Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Jūras vilinājums

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 09.10.2006 18:45

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.10.2006 18:56

Džeks sēdēja dzēra un klausījās stāstus stāstīja arī to ko pats bija piedzīvojis, bet lielākoties viņš darīja pirmo minēto nodarbi. Ahoi, krodzniek! viņš uzsauca Ielej man vēl vienu groku, un sev arī iedzersim par lordu veselību. Pēc stāsta tie bija lāga zeļļi. Džks skaļi sacīja. Bet ja nopietni neesi dzirdējis, vai kādam kuģim nevajag stūrmani, kopš tā pēdējā tupele uzskrēja uz rifa es sēžu te kā tāda sauzzemes žurka.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.10.2006 19:00

Jedritvaikociņ! nu gan stāsti... kurš tad nezin tos četrus? Tāpat kā to, ka kaut kā nav manīts neviens gabaliņš no kartēm, Reiks izklaidīgi runāja, sēdēdams turpat, gandrīz krodziniekam priekšā pie letes. Viņa izklaidība bija izskaidrojama - kanonieris vairāk bija aizņemts ar meiču sev klēpī nekā ar kaut kādiem dārgumiem, par kuriem nav zināms, vai tādi eksistē. Nedzirdēt stāstu nevar, bet mī un žē! kas tai meičai par daiļumiem! Reiks bez šaubīšanās aizslidināja viņai azotē krietnu skaitu zelta monētu. Nupat tā kā viss ir sarunāts, varētu doties augšā, ja ne tas nepabeigtais stāsts. Nauda, mjā, nauda nekad nav lieka!
Nu, melo vien tālāk! viņš visžēlīgi atļāva, kamēr daiļava smējās un kaut ko koķeti vāvuļoja, spēlēdamās ar Reika zelta ķēdīti.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 09.10.2006 19:06

Viegli pasmīnēdams, par jūrnieka izteicienu, vecais vīrs piešļūca pie letes, ar troksni uzmeta uz tās divus kausus un salēja tajos groku. Atšļūcis atpakaļ uzlika uz ozolkoka galda abus kausus un atspiedies ar vienu elkoni pret galdu paskatījās uz Džeku un teica - Švaki, vecais, nekā jauna šonedēļ! Vienīgi viens vecs vilks pārdod savu šoneri... Tas arī viss! -
Tad vecais pavērās uz Reika pusi un klusītēm pasmīnēdams noteica - Vai tad kāds ko minēja par melošanu? -

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.10.2006 19:14

Ek, katev deviņi pērkoni, neraža nu ko lai dara, atkal nedēļa bez darba. Džks skaļi nolamājās, tad no maisiņa kas bija piesiets viņam pie jostas izvilka divas vara monētas. Lūgtum, par dzērieniem. Bet nu iedzersim lai nevīstoša slava četriem lordiem un jūrniekam mūžam dēļi zem kājām. Džeks skaļi nosaucās pa kroga zāli, saskandināja ar krodznieku un iemeta krietnu malku.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 09.10.2006 19:24

Krodzinieks, saskandinājis ar Džeku kausus, ierāva kādu šļunku un teica - Zin`, vispār tas vecais jūras vilks smieklīgi zemu cenu par to šoneri prasa, teic` esot pārlieku vecs, lai blandītos riņķī un neesot arī īsti neviena gribētāja, kas to tupeli ņemtu. Tā nu es savā vecajā prātā spriežu, ka ja pagadītos kāds labs komersants, varētu to tupeli par sviestmaizi dabūt. Tik jāskatās vai nav kas labojams. -

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 09.10.2006 19:25

Karloss klausījās krodzinieka vārdos, pastarpām skaļi strebdams rumu. Ar katru saimnieka vārdu, vecā jūrnieka seja saverkšķījās aivien lielākā pretīgumā. Tikai pie vārdiem par bagātībām, tā mazdrusciņ atmaiga
Ko tu te bļausties par kauč kādiem angļiem. Es tev sak' tā - es pats i viens sasodīts spānis un ar šitiem stāstiem tu man' neiepriecināj' vis! Es vēl bij' tikai jauns puiškans, kad man šiteno paps stāstij. Es tev sak' tā - man šitenie lordi riebj, kaučan arī viņiem naudas kā spaļi un prasīt prasās dabūnama.
Viņs iestreba vēl vienu malku ruma un tad turpināja
Bet par to kuģ' ko taisās pārdot pastāst' gan vairāk! Es ar neesu braucis jūrā jau kur tas laiks... kopš pēdējoreiz' izkāp uz zemes, apritējuš triji pilnmēneši!

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.10.2006 19:28

Krogus durvis ar blīkšķi atvērās, un pa tām lācīgā gaitā ienāca vīrs jau gados, ģērbies nedaudz padilušā melna samta kamzolī un biksēs. No skata redzams - pieradis pavēlēt, un ne jau kādus "krasta žurkas", bet prasmīgu jūrnieku komandu uz tālbraucēja kuģa. Seja vīram bija īgna.

Pie letes piegājis, ar nedaudz dīvainu akcentu basā norūca, - Ostā jaunumi redzami, ne krogā, jūs kurmju bars! Nupat reidā nostājās mans "Zeehond". Tik tālāk kā jau parasti - puse komandas prom! Krodziniek! Vīna mučeli uz galda, es izmaksāju visiem!

Tad noaurojās, kā kad vētra būtu jāpārkliedz, - Ir te kārtīgi jūrnieki vai nav?! Es komandu meklēju!

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 09.10.2006 19:31

Mazliet saviebies, Krodzinieks pievērsās spānim. Ko nu viņš nevarēja ciest to nevarēja!
- Nu, ka tev saku, tāda štelle ir! Kas zi`, varbūt var savākties, jūs te, kas bez darbiem tavernā kvern. -

Iesūtīja: Flora ; laiks: 09.10.2006 19:32

Zītko neuzkriitoši seedeja kaadaa kroga attalaka nostuuriiti un izklaidiigi kaut ko pie sevis dungoja ik pa briidim iemalkodams malciņu ruma...Tommer tad krodzinieka staastītais uz briidi piesaistiija viņa uzmaniibu....četri lordi? puisis nodomajja...kaada gan starppiba vai patiesiiba vai meli, galvenais staasts interesants...
Zitko šeit seeedeja jau krietnu briidi...un tavernas tuvumaa vispar uzsrureejas jau vairaakas dienas - centaas komandu atrast...kaut gan diez vai butuu istais apziimejums, jo patiesiiba viņš vel ne ar vienu nebij runaajis...bija takš daudz interesantaakas lietas ar nodarboties, piemeeram seedešana taverna, ruma dzeršana un klausiišnas piedzerušos pirātu staastos...

Tiesa runas par veeca šoneļa pardošanau atkal piesaistiija puša uzmaniibu. ja kaads nopirks un gribbes doties juura, varetu pievienoties komandai...par to ka viņš tiktu uzņemts puisis nešaubiijas- galu galā viņam vienmeer tik trakoti veicaas!!!!

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.10.2006 19:33

Klus vecais. Nobļāvās Džeks uz spāni ar vienu no nedaudzajām frāzēm ko viņš zināja spāniski. Bet, vecajam taisnība. Saki kas, kas tad to tupeli pārdod un kur tā pietauvota. kauč par spīti tam spānietim jāaiziet un jāapskatā varbūt pie viena i vietiņu atradīšu.
Ierodoties vecajam jūrniekam Džeks atpaluka smaidā. Ahoi Kaptein jums stūrmani nevajag?

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 09.10.2006 19:33

Karloss izstrēba savu krūzi tukšu un piecēlās kājās. Pieklumzājis tuvāk jaunatnācējam, viņš nokrāca
Es būtum stūrmanis jau kopš pilngadības, pietam tā vien prasās izbraukt jūrā. No laba prāta apskatītu kuģi un ar tev' vairāk parunāt', jo pie šādiem tādiem mūsu dienās nevar vis iet!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.10.2006 19:35

Ko Tu te par šoneriem stāsti... Reiks nebija tik viegli atraujams no tīkamās nodarbes, bet vienu lietu viņš zināja - nekādi dārgumi un mēnešiem to meklēšana neatmaksā šoneri, lai kāda tupele tā nebūtu.
Par velti neviens nedos, par sviestmaizi būs jāmaksā tik daudz, ka to satrunējušo graustu pēc trim mēnešiem jūrai rādīt nevarēs! Tā nav nopietna runa, viņš skaļi nomutēja meiču, pirms paskatīties uz ienākušo kapteini. Oho! Tas jau izskatās labāk.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 09.10.2006 19:40

Krodzinieks smīkņādams novēroja kādu haosu izraisīja vecā kapteiņa ierašanās. Uzsvilpis vienai no krogus meičām, krodzinieks teica atnest prasīto vīna mucu.
Tad pievērsies ienācējam jautāja: Uz kurieni ta` peldēsi?

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.10.2006 19:52

(OOC - meiču norīkoja mucu velt! Kur krogus puiši?)

Nogaidījis, lai krodzinieks iekārto vīna mucu, bārdainis, pats no letes paņēmis palielu kausu un to piepildījis, nogruntējās uz ķebļa pie lielas apgāztas mucas.

Kapteinis Van Burens, kravas trīsmastinieks Zeehond, - iepazīstināja visus ar sevi. - Kurp došos? Turp, kur kravu kāds gribēs nogādāt! Pagaidām izkrauju, - būs jums te šādas tādas preces uz izķeršanu.

Pārlaida skatienu ieinteresētajām sejām, aizkūpināja pīpi, tad ar tās kātu norādīja uz "Ahoi!" saucēju. - Nu, kurš te pirmais ko par jūrā braukt gribēšanu runāja?

(OOC - atvainojos par mastu skaitu. Ir trīs masti. Kuģis ir apmēram tāds:)
Attēls

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 09.10.2006 19:55

Es ar tev' runāju!
Karloss nīgri nošņāca
Kravas vienmastnieks, ko a? Tev stūrmani vajag vai nevajag? Saki kā ir un beigta balle!

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.10.2006 19:56

Tas būtu es, Džks Feiss, Stūrmanis jau astoņus gadus. Uz zemes esmu jau mēnesi un makten gribās atkal dēļus zem kājām. Ja vajag atsauksmes pajautājiet krodzniekam mans iepriekšējais darvb devējs, lai viņām vieglas smiltis, te bieži apgrozījās. Džeks strāuji nobēra savu sakāmo pienācis pie kapteiņa.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 09.10.2006 20:00

Viljams strēba biezo alu un ar visai ieinteresētu skatienu nolūkojās uz kādas formīgas krogusmeičas pēcpusi. Viena viņa smadzeņu daļa domāja par meiču, bet otra par stāstu kuru izstāstīja tavernas īpašnieks.
Visbeidzot vīrietis novērsa skatienu no meitenes un sāka klausīties kroga apmeklētāju sarunās.
Ha! Bērnu pasakas!viņš savā vīrišķīgajā balsī bravūrīgi novilka un atgāzis galvu izdzēra atlikušo alu.
Vils ar lielo roku uzsita uz galda un palūkojās uz krodzinieku.
Vēl kausu alus!viņš uzsauca vīrietim un palūkojās uz vīrieti, kurš sevi nosauca par kapteni Van Burenu.
Erifrots sajuta interesi par šo cilvēku.
Es gan nekā neteicu, taču, ja jūs varat piedāvāt, ko interesantu kārtīgam jūrniekam es esmu pati uzmanība.vīrietis teica.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 09.10.2006 20:09

Paklausīdama krodzinieka komandai viena no krogus meičām ielēja kausā alu un, viegli šūpodama gurnus, piegāja pie galda, pie kura sēdēja Viljams, uzligdama uz galda kausu, uzsēdās uz tā arī pati un koķeti pasmaidīdama piemiedza ar aci.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.10.2006 20:13

Sēdies, Džek!... Un tu arī! - Van Burens palūrēja uz spāni. - Vajag man stūrmani. Vēl labāk, ja tādi ir divi, te, šitajās salās, velns kāju var nolauzt, ne tikai cilvēks kuģi uztriekt! Jefiņš, kas man šurpu stūrēja, aiz priekiem, ka galā ticis, tā pārdzērās, ka noplunkšķēja pār bortu pāris jūdzes no ostas. Izķeksējām gan, bet tūlīt arī burā bija jātin un jālaiž atpakaļ.

Nu tad stāsta, pēc kārtas, ko katrs prot, - kapteinis iedzēra no kausa un ielika pīpes kātu mutē, elkoni atspiedis uz mucas.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 09.10.2006 20:20

Viljams noskatījās, kā meiča ielej alu ar nekrietnu skatienu. Bet, kad viņa apsēdās uz galda malas Vils viņu nopietnu seju noskatīja. Glīta jau bija, bet vīrietis meiteni galīgi negribēja. Pēkšņi viņam bija uznākusi vēlēšanās iegūt kādu daudz skaistāku, piedienīgāku, augstdzimušāku meiteni.
Erifrots ignorēja meiteni un pievērsās kapteinim.

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 09.10.2006 20:24

Karloss apsēdās. Par konkurentu viņs nebija pārak priecīgs, taču vienlaikus bija pārliecināts, ka ir pārāks.
Man i Karloss Vespuči vārdā, esmu bijis stūrmanis jau 25 gadus. Šo to sajēdz' no lielgabaliem ar', kaut nezin', vai tavai laivai tād' i. Es i izburājs vis' Karīb' jūr krustām šķērsām. Gar ziemeļiem a "Genov", šķersām pār' a "Lordīz" un pa apakš' a "Razbainiek"
viņs ņurdēja, jo par runāšanu to saukt nevarēja

[ooc: Karloss visus kuģus, buriniekus utt sauc par laivām]

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.10.2006 20:27

Labs ir, Pēdējos divos gados esmu apburājis visas ostas uz dienvidaustrumiem no Svētā Kita, Esmu aizkūlies līdz pašai Tortugai. Tiesa kuģojot uz turieni Kā nāca vētra, zvēru pie dvēseles savas astoņas balles stira un vilņi tādi, ka nemelošu sacīdams ka savas 20 asis augsti, tak nē tik uz klīveriem vien izpeldējām, un balastu ar nenosviedām tik no tilpnes kādus sešus demitus galonu izpumpējām tas arī viss. Tādi nu mani varoņdarbi nav diži ja ņem vērā ka šis kuģo krietni ilgāk. Džeks īgni nobeidz stāstāmo pamesdams skatienu uz vecā spēnieša pusi un cerēdams kaut fortūna šoreiz būtu viņa pusē.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 09.10.2006 20:36

Viljams kādu brīdi savilka visu kopā līdz beodzot bija gatavs, ko teikt savā labā.
Es lielākoties uz kuģiem esmu dzīvojies tāpat. Un mani sauc Viljams Eifrots. Esmu izkuģojies pa gandrīz visu Karību jūru un vairākus gadus uz kuģa esmu nodarbojies ar grāmatvedību un vedis visādas formulitātes, taču neskatoties uz manām zināšanām darījumos es esmu diezgan pieredzējis cīņās un izpaulpīšnās.vīrietis sacīja.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.10.2006 20:55

Ā, Karloss... Tad jau dažādus kuģus zini, holandiešu ar' kāds ir bijis? Pārzināsi buras un takelāžu, būsi pirmais stūrmanis, - ar mieru?

Džek, tad izklausās labi! Uz bimsu galiem un tikāt līdz ostai! Labi, dēls! - Van Burens ducināja. - Esi pa šīm jurām svaidījies, pratīsi ceļu līdz drošai ostai atrast. Ņemu tevi!

Alga būs laba un ēdiens man uz kuģa vienmēr pietiekams. - Te kapteinis sadrūma un pacēla balsi, lai visi krogā var dzirdēt. - Hei, te neviens koks nav sausumā aizķēries? Un dakteris, un namdaris, un, galu galā, labi matroži? - Turpināja, pievērsies Karlosam, - Dižgabali man ir seši, un vienmēr der kāds, kas ar tiem prot apieties.

Izdzirdis Viljama teikto, nosmīkņāja bārdā. - Kasi vari saskaitīt un papīrus rakstīt? - uz mucas noblīkšķēja kauss. - Derēs! Bet izlaupīt neceri! Ādu pār acīm novilkšu!

(OOC - koks = pavārs)

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 09.10.2006 21:03

Holandieš kuģ'? Tas i kā? Holandiets kapteins vai saimnieks? Pirms stūrmans? Protama lieta, ka ar mieru!
Karloss bija apmierināts. Viņs piecēlās kājās un teica
Tav' laiva kauč kur tepat tuvumā i, ko? Varbūtās var apstīt?

[ooc: ceru, ka mani akcenti un tiešās runas ar laiku nekļūs traucējošas un, vēl ļaunāk, nesaprotamas]

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.10.2006 21:07

Tieš tā šķiper! Džeks uzsauca priecādamies par jauno darba vietu, tad viņš pastiepa roku Karlosam un ļoti lauzītā spāņu mēlē sacīja. Es tu būt amigos? Uno ship būt vadīt ok?. Tad viņš pievērsās kapteinim. Kep un kad ir jābūt uz klāja? Man pilsētā pāris lietas kārtojamas.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.10.2006 21:21

(OOC - ja kļūs nesaprotamas, tad tā arī pateiksim smile.gif
Es domāju, ka kuģi vari iet apskatīties, echo3 šovakar forumā vairs nebūs. Kuģis ir tāds, kā bildē, tikai nevis balts, bet sviesta dzeltens. 17. gs. holandiešu tirgotāju kuģis, Antverpenē būvēts. Takelāža un aprīkojums ļauj to vadīt ar par 1/4 mazāku komandu, nekā attiecīgi tikpat lieliem angļu vai spāņu kuģiem. Ķīli apskatieties! Kuģis ir ļoti stabils kursā un stabils pret apgāšanos. Kuģi pašlaik izkrauj, visticamāk, tas vēl pāris dienas stāvēs ostā. Nav kur steigties!)

Tev, drostaliņ, gan nebūtu iebildumu pret četru lordu dārgumiem, vai ne, saldumiņ? krogā atskanēja nepieklusināta Reika balss, kurš nupat jau ķērās meičai pie korsetes. Ko tie tur, pie līgšanas runāja, viņam slīdēja gar ausīm. Tikai pie vārdiem "dižgabali man ir seši" viņš saausījās, un tāpat, meiču apskāvis, pār plecu nokliedza:

Kaptein! Ser! Vai vieta kanonierim atradīsies? Divās kaujās ar frančiem esmu šāvies, trīs, jā! Reiks lepni paskatījās apkārt, - kuģi ir uz mana rēķina. Ne jau nogrimuši, nē, - anglis dudinošā balsī paskaidroja drostaliņai, - aizšauti un labojami. Es zinu, kur un kā jātēmē. Un kauties tāpat arī pieprotu labi.
Viņš lepni izrieza krūtis, lai izskatītos cēlāk.
Tas viss izklausījās pēc lielības, bet taisnība vien bija. Savos gados Reiks bija teicams lielgabalnieks, un, sākot kuģot kā mazs puika, vairāk vai mazāk pārzināja arī visu citu kuģa saimniecību.


Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 09.10.2006 21:54

Melnais Džo sēdēja netālu no Reika un vēroja kā viņš grābstās gar meičas pupiem. Viņam pašam gan negribējās. Ne tagad. Galva kā spainis, kauss, uz kura stutēties, gan fiziski, gan vairāk morāli.. jā - uzlāpīties viņam vajadzēja.

Šeit viņš dirnējajau labu laiku, sarunas kas raisījās gan nelikās necik saistošas. Nu un ka tāda leģenda ir? Nu dzīvoja tādi lordi, lai.. Nē, viņam šitādus nekonkrētus pekstiņus klausīties netika. Bet ja reiz tas nāca kopā ar pasēdēšanu šeit - var jau pieciest. Galu galā - ej nu sazin, kas var kādreiz noderēt..

Bet kad ienāca kapteinis un sākās konkrētāka runa - jā, tad gan bij' vērts ieklausīties - ko zin, varbūt vēl varēs uz kuģa līdz tikt? Nu ja nu vien mērķis būs krietnās naudās mērāms.. par parastu algu - nē, tad viņš labāk pasēž vēl miestā, nodzer atlikušo naudu un pagaida kādu izdevīgāku brīdi.. jeb brīdi, kad vairs nebūs izvēles. Bet vispār - viņš cerēja uz braucienu, kas ienestu kārtīgu žūksni.

Pret dārgumiem neiebilstu, bet tu pasakties kā viņa šķobās tev klēpī sēžot... tā vien rādās, ka tūlīt man kaklā klups..
Melnais Džo noņurdēja uz Reika pusi. Šeit kādu laiciņu uzturoties, viņš bija pamanījis šo puisi - nelaida garām nevienus cičus.. Khe, khe.

Bet kas attiecas uz lietu
Visi koki saindējušies un nosprāguši..
Kaptein, kur dodies?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.10.2006 08:31

Tev? Ko tad viņa pie tevis pazaudējusi? Reiks taisni vai ierēcās aiz smiekliem, diezgan izsmējīgi nolūkodams Džo. Meiča viņam pār plecu nekaunīgi parādīja Džo mēli, pēc tam nobučodama Reiku.
No manis viņai vairāk labuma - ij naudiņas, ij šis tas cits piedevām. A no tevis? Katram skaidrs, ka uz sēkļa nonācis.
Viņš vairāk nepievērsa uzmanību Džo. Vienīgā lieta, izņemot daiļavu, kas varētu aizskanēt līdz kanoniera ausīm, tagad bija kapteiņa jautājumi vai stāsti par dārgumiem, bet ne riņķī un apkārt. Kapteiņa jautājumi tāpēc, ka, cik Reiks zināja, holandiešu kuģi un kapteiņi bija labākie šajos platuma grādos. Jau tas vien, ka maksā dienas algu, ir tā vērts. Un, protams, procenti no peļņas uz kuģa, kas daudz ved, bet ir ar mazu komandu, ir lieli. Vai nav redzētas te komandas, kurām ne tikvien kā algu nemaksāja, bet kas mēnešiem bija klīdušas pa jūru tā arī neko nenomedījušas. Skrandaiņi, ne bukanieri. Nē, tas nav priekš Reika!
Bet dārgumi... mjā... būtu viņam pašam kuģis, par to varētu domāt, bet nav. Nez, viņš vērīgāk pameta acis uz van Burenu, šis atteiktos no vieglas peļņas? Droši vien, ka nē, ja tikai nav gluži atklāti jāierakstās noziedznieku kārtā.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.10.2006 08:49

Van Burens par Karlosa "kā - holandieš kuģ'?" tīri vai ieklukstējās aiz smiekliem. - Amsterdamas dokos Zeehond būvēts, ne šejienes štāpeļos! Meistaru darbs! Pats divdesmit gadus cīnījos, līdz varēju tādu iegādāt. Gribi apskatīt - aizstaigā līdz ostai, reidā redzēsi. Dzeltens kā margrietiņa! Tikt uz kuģa varēsi rīt, kad pats turp braukšu. Šodien darīšanas kārtojamas, izkraušana pieskatāma, re, komanda vēl jāvāc.

Kas ir, vīna muca uz galda, lejiet tik iekšās! - kapteinis bija palicis manāmi jautrāks. Piecēlas, aizbrida līdz letei pie krodzinieka un nometa tam priekšā naudas maku. - Te būs par vīnu, vakariņām un arī istabu šonakt, ka vēlāk neaizmirstu! - Atpakaļ atnāca, izmetis patīkamu līkumu līdz vīna mucai. Apsēdās un turpināja, - Viljam! Ar tevi līgumu slēgšu pirmo - lai vari sākt darbu, citiem līgumus rakstot. - Piemiedza acis, - Te jau visi inglenderi, spānīzeri un spranči, diez vai kārtību uz holandiešu kuģiem maz zināt? Maksāju visiem cietu algu, 5 procentus uzreiz uz rokas, lai man nav skrandaiņi uz kuģa jāredz, 35 procentus avansā noguldu Holandes bankā. Lai interese saglabājas, tos varēsiet saņemt pēc līguma beigām, vai arī, - kapteinis nedaudz saskuma, - ja nu ar kuģi kas... Pārējo saņemsiet dienasnaudās. Un vēl, - ja darījums būs ienesīgs, no peļņas maksāšu procentus atbilstoši amatam. Skaidrs?

Nepacietīgo Džeku uzskatījis, izmeta, - Trīs dienas vismaz te stāvēsim, laika pietiks! Kurš kuģis tad bez mērķa vai kravas no ostas ārā brauc? Rīt pirmspusdienā slēgsim līgumus.

Te Van Burena uzmanību pievērsa kanoniera lielīgā runa. - To skuķi tu atstāsi krastā! Salīgts! Par rītdienu un līgumiem dzirdēji? - nosmīkņāja, - Ielej tak tam meitietim ar', lai laipnāka sirds!

Ko gvelz? - Van Burens pievērsās plecīgajam vīram, kas viņu nupat bija uzrunājis. - Nosprāguši, ko neteiksi! Gan jau kāds vēl tādu amatu pieprot, te tautas daudz, un izskatās, ka krastā nosēdējušies. Kur braukšu, vai tev jāzin? Kur būs izdevīgi, tur braukšu!

Ar rāvienu izdzēris pusi kausa, atmaiga vēl vairāk. - Par četriem lordiem te kāds stāsta? Ē, tas ir labs stāsts! Ka vēl tā bijusi taisnība!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.10.2006 09:00

Tieš' tā, ser! Reiks pār visu galvām ar platu smaidu uz lūpām pa vecam paradumam uzsauca.
Paskatījās uz meiču un rotaļīgi šai ieknieba.
Aizteci līdz muciņai, redz, mūsu kapteinis uzcienā! Man ar' vēl atnes.

Pie kapteiņa vārdiem "ja nu ar kuģi kas... " nospļāvās un pieklapēja pie letes koka virsmas. Tad vismaz bija droši, ka ne tās ausis neizdzirdēs nelāgo paredzējumu.
Sagaidījis meiču atpakaļ, viņš vispirms krietni iekampa vīnu, un, nosēdinājis meiču sev atpakaļ klēpī, turpināja dudināties, pa ausu galam klausoties, kas vēl te notiks.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 10.10.2006 12:52

Jā, jā māku gan.Vils neiecietīgi atteica un sakustināja roku tā it kā viņš aizdzītu uzmacīgu mušu. Vīrietis izskatījās visai garlaikots un neiecietīgs. Un tā jau arī bija. Erifrots nevarēja vien sagaidīt, kad varēs iziet jūrā.
Esmu godīgs jūrnieks un manu godu labāk neapšaubīt.viņš norūca un palūkojās uz Reiku, kurš meņģējās ar kādu skuķi. Viņš pasmīnēja.Labāk šo atstāj malā kuģojot tu vēl sastapsi labākas.vīrietis nosmīkņāja un ieklausījās kapteiņa runā.
Man viss ir skaidrāks par skaidru.Vils atteica un visai ieinteresētu skatienu palūkojās uz saviem biedriem Džeku un Karlosu.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 10.10.2006 12:58

Pēc kapteiņa vārdiem "Ka vēl tā bijusi taisnība!", vecais tavernas īpašnieks pagriezās uz viņa pusi un izlikdamiez gan drīz vai aizvainots teica - Tu, kas daudz pa jūrām braukājis, vai ta nez`, ka teikas no zila gaisa neceļas? - to pateicis, vecais, kasīdams pauri, aizšļūca līdz letei un sāka rakņāties pa tās apakšu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.10.2006 13:09

Kas šitai vainas? Viss pareizās vietās, Reiks atsaucās.

Jā, kā tad! Sastapsi... pēc dažiem mēnešiem, ne ātrāk, viņš nodomāja. Uz kuģa noteikti tādu foršu skuķu nebūs, nav nemaz ko domāt.
Un mēs vēl neesam aizkuģojuši, sirsniņ! gandrīz nevarēja saprast, ka teikuma sākums domāts Viljamam, bet beigas - meičai, kura patiešām bija kā konfekte, pa pirmo! Labākā visā pilsētā.
Šiem skauž, dārgumiņ, tavi daiļumi, kanonieris iečukstēja meičai ausī, par ko pretī dabūja koķetu platu smaidu. Meiča izraisījās no Reika klēpja un paņēmusi viņu aiz rokas, smejoties vilka viņu uz augšstāva kāpnēm. Viņš pat nedomāja pretoties, un jau pēc pāris mirkļiem augšā aizskanēja smiekli un dipošu soļu troksnis.
Lai paliek rītdiena ar līgumiem!

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 10.10.2006 13:29

Vīrietis paraustīja plecus un domīgi iestrēba alu.
nava jau slikta.viņš atteica.
Un tomēr...Vils nodomāja.Šai nav ne vainas, bet viņa tomēr arī nav tā pati labāka.vīrietis spītīgi nodomāja un izskatījās domīgs.kur, lai vispār dabū skuķi, kura nepielipinātu kādu slimību jau pēc lietas nodarīšanas?Erifrots prātoja.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.10.2006 13:40

Van Burens nenoteikti atmeta ar roku uz krodzinieka pusi. - Neceļas jau, neceļas. Ja tik kāds vairāk zinātu pastāstīt, kā to, ko visi jau simtkārt dzirdējuši. Par četriem lordiem tak visās tavernās un krogos vai katru vakaru spīdošām acīm runā.

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 10.10.2006 13:56

Ērnijs klusi sēdēja kaktā un sūca alu no nobružāta koka kausa. Viņš klausījās pirātu sarunās, dzirdēja, kā tiek organizēts jauns brauciens. Ērnijs reiz bija labs pirātu kuģa kapteinis, taču tad viņa komanda sadumpojās, jo viņus neapmierināja kapteiņa novecojušās metodes. Ilgas pēc jūras mutuļoja vecā pirāta asinīs. Pēdējos gados Ērnijs bija daudz strādājis par pavāru, palīdzējis kā ārsts.
Klau, kuram te vajadzēja koku un ārstu?

