Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Bēgļi

Iesūtīja: kaca95 ; laiks: 24.08.2006 11:27

Miglas meža tuvumā dzīvoja ļoti daudz burvju. Tur bija gan bērni, gan pieaugušie. Šeit burvji te dzīvoja jau vairākās paaudzēs. Viņi tika vairākkārt brīdināti, ka Miglas meža iemītnieki mēģinās atkarot savas teritorijas. Taču neviens neklausījās. No sākuma viss bija labi. Taču vēlāk (pēc aptuveni 10 gadiem) sāka notikt neizprotamas lietas. Noslēpumaini pazuda un mira daudzi burvji. Neviens nespēja to izskaidrot. Taču viņi neiedomājās par to kas tika teikts par Miglas mežu.
Ar katru gadu situācija kļuva ar vien sliktāka. Un tā daudzās paaudzes pārcieta savu tēvu nepaklausību. Tomēr vēlāk viņiem tas sāka likties aizdomīgi un viņi noskaidroja, ka Miglas mežs nemaz nav tik tukšs kā izliekas. Tur dzīvoja dažādi mošķi un dēmoni. Meža iemītnieki pieteica karu, taču burvji negribēja karot. Kas notiks vēlāk tas atkarīgs no jums.



Bija nakts. No meža iznira divas spocīgas ēnas. Tās sarunājās nezināmā valodā. To runāšana drīzāk izklausījās pēc īsiem aprautiem čukstiem. Abas ēnas nebija nākušas ar labiem nodomiem. Viņas bija nākušas atgūt un iekarot, pakļaut un piespiest.
-Nāc! Mums jāiet uzbrukt cilvēkiem! Mēs viņus visus miegā iznīcināsim. Viņi pat nepamanīs, ka kāds ir atnācis lai atgūtu savas zemes. Man šķiet, ka viņi jau zina par mūsu pastāvēšanu, taču tagad tam vairs nav nozīmes! Nāc!
-Nē pagaidi!-Ierunājās otrā ēna-Vai tu labi zini, ka viņi guļ?
-Tagad tiešām vairs neguļ. Nerunā tik skaļi! Viņi var kaut ko izdzirdēt!-pirmā ēna nikni atbildēja, taču centās runāt tik pat klusi cik iepriekš.
Abi tumšie tēli aizslīdēja gar kādu apmetni. Viņi ielavījās tur iekša un gāja aizvien dziļāk. Viņi nemaz nenojauta, kas ar viņiem notiks. Ienākuši jau gandrīs pavisam dziļi viņa iededza savas lāpas un grasījās apskatīt visu un vēlāk aizdedzināt. Protams viņiem nebija tik daudz prāta lai aptvertu, ka ja viņi dedzinas no iekšpuses tad arī paši sadegs. Taču no dedzināšanas darbem viņus atturēja kāds stāvs. Tas abiem neliešiem tuvojās. Izskatījās, ka stāvs bija deizgan dusmīgs. Un vēl ļāunāk viņš nebija viens, un turklāt tas bija burvis. Abi meža iemītnieki jau grasījās bēgt, taču lai nobiedētu burvjus viņi reizē ierunājās.
-Mēs jums piesakām karu! Redzēsim kurš vinnēs šajā cīņa!-abi iebļāvās un skrēja ko kājas nes.

***
-Kā jūs tā varējāt!!?? Jums bija dots uzdevums aizdedzināt un doties prom, nevis pieteikt karu. Jūs labi zināt, ka mums ne visai labi iet ar karošanu, taču negodīgas spēlītes padodas labāk. Atzīstu, tas būtu bijis negodīgi, ja mēs viņus sadedzinātu un neļautu pretoties... -Kāds meža iemītnieks sodījās uz "varoņiem"-..taču mēs esam sliktie!! Mums ir jāmānās, jāblēdās, jākrāpjās un jādara visādas nejaucības. Kādēļ lai tagad mums būtu jāizstrebj jūsu putra???!!
-Nu mēs.... Mēs tā negribējām...-abi taisnojās-Vienkārši mēs bijām iegājuši iekšā lai apskatītos tās telpas un pēc tam aizdedzinātu. Un tad pēkšņi parādījās tas stāvs un tad vēl daudz tādu stāvu. Mums bija bail, jo zinājām, ka tie ir burvji. Tad, lai viņus iebiedētu, piedraudējām ar karu.
-Jūs gan esat muļķi! Ja jūs dedzinātu no iekšpuses tad taču būtu sadeguši! Un varbūt tā pat būtu labāk!-viņš noteica.



Pasaules apraksts:
Viss norisinās Erla valstībā. Tā ir ļoti maziņa valstiņa. Tā sastāv tikai no četrām pilsētām. Jerla ir galvaspilsēta. Pārējās trīs sauc par Retu, Mulzu un Gedu. Pāri visai mazajai Erla valstībai tek varena upe kura šķērso visas pilsētas. Burvji dzīvo Gedu pilsētā. Šajā valstī ir tikai divi meži - Miglas mežs un Maldu mežs. Maldu mežā nav ieteicams iet nevienam, jo spriežot pēc nosaukuma tur visi, kas ieiet tiek maldināti. Tur bieži sastopamas maldugunis, viltus takas, pēkšņas aizas, dziļas peļķes un vēl daudz, kas cits. Taču lai nonāktu uz Jerlu vai uz kādu citu pilsētu (no Gedu pilsētas) nevar neiet caur šo mežu, jo Gedu pilsēta ir gluži kā ieskauta divos mežos. Abi ie vienlīdz ļauni. Tikai atšķirība ir tāda, ka šoreiz būs jāmāk sadarboties ar Maldu mežu.

Pašreizējais mērķis:
Burvjiem ir jāuztaisa sapulce, lai izlemtu pozīcijas un visu pārējo. Arī Miglas meža iemītniekiem tas jādara. Šī ir kaujas pirmā diena. Karš ir pieteikts nesen. Jūsu uzdevums: izveidot sapulces, un nobalsot par galveno. Jāizlems, kurš vadīs kareivjus kaujā. Abām pusēm tas ir jāizdara obligāti! Gan jau vēlāk es iejaukšos.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 24.08.2006 14:04

Tikko kaa bija pieteikts karsh, Inferno to apzinaajaas lai gan jau gadu tuukstoshus bija seedeejusi nekustiiga vienaa un tai pashaa plauktaa. Bijusi beernu niista, jo redziet vinja neesot bijusi jauka lelliite un nevajadzeeja ar. Nu bija pienaacis laiks atbriivoties no nekustiibas. Inferno dzilji ieelpoja gaisu un nakts viduu noleca no sava plaukta un devaas apgaitaa pa maaju kura laiku laikiem bija mainiijusies un atjaunota, bet vinja paarcelta no viena kakta uz otru. No saakuma gan Inferno gaita bija diezgan paskalja un neveikla, bet tad visas daljas kas kaadreiz bija sastiprinaatas kopaa saauga, lociitavas saaka darboties kaa naakas. Lelle pagrieza savu porcelaana galvu uz rinjkji 360 graados, Laba sajuuta elpot un mirkshkjinaat un runaat un kusteeties. Inferno kjeercoshaa mezhoniigi skaljaa balsii ierunaajaas un porcelaana kaajinjaam skarot zemi devaas uz savas saimnieces guljvietu un kaa naakas iespeera vinjai, taadejaadi liekot vinjai mosties, peec tam Infa ieguulaas sievietes gultaa un atkal sastinga aizveerusi acis.

Peec paaris dienaam[tas i tagad kad jau karsh ir vareetu teikt saacies] Inferno sakusteejaaas atkaartoti un neapshaubaami jau atkal vinja bija novietota ierastajaa vietaa plaukta pashaa augshaa. Ar skalju bliikshkji nolekusi no plaukta un iespeerusi saimnieces kakjim Infa devaas pie burves, ne mirkli nedomaadama par to kaada vareetu buut reakcija ieraugot dziivu staigaajoshu un neapshaubaami domaajoshu lelli Inferno peerkondaardam liidziigaa balsii iesaaka savu sakaamo. Ej pie paareejiem saviem draugjeljiem un sasauc sapulci. Padomaa logjiski jums vajag iespiest tos meerkakjus zemee, samiiciit, izniicinaat. Visam sakaamajam pa vidu Inferno veel atbilstoshi zhestikuleeja un vienkaarshi meetaajaas ar porcelaana rocinjaam.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 24.08.2006 14:17

Bija vakars. Kādas ēnu ieskautas, tumšas un mitras alas dziļumā skanēja dīvaini dunoša skaņa.
Tai pa starpu vienīgi varēja dzirdēt ūdens lāsīšu pilēšanu uz drēgnās, alas akmens grīdas.
Dunošā skaņa uz brīdi aprāvās, ar milzīgu krācienu gaisā uzvirmoja pelēks dūmu mutulis.
Starp dūmiem pēkšņi parādījās lielas, dzintarainas acis.
Madness, kas tikai pirms maza mirkļa krāca mierīgā miegā nu bija pamodies.
Kas tas? Vakars...mmm...Laikam laiks iet pamedīt mazos sikspārnīšus. viņš nodomājis,
izstaipīja milzīgās ķetnas.
Tad, pēc labas izstaipīšanās, Madness izbāza no alas laukā gigantisko galvu
un ievilka plaušās vakara svaigo gaisu.
Viņš graciozi izlāčoja no alas un devās pie upes padzerties ūdeni,
kad pēkšņa skaņa, pārtrauca apkārt valdošo klusumu.
Madness ieņurdējās it kā brīdinādams nācēju, kas bija sacēlis troksni.
Kas tu esi? viņš zemā, dārdošā tonī jautāja.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 24.08.2006 18:40

Drakthāls sēdēja kādā no miglas meža kokiem. "Muļķi," viņš pie sevis klusi noteica. "Karš!" "Vai viņiem maz ir kaut mazākās nojausmas, kas tas ir?" viņš turpināja pie sevis purpināt. "No vienas puses varbūt tā pat ir labāk," viņš turpināja savu monologu aizvien skalākā balsī, "redzēsim, cik stipri būs tie "visvarenie" burvji!" To pateicis viņš izpleta savus spārnus un nolaidās no koka. "Varbūt maziņš izlūkgājiens nenāktu par ļaunu," viņš nočukstēja un sev visapkārt lika riņķot lapām, lai paliktu nepamanīts. "Ak, jā..." "Bet vispirms sapulce!" Un to pateicis, Drakthāls uz īsu mirklīti visas lapas apstādināja turpat gaisā un jau nākamajā mirklī tās aizšāvās katra uz savu pusi.

Iesūtīja: kmn ; laiks: 24.08.2006 21:39

Spārnu švīkstu pamodināts mērkaķītis Čubi uzslējās augšā. Nojauzdams kaut ko nelāgu, mērkaķis uzmodināja saimnieku.
`Čubi, ir jau vēls, vai tu nevarētu kaut mirklīti palikt.. ` saimnieks pēkšņi apklusa un ieklausījās. Kāds nāca uz viņu pusi.

Iesūtīja: Liliya ; laiks: 24.08.2006 22:45

Kas es esmu?
Zemā balsī noteica Meila.
Kas es esmu? Viņa atkārtoja un vēsi iesmejās.
Es esmu tas, kas esmu. Viņa atturīg noteica, bet palika tumsā.
Pēc būtības es nenācu šurp iepazīties, bet nodot ziņojumu. Viņa turpināja taja pašā atturīgaja balsī.
Kaut kādi idioti tika sūtīti,lai aizdedzinātu burvju mitekli, bet tā vietā viņi pieteica karu. Mums javeido sapulce. Janolemj, kas to vadīs un visas pārējās lietas. Viņa panāca nedaudz ārā no tumsas un atklajās meitene ar sarkanam acīm,violetiem matiem, un izkapti rokās. Vienvārd sakot- ir pieteikts kars starp mums un burvjiem.
Viņa pagriezās, lai jau ietu prom, bet tad apstājās.
Starp citu, Meila. Viņa noteica un iegāja atpakaļ tumsā. Tumsa man patīk labak. Ja neiebilsti, tur es arī paliksu.
No tumsas spīdēja divas sarkanas acis,kas ik pa brīdim aizvērās un atkal atvērās.
Un tu esi? Cik redzu pūķis...

