledainums un diezgan manāma grācija kustībās pavadīja Eliasu ik brīdi. Par nama tēvu īpasi nedomāju, no malas izskatās, ka pat taisās atstiept kātus. Pēc šī teikuma tik ierastais smīns sejā palika platāks varbūt pat augstprātīgāks un patmīlīgāks. Kā gan kareivis var izraisīt cieņu, saprotams, ka viņam nav pat mazākās sajēgas par etiķeti. Vampīrs lieliski apzinājās, ka Vinsents šo sarunu droši vien dzird, bet tas neliedza turpināt vārstīt muti. Vienubrīd elektriskais skatiens kritiski nopētīja Antuānu. Sieviete piedevām tik neiedomājami naiva pēc skata. Viena no tiem jaunajiem neko nesaprotošajiem vampīriem. Lūk šādas drazas es uzskatu, ka būtu jāiznīcina, nesaprotu ko gan viņa šeit dara. Eliass pārkrustoja kājas otrādi, jo saprotams, ka ilgā sēdēšana tomēr radīja kaut nelielas tirpaas un diskomfortu. Klāt pienāca kāda sieviete. Uzacs tika parauta uz augšu, neticībā. Ak, vai tiešām viņa neapzinājās to kādu risku uzņēma nākot klāt un iesākot tik draudzīgo sarunu. Virspusējas atmiņas par jums, Jaunkundz ir. Bet redziet sievietes es īpaši atmiņā nepaturu, laikam jālūdz piedošana. Pieklājības vadīts Eliass tomēr saņēma Džulijetas roku un to noskūpstīja, bet tas bija tik neitrāli cik vien neitrāla var būt šāda tipa pieklājība.

Iesūtīja: Meitene ar melno vēdeklīti ; laiks: 13.02.2007 22:34

Gadāsm,kungs gadās, viņa noteica ar smaidu zem šī smaida kas slēpās ,bet īsti kas nevarēja pateikt Negribeju jūs traucēt,bet radās jautājums,vai jūs domājat palikt šeit, vai doties prom,līdz šīs divas dienas paies? viņa mierīgi pajautāja interesanti vai te būs kāds kas mani izklaidē vai nē/viņa tikmēr domāja,kamēr viņas seju rotāja bērna naivs smaids

Ooc: ev_angel atkal noplīsa portatīvais,tāpēc viņu aizstāju,ceru ka citiem nebūs iebildumu

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 13.02.2007 23:04

Nu, protams. Jums, Eliass, laikam nav īpaši interesanta dzīve. viņš pavisam viegli smaidīdams, teica. Nu, no viņa to varēja sagaidīt. Un tiešām, vai tas ir jāsaprot, tā, ka mūs met ārā no šejienes? Grimms ar vienaldzīgu sejas izteiksmi jautāja.
Paskatījies uz pienākušo sievieti, Grimms vēsi pasmaidīja. Sveiki. Diemžēl, es arī neatceros jūs. Cik jums gadu? viņš sasodīti tieši izteica jautājumu, kaut gan neizskatījās ne samulsis, ne kautrīgs. (kurš vampīrs gan tāds būtu? XD)
Es patiešām nezinu. viņš atbildēja saņemot un noskūpstot otru meitenes roku.

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 14.02.2007 12:45

Persefone pamāja ar galvu. Viņa nespēja iedomāties, kāds viņai varētu būt sakars ar šiem "Četriem Lordiem". Un vampīriem mazuļi piedzimst veseli vienā gadījumā no simts. (OOC: PZ no spēles vadītāja) Neko viņa nesaprata sakarā ar šo pasākumu. Tas viss bija pārāk virspusēji, pārāk nekonkrēti, lai sāktu ko apsvērt. Es labprāt redzētu kādus pierādījumus. Viņa teica it kā nevienam. Persefone pārlika vienu kāju pār otru un izstaipoties. Derētu iestiprināties. Ja namatēvs nav gana audzināts, lai piedāvātu mums vakariņas, es labprāt izietu ielās notvert kādu kumosiņu un visu apdomāt. Persefone teica lēnām celdamās augšā.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 14.02.2007 13:30

Afraēls ar domīgu skatienu pavadīja mājas saimnieku un tad uzmanīgi ieklausījās visu pārējo izteiktajās domās. Malī domas viņam pat šķita esam viss piemērotākās, tomēr bija neliela vēlēšanās, vispirms parunāt ar muižas īpašnieku un noskaidrot šādus tādus faktus, bet tikai pēc tam skriet kaut ko darīt. Un tomēr vienā ziņā viņš bija vienisprātis ar Malī.
Nu, ja mēs spriežam pēc jūsu loģikas kundze tad mēs patiešām esam brāļi un māsas, un es kā īsts brālis nevaru pieļau, lai uz to templi lidotu jūs viena, jo kā redzu nevienam no šeit klātesošajiem šī ideja nešķiet diez ko saistoša. Tādēļ laipni lūdzu pieņemt mani kā savu pavadoni.
Viņš viegli paklanījās un uzmetis domīgu skatieu Eliasam piegāja pie viena no sulaiņiem.
Lūdzu pavadiet mani uz sava saimnieka kabinetu.
Viņš bija bezgala pieklājīgs jeb kurā situācijā. Pat pret vienkāršiem kalpiem. "Pirmais likums arī kalpam ir patīkami, kad pret viņu neizturas kā pret lupatu" šo likumu, kuru viņam kā pašu pirmo bija iemācījis Gabriēls, arī bija pirmais, kuru vampīrs vienmēr atcerējās atrasdamies jeb kurā namā.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.02.2007 13:37

Tas ir tieši tas, ko es arī vēlētos redzēt. Pierādījumus, velsiete piekrita Persefones domai, bet par pārējo viņas domas atšķīrās:
Ak, es nedomāju, ka Kristī būs tik ļoti nepieklājīgs, ka nebūs padomājis par vakariņām! Tas gan būtu par traku.

Uz Afraēla piedāvājumu Malī koķeti atsaucās:
Jā, noteikti mans kungs, tas būs ļoti patīkami. Man pašai pašlaik nav vēlēšanās runāt ar saimnieku, vai varu jums palūgt, ja ko konkrētāku noskaidrojat, mani šovakar sameklēt un to pastāstīt, lai, kas zina! velti neizceļojamies rīt?

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 14.02.2007 13:42

Kundze, man būs tas gods pakalpot jums un man jāatzīst, ka pašām arī negribētos lieki klīst apkārt meklējot jau zināmas lietas. Tāpēc pateicos patr to, ka pienemat manus pakalpojumus Viņš vēl reiz galanti paklanījās gaidīdams kamēr sulainim labpatiksies aizvest vampīru pie sava saimnieka. Un tomēr man šeit kaut kas nepatīk...

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 14.02.2007 14:39

Persefone pamēja un atkal apsēdās, uzticoties sievietei, kas, šķiet, namatēvu pazina labi. Kundze, neviens nav papūlējies mūs iepazīstināt un es jūtos neērti nezinot jūsu vārdu. viņa piebilda.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.02.2007 15:01

O! Es atvainojos, Malī atsaucās. Viņa bija pieradusi, ka viņas vārdu tāpat visi zin, un tādēļ reizēm aizmirsa stādīties priekšā.
Malī O'Dohertija, jeb lēdija Fina Mc'Donagana. Bet vislabāk, sauciet manī vārdā, par Malī, tas ir patīkamāk.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 14.02.2007 15:16

Kristofers kabineta durvis atvērās un ienāca iekšā kāds vīrietis ,kuru pavadīja sulainis -Ja nekļūdos Afraēls?- viņš domīgā balsī noteica -Lūdzu apsēdieties!-..
Tad viņš pievērsās sulainim -Piedāvā viesiem ,ko ēdamu un ierādi istabas ,kur vēlāk pavadīt dienu ,ja viņi paliek!- to patiecis viņš noklepojās liekot sulainim saprast ,ka ir laiks doties prom.
Pagriezis krēslu uz Afraēla viņš viņu uzrunāja -Ko jūs vēlējāties uzināt fon Ravenava kungs?- viņš to pateics salika pirkstus kopā un domīgi skatījās uz viesi...


Sulainis no gājis lejā piegāja pie pārējiem sulaiņiem un paziņoja par Kristofera teikto. Pēc dažiem mirkļiem Drevens uzrunāja viesus -Dāmas un kungi ,ja kāds vēlas ēst tad lūdzu paziņojiet sulaiņiem viņi par visu parūpēsies. Un Le Stata kungs jums piedāva pavadīt šīs dienas līdz došanās brīdim uz Rumāniju viņa mājā!- To pateics viņš apgriezās un devās arā no ieroču istabas....

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 14.02.2007 17:14

Vinsents neieklausījās citu sarunās viņš visu uztvēra taču neuzkatīja par vajadzīgu iesaistīties, viņš gaidīja atbildi no tēva, ķad viņš izdzirdēja no kāda piezīmi par kareivjiem Vinsents garasījās ko teikt, bet tieši tad pienāca vēstule ar instrukcijām, viņš to izlasīja un novietoja plaukstas datoru atpakaļ kabatā.
-Tos lordus varētu piebeigt arī vienkāršāk vismaz Markusu un Vladimiru, domāju ka man nesagādātu lielas grūtības sagādāt pārīti kaujasgalviņu no krieviem. Vinsenst nopētīja zālē esošos līdz uzgāja to vampīru kurš bija izteicies par kareivjiem Vai jūsuprāt etiķete ir tā kas nosaka cieņas līmeni, es gan domāju ka to nosaka spēks. Augstprātība cieņu jums nepanāks, bet ja es jums norautu galvu tad jūs, saprastu kas ir cieņa, vai drīzāk to saprastu pārējie kam par patiesu spēku nojausmas nav vairāk kā jums ja viņi ciena jūs. Vinsents aizslidināja abas rokas aiz muguras un apsēdās, cik žēl ka tēvs bija pavēlējis sadarboties. Vinsentu parīzē gaidīja lidmašīn, tomēr viņam bija jāgaida un jādodas atpakaļ kopā ar mājas saimnieku.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 14.02.2007 17:50

Neesi nu tik drošs par to ko saki, mans kareivīgais draugs. Pagriezis galvu pret Vinsentu Eliass noteica un atkal jau sāka spieķi bungot pret zemi. Un arī nepārspīlē ar to galvas noraušanu, redzi arī augstprātībā un etiķetē slēpjās spēks. Atšķirība starp tevi un mani ir tāda- Es to protu maskēt, lai gan dažkārt nesekmīgi, Tu visiem parādi kāds mežonīgs vīrišķis reiz esi. Un tā ir lielākā kļūda lai iegūtu cieņu. Tu to iebiedē. Un tas tevi padara vēl līdzīgāku man. Fon Tertrofs viegli noskremšļojās un piecēlās kājās. Viegli pieklibodams, patiesībā gandrīz nemanāmi, atbalstījies pret savu grezno zelta ornomentiem rotāto spieķi Eliass piegāja pie Vinsenta.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 14.02.2007 18:32

Jums jau vajadzētu ziāt,ka šadu jaut`jumu uzdot ir ļoti nepieklā`jigi,101 viņa atteica,labi ja jūs mani neatceraties tas ir saprotams bērnībā man nepatikš,piedalīties sanāksmēs,jūs manuprāt kādreiz tikāties ar manu tēvu Leodardu de Losāru,viņa smaidot teica.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 14.02.2007 18:46

Nu bija pienācis laiks, kad varēja izpildīt solījumus, ko bija devis sev Karnakietis. Bija gan iespēja iznīcināt necienīgos un melnās avis. Bet diemžēl bija kāda aizķeršanās, Bija paredzēts nogalēt it visus un tas nu nebija pa prātu šim vampīram.

Ja kāds jautātu Nestors Karnakietis visu šo zināja, tad tam vajadzētu būt liekam jautājumam, pieredze un vecums dod to, kas jaunuļiem ne vienmēr ir, labu prātu un saprašanu. Un neba jau vienīgais bija dārgais Kristofers, kas uzzināja par Lordiem.

Karnakietis ieradās pie sava senā drauga, kas nebija satikts jau veselu mūžību, turpat gadu tūkstoti, kad viņa vadītā "apspriede" bija sākusies. Nemaz neapstājies un nesasveicinājies ar kalpiem, kam bija viesi jāpavada tālāk, viņš devās iekšā pie Kristofera.

Zālē, kur atradās viesi, Nestors tikai mazliet apstājās un, ātri pārlaidis skatienu pār viesu augumiem - un tā ir vampīru cerība - , devās augšā pa kāpnēm uz Kristofera kabinetu.
Tikām, kāpjot pa kāpnēm, viņš ar savu spieķi ritmiski piesita pie kāpņu margām, lai citos radītu interesi par ne visai jauno vīru melnā frākā ar baltām, šaurām strīpām, un balto vesti, kuras kabatā bija pulkstenis ar sudraba ķēdi. Galvā vampīram bija katliņcepure.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 14.02.2007 19:01

Augstprātībā un etiķetē slēpjas spēks?? Jātatdzīst visnotaļ neprasmīgs veids kā likt sevi cienīt. Vinsents arī piecēlās un nostājās seju pret seju ar Eliassu Un ko gan tu īsti maskē savu spēku vai savu vājumu. Un par to līdzīgumu es stipri šaubos, es šādu uzvedību atmetu pirms krietna laiciņa, mūsdienām kas tāds šķiet pārāk vulgārs un pamanāms, tas palīdz iejukt aitu barā!! Jūs ar savu "etiķeti" Vinsents uzsvēra vārdu etiķete ar izsmejīgu toni atgādināt no pagātnes izlīdušus mošķīšus, cilvēki jūs ievēro un smejas par jums, kamēr tāds kā es iejūk pūlī un paliek nepamanāms. Vel tikai trūktu lai jūs opīši vazātos pa ielām, mūs drīzvien sāktu medīt cilvēki!!! Vinsenta rokas joprojām slēpās aiz muguras, zem mēteļa. Un es tev neēsmu nekāds draugs

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.02.2007 19:17

Ak! Marī ļoti garlaikotā balsī skaļi iesaucās.
Jūs, kungi, drīkstat noraut viens otram galvu. Šovakar ir pamaz izklaižu, ja godīgi. Lordiem būs mazāk darba, ar ko viņus arī apsveiksim. Kašķīgākie jau būs viens otru novākuši paši. Starp citu, kungi, spēks slēpjas pareizā rīcībā pareizā laikā.

Šos vārdus sanāca teikt tieši brīdī, kad zālē ieskatījās vecāka izskata vampīrs.

Viņa piecēlās no krēsla un pamāja Rafaelam un Antuanai.
Tā kā mūsu saimnieks ir nepārspējami oriģināls, tad iesim meklēt vakariņas.
Velsiete piegāja tuvāk sulaiņiem un nočivināja: Ko jūs labu varat piedāvāt viesiem?


Iesūtīja: Elven ; laiks: 14.02.2007 19:24

-Ko jūs vēlētos kundze? Vienkārši asinis vai arī kādu ēdienu mirstīgo vai ko asiņaināku?- sulainis pazemīgā balsī noteica...

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 14.02.2007 19:29

Cik vulgāri!Džulija noteica apsēdsdamās vietās kur viņi tiko sēdēja, Es gribu sarkan vīnu kas sajaukts ar vienu ceturdaļu asiņu,un ja tā nebūs dabūsi trūkties viņa uzsauca sulanim,pielnīgi mainot balss toni Un ātri!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.02.2007 19:41

Malī dzirdēja, kā viens aiz muguras iesēžas vienā no viņu tikko atstātajiem krēsliem un pie sevis nobrīnījās par šī viena dīvaino gaumi - visapkārt ir pilns ar krēsliem, kāpēc izvēlēties tieši to, kuru nupat atstājis kāds cits? Vai tad te būtu pārpildīts sabiedriskais transports, kur viens otram stāv aiz muguras cerībā iesēsties nupat atbrīvotā vietā? Viņa gan neskatījās atpakaļ, lai noskaidrotu, kurš tas ir. Negribējās vēlreiz sev atgādināt, ka lielāko daļu no jaunākajiem vampīriem tā vien niez nagi iznīcināt. Balss bija sievietes. Sarkanvīnu ar vienu ceturtdaļu asiņu? Un ne uz pusēm, kā velsiete tikko bija baudījusi? Uz mēles vēl stāvēja brīnišķīgā garša, to negribējās sabojāt.
Es gribu medības! Malī paziņoja sulainim. Lai medījumu ielaiž tumšā istabā. Un jūs? Viņa paprasīja saviem pavadoņiem (OOC - es ceru, ka ne Rafaels, ne Antuana neiebilst) Jūs piedalīsieties?
Sarīko to ātri un tad pasauc mūs, viņa norīkoja sulaini.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 14.02.2007 19:48

nebiju iedomājusies par dzīvu upuri,bet man tagad nav noskaņojuma,ālēties,var`būt vēlāk,es tagad gribu paskatīties kā šie divi strīdās! viņa pie sevis domāja.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 14.02.2007 20:03

Sulainis atbildēja -Ja jūs tā vēlaties!- Viņš piegāja klāt vēl diviem sulaiņiem un iečukstēja kaut ko ausī pēc tam atgriezās pie kundzes -Šis sulainis jūs pavadīs! Lūdzu skojiet viņam!-

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 14.02.2007 20:19

Karnakietis atrada Kristofera kabineta durvis un, trīs reizes ar savu spieķi pieklauvējis pie durvīm, droši iegāja iekšā tajā.
Viņu sagaidīja Kristofers un kāds cits vampīrs, kuru starpā risinājās saruna. Taču tas kā vienmēr Nestoram netraucēja kādu neievērot un pārtraukt viņu pusvārdā.