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.10.2006 14:11

(OOC - visi sēž un dzer ALU. Kas ir, neviens nav dzirdējis, ka muca vīna visiem par velti pieejama???)

Kapteinis pret papēdi izdauzīja pīpi un, no kabatas izvilcis tabakmaku, elkoņus uz mucas atstutējis, sāka piebāzt jaunu smēķi. Četru lordu bagātības... No leģendas detaļu apceres Van Burenu izrāva kāda diezgan nedroši uzdotais jautājums.

Vajag! Vajag gan koku, gan dakteri. - Pagriezis galvu, kapteinis ieraudzīja jautātāju. - Nāc šurp, veco zēn, piesēdi, aprunāsimies!

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 10.10.2006 14:14

Ērnijs lēnām piecēlās. Gadi lika par sevi manīt. Nolicis alus kausu uz galda, viņš devās pie Van Burena.
Es varu būt gans viens, gan otrs.
Vai kāds var iedomāties, ka es reiz biju kapteinis?
Ērnijs apsēdās norādītajā vietā.

OCC: Un kur rums?

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 10.10.2006 14:30

- Heh, visās tavernās stāstot, paskat tik - noburkšķēja vecais krodzinieks, vēljoprojām rakādamies pa letes apakšu. - Zin, kas man tev tad jāsaka, veco zēn, tu neesi bijis pareizās tavernās - Pabāzis galvu ārā no letes apakšas, teica vecais un piecēlās, rokās šis turēja asinssarkanu saini un uzmeta to uz letes. Putekļi vien nokūpēja. Vecais nošķaudījās un sāka to taisīt vaļā. Izrādījās, tas nebija vis sainis, bet gan vecs, salocīts pirātu karogs. Lorda Mortona karogs.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.10.2006 14:33

(OOC - rumu dzer, lai nodzertu bēdas, bet vīnu - lai paliktu labi)

Redzu, daudz esi pa jūrām braucis, pieredzes būs tik daudz, ka tilpni varētu piekraut. - Van Burens noskatīja pienākušo. - Ja apņemies pieskatīt, lai puiši nekrīt ar dzelteno kaiti vai kādu citu draņķību, un kuģa kambīzē citā laikā palīdzēt, tad ņemšu tevi uz Zeehond uz tādiem pašiem noteikumiem kā gados jaunākos. Rīt pirmspusdienā aprunāsim un sastādīsim līgumu. Ar mieru?

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 10.10.2006 14:38

Ar mieru. ērnijs pats sev ielēja vīnu, negaidot krogus meitas.
Tāda necerēta veiksme!
Atkal būt jūrā, sajust vēju, pat tikai kā pavāram šķita lieliska iespēja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 10.10.2006 14:43

Jauneklis bia sēdējis jautrā pulciņā un rāmi cienājās ar vīnu, kapteinis izmaksāja, dažbrīd pa ausu galam paķerdams kādu sarunu fragmentu vai frāzi.
Sarkanais karogs piesaistīja jaunekļa uzmanību. Un tai līdzās piedzima ideja.

Viegli atraisījies no kādas blakuss sēdošas meičas skavām, Tobiass piecēlās kājās, šķelmīgiu uzsmaidījis daiļavai. Piepildījis vīna kausu, viņš peināca pie kapteiņa un pačēla kausu augšup.
Uz veselību, kapitan! Lai ceļavējš vienmēr burās! jauneklis uzsauca un atkrita uz viena no tuvākajiem beņķa.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.10.2006 14:50

Nokārtots! - Van Burens aizsmēķēja nupat piebāzto pīpi. Krodzinieks atkal kaut ko tur murdēja aiz letes, un, skat tik! karogu izķeksējis. - Gribi teikt, ka tu zini ko vairāk? - Kapteinis ar vienu aci pašķielēja uz letes pusi.

Puika, un ko tu no manis vēlies? - kapteini atkal kāds iztraucēja no leģendas apceres. - Jūrā tikt? Ko proti?

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 10.10.2006 14:57

Jūra liela un plaša, tajād zuadz kas rodams un atrodams.
Esmu jau pāris gadus uz viena kuģa pastrādājis. Ar bij kravinieks. Ārstam par palīgu piestrādāju, šo to arī labot pratu. Buras salāpiju, akd vētra noplēsa, sūci aizarīju, kō tai pašā vētrā uzsita. šo to jau māku. Viss atkarīgs, ko prasiet. Tobiass atbildēja. Puiša jaunā seja kļuva nopietnāka un tumšajās acīs manījās viegla dzirkstele.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 10.10.2006 15:18

Uz kapteiņa jautājumu Krodzinieks neatbildēja, tikai acīs iedegās tāda viltīga prieka dzirkstele.
Ja šis ko gribēs zināt, paprasīs kādā piemērotākā brīdī ... greizi pasmaīdīdams nodomāja vecais vīrs.

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 10.10.2006 15:24

Karloss paķēra savu spieķi, pēdēja laikā gaita bija kļuvusi grīļīgāka, un aizklumburēja līdz vīna mucai. Vecais jūrnieks bija pieradis pie ruma, taču arī vīnu nesmādēja, kur nu vēl, ja pašam nevajadzēja maksāt. Pielējis sev pilnu krūzi, viņš iekrita kādā tuvējā krēslā un diezgan saviebies pētīja pārējos, sak' jāpaskatās, ar ko kopā būs jāstrādā. Viņs iestrēba pāris malkus, taču rūpīgi klausījās.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 10.10.2006 15:37

Vispār Tomam krogi riebās, bet tajos varēja iegūt daudz visai vērtīgas informācijas un, pats galvenais, satikt visai vērtīgus cilvēkus. Piemēram, kapteiņus, kas meklēja sev apkalpi. Dienests pie Krejena bija beidzies līdz ar vecā ķēma pieķeršanu kontrabandas pārvadāšanā, un nolādētais velns, protams, bija pamanījies palikt parādā par dienestu, jo sēdēdams aiz restēm jau neko nesamaksāsi. Tagad Toms tupēja krastā jau otro nedēļu, mātei uz kakla, un tas viņam riebās par visu vairāk. Bet šodien krastā izkrāvās vien kuģis. Tas jau bija cerīgi.
Tā prātodams, Toms pavēra "Pirātu Midzeņa" durvis. Uzdzīve gāja pilnā sparā, bet pie letes sēdēja kāds tēvainis, kurš visdrīzāk piederēja pie Tiešām Noderīgajiem Cilvēkiem. Neapšaubāmi, un šobrīd aktīvi noritēja komandas vākšana. Pamājis sveicienu vienai no pazīstamajām krogus meitenēm (viņi dzīvoja blakus būdās), Ketai, viņš piesēdās kādā no brīvajiem krēsliem pie letes un, saspicējis ausis, ķēra katru vārdu. Pie karoga atritināšanas viņš klusām nosvilpās. Tas nu reiz bija interesanti. Šito vecais krogus žurks vēl nebija rādījis. Nu, vismaz Tomam klātesot.
Kaptein, jums jungu uz klāja vajag? viņš noprasīja, sagaidījis izdevīgu brīdi.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 10.10.2006 16:17

Nu jau tika atritinatas arii pratu karogs un viennoziimigi bija skaidrs ka te vaacas jauna komanda!!!
Bingo!... Ziitko nodomaaja un izdzeeris lidz galam glaazi devas uz savas nakamas komandas, kapteiņa pusi...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 10.10.2006 16:17

Labs ir kapytein tad nu pirmdien. Džeks sacīja un bez pprasīšanas pielēja savu nupat izdzerto kausu pilnu ar vīnu. Ieraugot krodznieka izvilkto karogu viņš klusu nosvilpās, pazina viņš karogu. Saki veco zēn , kā tu pie paša Lorda Mortona karoga tiki? Džeks klusā un aizgrābtā balsī sacīja pieliekdamies tuvāk krodzniekam lai varētu to labāk papētīt un vēl ta lai citi to nemanītu.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 10.10.2006 16:37

Vils izgrūda klusu atraugu un ar vienu rāvienu izdzēra visu alu, kurš bija palicis kausā. Viņš palūkojās uz Tobiasu, kurš jau likās bija tik piedzēries, ka jau sāka runāt kā tāds dzejnieks.
Vīriets nogrozīja galvu un uzsmaidījis šarmantu smaidu meičai, kura sēdēja uz viņa galda devās pie viņa mucas tikai tagad par to atcerējies.
Viņš ielēja vīnu un pacēla kausu.
Uz mūsu visu veselību!Viljams norēcās un atšāvis galvu izdzēra pus kausu.
tad viņš mazliet aprebis atsēdās savā vietā un ierāva meiču sev klēpī.
Es esmu piedzēries.Erifrots truli nodomāja un iegrābās meičas krūtīs.Manis pēc!

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 10.10.2006 17:11

Vecais krodzinieks sāka saraustīti smieties par Džeka jautājumu. Eh`! ja viņš zinātu... tad i viss tā nerunātu vēl joprojām smiedamies, nodomāja vecais vīrs.
- Kam man tev teikt, kur dabūju? Tavs maks tik vērtīgu informāciju nepanesīs! - Nu jau palikdams nopietns, atbildēja krodzinieks.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 10.10.2006 18:04

Raiens sēdēja kroga nomaļākajā stūrī. Uz galda viņam priekšā stāvēja ruma pudele un kauss. Rumam Raiens ij pieskāries nebija. Viņš vēroja apkārt notiekošo kņadu un dažādo tautu, ka še bija novākusies. Viņa acis bija skaidras un dziļas kā bezdibenis. Raienam patika iztēloties dažādo jūrnieku dzīvesstāstus un kad krodzinieks stāstīja stāstu par četriem lordiem viņš īpaši saspicēja ausis. Šādi stāsti viņam ļoti gāja pie sirds.
Jūra un viss kas ar to saistīts Raienam bija kā pie sirds pieaugusi.
Kad tavernā ienāca kapteinis, asnis viņam dzīslās sāka ritēt straujāk. Viņš vēlējās atkal doties jūrā un krietu brīdi gaidījis, saņēmās un devās pie kapteiņa.
Varbūt jums atrastos arī kāds darbiņš man? Raiens drošā un labi nostādītā balsī jautāja.
Protu veiksmīgi darījumus bīdīt un ar lielgabaliem apejos ciešami.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.10.2006 19:08

Ahā! Gan kaulus, gan buras māki lāpīt! - Van Burens pats nosmīkņāja par savu joku. - Nebūs bail sašķaidītu kāju vai roku nogriezt? Gadās, ka vajag, gadās! Lai gan pie burām un citām lietām darba būs vairāk, vismaz tā cerēsim. Pienāc rīt pirms pusdienas, noslēgsim līgumu gods godam.

Nupat kapteiņa priekšā vai rinda bija sastājusies. Vistuvāk stāvēja izstīdzējis zēns un cerīgi raudzījās Van Burenā. Jūrā pirmoreiz, vai arī uz sēkļa esi palicis, reņģīt? Vajag man jungu. Rīt atnāc kopā ar māti, tēvu vai aizbildni - kas nu tur par tevi zina - noslēgsim līgumu.

Pēdējais pie kapteiņa pienāca rudais īrs. Ā, šis būs labs! Uz kuģa darba nekad netrūst, būtu tikai kārtīgi darītāji, - kapteinis bija kļuvis filozofisks. - Sāksi jau rīt. Kā līgumu apstiprināsim, tā būs jāpieskata pārtikas un citādu vajadzīgu lietu iegāde, lai braucienā nekā netrūktu. Kārtosim darīšanas kopā, tā labāk veiksies. Der?

Iesūtīja: Flora ; laiks: 10.10.2006 19:18

Ziitko pienaca pie kapteiņa...hei kaptein ! pusis smaidot uzsauca...varbut man ar vel kaada vietiņa uz klaaja bus palikusi?

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 10.10.2006 19:21

Džo tik smīkņāja par visu šito padarīšanu. Kaut jāteic - nupat jau sāka palikt interesanti.

Nav gan mana darīšana, bet ja jau tik labs darījumu lietās, izkārto kapteinim, ka šis tiek pie pekstiņa par četriem lordiem..
Džo nolēma pacienāties ar kapteiņa uzsaukto vīnu un daudz nedomādams, piegāza pilnu savu lielo alus kausu.


Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 10.10.2006 19:34

Protams der! Raiens bija sajūsmā un aizmirsis uz galda stāvošo rumu, ielēja kausā vīnu.
Jaunumi bija lieliski un tā vien prāts nesās uz dziedāšanu. Raiens apsēdās tuvāk bāra letei un sāka dungot vecu pirātu dziesmiņu. Tad viņš ievēroja karogu ko krodzinieks bija uz letes izklājis.
Interesanti, kur gan krodzinieks dabūjis to karogu, bet mazums kas gadās....

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.10.2006 20:23

Van Burena garastāvoklis ar katru sarunāto jauno komandas locekli bija strauji kāpis uz augšu, ko vēl pastiprināja izdzertais atzīstami labais vīns un smaržīgā pīpes tabaka. Te jau bija ne krogs, bet jūrnieku krātuve, - smel kaut ar kausu! Kad pie mucas pienāca arī smaidīgais gaišmatis, ko kapteinis jau bija paguvis ievērot pārējo vidū tieši patīkamā smaida dēļ, viņa jautājums tika uztverts pat ļoti vēlīgi. Uz klāja jāguļ nebūs, - Van Burens nenoturējās, nepavilcis puisi uz zoba, - ja vien ko derīgu proti. Kāds tev amats? Tad redzēsim, cik mīksta koja tev lemta.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 10.10.2006 21:25

amats? Zītko smaidot parjautaja.. ja vajag tad varu šo to salabot - jau ieprieks esmu labojis dažādus kuģus..āaa un vajadzibas gadijumā pratiišu ari kauties...

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 10.10.2006 23:57

Pie mātes vai aizbildņa pieminēšanas Toms saviebās. Labprātāk viņš būtu samelojis, ka palicis svešā krastā pēc kuģa izkraušanas, un nekādas mātes viņam te tuvumā nav, ko saukt kaut kādus līgumus parakstīt. Bet, ja nu pieķer, ek, labāk ne.
Toms Makdens. Esmu kuģojis jau gadus divus, pats varu parakstīt. puisis mazliet īdzīgi novilka. Bet, ja nu tiešām vajag... Jums tas holandiešu trīsmastnieks? Varu.. varam atnākt rīt ap pusdienu.
Atvilks māti, ko citu. Ka tik atkal nesāk pinkšķēt, tur jau aiz kauna zemē būs jāielien.
Viņš apskatīja tos, kas stāvēja tuvāk pie bārdainā kapteiņa vai ar viņu sabļaustījās. Tā, topošie biedri. Potenciālie izdzinēji, potenciālie sabiedrotie un potenciāli noderīgie.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.10.2006 10:09

Van Burena pieredzējušajam skatienam nepalika neievērots jaunā jungas sapīkums pie mātes pieminēšanas. Eh, puika! Kā gribas ātrāk kļūt pieaugušam un neatkarīgam! Bet tas ir labi, ka patstāvīgs... un nesameloja arī. - Nevar, Tom. Naudas lietās tā nevar. Kuģi jau ievēroji uz zini, ka holandiešu, un kārtība uz tā ir, kā mums pieņemts. Piecus procentus algas dabūsi rīt, lai vari ko braucienam nepieciešamu nopirkt, trīsdesmit piecus es likšu Holandes bankā, - tos varēs izņemt pēc līguma beigām, un pārējo maksāšu dienasnaudās. No peļņas arī kādu tiesu dabūsi. Viss tāpat kā pārējai komandai. Pakļauts būsi tieši man, dzīvosi augšklājā, blakus kapteiņa kajītei. Strādāsi kārtīgi, jo tikai tā var kaut ko derīgu iemācīties. - Piebilda klusāk, - Cik gadus jūrniekus esmu līdzis, visiem mātes asaras pakaļ lējušas. Tā tas dzīvē iekārtots.

Zeehond! Labs vārds un labs kuģis. Tad gaidu tevi rīt. - Van Burens nobeidza sarunu ar Tomu.

-------------------

Ak namdaris? Nu tad koja tev būs labu labā - visa namdaru darbnīca būs tavā pārziņā. Par līguma noteikumiem dzirdēji? Tad tiekamies rīt, tepat arī līgumu lietas nokārtosim.

Lieliski! Van Burens nobeidza vīna kausu, izsmēķēja pīpi, piecēlās un piegāja pie krodzinieka, kas turpat aiz letes vien rosījās. Tā, garāmejot, paskatījās uz vecā karoga lanckām un uzrunāja krodzinieku. - Tagad eju izkraušanu pieskatīt un citas darīšanas kārtot, vakarā būšu atpakaļ. - Noklusināja balsi tā, ka dzirdēt var tikai uzrunātais. - Tad bez svešām ausīm parunāsim par, - ar vienu aci pašķielēja uz karogu, - to. - Un skaļi, - Vakariņas un istabu tu man sagādā pienācīgas!

Van Burens devās prom.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 11.10.2006 14:43

Pēc vairākām stundām, kad Van Burens bija atgriezies, vecais tavernas īpašnieks pacienāja to ar sātīgām vakariņām. Kad kapteinis bija paēdis, vecais aicināja viņu sekot un aizveda to uz istabu, kur Van Burens varēs palikt pa nakti.
Tad pēc ieilguša klusuma drīža krodzinieks pieklusināti un nedroši jautāja - Jūs ko par četriem lordiem gribējāt zināt? -

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.10.2006 15:17

Vai man tikai likās, ka Tu ko vairāk par parasto pastāstiņu vari pateikt? Karogs tak arī nebija šķietamība? - Van Burens bija noguris, bet labā omā, - viss šodien bija izdevies, ka labāk nevar vēlēties. - Vai tas, ko zini, ir vērtīgs? Ko, vai, pareizāk sakot, cik prasīsi, ja lūgšu pastāstīt?

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 11.10.2006 15:44

- Esmu vecs! Mantinieku ar` man nav, tāpēc neko daudz neprasu, vien gribu beidzot no šitā tikt vaļā - vecais no kabatas izvilka uz pusēm pārlocītu, vecu, apdriskājušos papīra lapeli - savādāk, tā man nedod mieru. -
Krodzinieks sniedza uz kapteiņa pusi nodriskāto lapu, tad pirms kapteinis paspēja to paņemt pretī to atvēra ielocītajā vietā un kā tēlojot pārsteigumu teica - Re`, skat, tev pagadījusies laimīgā daļa! - Uz lapas tieši vidū atradās trekns krusts, kas bija uzzīmēts tieši pie koka.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 11.10.2006 17:16

Tā, šitais bārdainis likās lādzīgs. Blakus kajīte, ko, Krejenam kas tāds ne ruma murgos nerādītos. Bet ka tik beigās nenodzenā kā suni, tas arī var gadīties. Tomēr maksāšana izklausījās pietiekoši glauna, un pieci proči jau avansā - neslikti, šitas bija labs ķēriens, makani paveicies, ka kāds no ostas zeņķiem viņu nenocopēja pirmais.
Jā, sasodītās mātes. Kaut gan... Nē, ko tur. Protams, ka viņš neskums. Ja nu vienīgi Betsija. Ek, pārcietīs skuķis, liela jau.
- Līdz rītam, Kapt'n! -
Tad viņš vēlreiz novērtēja topošo komandu. Gaišmatis likās no labsirdīgajiem, ar to problēmu nebūs. Viens no melnmašiem vispār galīgi sapņains, tam pašam varētu sanākt problēmas. Vecais onka gan jau arī būs savējais. Īrs - nu, ja īrs, tad ko tur vairs. Pārējie jau bija lecīgāki. Bet elements, kas viņam galīgi nepatika, bija tabaku košļājošais pirātiskā paskata francūzis, kas sabļāvās ar šķiperi no galdiņa. Aizdomīgs. Varēja būt no riebekļiem. Toties izdevīgā gadījumā šitāds varēja būt arī pamatīgs trumpis. Redzēs, varbūt vispār nenolīgs.
Bet to vēl paspēs. Tagad jāiet. Mortona karogs gan sasodīti interesēja, bet par to jau vecais sīkstulis viņam, sausiņam, neko nestāstīs.
Toms izsoļoja no tavernas.


Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.10.2006 17:57

Skaisti! - Van Burens nosmīnēja. - Laimīgā daļa! Šitādu veiksmi, pat pareizais koks atzīmēts! Vai tikai nebūs tas, kas tepat baznīcas dārzā aug? Dārzs izskatījās svaigi uzrušināts, kad šodien garām gāju.

Tā nav nopietna runa!

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 11.10.2006 18:15

-Njā - Pakasījis pauri norūca vecais tavernas īpašnieks - nav gan, ja no tāda punkta skatās. Bet ko lai es tev saku? Ne ko jau tev nespiežu un prasīt arī neprasu! Ak, Svētā fortūna apžēlojies, tas taču ir apsurds! Lords Mortons tam stāv priekšā un brīvu prātu atdod savu apslēpto dārgumu karti un šis saka, tas neesot nopietni! Ka tevi, jupis, netici ar`! Ne jau man vairs naudu vajag! Kau`ču tūliņ pat ņem un jūrā izsvied to nožēlojamo papīra skrandu, tikai atpestī mani no tās! -
Nupat jau vecais vīrs izskatījās pagalam apskaities un grasījās iet prom.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 11.10.2006 18:23

Krietu brīdi pēc kapteiņa aiziešānas, Raiens vēl sēdēja krogā un turpināja vērot tā apmeklētājus.
Tad iztukšojis pēdējo vīna kausu, viņš nolika pāris zelta gabalus uz krodzinieka bāra letes un devās laukā.
Bija jau diezgan tumš, bet Raiens nolēma vēl kādu laiku pastaigāties pirms došanās pie miera. Viņš vēroja jūru un viļņus, kas sitās pret krastu.
Rīt sāksies jauni piedzīvojumi...

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.10.2006 19:20

Piesēdi, vecais draugs, re, īsta holandiešu tabaka, uzsmēķē, nomierini sirdi un prātu! - Van Burens uzlika krodzinieka plecam savu plato plaukstu. - Kas tad steigā svarīgas darīšanas kārto! Pats Lords Mortons, saki... Tad stāsti visu, kur, kas un kā. Vecs, ne vecs, bet pie veiksmes tak arī pats no savas ceturtās daļas neatteiksies?

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 11.10.2006 19:40

Vecais krodzinieks paskatījās uz kapteini ar skatienu kurā bija jaušamas bailes - Traks vai? Kur es tādu naudu grūdīšu, liekas problēmas un nepatikšanas, kas tu domā, ka aiz nez ko darīt mēs tās bagātības aprakām? Tādas liekas saistības man nav vajadzīgas. Tev to karti atdodu tādēļ, lai man būtu miers, nevis vēl lielāks uztraukums. Šitā taverna nav jau nekas dižs, bet man takš pilnīgi pietiek un pāri paliek no tiem ieņēmumiem. Augām dienām te ļauži apgrozās un iztikt var vairāk nekā labi. To naudu negribu acīs redzēt, tā man kā rēgs par tiem laikiem, cik daudz kas slikta darīts tās dēļ, tfu, tu, atpestī mani no tā. - krodzinieks nopietni teica, smēķēdams Van Burena piedāvāto tabaku.
- Un ko tu? Brīnies par to, ka uz tās lapeles tik vien kā viens koks un krusts virsū? Vai tad ar neesi to teiku dzirdējis- smiedamies un klepodams reizē, turpināja vecais - Katra no četrām daļām atsevišķi ir nekam nederīgas, bet kopā tās veido karti, pēc kuras dārgumus var atrast. Kur meklējamas pārējās daļas, grūti spriest. Vienīgais par ko es esmu gandrīs pilnīgi pārliecināts - Dejs noteikti ir Port Roijālē. Viņam tur sieva un pats ar to pilsētu burtiski dievināja, tā ka nekur citur viņš atrodams nebūs. Par pārējiem nezinu, kur nu kurais. paklau, vecais, es tak tev nesaku, ka tev noteikti ir jādzenas pa visu Karību jūru meklējot nožēlojamas papīran skrandeles. Ja tā labi padomā, tas tiešām ir pavisam nejēdzīgi! Labāk vienkārši to visu aizmirsti. Maz iespējams, ka tu ar to visu atradīsi. Kaut ko tādu varētu uzņemties tikai neārstējams sapņotājs un es tā skatos, ka tu noteikti tāds neesi. -

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.10.2006 20:11

Van Burens nopietni paraudzījās vecajā vīrā, kas kādreiz bija bijis dižs pirāts. - Ak tādas tās lietas. Karti tava miera labad es paņemšu, bet ar vienu noteikumu - ja mums veiksies, es tavā dzimtajā pilsētā likšu uzbūvēt kapellu tavas dvēseles aizlūgumam. No kurienes tu esi?

Kapteinis domīgi nopakšināja savu pīpi. Tad jautāja, - Kartē ir redzama salas daļa - kas tā par salu? Un vai jums četriem nebija kāda noruna vai pazīme, kā vienam otra sūtņus pazīt?

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 11.10.2006 20:19

- Sala tā nebij gan - domīgi atteica Mortons, mēģinādams atcerēties kaut ko precīzāk - tajā pusē bija ezers, laikam. Lai nu kā, paņem manu karogu, tas būs par pazīšanās zīmi.
- Es i` no Port Royalas, kā mēs visi četri . - nevērīgi atteica Mortons

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 11.10.2006 21:01

Nevar gan... Norūca Džeks atiedams no letes un iekārtodamies vecajā vietā. Rums un vīns skurbināja viņa prātu un uzdzina viņam atmiņas. Bet ilgi viņš tajās negremdējās. Ek ja jau drīz jābrauc drīz jūrā ta pielakšos šovakar pilnīgā lopā, lai jūrā nav vajadzības Nodomāja stūrmanis ar acīm nolūkodams kādu smukāku meiču turpat netālu...

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.10.2006 21:07

(OOC - Labrīt, tā nebija sala... Karību jūrā, kur vispār ir tikai salas! grin.gif Kurā kontinentā tad norakuši? blink_a.gif )

Nu labi, šo darījumu būsim noslēguši. - Van Burens nopūtās, salocīja karti un iebāza iekškabatā. Vecais pirāts tiešām galīgi vecs palicis, pat vietu, kur dārgumus noracis, vairs neatceras. - Rītā parūpējies par brokastīm, un vienu brīvu istabu, papīru un rakstāmrīkus sagādā, lai varu ar saviem jaunajiem kuģaļaudīm līgumus noslēgt.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 11.10.2006 21:11

- Tiks darīts! - Atbildēja krodzinieks un aizsteberēja prom.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 11.10.2006 21:24

Tik tikko ausa rīts, kad Raiens varen labā omā vēra kroga "Pirātu midzenis" durvis.
Viņš piegāja pie bāra letes un uzsauca krodziniekam Labrīt! Man lūdzu vienu alus kausu ceļa kājai.
Rīta pusē krogs bij pustukšs, tāpēc viņš apsēdās tur pat netālu.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 11.10.2006 21:28

- 'Brīt, 'brīt! - Atteica Mortons un ielēja īram kausā alu. - Vai ta pārējie vēl guļ, vai? -

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 11.10.2006 21:33

Tikko bija pasniegts alus pa durvīm burtiski ievēlās Džeks. Lieki teikt ka viņš izskatījās mazliet samīcīts un plūda no viņa ruma un vīna smaržu sajaukums un arī nenosakāms aromāts ko varētu saukt par smaržām.
Bija redzams ka jūrnieks tika uzdzīvojis uz pilnu klapi. Alu, un lielāku kausu. izdvesa Džeks pienākdams pie letes un apsēsdamies krēslā. Ar labo roku viņš balstīja galvu kas acīmredzot deva par sevi ziņu.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 11.10.2006 21:37

Mortons ielēja alu arī Džekam un, to pasniegdams, smejoties teica - heh, jaunība, jaunība! Kur tas laiks! -

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 11.10.2006 21:37

Raiens iedzēra pāris malkus alus un atbildēja uz krodzinieka jautājumu.
Šķiet, ka es vienkārši par agru būšu ieradies. Nespēju ne acu aizvērt. Devos pastaigā gar krastu.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 11.10.2006 21:40

-Visu nakti biji augšā?- Vaicāja vecais pirāts- Tad jau pret vakaru nevarēsi kājās nostāvēt! -

Iesūtīja: Flora ; laiks: 11.10.2006 21:41

krogā ienaca Ziitko...viņš izskatiijas tieši taa pat kā vakar, kad bija ztstaajis krogu...likas ka pat gaišais un jautrais smaids un viņa luupam ir taads pats.
Labrit krodziniek!!! viņš uzsauca vecajam viram. kapteins vel nav radiijies? tad man ludzu glaazi viina.
pasutijis dzerienu Zitko apsedas taisni tur kur bija sedejis iepriekš...krogaa vel nebij daudz cilveeku, tapec nebij ari nekadu interesnatu sarunu. tad nu atzveelies sava vietaa ertaak puisis saka pacietiigi gaidit, klusitiņam dungojot pie sevis kaadu sen dzirdetu melodiju...