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 25.08.2006 00:18

Madness, atkal ieņurdējies, noliecās pār ūdens virsmu.
Es esmu pūķis, tas tiesa. Madness. Šķiet esmu šai mežā vienīgais tāds.
Viņš drūmi vēroja ūdenī savu atspulgu.
Tad, pēkšņu dusmu pārņemts, viņš trieca vienu, savu vareno spārnu ūdenī tā saceļot šļakatas uz visām pusēm.
Tad nu tas ir noticis.
Burvji ar katru dienu pietuvojās mums tuvāk un tuvāk, saceļot troksni, ko nevaru ciest visvairāk! Ir pienācis brīdis parādīt viņiem, kur tiem īstā vieta.
Madness zvērojošām acīm skatījās uz Meilu.
Tu pieminēji sapulci?
Šī ir viena no nomaļākajām vietām šajā mežā, es saku, ka to vajadzētu sarīkot šeit.
Viņa skatienā nu bija jaušams kaut kas jautājošs un pat izaicinošs.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 25.08.2006 00:55

Bija vēls vakars. Gedu slīga klusā pustumša. Daudzi jau sen bija devušies gulēt, noteikti satraukti par gaidāmo karu. Viena no retajām būtnēm, kura nespēja rast miegu šajā stundā bija Ialme. Sieviete sēdēja pie atvērta loga, lūkojoties uz kādu neeksistējošu lietu- patiesībā viņas skatiens bija pilnībā pievērst tukšumam ārpusē. Sieviete prātoja, kā tad viss ir tik muļķīgi iegrozījies, un tik negaidīti ir uznācis karš. Bet tā jau daudzi saka- vēlies mieru, gatavojies karam!
Kas gan viņiem bija uznācis? Bet viņi jau nekad nemainās un tādēļ atlak būs jācieš nevainīgām dvēselēm Ialme nopūtās un pievēra acis. Tās nebija nogurušas, tomēr likās, ka tās ir smagākas, kā parasti. Sieviete zināja, ka rīt no rīta vai varbūt pat šovakar, ir jārīko sapulce, lai izdomātu, kā rīkoties, jo, ja nekas netiks darīts, būs vēl ļaunāk kā tad, ja viņi patiesi izdomās cīnīties pretī. Ir jāaizsargā sava dzimtā puse. Ar šādām domām Ialme palika sēžot pie loga un gaidot, vai ārā nedzirdēs kādu no burvjiem kustamies vai izbaudam naksnīgu pastaigu- tad varētu sastādīt kompāniju un aprunāties.

Iesūtīja: kmn ; laiks: 25.08.2006 13:27

Kādu brītiņu ieklausījies naksnigājā tumsā, Manko vairs nedzirdēja čaboņu. `Laikam būs man tikai izlicies.`

Vēl mirklīti pagaidījis, viņš atcerējās kaut ko ļoti svarīgu. `Čubi, cik pulkstens?` Mazais mērkaķītis pienesa saimniekam veclaicīgo, zeltā kalto kabatas pulksteni. `Tā jau es domāju - pulkstens 2 naktī. Pēc stundas jāsākas sapulcei. Labi, ka mani pamodināji. Biju pavisam piemirsis.`
Manko piecēlās no savas guļvietas un lēnām ēnu aizsegā virzījās uz norunāto sapulces vietu.

Iesūtīja: Liliya ; laiks: 26.08.2006 12:47

Ak tā...
Meila noteica un klausījās ko pūķis stāsta. Kad tas trieca spārnu pret ūdeni un izšļakstīja ūdeni uz visām pusēm, viņa pagāja nedaudz,dažus soļus, atpakaļ.
Nomierinies! Meila nepacietīgi uzsauca Madnesam. Vari nomierināties! Mums nav ne mazāko izredžu uzvarēt burvjus. Ja būtu tāda iespēja,es nemaz nepiedalītos tajā, idiotu, pieteiktajā karā!
Meila prasmīgi uzlīda kokā un apsēdās uz viena zara.
Varam jau arī to sapulci rīkot te, bet šī noteikti nav nomaļākā meža vieta. Viņa vēsi iesmējās. Vai tad tu neesi pamanījis,ka te vienmēr uzturas pietiekami daudz tumšās radības? Piemēram- es?
Viņa pasmīnēja un pārlika izkapti pār plecu un ielika zodu labajā plaukstā.
Nu iespējams tu esi pārāk skaļš un bieži nedzirdi mani un citus. Šoreiz es gribēju tev pievērst uzmanību. Savādak..Tu mani tikai traucē, bet es neko jau nesaku... Es vienmēr sēžu tumsā un cenšos tevi ignorēt. Tu esi pārāk liels,lai man būtu kāda vēlme ar tevi īpaši runāt un ielaisties kādā sadarbībā, bet nu tagad bez ta neiztikt...
Viņa neapmierināti nopūtās.
Bet nāksies pierast...
Viņa vēl piebilda un skatījās apkārt ar savām sarkanajam acīm.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 26.08.2006 13:01

"Manko," atskanēja zema balss. "Redzu, ka arī tu beidzot esi pamodies," to teikdams Drakthāls pasmīnēja. "Ja neiebilsti labprāt piebiedrošos tev ceļā uz mūsu sapulces vietu." "Neiebilsti?" šķietami uzjautrināts, Drakthāls nedaudz pakustināja abus spārnus.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.08.2006 15:50

Madness nošņācās.
Viņa drakoniskajā sejā parādījās smīns.
Es esmu pārāk liels un skaļš? Pūķa acīs uzliesmoja uguntiņas.
Man būtu pavisam grūti tādam nebūt.
Izlikšos, ka neesmu to dzirdējis, jo citādi tas varētu beigties pavisam nelāgi.
Nomļākā vieta šeit noteikti nav, bet viena no, ir gan, šeit burvji kājas nav spēruši kopš ļoti seniem laikiem.
Viņa balsī brīžiem bija dzirdams ņurdiens.
Tagad mums jāsavāc kopā spēki un jāizplāno uzbrukuma taktika.
Nav laika, muļķīgām sarunām. Tumsas radījumi zinās, kur notiks sapulce.
Kad mēness būs uzlēcis, tai jāsākās. Tagad atstāj mani vienu.
Madness pagrieza muguru pret Meilu.
Pacēlies gaisā ar domu sasaukt pārējos, viņš izdvesa tādu rēcienu, ka parastam mirstīgajam asinis būtu sastingušas dzīslās.
Apmetis paris lokus virs klajuma netālu no alas, Madness atgriezās pie upes un noslīga dziļās pārdomās.

Iesūtīja: Liliya ; laiks: 26.08.2006 17:07

Izliecies vien,ka neesi dzirdējis,ka es tevi nosaucu! Lielais,lempi! Meila kaitinaj pūķi,jo viņai tas lieliski padevās. Kaitināt citus.
Man jau neinteresē,ka tas beigsies nelāgi! Es vienkārši savādāk nemāku! Esmu tumsas radība,galu galā! Es vienkārši nespēju atturēties no kārdinājuma izsmiet citus. Tāda mana daba,Madnes!
Viņa tomēr nelika pūķi mierā,lai arī tas bija lūdzis atstāt viņu vienu. Nē, viņš nelūdza, viņš strupi pavēlēja.

Milzīgais, lempīgais mežonis. Meila nodomaja,kad pūķis atkal bija nolaidies pie upas un iegrimis domās.
Nu taču netelo baigo nopietnību! Neesi saspīlēts! mēs tā pat neuzvarēsim! Zinu no savas vesela gadsimta pieredzes,ka burvji uzvarēs!
Viņa traucēja Madnesu,jo,ja būtu tāda vajadzība, viņa vienkārši izkūpētu gaisā un pūķis neko nevarētu viņai nodarīt.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 26.08.2006 17:13

Andželika, kā jau ierasts vēlās vakara stundās, sēdēja pie galda pretī spogulim un turēdama spalvaskātu centimetru virs savas burvju grāmatas, bija atkal iegrimusi pārdomās. Daudzo, pie spoguļa pielikto, sveču gaisma omulīgi pildīja visu istabu un sveču liesmiņas jautri rotaļājās ar savām dvīņu māsām, kas mita otrpus spogulim. Atmodusies no saviem sapņiem, Andželika palūkojās ārā pa logu. Pilnmēness! Laiks iet ārā!
Andželika paņēma tāšu groziņu un gāja ārā, lai salasītu dažas ārstnieciskās zāles. Mēness gaisma viegli lija pār māju jumtiem un radīja patīkami mistisku noskaņu visapkārt. Ejot gar vienu no mājām, Andželika logā pamanīja kādu stāvu un uzrunāja to: - Lai mīlestība tevi sargā, Ialme! Kādēļ tik domīga? -
Viņa gan nojauta atbildi. Ialme noteikti prātoja par gaidāmo karu, kas diemžēl bija neizbēgams.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 26.08.2006 19:09

Sīrus staigāja pa mežu ar dunci nikni graizot kādu sprunguli.
-Nolādētie muļķi, stulbeņi.-
Viņš nesen bija padzirdējis par karu.
-Kā gan var būt tik stūlbi radījumi kas pat neprot pielaist uguni dažām mājām. Un pie reizes visu šitā sačakarē.-
Viņš aizmeta sprunguli kautkur krūmos un iebāza dunci makstī.
-Nolādēts, bija taču jāiet uz to sapūlci, bet viņi nepateica kur tā notiks.-
Sīrus cerīgi nopētija apkārtni.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.08.2006 20:29

Ialme palūkojās uz augšu ar savu vēl joprojām domīgo skatienu un pasmaidīja Esi mīļi sveicināta šajā vēlajā vakara stundā, Andželika. Vai nevēlies ienākt uz tasīti tējas? Varbūt mēs varētu nedaudz aprunāties, vai arī es tev varētu palīdzēt, jo izskatās, ka dosies salasīt naksnīgās ārstniecības zālītes sacīja elfa, pamājot ar galvu uz grozu sievietes rokās.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 26.08.2006 20:58

Visai aizkaitināts Madness tomēr apvaldīja dusmas.
Šobrīd tam vienārši nebija laika.
Meila? Vai tev nav nekā labāka ko darīt kā krist man uz nerviem? Nomocījies no Meilas tarkšķēšanas, pūķis jautāja.
Nejauši pametis skatienu uz debesīm, viņš pamanīja, ka mēness ir uzlēcis.
Kur visi ir iekrituši? Pienācis laiks sākt sapulci. Tā nodomājis, Madness pameta tramīgu skatienu apkārt.
Es palidošu virs meža un paskatīšos, varbūt kāds ir noklīdis.
Sagriezis galvu dīvainā leņķī Madness nošķaudījās un gaisā atkal uzvirmoja dūmi, tikai šoreiz tiem līdzi lidoja arī mazu liesmu mēlītes.
Tad savēzējis milzīgos spārnus, pūķis pacēlās gaisā un nozuda skatienam.



Edit [Siri]: raksts rediģēts pēc tā autores lūguma.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 26.08.2006 21:02

- Jā, tev taisnība, es patiesi dodos lasīt dažus ārstniecības augus un ļoti priecātos, ja tu man piebiedrotos. -
Andželika pasmaidīja. Viņa pati bija iedomājusies uzaicināt Ialmi uz pastaigu, jo vēlējās ar kādu parunāt par visiem tik ļoti aktuālo, nesen pieteikto karu.
- Es taisos iet uz pļavu, kas atrodas pie maldu meža... nu, patiesībā, ir vēl viena cita pļava, kas sanāktu tuvāk un arī ārstniecības augi tur ir vairāk..., bet tā pļava ir tieši pie miglu meža. Nezinu, vai tagad būtu prātīgi rādīties tai pusē. -

Iesūtīja: kmn ; laiks: 26.08.2006 21:19

Izbijies no pēkšņā uzaicinājuma, Manko automātiski aizstāvējās paķerot pirmo kas pagadījās pe rokai. `Drakhtāl, tas esi tu? Redzu, ka tu mani šodien neredzi vis pirmo reiz..` Zibenīgi aptvēris situāciju, naksnīgais ceļotājs rūpīgi ieskatījās runātājā. `Jā, tu vari man piebiedroties. Būs īsāks ceļš ejams.`

Iesūtīja: Wolwerine ; laiks: 26.08.2006 21:28

Jakazama staigāja domādams, par to, kā vinš šeit nokļuvis. Viņš neatcerējās neko, kas bija noticis pēdējās stundas laikā. Jaunumi bija samērā negaidīti. Laiks aplūkot apkārtni no gaisa to pateicis,vinš pacēlās spārnos un salecās no milzīgā pūķa kas palidoja tieši viņam virs galvas. Kur tu sasodīts lido!!!!!! Viņš nosaucās.To pateicis viņš nolaidās nedaudz zemāk pie koku galotnēm tā, ka lapas sakustējās un zari locījās.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 26.08.2006 21:34

Lidija negulēja kaut arī viņai bija jāguļ.
Sieviete gulēja savā gultā un petrolejas gaismā lasīja kādu grāmatu. Viņa klusībā zināja, ka būs karš, tomēr viņai bija vienalga. Lidijai nebija bail no kara grūtībām, jo viņa bija drosmīga un viņai patika pārmaiņas.
Maglērai starpcitu kāda dīvaina sajūta ne ļava gulēt, ne noģērbt dienas apģērbu.