Kristofer, man ar tevi jārunā! - Karnakietis pat nepaskatijās uz iepriekšējo viesi kā tas reaģēs, bet ar neizteiksmīgu sejas izteiksmi gaidīja Kristofera atbildi.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 14.02.2007 20:33

Kristofers piecēlās un pasmaidīja un piecēlās -Atvainojiet fon Ravenava kungs pagaidiet šeit vai arī dodaties lejā pie pārējiem viesiem mēs parunāsim vēlāk tiklīdz būšu brīvs!-
Krisofers parādija Nestoram uz kādām durvīm ,kas veda ārā no viņa kabineta iegājuši šajā istabā viņš apsēdās krēslā un parādija uz otru krēslu -Šķiet ,ka mēs šeit varēsim mierīgi parunāt! Cik ilgs laiks īsti pagājis vecais draugs?- viņš paskatījās uz Nestoru un turpināja -Prieks ,ka esi ieradies! Ko tu vēlētos uzināt?-

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.02.2007 21:35

Grimmdžovs pacēla vienu uzaci. Diez vai. Neatceros ne jūs, ne jūsu tēvu. viņš pasmīnēja. Vai jums ir kādi iebildumi, ka esmu tik tiešs? un tad Grimms piecēlās un piegāja pie Eliasa un Vinsenta. Labvakar, Vinsent. Atvainojos, ka pārtraucu jūsu sarunu, bet viņš pagriezās pret Eliasu. Jūs nepabeidzāt sarunu ar mani, bet es tomēr saprotu. Laikam esmu diezgan garlaicīgs sarunbiedrs. viņš pievērsās Vinsentam. Vēlreiz atvainojos. viņš sniedza vampīram roku.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 14.02.2007 21:50

Pagājuši jau tūkstoš gadu, bet es cerēju ka atnāksi man ātrāk palīgā, bet nekā. Labi, tas tagad nav svarīgi. - Karnakietis apsēdās norādītajā vietā - Redzu, ka tu gatavojies pacīnīties pret četrotni. Un esi savācis it kā spēcīgākos. Vai viņi tiešām ir tā vērti, vai viņiem tas maz varētu būt pa spēkam, tu tikai neņem ļaunā, ka apšaubu tavu plānu, bet pēdējos gadsimtos mūsu rases pārstāvji kļūst nožēlojamāki. - Vampīrs uz mirkli iegrima domās, bet tad klusā balsī noteica - Es nesaku, ka nepiekrītu lordiem, tomēr mani uztrauc tas, kas notiks vēlāk...

Iesūtīja: Elven ; laiks: 14.02.2007 21:55

Kristofers pasmaidīja -Kāpēc tu domā ka es nepiekrītu lordiem? Un vienīgias iemesls kāpēc viņi ir šeit ,lai viņi paspētu iznīcināt pirmos trīs lordus līdz tam laikam ,kad es būšu gatavs cīnīties ar Baltazaru.- viņš noteica -Patiešām varēju nākt atrāk, bet tevi atrast arī nebija pārāk viegli!- viņš noklepojās -Es viņiem pastāstiju daļu no iztūlkotā pareģojuma! Bet tu pats viņu zini?-

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 14.02.2007 21:57

Vinsents izvilka vienu roku un paspieda pasniegto, nenolaižot acis no Eliasa
-Šķiet ka ar esvi iepazīstināt man nevajag, un jums arī pašam ar sevi nav jāiepazīstina, arī man ir zināms jūsu vārds. Un šķiet ka arī man jāatvainojas es iejaucos jūsu sarunā droši varat to turpināt.- Vinsents atkāpās pāris soļus, un novietoja izvilkto roku atpakaļa aiz muguras. Kā kārojās izvilkt dunci un ietriek to tieši Eliasa sirdī, bet pavēles, sasodītās pavēles. Tobrīd pa zāles durvīm ienāca sieviete ko Vinsents bija atstājis džipā Ak lieliski tava transformācija ir beigusies, ceru ka pārāk neizdemolēji manu mašīnu Vinsents izvilka abas rokas un devās pretī izskatīgajai sievietei kura izskatījās ārkārtīgi apmūlsusi, viņa tikai pamāja ar galvu un ieskatījās Vinsentā kurš piegāja viņai klāt un gari noskūpstīja viņu, pēc brīža no viņu mutēm sāka tecēt asinis, varēja redzēt ka viņa ir izsalkusi. Kad vinsents viņu atrāva nost aiz matiem viņa klusi iekunkstējās un noslaucīja asiņainās lūpas Piedod dārgā bet plāni ir mainījušies Vinsents izrāva dunci un ar vienu cirtienu norāva viņai galvu, tā pārvērtās pelnos un nokrita zemē.
-Es ļoti atvainojos par šo incidentu, vai jūs varētu to sakopt Vinsents vērsās pie virssulaiņa

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.02.2007 22:13

Malī sekoja sulainim, pirms tam aicinoši paskatījusies uz saviem diviem līdznācējiem. Klusībā viņa cerēja, ka izdosies kaut drusciņ noklausīties saimnieka sarunu ar nupat ieradušos, bet saprata, ka tas diezin vai izdosies.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 14.02.2007 22:28

Sulainis parādija Malī durvis uz kādu telpu ,kurā valdija pilnīga tumsa un bija dzirdami divu cilvēku kliedzieni pēc balīdzības un baiļu pārņemtas sarunas.. sulainis mierīgā balsī noteica -Šeit atrodas divi cilvēki sieviete un vīrietis, kad esat beiguši varat atgriezties pie pārējiem! Ja, kas tad gaismu var ieslēgt un izlēgt šeit!-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.02.2007 22:46

Kristī tiešām ir oriģināls! Malī nodomāja. Kas tās būs par asinīm, kurās ir tik daudz adrenalīna vai kas tur izdalās baiļu gadījumā? Sviedru smaka! Brrr...

Viņa nemaz negrasījās spēlēt "aklās vistiņas", bet, nostājusies netālu no durvīm, izmantoja nedzirdamo vampīra dziesmu. Kurš pirmais atnāks, tas būs. Balsis turpināja sarunāties, bet baiļpilnās notis no tām izzuda, drīzāk parādījās interese. Un tad atskanēja klusi soļi. Kāds nāca šurp. Malī jau sajuta smaržu, kas no baiļpilnās bija tapusi apetīti rosinošā reibumā.
Viņa apvija rokas nācējam ap kaklu un iečukstēja ausī "atdodies...", pirms viņas asi tapušie ilknīši cilvēkam, kas to juta kā maigu glāstu, pārkoda jūga vēnu uz kakla. Abpusēja eiforija... Veids, kas velsietei vienmēr bija paticis vislabāk visās jomās.
Kad Malī bija beigusi, viņa atlaida savu upuri, kurš tumsā neredzami, bet laimīgi smaidīdams, turpināja stāvēt kājās. Vampīriene šovakar nebija alkatīga - ja neviens cits šo cilvēku šovakar nenomedīs, viņš paliks dzīvs, un pat atmiņas par šo brīdi būs patīkamas.
Neieslēgusi gaismu, Malī izgāja no istabas, kur, stāvot spoguļa priekšā, piekārtoja matus un nedaudz saņurcīto korseti, līdz atkal izskatījās tikpat labi, kā šovakar šeit ierodoties. Viņa sev uzsmaidīja.

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 15.02.2007 08:08

Persefone ar tik pat neienteresētu skatienu vēroja divu vampīru strīdu. Klusībā viņa piekrita jaunākajam. Tomēr to noprast varētu vien rūpīgi ielūkojoties viņas acīs. Klausoties kā jauna vampīrmeitene uzbrēc sulainim Persefone iesmējās. Un neapšaubāmi smejoties par nevis ar viņu. Taču kad telpā ienāca vēl viena jauna meitene, Persefoni pārņēma riebums pret tā paša vampīra, kura viedoklim vēl tikko bija piekritusi, divkosību. Tāds pats, kā pārējie šeit. Ka tik izrādīties. Vai zinies. Viņa piecēlās un piegāja pie sulaiņa. Es atvainojos, es arī labprāt dabūtu kādu kumosiņu. Vai šajā namā kāds nepilngadīgs cilvēks atrastos manam kārajam zobam? Persefone klusi vaicāja.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 15.02.2007 12:28

Afraels laipni atklanījās no dāmām un sekoja sulainim pa vairākiem gaiteņiem, kuru izplānojumu viņš ļoti uzmanigi iegaumēja. Nonācis kabinetā viņš sasveicinājās ar mājas īpašnieku un apsēdās piedāvātajā krēslā. Tajā brīdī, kad ienāca viņa senais draugs. Afraēls mierīgi atbildēja. Pateicos es labāk uzgaidīšu šeit. Bet pats pie sevis domās atzīmēja pāris viņu ieinteresējušus faktus.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 15.02.2007 19:03

Tiko dzirdētais Karnakietim nepatika, jo tas nozīmēja ka viņa sendienu draugs var arī pārvērsties par ienaidnieku. Savā ziņā viņa mērķis bija piekļūt lordiem un viņus par ko citu pārliecināt, bet ne iegūt jaunu valdnieku. - Es šo to nojaušu par pareģojumu. Un pēctaviem vārdiem saptrotu ko tu gribi panākt. Bet zini liela vara arī ir slikta. - Nestors piecēlās un lēnām sāka staigāt pa istabu - Tu jau nojaut, ka man tavs plāns nepatīk, bet diemžēl man ir vēlme izdzīvot, vismaz pagaidām....
Vampīrs no kādas iekškabatas izvilka blašķīti un iedzēra no tās pāris malciņus - .... Un ko tu domā patlaban darīt?

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 15.02.2007 19:24

Apnikās draudzene,? viņa pieklājīgi noteica vērodama izrādi,viņa smaidija,un iekšēji smējās par to naivo dvēseli kas bija bijusi šī vampīrene viņa patiešām ticēja ka vampīri var mīlēt viens otru

Iesūtīja: Elven ; laiks: 15.02.2007 19:35

Kristofers pagriezās pret Nestoru -Tas nav man galīgais plāns. Es vēl neko nēsmu pilnībā izlēmis tikai zinu pareģojumu. Un netaisos ļaut lordiem iznīcināt visus vampīrus, tas arī viss ,ko es pat pašlaik zinu!- viņš paskatījās uz logu ,kas atradās otrā istabas galā un pasmaidīja -Ienaidnieks es ar tevi kļūt nevēlos vecais draugs! Es grasos doties uz Transilvāniju pie Markusa un cerēju ,ka tu man labprāt pievienosies! Un kādas vispār ir tavas domas par šiem ''viesiem''?-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.02.2007 19:41

Malī, pietiekami izgrozījusies pie spoguļa, jau taisījās iet atpakaļ uz zāli, bet tad nepatikā noskurinājusies, izlēma savādāk.
Pavadi mani uz saimnieka kabinetu! viņa pavēlēja pirmajam satiktajam sulainim, un tam sekodama, ātri vien nonāca pie kabineta durvīm.
Durvis bija ciet, bet velsiete atcerējās - "gribat runāt, būšu kabinetā", un bez ceremonijām attaisījusi šo sīko šķērsli, iegāja iekšā.
Labvakar, mans kungs, viņa savā patīkamajā balsī sveicināja nesen ar pusaci pamanīto pavecākā izskata vampīru, tad vērsās tieši pie saimnieka:
Kristo, paldies par burvīgajām vakariņām, lai gan es nesaprotu, kāpēc Tavi ļaudis ir tik neprasmīgi cilvēku turēšanā - šie bija nobijušies kā diegi, un tas garšai par labu gan nenāk. Bet es ne to gribēju teikt... Vai Tu nebūtu tik laipns un neizklāstītu man visus savus slepenos plānus, jo tas, ko pavēstīji tur, lejā pie galda, bija kaut kas nesagremojams.
Un izstāsti visu, skaidri un saprotami - kas par pareģojumu? Kāpēc man būtu jātriecas nīcināt lordus, kad es domāju, ka vispirms viņiem vajag ļaut novākt visu to nelāgo varzu, kas ir pēdējā laikā bezjēgā savairojusies? Man tas nav skaidrs. Par tiem tur, lejā, neuztraucies, viņi, iespējams, viens otram jau būs rīkli pārgriezuši. Vismaz taisījās to darīt, kad es gāju vakariņās.Malī smaidot noskatīja visus kabinetā esošos - Kristoferu aiz solīdā galda, kaktiņā ierāvušos Afraelu un vecāko vampīru, kura vārdu viņa nezināja, bet šķita, ka viņš ir tiešām sens un pieredzējis.
Kristo! Varbūt Tu mani iepazīstināsi ar šo cienījamo kungu? viņa nepārprotami pieprasīja. Šis vampīrs bija viņu ieinteresējis.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 15.02.2007 19:42

Karnakietis bija aizgriezies no Kristofera, viņš zināja, ka viņam netiek teikta taisnība - Kristofers zināja, ko gribēja un tam par pamatu bija pareģojums, bet lai notiek pagaidām pēc viņa prāta. - Tas labi, ka tu nevēlies mani par ienaidnieku, jo es ar nevēlos to - Nestors pagriezās pret viņu - Es došos tev līdzi, un nemaz tādēļ, ka tu tā vēlies, bet tādēļ, ka es to vēlos, man nepatīk , ka mani apdraud, pat lielie valdnieki... . Par taviem viesiem domāju, ka viņi ir nekam nederīgi, kaut gan skaitās stiprākie savā starpā. Tomēr, kaut arī viņu pieredze ir niecīga salīdzinot ar manu un arī tavu, es domāju, ka varu kļūdīties, un viņi mūs pārsteigs.


Karnakietis devās uz durvju pusi - Ceru, ka man ierādīsi kādu istabu, kur apmesties. - ar to viņš gribēja likt saprast, ka vismaz pagaidām saruna ir beigusies.

Bet durvīs viņam uzskrēja virsū viena no plašā viesu loka pārstāvēm.
Pirms Kristofers paspēja nosaukt viņa vārdu, Nestors pats atbildēja - Jūs mani varat dēvēt par Karnakieti - vecais vampīrs pretim stāvošo vampīru sievieti nopētīja ar neslēptu nicinājumu - Tev manās acīs vajag nopelnīt cieņu, meitenīt.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.02.2007 19:53

Malī atsmaidīja pretī. Neko tu par mani nezini! Tas ir labi!