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 11.10.2006 21:47

Būs jau labi. Man tā gadījies ne reizi vien.
Raiena skatiens klīda apkārt. Krogā pamazām saradās tauta.
Nupat sāka kļūt interesanti.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 11.10.2006 21:48

- Labrīt! - Mortons atņēma sveicienu - Glāzi vīna? Tūliņ būs! -
Vecais paliecās zem letes, izvilka no tās apakšas glāzi un ielēja tajā tumši sarkanu vīnu. to izdarījis, viņš aigāja pie galda, pie kura sēdēja Ziitko un, pasniegdams glāzi, pasmaidīja.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 11.10.2006 21:57

Ja to jātulko kā, ko tu vakar darīji, tad zini es neatceros. Atsaucās Džeks iemalkodams alu un ar labsajūtu nopūsdamies. Kur tad kapteinis mums te tā kā līgumi slēdzmi... Līdzi Džekam bija sainītis ar papīriem kas izskatījās pēc ieteikuma vēstulēm tas tā katram gadījumam.
Atrāvies no šobrīd daudz svarīgākā viņam alus kausaDžeks aplūkoja savus komandas biedrus. Mja nebūs jau tie sliktākie. viņš nodomāja. Labs ir puikas var`but pateiks kā kuram vārdā? Uz vieniem dēļim galu galā skradīsim. Uzsauca Džeks

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 11.10.2006 22:03

Mortons viegli pasmīnēja par Džeka izteikumiem un atteica, ka kapteinis droši vien vēl guļot, kā nosists.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 11.10.2006 22:03

Raiens pievērsās Džekam.
Mans vārds ir Raiens Grejs. Un tu laikam būsi Džeks?

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 11.10.2006 22:08

Jā, tas būtu es. Džeks Feiss jūsu rīcībā. atsaucās paspiesdams Raiena roku ar stipru spiedienu. Nu tad sak, sen jau kuģo? Es te tākā pa vakardienu daudz ko aizmirsu un par jaunu atcerējos.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 11.10.2006 22:12

izdzirejis jautajumu Zitko veikli piecelas un ar visu vina glazi devas pie Džeka...
Protams..Zītko Buanels...škiet buušu kuģa namdaris, ta ka saskarsme ar dēļiem man iespeejams iznaaks diezgan tuva... pusis jautraa balsi noteica apseezdamiem viņam blakus...

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 11.10.2006 22:17

Kopš bērna kājas dauzos gar jūru. Desmit gados pirmo reizi spēru kāju uz kuģa, agrāk gan mani neviens nelaida, bet ja būtu laiduši tad jau no septiņiem gadiem būtu jūrā, tik tādu sīkaliņu nevienam nevajadzētu. Ko lai saka, jūra man ir kā pie sirds pieaugusi! viņš iedzēra vēl krietnu malku alus un pasmaidīja.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 11.10.2006 22:27

Eh, Jā jūra jūra, es ar tēvoča palīdzību tiku uz kāda tirgotāju kuģa un tur nu nodienēju ilgi astoņus gadus no matroža uz pirmo stūrmani tiku, bet te ka tevi neraža pirms trim nedēļam vecā labā tupele uz rifa uzskrēja vētrā lēni un nogāja pa burbuli. Džeks ar vēl joprojām jūtamu dzēruma sajūsmu stāstīja. Be nu Zītko Raiens iematam ka pa malkam par jūru. Džeks sacīja paceldams mazliet kausu.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 11.10.2006 22:33

Raiens noklausījies Džeka stāstu, pacēla kausu kopā ar Zītko un Džeku.
Par mums visiem tik mīļo jūru!

Iesūtīja: Flora ; laiks: 11.10.2006 22:41

jaa par juuru vienmer var iedzer , noteica Ziitko saskandinadams ar Džeku.
es gan nu jau kaadu gadu neesmu devies nevienaa riktiiga jūrasbraucienaa...vel pirms dažaam nedeļam piestraadaju par kuģu buuvetaju...taču tas nav prieks manis...park garlaiciiga nodarbe...par laimi ilgi taa vairs nebuss, jūra nekad nebuus garlaiciigi un kuģa vienmer ir ko dariit! pusis nedaudz pastastiija ari par sevi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.10.2006 08:09

Uz kāpnēm atskanēja soļi. Kāds lēni un nesteidzīgi kāpa lejā. Cerīgi paceltās acis, kas gaidīja kapteini, ieraudzīja kanonieri, kas žāvādamies un staipīdamies kāpa lejā. Viņš izskatījās apmierināts kā runcis, kas izlaizījis veselu podu krējuma.
Nokāpis līdz letei, uzmeta uz tās vairākus zelta dublonus. Varēja manīt, ka, lai nu kā, bet viņam vēl nav kabatas tukšas. Vai daudz tur atlicis, to gan nekādi nevarēja pateikt.
Meičas tev ir uz goda! Reiks atzinīgā balsī noteica krodzniekam.
Tas par negaidītām naktsmājām un brokastīm. Būs drīz? Un kausu vīna.

To nokārtojis, viņš noskatīja bariņu, kurā bija savākušies vismaz daži, kas tā kā vakar pieteicās tai pašā komandā...
Paņēmis savu vīna kausu, Reiks slāja turp, un nosēdies uz tuvākās mučeles stādījās priekšā:
Kapteini gaidām? Es tāpat. Reiks Gatijs ir mans vārds, un būšu kanonieris. Ek, kā nagi niez nopētīt, kas kapteinim par dižgabaliem, kā viņš tur izteicās, uz tā tirgoņa ir. Seši gabali! Tas nav mazais kuģis.

Viņš iedzēra malku vīna.
Par ko spriežam? Un kā jūs vārdā dēvēt visus?

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 12.10.2006 08:52

Vils ievēlās krogā galīgi izspūris un sažņurdzīts. Pie tam no vīrieša nesa pēc alus un vīna, taču alkohola reibumā viņš nebija.
Viljams stingrā gaitā atsoļoja līdz letei un palocīja galvu saviem biedriem.
Labs rīts!viņš zemā, mazliet aizsmakušā balsī sacīja. Viņa acis bija mazliet aizpampušas.Man lūdzu pamatīgu kausu alus uz paģirām!Erifrots teica un nokrekšķinājās, lai neliktos tik aizsmacis.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 12.10.2006 11:41

Van Burens noteiktā gaitā nokāpa pa trepēm, pārlaida skatienu krogā sanākušajiem, atpazīdams vakardien līgtos jūrniekus. Ievēroja, ka Viljams un arī rudais īrs jau klāt, tāpat Džeks, smaidīgais gaišmatis un brašais kanonieris. Kapteinis apsēdās tajā pašā vietā, kur vakar, un uzsauca krodziniekam, - Brokastis un vīnu! Vai istaba kārtībā?

Gaidīdams, kamēr krodzinieks izpilda pasūtījumu, piebāza un aizsmēķēja pīpi.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 12.10.2006 12:10

Vils daudz apkārt neskatīdamies apsēdās un izmocīja smaidu.
Jā, ir gan. Vienkārši grūta nakts.viņš noteica un nopūtās.Saproti paģiras pēc kārtīga dzēruma, tad vēl meiča, kura no rīta izrādās iemīlējusies tevī....Murgs normālam vīrišķim.vīrietis noteica un dziļi nopūtās.
Un lūdzu brokastis arī!Erifrots uzsauca krodziniekam.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 12.10.2006 12:32

Vecais pirāts atnesa visiem brokastis un salēja dzeramos, pats ar lielu interesi klausoties vīru runās.
- Kad ta` laidīsiet jūrā? - Mortons vaicāja kapteinim - šitie jau te dīdāds un nevar sagaidīt, kad tiks uz dēļiem. -

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 12.10.2006 13:26

Ērnijs visu nakti bija pavadījis klusi sēdēdams vienā kroga kaktā, atgāzies koka krēslā, pārlasot savas vecās piezīmes, kā viņš sauca dienasgrāmatas, par braucieniem jūrā.
Tāpat viņš pārlasīja nobružātu lapu saišķi par dažādām zālītēm. Jau kur tas laiks, kad viņš naktīs saldi gulēja, tagad laiks bija sajucis. Naktis bija vislabākās darbam.
Redzot, kā topošā kuģa komanda pamazām lasās kopā, Ērnijs piecēlās un, mazliet pieklibodams, apsēdās tuvāk.
Labs rīts, balss mazliet ķērās, izklausījās čerkstoša. Krodzniek, vai ruma glāzīti drīkst lūgt?
Ērnijs bija, paša vārdiem sakot, kļuvis par "makten pieklājīgu sauzemes žurku", jo krogā bija pavadīts ilgs laiks. Cik ilgs? Kas to lai zina...
Neko vairāk Ērnijs neteica, bet klausījās sarunas.
Jūra... Jūras vilinājums... Vecās pirāta asinis virmuļoja kā kādreiz slavas gados.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.10.2006 13:32

Tikko sasveicinājies ar kapteini, Reiks tāpat atņēma vecā jūrnieka sveicienu "Labs rīts!"
Pa starpām kārtīgajām brokastīm, ko krodzinieks bija nolicis viņam priekšā, kanonieris īsināja laiku vērodams, cik grūta nakts te katram bijusi.
Pie Vila atziņas par meičām viņš līdzjūtīgi paklakšķināja mēli, lai gan domāja, ka vaina tur, ka meičas vajag izvēlēties uzmanīgāk. Un nevajag viņas vakarā pārlieku piedzirdīt un nez ko vēl sasolīt, tad no rīta nebūs pārsteigumu.

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 12.10.2006 13:40

Viebdamies un šķobīdamies, pietam atspiedies uz kūjas, krogū ieklumburoja arī Karloss, kas iepriekšējā dienā bija palicis līdz pat slēgšanai. Viņs neizskatījās pārāk priecīgs, kaut arī patiesībā bija priecīgi satraukts. Pieklumzājis pie bariņa, starp kuriem sazīmēja vakar redzētos jaunos komandas biedrus, viņš atslīga kādā no krēsliem un pievērsās krodzniekam
Saimniek! Vienu ruma krūzi, lūdzams!

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 12.10.2006 14:16

Mortons apkalpoja arī Ērniju un Karlosu, tad atkal pievērsās kapteinim - Paķersi kādu ruma mučeli ar līdzi? Mazums kādas štelles pa ceļam var gadīties! -
pasmējies vecias turpināja šiverēties pie letes.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 12.10.2006 14:22

Domāju, parīt no rīta četros ar bēgumu dosimies prom. Zeehond ir kārtībā, šorīt pēdējo kravas kasti novedīs nost, jaunā krava jau piestātnē gaida iekraušanu. Tā vien iznāks, ja nekas nekavēs. - kapteinis atbildēja Mortonam. Pacēla balsi, lai dzird visi tie, kam jādzird, - Rīt, četros pēc pusdienas visiem jābūt piestātnē iepretim Zeehond. Tur gaidīs kuģa laiva. Kas nokavēs, lai vaino sevi, pašam būs jālīgst laivinieks, kas nogādās uz kuģa. Uz kuģa visiem jābūt līdz rītdienas astoņiem vakarā. Pirmais pārbrauciens būs garš - brauksim pāri visai Karību jūrai uz Providensu.

Ne tikai vienu mučeli vien, ja tev ir, ko pārdot. Tātad istaba kārtībā? - sagaidījis krodzinieka piekrītošu mājienu, turpināja, - Tūlīt pēc brokastīm sāksim līgumus slēgt. Viljam, tu pirmais, tad tu, - kapteinis norādīja uz īru. - Pārējie vēlāk, pa vienam.

Van Burens ķērās pie brokastīm. Kārtīgi ieturējies, samaksāja krodziniekam tēriņu, un devās uz sagatavoto telpu, ar mājienu līdzi pasaucis Viljamu.

(OOC - tie, kas grib, var atspēlēt līgumu slēgšanu, bet principā - visi tie, kas vakar pieteicās, tiek pieņemti, visiem tiek izmaksāti 5% no līguma algas un iedots līguma noraksts. Van Burens kārtīgi apskata visus dokumentus, pārbauda, ko Viljams sarakstījis līgumā, un uzliek zīmogu.)

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.10.2006 14:45

Sagaidījis savu kārtu, kanonieris rūpīgi izlasīja līgumu, pirms uz tā uzšņāpt parakstu. Tad noprasīja kapteinim, vai nevajag ko sagādāt lielgabaliem, sak' viņš zina, kur te ko, par cik un cik labu var dabūt.
Vispār jau tā ir sera kapteiņa darīšana, bet ja vajag, viņš pieliks pūles un sagādās trūkstošo.

Pēc sarunu nobeigšanas, Reiks dodas uz savu mītni pilsētā, savākt mantas lādē un iepriecināt (vai apbēdināt - kā sanāks!) saimnieku ar ziņu, ka īrnieks tagad uz vairākiem mēnešiem dodas jūrā.

Otrā dienā Reiks ostā kvern uz mučelēm no pusē četriem. Viņam ir līdzi visa mantība - jūrnieka lāde ar drēbēm, ikdienas priekšmetiem, mazajiem ieročiem un citām mantām. Pie platas zobensiksnas piestiprināts viens garāks zobens makstī, aiz jostas īsais, platais zobens. Ap galvu lepni apsiets sarkans zīda lakats, kam virsū trijstūrene. Mugurā balts platkrekls, ādas bikses un garie zābaki. Svārki karstuma dēļ uzmesti turpat blakus uz lādes.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 12.10.2006 15:02

Beidzot sagaidījis savu kārtu, Raiens devās uz istabu, kur kapteinis aicināja noslēgt līgumus.
Klusiņām pieklauvējis, viņš devās iekšā taisnā ceļā pie galda, kur sēdēja kapteinis.
Viņš stādījās priekšā: Esmu Raiens Grejs.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 12.10.2006 15:05

Krogū ātrā solī iesoļoja pajauns puisis kārtīgās, taču vienkāršās drēbēs. Pārlaidis vērīgu skatienu visiem, viņš devās pāri telpai pie kroidzinieka.

"Krodzniek, vien maz glazīt rum," viņš uzsauca.

Pagaidījis ielejam, viņš uzmeta uz letes mazliet viarāk par prasīto, un paliecās uz priekšu. "Dzirdēj, ka teitam piestājis "Zeehound" kapteins. Nezin kur viš ir? Osta teica, ka viņam vaig apkalpe virus."

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 12.10.2006 15:11

-Ah, jā - Draudzīgi atrūca Mortons un ielēja jaunatnācējam rumu - "Zeehound" kapteinis tepat vien i`. Augšā, slēdz līgumus ar jaunpieņemtajaiem jūrniekiem. Varu parādīt kur tas i` -

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 12.10.2006 15:14

Ā, tad tā sauc manu galveno palīgu. - Van Burens teica. Nodiktējis Viljamam līguma skaitļus, pārbaudījis un caurskatījis dokumentus, un beigās, uzlicis apaļo zieģeli, turpināja, - Tev pienākumi sāksies tūlīt. Te, - pasniedza Raienam aprakstītu papīru, - ir jaunās kravas īss saraksts. Ostā, iepretī Zeehond, satiksi manu iepriekšējo kravas pārzini, tas nodos Tev lietas un parādīs, kur jaunā krava stāv. Pārbaudīsi, vai viss kārtībā. Tad nāksi atpakaļ, uz to laiku visi līgumi jau būs sarakstīti. Kopā, - un Tu arī, Viljam, - paēdīsim pusdienas. Tad dosimies uz banku un ostas pārvaldi, kur arī Viljams nāks līdzi, tad Viljams būs brīvs, bet mēs iesim vēl šo to vajadzīgu iegādāties. Vakarā es dodos uz kuģi, bet Tu būsi brīvs līdz rītdienas četriem.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 12.10.2006 15:15

Viens pēc otra krogā saradās jūra braukt gribētāji. Katru no viņiem Vils pavadīja ar vērīgu, noteiktu skatienu. Tas nestāstīja par pilnīgi neko. Ne par naidu, ne par greizsirdību un ne par aizdomām. Vienkārši Vils novērtēja savus biedrus.
Pagaidām Erifrots par viņiem sliktās domās nebija. Viņam pilnīgi nekas nebija pret nevienu no viņiem. Iespējams tāpēc, ka viņš nekad nebija ar viņiem kuģojis uz viena kuģa.
Kad kapteinis noteica rindas kārtību Vils pasteidzās ātrāk notiesāt savas brokastis un ātri salika ribās alu, ka viss viņa vēders vēl ilgi pēc brokastīm guldzēja no lielā alus daudzuma.
Erifrots stingriem soļiem devās uz sagatavoto telpu, kad kapteinis bija viņu aicinājis sekot.
Vils aplūkoja līgumu un ilgi, un kārtīgi pārskatīja katru līguma punktu. Viņš nebija no tiem, kuri ļāva sevi apkrāpt.
Vīrietis visbeidzot parakstījās slīpā, smalkā rokrakstā.
Darīts, kaptein.viņš pēc paraksta došanas sacīja.Rītdien būšu laikā.Vils nopietni sacīja un noklausījās kapteiņa rīkojumos.Labi. Pusdienlaikā gaidīšu jūs šeit.Tad viņš izgāja no kroga, cerēdams, ka tā apmātā skuķe viņu jau negaidīs pie viņa mājas durvīm.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 12.10.2006 15:25

Raiens pacietīgi noklausījās visu, kas bija sakāms kapteinim un paņēma sarkatu.
Būs darīts Kaptein! Raiens uzsauca. Tad viņš, raitā solī devās uz ostu, kur viņu jau gaidīja Zeehond ieprēksējais kravas pārzinis. Pārbaudījīs, ka viss ir savās vietās un pie viena aplūkojis kuģi, Raiens devās atpakaļ uz tavernu prātodams kas un kā.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 12.10.2006 16:08

Vils jau sēdēja krogā un bija tikko papusdienojis. Viņš gaidīja, kad parādīsies Raiens. Un vīrietis cērēja, ka ar viņu varēs labi saprasties. Galu galā Erifrotam nemaz nepatika strīdēties, jo lielākoties visi viņa strīdi noveda līdz kādam kautiņam. Un Vilam nepatika staigāt ar sāpīgiem zilumiem.
Vils jutās mazliet saguris. Viņš visu rītu bija nonīcis tavernā strādājot. Tas bija visai pagarlaicīgs darbs, bet Viljamam tas padevās un no tā arī viņam bija jāiztiek.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 12.10.2006 16:32

Tā domādams Raiens bija nonācis atpakaļ pie kroga "Pirātu midzenis" un devās iekšā.
Ieraudzījis pie galda sēžam Viljamu, pamāja viņam, bet klāt negāja, jo vēl bij ziņas, kas nododamas kapteinim. Viņš devās uz istabu uzmeklēt kapteini. Pieklauvējis pie durvīm, Raiens, drošu soli devās iekšā.
Esmu atpakaļ viņš mierīgi noteica Ar kravu viss ir kārtībā, viss savās vietās. Raiens bija apmierināts. Acis vien spīdēja un rudie mati, kas tagad vēja bija izspūruši, atgādināja lauvas kušķaino kroni.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 12.10.2006 16:39

Līguma noslēgšana noritēja ātri, Džeks parādīja ieteikuma vēstules no vecā kapteiņa parkstīja savu līgumu un saņēma savus piecus procentus no darba algas viņam par prieku tas nebija maz. Savācis savus papīrus Džeks devās uz savu mājvietu un sāk gatavoties ceļam Pirmām kārtām viņš izvilka visas kartes ko vien spēja atrast istabā rūpīgi nopulēja sekansu kompasu un tālskati. Veļreiz pārskatījis lādi viņš izvilka no turienes ādas vāciņos ieliktu papīra gabalu. rūpīgi to nopētījis viņš nopūtās un ielika to atpakaļ lādē. Pāri šiem rīkiem nāca tīra drēbju kārta zābaku pāris un zobens ar pāris pistolēm pulvera ragu un maisiņu ar svina lodēm.
Nākamajā pēcpusdienā Džeks bija pie piestātnes, kanonieris jau gaidīja izvilcis tabakas maku pīpi un šķiltavas viņš aizsmēķēja pīpi un devās pie komandas biedra līdzi pa zemi vilkdams savu lādi. Laba diena Reik! arī kapteini gaidīdams? Džeks uzsauca

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 12.10.2006 16:41

Tomam bija īgns garastāvoklis, vēl no vakaradienas, kad viņš kārtīgi bija izbļāvies ar Mēriju. Stulbā sīkā māšele (tas, ka viņa bija tikai gadu jaunāka par viņu pašu, neko nenozīmēja), neapšaubāmi saspiedusi galvu starp kādām zivju mucām, sagādāja viņam brīnišķīgu atvadu dāvanu, paziņojot, ka sadomājusies sākt strādāt krogū, pat ne Pirātos, bet Āķī, utainākajā padibeņu ūķī, kāds šajā pilsētelē vispār bija sastopams. Viņai vieglāku dzīvi griboties, redz. Varēja jau saprast, smirdēt pēc zivīm 24 stundas diennaktī nav nekāda medus maize, bet tāds variants ... Toms bija zili melns no dusmām un, tikai apelējot pie viņas atbildības pret Betsiju un Maiklu, piespieda no pretīgā nodoma atteikties. Drošs gan viņš tomēr nebija.
Un tagad vēl tā māte. Vispirms viņš bija ar viņu kopā aizgājis līdz kuģim, bet krāvēji paziņoja, ka šķipers vēl krogā slēdzot līgumus. Variants parādīties krogā ar māti viņam galīgi negāja pie sirds. Vecā ņurcījās vien, taisot šaušalīgas nopūtas un acis ik pa brīdim susinot noskrandušajā piedurknē. Jātiek tam cauri pēc iespējas ātrāk. Cik iespējams, nepievēršot uzmanību (kas gan bija grūti izdarāms - tādos krogos vecas zvejnieku sievas bieži nepiestaigā) viņš izdabūja māti cauri krogus pūlītim (no kuriem daļa, par nelaimi, bija topošie komandas biedri) un gandrīz burtiskā nozīmē aizvilkdams līdz istabai, kur pēc krodzinieka teiktā notika līgumu rakstīšana.
Labrīt, Kapt'n. Esmu klāt, Toms sacīja, mazliet par taisnu izslējies, mazliet par bravūrīgu. Viņam blakus stāvēja paveca sieviete izplūdušām miesām un panaivu, pat muļķīgu skatienu bailīgi noskatīja bārdaino holandieti.
Cienītskungs kaut ko par līgumsrakstīšan esot teics, viņa bikli nomurmulēja. Tomijs, būs jumsim labs kuģapuik, es jums sak, viš man tik labs dēliš viņa piebilda, jau drosmīgāk. Toms ar pūlēm savaldījās, lai nenovaikstītos.

OOC: ja bremzē, tālāko līdz kāpšanai uz klāja var pieņemt par notikušu, bet man nav nekas pretī izspēlēt wink.gif

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 12.10.2006 17:04

"Būt labs gan, man kāds darbiņš uz jūr šobrīd noderēt," puisis pamāja ar galvu, un uz letes draudzenēm pievienojās vēl viena monēta.

"Sak man vēl, vai šitie visi ar turpat dods?" viņš pamāja ar galvu. "Man tā rādisies, mēs būs viena raib kompānij."

Sekojot Mortona norādēm ( OOC - pieņemu, ka dos tongue.gif ) puisis drošu soli devās uz istabu, kur pieņēma kapteinis.

Piesitis pastiprāk pie durvīm, slāja arī droši iekšā.

"Sveicināt, kaptein. Man sauc Džess, dzirdēj, jums komanda vajadzīg kāds lab vīrs, vai vairāk," viņš paziņoja tādā iestieptā mēlē, norijot galotnes, pie reizes noņemot cepuri no īso iesarkano matu kodeļas. "Es varbūtās jums derēs. Ir kuģojs, ir visāds darbs darījs."

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 12.10.2006 17:56

Paldies, Raien, tas labi. Tagad ieturi pusdienas uz mana rēķina, un dosimies pilsētā darīšanas kārtot.

----------------------------------------------------------

(OOC - man arī gribējās Toma māti redzēt wink.gif )

Sveicināta, kundze, sveiks, Tom! Re, Viljams jau līgumu uzrakstījis. Tom, lasīt proti? - kapteinis noprasīja. - Tad nolasi mātei priekšā. (Ja ne, nolasa Viljams.) Tas Jums, kundze, jāparaksta, vai jāievelk kāda zīme, ko Viljams ar savu un es ar savu parakstu apliecināsim.

Kapteinis, protams, zināja, ka saucot veco sievu par kundzi, to samulsinās vēl vairāk, bet zināmā mērā cerēja, ka tādējādi apraus Tomu slavinošo nesakarīgo vārdu virkni, kas puikam noteikti lika justies neērti.

Un te, Tom, ir piecu procentu iemaksa. - Van Burens pasniedza jaunsalīgtajam jungam maisiņu ar naudu. - Rīt četros vakarā tev jābūt ostā iepretim Zeehond, tur gaidīs laiva. Izbrauksim parīt, ar bēgumu četros no rīta. Dodamies šoreiz tālu - uz Providensu.

------------------------------------------------------------

Džess, saki. Jā, vēl kādi pāris būtu vajadzīgi. Vakar tevi še nemanīju, tā ka pastāsti kārtīgi, ko proti. Piemēram, - darbus vadīt pie burām, pie kārtības uzturēšanas, - vari? Jo esmu bez īsta bocmaņa palicis, tālākos braucienos tā nevar.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 12.10.2006 18:18

Kā vakar vakarā nozudis, tā vēl šorīt nekur nebija atrodams Melnais Džo. Bet tad kā no zila gaisa, krogā ieslīdēja šis pats tips un ne par veltitika pieminēts tieši zils gaiss - pats nabags izskatījās krietni nozilināts. Tomēr neskatoties uz zilo aci un tramīgo izteiksmi sejā, viņš izskatījās varen apmierināts ar.. lai nu kāds bija iemesls, apmierināts viņš bija. Un steidzīgs arīdzan.

Kaptein.. kādaman veiksme, ka jūs te sastopu. Es kā zinājis, ka jūste būsiet.. klausieties, kaptein, es ļoti labprāt pieteiktos pie jums uz kuģa. Es esmu pavārs ļoti labs un trīs valodās runāju un paskatieties uz manu spēcīgo miesas būvi! Un vai es jau minēju, ka ārsts arīdzan esmu labu labais?
Melnais Džo aši vien visunobēra, tomēr lūkoja pieraudzīt, ka nesarunā tā, ka viss pēc muldēšanās izskatās, jo tāds nu nebija viņa nodoms - viņam dikti uz kuģa tikt vajadzēja.

Kaptein, jums nudien tāds zellis kā es noderēs.. vai pieņemts?
Melnā Džo acis kāpiekaltas kapteinim, bet pats tā sasprindzis kā uzvilka kaķene..

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 12.10.2006 18:34

Raiens pamāja Ar jūsu atļauju kaptein! un devās laukā no istabas, atstādams tur kapteini, Viljamu, jungu un viņa māti. Tik tikko nesaskrējās ar Melno Džo, kas izskatījas dabūjis krietnu sutu un steidzās uz istabas durvīm. Raiens nokāpa pa trepēm un piegājis pie letes uzsauca krodziniekam: Krodzniek! Man lūdzu siltas pusdienas un kausu alus. Tad viņš apsēdās pie galda stūrī un gaidīja, kad krodzinieks atnesīs pusdienas.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 12.10.2006 18:40

Mortons sagādājis Raienam pusdienas vaicāja - Cik ta tās mucas a to rumu kapteinim vajadzēs? -

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 12.10.2006 18:43

Kāds šodien nu steidzīgs, un paskats arī labu labais! - Van Burens diezgan nelaipni blenza uz melnmataino francūzi. - Koku man vajag gan, bet ja tevis dēļ kādas nepatikšanas ar pilsētas žandarmēriju būs, lidosi pār bortu! Un tā kā taisītu tu man kārtīgu ēdmaņu, ne visādus sprancūžu smalkumus.

Nosmīnēja, - Uz kuģa jāierodas rīt, četros pēcpusdienā piestātnē gaidīs laiva. Nokavēsi, - pats līgsi laivinieku. Ja ieradīsies vēlāk par astoņiem vakarā, uz borta vairs netiksi. Tā, te būs tavs līgums, - kapteinis Viljamam nosauca ierakstāmos skaitļus un amatu, pagaidīja, kamēr tas ar smiltīm nosusina svaigo tinti, un nolika papīru Džo priekšā, - paraksti.

(OOC - Raienam - sešas mučeles)

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 12.10.2006 18:46

Raiens ieskatījās vecā krodzinieka acīs. Cik mucas tu vari pārdot? Viņš jautāja.
Ar vienu mucu nepietikšot, tas tā kā butu skaidrs. Šķiet mums tāls ceļš priekšā. Raiens padzērās no kausa, ko tikko bija atnesis krodzinieks.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 12.10.2006 18:51

Vecais pirāts pakasija galvu mēģinādams atcerēties cik ruma mucu viņam bija krājumos. Tā skatīdamies grieztos un mētādamies ar pirkstiem, beidzot nonāca pie slēdziena, ka vairāk par piecpadsmit mucām pārdot nevar.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 12.10.2006 18:57

Raiens no kabatas izvilka lapiņu,par kuru tikko bija atcerējies.
Ņemsim sešas mucas ruma! Kapteinis īpaši pieteica.
Gandrīz piemirsās.... Viņš nopūtās un sāka tiesāt sātīgās pusdienas.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 12.10.2006 19:01

Vecais krodzinieks norīkoja vīrus aiznest uz piestātni sešas mucas ruma, pats viņš netaisījās staipīt mucas, priekš tā viņš jau sen bija par vecu.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 12.10.2006 19:09

Kaptein, jūs ko!
Melnais Džo sarauca sašutuma pilnu ģīmi pēc vārdiem par žandarmēriju. Un tūlīt pat atrauca atpakaļ - pārsistā uzacs makten sāpēja pie šādām aktivitātēm.

Uzšņāpis sacakalētu parakstu, Džo pie sevis nošķobījās un atteica, ka sapratis.