Iesūtīja: Liliya ; laiks: 26.08.2006 21:39

Nē..Man jau patīk!
Mela skaļi domāja un ienira tumsā,lai viņu nevarētu redzēt,kamēr spīdēja mēness.
Man jau no tiesas patīk! Paliec te,ja nu gadienā kāds ierodas pirms es atgriežos!
Viņa aizvēra sarkanās acis un nodevās klusām,vientulīgām pārdomām,ka to darīja vienmēr,visa sava garā mūža garumā.
Man no tiesas nepatīk šis stulbums... Vai viņiem bija prāts pieteikt karu? Nu bļāviens,ja arī bija, ta noteikti pakaļā!
Meila klusēja un apsvēra iespēju padoties. Karot viņa tiešām negribēja,jo zinaja,ka noteikti zaudēs.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.08.2006 23:00

Labāk mērot tālāku un drošāku ceļu, šobrīd tā būtu prātīgāk! Andželikai atbildēja Ialme un piecēlās. Viņa uzlika pār pleciem savu ceļojuma apmetni un jau pēc brīža bija ārā ar groziņu blakus sievietei- arī viņai derētu salasīt kādus ārstniecības augus, ja šis karš tiešām notiks, ievainotajiem vajadzēs zāles un dažādas dziedināšanas dziras. Ejam nu, jāizbauda varbūt viena no pēdējām mierīgajām naktīm sacīja Ialme un devās lēnā solīti uz priekšu- lai gan laiks steidzināja, pašai elfai vienmēr bija licies, ka steigties tam līdzi milzu ātrumā nav vērts.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 27.08.2006 10:56

Andželika nesteidzoties gāja blakus Ialmei. Nakts bija rāma un mierīga. Šur tur bija redzamas arī spilgtākās zvaigznes, pārējās gan īsti nevarēja saskatīt spožā pilnmēness dēļ.
Klusums ieilga. Dziļdomīgs un visaptverošs klusums. Tāds, kuru negribas pārtraukut ar neveiklu frāzi. Tāds, kuru pārtraukt būtu pieklājīgi tikai ar kaut ko svarīgu. Andželika klusēja, jo viņa nevarēja izdomāt neko tik prātīgu un cerēja, ka Ialme uzsāks sarunu.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 27.08.2006 15:48

Sīrusam pie kājām nolaidās Finto.
-Kas noticis draugs!!-
Finto sapurināja spalvas un ar domām deva ziņu.
-Pūķis lidinās virs meža!! Ko tu neteiksi, varbūt viņš zinās kur notiek sapūlce!! Rādi ceļu no kurienes viņš pacēlās!!-
Finto pacēlās virs kokiem un rādija ceļu, Sīrus sekoja.
Pēc neilga brīža abi jau bija pie pūķa alas!!

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 27.08.2006 16:16

Nedaudz zaudējis ātrumu, Madness tik tikko paspēja pamanīt Jakazumas melnos spārnus.
Viņš nebija gaidījis, ka kāds tik pēkšņi izlidos priekšā, jo skatiens visu laiku bija piekalts zemei.
Jakazuma?
Nolēmu paskatīties vai kāds nav nomaldījies ceļā uz manu alu, laiks sākt sapulci.
Madness lidoja virs kokiem.
Tu taču zini par sapulci? Pūķa sejā parādījās neizdibināma grimase.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 27.08.2006 16:45

Ialme gāja blakus Andželikai un juta, ka sieviete klusē, jo nespēj uzsākt sarunu. Arī pašai Ialmei tas likās sarežģīti, jo viņa nespēja izdomāt, ko lai pasaka. Beidzot viņa nolēma, ka šim vakaram ir pietiekami klusēts un sacīja mierīgā balsī Drīzumā mums ir jārīko sanākšana, sapulce, lai izlemtu, ko mēs tālāk darīsim un kā rīkosimies. Tas viss ir tik pēkšņi, ka es pati vēl neesmu izdomājusi nekādu rīcības plānu un tu?

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 27.08.2006 18:46

Līdz ko Ialme ierunājās, Andželika izjuta spēju atvieglojumu. Tik tikko manāmi nopūtās un teica: - Diemžēl nekādu rīcības plānu nemaz arī nav iespējams izdomāt, jo nav paredzams, kāda būs turpmāko notikumu attīstības gaita. Jāatzīst, esmu mazliet apmulsusi... tas viss šķiet tik pēkšņi un domājot reāli... karš!? Karam ir nepieciešama armija... ieroči... un citas tikpat nejēdzīgas lietas, kuru mums, protams nav. Tad rodas jautājums - Kas gan tas par karu? Viss ko mēs varam izmatot ir burvestības un... viltība. Bet, nu jā... atgriežoties pie tēmas, kad īsti tā sapulce notiek? -
Andželika uzmeta Ialmei īsu jautājošu skatienu, tad paraudzījās uz zemi un pietupās, lai tuvāk apskatītu kādu augu. Uzmanīgi to nopētījusi, nokratīja no tās rasu, noplūca to un ielika tāšu groziņā.

Iesūtīja: Wolwerine ; laiks: 27.08.2006 20:14

Jakazama zemā rūcošā balsī atbildēja Vai sapulce notiek tavā alā? viņš pagriezies runāja ar milzīgo pūķi.Vai vari atgādināt ,kur tā atrodās? viņš turpināja iztaujāt, juzdamies neērti par to ,ka pats to nezināja.Jakazama gaidīja atbildi skatīdamies pūķim tieši acīs.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 27.08.2006 20:36

Sapulce notiek pie manas alas.
Nu jau ir laiks doties atpakaļ, tāpēc, ja vēlies vari lidot kopā ar mani.
Madness atkal piekala skatienu zemei, tā pārbaudīdams vai ēnās kāds neslēpjas.
Tad nespēdams apvaldīt uznākušo klepus lēmi, viņš pacēlās augstāk.
Tā kokiem būs drošāk.
Labāk kustamies, citādāk es vēl nejauši nosvilināšu mežu.
Ar plašu spārnu vēzienu, Madness uzņēma ātrumu.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 28.08.2006 17:16

Ialme lēnā gaitā gāja uz priekšu, līdz ieraudzīja kādu naksnīgo augu un, pieliekusies, noplūca to un ielika savā groziņā. Tad, palūkojusies uz sarunas biedreni, Ialme neziņā paraustīja plecus Es tā arī īsti nezinu, kad tiek rīkota šī sapulce, man liekas, tas vēl nav izlemts. Un par tiem ieročiem Tev taisnība- mēs neesam cīnītāju tauta, mēs neesam karotāji. Es pat īsti labi neprotu nevienu burvestību un nezinu praktiski nevienu maģiju, kura būtu ļauna, zinu tikai dziedniecības maģiju un līdzīgas lietas. Es tiešām nezinu, kapēc jārīkojas tik muļķīgi. Līdz šim mēs taču dzīvojām mierā! Kapēc nevar vienkārši vārdiski vienoties, es nesaprotu. Ialme smagi nopūtās un,p ietupusies, noplūca vēl vienu lapiņu un ielika grozā.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 28.08.2006 19:27

- Melno maģiju es nepiekopju... man ir tā svētība to neprast. Viss ko es zinu un māku ir saskaņā ar manu iekšējo būtību. Protu tikai dziedināšanas, miera iedvešanas burvestības un taisīt dažādas ārstnieciskās dziras. Es gan vēl noteikti apskatīšos, varbūt mana vectēva burvju grāmatā vēl kas noderīgs atrodams, ko varētu paspēt iemācīties. - To pateikusi Andželika iegrima atmiņās par bērnību, kad vectēvs viņai mācīja būt par gaišu burvi.
Cik gan sen nav atvērta vectēva burvju grāmata! Kā gan tā ieslīga aizmirstībā, līdz ar visu, kas atrodas bēniņos, kopš viņš aizgājis.
Andželika iebrida pļavā un taisni turot roku virs zālesstiebru galiem gāja dziļāk pļavā. Tad, ar roku sajusdama patīkamu siltumu, noliecās, lai noplūktu vajadzīgo augu.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 29.08.2006 13:12

Madness lidoja ar pievērtām acīm.
Viņām patika izbaudīt lidojumu un vēso gaisu.
Milzīgās ķepas, Madness bija pievilcis sev cieši klāt. Pūķim negribējās atgriezties uz zemes, viņš bija aizklīdis atmiņās par sen zudušiem laikiem, kad viss bija kluss un mierīgs.
Tas viss sen ir zudis, aizmirsti... Pūķa acīs parādījās skumjas.
Nākamjā brīdī Madness pikēja lejā.
Klajumu, kur pūķis nolaidās, apjoza tumši, ēnās ieslīguši koki, tam cauri tecēja upe.
Esam klāt. viņš aizlūzušā balsī noņurdēja.

Iesūtīja: Liliya ; laiks: 29.08.2006 13:32

He,he..
Meila klusi,klusi iesmējās.
Tad nu reiz esi atpakaļ. Jautrība turpināsies...
Vina teju, teju čukstēja.
Meila palika tumsā un pietiekosi skaļi noteica:
Sumināts ar atgriešanos, Madnes!
Balsī varēja saklausīt ironiju. Sarkanās acis spīdēja kaut kur no koka zara,jo meila tur bija sēdējusi. Viņa nolēca zemē un klusi piegāja pie upes un pietupusies iemērca roku ūdenī.
Un te būs vēl kāds... Nez ko viņš ir atvilcis līdzi? es jau neteikšu neko...
Vina skatījās uz savu bālo roku,kas ūdenī izskatījās kā miroņa roka.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 29.08.2006 14:06

Dereona zābakos ieautās kājas spēra klusus soļus. Burvja prāts šonakt nespēja būt mierīgs. Viņam tieši acīs, tā teikt, tika iesviest kara pieteikums un tas lika daudz amz mierīgajam burvim niknumā ārdīties. Rokās te uzradās, te pazuda smalkas lodītes, ne lielākas par zirni.
Nošņācies cauri zobiem pāris lamuvārdus, burvis slaidā lokā aizlidināja vienu spožu lodi, kas klusi sašķīda pret zemi. Ievilcis dziļi elpu un nomierinājies, Dereons devās tālāk starp namiem uz pļavu. Viņam pa pēdām līdzi gāja stalts un melns ērzelis, sperdams tikpat klusus soļus kā saimnieks.

Brīdi pakavējies pie pilsētas robežas, burvis to šķērsoja un devās uz preikšu, kur tālāk pļavā varēja samnīt divus stāvus.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 29.08.2006 15:47

Ialme atkal noliecās un viņas groziņu papildināja kāda krāšņa, tumši zila puķe- tā auga ļoti reti, praktiski tikai pāris reizes garā, bet tās vēsrtība bija ārkārtīgi liela- no tās varēja pagatavot dziru, kas palīdzēja krietnu brīdi būt možam un neaizmigt, kas karā varētu ļoti plīdzēt. Ialme uzlūkoja Andželiku un nopūtās Dažreiz man tiešām liekas, ka pasaule kļūst krietni tumšāka. Ozols pie manas mājas, kurš aug jau vairākus simtus gadu, arī man saka, ka jūt nelāgus vējus appūšam viņa lapas sieviete atzina. Viņu tas ļoti skumdināja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 29.08.2006 15:53

Sveicinātas, Ialme, Andželika, burvis pieklājīgi, patīkami zemā balsī sveicināja abas zāļu lasītājas. Ko darām laukā tik velā naktī un tik bīstamā laikā? viņš vaicāja. Šobrīd, vismaz Dereona prāt nebija piemērotākais laiks, lai blandītos apkaŗt, pie tam burvēm, kas nepārzin kaujas maģiju. Miglas meža mošķi varēja arī apiet ciematu un tuvoties no Maldu meža puses. Neba visi tur mītošie dēmoni ir tikpat dumji kā tie, kas bija pieteikuši karu.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 29.08.2006 16:56

- Lai gaisma ir ar tevi, Dereon! - Paskatīdamās uz atnācēja pusi, atņēma sveicienu Andželika.
- Mēs vācam ārstniecības augus, lai... nu visādi jau var gadīties! - Viņa novērsās un, tad atkal pamanījusi kādu vērtīgu augu, noplūca to.
Andželika turpināja lasīt augus, bet ziņkārība nelika viņai mieru, tādēļ vaicāja: - Kamdēļ pats klimsti apkārt? -
Andželika piegāja pie Dereona zirga un to samīļoja. Viņa dievināja zirgus jau kopš bērnu dienām, kad vectēvs mēdza viņu vizināt uz sava gaši brūnā zirga. Tie viņai vienmēr atgādināja svētlaimīgo bērnību.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 29.08.2006 16:57

Ialme pacēla skatienu un uzlūkoja burvi. Uzsmaidījusi viņam, sieviete atbildēja Mēs abas nolēmām iziet pastaigāties, salasīt noderīgas zālītes un ārstniecības augus un vismaz es nolēmu iziet ārā un izbaudīt varbūt pēdējo miera nakti, kad vējš vēl neauro un gaisā jaušama patiesa mīlestība. Un kapēc tad pats esi ārā, Dereon? Ialme ieinteresēta pajautāja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 29.08.2006 17:00

Negaiss klusi nobubināja, burvei viņu samīļojot.
Es pats nevaru atrast mieru. Pārāk daudz jādomā par to, ko nolēmuši darīt meža iemītnieki. Dereons tikko juašami pameta ar galvu uz Miglas meža pusi. Labajā rokā viegli nozibsnīja elektriski zila gaismiņa, norādot uz burvja īgnumu.
Tomēr es jums iesaku uzmanīties. Kaut arī šeit var šķist droši, ne visi dēmoni ir tik stulbi kā tie divi, kas "iemeta" mums sejā kara pieteikumu. tikko jaušams smaids iezagās burvja jauneklīgajās lūpās, kamēr krietni vecākās acis raudzījās abās sievietēs. Bez tam, šī nakts iespējams arī vairs nav tik mierīga, kā gribas cerēt. viņš piebilda.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 29.08.2006 17:26