Malī O'Dohertija, mans kungs. No Velsas, kur, kā visiem zināms, vampīru nav.
Jā, viņa ļoti nopietni pamāja ar galvu. Izņemot mani un manu viru. Jau astoņarpus gadsimtus.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 15.02.2007 19:58

Pat negaidīti, tomēr nedaudz tas iespaidoja, ko pateica Malī - Tad tomēr kaut nedaudz cieņas vērti vampīri, kas spēj būt neuzkrītoši -Priecājos, ka Velsā jau 8 ar pusi gadsimtus nav vampīru - Karnakietis mazliet uzsmaidīja -Tas man manos 27 pieredzētajos gadsimtos priecē.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 15.02.2007 20:07

Kristofers Nestoram projām ejot uzsauca -Es patiešām nēsmu pārliecināt par šī visa beigām un par istabu vari neuztraukties!-
Kristofers iegāja atpkaļ savā kabinetā un piegāja klāt Malī un noskūpstīja tās roku -Prieks tevi šeit redzēt! Par pareģojmu tas ir gandrīz vienīgais ,ka mums ir vienīgais ,bet tā ir līdžim vienīgā daļa ,ko mums ir izdevies iztūlkot! Kā jau teicu ar katru nogalināto vampīru viņi atgūst daļu no sava vecā spēka tāpēc es uzskatu ,ka viņi jāiznīcina pēc iespējas ātrāk nevis jāgaida ,lai viņi atgūst pilnus spēkus un kļūst gandrīz neuzvarami! Tie ir mani vienīgie plāni iznināt viņus pirms iespējas ātrāk! Nu tad tie ,kas lejā būs izdzīvojuši būs stiprākie un man palīdzēs!- viņš manāmi pasmaidīja -par ēdienu man pašlaik vienkārši nav laika satraukties un mani kalptāji arī ir pārāk aizņemti! Vai ir vēl kas ko tu vēlētos uzināt?-

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 15.02.2007 20:14

Vinsents pagriezās pret runātāju
Apnika!! Vinsents izklausījās viegli izbrīnīts Nē, nemazākajā mērā, es tikai vakar viņu satiku un tad vel viņa bija cilvēks. Man nebija nekas vairāk padomā ka mazliet papriecāties un tad atbrīvoties no viņas, vai ja iepatiktos tad aizsūtīt viņu uz mājām, bet šķiet ka šobrīd izpriecām laika nesanāks. Tad nu jātiek vaļā no traucēkļiem. vINSENTS NOSLAUCĪJA ASINIS NO LŪPĀM UN APSĒDĀS

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 15.02.2007 20:33

kļudijos mana vaina,bet īpaši glīta viņa nebija,tāpēc jūsu lēmumu neapšaubu! viņa noteica,un pasmaidija Un uzkliedza sulainim [b] Kut kavējas mans dzēriens!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.02.2007 21:02

Man prieks sastapt patiešām kādu, kas tik ilgi vēl ir šai saulē, Karnakieti. Lai jums jauks šis vakars! Malī nopietni atbildēja, tad pievērsās saimniekam.
Nē, nē, nē, Kristo! To tu vari stāstīt hercogam, viņa no jauna pievērsās saimnieka apvārdošanai.
Tev vispirms ir cits galvenais uzdevums - pārliecināt mani, lai es Tev palīdzu iekarot pasauli. Kam tev to vajag, es nesaprotu! Bet Tu drīksti mani pārliecināt.
Vispirms, viņa nolieca vienu savu slaido pirkstiņu, Tu man pastāstīsi pareģojumu vārdu pa vārdam. Visu! Ieskaitot, izburtosi to, kas esot nesaprotams.
Otrkārt, viņa nolieca otru pirkstu, paskaidrosi, kādā veidā mēs esam lordu radinieki, kas esot vajadzīgs, un ko tas dod?
Treškārt, sekoja nākamais pirksts, kādā veidā ir iespējams dabūt trīs sadedzinātu lordu asinis, lai iznīcinātu ceturto, un kā tas būtu darāms.
Ceturtkārt, sekoja ceturtais pirksts, neesi ideālists un vismaz pieklājības pēc piesoli atlīdzību vientuļniekiem, teiksim, Persefonei. Bez tā viņa nekustēs ne no vietas. Un jauniņajai, es pat nezinu kā viņu sauc. Viņa jau nespēj pat ieročus nopirkt! Ar ko tad kausies? Ar plikiem nagiem?
Piektkārt, slaidā roka savilkās dūrē, viņa apburoši pasmaidīja, zini, mani neuztrauc vampīru rases nākotne! Lordi arī ir vampīri, tāpēc nekāda izmiršana nedraud. Man vienīgi gribas palikt sarakstā uz beigu galu. Vai skaidrs?
Ja Tu, pēc iespējas patiesi un godīgi man tagad atbildēsi, ir cerības, ka es mēģināšu atcerēties, vai Velsā tomēr neatradīsies vēl kāds vampīrs, ko varētu izmantot. Pati kauties es nekāroju. Tavs paziņa mani novērtēja pareizi - es esmu no neredzamajiem.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 15.02.2007 21:39

Kristofers pasmaidīja un satvēra viņas dūri -Malī
''Tie ,kas tika modināti vairs nezaizmigs nekad, tikai viņu pēcteči tos no tumsas valdniekiem pīšļos pārvērtīs..''
''tikai trīs vadnieku asinis spēs valdnieku valdnieku pīšļos vērst..'' tā ir vienīgā pareģojuma daļa ,ko es zinu es nezinu kā vēl viņu izkaidrot- viņš nopūtās -Šie radinieki skatitās no vampīriem ,kas jūs radīja un ,kas radīja viņus radniecība šādā veidā nevis vecāku ,es nezinu ,ko tas tieši dod ,ka jūs esat viņu radinieki! Asinis ir jāiegūst pirms sadedzināšanas! Par atlīdzību un ieročiem varat neuztraukties tā nav problēma! Kurš negribētu palikt sarakstā uz beigām! Varbūt daži mūsu veida vampīri izdzīvos varbūt nē!- viņš maigi atlaida viņas roku -Malī Velsā taču nav vampīru!- viņš izmejīgā taču arī maigā tonī vienlaicīgi teica!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.02.2007 22:12

Ek, un par galveno neko nepateici, blēdis tāds! Malī izrāva dūrīti no Kristofera rokām un rotaļīgi ar pirkstu iesita viņam pa degunu.
Par pasaules iekarošanu! Vai man tajā atradīsies vietiņa, ja es tagad palīdzēšu? Nekas daudz. Visa Lielbritānija. Man vairāk nevajag. Bet ar stingrām robežām!
Jā, nav gan... velsiete nopūtās, bet viņas acis smējās. Mums ar vīru, padomā, vieniem jāaizstāv visas robežas pret tik patīkamiem kaimiņiem kā hercogs, piemēram.
Nu labi, ja es dabūju to, ko prasīju, tad tu dabūsi šo un to no manis pretī, viņa pārgāja uz darījumu toni.
Cik karotāju, kad un kurā vietā tev vajag? Visi radinieki, bez liekiem.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 15.02.2007 22:24

Kristofers pieliecās pie Malī auss un klusi viņu uzrunāja -Ja neiebilsti esi klusāka es zinu,ka neviens no viņiem šoreiz to nedzirdēja ,bet ,lai izpaliek starpgadījumi saistībā ar maniem nodomiem. Pietam es vēl nēsmu izlēmis ,ko darīt! Tāpēc par Lielbrintāniju vari neuztaraukties.Cik tu vari piedāvāt pēc divām dienām Parīzē?!- to patiecis viņš lenām pārlaida skatu viņas kaklam un paliak stāvot un skatoties viņas acīs...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.02.2007 08:26

Viņa pieliecās Kristo tuvāk un, novelkot ar pirkstiņu viņam gar kaklu, tāpat klusu iečukstēja ausī.
Viens dzirdēja. Tas, kurš visu laiku klusītiņām un nemanāmi sēž šī kabineta kaktā. Afraels. Nav problēmu, varam viņu pieaicināt. Domāju, visa pasaule ir liela, gan viņam vietiņas pietiks! Ja robežas būs stingras.
Par savu kaklu viņa neuztraucās. Ažūrās metāla mežģīnes, kas to sedza, nebija tikai skaistumam - kodiens tām negāja cauri, nemaz nerunājot par tādu vieglu lietu kā duncis.
Parīzē? Pirms tam tu minēji citu vietu. Pret ko šoreiz? Man nav īsti vienalga, manējam gan būs, viņi man tādi - karsti un brīvprātīgi, un sen raujas ko lielāku pasākt, bet līdz Transilvānijai no manas puses ir tuvāk. Saki konkrētu galamērķi.
Viņa pieliecās vēl tuvāk. Šoreiz tiešām to neviens cits nevarēja dzirdēt, tikai Kristofers.
Sākumam ar pusotru simtu pietiks? Vairāk uzreiz tik ātri attransportēt būs grūtāk.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 16.02.2007 08:41

-No Parīzes viņus nogādās manā lidlaukā vai arī viņi var tur doties uzreiz uz Transilvāniju un gaidīt mūs tur! Šķiet ,ka pagaidām ar tādu sakaitu būs pietiekami!- viņš pasmaidīja -Un nedomāju ,ka Arafēls sagādās problēmas!- viņš izvilka mazu revolveri un pārādija Malī tā lodes tās bija no tīra sudraba ar krusta zīmejumiem virsū un viņš klusā balsī piemetināja -Tās vēl ir svētītas! Vēlies paturēt rokā? Un tu vēl nēsi redzējusi ,kas ir manā arsenālā!-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.02.2007 08:54

Tieši par Afraelu es uztraucos vismazāk, Malī atteica, Viņam ir savas intereses, bet viņš šurp atnāca, cik noprotu, līdzīga iemesla dēļ kā es. Tiesa, iespējams, viņš nav tāds mājās tupētājs, kā es un mans vīrs. Ja godīgi - es tiešām neesmu kosmopolīts, un Velsas klimats man ir visvairāk pa prātam, un nekad neapnīk. Štrunts par visām citām vietām! Man tur ir labi. Bet par velti tādus pakalpojumus nesniedz, vai ne?
Viņa iesmējās, zibinādama ļoti zilās acis. Šoreiz tā bija taisnība. Veselus 100 gadus viņa nebija atstājusi savas mājas, un nebūtu to darījusi arī šoreiz, ja ne Kristo aicinājums.
Malī paņema eleganto mazo ieroci un ar eksperta aci to nopētīja, pirms atdot atpakaļ Kristo.
Par tiem krustiem, tas ir gluži lieki, ir pārbaudīts, bet, ja tu saki, ka lordiem piemīt arī dažas dēmoniskas īpašības, var noderēt!

Neesmu redzējusi, tiesa, un labprāt apskatītu, velsiete piekrita domai par arsenālu.
Viņa vēl neko nebija darījusi, lai šie apsolītie pusotra simta karotāju būtu tur, kur vajag, un viņa zināja, ka tie tāpat neklausīs neviena cita pavēlēm, tikai viņas, tāpēc pagaidām vēl ne par ko uztraukties nebija pamata.

(OOC - GM! Nepiemirsti pakomandēt sulaiņus, lai citiem viesiem nav garlaicīgi. grin.gif Rafaels un jaunā vampīriete, iespējams, pašlaik stāv pie tās pašas "medību" istabas, vismaz Malī viņus aicināja uz turieni)

Iesūtīja: Elven ; laiks: 16.02.2007 14:59

Sulainis piegāja klāt Perfersonei un pavadīja uz to pašu istabu uz kuru tiko bija pavadīt Malī -Šeit ir viss nepieciešamais- viņš klusā balsī noteica un istabas dziļumā bija dzirdams kā pusaudži sarunājās....

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 16.02.2007 16:06

Nu tad jau neviens neiebildīs, ja es kādu pārīti nokodīšu. Persefone nodomāja, dzirdot telpā vairākus jauniešus. Viņa iegāja iekšā telpā un uzsmaidīja pirmajam, kas iekrita acīs. Tā bija kāda meitene, kas izskatījās tikai nedaudz jaunāka par Persefoni. Tomēr, izskats, protams, maldināja. Viņa manīja cilvēku saspringumu, tie visi apklusa. Viņa izteica komplimentu par meitenes vaibstiem, urbjoties viņā ar acīm. Persefone jau juta, ka cilvēkbērns nespēj viņas skatienam pretoties. Bet kāda gan jautrība bez rotaļām?
Pēc piecpadsmit minūtēm Persefone pameta telpu nedaudz pacietīgāka un viņā kūsāja dzīvība. Divus līķus aizvākt viņa atstāja sulaiņu ziņā. Pusaudžu asinis nudien bija vislabākās. Vēl nesabojātas līdz neēdamībai. Tagad tik jāsameklē šī Malī. Diez cik viņa ir gatava piedāvāt? Persefone domāja, dungojot kādu meldiņu. Viņa noķēra pirmo sulaini, pateica par abiem līķiem un taujāja pēc O'Dohertijas kundzes.
Persefone devās norādītajā virzienā, līdz nonāca pie durvīm, pie kurām jau sēdēja kāds no pirmītējā "apspriedē"(vienkārši smieklīgi to tā dēvēt) bijušajiem vampīriem. Persefone dzirdēja kustību iekšpusē, tādēļ nolēma gaidīt tā pat kā šis vīrietis. Viņa atbalstījās pret sienu viņam pretī un vēroja to.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 16.02.2007 19:54

Karnakietis pie sevis nodomāja, ja kritīs šie lordi, tad nāks citi un jāsaka, viņš šāka šaubīties vai tikai viņi nebūs sliktāki. Bet atlicis pārdomas vēlākam laikam, vampīrs pārtrauca malī un Kristoferu - Jūs neaizraujaties tik ar ieročiem. Gudrība būs tā, kas spēs uzvarēt visvarenos, ne brutāls spēks, pret ko viņi visos laikos itin labi ir spējuši pretoties.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 17.02.2007 13:22

Kristofers pagriezās pret Nestoru -Tam es pilnībā piekrītu! Taču brutāls spēks mums arī būs nepieciešams!- viņš smaidot noteica un nolika roku uz galda pēc kāda laika piebildinot -Pēc dažām stundām būs saulēkts, domāju ,ka mums drīz būs jādodas uz savām istabām...-

Iesūtīja: Burbulītis. ; laiks: 17.02.2007 16:09

Pie mājas piebrauca melna Chrysler markas automašīna. Tās piebrauca pie mājas durvīm un ļoti strauji nobremzēja.
Strauji atvērās vadītāja kabīnes durvis un no tās diezgan neveikli izrausās īss vīriņš ar šķību degunu un tumšiem, taukainiem matiem. Tas piegāja pie aizmugurējajām durvīm un attaisīja tās vaļā. -Kundze...- viņš strupi noteica un palīdzēja Aurēlijai izkāpt no mašīnas.
-Alfrēd, vari braukt! Man tevi vaiāk nevajadzēs.- sieviete noteica
Iegaudojās motors un mašīna bija prom.

-Tie idiotiskie sēdekļi. Atkal visa mugura sasvīdusi. Par laimi ir diezgan dzestrs.- Aurēlija nodomāja un neklauvēdama iegāja iekšā pa mājas durvīm.
-Mmm... Cerams, ka neesmu daudz nokavējusi. Mani šeit uzaicināja Kristofers Le Stats. Ceru, ka esmu ieradusies pareizajā vietā.- sieviete nedaudz nosmīnēja.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 17.02.2007 16:17

Sulainis paklanījās -Nē kundze jūs nesat kļūdijusies! Lūdzu sekojiet man!- Sulainis viņu pavadīja pie pārējiem viesiem uz ieroču zāli un klusā balsī noteica -Ja kaut ko vēlaties tikai prastat!-

Iesūtīja: Burbulītis. ; laiks: 17.02.2007 16:28

-Jā, es vēlētos satikt Kristoferu Le Statu un uzzināt nedaudz vairāk par iemesliem, kādēļ man bija šeit jāierodas.- Aurēlija atteica.
Sieviete paskatījās uz pārējiem viesiem.
-Labdien,- sieviete pievērsās pārējiem, -Mans vārds ir Aurēlija Kao. Es nāku no Rumānijas.-
-Grr... Vīrieši... Neciešu.-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.02.2007 18:59

Malī pagrieza galvu pret nupat viņai aiz muguras atskanējušo balsi un - taisni neticami! - nosarka līdz gaiši rūsgano lokaino matu galiņiem. Tā mēdz atgadīties pēc labām pusdienām, bet Malī izskatam tas nāca tikai par labu.
Ak, Karnakieti, es patiešām nemanīju, ka jūs esat tuvumā. Pieņemiet manus komplimentus! Tā neatgadās bieži. Es jums piekrītu - ne jau tas, ka lordi ir atdzimuši, ir tas sliktākais, sliktākais ir viņu lēmums iznīcināt visus pārējos! Nevar cerēt, ka tādā gadījumā visi tā arī ļausies iznīcināties, tas būtu naivi, bet, kā jūs pareizi atzīmējāt, naivi viņi noteikti nav.
Tāpēc, velsiete paskatījās uz abiem vecākajiem vampīriem, diezin vai ir tā, ka viņi nav gatavi tiešam uzbrukumam. Drīzāk viņus pārsteigtu tas, ka neviens gar viņiem neliekas ne zinis. Bet to mēs tomēr nevaram atļauties, es tā sapratu. Viņi mūs ir nostādījuši diezgan bezizejas situācijā. Ja varētu kaut kā vienoties... bet tur es nevaru palīdzēt - mēs nekādi neesam pazīstami. Ja kāds no jums to var, tad dariet viņiem zināmu, ka es gluži labprāt piedalītos jaunas vampiru rases veidošanā.
Viņa to domāja burtiski. Skanēja gluži ciniski, bet tā bija taisnība. Tā vietā, lai vienkārši sūcot asinis radītu kādu jaunu, to varēja panākt arī ilgākā, sarežģītākā, bet stabilākā veidā - tādā retumā, kā īsta divu vampīru pēcteča dzimšana. Kaut reizi simts gados viens tāds, bet vai vampīriem trūst laika? Malī tā noteikti netrūka, un tikai viņa ar vīru zināja, cik īstu, dzimušu vampīru viņi ir jau radījuši.