Vairāk viņš neuzturējās šajā telpā, un nozuda tikpat ātri kā uzradies.


Nokāpis lejā, pie krodzinieka viņš pasūtināja vienu glāzi ruma un uzsākanelielu runu ar krodzienieku

Kā ir - pēdējā laikā visādi te apgrozās, ko? Darba netrūkst.. droši, ka būsi pamanījis - es jau te pāris nedēļas padzīvojos.. eh, ka neiet ar nekādi..
Uzsistā acs un pārsistā uzacs, škorīgais paskats.. - nebija nemaz jājautā kāpēc tad tad šim neiet. Džo iemeta mazliet, tad turpināja jau mazliet sakarīgāk
Klau, kas te vakar tev ar to karogu bija? Tas īstais vai bija?

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 12.10.2006 19:15

- Darba netrūkst, - atbildēja Mortons - sūdzēties nevar. Ienākumi ar labi .- Uz pēdējo jautājumu vecais prāts reaģēja gan mazliet saasināti - Ko tu domā, es te kādas spēļmantas turu? man drīt nav ko, vai? -

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 12.10.2006 19:21

Melnais Džo krodzinieka ērcīgumu uztvēra tik mierīgi kā nemaz pamanījis nebūtu
Es tikai tā ļoti nobrīnījos - pirmo reizi man ko tādu nākas redzēt.. visādās ostās un krogos esmu bijis, visādas versijas par šitopastāstu esmu dzirdējis, bet kad šitādus visādus karogus velkārā.. zin tā iespaidīgi.
Melnais Džo izmeta sausu savu dzeramo
Tev te kāds spīģelis nav?
Viņš ar pirkstiem aptaustīja uzaci - nekas lāgs vis nelikās.
Un ielej vēl vienu, lūdzams..

Vai tad vakar kapteins kaut ko vairāk no tā nostāsta dabūja ar' dzirdēt?

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 12.10.2006 19:29

-Tāds pārlieku ziņkārīgs mums te esi gadījies- atteica Mortons un ielēja vēl glāzi ruma - par spieģeli nez, uzej augšā, paprasi skuķiem, varbūt šiem ir. -

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 12.10.2006 21:05

Kad pienāca Karlosa kārta, viņs pārlaida ātru un paviršu skatienu līgumam, uzšņāpa kaut ko, ko pats sauca par parakstu un devās izmantot jauniegūto naudu veco parādu nomaksāšanai. Jāteic, tie bija sakrājušies ne mazums, pa to laiku, kamēr vecais jūrnieks sēdēja krastā.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 12.10.2006 22:16

Ziņkārīgs? Tu ar francūžiem neesi dabūjis runāt, vai? Tas mums asinīs. Un ne jau ziņkārība.. bet gan pats labi zini - nenāk par sliktu šad tad ko jaunu uzzināt..
Džo nopētīja veco - nīgrs šodien. Kas tad vecajam atgadījies? Vakar itin runātīgs bij..

Ek.. tu šodien galīgi nerunājams esi. Vai varbūt tas tāpēc, ka es ir franzūcis?
Melnais Džo aizdomīgi paskatījās uz viņu. Ko zin kāpēc viņš tāds pret viņu.. ?

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 12.10.2006 23:20

OOC: Drīkst nelasīt. Man uznāca iedvesma smile.gif

Vecā sieva muļķīgi samirkšķināja acis un tumši piesarka, izdzirdējusi tādu viņai veltītu uzrunu, lāgā vairs nebūdama spējīga pateikt ne viena, arī ne dēlu slavinoša vārda, tikai pāris reizes bez skaņas novārstīdama muti. Toms pasteidzās izmantot izdevību.
-Jā, Kapt'n, protu. - Ne sevišķi veikli, saminstinādamies pie garākiem vārdiem, viņš tomēr līgumu izlasīja līdz galam.
Varēja redzēt, ka Toma mātei nav īstas saprašanas par izskanējušo nosacījumu, termiņu un darījuma frāžu jēgu, kā vien tā viena, viņas mātes sirdij visnozīmīgākā un briesmīgākā- ka viņas Tomijs tiks paņemts prom, ka viņa to neredzēs vēl ilgi, un Dievs vien zina, cik. Viņa šņaukājās un pūta, asaras straumītēm vien tecēja pār grumbainaijiem vaigiem, kurus viņa ik pa laikam nobraucīja ar sastrādāto, plankumaino plaukstu. Toms centās izlikties to neredzam. Mazliet nepacietīgi viņš iespieda mātei plaukstā spalvaskātu un viņa, veltījusi žēlabainu skatienu vispirms kapteinim, tad savam Tomijam, uzvilka papīrā neveiklu, drebelīgu ķeksi, teju neizpludinājusi to ar uzpilējušu asaru.
Tas nu bija cauri.
- Darīts, Kapt'n,- nu jau atkal būdams kuģapuikas kārtā un pat ar skanošo, Toms atsaucās visai moži. - Būšu rīt klāt kā nazis. -
Pie vārda "Providensa" māte bija novaidējusies, priekš viņas tas bija tikpat kā uz Eiropu. Steidzīgi, pirms vēl šī būs paguvusi izdarīt vēl kaut ko Tomam sasodīti apkaunojošu, viņš satvēra māti aiz elkoņa un izvadīja ārā no telpas un, cik vien ātri bija iespējams, - arī no tavernas.
Maisiņā šķindošo monētu skaņas priecēja. Ek... Bet viņš saņēmās.
- Vecajam pļēguram ne graša, vai skaidrs? Betsijai vajag jaunu kārtu un Maiklam arī. Pārējam vajadzētu pietikt iztikai, vismaz kādam laikam, - Toms bargi pieteica, atskaitīdams mātei sauju monētu. Par atlikušo viņš nomaksās parādu pie Heka un nopirks sev drēbes. Un vēl - nazi. To nazi.
- Tomij, vai nav kauns tev par miesīg tēv šitā runāt, - māte nomurmināja, bet acis, ieraugot spožās monētas, viņai iemirdzējās, un nu jau vairs ne no asarām. - Ak, tu man mīļs dēliš, - sievele atkal iešņukstējās un iekrampējās dēlam rokā, ar otru glaudīdama viņa kalsno plecu.
- Nu rimsties takš! Vakarā es būšu mājās. - Toms atbrīvojās no mātes izmisīgajām skavām un devās prom, nokārtot pēdējās lietas.

---
Ap pusčetriem nākamās dienas pēcpusdienā Toms svilpodams tuvojās piestātnei. Viņam mugurā bija jauns (nu labi, ne pavisam jauns) smilškrāsas krekls un un bikses, galvā trijstūrene un pār plecu kūļājās soma, kurā bez praķa vēsākam laikam, papildus kreklam un vēl dažiem niekiem gulēja arī nazis. Toms neapšaubāmi bija labā garastāvoklī. Zeehond varēja redzēt jau pa gabalu. Branga laiva, Toms jutās varen lepns, ka uz tādas nolīgts.
Divi jau bija priekšā. Viens, melnmatainais pīpētājs noteikti bija redzēts aizvakar krogū, otrs, par Reiku nosauktais - ne, bet izskatījās pēc nolīgta.
Laba diena. Toms Makdens, junga, viņš stādījās priekšā.


Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 13.10.2006 04:59

Mortons atmeta ar roku. Īgns viņš nebija, vienkārši nevēlējās par tiem laikiem vairāk runāt un nebija jau arī vairs iemesla. No kartes bij` veiksmīgi taicis vaļā, tagad atika par to tikai aizmirst.
- Eh` tu nekul te tukšus salmus, labāk ej un gatavojies braucienam - vecais pirāts nevērīgi atteica.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.10.2006 08:53

Laba, laba! Reiks atrāva acis no margrietiņu dzeltenā kuģa tur, reidā. Nē, laiva vēl kuļājas tam pie borta, vēl nebrauks. Viņš nopētīja Džeku, redzēto novērtēdams atzinīgi. Bet kāpēc viņš pats stiepj lādi? Nesēju trūkums? Vai... pat sīknaudas vairs nav?

Sveiks, nē kapteini pašu jau nē, vai tad šis pats pēc mums brauks? puisis īsti neticēja, ka laivā nebūs tikai matroži pie airiem. Tu būsi stūrmanis, tā dzirdēju?
Tikvien kā Džeks bija paguvis aizsmēķēt pīpi, kad atskanēja jauna un mundra balss, kas stādījās priekšā kā junga.
Laba diena Tev arī, Tom! kanonieris pagrieza galvu, lai noskatītu balss īpašnieku. Tā nekas! Stiegrains, nav vārgulis un memmesdēliņš. Viņam spriedums bija gatavs uzreiz.

Es būšu kanonieris, Tu man lodes pienesīsi, Reiks ļoti nopietni teica, smīnu aiz ūsām nevarēja manīt, zinādams, ka to darbu junga, lai gribēdams, nepaveiks, it īpaši, ja lielgabali būs palieli. Tad nenoturējās un sāka smieties skaļi. Nē, jau! Bet drīkstēsi palīdzēt, pat pamācīšu, kā.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 13.10.2006 09:21

Toms paspēja noprātot, ka viņam arī steidzīgi jādabū pīpe un tabaka, lai beidzot var sākt pīpēt kā kārtīgam jūrniekam pieklājas.
Pie ložu pieminēšanas sarkanā Toma uzacs izpbrīnā pacēlās. Tad tā atkal nolaidās, un viņš plati pasmīnēja.
- Aga. Par ko ne. - Lielgabalnieks, ko. Pagājšreiz viņu ne tuvumā lielgabaliem nelaida, tas vecais bendesmaiss Džo. Šis likās no lādzīgajiem. Nu labi, no jēdzīgajiem - tiešām šo to iemācīs. Veiksmīgi.
- Daudz jau laivu pa burbuli nolaists? - kanonieris bija vienīgais kuģa darbinieks, kam šāds jautājums būtu uzskatāms gluži vai par komplimentu.
Viņš ieslīpi palūrēja uz Džeku. Stūrmanis. Tas nu reiz bija Toma sapņu amats.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.10.2006 09:36

Ir viena otra, Reikam nebija nekas pretī palielīties, mācījos uz angļu kara flotes kuģa, vairākās kaujās esmu šāvies. Ja precīzi, tad trīs lielie kuģi ir manā rēķinā riktīgi, būtu uz grimšanu, ja mēs būtu zaudētājos. Pēc kaujas tos pielāpīja, līdz ostai aizvilka. Jo-ho! Es vēl tādu naudiņu balvā dabūju par šito joku.
Viņš runāja skaļi, lai dzird, kas viņš par putnu! Nav vis šāds, tāds iesācējs.
Tikai beidzamā kaujā mūsējo kuģi nogremdēja, un arī tāpēc, ka stūresvīrs - lai visi elles suņi viņam laiza papēžus! - nolika kuģi ar sāniem tieši pa šāvienam. Džek, Tu tā tak' nedarīsi, ko?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 13.10.2006 09:51

"Nu, ir nācs komandēt, bet patenta gan man nav, tos bokstābs es tik daudz vien esmu ielauzījs, lai salasītu, bet gudras grāmat nekad nav īst sanācs studierēt. Es jau gan cer vēl ... " puisis nopātīja rokas.

"sākumā bij vienkārš matroz, kad atlaid šurp no Ingland, klaja stradniek, bet pēdej div gad es kuģoj par bocman palīg uz "St. Maiden" pie kaptein Frederik Mond. Bij lab darb, bet bik sanāc ziepe ar spanj karakuģ, lab ka netāl no sal, nacas peldēt uz krast, jo tiem makans parak lab lielgabalniek trapijas... ar pirm ladin mums stūr nones, un ..." Džess neiedziļinājās tālākajos sīkumos, kā spāņi, padarījuši Svēto Jaunavu manevrētnespējīgu, to sadragāja ar lielagabalu zalvēm.

"Paš par bocman gan vel nav gadijs but. Bet dūs gan man būt mēģināt, prasm man zinām tomer ir, par palīg strādājot, ta ka ja jus man njem tad, tad es ir gatavs stradat. Ar sird un dvesel.." viņš pamāja ar galvu.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 13.10.2006 10:11

Salīgtie vīri nāca un gāja. Un Vils tikai rakstīja un rakstīja.
Vīrieti bija mazliet uzjautrinājusi jungas māmiņa, taču smīnu viņš paslēpa aiz līguma lapas un izlikās, ka kaut ko raksta.
Es sev tādu negribētu. Pārāk mātišķa.viņš prātoja, automātiski rakstīdams. Uzdevums Erifrotam nesagādāja nekādas problēmas un grūtības. Tas viņam pat likās vienkāršs. Taču uzmanību Vils nezaudēja.
Vēlāk pēc līgumu slēgšanas Viljams tika atlaists brīvībā.
Lēnām un gurdi, ar mazliet gurdu seju, vīrietis devās mājās un, kad tajās nonāca viņš uzreiz pa taisno likās gultā.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 13.10.2006 10:29

Patenta nav..., - Van Burens piesita ar dūri pie galda. - Kas tev patentu prasa! Divi gadi par bocmaņa palīgu, - lūk, tas ir svarīgi! Zeehond ir kārtīgs kuģis, visādas darbnīcas, gan namdara, gan kalēja, gan buru un tauvu meistara, - viss ir! Un arī matrožu pietiekami. Es viņiem labi maksāju, ja labi strādā, un arī Tev labi maksāšu, ja visi darbi tiks laikā norīkoti un padarīti.

(Van Burens noskaita maksāšanas noteikumus, ko trešoreiz nerakstīšu)

Nu, Viljam, raksti vēl vienu līgumu. [...] Tā, te paraksti, un te būs piecu procentu iemaksa. Rīt četros pēcpusdienā kuģa laiva būs piestātnē iepretī Zeehond. Pirmais pārbrauciens būs tāls, neceri ostu drīz ieraudzīt, - uz Providensu.

--------------------------------------------------------------------------

Tā, visi līgumi sarakstīti! Kapteinis visai apmierināts devās lejā uz kroga telpu, kur paēda pusdienas. Samaksāja krodziniekam (arī par ruma mucām). Tad kopā ar Viljamu un Raienu devās uz pilsētu, kur abu klātbūtnē Holandes bankas kantorī iemaksāja līgumos paredzētos 35%, tad visi trīs aizstaigāja pie ostas pārvaldnieka, kur kapteinis atdeva komandas sarakstus, nomaksāja ostas nodevu un pieteica kuģa brauciena galamērķi - Providensu.

Viljams tika atlaists līdz nākošās dienas pēcpusdienai, bet kopā ar Raienu kapteinis vēl izstaigāja labi zināmu pārtikas noliktavu krasta spīķerus, kur abi sapirka vēl nepieciešamos produktus. Un sapirka citādas tālākam braucienam nepieciešamas preces.

Abiem veicās ātri, un saule vēl nebija nogājusi, kad Van Burens atlaida Raienu, un pats devās uz ostu, kur viņu gaidīja matrozis ar mazo kuģa laivu, kas abus ātri vien nogādāja uz Zeehond.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 13.10.2006 11:15

"Tieši tā, kaptein!" puiša sejā atplauka neviltots smaids. Puisis ātri uzšņāpa savu parakstu uz Viljama sagatavotā dokumenta.

---

Atvadījies no kapteiņa, Džess ātriem soļiem devās ārā no kroga, tomēr piurms aiziet, piegāja pie krodzinieka un uzsita pa plecu.

"Paldies," viņš sacīja, noliekot vecajam priekšā vēl vienu monētu. "Tā - uz veiksmi."

---

Džess ātri apstaigāja tuvējās ielas. bija labi zināms, kur ko varēja iegādāties, ja tev bija nauda, un tas arī tika darīts.

Drīz vien Džesam bija pār plecu pārmests paprāvs maišelis ar dažādām mantām, kuras īstam jūrniekam, pie tam vēl tādam, kam nāksies komandēt citus, būs nepieciešamas. Kapteiņa vārdi par garu pārbraucienu arī lika pasteigties un padomāt, kas varētu būt nepieciešams.

Divi pāri ādas zābaku, ar zolēm, kuras Džess pats pārbaudīja, vai neslīd par daudz. Cik gan vīru nebija tā dabūjuši galu, nelaikā paslīdot. Ādas bikses. Jauna josta. Kaula svilpīte mīkstā ādas siksniņā, ko pakārt kaklā. Pāris lieki krekli. Viens pulvera rags, ievīstīts pergamentā un aizziests ar vasku, kritiskiem gadījumiem. Šādas tādas zālītes. Tagad bija laiks nokārtot pēdējo parādu...

Džess aizdevās uz pilsēteles nomali, kur bija apmeties izīrētā iztabiņā.

Saimniece gan veltīja īrniekam niknu skatienu, taču pēc naudas uzlikšanas galdā un paziņojuma par došanos prom, apmierinājās tikai ar pāris 'Hijo da puta' pieminēšanu.

Iepirktās mantas pievienojās tām, kas jau bija lādē gultas kājgalī. Džess pārbaudīja, vai arī tur viss kārtībā, diegiem, adatām, ēdamrīku komplektam, liekām drānu kārtām. Kā pēdējā tika izvilkta apbružāta kaste, kurā uz audekla bija divas greznas, taču pilnīgi darbojošās pistoles. Dzess rūpīgi tās izjauca, notīrīja ar turpat glabāto eļļainu lupatiņu, nosusināja, un atkal salika, pēc tam pārbaudot vai pulveris iepakojumā nav savildzis, un lodes no maisiņa var viegli izbērt.

Tā rīkojoties pienāca vakars. Ātra uzkoda pie saimnieces, vēl pāris 'hijo da puta' , ko Džess laida gar ausīm tāpat kā visu agrāko laiku, un tad laiks pie miera...

Nākamajā dienā viņs jau kādu stundu pirms noliktā laika bija ieradies piestātnē un vēroja pārējos ceļabiedrus.

"Džess Ārgails," viņs stādījās priekšā, nopratis, ka pārējie patiesi izskatās uz to pašu kuģi sataisījušies.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 13.10.2006 11:40

Kad vakara pusē kapteinis palaida Raienu savās darīšanās, viņš devās nopirkt sev kārtīgu nazi un jaunus zābakus. Tālāk viņš gāja uz savu māju sagatavot mantas. Lādē viņš salika, drēbes un pāris vecas grāmatas.
Tad piegājis pie rakstāmgalda, viņš atvēra atvilkni un no tās izņēma ādas vākos iesietu piezīmju bloku, paris rakstāmspalvas un divas tintes pudelītes, to visu viņš noglabāja lādes apakšā.Nākamās dienas pēcpusdienā viņš atvadījās no savas uzticamās, vecās virējas, kas nobirdnāja paris arsaras uz Raiena pleca. Viņš tai uz vaiga uzlika pāris bučas un rokā iespieda maisiņu, kurā bija nedaudz zelta naudas. Ar to tev vajadzētu pietikt kādam laikam, nebēdā! Gan vēl redzēsimies! Viņš pamāja večiņai pār mājas slieksni. Pieskati māju un vēlreiz saku, nebēdā!
Tālāk viņš devās uz ostu, kur jau stāvēja kriet bars ļaužu.
Uz viena pleca viņš nesa lādi. To nolicis zemē viņš uzsauca pārējiem : Laba diena, vīri! Vai jau ilgi gaidiet laivu?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.10.2006 12:25

Reiks Gatijs, kanonieris! kanonieris atsaucās vīram, kuru bija pamanījis piestatnē, kad pats ieradās, bet, tā kā tas no paša sākuma neko neteica un redzēts arī nešķita, tad Reiks pats sarunu neuzsāka. Kā tagad izrādās - velti, jo, izskatās, viņš arī taisās uz to pašu kuģi.
Un tad jau vēl viens pienāca, tas tāds redzētāks. Un vēl viens. Gan pie reizes būs dzirdējuši! Reikam balss bija skaļa.
Arī uz Zeehond? Gaidām, gaidām... gan drīz būs! Kapteinis šķiet punktuāls. Drusku dricelīgi jau būs, bet, ja pierod, var iztikt. No pieredzes saku.
Reiku disciplīnas jautājumi neiztrauca. Ja vien nepalika tīši piekasīgi, tad tāda normāla deva kārtības nemaz nenāk par ļaunu.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 13.10.2006 12:25

Pamodās Erifrots visai agri un iekravāja vēl īztrūkstošās mantas, tad viņš pārmeta savu ceļa somu pār plecu un devās laukā no mājām.
Vīrietis izgrūdis nopūtu atskatījās uz mājām, un, tad Vils devās prom uz piestātni.
Tur jau gaidīja arī citi vīri. Viņš uzlūkoja visus ar visai draudzīgu skatienu un nolika savu paunu zemē.
Sveiciens, vīri!Viljams smaidot sacīja.Viljams Erifrots, ja kāds vēl nezin manu vārdu. Bet sauciet mani labāk par Vilu.viņš sacīja.Nu, tātad, kas jūs visi būsiet uz kuģa?vīrietis jautāja.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 13.10.2006 12:38

"Uz Zeehound gan. Kapteins pieņēm par bocman," Džess atbildēja mutīgajam vīram. "Rādās, ka daudz jaun vīrs pieņemts. Būs kāds laicins paiet, kamēr sastrādāsies. Kārtīb nekad par slikt nenāk."

Puisis izskatījās tāds mazliet domās iegrimis.


Iesūtīja: echo3 ; laiks: 13.10.2006 12:56

Minūtes divdesmit pirms četriem krastā stāvošie varēja vērot, kā pa virvju kāpnēm laivā, kas šūpojās blakus Zeehond, veikli nokāpj četri matroži, sasēžas vietās un sāk airēt uz krastu. Labi airē, sastrādājušies.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.10.2006 13:00

Daudz. Jā. Kuģis gan ar' nav mazs, Reiks vēlreiz paskatījās pāri ostas ūdeņiem.
Reku! Brauc! viņš pamanīja laivu, kas taisījās uz krastu.
Ē... jā... kāds no jums ir kādreiz bijis uz holandiešu kuģiem? Es nē, bet man ta' kas! Lielgabali puslīdz visi vienādi, stāsta, takelāža atšķiroties, pie tam, kā teikt, uz ērto pusi. Mazāk ļaužu vajagot, lai novadītu, un ērtāk esot. Tad jau redzēs!

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 13.10.2006 13:07

Vils iztrūkās no Reika bļāviena.
Kas? Ko?vīrietis purpināja un palūkojās uz to pusi, uz kuru skatījās visi.Ā...Pēc mums jau brauc pakaļ. Lieliski. Nemaz nebija ilgi jāgaida.viņš sacīja un mazliet pasmaidīja.Es gan esmu, taču es neesmu nekāda kompetenece takelāžas jautājumos.Vils noteica. (ooc:Kas bija takelāža?)
Tātad es tūlīt nonākšu uz kuģa. Tātad tūlīt sāksies jauni piedzīvojumi un jaunas problēmas.viņš nodomāja, rimtu seju veroties kā laiva brauc šurp.

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 13.10.2006 13:37

Ērnijs Kuks (kā vienmēr nemanāmi) bija uzradies ostā. Viņš klusi vēroja kuģi Zeehond un laivu, kas no tā attālinājas, tuvojoties krastam.
Brauc pakaļ.
Daži no pirātiem apsprieda kuģi, Ērnijs nolēma to alikt līdz laikam, kad būs kuģi apskatījis. tikmēr viņš mierīgi elpoja jūras gaisu un gaidīja laivu.


OCC: Ērnijs ir jocīgs. ermm.gif

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 13.10.2006 13:53

"Kas tā tād vēl pa kopetenc?" Džess pasmīnēja. "Puis, mezglus siet prot? Kāpelēt kokos? Tad jau pa takelāž nebūs nekād grūtīb kāpelēt". Kas kā saucs, iemācīs tev, ja vēl nezin. Ja zin, nu tad jau tik darīšan vain. Šitam holandiet takelaž, nu ja bijs uz spāņieš vai franč agrāk, bik savādāk, bet ne tik trak, kā agļ mēl no franč mēl atšķirs.."

Viņš paskatījās uz tuvojošos laivu.

"Es skats, jūs te vēl agrāk laikam pazīstam palikuš, kāds zin via mēs te vis klāt kam laiks?"

Džesa skatiens pārslīdēja pulciņam, tad atkal pievērsās laivai. Puisis atzinīgi noklakšķināja mēli par saskaņoto airēšanu.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 13.10.2006 14:14

Zitko ieradās ostā...un šķiet taisni laikaa, jo viņiem pakaļ jau brauca laiva...
škiet viņa komandas biedri jau gaidija...dažu Zitko jau bija redzejis ieprieks krodziņā, taču dažus šķiet bija ari palaidis garam...
...lai nu kaa pusis bija pilniiba sagatavojies ceļam, pats terpies vienkāršas baltas drēbēs un somu ar mantam uz pleca, viņš piegāj pie pārējiem gaidiitājiem
Labas dienas kungi! viņš viņus smaidot sveicinaja Mani sauc Zītko...sķiet esmu ieradies taisni laika... puisis noteica vērdamies un šurp slidošo laivu.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 13.10.2006 14:32

Nu, tad jau es esmu īsti prasmīgs!Vils iesmējās un aplaida skatienu apkārt.Es jau nu nezinu. Neesmu paspējis iegaumēt visu jūrnieku skaitu un vārdus.viņš noteica, kad bija sapratis, ko Džess bija pateicis. Viņa valodu dažkārt bija grūti saprast. It sevišķi, ja vēl viņš ātri runāja.
Labdien.Viljams sacīja jaunpienākušajam un mazliet pasmaidīja.Vils.vīrietis nosauca savu vārdu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.10.2006 14:32

Sveiks! kanonieris draudzīgi pameta ar roku, atbildēdams gaišmatainā puiša sveicienam.

Nea, visi nebūs gan klāt! To pavecāko spāni vēl nemana, par citiem nezinu, kas nolīgti, var būt, vēl kāds nav.
Par nākamā bocmaņa domu iemācīt Vilam rāpties mastos un siet mezglus, Reikam sanāca smiekli.
Viņš mums skrīveris, Reiks paskaidroja Džesam, šim nebūs grūtību uz burām un kokiem pierakstīt, kā katru sauc. Tik' mani nesauc tai darbā, ja kāds šaujams mērķis tuvumā. Ja nav, tad gan, tad pats par sevi.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 13.10.2006 14:54

"Skrīvers ta skrivers, cienu tos kas to rakstu māku ielauzījš," Džess arī iesmējās. "Man nekad nav bijs laiks to grāmat gudrib vairāk par paš pamat apgūt... Tu nedomā puiš, es kad pirmreiz uz kuģ kāp, es ne tik kuģ mast neatšķīr, es i runāt prat tik iekš sav mēl. Tā ka tas viss apgūstams."

"Bet no to darb katram kaut kas ir jāpieprot, lai ko mēs katrs uz kuģ darīt citā laikā. Mans darbs būs gādāt, lai kuģs kust, tavs lai pretniek kuģš saņem kārtīg svētīb no dižgabal, vēl kāds cits lāpīs caurums iekš burām.. Bet kad vetr klāt, tad vis uz klāj, un raujas kā pats velns viņiem bikses ugun but piešķīls.."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.10.2006 15:06

Ē! Jā, tā es to domāju, riktīgi! Reiks piekrītoši pamāja.
Skrīveri - tā ir laba prasme, kaut es to tā pieprastu, lai arī rakstos un rēķinos galīgi nemācīts neesmu. Ja vētra, tad sūti mani pašā augšā, man galva negriežas, vai tilpnē caurumus lāpīt, kā kuro reizi vajag. Tik' pēc tam, kad es būšu pārbaudījis, vai nelabais bez manas ziņas nav lielgabalus no lafetēm pirms vētras nocēlis, vai stingri turas, un bortus neizsitīs.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 13.10.2006 16:06

Arī jaunpienācējiem Džeks stādījās priekšā kā stūrmanis, otrais tiesa, bet faktu tas jau nemainīja. Nebaidieties es jau kuģi arsāniem pret lielgabalu negriezīšu. Neesmu tik traks. Takelāža šim gan laba skatos priekšējie klīveri vairāki cik reižu dreifēju uz tām burām tās man dikti mīļās Džeks atsaucās aplūkodams kuģi un laivu. Izdauzījis nu jau izsmēķēto pīpi viņš paslēpa to atkal azotē un turpināja vērot kuģi.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 13.10.2006 17:50

Vecais Mortons pats personīgi atsteberēja līdz ostu piestātnei un rūpīgi nopētījis tur stāvošo ļaužu pūli piegāja klāt Raienam - Tu, īrs būdams, tāds vīrs uz goda, uzticēšu tev venu lietu izdarīt. Še, ņem šito saini - teica pirāts iedodot Raienam mazu paciņu - un personīgi nodot to kapteinim tieši rokās!
Tad vēl vienu reizi nopētot Raienu teica - Ceru, tev varu uzticēties? -

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 13.10.2006 17:51

Vils pieklusa un neiesaistījās pārējo vīriešu sarunās. Viņa skatiens domīgi aizklīda līdz zilganajai horizonta līnījie pie kuras viņš reiz un kuģis uz kura viņš brauks pazudīs citu skatiem.
Viljams izgrūda nopūtu un palūkojās uz zemi.
Zeme ir visai jauks pamats.Erifrots nodomāja un paskatījās uz kuģi.Bet kuģa klājs vēl jaukāks.nu jau puisis atplauka smaidā.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 13.10.2006 17:54

Protama lieta! Nodošu kapteinim tieši rokās, neuztraucieties. Raiens laipni atbildēja paņēmis vecā krodzinieka doto saini un atvadījās no viņa. Drīz laiva būs klāt...tad ticis galā atdošu to kapteinim. Raiens nodomāja un lūkojās tālumā, kur bija saskatāms Zeehond.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 13.10.2006 19:14

Laiva pamazām tuvojās krastam, un desmit minūtes pirms noteiktā laika piestāja pie steķiem. Viens no matrožiem pameta uz krastu virvi, kuras galu visai veikli izdevās satvert Tomam. Jungam pieturot, matrozis arī pats izlēca krastā un piesēja laivu. Drīz arī laivas pakaļgals tika pievilkts un piesiets. Liela laiva, divpadsmit airu, pārvest var pat divdesmit četrus cilvēkus. Tad arī pārējie trīs matroži izkāpa, un viens no viņiem skaļi teica, - Uz Zeehond. Vienpadsmit cilvēku. Pieteikts gaidīt līdz ceturksnim pāri četriem.