- ā, starp citu... - Andželika atkāpās no zirga un, turpinādama lasīt augus, vaicāja - Vai tu gadījumā nezini, kad mums notiek tā sapulce? -
Andželikas tāšu grozīņš nu jau bija gandrīz pilns un sieviete apsvēra iespēju, ka drīz vajadzētu iet atpakaļ uz māju.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 29.08.2006 17:30

Sapulce? burvja uzacis viegli parāvās uz augšu. Vēl neesmu dzirdējis par ka'du sapulci. Bet doma'ju, ka mums tādu vajadzētu sarīkot un noskaidrot rīcības plānus, gadījumā, ja meža iemītneiki nāks uzbrukumā. vieglais izbrīns atri atkapās no Dereona sejas, atļaujot atkal tajā atgriezties lietišķam mieram. Vienīgi tumšās acis vēstīja par īgnumu.
Pirkstu galos atkal viegli nozibēja elektriskās uguntiņas, bet tie, kas ar burvi pazina, zināja, ka tā tiek zilādētas viņa emocijas, ļaujot saglabāt kaut cik skaidru un nosvērtu prātu.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 29.08.2006 18:03

Ialme pamāja piekrītoši un sacīja Tādu ir noteikti jāuzrīko, lai varētu izlemt, kā mēs rīkosimies tālāk. sieviete piekrita. Viņas sirds bija ārkārtīgi nemierīga, viņa skumji nopūtās un tuvējos koku zarus pāršalca sērs vējš- arī viņš zināja, ka tuvojas pārmaiņu laiks.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 29.08.2006 18:09

Es domāju, mēs varētu sapulcēties pilsētas laukumā vai manā namā, tas gan atrodas nomaļus. Dereons ierosināja. Tas gan nebija viņa iecienītākais temats šobrīd, bet nekas cits lielākajai daļai pilšetas iedzīvotāju uz mēles nebija. Un man nākas samierināties. Atkal uz laiku būs jāpamet alķīmijas studijas. Pārāk bieži viss notiek. tikko manāmi burvis pavīpsnāja. Dzirksteles vēl aizvien leča no burvja plaukstām.

Melnais ērzelis rāmi sāka ganīties, redzēdams, ka saimnieks ieslīdzis sarunā un pagaidām nekur prom doties negrsās. Neviens tā arī īsti nesaprata kādēļ Negaiss sekoja Dereonam visur, kur vien burvim labpatikās iet.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 29.08.2006 18:57

- Un kadā laikā? Tagad jau naktī visus nesadabūsim... kā būtu rīt līdz ar saullēktu? Protams, tas ir agri, bet es domāju mums nevajadzētu zaudēt laiku, jo nevar jau zināt... varbūt mēs to jau esam par lieku pazaudējuši. - Andželikas parasti tik mierīgajā sejā parādījās viegla baiļu atblāzma, bet burve tūdaļ pat saņēmās un nevēlamās bailes aizdzina. Tās tikai traucētu racionāli domāt un operatīvi darboties. Bailes un nedrošība ir cilvēka lielākie ienaidnieki, tā uzskatīja Andželika.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 29.08.2006 19:13

Tasnība. Laiku lieki vairs zaudēt nedrīkst. Rīt līdz ar saullēktu. Tagad tikai jāizdomā kā apziņot pārējos. burvis brīdi kļuva domīgs. Tumšas acis bija pievērstas mežam, bet no pirkstiem vēl lēca dzirksteles, nedaudz mazāk un vājākas.
Man vēl šis tas jāizdara. Ceru, ka prom nekur tālu neklīdīsiet un uzmanīsieties. Šie nav vairs tik droši laiki. Līdz rītam! atgriezies no pārdomām, Dereons veikli ierunājās un apgriezās apkārt. Tūlīt pat Negaiss pacēla galvu un abi, gan zirgs, gan burvis, viegliem, bet viekliem soļiem devās atpakaļ uz pilsētu.

Atgriezies pie sava nelielā nama, burvis viegli apsmaidīja, redzot pretī nākam melnbalto suņuku, savu sabiedroto un mājas sargu.
Es ceru, ka nekas nav pazudis, Suta, silti pasmaidījis un noglāstījis suņa galvu, Dereons devās iekšā.
skatam pavērās plaša, ērti iekārtota telpa, kas līdzinājās labaratorijas un bibliotēkas apvienojumam. Kaktā, nokrauta ar atvērtām grāmatām stāvēja gulta, uz galda diezvai kāds varētu atrast brīvu vietu, bet pie siesnas pieliktā sega bija nospraudīta ar lapiņām, uz kurām dažādām zīmēm bija rakstītas formulas un dziras.
Iededzinājis lampu, burvis ķērās pie darba. Vienīgi klusa trauku šķindēšana traucēja mazliet svinīgo mieru, kas valdīja sājā telpā.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 29.08.2006 19:33

Tā kā Andželikas tāšu grozīņš uz šo brīdi jau bija pilns ar kaudzi dažādu ārstniecības augu, viņa pavērās uz Ialmi un vaicāja: - Nupat ir pienācis laiks iet mājās, kā tev šķiet? Vēl jāpagūst apskatīt šādas tādas burvestības un kaut cik necik jāizguļas, jo cik noprotu, tad šīs nebūs vieglas dienas un kas zin`, kad varēs mierīgu sirdi doties gulēt! -
No burves pārpildītā tāšu groziņa izkrita kāda lapa. Viņa pieliecās lai to paceltu, ielika atpakaļ un maigi, bet rūpīgi saspieda augu kaudzi, lai tie vairs nekristu ārā no groza.

Iesūtīja: kaca95 ; laiks: 30.08.2006 14:20

Nevienam tagad nebija viegli. Meža iemītnieki prātoja, kā izlabot abu jauno un nepieredzējušo mošķu nelaimes. Toties daži meža iemītnieki pat priecājās par karu. Viņi cerēja, ka beidzot panāks savu taisnību, un atgūs savu zemi. Viņi bija gatavi uz visu, pat uz cīņu līdz pēdējajam mošķim. Neviens nebija gatavs padoties.
Toties burvji jau lasījās kopā lai nolemtu sapulces laiku. Viņiem nebija viegli. Nebija viegli saprast kāpēc visu nevar panākt ar vienošanos un ar vārdiem. Jauniņie burvji nemaz nemācēja tādas aizsardzības burvestības, vai tieši uzbrukuma burvestības. Katra radījuma sirsniņa tagad sitās daudz straujāk. Bija jāgaida jauns rīts, jauna diena. Un tad sāktos tā elle..... karš.....

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 30.08.2006 15:50

Ialme atvadījās no burvja ar gaišu smaidu un sacīja Lai gaisma un mīlestība ir ar tevi un tad pagriezās pret pastaigas biedreni Tev ir taisnība- ejam nu uz māju pusi. Ir jau ļoti vēls un es vēl vēlētos pāris stundas pabaudīt mierīgu miegu viņa atzina un, ielikusi grozā vēl pēdējo puķi, devā uz sava nama pusi.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 30.08.2006 19:19

Andželika aizgāja uz savām mājām un, pa durvīm ienākot, viņu ar priecīgu ņurdienu sagaidīja kaķis. Tas glaudās pie Andželikas kājām un murrāja, nevarēdams sagaidīt, kad viņa atbrīvos savas rokas no nesamā, lai varētu kaķi paglaudīt. Burve sameklēja papīru un, uz tā izbērdama salasītos augus, tos rūpīgi izlīdzināja. Tad viņa beidzot pievērsās savam nepacietīgajam kaķim, kas jau sniedzās pretī burves rokai, lai tikai viņa to noglāstītu. Andželika samīļoja savu kaķi un taisnā ceļā devās uz bēniņiem.
Nonākusi pie bēniņu durvīm burve apstājās. Viņa zināja, ka bēniņos nevar ieiet, ja iekšā ir kaut kripatiņas negatīvo emociju vai nedrošības, šaubas. Vectēvs bija uzlicis tādu burvestību, kas neļauj tur ieiet ar šādām emocijām. Tas arī ir par iemeslu, kādēļ burve kopš vectēva nāves nav tur gājusi. Viņa nekad nav bijusi īsti droša, vai viņai vajag, vai viņa drīkst tur iet iekšā.
Šoreiz bija savādāk, viņa zināja, ka izvēles nav, zināja, ka nu ir pienācis tas brīdis, kad tur beidzot ir jāieiet. Andželika lēnām un dziļi ieelpoja, tad izelpojot, palaida vaļā visas domas. Vēlreiz lēni ieelpojot, burve aiztaisīja acis un iztēlojās sevi maziņu, kad abi ar vectēvu gāja tur iekšā tā, it kā tās būtu pavisam parastas durvis un, ka tām nemaz nebūtu uzlikta nekāda burvestība. Andželika attaisīja acis un iegāja iekšā.
Es patiešām iegāju! Redz, tas nemaz nebija sarežģīti!
Sieviete palūkojās visriņķī. Neko daudz saskatīt nevarēja, jo bija tumšs. Vien no jumta loga krita zilgans mēness stars tieši uz paaugstinājuma, uz kura artradās vecātēva burvju grāmata. Andželika piegāja pie tās un viegli notrausa putekļu kārtu. Šķita, ka grāmata gandrīz vai kā atdzīvojās, tā izstaroja no sevis siltu gaismu. Burve aiztaisīja acis: - Parādi, ko man tagad vajadzētu iemācīties! - viņa teica un neattaisot acis, atvēra grāmatu, tad attaisīja acis un paskatījās.
Tur, vecātēva kaligrāfiskajā rokrakstā, bija rakstīts: Gaismas vairogs. Aizsargā pret jebkādām negatīvajām emocijām, negatīvajām lodes burvestībām un zebens veida šautru burvestībām. Izsauc izstiepjot roku un iztēlojoties sevi gaismas aplī.
Blakus lapā bija rakstīts: Pozitīvo emociju gaismas lode. Kalpo kā negatīvo emociju izskaušanas līdzeklis citos, kā arī piemīt dziedējošas īpašības. Izsauc saliekot ieapaļi rokas vienu pret otru un iztēlojoties starp rokām gaismas bumbu, to var palielināt ar katru ieelpu vairāk paplešot rokas un pozitīvi uzlādēt ar gaišu domu palīdzību.

Iesūtīja: Dina ; laiks: 30.08.2006 20:22

Jaunā burve, sededama uz sava melnā zirga demona lenā riksī pārjaja laukus.
Blakus zrgam slideja melns stāvs, kas bija neviens cits kā meitenes melnā vilcene. Tumšajam stavam reizem pāri pārlaidās neliels lidojošs stāvs.
Dēm, Kliš.
Meitene noteica dzivnieku valodā. Vārdi izsanēja klusi kā čuksti.
Netuvojaties mežam.
Man tas viss nepatīk.
Viņa vēl nocukstēja, pagriezdamās ceļam atpakaļ uz ciemu.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 30.08.2006 20:42

Pļāpajot par dažnedažādām lietām, to starp arī par gaidāmo karu Drakthāls un Manko jau bija nonākuši pie milzīgas alas, kurā vajadzēja notikt sapulcei. Drakthāls atpazina divus stāvus. Milzīgo pūķi Mednesu un viņam šķita, ka arī demonu ar melnajiem spārniem viņš jau kaut kur ir redzējis, bet būtne ar izkapti viņu mazliet pārsteidza. Drakthālam pašam likās, ka viņš jau nu noteikti pazīst jebkuru šajā mežā dzīvojošo būtni, bet viņš acīmredzot bija kļūdijies. "Sveiki visapkārt!" viņš nosaucās.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 30.08.2006 22:00

Nedaudz iztrūcies no Meilas pēkšņā sveiciena, Madness izbenīgi pagrieza galvu uz to pusi, kur Meila bija iemērkusi roku ūdenī. Uz mazu mirklīti viņa acīs bija manāms kaut kas zvērīgs.
Pūķis dziļi ieelpoja gaisu.
Ak jā... Sveika. Vai nevienu neesi manījusi līdz manai atnākšanai? Madness palūkojās uz atspulgu ūdenī.
Tur uz viņu raudzījās divas sarkanas acis un sudrabainais pilnmēness.
Pūķis vēlreiz ievilka plaušās gaisu.
Mēs neesam vieni.
Madness pielieca galvu zemei un ieņurdējies ieklausījās.
Soļi... šos es pazīstu...interesanti...ir vēl kaut kas.
Pacēlis galvu, viņš ielūkojās ēnās.
Atskanēja sveiciens, ko Madness jau bija gaidījis.
Drakthāl, kur tie laiki. Un tas laikam ir Manko!
Madness nespēja apvaldīt plēsoņas instinktus, ieraugot Mērkaķīti uz Manko pleca.
Acu zīlītes sašaurinājās un asisnis dzīslās straujāk ritēt sāka.
Izlikdamies, ka atkal uznākusi klepus lēkme, Madness novērsās, lai nesastrādātu muļķības.
Pārstājis kāsēt Pūķis vēlreiz ieklausījās.
Man tomēr atkal jāpaziņo, ka mēs neesam vieni, kāds slēpjas kaut kur ēnās. Un viņam ir tas putns, kas lidinās virs mūsu galvām.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 30.08.2006 23:22