Karnakieti, Malī vēlreiz uzlūkoja vecāko vampīru, lūdzu, priekš citiem atceraties, ka Velsā vampīru nav.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 18.02.2007 03:15

Afraēls sajuta kā iesnaužas kabinetā. Viņā pat nepamanīja kā aizmieg...

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 18.02.2007 14:12

Rafaels bija vienkārši sekojis Malī, kad viņa izteica piedāvājumu. Vīrietis domāja pa visam par ko citu, viņam nebija daļas par apkārtējiem, tādēļ likās, ka viņš nemaz nejūt to, kas notiek apkārt un visu darītu, ko liek citi, kaut gan tas no vienas puses bija tikai maldīgs priekštats.
Malī aizgāja un Rafaels palika divatā ar jauno meiteni, kaut gan izskats vienmēr bija maldīgs. Cik noprotu, tad jūsu vārds ir Antuana... . Vīrietis bija atspiedies pret sienu un vienkārši raudzījās greznajos gaiteņa griestos. ...jātazīst, ka ļoti skaists vārds. Zaļās acis negaidīti tika pievērstas jaunajam stāvam un jau pēc mirkļa Rafaels jau stāvēja pretī durvīm, no kurām nesen bija izgājusi Malī. Cik noprotams telpā vēl ir viens cilvēks... Vai jūs to vēlaties, vai arī es to drīkstu piesavināties? Vīrietis runāja pieklājīgā tonī, bet brīdi varēja likties, ka balsī ieskan, kas līdzīgs smiekliem, bet tad jau atkal balss bija ieguvusi to pašu neitrālo toni. Roka jau atradās uz durvju roktura, gaidot vai durvis vajadzēs atvērt smalkajai būtnei sev priekšā, vai priekš paša.


OCC. Ļoti atvainojos pa ilgo nerakstīšanu, mana vaina.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 18.02.2007 18:45

Jā, bez brutāla spēka neiztikt, bet arī bez gudrības nevar- Karnakietis atbildēja Kristoferm, bet pēc tam pievērsās Malī - Tas labi, ka jūs ir grūti pārteigt, savādāk jūs varētu ātri ņemt nelabu galu. Runājot par lordiem, tad es jums pilnībā piekrītu, es nebūtu cēlis ne ausu, ja vien man nedraudētu nāve. - Vecais vampīrs pagriezās pret durvīm un ejot prom no kabineta noteica - Jā, tieši tāpat kā Arktikā.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2007 20:46

Viņš runā par seniem laikiem, ko es neesmu piedzīvojusi, Kristī, velsiete konstatēja, kad vecākais vampīrs bija atstājis kabinetu.
Vai kādreiz jau ir bijis kas līdzīgs?
Nemaz negaidot atbildi, viņa paskatījās apkārt. Skat! Afraēls taču ir aizmidzis! Piebikstījusi saimniekam ar roku, viņa ar galvu pameta uz guļošā pusi un klusākā balsī teica.
Viņš neko nav dzirdējis, vismaz beigas nē.
Malī pasmaidīja.
Labi, es dodos uz guļamtelpām, bet pirms tam man jālūdz jums atļauja palietot jūsu sakaru līdzekļus. Es ceru, jums tie ir droši pret svešu interesi?

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 18.02.2007 20:48

Džulija bija nogarlaikojusies, iešu un patirdīšu saimnieku! viņa priecīga nodomāja un aizsoļoja li`dz kabinetam un pieklauvēja...

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 18.02.2007 21:48

Nestors pameta kabinetu un izgāja gaitenī, nepievēršot uzmanību tur esošajiem vampīriem, lēnā garā nokāpa pa kāpnēm uz zāli, kurā atradās pārējie vampīri. Nepievēršot nekādu uzmanību viņiem, viņš pāri visai zālei pasauca sulaini un lika viņu aizvest uz kādu brīvu istabu. - Bet es vēlētos lai tā istaba būtu patālāk no citiem šeit sanākušajiem.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 18.02.2007 21:54

Kristofers pagriezās pret Nestoru -Ja vēlies tava istaba būs šajā muižas pusē, vienkārši pārējās viesistabas atrodas mājas otrā pusē!- viņš paskatījās uz Malī -telefons ir jebkurā istabā! Nestor tu vari palikt šeit ,bet pārējos pavadīs sulaiņi!-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.02.2007 22:07

Ak žē! Telefons... Malī bija cerējusi vismaz uz datoru, bet nu labi, ja telefons, tad telefons.
Pateicos! balss skanēja patīkami, tur nevarēja manīt neko no tā, ko viņa domāja.
Man šķiet, kāds klauvē, viņā aizrādīja, jau dodamās uz durvīm.

Aiz durvīm viņa samijās ar Džuliju un ieraudzīja Persefoni, kas tur pacietīgi gaidīja.
Vai jūs gaidāt mani, vai vēlaties satikt Le Stata kungu?

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 18.02.2007 22:46

Rafaels noprata, ka Antuanas klusēšana ir zīme, ka viņa atstāj otru cilvēku vīrieša ziņā. Hei! Puisis uzsauca kādam sulainim, kurš gāja garām, un pamāja ar roku, lai tas pienāk tuvāk. Lūdzu sagatavojiet kādu klusāku telpu ar galdiņu un parastu cilvēku ēdienu. Uz galda uzliekat tumši sarkanu rozi un sagādājiet mierīgu mūziku, kā arī varētu sadabūt kādu puisi, priekš dāmas. Jūs jau saprotat. Rafaels draudzīgā tonī palūdza sulainim, Es domāju, ka visu varētu sagādāt pēc iespējas ātrāk, ā, un vēl uz galda derētu sarkanvīna pudele vai šampanietis, tas pēc jūsu paša ieskatiem. Vīrietis uzsita uz sulaiņa pleca un atvēra durvis, kuras veda pie atlikušā cilvēka. Bailes, viņš sajuta bailes. Nebaidies, es tev neko sliktu nedarīšu. Rafaels uzrunāja slaiko sievietes stāvu stūrī, Ja gribi, es tevi varēšu izvest no šeienes ārā. Silts smaids rotāja puiša seju, zaļās acis draudzīgi vērās sievietē.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 18.02.2007 22:53

Pēc kādam piecām minūtēm sulainis gaidīja Rafaelu iznākam no telpas ,lai pavadītu uz sagatavoto istabu. Tā atradās tālāk pa šo pašu gaiteni viņš jau gatavojās Rafaeam pateikt ,ka ja viņš vēlēsies viņš varēs pavadīt nakti šajā istabā....

Sievieta paskatījās uz Rafaelu un lēnām nāca klāt -Jūs to patiešām varat kungs?- viņi mazliet nepārliecinātā balsī noteica un lēnām tuvojās Rafealem pēc kāda laika viņa jau bija pienākusi klāt un skatījās uz Rafaelu mazliet pēc kāda brīža viņu apķerot un čukstot ausī -Kungs kurs es atrodos? Lūdzu palīdziet man nokļūt mājās!-

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 18.02.2007 23:13

Afraēls atmodās tajā brīdī, kad Malī devās uz izeju, viņš palika sēžam krēslā kā piekalts un lūkodamies apkārt. Jānogaida. Dīvaini, kāpēc viņš piedāvāja Malī telefonu neviss datoru,kurš klāt pie visa galu galā atrodas te pat. Šeit kaut kas nav kārtībā... Un viņš nolēma nogaidīt vēl kādu brīdi, lai noskaidrotu ko kuriem viesiem mājas īpašnieks stāsta

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 18.02.2007 23:27

Rafaels nomierinoši glāstīja sievietes muguru. Viss būs labi, viss būs labi... Jums vairs nedraud briesmas, jūs tagad esat drošībā... jūs esat drosībā. Vīrietis atvirzījās nost no sievietes, Tagad ejam ārā no šīs telpas... šeit ir pārāk tumš... nākat. Rafaels sāka virzīt sievieti uz durvju pusi, izvedis sievieti no telpas, viņš viņu vērtējoši nopētīja, bet skatiens vēstīja vienīgi uztraukumu par būtni sev priekšā. Tie mežoņi jums neko nenodarīja?

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 19.02.2007 07:51

Jūs, kundze. Labprāt apspriestu jūsu izteikto piedāvājumu. Persefone atbildēja lietišķā balsī. Cik noprotu, tas tika veltīts tieši man. Sakiet, kas nodeva manu materiālistisko dabu?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.02.2007 09:40

Jūsu izskats, Malī atbildēja.
Paiesim nostāk! Lai neesam gluži pie kabineta durvīm, ja vien jūs nevēlaties runāt ar mūsu saimnieku, viņa ierosināja. Viņas pagāja pa gaiteni nedaudz tālāk, kur nišā bija ērts un plats sols.
Jums ir tāds izskats, itin kā jūs vēlētos ieriebt visai pasaulei, un vampīriem it īpaši. Jums pagātne nav bijusi jauka, ne tā? Nē, es neprasu atbildi, es tikai tagad labi zinu, kas viss neatgadās, un ka visiem pāreja vampīru kārtā nav tik patīkama, kāda tā bija man. Var teikt, ka man paveicās, patiešām. Reti paveicās! Es to protu novērtēt, un tāpēc domāju, ka tiem, kam nav tik ļoti paveicies, bet kas ir spējīgi un prasmīgi, kā jūs, piemēram, ir jāsaņem atbilstoša kompensācija. Pienākas tāda. Ne aiz žēlsirdības, nepavisam, tikai nepārprotiet! No jums kaut ko grib - jums personīgi nav intereses - jums pienākas maksa. Šinī gadījumā - nauda, ne tā? Vai arī, varbūt, jūs vēlaties kaut ko citu?
Vampīrienes noskatīja otru sev blakus.
Pēc sarunas ar Kristī es sapratu, ka atmodinātie lordi tiešām ir sev nolikuši mērķi iznīcināt pilnīgi visus citus vampīrus uz pasaules. Visus. Nemaz nešķirojot, kas un kā, un pat - vai ir vērts. Es jau lejā teicu - vēlreiz nomirt varētu būt pat interesanti, vampīriem izmiršana kā sugai nedraud - lordi ir vampīri, un viņi taisās veidot jaunu vampīru rasi, un lielākās daļas jaunsaražoto vampīru liktenis mani neinteresē. Bet mani interesē es pati - nevēlos, lai mani nogalina ne par šo, ne par to. Tāpēc, ka kādam tā iegribējies! Un es kaušos ar visu, kas man ir. Dabiski, ne? Jo vairāk spēcīgo pievienojas, jo labāk. Ja tiem nav intereses, tā jārada šā vai tā. Cik jūs gribat par saviem pakalpojumiem?

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 19.02.2007 19:54

Tā kā Karnakietis biaj pametis istabu pirms Kristofers attapās, tad kāds sulainis pavēstīja, ka nama saimnieks atvēlējis istabu tajā muižas daļā, no kuras viņš bija šeit nonācis, savukārt pārējiem paredzētās telpas būs otrā ēkas spārnā. Šēdi nosacījumi viņu apmierināja, tādēļ viņš devās atpakaļ uz kāpnēmun pa tām augšā, šeit viņam nebija ko darīt.

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 19.02.2007 21:13

Persefone nedaudz šaubīdamās pamāja.
Redziet, ja es netērpjos pēc tā laika modes, kad vēl biju dzīva, tas vēl nenozīmē, ka es vienkārši spītēju. Turklāt šo tērpu valkāju vairāk praktiskos nolūkos. viņa nedaudz paskaidroja, bez īpašas vēlēšanās iedziļināties šajā jautājumā vairāk. Par šo tērpu bija izgrūsta kaudze naudas un parastie vampīru iznīcināšanas ieroči vairs nebija drauds.
Par pagātni viņa vien iekšēji nobrīnījās, tomēr Persefones seja nepauda neko. Tas, ko viņa bija izdzīvojusi nepavisam nebija tas trakākais.
Naudu man parasti maksā cilvēki. Šeit man būtu jājautā ko jūs būtu gatava man piedāvāt? Nauda protams arī ir ņemama, tomēr iespējas šeit palielinās.
Persefone pamāja. Vairāk neko sacīt viņa pagaidām nevēlējās, jo, ja sieviete nojautīs Perseones domas par šo pasauli, viņas iespējas uz labu samaksu samazināsies, tādēļ vampīra seja palika neizdibināma.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.02.2007 21:46

Nav runa par tērpiem, es gluži labi redzu, ka jums mugurā ir, kā lai saka - superbruņas? Es arī tādas valkāju, bet, iespējams, man vienkārši ir vairāk naudas, lai katru reizi tās būtu savādākas, kā jau teicu lejā - piemērotas situācijai, Malī noteica.
Kāpēc jūs iedomājaties, ka jāvalkā tas, kas bija mugurā toreiz, kad kāds bija dzīvs? velsiete ieķiķinājās. Tad man būtu jāstaigā pilnīgi kailai. Bet tas nav svarīgi, ne tas ir tas, ko es domāju, bet tas arī nav svarīgi.
Es domāju jūsu attieksmi kopumā pret visu šeit notiekošo.
Malī saasināja visas savas maņas, lai būtu pārliecināta, ka neviens cits nenoklausās, pirms viņa runāja tālāk.
Nauda, jā, naudu jums iedos Kristī, viņš tikko man izteicās, ka ieroču arsenāls un izdevumi tapšot atmaksāti, tas esot pats par sevi. Tā kā tā tāpat nebūs problēma. Bet man ir aizdomas - tagad klausaties uzmanīgi un pacenšaties, lūdzu, atcerēties, ka tas nav domāts visu ausīm! - ka mūsu saimnieks, protams, vēlas iznīcināt lordus, pirms tie ir viņam pašam ķērušies pie rīkles, un es viņam pievienošos, jo arī nevēlos savu tik patīkamo esību tāpat vien pazaudēt, un viņam pievienosies vēl citi arī, kaut vai tikai tāpēc, ka lielākā barā uzbrūkot ir vismaz kaut kāda iespēja kaut ko panākt un izdzīvot pašam, bet viņš apdomā arī iespēju kļūt par pašu pašu galveno. Vienkārši runājot - iekarot visu pasauli. Man tas netraucē līdz brīdim, kad kāds sadomās tuvoties manām mājām, bet jūs varat pavaicāt hercogam, kas notiek ar tiem, kas to izmēģina. Ja atklāti, tad viņš man ir pagalam apnicis ar saviem notrenkātajiem padotajiem, kas bariem lien pāri robežai labākas dzīves meklējumos. Labāku dzīvi atrod retais - tas, kuru mēs uzskatām par tā cienīgu, Malī pasmaidīja aukstu smaidu.
Atklāti pret viņu iet es nevēlos, bet ja viņš nejauši cīņā pret lordiem ies bojā varoņa nāvē, es gādāšu, lai jūs ieņemat viņa vietu Skotijā. Protams, ja jūs tas interesē. Ja tā nenotiks, var gadities visādi, jums būs jāapmierinās tikai ar krietnu kaudzi naudas, ko es tāpat piemetīšu klāt tikai par to, ka jūs piedalaties pasākumā. Teiksim - pusmiljonu mārciņu. Problēmas ar pārskaitīšanu un citām ekonomiskām klapatām - manas.
Velsiete skatījās uz vientuļo vilceni.
Ja jūs vēlaties ko citu, lūdzu, dariet man to zināmu.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 19.02.2007 22:34

Džūlija devās iekšā kabinetā,un uzreiz pievērsās saimniekam Juš mūs visus uzaicināāt ar mērķi, viņa pieklājīgi teica atgādinot ,kautrīgu skolas meiteni[/b] nevelos izklausīties pēc materjāristes ,bet vai mēs dabūsim atalgojumu,un kādi ieroči mums būs nepieciešami?{/b] viņa žigli nobēra un apsēdās krēslā kās atradās etālu no galda,eleganti pārliekot vienu kāju pāri otrai Un `vel man interesē jautājums par svaigām vakariņām šovakar,vai es varu paļāuties uz to ka es varēšu tādas dabūt! viņa laipni smaidot noteica

Iesūtīja: Elven ; laiks: 19.02.2007 22:49

Sieviete bija apmēram 1,65 cm gara, 23gadus veca slaida un skaista ar blondiem matiem ,kas sniedzās līdz viņas pleciem un viņa ar savām gaiši zilajā acīm paskatījās uz Rafaelu un to piesardzīgi uzrunāja -Šķiet ,ka nē! Bet lūdzu kungs dabūjiet mani ātrāk prom no šejienes!- viņā turpināja saktīties ar noskumušām un pēc palīdzības saucošām acīm...