Matroži goddevīgi, bet ne iztapīgi palīdz sakrāmēt laivā mantas.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 13.10.2006 19:21

Raiens palīdzēja laivā iecelt savu lādi, tad iekāpis laivā ņēmās palīdzēt citiem ar mantām. Saini ko bija iedevis krodzinieks, Raiens noglabāja blakus savai lādei. Kad mantas bija sakrautas, viņš atkal paņēma saini rokās un neizlaida to no acīm līdz pat Zeehond.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.10.2006 19:57

Reiks padeva savu lādi matrožiem un tad iekāpa pats. Citas palīdzīgas rokas padeva lādi līdz vietai, kur paredzēts stāvēt kravai. Kanonieris pats savāca savus parādes svārkus un novietojās tuvāk laivas priekšgalam, lai netraucētu iekāpt citiem biedriem. Viņš īpaši uzmanīja savu garo zobenu. Nav jau īstais ierocis uz kuģa, bet kad ir, tad ir, un Reiks pieskatīja, lai ar to nevienam neiebakstītu un netraucētu.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 13.10.2006 20:32

Džeks padeva savu lādi un kuru tāpat kā Reika lādi novietoja pie kravas tad apsēdies viņš no jauna piebāza pīpi, bet neaizdedzināja to, gaidīja kad visis sakāps un dosies ceļā. asinis priecīgi iesitās dzīslās kā kareivim pirms došanās triecienā.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 13.10.2006 20:39

Džess pamāja vienam no jūrniekiem un parādīja uz lādi, kuru varēja pakustināt tikai divi vīri reizē, vai viens, ja to pats dievs ar raženu spēku būtu apveltījis. Kopīgi ar to vīru tad iecēla lādi laivā, padodot tālāk Raienam un kādam citam matrozim, lai novieto pie pārējām.

"Tā arī būs, kas neatnāk, pats kuļās uz kuģ," viņš sacīja, vēršoties pie matrožiem. "Kā jūs dēvēt, vīr?"

Iesūtīja: Flora ; laiks: 13.10.2006 20:44

Ziitko padevis savu somu taalak iekaapa laivaa. Pusis nevareeja vien nociesties, kad varees tikt uz kuģa klaaja...ar mantu kravašanu jau nodarbojaas citi, tāpēz Zitko , gaidiidams, kameer citi sakāpj jau apseedas kaada vietiņā, kur netrauceetu pārejiem iekāpējiem un gaidiija izbraukšanu....

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 13.10.2006 21:27

Matrozis, kas bija kopā ar Džesu iecēlis laivā lādi, atlieca muguru un atbildēja, - Mani sauc Nikolass Vromme, heer. Tie, - pēc kārtas norādīja uz biedriem, - ir Dels Skots, Terijs Benets un Deiviss Leits.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 13.10.2006 22:03

OOC: Es ļoti atvainojos... bet man atkal sarakstījās blush.gif sāku teju vai paralēlo stāstu rakstīt, blēde ermm.gif

Plātīzeris... Toms pasmīnēja par Reika bravūrību.
Vēlreiz viņš pagriezās uz pilsētas pusi. Labu laiciņu to vairs neredzēt. Nu, ko, tad ar dievu, siļķu muca, šovakar pat Toms kāps uz kuģa dēļiem. Viņš tīksmīgi pasmaidīja.
Bet pēkšņi... Pie velna! Šo pinkaino, sarkano matu ērkuli viņš pazina, pārāk labi pazina. Toms, nomurminājis kaut ko neskaidru, steidzīgi pameta biedrus.
- Ko tu te dari?? – Toms nošņāca, atgrūzdams mazās, netīrās roķeles, kas centās apķerties viņam ap vidukli un piederēja sprogainam, sarkanmatainam, gadus sešus vecam skuķēnam. – Tūliņ taisies prom no šejienes, Betsij, -
Mazā šņukstēja un elsoja, un raustīja Toma piedurkni.
- Keta teics, ka krogā teics, ka tu kļūšot par pirātu, ka tev esot kapteins ar mello karogu un briesmīgo galvaskaus, un ka tev pakāršot par tādu grēka darbu, - vārdi bira kā pupas.
- Ko?? – Toms nenoturējās neiesmējies. – Sīkā, - viņš mazliet parupji sabužināja māsameitas jau tā pinkainos matus – tās nu gan ir stulbas sievišķu pļāpas. Redzi – viņš pamāja uz Zeehond pusi – tas ir mans kuģis, un nav tur nekāda melnā karoga. Tā kā noslauki degunu, ej mājās, un pasaki tai stulbajai Ketai, lai nejauc tev galvu. –
Betsija pārstāja elsot, bet Toma roku satvēra ciešāk.
- Bet tu drīz būs atpakaļ? – viņa jautāja, bēdīgi savilkusi vasarasraibumaino un piemīlīgo, kaut nosmulēto sejiņu.
- Būšu, būšu. Atvedīšu tev veselu lādi ar salaupītiem pirātu dārgumiem. – Toms greizi pasmīnēja. – Bet tagad taisies, ka tiec, – viņš vieglām iedunkāja māsasmeitai sānos.
Pie „pirātu dārgumiem” Betsijai acis vien iezaigojās, bet sapratusi, ka Toms viņu tikai ķircina, viņa pikti saviebās un parādīja puisim mēli.
- Es tik ‘n tā pas’tīšos, - viņa blēdīgi pasmaidīja, labi zinādama, ka Tomam vairs nav laika ar viņu noņemties, vedot mājās, un aizskrēja uz savu mīļo vietu dokos, kur iekārtojusies un priecīgi šūpodama kājas, viņa ļoti labi varēja novērot piebraucošās un aizbraucošās laivas.
Toms klusām pie sevis nolamājās, pavadīdams ar skatienu nepaklausīgo Betsiju, bet tad nenoturējies pasmaidīja. Sīkajai bija raksturiņš.
Laiva tikmēr jau bija piebraukusi, viņš iekāpa viens no pēdējiem. Par laimi, vismaz nekādas mantas kravāt nevajadzēja.
- Toms Makdens, - junga nosauca arī savu vārdu.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 14.10.2006 13:15

Viljams palīdzēja iekravāt citu mantas, tad ļāva, lai laivā iekrauj viņa lielo paunu un, tad visbeidzot vīrietis iesēdās laivā pats blakus Džesam.
Tā arī noteikti būs ar pāris vīriem.Vils piekrītoši noteica un neapvaldījies pasmīnēja.Nesaprotu kā var neierasties laikā.Erifrots norūca, palūkojoties uz mazo meitenīti kura bija ieķērusies Toma roka un, ko murmulēja.
Kad meitene bija prom Viljams smīnēja vēl platāk.
Jauks skuķēnēns. Kas viņa tev ir?vīrietis pajautāja.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 14.10.2006 17:06

Toms paskatījās uz jautātāju mazliet aizdomīgi - vai tik šis neņirgājās? Lāga nevarēja saprast.
- Betsija, - viņš neloģiski atbildēja. - Ē... nu, māsasmeita.
To, ka māsa mirusi ar tīfu pirms gadiem trijiem, atstājot Betsiju un Maiklu viņa un mātes rūpēm, jau nu gan Toms netaisījās stāstīt. Arī to ne, ka tas žurka Bens tā arī to nebija papūlējies uzzināt. Bet, ja viņam pietiktu nekaunības uzrasties tagad, - ar suņiem norīdītu. Drusku nemierīgu gan darīja fakts, ka tas varētu notikt tikmēr, kamēr Toms būs prom. Phe, nieki, gan jau sen zivīm par barību, tādi nelaimes putni ilgi pa zemi nestaigā - un arī pa jūru nebraukā.
- Cik tad vēl nav ieradušies? - viņš izmantoja izdevību mainīt tematu.

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 15.10.2006 10:31

Karloss diezgan steidzigi klumbureja uz laivas pusi. Ticis klat, virietis jau bija manami aizelsies.
Jus uz Zeehond vai? Es i Karloss. Sturmans.
un negaididams atbildi, vinjsh jau trausas iekshaa. Mantas vinjam nekadas nebija, tikai viens sainis uz muguras.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 15.10.2006 14:58

Džo aši, aši steidzās uz ostu un tavu laimi - tur tiešām viņi vēl bija. Vidēja izmēra pauna pār plecu un pats ātri laivā iekšā.


ooc: Ausminta, ir forši, ka tu raxti. Man patīk. Un es atvainojos, ka man tik īsi - tas šoreiz tā.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 15.10.2006 21:33

Viens.
Toms nevarēja novaldīties, ziņkārīgi nenopētījis iekāpušo ekscentriska paskata vīru, kurš sacījās esam stūrmanis. Vēl viens stūrmanis, ko. Nē, nudien veiksme. Iespējas, ka vismaz viens no abiem būs ar mieru (un ar brīvu laiku) ko pamācīt, jau bija vērā ņemamas. Piecdesmit pret piecdesmit, Toms nosmīnēja. Ja tik pašam tas laiks būs, njā, un šie neizrādīsies uzpūtīgi riebekļi.
Divi.
Ho -ho! Pirātzellis arī. Šo braucēju Toms jau noskatīja ne vairs ziņkārīgi, bet slēpti aizdomīgi. Paskats kā pēc villošanās, kaut uz atkopšanās pusi. Būs sūdus savārījis, he. Un gan uz kuģa vēl arī paspēs. Bet vispār... šitie bija visinteresantākie - ja nebija pretējā pusē. Njā. Tad jau redzēs.
Krastmalā sēdošā Betsija tikmēr bija sākusi ķīvēties ar diviem zvejniekpuikām, un, par lielu atvieglojumu Tomam, viņam vairs uzmanību nepievērsa.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 16.10.2006 11:07

Tobiass steidzās. Iepriekšējās dienas rītā nolsēgtā lkīguma noraksts glabājās pie pārējiem dokumentiem lādē. Skatiens meklēja ka'du nesēju, bet visi šķiet bija aizņemti, tādēl jūrnieks pats devās uz krastmalu ar lādi plecos.
Šķeit pietrūka vien pāris mirkļu, lai jauneklis nokavētu laivu. Piestātnē viņš ieradās viens no pēdējajiem, ja ne pats pēdējais. Laivā , kas dstāvēja pie piestātnes, varēja manīt dažas tā kā redzētas sejas. Nospriedis, ka tā ir šitā, Tobiass viekli nolika lādi laivai blakus uz steķiem.
Uz Zeehod?
Saņēmis apstiprinošu atbildi, jauneklis palīdzēja iecelt savu la'di un apsēdās pats vienā no brīvājām vietām.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 16.10.2006 12:08

Baznīcas torņa pukstenis vēl nebija nositis ceturksni pāri četriem, kad visi jaunsalīgtie jūrnieki bija ieradušies un sakāpuši laivā. Tad arī trīs matroži tajā iekāpa un apsēdās savās vietās, ceturtais attina piesietos virvju galus, priekšgala virvi pameta savam laivā sēdošajam biedram, ar pakaļgala virvi rokās veikli pats ielēca laivā. Tuvāk priekšgalam sēdošie matroži jau grieza laivu kursā, kad pēdējais nosēdās savā vietā un satvēra airi. Tagad Džess saprata saskaņotās airēšanas "noslēpumu" - matroži uzsāka dziedāt ritmisku joku dziesmiņu, un airi ātri pielāgojās tās ritmam.

Tuvojoties kuģim tie, kam kuģošanā lielāka pieredze, varēja saskatīt signālkarodziņu rindu, kas augstu plīvoja virs Zeehond klāja un vēstīja par drīzu iziešanu jūrā. Pēc desmit minūtēm laiva jau šūpojās blakus dzeltenajam kuģim. Gar bortu karājās virvju kāpnes, kas aicināt aicināja nepacietīgos jūrā braucējus uz klāja. Kad visi bija uzkāpuši, matroži laivu aizairēja līdz trīšu celtnim, kas to pacēla augšā kopā ar lādēm un citu kravu.

Uz klāja visus sagaidīja kapteinis, matroži un milzīgs ruds runcis.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 16.10.2006 18:04

Van Burens nogaidīja, līdz uz klāja nonāca arī lādes un saiņi, un četri matroži pievienojas pārējo gaidošajam bariņam. Tad skaļi nosauca jaunatbraucēju vārdus un amatus, un norīkoja matrožus palīdzēt aiznest mantas uz katram paredzēto vietu.

(OOC - stūrmaņi dzīvo kopā vienā palielā kajītē uz augšklāja, junga - kapteiņa kajītes priekštelpā-apspriežu telpā, pārējie - pie savām darba vietām apakšklājā.)

Tagad iepazīstieties ar kuģi, kamēr gaišs, un ķerieties pie saviem pienākumiem. - kapteinis nobeidza. - Stūrmaņiem, - nospraust kursu uz Providensu. Kanonierim, - sagatavoties rītdienas salūtam.

(OOC - Un pavāri taisa ēst. wink.gif )

----------------------------------

Rīts uzausa spirgts, visi darīja, kas darāms pirms tāla brauciena. Pie stūres rata bija Džeks.

Pacelt enkurus! Uzvilkt buras! Atvadu salūtu! - nokomandēja Van Burens.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 16.10.2006 18:17

Melnais Džo dezgan apmierināts ar notiekošo, uzkāpa uz klāja un pavērās visapkārt. Fantastiski - aiziet jūriņā!

Tā - kuģa apskate, darba pienākumi.. kas būs viņa darba pienākumi? Plaša profila speciālists.. Melnais Džo pie sevis nosmīnēja, viņš nudien varētu būt plaša profila speciālists, ja tas būtu vajadzīgs. Protams, ja tas nenozīmētu darītu nevis vienu, bet daudzus darbus.

Lai nu kā - viņš nebija sliņķis, gana strādīgs un centīgs puisis, bet lieki nostrādināt sevi viņam nebija pa prātam.

Tātad es tā kā uz... kambīzi dodos?

Džo nebija pārliecināts, ka kapteinis tieši tur ir paredzējis viņam vietu, bet šķiet ka jā - turp vien būs jāiet.. Palūkojies apkārt, kurš vēl būs ar viņu biedros, viņš ievēroja jauno puisi - ja nebūs gana daudz strādnieku, varbūt viņu varēs ņemt palīgos.

ooc: kā sastāv ar kambīzi? kas tur ir no pārtikas, kas no cilvēkiem?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.10.2006 18:47

Reiks, ļoti apmierināti smīnēdams ūsās, pēc kapteiņa dotās komandas ar lāpu aizdedzināja gropē iebērto pulveri un nedaudz pakāpās sāņus un atpakaļ. Būkšķis bija varens. Pret krastu vērstā sānu lielgabala stobrs ietinās efektīgos mutuļos. Kanonieris bija parūpējies gan par troksni, gan dūmiem, tikai reāla labuma no tāda šāviena nebija nekāda. Salūts paliek salūts! Atvadas ostai un pilsētai.
Reiks jau vakar, atmetis visu dižošanos, bija rūpīgi pārbaudījis visus sešus kuģa lielgabalus, no kuriem veidu, kā novietoti divi priekšējie, viņš agrāk nekad nebija redzējis. Raugoties uz Zeehond pa gabalu, bija skaidri redzams, ka kuģim apakšklājā katrā pusē ir pa diviem artilērijas šaujamajiem, un braucot laivā kanonieris bija pat sācis šaubīties, vai tik' būs pareizi sadzirdējis lielgabalu skaitu. Bet izrādījās, ka kuģa priekšgalā aiz izbīdāmiem bortiem ir vēl divi lielgabali, par ko tie, kas šo kuģi redz pirmo reizi, pat iedomāties nevar. Viltīgi!
Pulvera, ložu u.c. nepieciešamo lietu krājums bija pamatīgs un labā kārtībā, lielgabali bija rūpīgi iztīrīti, žēloties nevarēja ne par ko, ieskaitot viņam paredzēto guļasvietu un vakariņām. Un tagad Reiks gluži apmierināts varēja droši pildīt kapteiņa pavēles.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 17.10.2006 07:27

Kad Raiens uzkāpa uz Zeehond klāja, viņam rokās aizvien bija krodzinieka iedotais sainis.
Pamanījis kapteini, Raiens to pasveicināja.
Sveiki Kaptein! Man jums nododams šis sainis.
To man iedeva krodzinieks un lika jums to nodot tieši rokās. viņš pasniedza kapteinim saini.
Raiens vērīgi lūkojās apkārt uz kuģi. Tad viņš devās pēc savas mantu lādes un nonesa to lejā.
Viņš ļoti vēlējās apskatīt visu kuģi, tāpēc atstājis mantu lādi, devās atpakaļ uz klāja.

Kā jau otrais kanonieris, nākamajā dienā Raiens gatavojās atvadu salūtam, ko kapteinis bij licis sarīkot.
Beidzot ticis uz kuģa, Raiens bija ļoti labā omā.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 17.10.2006 08:03

Van Burens paņēma Raiena atvesto krodzinieka sūtījumu. - Pateicos. - Tad no jostas noāķēja atslēgu saišķi, iedeva to īram, sacīdams, - Te ir kravas telpu un papīru lādes atslēgas. Apskati visu kārtīgi, lai jebkurā brīdī zinātu, kur kas atrodams.

Mazliet domīgāks palicis, kapteinis pagriezās un ar saini rokās iegāja savā kajītē. Ieslēdzis to lādē, atkal iznāca uz klāja.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 17.10.2006 09:26

Toms svilpodams nokāpa uz klāja. Kuģi izložņājis viņš bija jau vakar vakarā, paspējot uzlīst arī masta grozā - pēc tam, kad bija savu mantību salicis jaunajos apartamentos, kas ar savu plašumu drusku lika justies neomulīgi. Paša kapteiņa durvjpriekšā. Sulainis gatavais, he.
Bet kuģītis bija glīti glītais un labi būvēts, cik nu viņš no tā sajēdza.
- Kādi pienākumi Kapt' n? - zēns moži sveica Van Burenu. Kaut vai buras vilkt. Nagi vien niezēja.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 17.10.2006 10:37

Strādāt gribi, junga? - kapteinis bija labā garastāvoklī. - Tad marš pie bocmaņa, un tā ka ar jēgu darītu, lai ko iemācies arī. - piebilda, - Atvadies no krasta - ilgi tagad neredzēsi.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 17.10.2006 13:56

Tobiass ātri un veikli iekārtojaš savā kajītē. Rādijās, ka viarāk vai mazāk tiešām ārsts, vismaz viss nepeiciešamais atradās tieši šeit.
Vakars tika pavadīts iepazīstoties ar kuģi un pārējiem, gan tikko uz klāja uzkāpušajiem, gan matrožiem, kas te jau strādāja.

Nākamo rītu jauneklis sagaidīja možs un diezgan omulīgi noskaņots. Beidzot atkal zem kājām klāja deļi un preikšā garš pārbrauciens. Tā laika varēja iepazīties tuvāk gan ar aprīkojumu, gan pašiem jūrniekiem.
Gatavs darīt to, ko bocmasnis un apstākļi prasīs, nemaz nerunājot par kapteini, Tobiass stāvēja uz klāja.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 17.10.2006 14:10

Reika sarīkotais varenais atvadu salūts sadrebināja kuģi un pilnīgi noteikti lika pamosties visiem pilsētniekiem. Zeehond, jūrnieku kopīgām pūlēm uzvilktām baltām burām piepūšoties rīta brīzē, lēni, bet visai graciozi pagriezās uz atklātas jūras pusi un, gaitu uzņemdams, atstāja krastu un pilsētu izgaistam dūmakā aiz muguras.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.10.2006 14:20

Pēc izdevušamies šāviena Reiks pamatīgi uzsita uz pleca Raienam, kas pagadījās turpat blakus, un bija palīdzējis pie lielgabaliem.
Vareni! viņš nosmējās. Tāds nieks bizzāļu, un tāds blīkšķis, ka vai velna vecmāmiņai ausis aizkrīt!

Tagad varēja nodzēst lāpu smiltīs, un kārtīgi aizvērt lielgaballūku. Ar lielgabala apkopi nāksies drusku pagaidīt, bet tas nav nekas jauns.
Kad kanonieris bija ticis galā ar tiešajiem pienākumiem, viņš devās sīkākā kuģa apskatē, pie reizes palīdzēdams šur un tur, kur nu vajadzēja, sasaukdamies ar komandas biedriem un pajokodams. Sākas īstā dzīve!

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 17.10.2006 15:19

Tomam divreiz nebija jāsaka, un drīz viņš jau stāvēja blakus bocmanim.
- Pienākumi? -
Kapteiņa teikto par atvadīšanos no krasta Toms laida gar ausīm. Ardievas viņu nenomāca. Un šitik skaļas un spožas - nepavisam. Desmit tādas atvadīšanās varētu!

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 17.10.2006 16:24

Buras tapa atritinātas pēc pavēles un Džeks, manīdams ka tajās jau ieķeras ceļavējš, pagrieza kuģa smailo brugspritu(?) pretim jūrai. Vieta uz kuģa bija gana laba lai arī viņs labprāt mainītu to pret vietu starpklājā kur pēc viņa ieskata bija mājīgāk, bet ja norīkots tad norīkots. Kursu Džeks ar Karlosa palīdzību jau bija izskaitļojis un nu viņš stāvēja savu amiņu pie stūres rata priecīgu skatu vērodams jūru.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 17.10.2006 16:35

kad Ziiitko uzkaapa uz kuģa viņš, noklausiijies kapteiņa sakaamo, un kajjiti uzreiz gan nedevaas...
sagaidiijis atvadu saluuta beigas, pusis vel kaadu briidi palika stavam pie margaam nolokojoties aizejošaja krasta...skumjas gan viņa seja nebija redzamas - vieniigi ikdienišķais smiads uz lupam bija taads savaadaks...
...kad kraasts bija izzudis skatienas Zītko devaas uz savu kajīiti... reizee ta bija ari namdara darbniica...paluukojies apkaart pusis iesvilpaas...apstaakļi tiiri labi! ari darbariku te netruuka...iekaartojies guļvietaa viņš apguulas un aizlicis rokas aiz galvaas domaja...
...patiesiiba domaja par eedienu...Viņš ļoti cereja ka kuģa pavaari bus labi...jo pusim patika eest diezgan daudz un arii pāri viņš parasti neko neastaaja...

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 17.10.2006 16:40

Džess īsti neredzēja pagaidām ko darīt, jo komanda acīmredzami bija sastrādājusies bez viņa, tāpēc pēc mantu novietošanas viņam atvēlētajā stūrī, zināmā mērā paļāvās uz pašas komandas apķērību un prasmēm, vērojot matrožus rīkojamies, laiku pa laikam tikai sadalot sīkāk kapteiņa vai stūrmaņa dotās pavēles - saskaldot tās no vispārējām - kapteiņa "Pacelt buras!" - uz tādām kā "Pusducs vīr uz fok, atritiniet vaļ galvens burs!" "Jūs, div uz pūps! Marš pie fokmast, palīdz celt klīvers!" un tamlīdzīgi.

Pamanījis pievienojamies jungu, Džess tikai pasmīnēja. "Puis, skats apkārt. Ja redz ko darāmu, tad dar, ja nezin kā dar, jaut man vai kas tuvāk stāv to viet."

Šo vakaru Džess pamatā pavadīja, pūloties iepazīt komandu, kā ko sauc, ko katrs vīrs prot, un cik katrs ir dedzīgs uz strādāšanu.

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 17.10.2006 20:01

Karloss stāvēja blakus Džekam un rūpīgi nopētīja katru viņa kustību. Vienu roku viņs izmantoja, lai atbalstītos uz kūjas, bet otrā turēja kompasu, ik pa brīdim tajā ieskatīdamies. Vīrietis uzrunāja Džeku
Klau, puis, cik ilg' jav tu stūrmanierē? Es domāj' cik ilg' tev i, kā tagadiņ pa smalkam sak' - karjer?

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 17.10.2006 20:53

Pietiekam ilg. Astoņ gadSpāniski attrauca Džeks kustinādams stūres ratu. Vajdzīgs locis,pie izejas varen viltīgs sēklis . Džeks uzsauca matrožiem, viens uz reiz metās uz priekš galu. Redz Karloss, var`but labāk padzenāsi tos matrožus lai uz sēkļa neuzsēžamies?

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 17.10.2006 21:03

Atoņ' gad'
Karloss pie sevis nomurmulēja, it kā izgaršodams šos vārdus. Pēc nākamajiem Džeka vārdiem, viņs skābi pasmaidīja un teica
Kopš Lordīz' nogāj' pa burbuli, es vai's nav nekāds dzenātājs. Varbūtās tu padzenā matrožus vēlviens skābs smaids un ļau' man pastāvēt pie stūr's rat'?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 17.10.2006 21:10

"Ei, puiš!" Džess noaurojās pilnā rīklē. "Man vaig vien acīg puiš uz to vārn ligzd fokmast! Un vēl vien puiš pie bugsprit! Tur acs vaļā, lai mēs uz sēkl neuzsēž!"

Džess nopūtās. Sasodīts, locis, kur es te jums loci raušu? viņš pie sevis nodomāja.

"Kāds no jumsīm zināt par to sēkl pie ost izej, par ko mums stūrmans sak?" viņš atkal pacēla balsi.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 17.10.2006 21:13

Labs ir, ķeries klāt. Džeks atbildēja dodamies uz priekšgalu. 16 asis dziļš Džeks uzsauca Karlosam, varēja burāt kamēr viņi tika līdz `jūras vārtiem Džeks pārbaudīja dziļumu vēl vairākar reizes un veiksmīgi apgāja smilšu sēkli ko jūra parasti saskaloja līcī.

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 17.10.2006 21:16

Karloss pieķērās pie stūres un pasmaidīja. Visas grumbas un īgnā izteikme viņa sejā atmaiga un izlīdzinājās
Beidzot atpakaļ savā elementā.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 17.10.2006 21:17

Drusku paspējis palīdzēt pie burām, Toms izdzirdēja bocmaņa saucienu un, protams, bija gatavs kāpējs.
- Tūliņ, bocman, - viņš braši atsaucās un rāpās augšā.
Ho, ho. Saule lec. Ē, un kas gan tur pamalē redzams?

OOC: GM?

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 17.10.2006 21:42

Laiks bija spirgts un skaidrs, tikai pa retam šur tur varēja redzēt pa kādam spalvu mākonītim, arī barometrs nekādu lietu nesolīja. Pūta mērens, vienmērīgs vējš un diena solījās būt skaista.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 17.10.2006 22:00

- Pa labi sēklis. Attālināmies! Garām! Priekšā tīrs! Rifs pa kreisi! Garām! - Toms ik pa brīdim ieaurojās, iekārtojies masta grozā un juzdamies varen apmierināts ar dzīvi. Es par jums visiem augstāk, he he, varoņi. Toms vēl pagriezās pret pilsētu un pamāja tai plašu simbolisku atvadu žestu. Līdz drīzai vai nedrīzai saredzēšanai. Ek, Betsija... Toms pameta aci uz karogu. Spožs un ne-pirātīgs. Bet tie dārgumi... Nekad neko nevar zināt.
Laiks bija brīnišķi labs.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 17.10.2006 22:37

Raiens rūpīgi noglabāja atslēgas, kuras bija iedevis kapteinis.
Izgājis uz klāja, viņš lūkoja vai kādam nav vajadzīga palīdzība darbos.
No augšas atskanēja jungas balss, kas vēstīja par sēkļiem. Raiens paskatījās uz augšu. Masta grozā sēdēja Toms izskatīdamies varen priecīgs un apmierināts ar visu.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 18.10.2006 15:32

Tobiass lkīdz ar citiem jūrniekiem bija palīdzējis pie burām, kuģim izejot atklātā jūrā. Spirgts vējš tīkamiu atsvaidzināja un austošā saule lika apsmaidīt. Jā, bija atgriezies īsatais darba ritms, ītā dzīve, pie kuras bija jau tik ļoti pierasts, ka negribējās šķirties ne par kādu cenu.

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 18.10.2006 16:11

occ: Atvainojos. Un pieņemu, ka man dāžam lietām/vietām ir brīva piekļuve.

Ērnijs nemodināja Melno Džo [viņš guļ?], mierīgi sagatavojās jaunajai dienai. ieelpojis uz klāja svaigo jūras gaisu, vecais pirāts devās uz kambīzi.
Rudais runcis jau bija iekārtojies un, tāpat kā pārējie uz kuģa esošie, gaidīja brokastis.
Aizdedzis ar oglēm maizes krāsni, Ērnijs iejauca mīklu rupjiem plāceņiem un devās uz noliktavu. Vienā no nodalījumiem atradās dažāda gaļa.
Pirmās brokastis, laikam takš kaut ko smeķīgāku vajadzēs, pirāts nodomāja un sameklēja apcepšanai kūpinātas gaļas gabalu.
Vistu radītais troksnis atgādināja Ērnijam, ka jāpaintresējas, kurš norīkots palīgos virtuvē. Tam būtu jāliek pabarot vistas un cūkas.
Ar gaļas gabalu rokās, Ērnijs atgriezās virtuvē.
Klusi dungodams vecu pirātu dziesmu, viņš sāka gatavot.
Tik labi bija būt atkal jūrā.


Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 18.10.2006 17:00

ooc: Ja kas garumzimju nebuus. Man kaut kas nojuka ar taam.

Taa nu vinji visi uzkaapa uz klaaja.
Vils uzsmaidiija kapteinim un devaas lejaa kopaa ar veel citiem kuri bija noriikoti guleet lejaa.
Viljams iekaartojaas kaadaa kajiitee un briidi paseedeejis uz laavinjas malas izleema celties kaajaas un iznaak uz klaaja, lai pajautaatu kapteinim vai vinjam ko nevajag no Viljama.
Viirietis uzmekleeja kapteni un uzsmaidiija vinjam.
atvainojiet, ka nu trauceeju, bet gribeeju zinaat vai man tik tieshaam neatriidies daraami kaadi darbi?vinjs apjautaajaas.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.10.2006 17:45

(OOC - pēc tāda lielgabala šāviena - un vēl kāds guļ???? laughing.gif )

Reiks, palīdzējis pie buru uzvilkšanas, bija ticis galā arī ar lielgabalu, kurš bija atdzisis pietiekami, lai to kārtīgi iztīrītu. To lietu nevar atlikt, viena reize, otra, un beigts būs!
Strādājot sēdēdams pustumsā zem klāja, viņš juta, kā kuģis paklausīgi un stabili dodas ceļā. Labi! Nedaudz vēl piestrādāt, tad varēs paslinkot un pagulšņāt, kamēr neuzradīsies kas cits darāms.
Bet vispirms brokastis. Nez, ko šorīt dos? viņš domāja, cītīgi berzdams šaujamo. Viņa pamatīgie muskuļi bija jaušami kustoties arī zem brūnā darba krekla, kas bija nomainījis vakardienas balto.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 18.10.2006 18:13

(OOC - sirds1 - Nu nezinu, ko darīs GM... Tu ATKAL NEIZLASĪJI to, ko rakstījuši citi.)

[Vakardiena]
Van Burens par tādu uzrunu mazliet pacēla vienu uzaci, bet tad nolēma nepievērst uzmanību, - galu galā, puisis tikko uz vēl nepazīstama kuģa uzkāpis. Šodien neko īpašu, Viljam, tikai apskati kuģi, lai zini, kur kas atrodams. No rītdienas gan tev būs viens pienākums, - katru vakaru pēc vakariņām mācīsi kārtīgi lasīt un rakstīt Tomam. Puika izskatās centīgs, varbūt dienās iznāks stūrmanis vai kapteinis.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 18.10.2006 18:15

Zītko pamodaas ka vienmēr brinisķīgaa noskaņojumaa...puisis jau bija aimirsis, kā ir atrasties kuģa kur viss vienmeer šūpojas...
lai nu kaa... brokastis ...ta bija Zitko pirmaa doma no riita...izgājis uz klaaja viņš gan redzeja dažus savus komandas biedrus jau straadajam...sķiet brokastis veel nav gatavas... Sakdams svilpot kaadu jautru dziesmiņu viņš pastaigaajas pa klaaju, ko pagajušaja vakaraa nebija paspeejis ipaši kaartiigi apskatiit...Visspar kuģis bija ļoti laba staavokli - buraas vel ilgi...
tad pusis pagaajas uz savu komandas biedru pusi...varetu jau arii pirms brokastiim nedaudz pastraadat, ja kaadam vajadziiga palidziiba...vienigi , kaut arii pusis pats bija paliidzejis taisiit kuģus un lieliski parzinaja to uzbuuvi, pašus veicamos darbus viņš ipaši neprata....

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 19.10.2006 09:37

Redzēdams, ka uz klāja viss rit pilnās burās, Raiens atgriezās lejā un devās palūkot, kur kavējas brokastis.
Ērnijs rosījās pa virtuvi.
Labs rīts Ērnij! Gadienā nevajag palīdzēt? Raiens laipni vaicāja.
Padzirdējis, ka jāpabaro vistas un cūkas Raiens to veikli izdarīja un tad atkal atgriezās virtuvē, ko nu jau pildīja ceptas gaļas smarža. Vai nekas netrūkst? Kad nākamreiz piestāsim krastā, iegādāsim. Raiens pasmaidīja platu smaidu, apsēzdamies uz ķebļa netālu no galda.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 19.10.2006 14:29

(OOC - oh, pirāti, pirāti... kauties māk, dzīvot nemāk!)

Brokastis bija lieliskas - Ērnijs bija sevi parādījis kā lietpratīgs koks. Un visas citas ēdienreizes, kur arī Melnais Džo pielika savu roku, apmierināja ne tikai matrožus, bet arī kapteini.

Laiks pieturējās labs, vējš pūta ne par stipru un ne par vāju, kuģa gaita bija vienmērīga un ātra. Komanda pamazām sarada savā starpā, sadalīja pienākumus. Viss iegāja ierastā ritmā. Jaunie komandas locekļi drīz pierada pie kapteiņa prasībām un kārtības, ko gan jebkuram pietiekami čaklam jūrniekam nebija nekādu grūtību ievērot.

Pēc gandrīz nedēļas, kad vējš pūta sevišķi labvēlīgi un likās, ka Zeehond ir plašās Karību jūras pašā vidū pilnīgi viens, pēcpusdienā Van Burens ar vairākiem saiņiem rokās iznāca uz klāja un lika jungam sasaukt visus komandas locekļus uz pilnsapulci. Vienīgi stūres matrozis palika savā vietā.

Kad visi bija sapulcējušies, nedaudz satraukti, jo nekas tāds īpašs, viņuprāt, nebija atgadījies, kapteinis visus uzrunāja, - Es liku jums visiem sanākt kopā, lai pastāstītu kādu notikumu, par kuru klusēt turpmāk nebūtu prātīgi. Kad noklausīsieties, jums būs jābalso, jo lieta ir pārāk svarīga.

Kapteinis aizbāza roku aiz svārkiem un izvilka salocītu papīra gabalu, tad attina saini - to, kuru uz kuģi bija atvedis Raiens, - un izņēma no tā karogu. Te, - Van Burens atlocīja un pacēla virs galvas papīru, - ir Lorda Mortona dārgumu kartes daļa, un te - viņa karogs. Karte nav pilnīga, šī ir ceturtā daļa no Četru Lordu kartes. Nākošā daļa, iespējams, atrodama Portrojālā. Karogs ir dots kā pazīšanās zīme, ko uzrādīt Lordam Dejam, ja viņš vēl dzīvs.

Un tagad jums jāizlemj, vai turpinām kursu uz Providensu, vai mainām to uz Portrojālu. Izvēliet vispirms trīs no sava vidus, kas pieskatīs, lai balsošana būtu godīga. Tom! Te ir baltas un melnas lozes, un še, maiss, kur tās savākt. Katram iedosi vienu baltu un vienu melnu - baltā - Providensa, melnā - Portrojāla. Iedod lozes arī man, aiznes stūres matrozim un neaizmirsti sevi.

Lai par ko mēs tagad nobalsotu - kopš šī brīža lai visiem mēles būtu aiz deviņām atslēgām!

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 19.10.2006 16:09

OOC: baigi daudz darbu IRL sagāzušies, būs man kādu laiku īsi posti wink.gif

Toms, ieraudzījis karogu - to pašu, Mortona, ko toreiz tavernā! - nosvilpās vien, un uzreiz aizsita mutei priekšā plaukstu. Pie tālākajiem vārdiem viņš jau savaldījās nesvilpt, bet zēna grimases liecināja par pamatīgu emociju gammu. Betsij, tu gan esi pareģe!
- Klausos, Kapt'n! -
Kad trīs novērotāji bija izvēlēti, Toms izdalīja lozes visai komandai. Ar skaļu - Nu tad es nesu Bilam ar! - viņš aizauļoja arī pie stūres matroža, tam uztraukti un mazliet nesakarīgi izskaidroja visu kas un kā, bez šaubām, nepiemirstot piebilst sulīgo "mēles aiz deviņām atslēgām". Tad Toms atgriezās sapulces vietā un izstiepis maisu, smīnēdams, bija gatavs saņemt "dāvanas". Kāda vēl balsošana! Uzreiz varēja uz Portrojālu griezt.
O, un viņējā, melnā, jau, protams, tika iemesta pirmā.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 19.10.2006 16:23

Ieraudzījis karogu, Raienam prātā atausa sainis, ko bija iedevis krodzinieks. Bij skaidrs kā dienā, ka tajā bijis karogs. Man jau izlikās, ka sainis tāds paviegls... un tad vēl krodzinieks to karogu bij uz letes izklājis...
Raiens ne mirkli nevilcinājies, smaidīdams draudzīgu smaidu uz Toma pusi, maisā ielika melno lozi.
Acīs iemirdzējās piedzīvojumu kāre.

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 19.10.2006 16:26

Sapulcē

Ērnija sirds sāka satraukti dauzīties. Vēl pirms mirkļa viņš apdomāja, vai pašam tīrīt maizes krāsni, vai ļaut to darīt kādam no palīgiem. Tas būtu ātrāk, bet večukam pašam gribējās būt drošam, ka viss ir izdarīts kārtīgi. Viņš kambīzi uzturēja ļoti kārtīgu. Melnais Džo bija labs palīgs, tāpat jūrnieks, kas tika norīkots palīgā arī parasti neslinkoja, lai gan saprotams jau bija, viss vēl bija tikai sācies.
Tagad kapteinis pieminēja šo Četru Lordu lietu.
Kas tad tur vēl domājams, ko?
Skrecelīgs rokraksts uzrakstīja vārdu "Portjāla".
Par īstiem, mana pirāta goda cienīgiem pārdzīvojumiem!
Iemetis lozi maisā, Ērnija atvainojās:
Kaptein, man palika plāceņi cepamies, es ieš' pieskatīt, kad izlemsiet, paziņojiet man.
Ērnijs steidzīgi devās uz kambīzi.


Kambīzē

Rupjie plāceņi jau bija gatavi, tāpēc Ērnijs tos izvilka no maizes krāsns.
Sasviedis visus bļodā, viņš devās uz noliktavu.
Jau vairākas dienas kaut kas satrauca Ērnija prātu.

Viņš bija labi iemācījies visādus drogu pielietojumus, brūču apkopšanas, zināja par izplatītākajām slimībām, kas draudēja kuģim.
Viena no tām parasti uzklupa ātri, it sevišķi tiem, kas burāja daudz un krastā bija reti.
Cinga.
Noliktavā nebija svaigu augļu, ja neskaita citronus, jo tie ātri bojājās. Nu izņemot apelsīnus, kas turējās diezgan ilgi. C vitamīna trūkums uz kuģa nebija rets viesis, tam vislabāk palīdzēja augļi.
Iepriekš Ērnijs bija iepraktizējies, sarunājis ar kapteiņiem, un sagādājuis augļus tos salika konservos. Ar tagadējo kapteini tas bija aizmirsies. Laikam bija jāparunā ar Raienu.

Nopētījis noliktavu, Ērnijs atcerējās par darbiem. Viņš sameklēja zirņus, lai varētu uzvārīt biezputru, pie reizes paņemdams arī kūpinātas zivis. Minstinājies, viņš nolēma uzgriezt pie zivīm citrona šķēli. Lai cik skāba, kaut kāds vitamīns tajā bija.


occ: sadabūju drogu grāmatu, grāmatu par jūras slimībām un vēl citas lietas. tagad domājams būs biežāk posti.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 19.10.2006 16:28

Dienas gāja mierīgi un gāja parastā rutīna Džeks trīs reizes dienā pārbaudīja kuģa kursu un ar savu dzīvi bija varen apmierināts. Tikai pēc nedēļas atgadījās kas neparasts.

Noklausījies kapteiņa stāstu Džkes ātri vien saprata ka nu ir iekūlies lielākā avantārū nekā jebkad bija dom`jais iekulties, un viņam pat bija svarīga loma te.
Tad kad tika izdalītas lozes Džeks pat mirkli pavārstīja tās rokā, melnā un viņš metīsies ar galvu pa priekšu atvarā, baltā dzīvos mierīgu un cienījamu dzīvi, grūta izvēle nudien.
Nē tēvoc, palūkošu kas bija tavi draugi. Stūrmanis nodomāja un iemeta jungas maisā melno lozi, sajūt5a bija tāda itkā viņš iemestu pirmo lāpstu zemes svā kapā, šermuiļus uzdzenoša bet tomēr jauka sajūta.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 19.10.2006 17:16

Lozēšana.

Vai tad nepietika paskatīties uz klātesošo sejām, lai noprastu, kas visiem padomā?

Džess svārstījās tikai mirkli, pirms iemeta savu lozi jungas maisā. Protams, melno.

Dārgumi.

Līdz šim gan tos bija gadījies tikai iztālēm redzēt, bet ja reiz Lēdija Fortūna, kā mēdza teikt Džesa bijušais priekšnieks, bocmanis Frensiss Garlends, tev piedāvā izdevību, tikai galīgs muļķis to neizmantotu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.10.2006 18:45

Tā bija mierīga nedēļa. Vējš kā pēc pasūtījuma, viļņi nelieli, neviens netraucē. Reiks godīgi katru dienu pārbaudīja savu saimniecību, lai arī, īstenībā, nekādas vainas ne reizi neatrada. Pārējā laikā viņš mācījās siet mezglus, ik pa brīdim apnikdams kādam no matrožiem, kuram tobrīd mazāk darba, bet vai tad viņi var priekšniecībai pretī runāt? Dažreiz viņš šo nodarbību aizstāja ar rēķiniem. Ballistika, tā ir nopietna lieta! Jo vairāk zināsi, jo vieglāk būs ātrumā precīzi trāpīt mērķī. Un Reiks švīkāja uz palmu sloksnēm līknes un bultiņas, un pierakstīja svarus un pulvera daudzumus.

Tagad kanonieris stāvēja atlaidies pret grotmastu, kad Toms pienesa viņam lozes. Kārtīgi paņēmis abas, kā pienākas, viņš pie sevis ūsās nosmīnēja. Vai nu uz vienu pirātu midzeni, vai citu? Braukšanā un tirgošānā nekāda starpība, bet, ja Portrojālā izdodas dabūt to kartes gabalu un sadzīt pēdas nākamajam, tad... Vienalga, nekas nav zaudēts, tikai iegūt var. Melnā, protams, melnā loze.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 19.10.2006 19:41

Zitko ilgi nedomaja...dimžēl taa viņš vispar gandriz nekad nedarija...
nekavejoties maisaa ielidoja vel viena loze - melnaa...
Pusisim sķita ka ir nepieciešams kaut kas jauns...jau nedēļu viņš atradaas uz ši kuģa un godiigi sakot nedaudz garlaikojas...- pagaidam kuģis vel bija lieliskaa stavokli un labot neko nevajadzeja...
protams...netruuka ari citu darbu, Zitko pat pamazam apguva citas ar kuģošanu saistiitas lietas...taču tiklidz bija jadara kaut kas riktiigaks un nogurdinošaks, pusis dažreiz pamanijas kaut kur nozust...neba jau taa ka viņam nepatiktu straadat un ja lika viņš to dariija no visas sirds un centaas cik speja...bet kapec gan lieki nopuuleties ja varetu nedaudz paslistiities...
...parsti viņam paveicaas kaut kur noliist un jautri uzdziedot paveroot visu no malas...

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 20.10.2006 14:21

Tobiass līdz šim vairāk bija strādājis pa klaju. Protams, atradās jau pa kādam matrozim, aks sastiepa kādu cīpslu vai pārplēsa ādu velkot virves, taču nekā nopietna vēl pagaidām nebija, tikai ierastās lietas, ar kurām viņam parasti iznāca darīšanas.
Brīvajā laikā puisis iepazinās ar kuģa uzbūvi, lai vajadzības gadījumā varētu palīdzēt lāpīt sūces un darīt citus nepieciešamos darbus.

***
Sapulcē Tobiass stāvēja blakus citiem matrožiem un ieinterēs klausījās kpteiņa runā.
Tas jau būtu kaut kas interesantāks un neparstāks. puisis nodomāja.
Mirkli vilcinājies, viņš Toma pienestajā maisā iemeta melno lozi. Aiziet, zilā jūriņā! sevi iedrošinājis, viņš gaidīja, kas būs tālāk un kādu rezultātu kapteinis nosauks. Gaidīt varēja gadīties krietnu brīdi.

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 20.10.2006 16:07

Kambīzē


Izmērcētos zirņus Ērnijs uzlika vārīties, vienlaikus sākdams griezt gabalos žāvētu speķa gabalu. Kad tas būs apcepts, varēs pielikt ziņu virai.
Plāceņus ērnijs nolika atdzist.
Jāparunā būs ar to Raienu, jādabū kaut kādi augļi.
ērnijs centās atcerēties, kur vispār bija C vitamīns. Skābētu kāpostu mucu nekur nemanīja, tāpat plašajā garšvielu klāstā trūka ingvera, muskatrieksta un koriandra.
Cik ta ilgi šie domā braukt? Cik līdz kādai ostai?
Cūkas sprostā bija palikušas nemierīgas, tāpēc Ērnijs iemeta tām pārpalikušos, sakaltušos plāceņus no pagājšās cepšanas reizes un iebēra sauju putraimu vistām.
Tagad, kad šķietami tuvojās kāds piedzīvojums, bija jāsāk interesēties par medīcīnas lietām. Jānopēr pāris palagu pārsējiem, jāsadabū kādi dēļi lūzumiem, lai nav kuģis kopā jāplēš. Un šaujampulveria maisiņš. Lai ložu radītās brūces var apdedzināt.
Fu. Ka tik šitā domādams nelaimi nepiesaucu.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 22.10.2006 12:57

Kad Toms bija apskraidījis sapulcējušos jūrniekus, un, smaidīdams pa visu ģīmi, pienāca pie kapteiņa, arī Van Burens kā pēdējais iemeta maisā savu lozi. Par balsošanas iznākumu viņam, protams, šaubu nebija. Tā būs Portrojāla.

Tom, nes maisu apspriežu telpā, un jūs trīs nāciet līdzi, - Van Burens pamāja ar galvu uz izvēlēto pārstāvju pusi. Pārējiem ārā nepacietīgi gaidot, bet klātesošajiem, - uzmanīgi vērojot, - Toms izbēra uz galda maisa saturu. Starp daudzajām melnajām lozēm vīdēja tikai divas baltas. Pārskaitījuši lozes, vai visi ir nobalsojuši, komandas pārstāvji, Toms un kapteinis iznāca atkal uz klāja.

Stūrmaņi, - mainīt kursu uz Portrojālu! - Van Burena dobjais bass pārskanēja visu kuģi. Tad klusāk jungam, - Tom, savāc visas lozes atkal kopā. Vēl var noderēt.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 22.10.2006 13:12

Tieši tā Kaptein. Uzsauca Džeks izdzirdis pavēli, viņš devās uzsavu kajīti un pēc mirkļa atgriezās no turienas nesdams kompasu un sekanstantu. Pēc sekstanta noteicis saules augstumu un pēc kompasa ziemeļus Džeks aprēķināja kuģa atrašanās vietu un mazliet aprunājies ar KArlosu deva nepieciešamās pavēles lai pagrieztu kuģi vēlamajā virzienā.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.10.2006 13:43

Reiks nevērīgi iemeta lieko lozi jungas pastieptajā maisā. Domās jau stāvēja Portrojāla. Tāda, kādu viņš to atcerējās no vienīgās reizes, kad gadījās tur pabūt. Pilsēta pati nav nekāda milzu lielā, toties tur lielīgi runāja, ka reidā var stāvēt vai pustūkstotis lielu un mazu kuģu. Kanonieris tos bija mēģinājis pat skaitīt, bet, galu galā rēķinos nojucis, bija nospriedis, ka daudz melots nebūs - burinieku ostā bija nemērā daudz.
Uzmanīties vajadzēs brīdi pirms pilsētas - tur var uzpērties kādam neveiksminiekam, kas negrib ostā atgriezties tukšām rokām. Nonākot tuvāk pilsētai, sāks darboties citi likumi - vietējai varai tirgoņi ir mīļi, un, parasti, tiek sagaidīti vairāk kā laipni.
Citādi tur bija tāpat kā visās pārējās ostās, ja nu vienīgi izpriecu vietu un noliktavu ostas tuvumā vairāk.
Ar prom tikšanu būs grūtāk vienīgi tad, ka kāds pārdzēries nejēga kādā krogā palaidīs mēli, it īpaši, ja kaut ar pušplēstu vārdiņu pieminēs dārgumus.

Pa to laiku Reiks manīja, ka kuģis taisās mainīt kursu. Kā tad bez manis? Kanoniera paša saimniecība bija pilnīgā kārtībā, un viņš izmantoja izdevību demonstrēt savu spēku pēc bocmaņa komandām.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 22.10.2006 15:54

Pēc piecu dienu burāšanas Port Royalas virzienā, sākās spēcīga vētra. Kopš izbraukšanas no St.Kitts tā bija pirmā vētra, ko "Seehond" jaunajai apkalpei kopīgiem spēkiem jāpārvar.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 22.10.2006 16:26

Vējš cēlās pamazām, līdz bija skaidrs, ka gaidāma vētra. Van Burens pavēlēja nostiprināt visu, kā pienākas tādos gadījumos, un atstāt tikai tik buru, lai kuģis nezaudētu vadību un klausītu stūrei.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.10.2006 16:39

Vispirms pārbaudījis, vai lielgabali uz lafetēm nostiprināti pietiekoši stingri un vai lielgaballūkas nejauši neatsitīs vaļā, Reiks, uzvilcis drānas, kas viņam bija īpaši vētrai un nejaukam laikam, devās palīgā matrožiem pie burām. Tur darbaroku nekad nevar būt par daudz.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 22.10.2006 17:04

ooc:no shitās spēles sanāk labs, interesants stāsts. smile.gif

Viljams slepus nopētīja Tomu - puisi, kuru viņam vakaros bija jāmāca. Viņš neizskatījās nepakļāvīgs. Toms likās jauks zēns un vīrietis nosprieda, ka viņš problēmas nesagādās.
Protams, ka Vils nobalsoja ar melno lozi. Kā gan savādāk?

Dienas kaut kā Vilam aizgāja lielākoties garlaikojoties, jo darba viņam bija maz. Un lai kādi rēķini tiktu uzdoti vīrietim viņš tos veica ātri un bez pūlēm.
Taisījās vētra. Vils atradās uz klāja un piepalīdzēja pārējiem sagatavot kuģi vētras pārciešanai.

ooc:Nu gan viss manā postā ir pareizi. tongue.gif

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 22.10.2006 19:43

Brieda vētra to nu Džeks sajuta pat ar muguras smadzenēm pie pamales melni mākoņi un nejauks vējš. Džeks sprieda ka vējš vētrā varētu sasniegt patsavus 50 mezglus, tāpēc viņš savāca visu navigācijas instrumentus lādē strap drānām, un palīdzēja līdz matrožiem nolaist buras.
Kaptein, vai atļausiet atstāt arī pakaļējo klīveri? Mēs varētu ar to diezgan mierīgi dreifēt. Džeks uzsauca kapteinim kad tas parādījās uz klāja.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 22.10.2006 20:18

Atstāt visas apakšējās buras, citādi zaudēsim manevrētspēju. Sardzes matrozim pie stūres norīkot palīgu. Kursu turēt šķērsvilnī. - kapteinis nokomandēja, daļēji atbildot Džekam, daļēji dodot rīkojumu bocmanim. - Ja vējš vēl celsies, pāriesim uz klīveru.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 22.10.2006 23:13

Pēc sapulces Raiens bija devies uz kajīti, kurā viņš bija apmeties kopā ar Viljamu.
Viņš piegāja pie savas lādes, ko viņš nebija tā īsti aizticis jau veselu nedēļu, ja neskaita to, ka bij paņēmis pāris
apģērbu gabalus. No lādes virspuses Raiens izņēma liekās drēbju kārtas un zem tām atklājās kaste.
Raiens to izcēla laukā un atvēra. Tajā bija vijole. Tā bija dārgums ko Raiens turēja ļoti augstā vērtē. Tēvs viņam jau agrā bērnībā bija to iemācījis spēlēt. Viņš apsēdās uz dēļu plaukta, ko izmantoja gulēšanai un sāka spēlēt vecu īru dziesmu. Tad nolicis vijoli malā, viņš no lādes apakšas izņēma piezīmju bloku un spalvas kātu.
Aizritējusi jau nedēļa, kopš esam izbraukuši jūrā. Šovakar kapteinis sasauca sapulci. Viņš mums izstāstīja, ka vecais krodzinieks izrādās ir Lords Mortons un tas esot, atdevis savu kartes daļu. Ko tu neteiksi, laimīga kartes daļa, bet tā nav nekur liekama bez pārējām. Tad nu mums bija dota izvēle, vai nu dzīties pakaļ citām kartes daļām un dārgumiem vai dzīvot kā godīgiem jūrniekiem klājas. Mēs visi kā viens izlēmām, ka dodamies meklēt bagātības. Uz Portrojālu! Tagad tik sāksies īstie piedzīvojumi... Raiens pabeidza rakstīt un aizvēra bloku, viņa seju greznoja smaids.

Nemanot bija aizritējušas vēl piecas dienas. Diena rādījās nelāga un pamazam sākās nejauka vētra.
Raiens bij izgājis uz klāja un ņēmās palīdzēt matrožiem ar burām.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 23.10.2006 10:02

Kad visas buras bija nostiprinātas visi, mazliet satraukti gaidīja, kad sāksies vētra. Vējš aizvien pieņēmās spēkā un viļņi kļuva aizvien lielāki, bet vēl nelija. Gaiss bija spiedošs un smagnējs. Draudīgie mākoņi izstaroja spēku un neapvaldāmu enerģiju. Skats bija patiešām maģisks. Un vējam kļūstot aizvien lielākam, šķita, ka tā spēks nekad nepārstās pieaugt.

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 23.10.2006 12:44

Melnais Džo, protams, bija iemetis melno lozi, kad pienāca kārta izvēlēties. Ak tad vecais tomēr izstāstīja kapteiniem par to kartiun dārgumiem.. redz, ka veicas vēl.. Domas par dārgumiem iedvesmots, Melnais Džo, pat uz mirkli apsvēra iespēju aktīvāk ņemt dalību pie virtuves darbiem, bet viņš pārdomāja un aizbāza aiz vaiga mazliet tabakas.

Eu, vecais.. ērnij! Ko tu zini par Portrojālu? Man nav bijusi tā laime tur iegriezies..

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 23.10.2006 14:34

Džess drūmi vēroja vētras tuvošanos, un pēc tam sāka trenkāt matrožus apkārt. Pēc viņa pavēlēm galvenās un augšējās buras tika rūpīgi satītas un nosietas, samazinot iespēju vējam tās sapluinīt.

"Novāc ka no klāj visu, kas nav divkārt pienaglot un vēl nosiet, vai ar mēs to mant vais neredzēs!" viņš auroja. "Un nostiep drošīb tauvs!"

"Izdzēst liekās uguns zem klāj!" Tas bij domāts pavāriem.

"Jūs tur, pārbaud enkurķēdes kast. Ka nesāk svaidīteis un nesalauž vēl ko!"

Vēl pāris vīri tika nodzīti zem klāja, pie namdara, pārbaudīt vai vajadzības gadījumā varēs viegli iedarbināt rokas sūkņus.

Džess tikai garāmejot uzmeta skatienu Reika nostiprinātajiem lielgabaliem, tomēr pats pārbaudīja kā ir aizvērtas un nostiprinātas šaujamlūkas kuģa bortos.

Protams, rūdītajiem matrožiem to nevajadzēja mācīt, taču vienbrīd pamanījis garām steidzamies Tomu, Džess ar vienu roku nogrāba puiku aiz skausta.

"Puis, ja negrib zivs barot, vienmēr ar vien rok turies pie kauč kā, skaidrs?" viņš uzšņāca, pirms ļaut zēnam skriet tālāk.

Kad visi steidzamie pirmsvērtas darbi bija padarīti, Džess pats noslāja zem klāja, pārvilkt citas drēbes, vairāk no ādas un mazāk no auduma, un tad atgriezās uz klāja.

"Izskatās ka kāds te grib pamatīg sakult gais ar ūden šodien, kap't," viņš piezīmēja, vērojot arvien samilztošos mākoņus un vēja brāzmas.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 23.10.2006 14:53

Dienas skrēja sasodīti ātri (gan ne vienmēr - dažkārt tās vilkās, sevišķi brīžos, kad Tomam bija paveicies ar kādu neaprakstāmi aizraujošu nodarbi kā, piemēram, klāja beršanu vai boksterēšana pie blondā rakstveža, kura izklaidība reizēm lika ārkārtīgi brīnīties par viņa vienlaicīgo spēju uzturēt jebkādā kārtībā rēķinus), vējš bija viņu sabiedrotais, un Portrojāla tuvojās. Piektājā dienā gan jūra šķita pārdomājusi savu līdzšinējo labvēlību. Mākoņi pamalē solīja vētru - un pamatīgu.