Sīrus panācās uz priekšu!!
-Patiesi pūķi! Tas Putns, ir mans draugs!!-
Sīrus uzsvēra vārdu Putns.
-Man gan likās ka tik pieredzējušam radījumam kā tev Madness vajadzētu varēt redzēt to, ka tas ir ērglis, nevis kurš katrs prasts putnēns, bet es domāju ka Finto tev piedos šādu nelielu ķļūdu.-
Finto nolaidās tieši blakus Sirusam un skaļi ieķērcās. Sīrus ieskatījās erglim acīs un teica
-Viņš patiesi neņem ļaunā, bet runājot par lietu- Sīrus paraudzījās uz Madnessu -Vai kādam ir nojausma par to cik mūsējo vispār grasās ierasties uz sapūlci??-

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 31.08.2006 00:34

Madness ar viltīgu skatienu nopētīja tikko klajumā iznākušo Sīrusu.
Ļoti Atvainojos, ka nosaucu tavu ērgli par putnu, Sīrus! Madness paklanījās ērglim.
Nebūtu tas mērkaķēns mani tā satracinājis...laikam kļūstu vecs....
Man šķiet, ka visi tie, kam piemīt veselais saprāts un spēja domāt šajā situācijā, ir ieradušies.
Cerēsim, ka tad, kad būsim izlēmuši to kā tālāk rīkoties un cīnīties, pārējie pievienosies mums.
Bet cik zināms, daudzi no viņiem ir bijuši pat tik gļēvi, lai neieratos uz šo sapulci. Madness tikko manāmi nošņācās. Viņa acīs, pieminot gļēvuļus, iemirdzējās negantas uguntiņas.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 31.08.2006 10:19

Lidija bija mazliet iesnaudusies. Kad viņa pamodās likās, ka jau tuvojās rīts.
Ragana izlēca no gultas, vairs nespēdama ne brīdi nogulēt savā istabā.
Viņa ātri izsukāja matus un steidzās ārā.
Pēc brīža sieviete jau bija sava zirga mugurā un jādelēja pa ciema ieliņām. Burve ar katru brīdi kļuvai aizvien nemierīgāka un nemierīgāka. Viņas sejā gailēja satraukums un Lidijas sārtās lūpas bija mazliet puspavērtas.
Sieviete jājot ārā no ciema ieraudzīja pretī jājām Korneliju Vilku.
Tātad vēl viena ragana, kas šonakt neguļ.Maglēra nodomāja un lēnā riksī jāja pretim burvei.
Sveika, Kornelij!Lidija piesmakušā balsī sasveicinājās, kad abu zirgi jau bija viens otram pretī.

Iesūtīja: Dina ; laiks: 31.08.2006 10:40

Ah, sveika Lidij!
Jaunā ragans sveicināja jaunatnakušo.
Esi dzirdejusi par karu? Briesmigi! Ko tiem stulbajiem meža mošķiem vajag?
Ragana, dusmojās un mošķiem. Klāt pieskreja vilks un Dženīze tam noglauda galvu. Viņa juta, ka uzpil lietus, bet atmetusi tam ar roku viņa paskatijās uz otru sievieti.
Kā tad tavam zirgam? Netrako?
Viņa pajautāja.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 31.08.2006 10:57

Jā, par karu es esmu dzirdējusi un liekas, tāpēc šonakt nevaru īsti pagulēt, jo mani vajā kautkāda nojauta, ka pret mani ko perinātu.Maglēra domīgi atbildēja un palūkojās debesīs.Stulbais lietus.
Mošķi vēlas atgūt to, kas reiz viņiem piederējis, bet es neesmu vainīga, ka viņi agrāk nav mācējuši nosargāt to, kas viņiem bijis.sieviete atteica un pabraucīja zodu.
Nanmirihs sapurināja galvu un nosprauslojās.
Manam zirgam?Lidija pēkšņi pasmaidīja.Viņš kā jau vienmēr jūtās labi. It sevišķi tagad kad draud karš, jo Nanmiriham patīk pamatīgi izskrieties un parādīt savu izveicību. Tagad Nanmirihs ir vēl nemierīgāks kā agrāk.burve atbildēja un uzmeta aci Kornelijas sunim.
Kā ta tavējam suņukam dzīvojas? Vēljorpojām ir tikpat atjautīgs un noslēpumains kā parasti?Lidija jautāja speciāli Kornelijas vilku saukdama par suņuku.
Sieviete veltīja vilkam noslēpumainu raganas skatienu.

Iesūtīja: kaca95 ; laiks: 31.08.2006 13:46

Līņāja mazs lietutiņš. Nemaz nelikās, ka tas varētu ievilkties ilgi. Tas smidzināja jau diezgan ilgu laiciņu, taču tad parādījās vējš. Tas no sākuma bija tik viegls, ka pat knapi smilgu kustināja. taču vēlāk tas kļuva tik spēcīgs, ka koku zari mētājās no vienas puses uz otru. Bija liels vējš. Un kā jau varēja noprast tam līdzi nāca pamatīgs lietus gāziens. Kad likās, ka nu jau gana lijis sāka līt vēl vairāk. Pamatīgajam lietum piebiedrojās zibens un pērkons. Tas pāris reizes noducināja tālumā, taču tad skaņa likās nākam arvien tuvāk.
Oktobris šajā valstiņā bija vētru mēnesis, taču vētras parasti sākās oktobra vidū nevis pašā sākumā. Pat jau sen šeit dzīvojošu cilvēku varētu pārsteigt tas, ka vētra sākusies tik pēkšņi. Virs Lidijas un Džezīnes galvas nokrakšēja zars. Tas nolūza un krita viņām tieši virsū. Par laimi uzpūta vēl viena stipra vēja brāzma un pēdēja momentā zars nokrita abām sievietēm pa vidu, nevis uz galvām. Vētras norises nekad nebija paredzamas. Zibens arvien tuvojās. Tas iespēra kādā kokā, kurš atradās blakus kāda burvja mājai. Diženais koks mājai uzkrita virsū un lielāko daļu iznīcināja. Zibens iespēra arī Miglas mežā. Likās, ka nav kur paslēpties. Šī nejaukā vētra visu postīja. Atlika vien kaut kur paslēpties...

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 31.08.2006 13:54

Lidija ļāva lietum sevi samērcēt un likās izbrīnīta par pēkšņo vētru.
Sieviete jau bija gatavībā likt zirgam palēkt malā, ja zars kristu virsū, tomēr tas nokrita abām burvēm pa vidu.
Lidija paskatījās uz zaru un, tad uz koku, kam bija piederējis šis zars.
Par mata tiesu, Kornelij. Man liekas, ka būtu jādodas mājās.sieviete teica.

Iesūtīja: Dina ; laiks: 31.08.2006 16:01

Te kautkas nelabi ož, pēc kara!
Zirgs nosprauslojās un uzlecis zaram to sadragāja. Džezīne knapi noturējās kājas.
Nomierinies. Ēna!
Saimniece nosukstēja savam zirgam pie auss.
Nē, mēs nedriktam. Jāpziņo ciemats. Lai visi cik atri spēj dodās uz valdes ēku. Vētra nevesta neko labu.
Vilks piekritoši pamaja un Džena noskatijusi debesis noteica.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 31.08.2006 16:22

Lidija uzmeta īsu mirkli Kornelijai.
Vispār jau jā, bet ja nu mēs bez jēgas sacelsim lielu trauksmi par ne par ko?sieviete noteica.
Nanmirihs nemierīgi samīdījās un skaļi nozviedzās.

Iesūtīja: Dina ; laiks: 31.08.2006 16:27

OOC: Mani sauc Dženīze un tu varētu arī rakstīt sava zirga domas, jo es protu sarunāties ar dzivniekiem.

Dženize kautko apsvēra, un ja... Nē, pavisam noteikti ne.
Viņa pratoja.
Tev laikam taisnība! Es došos pie elfienes, man viņai kautkas ir japajautā.
Pamajusi ar galvu sievietei viņa aisteidzās pa ciemata ielām.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 31.08.2006 16:33

ooc:piedod

Lidija palocīja galvu.
Labi. Ej.sieviete īsi noteica un pagaidīja, kamēr Dženīze nozūd.
Lidija domāja, ka tāpat neaizmigs un pagrieza zirgu, lai dotos apciemot kādu vīrieti. Viņai šonakt gribējās parunāt ar kādu stiprā dzimuma būtni. Viņa nezināja, kāpēc sieviete nevarētu doties pie kāda cita, bet laikam jau Dereons bija tasar kuru viņai tagad gribējās parunāt.
Un tā drīz vien Lidija Maglēra klauvēja pie burvja Dereona durvīm.
Viņa bija cauri slapja.
Nanmirihs aiz viņas muguras stāvot klusu sprauslāja un mētāja galvu.
Dereon!Lidija skaļi sauca.

Iesūtīja: Wolwerine ; laiks: 01.09.2006 19:52

Jakazama tikai skatījās apkārt un neko nemaz nedomāja teikt.Viņš piegāja klāt pie kāda demona kurš visulaik bezjēdzīgi sveicinājās. Aplūkojis dēmonu ,kurš viņam licies pazīstams ,Jakazama piegāja tam klāt un jautāja:Vai mēs esam pazīstami?

Iesūtīja: kmn ; laiks: 01.09.2006 21:28

Juzdams, ka sarunas nevadās pareizajā gultnē, Manko mēģināja iesāk sapulci. `Godātie Miglas meža iedzīvotāji, vai varētu lūgt mirklīti klusuma?` Dažas sekundes sarunas turpināja čalot, bet drīz vien arī tās apklusa.
`Mēs šeit esam sapulcējušies galvenokārt tādēļ, lai izlemtu kaujas taktiku un ievēlētu vadoni. vai ir kādi ierosinājumi? Domāju mēs visi būsim ieinteresēti ātrāk beigt šo sapulci.` jautāja Manko, dziļi ieskatīdamies katrās, uz sapulci atnākušās radības acīs.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 02.09.2006 08:12

"Mani?" Drakthāls atbildēja uz jautājumu. "Varbūt jā, varbūt ne..." un viņu pārtrauca Manko, kurš bija sācis runāt visu vārdā. "Atvaino, manuprāt, tagad paklusēt būtu vislābāk," viņš pateica dēmonam, kurš bija centies ar viņu nelaikā iesākt sarunu.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 02.09.2006 11:47

Mazliet nomierinājies un beidzis domāt par gļēvuļiem, Madness palūkojās uz pārējiem meža iemītniekiem.
Kad Manko uzsāka savu runu, Madness bija pievērsies mierīgajam upes ūdenim.
Tas palīdzēja pūķim saglabāt skaidru prātu.
Madness tvēra katru Manko vārdu.
Man ir ierosinājums... Mums vajag nobalsot par to, kurš būs mūsu līderis.
Domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, jo citādāk sāktos haoss un tādā veidā mēs burvjus nekad neuzvarētu.
Mums jādomā viltīgāk nekā jebkad agrāk.
Pabeidzis savu sakāmo, Madness palocīja galvu, tā dodams zīmi, lai pārējie apdomā viņa priekšlikumu.

Iesūtīja: kmn ; laiks: 02.09.2006 12:16

`Tev taisnība, Madness, mums vajag vadoni. Bet mums vajag tādu, kas spēj saglabāt vēsu prātu karstās situācijās, ir spēcīgs, gudrs un prot sastrādāties komandā.. vai ir kandidāti?` Manko turpināja savu sakāmo.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 02.09.2006 14:53

Sīrus visu noklausījās. Un palocīja galvu neko nesakot. Viņš apdomāja sacīto!!
-Strādāt komandā!!! Es domāju ka mums galvenais karošanas veids ir sabotāža, slazdi, viltība, krāpšana!! Nevis vienkārša mešanās virsū burvjiem!! Tāpēc līderim ir jabūt vairāk gudram, viltīgam un augstasinīgam, nevis stipram, un komandas spēlētājam arī nav īpaši jābūt, līderim ir jābūt spējīgam komandēt un uzņemties iniciatīvu. Dzelzs dūre!-
Sīrus ar dūri ieblieza pa tuvāko koku, tur palika robs.
-Līderim nav jābūt visiem draugam, bet priekšniekam. Un tas attiecīgi nozīmē ka ar ievēlēšanu varam arī labāko līderi atstāt malā, jo kuram gan patīk rupja komandēšana!!-
Sīrus piegāja pie Finto un sāka glāudīt viņa galvu, gaidot atbildi no pārējiem par savām idejām!!