Kristofers pagriezās pret Džūliju un to ledainā balsī uzrunāja -Par atalgojumu varat neuztraukties! To jūs nepārprotami saņemsiet! Ieroči galveno kārt šaujam ieroči ,bet nepārprotami noderēs arī zobeni, cirviji vai šķēpi lordu piebeigšanai! Par vakariņām gan jau kaut ko var sarunāt vienīgais tas ,ka pēc apmēram stundas būs saulēkts, bet tā ir jūsu personiska izvēle!- viņš noteica paskatoties uz viņas kājām un apsēžoties savā ādas krēslā!

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 20.02.2007 07:13

Tajā brīdī Afraēls atcerējās, ka vēl ar vien nav pavakariņojis, bet drīzumā patiešām ir saullēkts un viņa vēders nodevīgi iekurkstējās. Viņš piecēlās kājās no stūra un no augšas palūkojās uz par svi mazliet- tikai pāris cetimetrus zemāko muižas īpašnieku. Jums ir dīvainas prasmes. Atvest uz savu kabinetu draugu un pēc tam pilnībā aizmirst par viesi, bet es jūs atvainošu. Esiet mierīgs... U tad viņŠ klūsēdams pametA kabinetu un devš sameklēt malī personīgās istabas kuras viņai bija tikušas šajā namā irādītas

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 20.02.2007 08:02

Persefone pasmīnēja velnišķīgu smīnu.
Pusmiljons nav daudz. Tomēr Skotija! Dzimtene. šīs darījums Persefoni ieinteresēja.
Ziniet, es apbrīnoju jūsu attapību. Nudien, nav man nācies sastapt jums līdzīgu vampīru. Viņa apdomāja ko teikt un ko ne. Superbruņas, jā, tā varētu teikt. Neapšaubu, ka arī jūsu tērps ir drošs, Persefones skatiens aizkavējās pie spožajām mežģīnēm ap kaklu, Bet ugunsdrošs tas noteikti nav. tomēr nenoliedzat, ka tuvcīņā nederīgs. Bet protams par tādām lietām lēdijai nav jādomā, tas lai paliek mūsu, barbaru ziņā. viņa teica, bez īpaša sarkasma vai ironijas. Jo tā taču bija patiesība. Jau pāris simtus gadu Persefone nebija lēdija. Un tuvcīņā pašai bieži negadījās iesaistīties. Drošs paliek nedrošs, kā māte vienmēr teica.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.02.2007 09:36

Šis tērps? Jā, tuvcīņā dažas detaļas traucē, bet pirmo uzbrukumu atsit noteikti, un pēc tam viss ir atkarīgs no ātruma, Malī paskaidroja. Es parasti esmu pietiekami piesardzīga, lai tādas lietas ar mani negadītos bieži. Lai tas vienkārši nevienam nebūtu izdevīgi.
Un jūsējo tērpu, ticiet man! es spēju novērtēt. Tas ir labākais šāds izstrādājums, ko es pēdējā laikā esmu redzējusi.
Vēl būs nauda un ieroči, ko dos Kristī! velsiete atgādināja. Un viņam nav jāzin par to, ko vēl dodu es, viņa pasmīnēja.
Esam vienojušās? Malī piecēlās kājās. Ja jūs man iedotu savu konta numuru, avansam uzreiz tiktu pārskaitīta viena piektdaļa. Tā paliks jūsu rīcībā arī tad, ja darījums kaut kāda iemesla dēļ pajuks, teiksim, mēs uz Transilvāniju nemaz nedosimies.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 20.02.2007 09:50

Vinsents pirms gulētiešanas nolēma nedaudz patrenēties, viņš piegāja pie kāda sulaiņa
-Vai jūs man lūdzu varētu ierādīt kur atrodas šautuve, ja jau ir ieroču telpa tad vajadzētu būt arī šautuvei. Un es būtu ļoti priecīgs ja jums šeit būtu arī svaru zāle, daudzi vampīri domā ka tas nav nepieciešams, tapēc nekas arī ja jums tādas nav.


Iesūtīja: Burbulītis. ; laiks: 20.02.2007 15:03

Aurēlija saprata, ka drīz būtu jābūt rītausmai. Viņa visu laiku bija sēdējusi.
Aurēlija piegāja pie sulaiņa: -Varbūt jūs mums varētu ierādīk kādu zārku, vai ko tādu, kur varētu pārlaist dienu?- sieviete teica.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 20.02.2007 15:52

Antuana bija pieklājīgi klusējusi un visu liku tikai klausījusies. Nedrošiba lika turēties tuvāk pārējiem, kaut gan viņu attieksme bija nojaušama. Viņa bija jauniņā, nieka skuķis slīdzinājumā ar viņiem, vismaz pārsimts gadus veciem. Tomēr viņi bija savas zināšanas. Par modernajiem civlēkiem, to vērtībām. Tās gan nebija diezko augstā vērtē.
Malī dodoties vakriņās, viņa bija pievienojusies, viegli koķeti zusmaidot Rafaēlam. Tomēr no paša mielasta viņa nolēma atteikties. Pēc svaigām asinīm vēl neprasījās. un, kad būs nepieciešams, šī nama saimnieks bū tik laipns un par to parūpēsies.
Pieklājīgi atk'pusies, Antuana brīdi domāja ko iesākt tālāk. Roka nevilšūs pacēlās, lai sakārtotu nedaudz mitros matus. Skaitens klejoja pa muižas giteni. Vjadzēja sameklēt kādu izklaidi, jo ātrāk, jo labāk.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 20.02.2007 17:25

Sulianis pagriezās pret Vincentu un teica -Šķiet ,ka jums nav palicis pārāk daudz laika līdz saulēktam, taču ja vēlaties jums var tikt ierādīta istaba blakus šautuvei!- sulainis to pateicis aizveda Vincentu uz otru muižas pusi un norādija uz divām durvīm. Viņš atvēra durvis tur bija tumša istaba kurā dega viena no sienas spūldzītem istabas vidū atradās zārks, pati istaba bija diezgan maza pie sienas bija telefons,bet istabas stūrī mazs skaļrunis. Sulainis parādija uz istabu -Jūs vēlēsieties gulēt šeit vai arī istabā ar gūltu zārka vietā?-
Tad sulainis parādija ,kas atrodas aizblaukus durvīm tur atradās šautuvem, tā nebija pārāk plata ,bet diezgan gara, istabas labājā pusē atradās nelielas durvis sulainis norādija uz šim durvīm -Ja jūs vēlēsieties izmeiģināt kādu no sera Le Stata ieročiem ,tad dodaties uz šo telpu tur ļoti liela ieroču daudzveidība!- viņš noteica un palika stāvot aiz šautuves durvīm.....

Sulainis aizveda Aurēliju uz muižas vietu ,kur netālu tika ierādīta istaba Vinsentam. Sulainis pavēra durvis un istaba izskatījās uz mata tādi pati kā Vinsentam tikai atšķīrās gleznas ,kas atradās pie sienām! -Lūk jūs istaba kundze- viņš mierīgā balsī noteica.

Pēc dažām minūtēm pa visas mājas skaļruņiem atskanēja balss -Dāmas un kungi! Līdz saulēktam atlikušas piecdesmit minūtes!-

Iesūtīja: Burbulītis. ; laiks: 20.02.2007 17:47

-Paldies..-Aurēlija atteica sulainim un aizcirta iztabas durvis.

-Piecdesmit minūtes! Sh!t.-
Sieviete cēli pieliecās, jo viņai no matiem izspruka matu adata. Viņa lēnām noģērbās un apsēdās uz zārka malas..

-Šonakt gulēšu kaila...-

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 20.02.2007 17:56

paldies tas laikam būs viss ,kur es varu atrast kādu sulaini kas man ierādīs apartamentus? viņa pieklājīgi jautāja un piegāja pie durvīm,gaidīdama atbildi domāju ka jums ir biezi aizskarui tā kā par saulivar neuztraukties! viņa nosmēja

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 20.02.2007 20:31

-Paldies, šis mani pilnībā apmierina. šķiet ka šautuve ir pasargāta no saulesgaismas. Tad nu es nedaudz pašaudīšos. Vinsents iegāja ieroču noliktavā un paņēma pāris lielkalibra revolveru un pusautomātisko pistoļu un nedaudz munīcijas. Pēc mīnūtes viņš sāka šķaidīt mērķus.

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 20.02.2007 20:40

Vai arī kāda no mums ies bojā. Šajā brīdī Persefone attapās. Viņa ir varen asprātīga. Šī Malī ir ieguvusi ne vien sabiedroto, bet bez maz vai miesassargu. Šai atklāsmei viņa ļāva arī atspoguļoties sejā, lai ļautu sarunu biedrenei noliegt vai apstiprināt to. Paziņojumu par piecdesmit minūtēm Persefone noignorēja. Laika vēl bija gana, lai šo sarunu pabeigtu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.02.2007 21:24

Malī piešķieba galvu un pasmaidīja. Viņai šķita, ka ir saprasta pareizi, un, visādā ziņā, tā bija nauda, par kuras zudumu viņa gan asaras nelietu, toties jebkurās biznesa aprindās šādi avansi viņai vienmēr bija nodrošinājuši plašu klientūru. Kas gala rezultātā vienmēr atmaksājās ar uzviju.
Visādā ziņā viņa nepirka Persefoni. Viņa Persefonei piedāvājā darījumu, kas beigu beigās var nest peļņu viņām abām. Ja viņas darbosies kopā.
Tad kā būtu ar jūsu konta numuru? Es gribētu to nokārtot vēl šovakar.

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 21.02.2007 07:52

Jā protams, Persefone atbildēja un nosauca savu Šveices konta numuru. Nolēmusi, ka sauna beigusies, viņa atvadījās un devās uzmeklēt kādu sulaini. Piekaut kādām kāpnēm Persefone vienu arī atrada. Es atvainojos, vai jūs man neierādītu istabu? Un karafi ūdens, ja drīkst lūgt.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.02.2007 09:00

Atvadījusies no Persefones, Malī priecīgu prātu devās uz savām istabām, kuras viņai norādīja pirmais pa ceļam sastaptais sulainis.
Jau verot vaļā durvis, viņa zināja, ka istabā kāds ir. Tikai - kurš? (OOC - pieņemu, ka Afraelam parādīja, kuras ir Malī telpas)
O! Afraēl! Es gan neizlikšos, ka negaidīju.
Viņa uzsmaidīja norvēģim, piegāja pie mazā galdiņa pie spoguļa, uz kura stāvēja telefona aparāts, un apsēdās uz pufīgā soliņa.
Vai Tu mani atvainosi, ja es vispirms nokārtošu dažas lietas? Kamēr neesmu piemirsusi.
Nemaz neslēpjoties, viņa pacēla klausuli, uzgrieza vajadzīgos numurus un īsi, bet, iespējams, citiem ne pārāk saprotami, deva dažus rīkojumus.
Viss! viņa nolika klausuli uz aparāta, un piecēlās.
Apsēdusies uz gultas malas viņa paaicināja:
Vai tu, lūdzu, nebūtu tik laipns un neapsēstos man blakus?

Iesūtīja: Elven ; laiks: 21.02.2007 19:53

Neilgi pirms saules uzlekšanas Kristofers nospieda pogu ,kas atradās zem viņa galda un visas istabas un gaiteņi, logi tika noslēgti. Pēc dažām minūtēm uzlēca saule, un Kristofers bija devies lejā pa kāpnēm uz kādu istabu....

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 21.02.2007 20:01

Džulija atvadi`jas no nama saimnieka un devās ārā gaitenī,viņa bezmērķīgi klejoja pa telpām,kad pēkšņi aizvērās visi logi labi aprīkota māja,bet mazliet par uzkrītošu! viņa pie sevis nodomāja,pēc mirkļa viņa ierraudzija kādu sulaini būtu tā kā laiks atpūsties viņa lēni piegāja klāt tam ierādiet man lūdzu manus apartamentus viņa asi un augstprātīgi jautāja

Iesūtīja: Elven ; laiks: 21.02.2007 20:11

Sulainis paskatījās uz Džūliju un aizveda viņu uz kādu istabu ,tāču tās durvīm preikšā bija dērauda aizargdurvis... viņš pa rāciju klusā balsī pateica dažus vārdus un siena pabīdījās un durvis atvērās viņš norādija uz istabu. Tās vidū atradās liela gūlta, bet pie sienām karājās dažādas gleznas, uz grīdas bija lāčādas paklājs, pati istaba bija nokrāsota tumši sarkanbrūnā krāsā. Pēc tam kad Džūlija iegāja istabā durvis aizcirtās un aizarg durvis atkal aiztaisījās....

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 21.02.2007 20:17

Jau pirms saullēkta Karnakietis bija atradis savu istabu un sācis iekārtoties tajā. Neskatoties uz to, ka pirms saullēkta logi tika aizvērti ar slēģiem, šeit bija lieli un biezi aizskari, kurus Nestors aizvilka ciet, kad iegāja telpā. Drošības sajūta nekad nenāca par sliktu. Katram gadījumam viņš arī aizslēdza no iekšpuses durvis, ja nu kādam kādi joki prātā ienāk. Pēc tam Karnakietis atlaidās gultā un ķērās pie mierīgas pārdomāšanas.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 21.02.2007 20:58

eu viņa spalgi iekliedzās un iespēra ar kāju pret durvīm, kā jūs uzdrīkstaties mani ieslēgt,un`vēl uzskatīt ka es jums palīdzēsū! viņa nikni nokliedza ,un devās tālāk,tepa bija labi iekārtota un patīkama interesanti kur ir telefons viņa nodomāja sākdama pētīt apkārtni,pēc mirkļa viņa pārdomājusi sāka pārģerbties,viņa soma no mašīnas bija uzradusies istabā,viņa uzvilka vieglu zīda sarkanu kleitu ar lielu dekoltē,un atlaida matu ļaudama rudajām cirtām krist pār pleciem,viņa lēni pārvietojās pa istabu atkal sākdama melēt telefonu un ko dzeramu

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 22.02.2007 20:38

Vinsents beidza šaudīties un izgāja caur durvīm kas nodalīja viņa istabu no šautuves, Viņš atvēra zārku un iegūlās tajā, taču pirms to aizvērt viņš iedomājās ka derētu ko apēst. Vinsents piegāja pie durvīm uz gaiteni un atvēra tās, par pārsteigumu otrā pusē bija metāla durvis.
-šķiet lai pasargātu no saules gaismas vai kautko noslēptu. Vinsents savilka dūri un nepārāk stipri trieca to pret metālu, tas viegli ielocījās,šķiet ka lai šādi izkļūtu vajadzēs laiku Vinsents piegāja pie tālruņa un nospieda iekšējo sakaru pogu, Ja man atnestu ko ēdamu es labprāt dotos gulēt, ja man neatgādās ko dzīvu un sulīgu, tad varat atvadīties no savām tērauda durvīm, vai sliktākajā gadījumā es izgāzīšu visu sienu, es pagaidīšu piecas minūtes. Ceru ka sulaiņi to dzirdēja jo ja nē tad es apgriezīšu tiem visiem sprandu, kad tikšu laukā.
Vinsents zināja ka tas neapmierinātu saimnieku, taču tā nebija problēma, viņā džips bija aprīkots tā lai varētu tur ne vien patverties no saules, bet arī braukt ar to dienas laikā!!!

Iesūtīja: Elven ; laiks: 22.02.2007 21:06

Pēc dažām minūtēm metāla durvis uz Vinsentu atvērās un sulainis ienesa iekšā paplāti ar asiņainu steiku, cūkgaļas ribiņam, pudeli vīna, šampānieša un asiņu.. -Ja vēlaties vēl ko ser, pasakat pa telefonu!- viņš ejot ārā pagriezās pret Vinsentu un pateica -Neietiektu izsist durivs ,ja nevēlaties sadegt saule!-. Izgājis ārā viņš pa rāciju patieca ,lai atver logu pretīm Vinsenta istabai....