Džess laikam viņu uzskatīja par kaut kādu zaļu un stulbu cāli, ja varēja domāt tādas muļķības, ka šis nemācētu noturēties uz klāja kaut kādas tur nieka vētras laikā - Pats zinu, - Toms īgni noņurdēja, atbrīvodamies no sāpīgā tvēriena, tad, jau ar mazliet lielāku respektu piebilzdams - Bocman. - un nošļūca uz kambīzi.
- Pielīmējiet šķīvjus plauktiem un vākus pie katliem, tuvojas vētra, - junga paziņoja, plati pasmīnējis. - Ellīga. - viņš piemetināja, pametis aci apkārt un paošņādams gaisu - kas šodien paredzēts? Jā, pie velna, žēl tikai, ka nesanāks to ievērtēt - pēc brīža drīzāk viss nāks ārā un neko iekšā bāzt vairs negribēsies. - Labi, tas tā. Bocmanis pavēl nodzēst visas liekās ugunis. -
Ērnijs ņēmās gar katliem (lāga onka, Tomam viņš patika), bet Melnais Džo tikmēr apmierināti zelēja tabaku, atgāzies kā tāds pelavu maiss. Nekādus pārsteigumus uz kuģa viņš līdz šim nebija sagādājis, un tas vien bija krietns pārsteigums Tomam. - Un nekošļāt tabaku - viņš piebilda ļoti nopietnā balsī, bet smīnu tomēr nenovaldīja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.10.2006 15:16

Reiks, stāvēdams uz rājas un tīdams beidzamo nostiprināt paredzēto buru, ar vienu acs kaktiņu pamanīja kā bocmanis parausta priekšgala lielgabalus aizsedzošos bīdāmos bortus. Nu, kā tad! viņš apmierināti pie sevis nodomāja, kad nostiprinājums neizkustējās ne par matu. Bet bocmanis pa pirmo... Pats pārbauda, un labi vien ir. Kanonieris bija cieši pārliecināts, ka lieka pārbaude ir labākais veids, kā stulba sīkuma dēļ neaiziet pa burbuli.
Nupat jau bura bija gludi satīta un tapa stingri piesaitēta, un beidzis savu daļu, Reiks vēl pārlaida acīs pār ūdeņiem un debesīm, un tad rāpās lejā.

Viņš aizstaigāja uz savu kabūzi, lai pārliecinātos, ka arī tur nemētājas nekas vaļējs, un kur nu vēl - lai Svētā Dievmāte stāv klāt! - nav aizmirsta iedegta lampa. Nolēmis, kamēr var, pārbaudīt lampas visur, viņš apstaigāja visu apakšējo klāju, un iebāza degunu visās dzīvojamajās telpās. Ir uguns? Ir? Nodzēst!
Tā viņš beigās nokļuva līdz kambīzei, kur ieraudzīja Ērniju, paskat tik! Tomu, to nerimšu, un Džo.
Kā ar uguņiem? Šitos vajag nodzēst, gan pietiks ar to, kas no augšas pēc brīža nāks, tur tādi elles padebeši rēgojas, ka Dies' pasargā! viņš noteica, nemaz nepārbaudīdams, vai tāda pavēle jau nav izpildīta.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 23.10.2006 15:18

Raiens bija slapjš no galvas līdz kājām, tāpēc devās lejā uz savu kajīti un pārģērbās sausās drānās.
Derētu tā kā kaut ko siltu dabūt iekšā... viņš nodomāja un gāja uz virtuvi. Virtuvē valdīja neliels haoss. Ērnijs centās nobēdzināt traukus, lai arī tie pārciestu nejauko vētru. Pie galda sēdēja Melnais Džo un turpat netālu stāvēja Toms un Reiks. Sveiki, vīri! Raiens pasmaidīja Slēpjaties no vētras, vai palīdzat vecajam, labajam Ērnijam nobēdzināt traukus? viņš iesmējās. Ērnij? vai tev neatrastos kauč kas silts, ko ieliet māgā? Raiens pievērsās Ērnijam.

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 23.10.2006 15:33

Džo iekārtojās un sāka zēlēt tabaku, Ērnijs neiebilda, darba nebija pārāk daudz, tuklāt ēdiens jau bija gandrīz gatavs. Taču likās, ka kaut kas nav kārtībā.
Portrojāla... mm... ērnijs aprāvās, jo kambīžē ienāca Toms, likdams nodzēst visas liekās ugunis.
Ērnijs veicīgi (cik nu veicīgi viņa gados var) nodzēsa ugunis krāsnīs. Tad ienāca Reiks, kurš, šķiet nemanīja, ka pavēle jau sasniegusi kambīzi. Ērnijs klusēdams nodzēsa dažas lāpas, atstādams tikai vienu pie ieejas. Dažas ogles krāsnī vēl kvēloja, tāpēc nācās tās apliet. Vākdams kopā traukus, Ērnijs centās iztēloties, kas notiek uz klāja.
Vai ta tik stipra tā vētra būs? tā bija tāda neuzticība jaunajiem.
Raeins bija slpajš no galvas līdz kājām, ienākot kambīzē.
Silts? ērnijs paskatījās uz krāsni. Bija palikusi tikko vārītā zirņu vira un pannā vēl čurkstēja speķis, kaut kur noliktavās bija arī karašas, bet tumsā meklēt tās nebija prātīgi. Ja gribi var ieēst tos zirņus, bet nekā labāka nav un trauki arī ir nolikti. Ēd no katla. Ērnijs ievilka elpu. Es aizeš' uz klāju.
Sajust vētru.

occ: ēst šitādas vētras laikā? grin.gif

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 23.10.2006 15:44

Nupat, nupat sākās arī pati vētra. No debesīm gāza baltu un viļņi bija kļuvuši tik lieli, ka šļakstījās virsū uz klāja. Ērnijam uzkāpjot uz klāja, viņš uzreiz kļuva cauri slapš, līdz pat pēdējai vīlītei, arī pārējiem, kas atradās uz lāja.

Lejā, kambīzē, kur atradās Reiks, Toms, Džo un Raiens bija stipri dzirdama trauku šķindoņa plauktos un pēc kāda lielāka viļņa Toms, nelaimīgā kārtā aizmisdams pieturēties uzkrita virsū Reikam.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 23.10.2006 17:26

Džess stāvēja uz vidējā klāja, pūloties cauri vētras šļakatām saskatīt, kas darījās apkārt ar kuģi. Svilpes metāla iemutis bija cieši sažņaugts zobos. Likās, ka šeit kuģis turējās godam, tāpēc, ar vienu roku turoties nostieptajās vētras tauvās, Džess aizdevās uz pakaļgalu, uzmest aci stūresvīriem, kas cīnījās ar stūri, turot kuģi kapteiņa noteiktajā kursā.

Džess uzmeta aci stūresvīriem, novērtējot to spēju nesalaist neko grīstē, taču kur piesieties nebija.

Atlikās uz brīdi noskriet zem klāja, atvilkt elpu no jūras ūdens rīšanas, un kaut ko ātri iemest vēderā, lai nevelkas čokurā. Neko vairāk par kādu žāvētu gaļas šķēli...

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 23.10.2006 17:45

Visiem jaunpieņemtajiem jūrniekiem, kas ilgu laiku bija pavadījuši uz sauszemes bija nelabi, no tādas šūpošanās, bet vissūdīgāk jutās Džo, ko, protams, viņš centās neizrādīt, bet viņam bija tik nelabi, ka pat sāpēja galva, vai arī tik ļoti sāpēja galva, ka bija nelabi... īsti nevarēja izšķirt.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 23.10.2006 17:52

vētra ritēja jau pilnaa sparaa...Par kuģi Zitko ipaši neustraucaas...tas bija labaa stavoklii un gan jau veetru pārcietiis, turklaat visa komanda vel pirms briiža bija visu kartiigi parbaudiijuši un sagatavojušies vetrai...
...tiesa, atrodoties lejaa savā darbniica pusis nodomaja ka viņam gan vel butu taa kaa nedaudz jaapamacaas - piemeram laikus nostiprinaat visus darbariikus...kas tagad kuģim šūpojoties, krita uz visaam pusem...

beidzot ticis galaa ar visu nepiestiprinaato, Zitko, kaut arii zilumains un nopūlējies, noleema uz briitiņu aizskriet pie pavaara...galu galaa, ja vetra šitaa pat turpinasies, vajadziigs kaads mierinajums...

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 23.10.2006 18:16

Jā, labs pūtiens būs. - kapteinis atbildēja bocmanim. - Nodzen no klāja visus, kam nav tur tiešas darīšanas, lai kādu neaizskalo. Matrožiem - īsās maiņas. Es būšu pie stūresrata.

Van Burens bija uzvilcis tādu kā mēteli ar kapuci no ādas, un tādā solī, it kā kuģis slīdētu pa diedziņu, nevis zvalstītos viļņos, uzkāpa pa kāpnēm uz pakaļējā klāja. Stūresvīrs kopā ar kapteiņa norīkoto palīgu stūri valdīja divatā. Van Burens stājās stūrmaņa vietā, nomainīdams manāmi nogurušo matrozi.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 23.10.2006 18:18

Visiem no bailēm nežēlīgs izsalkums uznācis, Toms pasmīnējis nodomāja. Vai arī grib iepakoties drošībā kādā no pārtikas plauktiem.
- Ēd gan Raien, tikai pēc tam labāk turies patālāk no manis, - junga uzjautrinājās, bet nākamajā brīdī nāca nepatīkams pārsteigums: kuģi pamatīgi sašūpoja, un Toms, nepagūdams laikus reaģēt, ar slaidu loku uzgāzās tieši virsū Reikam, pie reizes paspēdams nogrūst no galda vēl nenovāktu šķīvi, kas ar brašu blīkšķi sašķīda uz kambīzes dēļiem. To visu pavadīja visai sulīgas Toma lamas.
Un vispār! Ķēms, ne bocmanis, viss viņa dēļ, nelaimi piesauca, *****. Nākamajā brīdī Toms nopriecājās, ka bija tikai to nodomājis, ne pateicis skaļi - jo kambīzes durvīs parādījās arī paša Džesa galva. Toms nosarka kā tomāts un cik vien iespējāms strauji centās pieslieties atkal taisni un pieķerties kaut kur pie sienas, kas gan nepadevās visai viegli - kuģi šūpoja arvien trakāk.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 23.10.2006 18:25

Turot kursu šķērsām viļņiem un savas īpašās konstrukcijas dēļ Zeehond sāniski gandrīz nemaz nezvalstījās, toties, vētrai pieaugot, sāka līgani cilāt priekšgalu. Nepieradušajiem tas likās vēl nepatīkamāk par sākotnējo haotisko viļņu dauzīšanu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.10.2006 18:43

Reiks no pirmā pēkšņā vētras zvēliena triecās pret kambīzes sienu, atsita plecu un piedevām viņam virsū uzlidoja junga. Toma sirsnīgajiem izteicieniem pievienojās pāris kanoniera tikpat sirsnīgi vētrai veltītu vārdu. Viņš tomēr pamanījās piestutēt puiku, kurš pats jau sāka ķepuroties taisni, un arī pats izslējās, apdomīgi turoties pie plaukta. Tumšs kā nēģera vēderā! Kāds pavēra durvis, Dies' to zina, kurš, laikam te ir tas miera mājoklis!
Reiks sāka uztraukties. Ja te sanāks vēl vairāk tautas, tad kāds noteikti pamanīsies iesēsties nodzēstajās, bet joprojām karstajās oglēs vai uz pannas.
Apčamdījis plauktu tikai, lai atklātu, ka uz tā nekā nav, Reiks nopūtās un sakāka taustīties ārā. Uz klāja viņam nav ko darīt, atlika vienīgi iet atpakaļ uz savu kaktu un likties slīpi. Ko viņš arī darīja.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 23.10.2006 19:20

šķiet pareejiem kambizze negaja labak...kad Zitko paradijas durviis daži biedri no kada gruudiena ķepurojaas pa griidu...paspraucies viņiem garam, puisis pieķeraa pie kaada no plauktiem...Vispar viņš bij naacis paluugt ko edamu, taču nupat jau kuģis šūpojaa taa, ka viņam likās - pratiiigak labak neest, jo sķiet taas taa pat agrak vai velak šito viļņu deļ iznaks ara...
eee...vai cienijamajam pavaram gadijuma neatrastos kas dzerams?... Zitko noprasija ceriigi pasmiadiidams...kaut ka šausmigi negribejas atgriesties darbniica...lidojoši darbariki puisim saaka likties nedaudz biistami...lai cik kartiigi viņš butu visu piestiprinajis...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 23.10.2006 19:27

Džeks no jau vētras sākuma un līdz ar stūres matrozi mēģināja noturēt kuģi uz kursa un mēģināja to tik traki nešūpot lai starpklājā sēdošajiem nebūtu nepatīkami, lieki teikt ka šajā ziņā nekas nebija līdzams kuģis žvārojās tik vai tā. Arī lietus darīja savu stūrmanis bija izmircis līdz ādai pat neņemot vērā ādas vamzi kas bija viņam mugurā. Kad ieradās kapteinis lai nomainītu viņa palīgu jutās visai iepriecināts. Nu kaptein, turēsim to ratu kopā, es paredzu ilgu naksniņu. Džeks uzsauca kapteinim pārkliedzot vētras aurus.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 23.10.2006 20:24

Brīdī, kad kuģis sašūpojās un Toms uzkrita virsū Reikam, katls ko Ērnijs bija pasniedzis Raienam, izlidoja no rokām un viss, kas tajā bija iekšā nu atradās uz dēļu grīdas. Laikam jau prātīgāk būs neko neēst... Raiens nosprieda. Rezultāts tāpat nebūtu nekāds jaukais....
Redz nu Tom, vētrai labpatīkas ar mums paspēlēties! Raiens iesmējās un palīdzēja Ērnijam savākt saplīsušo trauku lauskas un izbārstītos zirņus.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 23.10.2006 20:32

Šitas pūtieniņš var būt pagarš, visi strādās īsajās maiņās! Pēc brīža arī tevi nomainīs! - kapteinis atauroja pretī. - Noturēt tikai šķērsvilnī, nekas cits nav vajadzīgs! Esam tālu no krasta, virsū nekam neuznesīs!

Džeks varēja sajust, cik stingri kapteiņa rokas satvērušas stūres ratu. Lietus gāzma skalojās pāri Zeehond klājam, vējš plosījās, bet buras neplandīja, un kuģis gaitu turēja stabili.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 23.10.2006 20:49

- Paspēlēties, ko neteiksi, - Toms noņurdēja, ar vienu roku turēdamies pie plaukta, ar otru - brīvo slaucīdams nost uz krekla Raiena uzlieto ēdmaņu. - Takš liec mieru tiem traukiem, tāpat neko nevar redzēt. - Pieklājīgs kā tāds angļu lords! Toma omu krietni sāka bojāt arī nepārprotamā nelabuma sajūta, dūša kļuva arvien šķērmāka, un viņa seja visdrīzāk jau paspējusi zaudēt sārto krāsu, kļūstot bāla un varbūt pat zalģana. Labi, ka bija tumšs. Velna vētra.
- Es eju... atpakaļ... - turēdamies pie sienām un visa, pie kā varēja pieķerties, junga sāka virzīties uz durvju pusi, uz klāju.

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 24.10.2006 08:43

Ērnijs bija caurcaurem slapjš. Taču viņš stingri turējās uz klāja. Kambīzē bija dzirdama trauku plīšana, acīmredzot puisu mēģinājums ēst izgāzās.
Zeņķi... Cerams, ka paši savāks
Uz kuģa sen nebija būts, par to liecināja kuņģa dīvainā reakcija, kad kuģis sāka cilāties uz priekšu un atpakaļ. Ērnijs papurināja galvu. Cik vien tikai vajag, lai viss aizmirstos.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 24.10.2006 15:16

Vētra plosījās gandrīz visu nakti un norima uz rīta pusi. Par laimi Zeehond stipri nebija cietis saplīsusi bija tikai fokbura. No rīta, kad no vētras vairs nebija ne ziņas, nebija arī ne vēja pūsmiņas. Vīri izjuta lielu atvieglojuma sajūtu par vētras beigšanos un bija nežēlīgi izsalkuši, jo vētras laikā neko ieēst īsti nevarēja. Džo veljoprojām nebija atguvies no vētras un jutās ļoti nelāgi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.10.2006 15:34

Kanonieris bija novāļājies savā kojā gandrīz visu laiku, tāpēc nejuta neko tādu īpašu, ja neskaita zvērīgu izsalkumu. Kopējiem darbiem uz klāja viņu aicinājuši nebija, tāpēc Reiks bija pārliecināts, ka kuģis - lai slavēta Dievmāte! - ir ticis cauri sveikā, un nekas daudz sapostīts nav.
Līdzko vētra pierima tiktāl, ka staigāt pa kuģi vairs nenozīmēja tikt mētātam no vienas sienas pret otru, vai atsist kājas īsti nezinot, cik tālu būs klājs, kad nākamo reizi spersi soli, viņš vēlreiz apstaigāja lielgabalus. Kārtībā! Nav izkustējušies nu ne drusciņas. Reiks nopriecājās, un tikai pēc tam viņš izlīda augšā uz klāja.
Tā... lielā bura būs jālāpa... bet caurums neizskatās TIK liels, ka būtu daudz darba paredzams. Gan lāpītāji tiks galā!
Nākošais, ko viņš pamanīja, bija kapteinis, kas taisni kā klints joprojām stāvēja pie stūres rata. Kurš tur bija otrais, Reiks īsti nesaskatīja.
Ēst gribu! Puisis kāpa lejā uz kambīzi.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 24.10.2006 15:44

Viljams rītu sagaidīja ar lielu gurdumu un caur caurēm slapjš.
Vīrs izgrūda garu nopūtu un nolēma doties uz savu kajīti pārģērbt sausas drēbes un, tad doties uzmeklēt, ko ēdamu. Vīrieša vēders burtiski kauca pēc ēdiena.
Vils kopā ar pārējiem bija cīnijies par vētru ticis gandrīz pārskalots pār bortam. Tas viņam tā druscītiņ bija uzsitis uz nerviem.
Erifrots ienāca kajītē un pārģērba sausas drēbes. Tad vīrs apsēdās uz savas guļamvietas malas un nolēma brīdi pasēdēt uz atpūsties.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 24.10.2006 18:28

Pret rīta pusi vējš sāka pierimt, un bija pilnīgi skaidrs, ka kuģis ticis cauri sveikā. Kapteinis pie stūres rata bija nostāvējis visu nakti, vairākas reizes nomainot pārinieku - pēc Džeka bija nācis Karloss, tad Nikolass, un tad atkal Džeks, jo Karlosu Van Burens bija aizsūtījis uz kajīti, lai pēc vētras beigām būtu viens skaidrs prāts, kam noteikt Zeehond atrašanās vietu.

Pirmajā ausmā uz klāja sāka parādīties ļaudis, jo nu vairs šūpojiens nebija tik liels. Pasaucis bocmani, kapteinis norīkoja atsūtīt sardzes matrozi, kas nu stūres ratu varēja valdīt viens. Kad matrozis ieradās, Van Burens noteica tagad ieturamo kursu, lika Džekam doties gulēt, bet pats, nokāpis no pakaļējā klāja, sāka novērtēt kuģim nodarītos postījumus. Bura - tas ir sīkums!

Džek, pasaki Karlosam, lai novērtē, kur esam aizpūsti! Bocman, norīko savest kārtībā buras, nomainīt plīsušo un cel tik pārējās augšā! Kas ar komandu? Viss kārtībā? Nevienam nav savainojumu? Tagad tā kā derētu kāds groks un kārtīgas brokastis.

Kapteinis devās uz savu kajīti pārģērbties.


Iesūtīja: Aiva ; laiks: 24.10.2006 21:17

Džess novērtēja zaudējumus kuģim.

"Paties labs kuģs," viņš atzīnīgi norūca, ievērtējis zaudējumus.

"Tā, vai vis matrož viet?" Itkā pa vētras laiku nevienu menanīja pazudušu esam.

"Labs ir, puiš, nav ko te žāvēt savas miesas, pusducs vīrs uz fokmast, man vaig to fokbur drisk no fokmast zemē uz fiksāk, un kāds lai sagādā rezerves bur no zemklāj!" viņš iesaucās. "Sagatavot uzvilt viet rezervs bur tiklīdz fokbur būs vzeme!"

"Pacelt visas burs!" atskanēja komanda pārējiem. Matroži devās atsaitēt buras, kas bija sapakotas pārcietušas vētru neskartas.

"Kok! Vētr pār, derēt tā kā kas siltāks ko vīr ielikt vēders! Un sakur pamatīgāk silt tējūden! Tas jūras sāls jāizskalo! Dzirdēj ko kapteins par grok teic? Junga! Tec ka tu ar pei kok, palīdzēs ar kurināšan!"

Kad Foks bija atbrīvots, Džess pavēlēja uzvilkt tur rezerves buru, bet saplēsto noglabāt izžāvēšanai un pēc tam novērtēt vai varēs salāpīt un izmantot kā rezerves buru, vai arī nekam vairs tās driskas nederēs.

Visbeidzot arī viņš varēja atstāt klāju un doties uz savu guļvietu pārģērbties sausās drānās, pa ceļam iemetot skatienu kambīzē un paķerot kādu kumosu.


Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 24.10.2006 21:32

Džeks bija pārguris, kā jau vienmēr pēc lielākas vētras, viņš uz maiņām bija nostāvējis pie stūres pinnes labu tiesu nakts, tikai tad kad kapteins aizsūtīja viņu uz kajīti Džeks atviegloti uzelpoja. Ienācis kajīte viņš pienāca pie Karlosa kojas un papurināja gulētāju. Hei, pārniek, Kapteinis lika tev noteikt mūsu atraašanās vietu un izlabot kursu. Džeks sacīja pirmajam stūrmanis ko nu viņš bija sācis cienīt. Tad piegājis pie savas lādes viņš sameklēja tajā tīru drēbju kārtu un pārģērba to, tad gan viņš likās uz auss. A, un Karloss kad būs brokastis pasauc lūdzu arī mani, to es negribu nogulēt. Viņš uzsauca stūrmanim.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 24.10.2006 21:37

Na! Tuu, leā, nefienu nefana pasudusu esam! Reiks noziņoja bocmanim, nākdams tikko no kambīzes, par ko nepārprotami liecināja viņa dīvainā izruna un ar kaut ko piebāztie vaigi.
Pēc maza mirklīša, kad viņš bija ticis galā ar lielo kumosu, puisis noslaucīja muti piedurknē un ziņoja tālāk, šoreiz arī kapteinim, kas pēc Reika domām arī taisījās apciemot koku.

Kaptein, ser! Uzmanās tur, kambīzē. Zirņus izbārstījuši, kaklu var nolauzt un vēl pret galda stūri atsist piedevām, viņš teica, rāpjoties pa vantīm, lai palīdzētu matrožiem tikt galā ar fokburas pārpalikumu.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 25.10.2006 12:23

Raiens pamodās galīgi saburzīts, brīdī, kad Viljams atvēra durvis.
Sveiks! viņš uzsauca pāri kajītei un piecēlās kājās. Viņš jutās tā it kā būtu gulējis uz naglām vai šķīvja lauskām. Viņš izstaipījās un sakārtoja apģērbu. Tā nu gan bija viena mežonīgi nejauka vētra! Raiens iesmējās. Došos palūkot kā kuģis pārcietis šito nejauceni.
Izgājis uz klāja Raiens redzēja, ka kuģis turējies lieliski, tikai viena bura bija saplīsusi.
Lieliski! viņš nodomāja tagad gan derētu tā kā kaut ko apēst... un devās lejā uz kambīzes pusi.

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 26.10.2006 08:46

Kambīze bija pamatīgi apgānīta. Zirņu putra klāja grīdu, trauku lauskas bija sabirušas pa visiem galiem. Lai gan kāds lielumus bija savācis, skats tomēr nebija no glītajiem.
Ērnijs, nepārģērbies, joprojām slapjš, steidzīgi visu vāca kopā, zirņus izbarodams cūkām, kas vētru likās pārcietušas labi.
Kad lielākais bija savākts, vajadzēja iekurt atkal krāsnis.
Kur ta Džo palicis? Palīgs noderētu.
Ei, Ērnijs pabāza galvu ārā no kamīzes. Gādājiet par ko stiprāku dzeramu! Pašam Ērnijam atslēgas nebija.
Brokastis vajadzēja siltas un sātīgas.
Tā nu Ērnijs ielika uzsildīties vakar ceptās karašas, sameklēja kaut kādus dārzeņus, atrada žāvētu gaļu, ko sacept kopā ar sīpoliem.
Paralēli vārījās arī ūdens stiprai kafijai vai tējai, un kapteinim mazā katliņā tika sutināta mērce.
Ek, Džo, varēja jau palīdzēt... Un kur tas junga kavējas?

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.10.2006 11:20

Vēl neiegājis kambīzē Raiens saņēma rīkojumu no Ērnija atnest no kravas telpām rumu, pēc kapteiņa lūguma.
Raiens no kabatas izņēma atslēgu saišķi un devās uz kravas telpām. Atslēdzis durvis Raiens devās turp, kur stāvēja ruma krājumi. Viņš paņēma vienu mučeli un uzcēla uz pleca. Izgājis laukā viņš aizslēdz durvis un devās uz kambīzi. Te būs Ērnij! Raiens teica un nolika mučeli kambīzes stūrī, tad apsēdās pie galda.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 26.10.2006 11:28

Toms pamodās vispretīgākajā sajūtā, kādā bija pamodies uz šī kuģa. Galva griezas un dūša bija tik šķērma, ka pat izsalkumu nejuta. Pusceļā viņš saskrējās ar kapteini, kas taisni kā nāca uz kajīti, laikam tikko kā pēc nakts (ko viņš pats - pie deviņiem velniem un viņu vecāmātēm! - bija pavadījis, pūloties aizmigt un pūloties nevemt). Bet no klāja viņu tikpat aizdzina.
- Labrīt, Kapt'n! - Sveiciens cienījamam kapteinim gan šorīt nesanāca nekāds brašais. - Vai masti kuģim vēl vietā? -

Uz klāja visi, protams, jau ņēmās pilnā sparā.
- Jā, jā, skrienu jau, - viņš neskaidri atņurdēja Džesa rīkojumam.
- ...brīt, - Toms iešļūca kambīzē. Vakarnakts zirņi jau bija savākti, lauskas tāpat, un Ērnijs jau ņēmās ap katliem un pannām. Nevarētu teikt, ka tas jungu ļoti apbēdinātu. - Sūtīja pielikt roku. Kur tieši man viņu pielikt? - Toms nosmīnēja, un uzreiz sajutās jēdzīgāk. Pat tīri jau varēja sākt domāt pa kaut kā ieēšanu. - Kas tad te par mielastu? Svinam izdzīvošanu? -

Iesūtīja: Flora ; laiks: 26.10.2006 12:44

Labrit - Zitko vārgi pasmaidot ienaca kambizee....
Paldies Dievam vetra bij galaa un puisis atkal jutaas ta kaa spees edienu patureet sev ieksha....
apseedies pie galda blakus Raienam, pusis paskatiijas uz Tomu...Škiet ne man vienigajam šī naksniņa ir bijusi diezgan draņķīga... pusis noteca, klusiiba vel pratodams vai to var pamaniit ari no malas.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.10.2006 13:00

Ei! Kas te par sapulci? Brīt', visiem, ko vēl neesmu redzējis!
Tā, protams, bija Reika skaļā balss. Viņš, tikko kā palīdzējis novākt saplēsto buru, vēja sapūsts, sārtiem vaigiem, izskatījās nebūt ne tā, kā varētu gaidīt pēc tādas vētras nakts. Apģērbs sauss un kārtībā, tāpat balss, kā ierasti, braša.
Kā naksniņa, ko? kanonieris piestutēja pakaļgalu galda malai.
Zītko! Re, kur tu esi ielīdis! viņš pamanīja namdari. Tev darbiņš būs - tikko fokburu novācām, saplēsta, negantele, tev jāiet lāpīt, ja nolemsi, ka ir vērts.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 26.10.2006 13:08

- Ar manu naksniņu viss bija kārtībā - Toms noburkšķēja. Pārliecinoši gan tas neizklausījās vai drīzāk - neizskatījās.
Reiks gan izskatījās pārliecinošs un pārliecnāts kā vienmēr. Kur tādas ieškšas dabū, viņš skaudīgi nodomāja.
- Tavus lielgabalus no klāja nenonesa? -

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.10.2006 13:14

Nea! Reiks atsaucās jungam.
Kārtīgi bija piesieti, lūkas ciet, nekas neizkustējās. Man tikpat kā darba nebija, vienīgi kā kojā vāļāties, ko arī darīju. Nu, pirms vētras un tagad, no rīta, ar burām drusku paņemties. Tāds sīkums vien ir.
Ei! Ērnij! Groks drīzi būs? Pats savām ausīm dzirdēju, ka došot visiem. Jā, puika! Uz tevi tas arī attiecas, ka visiem, tad visiem.
Viņš nebēdnīgi pasmaidīja.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 26.10.2006 14:26

nu pie taadas vetras nebriinos ka buras pliist... Zītko noteica...labi tikko bušu kaut ko dabuujis maaga iekšaa, iešu skatiities kas tur darams...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.10.2006 14:38

Tikai viena bura, Reiks aizrādīja, tikai viena! Man izskatījās, ka salāpīt varēs, jo vairāk tāpēc, ka lielākā daļa buras bija ierēvēta un nav cietusi. Aiziesi, tad redzēsi. Godīgi izklājām, lai pažūst vēl.