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 02.09.2006 15:44

Sīrus? Un kā tad mēs izdomāsim, kas būs par līderi?
Es tomēr palieku pie tā, ka mums ir jābalso.
Neredzu citu veidu kā to izlemt. Mēs varētu sastāties aplī un katrs varētu pateikt par ko viņš balso, un kāpēc. Tas, kur vārds tiktu nosaukts pavirzītos par soli uz priekšu. Kuram būs visvairāk balsu, tas kļūtu par mūsu līderi. Par sevi nedrīkstētu balsot.
Madness bija nogūlies zemē, galvu viņš turēja savās milzīgajās ķepās.
Pūķis speciāli atgūlās, lai nebūtu uz pārējiem jāskatās no augšas.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 02.09.2006 19:15

Sīrus tikai novicināja roku, parādot ka viņam īstenībā vienalga.
-Lai tā būtu, bet tādā gadījumā es lūgšu lai jūs domājat loģiski un objektīvi lai izvēlētos īsto. Nevis to kurš jums labāk patīk!!-
Sīrus pielecās Finto pavisam klāt un kautko pačukstēja viņam. Kad Sīrus atkal iztaisnojās, Finto pacēlās spārnos, pacēlies tik augstu, ka ērgli gandrīzvai nevarēja saskatīt tas aizlaidās un pazuda no visu redzes loka!! Sīrus viņu pavadīja ar skatienu.
-Turklāt vai tad mēs visi esam šeit??-
Sīrus vērīgi nopētīja apkārtni!

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 02.09.2006 21:05

Madness ieņurdējās.
Vairāk neatkārotšu! Visi, kam ir saprāts jau ir ieradušies. Viņa acīs iegailējās kaut kas negants.
Pūķi tracināja Sīrusa atkārtotais jautājums, jo brīdi atpakaļ viņš jau bija jautājis ko līdzīgu.
Tātad balsosim. Palūgšu visus sastāties aplī un sāksim.
Madness, graciozi izslējies, piecēlās.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 02.09.2006 21:43

Sīrus pamanīja to ka pūķis sāk dusmoties, viņš pasmaidīja. Pūķis protams ir spēcīgs radījums, bet samērā neviekls un liels, Sīrus pat īpaši nepūloties varētu izvairīties gan no viņa liesmām gan astes, gan visa pārējā ko tas varētu likt priekšā, Sīrus bija par to pārliecināts!!
-Vai nav nedaudz muļķīgi stāties aplī kā maziem bērniem, mes taču vienkārši varētu skaitīt balsis arī tāpat!! Jeb varbūt pūķi neprot skaitīt!!-
Sīrus neganti paglūnēja uz Madnessu.
-Turklāt sanāktu kautkāds nesamērīgs un šķībs aplis nemot vērā tavus izmērus!! Salīdzinot ar pārējiem!!-

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 02.09.2006 22:13

Madness sāka skaļi smieties.
Savu milzīgo nekam nederīgo rumpi es aplī netaisos bāzt.
Piedodiet man, ka esmu piedzimis par pūķi un ka pūķiem ir tendence būt nedaudz milzīgiem.
Tomēr mums pūķiem ir netikai milzīgie rumpji, bet arī saprāts.
Madness nospurdzās.
Vai gadījumā nav vienalga kāda figūra izveidosies? Svarīgi ir iecelt līderi nevis apspriest, kuram no mums ir lielākais rumpis un šķībākais ģīmis.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 03.09.2006 17:26

Zem ojumes liidzaas namam, pasleepies no lietus, staaveeja Negaiss, klusi nosprauslaadams burvei piejaajot pie nama.
Tikko kaa Lidija pieklauveeja pie durviim un iesaucaas, iekshpusee atskaneeja spraadziens un valjaa atspraaga visi logi. Pa durviim tuvaako laukaa izleeca melni balts sunjuks, sievietei liidz celjiem. Melnajos laukumos vareja maniit zeltiitus pavedienus.
Bet pa atveerto logu augshup maakonju pilnajaas debesiis, veeja pluiniit, stiepaas dzeltenu duumu vaals, pluustdams pa visiem logiem.
Iekshaa! Dereons iesaucaas klepus leekmes viduu.
Nelielaa labaratorija skjita aizjaukta lidz peedeejajam. Pie griestiem veelaas diivaini svaigu smarzhu pilni, dzelteni duumu maakonji, bet pie galda, kas atradaas pie sienas, staaveja burvis, liidzaas sapliisushu stikla trauku skjembaam un apgaaztam, mazam tiigjelim. Violetajos matos vareeja maniit tiira zelta pavedienus, kuru vakar veel nebija.
Paartraucis kaaseet un izsleejies, Dereons paarlaida stingru skatienu paariburvei.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 05.09.2006 15:09

Lidija nokāpa no mājas sliekšņa un aizsedza seju.
Nanmirihs palūkojās uz Dereona zirgu un asi iebubinājās, tad sapurināja galvu un nosprauslojās.
Kad viss mazliet pierima Lidija atsedza seju un devās iekšā.
Sieviete ieraudzījusi Dereonu jutās stulbi.
Ai, kapēc es vispār te nācu? Kāpēc es viņu traucēju? Kaut es varētu mazliet pasmaidīt pamāt ar rociņu un iet prom, taču tad Dereons noturētu mani par jukušu. Bet es tāda neesmu.
Sveiks.Maglēra aukstasinīgi sacīja par spīti savām iekšējām noskaņām.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 05.09.2006 22:55

Madness pāris reizes ievilka plaušās gaisu, lai nomierinātos no pēkšņi uznākušajiem smiekliem.
Ja neviens neiebilst, tad es sākšu pirmais.
Pūķis pilnā nopietnībā bija pievērsies balsošanai.
Man jāsaka, ka visos, kas šeit ir ieradušies, ir kāda līdera iezīme, bet savu balsi es varu atdot tikai vienam no jums. Tas nav no vieglajiem lēmumiem.
Līderim ir jābūt viltīgam, gudram un spējīgam novadīt mūs līdz mērķim.
Madness kādu brīdi klusēja, tad paskatījās uz pārējiem un teica :Es balsoju par Drakthālu, jo ticu, ka viņš mūs var aizvest līdz mērķim.
Pūķis paklanījās uz Drakthāla pusi.

Iesūtīja: kmn ; laiks: 06.09.2006 10:59

Noklausījies abos strīdniekos un kārtīgi apdomājis kandidātu īpašības, viņš piekrita madnessam, ` Jā. Tā ir laba doma. Lai iet Drakthāls.` Pērtiķītis arī piekrītoši pamāja ar galvu. `Redziet? Arī Čubi piekrīt šai atbildei.`

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 06.09.2006 15:16

-Drakthāls!! Jūs jukuši vai esat?? Viņš taču ir nelīdzsvarots!! Viņš mūs visus vienā brīdī var iegrūst nāvē!!-
Sīrus nobolīja acis!!
-Nu, bet lai tā būtu šī ir balsošana un tā ir jūsu izvēle! Es balsoju par Madnessu!! Viņam vismaz prāta pietiek!! Un es jau iepriekš brīdinu ja ievēlēsiet Drakthalu un viņš dos kaut mazākā mērā pašnāvnieciskas misijas es uzreiz pazūdu!!-
Sīrus atkāpās ēnās!! Tagad varēja redzēt vienīgi viņa acis kas tumsā šaudījas apkārt rūpīgi vērojot apkārtni!!

Iesūtīja: Liliya ; laiks: 07.09.2006 12:11

Meila bija krietnu brīdi bija uzmanīgi vērojusi notiekošo un klausījusies bezjēdzīgo atkārtošanos.
Ta manis pēc. Var jau ari balsot.
Atdodu savu balsi par Madnesu.
Viņa vēsā un mierīga balsī noteica un beidzot izvilka roku no dzidrā ūdens.
Īstenībā jau nav nekādas nozīmes ar burvjiem karot. Tas ir vnk neiespējami, mums, uzvarēt.
Meila nočukstēja un aizgājusi prom no visu acīm, atspiedusies pret koku klusi iesvilpās. No tumsas iznira balts tīģeris, kas nogūlās pie viņas kājām.

Iesūtīja: kmn ; laiks: 07.09.2006 20:53

`Ja Drakhtāls mūs sūtīs pašnāvnieciskā misijā, tad noteikti ar domu - un doma - ka ziedojot sevi, mēs varam nokļūt tuvāk uzvarai.` Manko mierīgi atbildēja jau aizejošajam Sīrusam.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 08.09.2006 13:35

Burvis viegli pacēla uzacis un skarbais skatiens pazuda.
Sveika. Kādēļ esi atnākusi? Es tā kā biju aizņemts. Dereons tikko juašami pasmaidīja.
Paķēris kaut kādu papīra lapu, burvis uzmanīgi noika sāņus pustukšo tīģeli un ar roku uztrauca uz lapas stikla lauskas un viegli zaļu pulveri.
Tu jau laikam zini par kara pieteikumu. Ko par to domā? darbodamies, viņš pajautāja.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 08.09.2006 14:29

Pēc ziedu un ārstniecības augu salasīšanas Ialme aizgāja atpakaļ uz mājām. sieviete jutās nogurusi, taču steidzami bija jānotur sapulce. Ialme brītiņu paprātoja un apsēdās pie sava galda iedzert tēju. Viņa nopūtās un, neko nesakot, nodzēsa gaismu savā namā, aizslēdza durvis, ko viņa nebija darījusi jau vairakus desmitus gadu, jo uzticējās šajā ciemā ikvienam un ikvienai būtnei, un devās prom.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 08.09.2006 15:03

Lidija mazliet pasmaidīja un smaidīgi palūkojās vīrieša sejā.
Es ienācu tāpat. Uznāca pēkšņa vētra un tā mani nez kāpēc satrauca. Man liekas, ka tā vēsta par visa sliktā sākšanos un tas man nepatīk, jo, lai arī karš mani nebiedē, tomēr dzīve bez kara ir daudz labāka un dzīvo pilnāka.sieviete sacīja un palūkojās apkārt.Piedod, ka tevi tā iztraucēju...ai, nu ko nu vairs!Lidija atmeta ar roku, turpinādama aplūkot viņa darba vietu.
Kad Dereons sāka runāt par karu Lidjas pētošais skatiens griezās pie viņa.
Es jau teicu, ka karš mani nebiedē, bet man nepatīk posts, kas tam seko līdz.burve atbildēja.Tu nodarojies ar alķīmiju?

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 08.09.2006 16:46

Drakthāls jutās nedaudz apjucis, jo kā nekā viņš pilnīgi negaidot dažiem bija kļuvis par iespējamās izvēles objektu. Bet pēkšņi viņu pērņēma neliels dusmu uzplūds un viņš skaļā balsī teica:"Ja jau Sīriuss tu domā, ka man piemīt pašnāvnieciskas tieksmes, tad varbūt tev gribētos būt par līderi?" "Ja tā, tad dodu savu balsi par tevi!" viņš nosaucās un pakāpas soli atpakaļ.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 08.09.2006 17:03

Madness graciozi paklanījās Sīrusam un Meilai.
Pūķis aizvēra acis, tad zibenīgi tās atvēris teica : Tagad viss ir Jakazumas rokās, pienācis laiks viņam atdot savu balsi par kādu no mums.
Madness gaidīja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 09.09.2006 12:06

Varbūt vētra patiesībā bija maģiska iejaukšanās, lai mūs satrauktu un liktu padomāt, jeb vienkaŗši iebiedētu. Tomēr tam, kas to radīja, jābūt varēnam burvim. rūpīgi salokot lapu, burvis atbildēja.
Un jā, es mazliet aizraujos ar alķīmiju. Kaut kā taču savs brīvais laiks jāaizvada. smaids iezagās Dereona sejā.
Šobrīd laikam vēl ir diezgan agrs, vēl pirms saullēkta. Domāju, ka vajadzētu kaut kā apziņot paŗējos. Saullēktā derētu sasaukt sapulci, lai nospreistu ko īsti darīt. smaids nozuda un burvis mazliet sadrūma. No pirkstiem atkal sāka lēkāt elektriski zilas dzirkasteles.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 09.09.2006 16:36

Var jau būt...Lidija novilka.Jā, laika tiešām ir daudz un ir maz veidu kā to pavadīt...sieviete noteica un nopētīja Dereona tumšos matus, kuros bija iezagušies zelta pavedieni.Kas noticis ar taviem matiem?Lidija jautāja.
Lidija palūkojās ārā pa logu.Jā saullēktā modināsim pārējos burvjus un taisīsim sapulci. Ilgāk vairs gaidīt nevaram es to jūtu...sieviete klusu čukstēja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 09.09.2006 17:10

Dereons viegli pasmaidīja, bet tad sarauca pieri.
Kaut kas noticis ar matiem? izbraucis cauri roku garājām šķipsnām un nopētījis tās, cik nu spējis, burvis viegli ņovaikstījās. Neparedzēts balkusefekts.
Lielākā daļa burvju, domājams, mostas saulei lecot. Daļa vēl nav aizgājuši gulēt. viņš atkal apsmaidīja.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 09.09.2006 18:34

Mhm.Lidija izdeva piekrītošu skaņu un nopētīja savas pusizkaltušās matu šķipsnas. Sieviete paņēma vienu matu šķipsnu rokā un to aplūkoja. Neko īpaši šausmīgu tajā nesaskatījusi burve palūkojās uz leju un mazliet apjuka.
Kleita bija pielipusi pie kājām, korsete cauri slapja un gandrīz vai nošļukusi, jo bija atsējusies vaļā.
Lidija sajuta iekšā sarosamies kauna sajūtu un žigli sārāvusi korseti uz augšu to stingri sasēja miklām, aukstām rokām.
Maglēra paskatījās uz Dereonu un sāka pratot, ko viņš nodomājis par viņas izskatu.
Burve noprata, ka kautkas būtu jāsaka, bet viņai negribējās.