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 22.02.2007 22:11

bedzot atradusi telefonu,aiz lampas uz viņas nakts galdiņa,viņa nospieda apakšējo taustiņu,kuram vajadzētu savienot viņu ar sulaiņiemJa var s vēlētos vīrieti,svaigu,un neīpaši pārbiedēt,un vēl es vēlētos tik savienota ar šī nama saimnieku! viņa pieklājīgi teica,pabeigusi sarunu viņa apsēdās uz kažok ādas iepretīm kamīnam un gaidija

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 22.02.2007 22:51

Lai cik tas smieklīgi neliktos tie izklausījās pēc draudiem!! Vinsents viegli paņirdza pie sevis, pāris sekundes saulē nebūtu nāvējošas vienīgi nepatīkamas, turklāt sienas arī nebija nekādas neizgāžamās, taču kautkur doties nebija nepieciešamības.
Vinsents nopētīja paplāti, un atkal ierunājās pa iekšējo līniju tikai nolēmu jums darīt zināmu jūsu nekompetenci, es teicu kautko dzīvu!! Steiku par dzīvu nenosauksi, lai gan tas izskatās diezgan apetītlīgs!! Lai nu kā šis derēs. Vinsents izbēra miskastē cūkas ribiņas, viņš ciest nevarēja skribināties ap kauliņiem, fileja bija daudz gardāka. Tad viņš sajauca šampānieti ar asinīm, un sāka lēnām ēst steiku piedzerot paša sajaukto koteili.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 23.02.2007 12:16

Sulainis lūdz Persefonei sev sekot. Viņš izveda viņu cauri garam gaitenim un atvēra kādas durvis -Šķiet ,ka šaj. Istabai jābūt piemērotai!- viņš norādija uz mazu skapīti pie sienas -Ja jūs vēlaties dzert tur ir mini bars! Bet ja ko citu pasakiet to pa telefonu!- viņš izgāja arā no istabas un pēc dažām minūtēm istabas logi un durvis pilnībā noslēdzās ar tērauda slēģiem un aizargdurvīm!

Pēc desmit minūtēm Džuljetas istabā ieveda kādu vīrieti ādas jakā apmēram 25gadus vecu ,kas uzvedās atbrīvoti. Viņš piegāja klāt pie Džuljetas un to uzrunāja -Sveika!-. Sulainis pēc tam mierīgā balsī noteica -Šķiet ,ka tas ir tas ko jūs vēlējāties!? Kad būsiet beigusi jūs varēsiet tik savienota ar seru Le Statu!- viņš mierīgā balsī noteica un izgāja no istabas...

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 23.02.2007 15:12

Pagaidīdama kamēr sulainis iziet,viņa vienkārši sabruka un nolaida galvu, dabūn mani laukā no šejienes,viņi mani tur ieslēgtu jau gadu,es gribu redzēt sauli,es tev lūdzos tevi iņi klausīs,es darīšu visu tiaki dabūn mani laukā no šejienes! viņa paniski kliedza ,šuņukstot un raudot es tev maksāšu! viņa paniski iesaucās, rudāas cirtas krita pāri sejai,ļaujot ik pa brīdi novērtēt izteiksim vīrieša sejā,sagumstot kleita bija saburzijusies,un neizskatijās jauna,viņa izsatiojās pēc nevainīga enģeļa

Iesūtīja: Elven ; laiks: 23.02.2007 15:16

Vīrietis ar pārsteigtām acīm skatījās uz viņu. Viņš piegāja Džuljetai klāt un apskāva un čukstēja ausī -Viss būs kārtībā es tevi dabūšu arā!- viņš ieskatījās viņas acīs un pasmaidīja -Nāc mēs tiksim arā!-

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 23.02.2007 15:53

netiksim aiz durvīmir metāls un aiz loga arī,viņi mani nogalnāja,bet es izdzīvoju,mani ir jānogalna es negribu slepkavot citus,tev man jātic es varu izturēt,es varu dzert tikai dzivnieku asinis,es neesmu spējīga nodarīt kādam pāri,es to nevaru[/b] viņa čukstēja pieglauzdamās viņam ,un vairs neraudādama,viņa palūkojās viņa ačis ,vīrieša acis sastapās ar spilgti zilām,asaraināma acīm, tu spētu mani novaldīt,tu spētu,tu esi tik spēcīgs, viņa teica nobraucot ar roku pāri viņa muskuļiem, es gadu neesmu redzējusi citus cilvēkus izņemot sulaiņus,apsoli ka neatstāsi mani,apsoli to!viņa izmisīgi kliedza es nesmu briesmoni,pasaki ka es neesmu briesmonis,pasaki man! viņa kliedza meiģinādama izrauties no tvērien

Iesūtīja: Elven ; laiks: 23.02.2007 16:00

Vīrietis paskatījās uz viņu -Tu nēsi briesmonis, tu esi pārāk skaista ,lai būtu kaut kas tamlīdzīgs!- viņš to pateicis noglāstijas viņas vaigu. -Neuztraucies es izdomāšu kā un mēs tiksim ārā!- viņš pārliecināts saktījās viņas acīs..

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 23.02.2007 16:38

tu esi tik perfekts! viņa iesaucās un kaislīgi noskūpstija puisi,un apskavdama viņu tu esi perefekts,stiprs,gudrs,tu mani izglābsi,! un vēlreiz noskūlpstija vīrieti

Iesūtīja: Elven ; laiks: 23.02.2007 16:58

Vīrietis pēc skūpstiem nostājās blakus Džujletai un aizgāja pie viena no logiem, tā slēģis bija vaļīgs vienā no stūriem viņš pacēla nelielu metāla statuju ,kas atrādās uz galdiņa blakus telefonam. Un sita pa vaļīgo vietu kamēr tā bija atlausta. Viņa rokas sāka sāpēt bet viņš neapstājās uz sita pa slēģa otru stūri, statuja jau bija deformējusies ,kad slēģa apakšējais stūrīs arī bija izsists viņš izcēla viena slēģa pusi un ataisīja to pašu loga pusi! Viņi atradās pirmajā stāvā un pa atvērto logu bija iespējams izlīst ārā viņš noskūpstīja Džujletu un to uzrunāja -Nāc mēs tiksim ārā!-

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 23.02.2007 17:38

Persefone sarauca degunu, kad istaba bija noslēgusies. Ģeniāli. Vienkārši ģeniāli. Tas saimnieks ir mazliet idiots. Viņa nikni domāja. Par laimi istabā bija arī ērta gulta, ne tikai zārks. Lai viņa ietu un gulētu zārkā? Paldies, nē.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 23.02.2007 18:27

maitas gabals cik uzcītīgs Dzūlija nioteica palīsdama tālāk no saules strēmeles,kas ielija ap atlauzto loga pusi es esmu briesmonis saule mani nogalnās,es mīlu un reizē nīstu sevi,es esmu briesmonis! viņa paniski sāka raudāt ar dusmu pilnām acīm,dusmas tajās bija grūti saskatīt,viņa tās labi slēpa,izsalkums pieņēmās spēkā,viņa lēni aizrāpoja līdz gultai un pieslējāas kājās,viņa bija mazliet īsāka par vīrieti ,aks gaidija pie loga man tev kas jāizstāsta! viņa pēkšņi iesaucās apsēsdamās uz gultas nāc man blakus! viņa mierīgi noteica

Iesūtīja: Elven ; laiks: 23.02.2007 18:59

-Es tevi pasargāšu- vīrietis pārliecinošā balsī viņai teica. Viņš apsēdās viņai blakus gūltā un sāka viņu skūpstīt pēc viņš meiģināja viņu nogūldīt gūlta...

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 23.02.2007 19:58

nu tad beidzot ,es esmu tāq izsalusi,žēl ka man viņš patīk,varbūt tur būs pietiekami arī brokastīm? viņa smaidot nodmāja un un astbildēja vīrieša skūpsitiem un glāstiem ,viņa veiksmīgi apgūlās tam blakus un tad pēkšņmi,atradās tieši uz viņa,skatoties viņam acīs ar ļaunu smīnu tu zini,es neklausu pavēlēm es pavēlu,un ja es saku ka esmu briesmonis tad es tāds esmu,nebiedē sevi,viņa teice un vēlreiz noskulpstija vīrieti ar asajiem nagiem sagriežot viņa ādu uz muguras un vēdera,vēlprojām skūpstīdama vīrieti un neļaudama viņam oprotestēt viņa pārvērtās un sāka dzert asinis ,emdējusi izsakumu,viņa piecēlās un sakārtoja kleitu, atžirksti un tikai tad celies,savādāk tu vēl sabojāsies! viņa klusi noteica dodoties pie spoguļa ,un sakārtojot matus,augstā firzūrā kas sen jau nebija modē,bet viņai lieliski pietāvēja

Iesūtīja: Elven ; laiks: 25.02.2007 16:27

Diena pagāja mierīgi. Muižā valdījā pilnīgs klusums ,tikai dažās vietās bija dzirdmas balsis vai trokšņi.

Apmērām četras minūtes pēc saulrieta visā muižā atskanēja kaitinoša sīrēna pēc kuras pa visiem mikrafoniem skanēja vārdi Jums ir četrdesmit piecas minūtes laika, pēc tam mēs dodamies uz lidostu, bet pēc tam uz transilvāniju! Jūs līdzi varat ņemt jebkuru ieroci ,kas atrodas šajā mājā! šis paziņojums atkārotjās ik pēc 3 minūtēm...

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 25.02.2007 18:31

Vinsents pamodās līdz ar saulrietu, kad izskanēja paziņojums viņš izgāja ārā un uzmeklēja kādu no sulaiņiem
Man vajadzētu zināt uz kuru lidostu tieši mēs lidosim lai uz turienēm varētu nogādāt manu džipu, kravas lidmašīna to jau gaida bet ceļamērķi vel nezinu.

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 25.02.2007 19:46

Persefone grieza zobus. Nolādētais ````is! Kur tam idiotam prāts sacelt šitādu troksni! Viņa veiklā solī devās uzmeklēt namatēvu. Rupji pieklauvējusi pie viņa kabineta durvīm, Persefone iemetās iekšā, cerot tur sastapt Le Statu. Persefone ienīda šādu nejēdzīgu trobeli.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 25.02.2007 19:57

(OOC - abi kungi pazuduši ar galiem... sad.gif Tad es pieņemu, ka mēs pa dienu krietni izklaidējāmies, iespējams, trijatā, tad Malī šos izlika aiz durvīm, un rakstu tālāk.)

Šausmas! Malī vai visas spalviņas uz ķermeņa sacēlās stāvus no tāda trokšņa. Kas te ir - kazarmas kādas? Jeb steidzama evakuācija? Ugunsgrēks vai kā?
Visādā ziņā viņa taisījās lidot ar savu lidmašīnu, nevis izmantot Le Stata lidaparātu. Tas taču nav gudri - visus sabāzt vienā lidmašīnā, un pietiek tikai kādam no lordiem uzzināt, kas, kad, uz kurieni un tieši kurā lidmašīnā, lai - viena sīka raķetīte! un cienījamo lordu kādu laiciņu neviens netraucēs.
Viņa izkāpa no gultas un sāka nesteidzīgi ģērbties. Pavadītā nakts, pareizāk, diena, bija bijusi tā vērta, lai vilktos uz šejieni, un to līdz galam nespēja sabojāt arī tagadējā trobele.
Ei! viņa pusģērbusies pabāza galvu pa durvīm un uzsauca sulainim, man brokastis, lūdzu! Asinspudiņu un glāzi piena!

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 25.02.2007 20:45

Karnakietis nevarēja ciest tāda veida rīcību, vai tiešām viņam bija aptrūkušies sulaiņi, kas paziņotu, ka laiks posties ceļam? Laikam, gan. Vecais vampīrs pie sevis pasmīnēja par Kristoferu. Ai, ai, puis, gribi sākt justies varens?

Nestors bija iemidzis tikai ap pusdienas laiku, kad viņš bija beidzis prātā pārlikt visus savus plānus un domas. Tomēr, neskatoties uz īso gulēšanas laiku un rupjo pamodināšanu, par ko Kristofers vēl kādreiz saņems atmaksu, Karnakietis jutās labi.
Viņš izgāja no savas istabas un lēnā gaitā, it kā devies "rīta" pastaigā, gāja uz pirmo stāvu.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 26.02.2007 07:27

Afraēls sagrozījās uz mīkstās virsmas un atvēra acis. Viņam kaut kā nebija skaidrs kā gadījies šeit nokļūt. Piecēlies sēdus viņš palūkojās apkārt un atmiņas pamazām sāka atgriezties. Pametis Mājas īpašnieka kabinetu viņš bija neviss devies gulēt, bet nokāpis lejā izdzert pāris glāzes jaunavas asiņu, kuras ar vien lielākos daudzumos bija sācis šķaidīt ar Skotu viskiju. Viņš gan neatcerējās vairs kā bija nolikts gulēt. Viss drīzāk to bija izdarījis kāds no kalpotājiem.
Afraēls juta kā nolādēti griežas galva un piegāja pie loga aiz kura jau sāka izplesties mijkrēslis. Atvēris logu vaļā viņš labsajūtā ieelpoja vēso un patīkamo gaisu.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 26.02.2007 14:52

Džulija bija labi izgulējusies,viņa bija no agrajiem cilvēkiem,un pamodās stundu pirms sirēnas,viņa mierīgi pabrokastoja,un tad nogalināja vakardienas un šī rīta maltīti.viņa lēni saģērbās,salika mantas,kad atskanēja sirēna,viņa lēni devās caur gaiteņiem,savāca papildus patronas,ielika rokassomiņā apses mietu,un devās gaidīt pārējos pie durvīm,palūgusi sulainim lai tas atnes viņas mēteli,viņa apsēdās uz sava čēmodāna,viņa domīgi kārtoja savu sarkano zīda kleitiņu,kas stiepās līdz ceļiem,un varēja pie katra vēja plūsmas tikt aizpūsta,jkjau pēc mirkļa viņa nepacietīgi sāka dauzīt ar papēžiem pa grīdu,

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 26.02.2007 19:53

Aizvēris logu Afraēls smagi nopūtās un pacentās atcerēties, kas notika iepriekšējā vakarā pēc tam, kad vampīrs bija pametis kabinetu. Sākumā viņš palūdza aizvest viņu līdz Malī istabām, bet tad, kad jau bija aizvest līdz savam galamērķim izlēma, ka pirms došanās pie savas senās paziņas, viņš varētu vispirms iedzert kādu malciņu un padomāt par apkārt notiekošo. Pirmo ideju viņš bija izpildījis ar uzviju, tomēr otro tagad nācās pamatīgi apsvērt, jo neviena no nakts domām viņam nenāca prātā. ja Gabriēls mani tagad redzētu viņš būtu ļoti dusmīgs Afraēls skumji nodomāja.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 26.02.2007 19:54

Vinsents
Sulainis pievērsās Vinsentam -Mēs izlidosim no Orly lidostas ,kas atrdoas 14 kilometrus uz dienvidiem no Parīzes! Vai jūs vēlaties zināt vēl ,ko? Es jums ieteiktu sagatavoties ,jo drīz jūs dosieties prom!- sulainis palika stāvot un skatoties uz Vinsentu...

Persefone
Gan Le Stata kabinets ,gan guļam istaba bija tukša uz viņa galda stāvēja zīmīte uz kuras bija rakstīts ::Ļoti atvainojiet dārgie viesi ,bet man jūs būs japamet taču mēs tiksimies Transilvānija! Cerams ,ka neturēsiet ļaunu prātu par šādu rīcību taču mums nav laika un tā ir patiešām nepieciešama!::

Malī
Sulainis pusbalsī atbildēja -Tulīt kundze!- pēc kādām piecām minūtēm viņš bija atpakaļ ar prasīto viņš to ienesa Malī istabā un atstāja uz galda -Kundze es jums ieteiktu pasteigties jums vairs nav palicis pārāk daudz laiks!-


Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.02.2007 21:24

Tad šī māja patiešām uzsprāgs? Malī ieinteresēti pavaicāja. Nu, nē, to es negribu piedzīvot, tāpēc, paldies, pasteigšos.

Viņa ātri apēda atnesto, un pēc tam pabeidza ģērbties. Laika nav... kā nav laika, ja vēl ir vismaz 15 minūtes?
Savākusi savas mantas, viņa devās lejā, uz vestibilu, vienaldzīgi noskatoties uz Le Stata ieroču krājumiem. Pie viena no logiem stāvēja Afraēls un raudzījās ārā. Vampīriene garāmejot aši uzspieda viņam uz auss buču, tad pasteidzās vēl pāris soļus un, atpakaļ pagriezusies, nosūtīja vēl vienu gaisa skūpstu.
Tu ceļosi ar Kristī lidmašīnu? Es dodos uz savu, nevēlies pievienoties?

Sadabūjusi virsdrēbes, apģērbās un izgāja laukā. Nakts, bet vismaz nelīst.
Malī izvilka savu mobilo telefonu un izsauca šoferi. Pēc piecām minūtēm tas bija klāt. Viņa iekāpa.
Uz lidostu!