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 27.10.2006 15:25

Ērnijs nokomandēja Tomu.
Maisi sīpolus, bet kārtīgi, lai sviestā cepas! pats ērnijs ņēma ārā no pannas gaļu. Vētra bija pamatīga, mielasts nopelnīts, lai gan, īstus mielastsu dabūsiet, ja gadīsies kas labs. Tas bija domāts par veiksmi Portjālā.
Atstājis Tomu pie sīpoliem, Ērnijs attaisīja Raiena atnesto ruma mučeli un sāka liet pie tējas. Reiks ieradās kā vienmēr labā omā, šķita, ka vētru nebūtu pat manījis. Džo bija nozudis, kas nogurušo ērniju padarīja īgnāku.
Tom, liec tak tos sīpolus pie gaļas! Nevjag jau melnus!
Ērnijs paņēma labākos traukus un salika maltīti kapteinim.
Sadaliet sev paši, atstājiet kaut ko Melnajam Džo. Un man. balss bija paskarba. Dzeriet rumu, kamēr dod.
Ērnijs devās uz kapteiņa kajīti.
Brokastis, kaptein, un prasītais groks.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 27.10.2006 16:05

Džess vispār bija domājis tikai uz mirkli pabāzt kambīzē degunu, bet kad te ritēja tādas dzīres, bocmanis nevarēja atturēties nepalicis mazliet ilgāk, bez tam, trakākie darbi bija apdarīti, un arī sausas drēbes uzvilktas.

Nemaz jau tik bieži tādas lietas neatgadījas, kad varēja tā atslābt.

"Priek!" viņš pacēla savu groka glāzi. "Malač vīr, varen strādāj pa vētr."

Džess pārmija pa vārdam ar vairumu klāt esošo matrožu, pūloties atcerēties viņu vārdus, kā arī kā ko katrs vētrā darīja, un tagad dara, sastādot vērtējumu par komandu. Palēnām tā arī groka glaze tukšojās, un tā kā koks bija ļāvis pilnu vaļu, tad Džess tikai pieskatīja, lai mučeli neizlok pavisam sausu, un arī ēdamais paliek nedaudz priekš pavāra.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 27.10.2006 19:24

Van Burens bija pārģērbies, un tagad atpūzdamies zvilnēja krēslā apspriežu telpā, pīpēdams savu pīpi. Tīri labdabīgi vēroja, kā Ērnijs saklāj galdu. Norūca, - Labi! - un ķērās pie ēšanas. - Pasaki bocmanim, lai laiž izgulēties visus, kas pēdējā rīta maiņā strādāja. Es arī tagad kādas stundas atlaidīšos.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.10.2006 20:07

Priekā! Reiks atbildēja bocmanim. Par kuģi un tā komandu!
Viņš vairs nesēdēja uz galda, bet stūrī, netālu no groka "avota". Nekur nebija jāskrien, un kanonieris taisījās lēni un ar baudu iztukšot vismaz trīs kausus pa starpām brokastīm. Ērnijs ir labs koks! Nē, patiešām, te galīgi nebija par ko sūroties.

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 27.10.2006 20:39

Kad Džeks informēja Karlosu par viņa pienākumiem, Vīrietis, par brokastīm nelikdamies ne zinis, ar visām kartēm un vēl nezkādiem rīkiem izgāja uz klāja. Viņs sāka ar to, ka ilgi un dikti nopētīja kuģa apkārtni, bet pēc tam sāka ņemties ap kartēm un rīkiem. Ēst vecajam jūrniekam negribējās.

[ooc:sorry, ka tik ilgi nerādījos, tagad vajadzētu būt diezgan regulāri (vismaz reizi dienā)]

Iesūtīja: RavenBlack.Denija ; laiks: 28.10.2006 11:24

Ērnijs atgriezās kambīzē.
Bocman, ērnijs uzrunāja Džesu. Kapteinis liek laist visus gulēt.
Pats koks palūkoja sev karašas gabalu un ielēja mazliet ruma.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 28.10.2006 13:43

Tobiass vētru paŗcieta diezgan mierīgi, ja neskaita nelabo dūšu. Visa nakts tika nostāvēta lejā, gatavīgā ķerties pie sūkņiem, ja tomēr gadīsies kāda sūce (nedod Dievs). Par laimi nekas nenotika.
No rīta puiis palīdzēja uznest augšā otrburu un nonest lejā saplēsto. rādījaš, ka nāksies pēc tam, kopā ar pirmo namdari, lāpīt, kad būs nedaudz apžuvusi.
Neviena cietušā nebija, tādēļ pārģērbies sausās drānās, jauneklis devās lejā zu kambīzi, broksatīs.
'brīt! viņš nedaudz gurdi sveicināja jau tur sanākušos.
Apēdis savu tiesu un pacēlis groka glāzi pie visiem tostiem, kas tika saukti, jauneklis noguris atgriezās kajītē un likās uz auss, paŗis stundads atpūsties.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 28.10.2006 16:50

"Labs ir, vir!" Džess, noklausījies Ērnija teiktajā, pacēla balsi pāri vispārējai murdoņai. "Vakardien pirm maiņ, no jumsim trīs paliek dežur, Reik, tev ar vaidzēs, Zitko tāpat. Vis pār pēc brokast var būt brīv atpūst. Uz div pusdienlaikā man vaidžes seš vīr nomainīt tos, kas dežūr tagad. Kāds brīvprāt pieteic? Nē? Labi, tad... tu, tu, tu... tu, tu... un tu..." Džess norādīja uz tādiem, kas izskatījās ne tik smagi nomocīti.

"Pārēj - brokast, un gulēt..."

"Zitko.. kad bur bus apzuvus, aizej novērtēt, vai kam derēs, vai ar tik ielāps."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.10.2006 18:47

Tieš' tā, ser! Reiks norēcās. Ne ļoti skaļi, bet tā, kā teikt, pamatīgi.
Bija jau viņš gulējis visu nakti, ko teiksi, tā viņš bija... bet laiks tagad ir labs, nu, nedaudz vējaināks, kā parasti pēc vētras, tomēr nekādi lielie darbi paredzami nav. Labs ir, dežūra var būt arī patīkama zvilnēšana kaut kur uz klāja, laiski vērojot mākonīšus un lidojošās zivis.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 28.10.2006 19:33

Pie sīpoliem Toms saviebās, nepatika viņam sīpoli, vismaz tādi zaļi, kas cepoties koda degunā. Priecājies, ka mizot nevajadzēja... Tā pukojoties, viņš teju tos nesadedzināja.
Bet groks gan jungam garšoja. Daudz nebija nācies tādu dzert, visādi bendesmaisi jau parasti nedalījās. Jā, ļoti labs groks. Pēc otrās krūzes (kurā viņš bija pacenties ieliet vairāk ruma kā tējas, kā īstam vīram pieklājas) pasaule sāka likties savādi rožaina.
- Es piesakos! - Toms braši nobļāvās pēc Džesa jautājuma. - Visu izdarīšu, ko tik vajag! - piecēlies kājās, vasarasraibumainajiem vaigiem kvēlojot, augstu pacēlis nu jau gandrīz tukšo groka krūzi, viņš viegli nozvārojās un tad atkrita atpakaļ krēslā, sejā rotājoties visai muļķīgam smaidam.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 29.10.2006 19:39

Karlosam darbojoties ar saviem rīkiem, cenšoties noteikt "Zeehond" atrašanās vietas koardinātes, viņa uzmanību novērsa trīs delfīni, kas jautri rotaļājās turpat netālu dzidri zilajā ūdenī. Diena bija kā radīta, lai atpūstos no vētras. Bija saulains un patīkami silts, vējš nupat bija galīgi norimis un buras viegli plandījās. Kuģis gandrīs stāvēja uz vietas. Visapkārt, gan uz klāja, gan jūrā valdīja patīkams miers.

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 29.10.2006 19:48

Karlosa uzmanību uz brīdi bijapiesaistījuši tgrīs delfīni. Tad viņs atjēdzās un ar domu
Esmu dzirdējis, ka citur delfīnus ēdot
atgriezās pie darba. Vēl pēdz brīža viņš bija puslīdz pārliecināts, ka ir noteicis pareizas koordinātas un pārlaida skatu bortam, cerībā, ka neieraudzīs ne kapteini, ne tā saucamo otro stūrmani.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 29.10.2006 20:37

Karloss neieraudzīja ne kapteini, ne otro stūrmani. Viņš ieraudzīja Reiku, kas stiepa uz klāja galīgi streipuļojošu jungu, kurš, protams, stīvējās pretī, bet no kanoniera stingrās rokas izrauties viņam neizdevās.
Sēdēt te, un ka nekustētu! Pavēle bija nepārprotama un izteikta visai stingrā tonī. Reiks nosēdināja puiku uz klāja netālu no masta, un pats aizgāja kaut ko, ko, stūrmanis neredzēja, darīt pie kuģa borta.
Kanonieris pēc brīža atgriezās ar spaini ūdens rokās, kuru viņš cieši bija nolēmis visu izgāzt uz Toma karstās galvas.

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 29.10.2006 20:46

Karloss nopētīja diezgan interesanto Reika darbošanos un mazliet čerkstošā, bet ieinteresētā balsī uzkliedz
Kas ta nu? Ko puiškans sad'rīj's?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 29.10.2006 21:59

Reiks, nākdams ap stūri un vēl neredzēdams, vai Toms sēž turpat, kur tam likts, pablenza uz stūrmani caur pieri, un tad iesmējās.
Pielakās groku, vai tīru rumu, takš nepamanījām! Tagad šim dežūra, kā bocmanis lika, bet puika kājās nestāv. Ar vēsu ūdentiņu uz galvas būs darīts, tā domāju.

(OOC - noteikti jāpagaida Ausmintas gājiens. Varbūt pašlaik Toms jau masta grozā ierāpies. Parunāt gan varam)

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 29.10.2006 23:04

Tikmēr Toms drošā solī (vismaz viņam pašam likās, ka ļoti drošā - vienīgi kuģis dīvaini zvārojās zem kājām, noteikti vēl no vakardienas vētras) bija ticis līdz pretējam bortam, un pārliecies tam pāri (nē, tiešam sasodīti šūpo) sāka sabļaustīties ar delfīniem, no malas gan īsti nevarēja saprast, kādas tirādes tiem tika veltītas.
Te junga attāli sadzirdēja brašā stūrmaņa balsi. Lieliskais stūrmanis! Viņa elks, vecais jūras vilks, kas izvedīs kuģi caur visām vētrām.
- Jo-ho-ho un pudele ruma... - viņš nebalsī iedziedājās, jau blakus stūrmanim, un uzsita Karlosam pa plecu, ar otru roku ieķerdamies stūrē. - Vai pastūrēt iedosiet? - un, nekādu atbildi, protams, nesagaidījis, pārlaimīgs pamatīgi sagrieza stūri.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.10.2006 09:17

Labi, ka nebija vēja! Reiks pāris lēcienos bija klāt, un pār jungu nolija spainis ūdens. Nolicis koka spaini malā, kanonieris ar abām rokām saņēma puiku ap vidu un atrāva no stūres pinnes.
(OOC - kuģim nav stūres rata, ir bīdāms bomis - pinne)

Tāpat, Tomu padusē pasitis, kanonieris pārdomāja, ko tagad darīt. Stiept uz kapteiņa priekštelpu, kur šim koja? Ja kapteinis pamodīsies, tad Dies' pasarga! junga dabūs nedēļu tupēt ieslēgts pie maizes un ūdens. Reiks paskatījās uz slapjo būtni, ko turēja rokās un pasmaidīja. Brašs puika! Grib būt vīrs. Nē, nevajag šim nedēļu aresta, būs jāmēģina parunāt.
Viņš nostatīja jungu uz kājām.
Tagad klausies! Rums ne rums, bet tas, ko solīji, jādara. Teicies visiem dzirdot palikt par dežurantu, lai tie, kas vētrā nostrādājās, dabū atvilkt elpu, tad nelīdzēs tev ne pātari ne asaras, būs jādara! Vīrs un vārds, saprati? Kapteinim tagad nerādies acīs! Citādi tupēsi ieslēgts nedēļu, un uz Portrojālu nemaz netiksi redzēt, kas un kā.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 30.10.2006 10:24

OOC: Ok. Pinne. Un piedod Karlos, nesapratu kur tu esi.

Toms stulbi samirkšķnāja un paskatījās uz augšu. Slapji, ļoti slapji. Priekšā peldēja Reika smaidošā seja, sākumā izplūdusi, tad arvien skaidrāka, skaidrāka... Ko viņš te tikko bija teicis?
Pie deviņiem velniem!
Toms ar piedurkni mēģināja noslaucīt seju, bet sālsūdens, kurš no tās pilēja, nežēlīgi iekoda acīs. Toms kaut ko nesaprotami nolamājās. Tad pacēla sarkanās acis pret kanonieri.
- Tikai nesaki Kapteinim! - balsī nu skanēja patiesas izbailes. Viņš pameta tramīgu skatienu uz stūres pinni. Vai tikai viņš tikko nebija to bīdījis? Velns... - Kā es varēju zināt, ka tas velna rums... - viņš vēlreiz nozvārojās, bet nu jau bija gandrīz atžirbis. Tad junga, likās, tā kā sakaunējās par tādu gļēvulīgu lūgšanos, un izstiepies, cik vien taisni iespējams šādā stāvoklī, izspēra - Viss būs kārtībā, kanonier! Es jau ķeros pie darba!-

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.10.2006 10:46

Reiks pasmaidīja vēl platāk un uzsita jungam uz pleca tā, ka tas nozvārojās vien:
Malacis! Tā turēt! Neteiksim kapteinim neko, viņš pamirkšķināja stūrmanim.
Tagadiņ nāc šurp, tūlīt viss būs kārtībā.

Kanonieris paķēra spaini un aizveda jungu atpakaļ pie masta, kur bija vairākas muciņas, kuras tur stāvēja ar gudru ziņu - krāt lietus ūdeni. Tagad tās bija pilnas. Nav brīnums - lietus bija pamatīgs.
Reiks pasmēla nedaudz no vienas
Izskalo sāli no acīm. Es palaistīšu ūdeni.
Ko viņš arī darīja.

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 30.10.2006 11:34

"Labs i vīr, es a laižas slīp līdz vakar," Džess piebeidza savu groka krūzi, nokampa vēl pamatīgu kumosu no ēdamā, un pamāja pārējiem. "Ja kas, purin man augš," viņš piemetināja. "Un pieskat to jung, ka nesāk laist pār lūp, pas dies, kapteins vēl matīs..."

Tā nu Džess aizvilkās uz savu guļvietu, atkrita tur un, kā kritis, tā tūlīt pat iegrima dziļā miegā.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 30.10.2006 12:39

Van Burens nesteidzīgi paēda. Ērnija pavārmāksla viņam gāja pie sirds - iepriekšējais kambīzes saimnieks pašreizējam nebūtu derējis pat katlus un pannas berzt. Kapteinis pie sevis nopriecājās, ka nebija smādējis gados veco jūrnieku, - jo, kas tādos gados vēl grib jūrā braukt, tas to, ko prot, dara labi. Taisnība vien ir!

Groks pēc pamatīgās izmirkšanas patīkami sildīja gan dvēseli, gan miesu, un kapteinis, pabeidzis savu pīpi, kārtīgi izdauzīja to pret papēdi, tad iegāja savā kajītē, novilka virssvārkus un zābakus, un likās gulēt.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 30.10.2006 13:26

Līdz ar acu izskalošanu pasaule sāka izskatīties skaidrāka un arī domas sāka kārtoties kaut cik jēdzīgā kārtībā. Rāpšanās mastos gan vēl likās šim brīdim visai pārdrošs pasākums, ko Toms cerēja nepārbaudīt tuvāko stundu laikā.
Vajadzētu aiziet uz koju pēc sausām drēbēm. Bet, ja kapteinis vēl neguļ - o, nē, tad jau labāk pamirkt. Tāpat drīz izžūs.
- Ei, Reik, - jungam uznāca atklātības brīdis. - Paklau, tev nekad nav grūti? Nu. Ka lietas vienmēr notiek - ko gribi, to dabū, un tā?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.10.2006 13:49

Nē, tu ko! Reiks nopietni atbildēja, nolikdams spaini. Tad paskatījās apkārt, vai vēl kāds nedzird. Kaut kā negribējās runāt tā, visiem dzirdot.
Vai tā maz' iespējams, ka vienmēr visu dabū, ko grib? Un ir, ir, gan nogurums, gan vilšanās, gan zaudējumi. Viss kas ir. Es tikai neļauju to citiem redzēt, un, ek, bez cenšanās, pūlēm un darīšanas, nekas pats no sevis nenāk, debessmanna nebirst vis. Kā redzi, par izskatu, spēku un veselību sūdzēties nevaru, lai pateicība Visaugstākajam! Pārējais ir paša rokās. Čurnēsi kaktiņā un žēlosies, ka nekā nav - tad arī nebūs. Es tā nedaru. Gribēju būt kareivis uz kuģa - atstāju mājas, iestājos par jungu uz karakuģa. Gribēju būt kanonieris, un lai jūra mani uz vietas aprij, ja padevos slinkumam mācīties! Grūti bija. Karakuģa mācības nav medusmaize, toties tagad droši varu lielīties visos krogos labi zinot, ka katrs, kas to sagribēs pārbaudīt, aplauzīs ragus un nagus. Nu tā, Tom. Gribēsi kaut ko, darīsi visu, lai to dabūtu, ar Dieva palīgu dabūsi, gandrīz droši, ka tā. Gadās gan, ka visas pūles vējā, nu, priekš tam ir gribasspēks, lai no neveiksmes nesaļimtu. Lai Dievs tev nedod pieredzēt šo un to, ko man nācies!
Jā. Tādas tās lietas.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 30.10.2006 14:33

- Tādas tās lietas. - Toms atkārtoja. - Bet es gribu kļūt par stūrmani. - to pateicis, viņš aprāvās, kā būtu izpļāpājies par daudz, un šķībi palūrēja uz kanonieri - vai tik šis nesmiesies, pēc visām Toma izdarībām brīdi atpakaļ.
Jā, gribasspēks, gan jau vajag viņu. Cietu galvu gan Tomam šobrīd gribējās vairāk.
- Bet dārgumi? - zēnam piepeši ienāca prātā. - Tā taču gan ir tīrā veiksme, vai t' ne? Vienreiz paveicas, un visu turpmāko dzīvi pavadi, cepuri kuldams.

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 30.10.2006 14:37

Karloss skatījās uz abiem jūrniekiem (ciktāl viņs to varēja, īsti nesapratu...) un greizi iesmējās. Pēc tam viņš uzsauca
Ja Ērn's pielaistu mani pie sav' krāj'miem, es satais'tu tād' vella dzir'. ka puis's būt uz pekām viens div' un trīs dien's negultos ne sitams
Vēl viens greizs smiekliņš no viņa puses...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.10.2006 15:02

Karlos, būs jau labi! Puika ir vislabākajā kārtībā, vai ne? Reiks atsaucās stūrmanim, reizē pamādams Tomam.
Viņam dziru rīklē nevajag, viņam citur kas ielejams vajadzīgs! Pastāsti mums abiem, ja nav noslēpumi kādi, kā Tu rīkojies ar tiem štrumentiem, lai zinātu, kur mēs esam? Man tas nekad nav bijis skaidrs. Nu, es saprotu, kā var kuģim trāpīt tur vai citur, pēc vajadzības, bet kā te, kur re, viļņi nēsājas uz visām pusēm un nekad nav uz vietas un kuģis līdz ar tiem, var pateikt, cik tālu līdz ostai un uz kuru pusi?
Sasodīts! Pilnīgi nesaprotu. Pašlaik mierīgs brīdis, ne kapteinis, ne bocmanis neuznāks, ko saki? Toms brokastis un groku tev mirklī te atnesīs, un tad varētu aprunāties. Par šo un to.

Gaidot stūrmaņa atbildi atlika mazs mirklītis klusām atbildēt jungam.
Dārgumi ir veiksme, kas jāķer aiz ļipas, bet fortūna, viņa ir tāda, kā dziesmā teikts - kā mēness. Te lec, te riet, un reizēm esi karalis fortūnas rata virspusē, un pēkšņi esi nomests lejā, bez graša kabatā. Viņai vis neizdabāsi, un nepielūgsi šo arī. Kamēr esi karalis, tikmēr ir jauki, bet tur, lejā, brālīt, tevi paglābs tikai paša galva, zināšanas un darbs. A ja galvā nekā nebūs, tad neglābs nekas, tici man!

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 30.10.2006 15:27

Džeks bija pagulējis kādu stundiņu divas kad beidzot izkārpījās no savas migas. Uzkāpis uz klāja viņš ieraudzīja ka saule jau ir gana augstu un velns lai parauj izskatījās ka arī brokastis nogulētas. Hei Reik! viņš uzsauca kanonierim, Sak, nebūsiet tak visas brokastis aprijuši ko, man tākā vajadzētu krūzīti groka un ko māgā bāžamu, tā vētra bija pamatīga negantnie ja gribi zināt. Un jā Karloss kur tad īsti esam, cik tur īsti ir līdz tai Protrojālai? Viņš sacīja dodamies klāt bariņam.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.10.2006 15:31

Hei, hei! kanonieris atsaucās. Rāpies vien lejā kambīzē, Džek! Tur brokastīm un grokam vēl jābūt dabūjamiem. Vismaz vēl bija, kad no turienes izlīdu, un tā kā atceros dzirdējis, ka visiem tapšot atstāts.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 30.10.2006 15:41

Labs ir, iešu palūkot kas un kā. Džeks atsaucās un aši kāpa lejā starpklājā izskatījās ka guļ vai visa komanda laikam jau aizsūtīti atpūtā. Pārmijis pāris vārdus ar dažiem matrožiem viņš devās tālāk uz kambīzi. Jā, tur bija brokastis, pat daži labi gaļas gabali palikuši. Ieēdis pamtīgu tiesu ēdmaņas Džeks ielēja sev pamatīgu šļuku ruma un tad pa virsu vēl tēju un mazulietu ūdens. Dzēriens`garšoja lieliski vai tur bija pie vainas Ērnija labā pavārmāksla vai vecā Mortona stiprais Rums Džeks nemācēja teikt. Nesteidzoties izdzēris vienu krūzi Džeks ielēja sev vēlvienu un kāpa uz klāja, kur arī piebāza savu pīpi un nosēdies uz muciņas pie vidējā masta sāka to kūpināt un ik pamirklim iestrēba kādu malku. Diena bija lieliska.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 30.10.2006 16:11

- Jā, es esmu gan vislabākajā kārtībā! - Toms bija pietiekoši atžirdzis, lai spētu saīgt par Karlosa nepārprotamo apsmieklu. Bet, Reikam nevainīgi ierunājoties par stūrēšanas mākslām, Toms saausījās. Zelts tu esi, Reik.
Pie otrā stūrmaņa parādīšanās junga izslējās, cenzdamies izskatīties pēc iespējas tikai slapjš. Neizskatījās, ka viņš ko būtu pamanījis un tas krietni uzlaboja Toma omu. Pagaidījis, līdz Džeks aiziet - lai tomēr nejauši sevi nenodotu, junga devās uz kambīzi. Tīri veiksmīgi ticis galā ar viltīgajiem pakāpieniem un visai smīnīgajiem kamabīzes iemītnieku skatieniem, Toms drīz bija atpakaļ - ar broksatīm uz palātes un groka krūzi (uz kuru skatīties viņam pašam šobrīd prāts nepavisam nenesās).
- Brokastis, stūrman. - un ar visu uzmanību ieklausījās, ko abi stūrmaņi un Reiks pārspriež.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.10.2006 16:20

(OOC - ceru, stūrmaņi izglīto kanonieri vietas noteikšanas mākslā? Spēlē attēlot, tieši kā darboties ar sekstantu, busoli, astrolabu vai vēl kādiem daiktiem, nevajag, es domāju. smile.gif Pietiks, ja kāds teiks, ka viņš uz visu atbildēja.)

Reiks sēdēja uz mučeles turpat vien pie grotmasta un iztaujāja stūrmaņus par vietas noteikšanas smalkumiem, uzmanīgi cilāja instrumentus, cenzdamies neko nepareizi nesagrozīt, un tiešām apjēgt, kas, kā un kāpēc. Kad uzradās junga, kanonieris itin kā nevērīgi tam pamāja, sak' sēdies vien tepat blakus, un turpināja savus jautājumus.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 30.10.2006 17:31

Paēdis Ērnija gatavotās pusdienas, Raiens uzreiz jutās labāk.
Viņš izgāja uz klāja palūkot, kādi darbi darāmi un uzgāja abus stūrmaņus, Tomu un Reiku sēžam uz mučeles pētam visādus, smalkus instrumentus. Sveiki vīri! Ieinteresēts arī Raiens piegāja klāt pie stūrmaņiem un ieklausījās viņu sarunās.

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 30.10.2006 20:36

Karloss šo un to pastāstīja abiem interesentiem un pats bija nonācis pie vajadzīgajām koordinātām. Pasaucis matrozi, kurš bija ieguvis viņa uzticību ka spējīgs jūrnieks, vīrietis viņu iepazīstināja ar turpmāko darba plānu un piekodināja, lai tas tiktu izpildīts, kā arī tūdaļ saukt Karlosu, ja kaut kas nav kā vajag.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 30.10.2006 20:41

Džeks bija labā omā un visai labprāt skaidroja kā būtu nosakāma atrašanās vispirms viņš izskaidroja par tām dīvainajām taisnajām līnijām uz kartes un ka kuģis atrodas šo līniju krutpunktā un kā ar sekstantu noteikt saules augstumu un vēl daudz ko tādā garā. Džeks ievēroja junga visā šajā sarunā ieklausā ar vēl pamtīgu vērību. Laikam jau interesē tā lieta. viņš nodomāja un pie reizes nolsolījās kādreiz pamācīt ar pinni darboties. Viņi tā kādu laiciņu, arī Džeka ziņkārība sāka uzdarboties. ...un tā lūk arī mēs zinām kur mēs esam. Džeks nobeidza savu stāstāmo. Klau Reik, bet saki kā īsti tu tur tēmē ar to lielgabalu nav jau tā nekāda pistole tomēr.... viņš novilka uzpakšķinādam dūmu mutulīti no pīpes.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 30.10.2006 20:52

pēc ērnija gatavotjaam brokastiim, Zītko jutaas vienkārši brīnišķīgi...
nu ko, laikam tad beidzot buss jaķeras pie darba.... pusis nodomaaja...
Paslaveejis koku par maltiiti, viņš iznaaca uz klaaja un devaas apskaatit ieplisušajai burai nodariitos bojajumus....

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.10.2006 21:28

Reiks klausījās un brīnījās. Skat, kā! Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Uzreiz jau neko daudz iegaumēt nevar, bet tagad vismaz bija kāda apjēga, nu, nedaudz, kas un kā. Vismaz, sasodīts, kur ir Ziemeļi un Dienvidi, un ka kompasa adata rāda uz tiem. Un kartes kanonieri bija pilnīgi apbūrušas. Vajadzēs papētīt vēl kādu reizi. Vismaz to lietu ar attālumu rēķiniem Reiks saprata uzreiz. Lineāli un cirkuļi viņam nebija sveši, tāpat aprēķinu māka.
Brīdi klusējot pasēdējis, lai "sagremotu" jauniegūtās zināšanas, Reiks Džekam atvaicāja
Ar lielgabaliem? Tiesa, pistole tā nav. Redz, ar pistoli tēmē taisni, ja tuvumā, un viss. Lielgabalu var drīzāk salīdzināt ar loku. Vai esi kādreiz ar tādu niekojies? Ja esi, tad noteikti zini, ka vieta, kur trāpīsi un kā jāmērķē, atkarīga no trim lietām - cik stipri atvilki loku, cik smaga bulta un cik tālu mērķis. Nu tā. Lielgabalam lodes dažādi sver, pulveri var iebērt dažādi un stobru pagrozīt tāpat. Un tāpat kā bulta, lode ies ne taisni, bet ar kūkumu.
Un kanonieris ņēmās ar pa rokai pagadījušos koka gabalu un izlīdzoties ar zābaka purngalu, švīkāt līkumus uz kuģa klāja, lai iztēlotu, kā tieši lidos šāviņš, ja iebērs tik-un-tik pulvera, lode svērs tik-un-tik mārciņas, un notēmēts būs uz tik-un-tik attālu esoša kuģa ūdenslīniju. Cik augstu un ar kādu nobīdi vajadzētu pacelt stobru, tiesa, kuģa lielgabaliem to nevar, tikai uz sāniem pagriezt, atliek variēt pulvera daudzumu un pareizi noteikt attālumu un šāviena brīdi.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 31.10.2006 05:45

Saule nupat jau bija zenītā un sāka tā labi cepināt. Ieplēstā bura, kas tika atstāta izžūt, bija paspējusi pārkalst. Vējš vēljoprojām nebija pieņēmies spēkā, tā ka neatlika nekas cits kā vien gaidīt. Tādēļ tagad vīriem bija salīdzinoši daudz brīva laika, ko katrs varēja izmantot pa saviem ieskatiem.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 31.10.2006 09:29

Aizrāvies ar savas iemīļotās tēmas klāstīšanu, Reiks pēc krietna laiciņa beidzot pacēla acis un ieraudzīja vai veselu baru klausītāju, starp kuriem pamanīja Raienu, otro kanonieri.
Taisnību runāju, Pelēkais?
Viņš atlieca muguru un izstaipījās. Saule tieši virs galvas, karsts un vēja nekāda.
Veikli nogrābis Džeka tagad tukšo kausu, kanonieris piecēlās un, pagājies tos pāris soļus līdz muciņai ar ūdeni, iesmēla pilnu kausu un izdzēra to. Uh! Labi.

Atgriezies atpakaļ bariņā un nosēdies uz mučeles, Reiks iebāza mutē pirkstu, tad pacēla to gaisā un pagrozīja. To izdarījis, viņš pagrozīja galvu un padrūmi pablenza apkārt.
Ek, vīri, man tas nemaz nepatīk! Uzsvilposim kaut ko.

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)