Iesūtīja: Wolwerine ; laiks: 11.09.2006 14:56

Jkazama vēl kādu laiciņu pie sevis padomāja un tad, viņš spēra noteiktu soli un noteica: "Es balsoju par Drakthālu!" Un nopūtās ar nu jau pieaugošu miera sajūtu, jo balsojums bija beidzies.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 11.09.2006 20:04

Madness apmierināti nopūtās un nolieca galvu jaunā līdera priekšā.
Tad ar cieņu acīs teica: Mūsu līderis ir Drakthāls. Esmu tavs pazemīgs sekotājs.
Tomēr es saku, ka sapulce vēl nav galā. Kā mums tālāk rīkoties Drakthāl? Man padomā ir neliela viltība, kas varētu noderēt cīņā. Burvji negaida, ka mēs uzbruksim dienā, jo uzskata, ka nepanesam dienas gaismu. Tiesa, daudzi to nevar ilgi izturēt, bet cēlā mērķa labad, domāju, ka mēs varētu uzbrukt tieši tad. Drakthāl?
Pūķis gaidīja ko teiks jaunievēlētais līderis.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 12.09.2006 15:24

Sīrus skaļi nosprauslojās kad Jakazama atdeva savu balsi tieši par Drakthalu. BEt kad Madness sāka runāt Sīus pievērsās pūķim.
-Lūk tieši par to es runāju.-
Sīrus skaļi noteica pēc tam kad Madness bija pateicis savu sakāmo.
-Madness jau pirmais nāk klajā ar idejām, bet ko tad teiks jaunais līderis?-
Sīrus šoreiz pievērsa skatienu Drakthalam, joprojām palikdams ēnās.
-Un starp citu es netaisos tavā priekšā zemoties. Es klausīšu tavām pavēlēm kamēr tās būs saprāta robežās, un nekādā gadījumā nedumpošos, tu esi godīgi ievēlēts līderis kara situācijā, un es to pieņemu. Bet negaidiet no manis kautko tamlīdzīgu!!!-
Sīrus pamāja uz Madnessa pusi!!

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 12.09.2006 17:26

"Kaut ko tādu no tevis es pat necerēju saņemt un nevienam manā priekšā nemaz nav jāzemojas," nosacīja Drakthāls. "Tiešām vērā gribētos ņemt faktu, ka mums dienas gaisma nav nāvējoša." "Lai gan ar uzbrukumu dienā arī nedrīkst pārsteigties." "Lai gan lielākā daļa burvju noteikti būs noguruši vai pat gulēs, jo viņuprāt mēs esam spējīgi kaut ko darīt naktī, daži no viņiem tomēr stāvēs sardzē un būs gatavi arī šādiem tādiem iznācieniem no mūsu puses." "Jāatzīst, ka labprāt dzirdētu arī tavu ieteikumu Madness," Drakthāls to teikdams strauji uzlūkoja pūķi un ļāva savam acu skatienam palikt piekaltam pie šī milzīgā stāva.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 12.09.2006 17:36

-Liels paldies!!-
Sīrus panācās uz priekšu.
-Un es gan teiktu ka pirmajā dienā viņi visi būs augšā, un nenu noguruši, nekā. Bet viņi vel nebūs gatavi uzbrukumam, tik drīz. JA mēs uzbrūkam pirmajā dienā!!!-
Tobrīd atgriezās Finto, erglis mezdams lokus nolaidās tieši pie Sīrusa kājām. Finto bija izlūkot!! Viens mirklis un Sīrus jau zināja visu ko zināja Finto!!
--Burvji pat vel nav sākuši apspriesties nemaz nerunājot par sardzes izlikšanu, turklāt šķiet ka tuvojas vētra, un diezgan strauji, taču nezvai tā vispār nonāks līdz mums.-
Sīrus ievilka gaisu nāsīs.
-Jā šķiet ka vētra pie mums nenāks.-

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 14.09.2006 10:46

Pūķis labu brīdi uzmanīgi klausījies Sīrusa un Drakthāla sarunā teica:
Tiesa pirmajā dienā viņi būs augšā, tāpēc mums vajadzīga vēl viena viltība.
Madnesa acu zīlītes sašaurinājās un drakoniskajā sejā parādījas viltīgs smaids.
Burvji ir gatavi uz visu, lai nosargātu savu trokšņaino ciemu.
Viltība ir tāda - pirmo uzbrukumu, ko pat īsti nevajadzētu saukt par uzbrukumu,varētu sarīkot vakarā.
Tā būtu tikai viltībai, lai burvji domātu, ka mēs uzbruksim tieši vakaros.
Varētu aizsūtīt, kādu no mums sacelt nelielu traci pie burvju ciema, bet dienā rīkot īsto uzbrukumu.
Šī ideja man ienāca prātā jau tad, kad Meila man paziņoja par kara sākšanos.
Kādas ir tavas domas Drakthāl? Mums vajadzīgas vairākas idejas.
Saki man, ja es pārāk aizraujos ar savu domu izteikšanu.
Pūķim galvā grozījās visādas domas.
Viņi to nebūs gaidījuši.... Pēc visiem nostāstiem ko viņi ir dzirdējuši par mūsu uzbrukumiem, tas būtu tikai normāls secinājums, ka mēs uzbrūkam naktīs.
Madness domāja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 14.09.2006 15:03

Viegli pasmaidījis, Dereons atkal pievērsās traukiem uz galda, steidzīgi aivērdams dažas burciņas. Varbūt pat mazliet pārāk steidzīgi, jo viena burciņa apgāzās un giaā pacēlās silti oranžu puteklīšu mākonis.
Nosķaudījies un idzenājis putekļus, burvis atkal pievērsās Lidijai.
Un ko pati dari naktī augšā? Šķiet šodnakt gandrīz puse pilsētas blandās apkārt. burvis pasmaidīja.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 14.09.2006 15:03

-Es atkal atļaušos iejaukties!! Ideja par vakaru manuprāt ir laba!! Taču mēs varētu darīt vēl tā ka visu nakti kautkā pa bišķiņai krist viņiem uz nerviem, un pārtraukt tikai rītausmai tuvojoties, un tad atkal nopietni uzbrukt dienvidū kad viņi jau domās ka mēs uzbrūkam tikai naktīs.-
Sīrus pakasīja zodu un domīgi palūkojies debesīs turpināja.
-Jāatdzīst gan ka tas ir nedaudz riskanti, jo ja mēs visu nakti dauzīsimies ap ciemu, viņi var arī paši nolemt vienā brīdī mums uzklupt, tieši tāpēc jāuzbrūk ātri un tikpat ātri jānozūd.-

Iesūtīja: Seila ; laiks: 15.09.2006 16:19

Nokavējusi un palaidusi garā milnīgi visu viņa izklīda arā no meža iziedama nelielā pļaviņā. Viņa bija tērpusies garā melnā kleitā. Garos matus saslējusi augšā kār†igā copītē un uzmanīgi likdama soļus iznāca ārā. Ik pa brīdim viņa noliecās, lai paceltu kādu zālīti un ieliktu to mazā pītā groziņā, kas karājās uz rokas. Viņai būdamai burvei nebija ne mazākās nojausmas par to, kas notikās apkārt, jo jau vairākas dienas viņa bija pavadījusi mežā meklējot pēc vecmāmiņas atstātās recepšu grāmatas, kaut kādas noderīgas zālītes, lai spētu dziedēt pārējos iedzīvotājus, kaut gan tajā pašā laikā viņa apzinājās, ka nav nemaz tik meistarīga tajā visā, lai varētu, kaut ko pareizi izdarīt. Galu galā nekad nekas neizdevās. Tomēr tahgad viņa centīgi devās atpakaļ uz mājām pie savas iemīļotās lelles būdama priecīga, ka beidzot viņai ir izdevies savākt vismaz kaut ko.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 16.09.2006 10:10

"Ļoti labi." "Pagaidām katru nakti uzbruks pa diviem vai trim dēmoniem un varbūt pēc kādām trīs vai četrām dienām varētu uzbrukt arī pa dienu." "Tagad jautājums vairāk ir, vai kāds ir gatavs turp doties jau šovakar?" Drakthāls pārlaiž acu skatienu pār visiem klātesošajiem.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 16.09.2006 10:43

Redzot, ka neviens neko neatbild pūķis teica:Esmu gatavs doties turp, bet tikai rītvakar.
Šo vakaru esmu nolēmis pavadīt mierā un noskaņojoties karam.
Vai kādam ir kādas pretenzijas?
Madness vēroja pārējos. Pūķis bija noguris no apkārtējo klātbūtnes un ļoti vēlējās kaut sapulci ātrāk izbeigtu.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 16.09.2006 17:03

-Domāju ka es varētu doties turp, pa priekšu aizsūtīšu Finto lai tas izpēta visu no gaisa. Tad arī varēšu uzbrukt īstajā vietā, kur burvji būs gaidījuši vismazāk. Un protams es arī neatteiktos no palīdzības ja ir vel kāds gribētājs.-
Sīrus atkal pačukstēja kautko Finto un ērglis pacēlies gaisā aizlidoja uz burvju ciema pusi.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 17.09.2006 18:17

Lidija smaidīja.
Viņš ir tik....hm....aušīgs?
Es vienkārši nevarēju aizmigt.viņa atbildēja.Liekas, ka gaidāmā sapulce un karš man ir mazliet uzsituši pa nerviem.sieviete sacīja un nevilšus pieskārās savai galvai, it kā tā sāpētu, tad brīdi roku paturējusi pie galvas burve to liegi nolaida.
Kā tu domā? Vai tu gribi būt burvju līderis?viņa jautāja un klusībā nodomāja, ka pašai nekas nebūtu pretī pret vadones lomu.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 17.09.2006 19:01

"Labi, tad iešu es ar Sīriusu!" noteica Drakthāls ar smaidu sejā. Nu tad redzēsim, vai tu tiešām esi tik labs, kā es domāju Sīriuss. Un smaids Drakthāla sejā kļuva vēl lielāks.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 19.09.2006 14:01

Jā. Tādi jaunumi var daudzos iesvelt nemieru.
Bet par sapulci viss vēl priekšā. Dereons pasmaidīja.
Varbūt vēlies tēju? Es pats neatteikšos. pēc īsa klusuma brīža, viņš strauji ierunājās un veikli uzlika uz uguns tējkanu un sameklēja krūzītes.
Bet par vadoņa titulu man nejautā. Kaut arī šai pasaulē jau dzīvoju pārsimts gdus, nedomāju, ka spētu uzņemties vadību. Ja vien, protams, tā neuzskatīs citi. Tad izvēles iespēju nebūs. burvja sejā iezagās skābs smaids.
Pēc brīža, pa vienu no atvērtaiem logiem, iekšā ielēca melni baltais Suta un, sparīgi izpurinājis kažoku, apsēdās pie klusi sprakšķošās plīts, apžāvēties. Tāpat kā saimnieka tumši violetajos matos, arī suņuka melnajā spalvā vīdēja zeltaini pavedieni.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 19.09.2006 14:50

Lidija smaidot palūkojās uz griestiem.Jā, tā gan. Es vēl pirms brīža uz ceļa uz ciematu sastapu vienu burvi.viņa sacīja un viņas zaļās acis atkal pievērsās Dereonam.Labrāt.sieviete atbildēja.
Es laikam par līdera lietām esmu par tevi vienās domās. Tikai tad, kad mani ievēlēs. Tā es netaisos izcelt sevi kā kandidatūru.burve sacīja, lūkojoties uz tējas krūzītēm.
Lidija uzmeta skaitenu Dreona kaķim un ievēroja zelta pavedienus kaķa spalvā.
Kāpēc tev un tavam kaķim ir šur tu pa apzeltītiem matiem?viņa jautāja, īsti pareizi nenoformulinēdama jautājumu.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 19.09.2006 15:00

[OOC: Sirds, manam tēlam ir suns, nevis kaķis. Tāds neliels suņuks, bet lielāks par kaķi. Cilvēkam aptuveni līdz celim.]