(OOC - ja Persefone vēlas būt sastapta pa ceļam, viņu arī aicina piebiedroties. Gan Afraēls, gan Persefone vat uzskatīt, ka viņus aicina iesēsties tai pašā mašīnā, ar kuru brauc Malī. Jūsu brīva izvēle, ko jūs darāt, bet Malī šos divus uzaicina lidot ar savu lidmašīnu, ja sastop)

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 26.02.2007 21:38

Afraēls pameta māju pāris minūtes pēc Malī. Pārliecinājies par to, ka viņa mašīna atrodas tajā pašā vietā, kurā iepriekšējā vakarā bija atstāta- viņš iesēdās mašīnā un kā vienmēr vieglprātīgi aizmirsdams piesprādzēties iespieda gāzes pedāli zemē sekodams vampīrenei.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 27.02.2007 12:02

Neatradusi neko tādu ar ko varētu "atslēgties", Antuana bija sekojusi sulainim uz viņai ierādīto istabu. Zārkā gulēt viņa nevēlējās. Nekad to nebija darījusi un tagad arī to negrasījās darīt. Tirpas nelāgi pārskrēja pāri kauliem, noskatoties vien uz tukšo koka kasti.
Aizgājusi līdz vienam telpas stūrim, meitene atspieda muguru pret sienu un apsēdās. Tukšums un klusums ļāva domām brīvi plūst savu ceļu, liekot jaunajai vampīrei ieslīgt savdabīgā transā.

Asās sirēnas skaņas viņu izrāva no domu ceļiem. Diena bija bijusi gana gara, ļaujot Antuanai apdomāt visu. Tagad viņa bija izlēmusi. tika aicinātie tie, kas vēlējās. Viņai šadas vēlmes nebija.
Izgājusi laukā no, viņasprāt, drūmās istbas. Meitene devās uz izeju. Ārā nesen kā bija satumsusi nakts un varēja veikt gana garu ceļu.
Daudz uzmanības viars nepievērsdama pārējiem un apkārtnei, Antuana devās uz Parīzes pusi p saviem ceļiem. Francijas lielpilsētā sen nebija būts. Atmiņaaaas tā kā aicināja tur atgriezties. Vajadzēja izbaudīt savu nemirušā dzīvi, jo pastāvēja iespēja, ka, pateicoties lordiem, tā vairs nebūs tik gara.

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 27.02.2007 17:33

Līdz Karnakieša ausīm nonāca ziņa, ka Kristofers esot jau devies ceļā. Tad laikam tādēļ bija vajadzīgas metāla durvis, gribi mums augsni sagatavot, Bet nevēlies lai mēs tev uzreiz dotos līdzi, nu labi! Cerams, ka tev nav nekas pretī, ja turēšu tevi aizdomās par negodīgumu?
tādas domas rosījās vecā vampīra galvā. Viņš saprata, ka ir jāmeklē ātrs un drošs transports, ja jau nama saimnieks ir prom. Karnakietis pie muižas izejas durvīmpanāca Malī - Labs vakars, Malī, sakiet vai jūs vecam kungam atvēlēsiet vietiņu savā lidaparātā? Redziet, mani ceļi ir ilgāki, kas neder šai situācijai. - vampīra seja joprojām palika bezkaislīga, kā lielāko tiesu laika.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 27.02.2007 18:31

Vinsents viegli pielieca galvu Pateicos nekas vairāk pagaidām nav nepieciešams viņš devās ārā, pa ceļam izvelkot plaukstas datoru kas bija arī telefons, viņš piezvanīja pilotam lai tas pārlido uz attiecīgo lidostu. Izgājis ārā Vinsents kā ierasts apskatīja mašīnu lai pārliecinātos par to ka tai nav pievienotas izsekošanas ierīces vai sprāgstvielas. Neliela paranoja nekad nenāk par ļaunu. Vinsents pie sevis nodomāja noliekot atpakaļ skenēšanas iekāru.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 27.02.2007 18:42

sagaidijusi mēteli bviņa to uzmeta plecos un izgāja ar čemodānu uz ceļa,mašinas pameta ēku izskatās ,jka beigu beigās jākratās uz turieni pašu spēkiem! viņa dumīgi ndomāja un izvilka mobīlo no kofera,un tikai tad atapās ka nav uzprasijusi uz kuru l9dostu jādodas, kā ienmēr līdz galam neizdomā! viņa sevi strostēja un palika gaidot kādu pie izejas

Iesūtīja: Elven ; laiks: 27.02.2007 19:37

Drevens izgāja arā no muižais ,viņš vairs nebija tērpies uzvalkā, bet viņam kājās bija melnas bikses, mugurā tumši sarkans krekls ,kam pa virsu bija uzvilkta jaka... viņš piegāja klāt pie Džulijas viņš to uzrunāja -Atvainojiet jūs dosieties uz lidostu viena vai kopā ar mani?- viņš nedaudz uzsmaidīdams teica...

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 27.02.2007 19:57

Persefone, griezdama zobus, bija atstājusi kabinetu un, pa ceļam uzskrējusi virsū Malī, neatteica viņas piedāvājumam. Viņa paņēma savu mēteli un dažas citas lietas, ko bija atstājusi pie sulaiņiem. Persefone iekāpa Malī greznajā automobilī aiz saimnieces pašas.

OOC: Es pieņemu, ka Malī Persefoni uzaicināja pievienoties arī braucienā uz lidostu. Ceru, ka Tev nekas nav iebilstams, Roviel.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.02.2007 21:10

(OOC - nē, Silhouette, viss kārtībā. Tā es arī domāju - Malī piedāvā lidot ar savu lidmašīnu, un tiem, kam nav sava auto, braukt ar viņējo. Droši vien mums pievienosies arī Karnakietis. Afraēls jau seko savā mašīnā aiz Malī mašīnas.)

(Laika cilpa. Malī ir uz sliekšņa un tikko nolikusi mobilo, pa kuru izsauca mašīnu)
Labs vakars, Karnakieti! Malī atņēma. Viņa kaut kā nevarēja pierast šo pavecāko vampīru uzrunāt tik ļoti, tik ļoti... necienīgi? vai apmēram tā, bet viņš pats bija teicis viņu tā uzrunāt.
Jā, protams, vieta atradīsies, ja nesmādējat mūsu sabiedrību. Jūs ar savu mašīnu vai savējo?

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 28.02.2007 18:22

Atslēdzies no apkārtējās sabiedrības? Nē, Eliass bija piecēlies un aizgājis, viņš izgāja laukā no muižas un lēnā garā tuvojās piebraucamajam ceļam. Mobilais telefons tika uzgriezts uz šofera numuru. Par Grimmdžovu vampīrs bija aizmirsis.. Jaunais puisis pacēla klausuli. Eliass norādīja viņam uz vietu kur jāatbrauc gadījumā ja Grimam vajag mašīnu, bet pats palūdza lai otrs šoferis brauc līdzi un atved melno hammeru. Nepagāja ne ilgs laiciņš vēsajā naktī, kad vampīra gaitas apslāpēja divu mašīnu klusā piebraukšana. Pēc skata apmēram 16 gadus jauns zēns izkāpa no smagnējā Hammera un pamājis ar galvu Eliassam iekāpa otrā mašīnā, abi divi jaunus norādījumus nesaņēmuši piebrauca pie ēkas durvīm un tur arī palika. Eliass iekāpa savā mašīnā un riepām drausmīgi iekaucoties aizbrauca pa ceļu uz priekšu. Viņš negribēja pievienoties pārejiem, tad jau labāk doties kaut kur savās darīšanās. Ak tad lordi taisījās iznīcināt vampīru sabiedrību? Lai viņi to mēģina, bet viņš tikamēr noskatīsies no malas uz veco vampīru lēto teātri.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 28.02.2007 19:39

neatteikšos piedāvājumasm,jūsu auto vai manējais?viņa pieklājīgi atteica pasmaidot, es dotos ar savu lidmašīnu,ja vien zinātu kur īsti mums jānonāk,un neesmu arī redzējusi šī nama saimnieku,tā kā nezinu ko iesākt,un izskatās ka vienīgais kas man atliek ir piekrist jūsu piedāvājumam! viņa piekl;ājīgi un ātri izskaidroja

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 28.02.2007 19:53

Ja smādētu tad neuzprasītos. Katrā gadījumā galvenais, lai namatēvam vai namamātei nebūtu iebildumu pret mani. - Karnakietis nedaudz palocījās par pateicības zīmi un uzlika savu katliņu galvā - Es labprāt pievienotos jums arī mašīnā, jo man savas nav.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 28.02.2007 19:54

Drevens pasmaidīja un izvilka no kabatas mazu rāciju pa kuru lika ,lai piebrauc mašīnu -Ja neiebilstat brauksim ar manu auto!- pēc pāris sekundēm kāds no sulaiņiem pieveda tumši sarkanu BMW Z8. Viņš atvēra durivs Džulijas pusē ļaujot viņai iekāpt pirmajai. Pēc tam viņš aizgāja un iekāpa pa savām durvīm un sāka braukt -Mēs nolaidīsiem Kosice-Barca lidostā, kas atrodas Transilvānijā tā ir netālu no Markusa atrašanās vietas. Seram Le Statam diemžēl bija jādodas prom taču viņš mums pievienosies Rumānija, cik man ir zinām!- viņš jau klusākā balsī noteica un izbrauca arā no muižas teritorijas nogriežoties uz kādu leilāku ceļu -Šķiet ,ka mēs nemaz nēsam iepazinušies mani sauc Nikolas Drevens varat mani saukt par Niku!-

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 28.02.2007 20:05

Ļoti priecājos,Džuljeta de Losāra,ja jums vieglāk tad Džulija, viņa noteica pasmaidot paldies ,par informāciju,no kurienes jūs nākat?viņa pieklāhjīgi jautāja vērojot ceļu,un ar acs kakriņu nopētot blakussēdētāju

Iesūtīja: Elven ; laiks: 28.02.2007 20:28

Drevens ieslīdēja kāda līkumā un viņam mazliet saslīdēja mašīnas preikšdaļa, bet viņš to nekavējoties iztaisnoja, tad viņš pasmaidīja un mierīgi turpināja braukt -Es kamēr biju cilvēks dzīvoju Londonā, pēc tam kad Kristofers bija padarījis mani par vampīru kopā ar viņu apceļoju visu pasauli, bet tagad daļu laiku pavadu šeit ,bet daļu laiku arī pavadu Miami un Londonā!- viņš pasmaidot teica -Jūs pati? Jā un ,lai nebūtu pārpratumu es īsti nēsmu Kristofera kalps ,bet viņš lūdzu jūs izpētī, jo pēc viņa domām kalpu klātbūtnē jūs uzvedaties brīvāk un atraisītāk!- viņš sāka braukt mazliet lēnāk ,jo bija sācies stiprs lietus...

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 28.02.2007 20:35

viņa viegli iesmējās, tātad jūs esat bijis Londonā es nāku tieši no turienes!viņa smaidot noteica un ,un kāda jūsuprāt es esmu vīņa pieklājīgi noteica,un pasmaidija sākdama rakāties pa rokas somiņu,meklējot lūpukrāsu

Iesūtīja: Elven ; laiks: 28.02.2007 20:55

-Nepārspējami skaista, brīnišķīga! Es tā varētu turpināt visu nakti!- to pateicis Drevens viņai uzmaidīja un nogriezās pa kādu ceļu un jau tālumā varēja saskatīt lidostas gaismas...

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 28.02.2007 21:04

cik pielaizīgs,interesanti vai viņam patīk vēsture? viņa pie sevis nodomāja apbroši uzsmaidot Nikam vai nav jauki mēs jau esam klāt,vai jums patīk lidot? viņa pieklājīgi jautāja

Iesūtīja: Elven ; laiks: 28.02.2007 21:12

-Iebildumi pret to nav! Kā tev pašai?-. Viņš peibrauca pie lidostas vārtiem ataisīja logu un uzrunāja apsargu, kas varēja atvērt vārdu -Laid mūs iekšā, šķiet ,ka šovakar mēs nebūsim veinīgie ,kas izlidos tāpēc citus ,kas piemin ,ka šeit ir ieradušies saistībā ar Le Statu arī laid iekšā!- pēc tam vārti atvērās un viņš iebrauca iekšā lidlaukā -Tad mēs dosimies ar jūsu man manu lidmašīnu? Vai varbūt tu nevēlies lidot kopā ar mani?-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.02.2007 21:15

Ak nē, ko jūs! Malī koķeti atbildēja Karnakietim. Lūdzu, kāpiet vien iekšā!

(Vēlāk)
Pa ceļam uz lidostu, un paskatoties ik pa brīdim, vai Afraēla mašīna seko, Malī savā mobilaja uzklabināja īsziņu. Tas bija rīkojums pilotiem - lai nonākot galā, vairs nebūtu jākavējas.
Tā arī bija. Mašīnas piebrauca pie apgaismotās ēkas. Malī pretī iznāca vidēja vecuma stjuarta formā tērpies cilvēks. Esiet sveicināta, kundze! Kā atbraucāt? Viss ir kārtībā, varam izlidot, līdzko būsiet lidmašīnā, viņš godbijīgi teica.

Sveicināts, Fernando! Viss kārtībā. Mums būs vēl pasažieri, parūpējaties, lai nekā netrūkst, ja?

Viņa pagriezās pret Persefoni, Karnakieti un (OOC - pieļauju patvaļību, Seila, piedod) no savas mašīnas izkāpušo Afraēlu.
Varam iet.
Par Fernando nosauktais pamāja ar roku, un gandrīz no nekurienes iznira vēl viens, šoreiz lidotāja apģērbā tērpies un jaunāks cilvēks. Sasveicinājies ar braucējiem, viņš visus aicināja uz lidmašīnu.

Lidaparāts bija vidēja izmēra, ne ļoti mazs, un ne liels. Tieši laikā, lai ar to ar visām ērtībām, kas pasažieru lidmašīnās ir neiespējamas, varētu lidot kādi 6 līdz 10 pasažieri.

Malī iekāpa pirmā. Salons itin nemaz neatgādināja parastos lidmašīnu salonus. Ļoti ērti krēsli, kas bija pārvēršami par gultām, īpaši dīvāni, galdiņi, spoguļi, un atsevišķas kabīnes tiem, kas nevēlējās sēdēt ar kādu kopā, tas bija tikai īss uzskaitījums visam, ko šī lidmašīna spēja piedāvāt.
Pavisam drīz viņi bija gaisā. Kurss - Transilvānija, Rumānija.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 01.03.2007 00:21

Vinsents izbrauca tūlīt pēc BMW, viņš turējās labu gabalu iepakaļ, lai nešķistu uzmācīgs. KAd viņš nonāca pie lidostas varēja redzēt ka kravaslidmašīna bija nolaidusies, tā izcēlās ar savu samērā lielo izmēru, tajā bez kravs nodalījuma bija ierīkotas arī ērtas telpas kur uzturēties pasažieriem.
Vinsents noskatījās ka BMW iebrauc lidostā veltot mirkli lai apspriestos ar apsargu
Laba mašīna, toties ne pārāk praktiska nedz arī derīga austrumeiropas ceļiem Vinsents nodomāja pie sevis, iebraucis lidostā viņš padeva zīmi pilotam, tas atvēra kravas tilpni un Vinsents iebrauca savu džipu iekša'.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 01.03.2007 17:27

atļuašos izmantot jūsu lidmašīnu viņa smaidot noteica un izkāpa no mašīnas,koferis ,kas tika ielikts bagāžnieka bija aizmirsts nē es esmu daudz lidojusi,man tas pat patīk! viņa aizrautīgi teica savikdama mēteli ciešāk ,jo nakts bija vēsa

Iesūtīja: Burbulītis. ; laiks: 01.03.2007 19:34

Aurēlija bija vienkārši lieliski izgulējusies. Viņa likās mundra.
-Beidzot atkal nekts...- viņa pie sevis pasmaidīja.

Aurēlija ātri saģērbās un sameklēja savu somiņu. No tās viņa izņēma baltu pūderi un nopūderēja visus veigus.
Viņa atdarīja durvis un izgāja gaitenī.

-Kur visi...?- viņa diezgan paskaļi iesaucās.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 01.03.2007 22:04

Sulaiņi pavadīja pārējos viesus ,kas bija palikuši mājās uz limuzīnu kurš devās uz lidostu. Kad viņi bija nonākuši lidostā ārā lija un viņus izlaida pie kādas diezgan lielas lidmašinas kur viņiem tika ierādītas vietas..

Drevena lidmašīna atrāvās no zemes un lidojums nebija pārāk ilgs ,kad viņi nolaidās Transilvānija Drevens izkāpa no lidmašīnas pasniegdams roku Džūlijai un devās pie kāda jauna puiša un lika pateikt visiem ,kas nolaidīsies ar nākošajām lidmašīnām ,ka viņiem jādodas uz kādu māju ,kas atrodas 30km no šejienes ,lai sagatavotos uzbrukumam pirmajam lordam nākošajā naktī! Drevens devās tālāk un iekāpa jaunājā mašīnā ,kas šeit bija nogādāta speciāli priekš viņa tā bija aston martin db9. Viņš tajā traucās uz šīs mājas pusi. Piebraucis pie kādas noplukušas mazas mājiņas viņš izskāpa no mašīnas un pasniedza roku Dženiferai -Mēs esam klāt!- pēc tam viņš iebrauca mašīnu dziļāk krūmos un apsedza to.
Atverdams mājas durvis iekšā valdīja pilnīgs klusums istabas vidū atradās trepes ,bet pie sienas viena glezna. viņš piegāja pie sienas un noņēma gleznu pēc tam viņš ielika drošības karti kādā mazā spraudziņā ,kas atradās zem vietas ,kur stāvēja glezna. Pēc īsa brīža sienas gabals pabīdījās un atklājās vieta ,kur atradas kontrolpanelis, kurā varēja ievadīt drošības kodu un maz aplītis sienā. Drevens pielika pirkstu pie aplīša un no tā iznāca sīka adata ,kura iedūrās viņa pirkstā un iesūca mazliet asinis. Pēc kāda brīža uz mazā ekrāna parādijās zaļa gaisama ,kam sekoja vārdi Vampīra DNS asptiprināts. Pēc tam Drevens ievadīja kodu un kāpnes pabīdījās atklājot durivs. Viņš kopā ar Džuljetu iegāja pa šajām durvīm, viņiem priekšā bija gaitenis katrā gaiteņa pusē atradās septiņas durivs un gaiteņa galā vienas. Viņš klusā balsī uzrunāja Dženiferu -Pirmās sešas durvis katrā gaiteņa pusē ir guļamistabas ,bet septītās durvis kreisajā pusē ir ieroču istaba tur jūs varēsiet atrast jeb ko jums sirds kāro! Sepītajās labājā glabājas asinis un ēdienu un dzērinu krājumi. Gala durvis ir kopistaba ,kurā arī atrodas monitori priekšs novērošanas kamerām!-

Tos viesus ,kas bija devušies ar Le Stata lielo lidmašīnu piebrauca pie mājas pēc neilga brīža...

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 02.03.2007 07:21

Varam
Afraēls mierīgi pamāja ar galvu izvilkdams otru kāju no mašīnas un sparīgi aizcirsdams durvis, kuras aizvēra ciet ar signalizāciju. Tad viņš sekoja pārējiem iekšā Helikopterā, kurš pēc izmēriem un izskata viņu pilnībā apmierināja.
Viņš izvilka no kabatas mobīlo telefonu un uzgriezis kādu nummuru ierunājās:
Džeison esi tik labs un savāc manu mašīnu un aizgādā viņu uz... Viņš palūkojās uz dāmām. Es atvainojos kundzes, bet kur tieši mēs nolaidīsimies? Viņš izskatījās nedaudz apmulsis.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.03.2007 08:42

Kosice-Barca lidosta, Malī paskaidroja Afraēlam.

Lidojums bija patīkams.
Viņi nolaidās neilgi pirms Le Stata lidmašīnas. Malī pa šo laiku bija pārģērbusies, un tagad izskatījās vairāk līdzīgi Persefonei. Uz šī apģērba viņa uzvilka virsdrēbes, kas pēc ārējā izskata ne ar ko neatšķīrās no pūļa ikdienas apģērba.
Kā jau bija paredzams, lidostā viņus sagaidīja informācija, ko darīt tālāk. To velsiete nodeva savam kārtējam šoferim, kas viņus te jau gaidīja.
Paaicinājusi līdz savus līdzbraucējus, Malī iekāpa mašīnā, bet viņi vēl nebrauca.
Mazu mirklīti pagaidīsim! viņa ieteicās. Patiešām nācās gaidīt neilgi. Nolaidās vēl viena lidmašīna. Šoreiz liela, pasažieru. Vampīriene ar nelielu smaidu noskatījās, kā no tās izkāpj pasažieri - pēc izskata parasti tūristi, un dodas uz autobusiem.
Varam braukt!

Jaudīgā, īpaši aprīkotā mašīna pēc noteiktā laiciņa piebrauca pie noplukušā nameļa ārpilsētā.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 03.03.2007 14:29

Vinsents lidojuma laika labi paeeda un paņēma papildus munīciju ko nostiprināja pie jostas, pēc piezemēšanās viņš izbrauca savu džipu laukā no kravas tilpnes un saņēmis norādījumus aizbrauca līdz mājai. Tur nonācis viņš vispirms sagatavoja un nosūtīja vēstuli klanam, kā arī noraidīja signālu uz satelītu lai klans varētu noteikt viņa atrašanās vietu.

Iesūtīja: Burbulītis. ; laiks: 04.03.2007 19:57

Aurēlija stāvēja gaitenī. Viņa neredzēja nevienu dzīvu būtni.

-Kur visi palikuši?- viņa nokrekšķēja.
Aurēlija sāka rakāties pa savas somiņas dibenu. Viņa meklēja savu telefonu.
-Tā, tā, tā... Kaut kur man te vajadzēja būt Kristofera Le Stata telefona nummuram...- viņa nodomāja un sāka spaidīt savu telefonu.

-Nav!- viņa iesaucās, -vienkārši lieliski.-

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 15.03.2007 21:56

Mašīna bija aizbraukusi prom. Ceļš bija garš un tāls. Hammers klusu slīdēja pa visu garo ceļu. Ne uz mirkli Eliasam nesanāca iesprūst kādā "korķī". Patiesībā diezgan vecais vampīrs visai eleganti izvairījās no lielajām ātrgaitas šosejām. Mašīna kas tik ļoti izcēlās uz pārējo fona pēc visai ilga laiciņa tika iebraukta kādā šķērsielā. Eliass apstājās un izkāpa no hammera. Rokās jau atkal tika turēts lielais, senais zobens. Zobgalīgi smīnēdams viņš iegāja pussabrukušajā daudzstāvu mājā, klusie soļi ritmiski tika sperti augšā pa kāpnēm. Vīrietis nonāca 9. stāvā. Pie koridora logiem bija redzamas asiņu pēdas, vampīru asiņu pēdas. Eliass burtiski nošķaudījās un atspēra vaļā durvis. Priekšā viņu jau gaidīja baltos uzvalkos un platmalēs tērpti vīrieši ar arbaletiem rokās. Visiem kā vienam saindētas bultas. Vīrietis nospļāvās un ļāva vaļu savam vampīriskajam izskatam. Āda savilkās un viņš skaļi un slimīgi smiedamies metāš virsū visiem vampīru medniekiem. Kāds bija labākais veids kā uzveikt pretinieku? Atnākt pie viņa ciemos un būt gatavam uz laipnu sagaidīšanu. Pagāja kāds brītiņš, Eliass savā frakā tērpies bija atspiedies pret sienu un turēja tūkstošus vērto zobenu. Visi mednieki kā viens bija apkauti, bet viņš tikai ieguvis pāris asiņainas skrambas, kas gandrīz tūlītēji aizvilkās. Pa vidu vēl Eliass kā mežonis bija uzbrucis vienam no vīriem un izsūcis viņu sausu. Tagad graustā valdīja kapa klusums. Vīrietis turot zobenu devās lejā pa trepēm atpakaļ uz mašīnu. Pēc brīža viņš jau atradās mašīnā un devās tālākajos ceļos.
Pagāja vairākas stundas, viņš bija nokļuvis lidostā vairākus simtus kilometru no otras lidostas. Mašīna tika novietota stāvvietā, bet pats Eliass aizvien asinīm notašķīts devās uz savas privātās lidmašīnas pusi. Melnā lidmašīna jau attālis izcēlās uz sīko lidmašīnīšu fona. Eliass pa ceļam saskrējās ar kādu sievieti, kuras nedabīgi zilās acis liecināja par piederību vampīru rasei. Beigu beigās viņš iekāpa lidmašīnā un sagaidīja kamēr tā paceļās, tad viņš iegāja dušā, pārģērbās sarkanā uzvalkā ar melnu kreklu un melnām ādas kurpēm. Nolika vietā zobenu, iedzēra vēl kādu malku asiņu un labpatikā atgūlās savā melnajā melnkoka zārkā. Pēc 3-4 stundām lidmašīna nolaidās un Eliass neuzmodināts tika nogādāts lielā, melnā, draudīgā katafalkā. Vēl pēc stundas Eliass jau atradās pie necilās mājiņas un pašapmierināts, paēdis, un atpūties iegāja ēkā pie siksnas pielicis sev tik dārgo zobenu.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 17.03.2007 23:16

*saprotu ka pats pēdējajā laikā nesmu neko postojis un ka pati spele sak mirt sad.gif bet ceru ka vel kaut ko var mainīt smile.gif *

Elias* & Malī un tie kas kopā ar viņu

Mājas durvis bija vaļā pa tām iznāca Dravens un uzrunāja atbraukušos Nākat iekšā mašīnas varat atstāt te pat ,ja vēlaties! Viņš pēc tam parādīja ,ka viesiem jādodas iekšā pa kādu eju ,kas atradās aiz trepēm Varat sākt iekārtoties Pirmās sešas durvis katrā gaiteņa pusē ir guļamistabas ,bet septītās durvis kreisajā pusē ir ieroču istaba tur jūs varēsiet atrast jeb ko jums sirds kāro! Sepītajās labājā glabājas asinis un ēdienu un dzērinu krājumi. Gala durvis ir kopistaba ,kurā arī atrodas monitori priekšs novērošanas kamerām! viņš mierīgā balsī paskaidroja pārējiem viesiem to ko bija paskaidrojis Džūljetai Pie Markusa mēs dosim rīt uzreiz pēc saulēkta tāpēc iesaku jums sagatavoties!


Burbulītis.

Kāds sulainis piegāja klāt Aurēlijai Kundze ko jūs te vēl darat? Jums vajadzēja jau būt ceļā uz Rumāniju kopā ar pārējiem viesiem! viņš satraukts runāja Pagaidiet es meiģināšu noskaidrot vai uz turieni vēl šonakt var nokļūt! VAi arī Jums padomā ir jūsu pašas transports?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.03.2007 10:01

Malī, noklausījusies sulaiņa sacīto, taisni iepleta patākas savas jau tā lielās acis.
Pēc saullēkta? Kādā veidā? Un tas būtu - šorīt? Pusnakts jau ir pāri.
Viņa bija pietiekami veca un stipra, lai saules stari viņu uzreiz nenogalinātu, bet nu tomēr... sauļošanos pludmalē viņa vēl atļauties nevarēja. Pēc gadiņiem 2000 - varbūt, bet ne tagad.
Istabas, ai! istabas. Iekārtoties pagūsim, lidojums nebija ilgs, ēst arī negribas - nedrīkst pārēsties, ja paredzamas tik aktīvas fiziskas izklaides, toties monitoru istaba viņu ieinteresēja. Jāiet paskatīties, lai zinātu, vai ar viņas karotājiem viss ir kārtībā, un tie būs laicīgi vietā, kur tiem jābūt.

Iesūtīja: Elven ; laiks: 18.03.2007 10:15

Dravens pagriezās pret Malī Jā tas būtu šorīt! Mums jābūt mašīna ,kas atradīsies pie mājas pirms saulēkta! Markuss negaidīs ,ka viņam uzbruks dienā, pietam viņa pilī par saules satriem varat neuztraukties to tur nebūs! Tā ir pamatīgi nocietināta un tai nav logu! viņš steidzīgā balsī pateica un kārtējo reizi izvilka telefonu ,lai pārliecinātos ,ka tur nav nekādu ziņu...

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 18.03.2007 12:04

Vinsents nedaudz kritiski nošūpoja galvu kad padzirdēja ka uzbrukumā dosimies pa dienu. Protams to izdarīt būs iespējams tomēr šķita ka tas nebūs tik brīnišķīgi vienkārši kā gribētos.
Vinsentam munīcijas pietika, turklāt viņš šaubījās, ka šeit būtu tieši tāda munīcija kā viņam vajadzīga, ieroču aptveres bija modificētas lai ietilpinātu krietni vairāk ložu. Toties ēst gan jau atkal gribējās. Tāpēc Vinsents devās iekšā un taisnā ceļa devas pēc kā ēdama.

Iesūtīja: Silhouette ; laiks: 18.03.2007 12:11

Persefone viegli pamāja, un , tā pat kā Vinsents, nolēma, ka iestiprināties par ļaunu nenāktu. Viņa sekoja viņam uz norādīto telpu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.03.2007 12:33

Malī paraustīja plecus. Un kāpec viņi visi iedomājas, ka viņa ies kauties pati personīgi, pirms to būs izdarījuši visi viņas karotāji? Tie, tūristi no lielās lidmašīnas, kuras nolaišanos viņa sagaidīja lidostā.
Nevarat pateikt, kur man sūtīt manus kaujiniekus? velsiete pajautāja tieši. Man ir viņiem jādod komanda. Būs pilnīgi muļķīgi, ja viņi ieradīsies ne tur un ne tad. Viņi grib kauties, es nevaru viņiem to liegt.
Ar tām pilīm ir tā - vispirms jātiek iekšā! Malī šķelmīgi pasmējās. Es Markusa vietā vienkārši ieslēgtos un pagaidītu, kamēr nelūgtie ciemiņi ārā, aiz durvīm likvidējas paši. Saullēkts ir tik izdevīgs brīdis. Bet nu labi, ne es te komandēju parādi. Tad kā būs ar kaujiniekiem? Kur un cikos?

Iesūtīja: Noveau ; laiks: 21.03.2007 17:13

Pārceļojuma laikā uz Rumāniju, Karnakietis bija pilnībā atslēdzies no pasaules, tādēļ tas viņu pilnīgi nesaistīja un viņš pat nesāka apdomāt kā viņam riebjas mūsdienu pasaule.Īpaši jau vampīru, kas viņam ļoti kremta.

Galapunktā uzzinājis, kāds ir Kristofera plāns, Karnakietis - pie sevis nomurmināja - Ak tu dieniņās, kas par ģēniju viņš ir, cerams, ka viņš to nepierādīs.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 21.03.2007 23:53

Brīdī kad Vinsents atvēra noliktavas durvis iepīkstējās viņa plaukstas dators, viņš paspēra vienu soli iekšā un izvilka datoru, bija pienākušas jaunas instrukcijas. Šoreiz no pašas Elizabetes, acīmredzot viņa nolēmusi ka situācija ir pietiekami nopietna lai uz brīdi pamestu savu bezrūpīgo dzīvi. Kad vinsents izlasīja vēstuli, viņš neticīgi pakratīja galvu Vai viņi visi tur ir galīgi jumuši? Vinsents dusmīgi noteica pie sevis un tikai tad ievēroja ka aiz viņa nāk vel kāds vai kāda. Vinsents strauji paslēpa datoru atpakaļ kabatā un paskatījās kas tur nāk.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 08.04.2007 16:04

Afraēls visu ceļu domīgi virpināja rokās nelielu spieķīti, kurš vienmēr atradās viņam blakus. Viss šis pasākums viņam sāka patikt ar vien mazāk un mazāk. Un tomēr tajā bija jāpiedalās. Lai nebūtu jāklausās pārējo sarunās viņš iegrima dziļi personīgajās domās.
Vampīrs atjēdzās tikai tad,kad viņi piebrauca pie mājas un laipnais sulainis izskaidroja visu situācju. Viegli pamājis ar galvu pārējiem viņš taisnā ceļā devās uz vienu no guļamistabām, kur nometis uz gultas savu jaku izgāja ārā. Nedaudz ieklausījies sarunā par to cikos notiks došanās ceļā. Saviem cilvēkiem pagaidām viņš bija izlēmis neko neziņot. Kamdēļ velti satraukt tautu, ja vēl neesi pārliecināts par to, ka nepatikšanas patiešām eksistē?
Nākamā vieta uz kurieni viņš devās bija ieroču istaba kurā ieejot Afraēls saprata, ka ir nonācis patiešām īstajā vietā.

Iesūtīja: Burbulītis. ; laiks: 08.06.2007 09:21

-Pašas transports? Vienkārši lieliski... Atkal būs jāpacieš tas debijais rūķis, kas visu laiku lielās ar savu apzāģēto bisi. Aurēlija nobēra un paskatijās uz sulaiņa pusi, kur viņai likās īpaši kaitinoša būtne, jo paziņoja, ka visi pārējie vampīri jau bija aizbraukuši. Nu vismaz devušies ceļā.
-Nu tad noskaidrojiet, Aurēlija uzrēca sulainim.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 10.06.2007 17:46

Dzzuulija pateicaas un atveera tressas durvis devaas iekssaa ,un atguulaas,nemaz nepeetiidama kaa izskataas istaba,vinna eenaam saaka paarggeerbties uzvilkusi viegli kriitossas melnas bikses baltu korseti,kas peec krasas gandriiz sakrita ar miesaskraasu,un smalkas augstpapeezzu kurpes vinna atkal izgaaja gaitenii

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)