Viegli palocījis galvu, burvis turpināja darboties. Lidijai uzdodot nākošo jautājumu, Dereons tikko jaušami sarauca pieri, bet tad, uzmetis ašu skatienu Sutam, atbildēja.
Kā teicu, eksperimenta blakusefekts. Newb\utu sprādziena, varbūt viss būtu izdevies. tikko jausāmi apraustījis plecus, dereons pasmaidīja.
Varbūt tu atceries kā pirms pāris gadiem izraisīju krietni lielāku sprādzienu un ieguvu pašreizējo matu krāsu. smaids viegli rotaļājās burvja jauneklģajās lūpās. Cerēsim, ka šoreiz efekts nebūs tik ilgstošs. uz brīdi sejā iegūlās nopitnībā
Tējkanna sāka sīkt un Derens veikli nocēla to no uguns. Pēc īsa brītiņa burvis pasniedza Lidijai silti smaržojošu liepziedu tējas krūzi.
Varbūt vēlies klāt medu? viņš vēl piepilda, veikli izvikdams no galda apakšas burciņu ar maigi zeltaino, saldo masu.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 19.09.2006 15:12

ooc:atvaino, es tāda nevērīga esmu rolleyes_a.gif un jau kuro reizi.....zeenu par meiteni neuzmanības dēļ nosaucu vēl vakar laikam grin.gif

Lidija domīgi palūkojās griesotos.
Hm...Jā....Kautko es atceros....viņa domīgi un šaubīga sacīja.Bet kāda bija tava iepriekšējā matu krāsa neatceros.sieviete šķelmīgi pasmaidīja burvim un paņēma vīrieša sniegto tējas krūzi.Paldies.Lidija atteica un ieelpoja liepziedu smaržu. Viņa uz īsu brīdi aizvēra acis un acu prieksā viņai uzpeldēja ziedošas liepas un bišu sanoņa liepu kuplajās lapotnēs. Tveicīga, saules pilna vasaras diena parādījās raganas acu priekšā un viņa pasmaidīja, taču Dereona piedāvājums lika Lidijai attapties un atvērt acis.
Nē, paldies. Medus man pārāk neiet pie sirds.Maglēra atteica.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 19.09.2006 15:19

Tā varētu būt. Mēs reizēm ātri pierodam pie pārmaiņām burvis atbildēja un nolika sāņus medus burciņ. Man arī šobrīd negribās dzīvi mākslīgi saldināt. Labāk lai paliek tāda pati, kāda ir. Dereons viegli palocīja galvu un ieelpoja dziļāk tējas siltos garaiņus.
Šķiet lēnām jau tuvojas rīts. Cauri šiem mākoņi sauli gan neredzēt. mazliet skumīgs smaids iezagās burvja lūpās, kad, iedzēris malku tējas, viņš sāka runāt.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 19.09.2006 15:31

Tā nu ir...Lidija nopūsdamās piekrita un iedzēra mazliet tējas.
Man gribētos ar šo un to saldināt sev dzīvi.....bet ne jau ar medu...Lidija aizrijās un sāka klepot, jo šīs domas bija ienākušas prātā pašas no sevis.
Lidija piespieda roku pie krūtīm un centās atgūt elpu pēc pamatīgās kāsēšanas.
Jā....Sauli neredzēt...sieviete izmocīja smalkā balstiņā un ieelpoja, tad atkal sāka klepot.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 20.09.2006 14:54

Burvis strauji nolika sāņus krūzi un piesteidzās pie Lidijas.
Aizrijies? balss šķita viegli norūpējusies.
Suta mazliet pacēla galvu, bet tad laikam nolēma, ka saimnieks pats leiliski tiks galā ar radušos situāciju.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 20.09.2006 16:03

Lidija pamāja ar galvu un uzsita sev pa krūtīm. Viņai jau sāka sāpēt krūtīs, bet aizrījusies sieviete bja pamatīgi.
Maglēra juta, ka nabaga kūtis jau sāk sāpēt pēc šādas klepošanas.
Lidija arī sāka nākt smiekli, jo viņa labi saprata, ka te slēpjas mācība. Proti, nedomāt neķītrības par to, ko nekad nevar dabūt. Bet, ja padomā tā dziļāk mācība bija galīgi garām....

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 20.09.2006 23:38

Madness ieklepojās un dūmi uzvirmija gaisā.
Ar tavu atļauju Drakthāl, es tagad labprāt dotos projām.
Pūķis izplēta milzīgos spārnus un pacēlās gaisā.
Viņš vēlējās mazliet palidot apkārt pirms visi izklīst.
Lidošana vienmēr palīdzējusi Madnesam skārtot domas.
Rīt paspēlēsimies...burvji....
Madness straujā pikējumā laidās zemē, tad atkal kā uguns lode metās gaisā.
Pūķim patika ātrums, vējš un brīvība.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 21.09.2006 14:32

Dereons izpalīdzīgi pasita pa muguru. Sitiens bija spēcīgs, bet reizē arī maigs.
Vajadzēja būt uzmanīgākai. tikko jaušams smaids ievizējaš burvja acīs.
Kad Lidija beidzot rimās klepot, Dereons domīgi vērā slaukā p atvērto logu. Vēja bržmas, sparīgi ieskrējušās, brāzas cauri namam, liekot raustītites papīriem pie sienas un galda.
Es domāju, ka drīz mums vajadzētu iet. viņš klusi piebilda, atkal pievērsdamies Lidijai.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 21.09.2006 14:36

Sīrus nedaudz pārsteigts paskatījās uz Drakthālu.
-LAbs ir lai tā būtu.-
Sīrus palocīja galvu.
-Es domāju ka piekritīsi ka gluži no paša rīta vel uzbrukt nevajadzētu, nedaudz nogaidīsim, un tad jau man droši vien arī Finto būs izklāstījis savus novērojumus, un būs droši zināms no kuras puses labāk uzbrukt.-

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 21.09.2006 15:57

Lidija klepodama uzmeta Dereonam mazliet īgnu skatienu, bet nopriecājās, ka viņš uzsit viņai pa muguru.
Visbeidzot Lidija beidza klepot un nolika malā liktenīgos liepziedus.
Jā, es domāju, ka mums ir laiks iet.sieviete nopietni sacīja un noskremšļojās.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 22.09.2006 07:01

"Jā, tev taisnība." "Uzbuksim pēc kādas stundas vai pat divām." "Un mums vēl pie tam ir jāsagaida Finto." Drakthāls teica un aizdomājās par to, kas tiešu būtu jādara, lai vislabāk varētu pievērst burvju uzmanību. Un tad viņa sejā atkal uzplauka smaids. Nu bet protams!

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 22.09.2006 13:35

Burvis nolika sāņus krūzi un aizvēra tuvākos logus. Tad tūlīt. Tā kā negribās, lai visu vējš te saārda. Dereons pasmaidīja un ātri vien noklaudzēja pēdēja loga aizvirtņi.
Iesim! paķēris savu mēteli, burvis pieturēja durvis, pa priekšu laukā izlaižot Lidiju.
[Ja lietus vairs nelīst, tad tuspāmā arbība nenotiek]
Aizvēris aiz sevis durvis, Dereons brīdi sakoncentrējās un izpildīja kādu vienkāršu žestu. Pēc mirkļa šķita, ka abiem burvjiem virs galvas ir caurspīdīgs kupols, aks nelaiž cauri lietu.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 22.09.2006 19:48

Andželika nakts lielāko daļu bija pavadījusi cenšoties apgūt atrastās vectēva burvestības. Ar gaismas vairogu burvei lāgā neveicās. Tikai pēc kāda desmitā mēģinājuma viņai izdevās uzburt blāvu gaismas vairogu, kas gan izskatījās, ka varētu jebkurā brīdī pazust. Toties ar pozitīvās enerģijas gaismas lodēm viņai veicās stipri vien labāk. Pēdējā mēģinājumā Andželikai izdevās uzģenerēt tik spilgtu lodi starp savām plaukstām, ka viņa diezgan stipri apžilba. Kad bija atguvusi spēju saskatīt sev apkārtējās lietas, viņa nosprieda, ka kaut kas jādara, lai apturētu pēkšņo vētru, kas viennozīmīgi bija kāda ļauna burvestība, par to viņai nebija ne mazāko šaubu, jo parastas vētras, lai kā arī necenstos, fiziski nav spējīgas uzrasties tik pēkšņi, vai no skaidrām debesīm.
Tā nu burve atlikušo nakts daļu pavadīja šķirstot vectēva burvju grāmatu un meklēja kādu pretburvestību vētrai. Tikai tagad uz rīta pusi Andželika šādu pretburvestību atrada.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 22.09.2006 20:06

Lidija kopā ar Deronu izgāja no viņa mājas un vīrietis Lidijai par prieku uzbūra aizsargkupolu pret lietu.
Pagaidi. Man taču ir arī zirgs.Lidija ieteicās un izskrēja no pretlietus aizsarglauka. Sieviete saņēma Nanmirihu aiz pavadas un pieveda pie Dereona.
Tagad varam iet.Lidija sacīja un mazliet pasmaidījusi uzmeta galvā kapuci, jo pūta auksts vējš un viņa bija visai slapja.
Namirihs sapurināja slapjās krēpes un nosprauslojās.
Lidija pasmaidīja zirgam un noglaudīja ērzeļa mīksto purnu tā atvainodamās par viņa atstāšanu vētrā.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 23.09.2006 08:45

Drakthāls ļoti priecājās par iespēju vēl kādu mirkli atpūsties un savākties tik daudz meža enerģijas, cik vien viņš varēja. Bet par nelaimi, dienas vidum jau tuvojoties aizvien ātrāk, Drakthāls vairs nespēja saglabāt pacietību un jautāja Sīriusam:" Vai Finto vēl tālu?"

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 23.09.2006 09:26

Andželika izgājā ārā, kur vētra vēljoprojām ārdījās, paskatījās uz draudīgi melnajiem mākoņiem virs galvas un saprata, ka nebūs viegli tādus aizburt. Burve aiztaisīja acis un sakoncentrējās, klusi nočukstēja buramvārdus un pielika visu gribasspēku un visas pozitīvās domas, lai burvestība nostrādātu. Tā Andželika tur stāvēja, galīgi izmirkusi uz izmantoja visas savas enerģijas rezerves vētras aizdzīšanā. Pēc kāda laika Draudīgie mākoņi pa visam lēnām un negribīgi sāka kļūt bālāki un bezsaturīgāki. Burve skaidri juta, kā viņas spēki pārvēršas burvestībā un atstāj viņu. Vēl pēc kāda laika, kad no vētras pāri palikuši bija tikai daži gubu mākoņi, Andželika zaudēja samaņu.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 23.09.2006 10:24

Sīrus gaidot Finto bija paķēris kādu sprunguli un graizīja to ar dunci, tieši brīdī kad Drakthals uzdeva savu jautājumu Sīrus paskatījās debesīs.
-Viņš jau ir klāt-
Sīrus norādīja uz debesīm, bet lai saskatītu Finto tik lielā augstumā bija jābūt ļoti asai redzei.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 23.09.2006 11:57

Labu laiku lidojis virs meža, Madness nolēma doties atpakaļ uz savu alu.
Viņš nevēlējās doties uz klajumu,kur notika sapulce, jo no gaisa redzēja, ka tur vēl kāds ir.
Pūķis nosēdās uz klints, kuras pakājē atradās viņa ala.
Tad, nāsīs ievilka dziļu elpu. Apkārt bija dzirdama koku šalkšana un no netālās upes plūda balsis, kuras Madenss gan vairs skaidri nespēja sadzirdēt.
Drošvien Drakthāls un Sīrus. viņš palūkojās uz klajuma pusi.
Tad pūķis uzmaīgi rāpās lejā no klints.
Nonācis pie alas, Madness zibenīgi pagriezās uz otru pusi, viņa acis bija pārvērtušās.
Diezgan pailgu brīdi viņš pētīja koku ēnas, bet tad atmetis ar ķēpu devās alā iekšā.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 25.09.2006 15:46

Vētras spēks samazinājās, kamēr Dereons un Lidija soļoja zu priekšu. Aiz burvja muguras soļoja arī viņa zirgs, ieturot pieklājīgu distanci un dažbrīd kaut ko nobubinādams, pavērdamies Nanmirihā.
Burvis pacēla augšā acis un brīdi tās samiedzis vērās debesīs.
Šķiet ka kāds cenšas vētru aidzīt. viņš klusi nomurmināja un paātrināja soli.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 26.09.2006 07:06

Lidija domīgi palūkojās debesīs un brīdi klusēja līdz izlēma vai apstiprināt vai neapstiprināt Dereona teikto.
Sieviete novērsa skatienu no debesīm un pievērsās Dereonam.
Jā. Kāds tiešām cenšas izkliedēt vētru.viņa piekrītoši sacīja.Laikam kāds no mūsējiem...burve domīgi sacīja, pašķobot muti.Es liekas vētru izkliedēt vis nemēģinātu. Tāda liela burvestība man atņemtu spējas uz kādu dienu.viņa teica.
Nanmirihs nikni iesprauslojās un paraustīja pavadu.
Kas ta nu?Lidija atskatījās uz zirgu.
Melnais ērzelis nikni sprausloja un purināja krēpes.
Lidija mazliet pasmīnēja un atlaida zirga pavadu.
Nanmirihs sāka iet vienā solī ar Dereona zirgu.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 26.09.2006 14:17

Burvis viegli izpildīja diezgan vienkāršu zestu, šķiet noņemdams vairogu, kas pasaāja abus no lietus. Vienīgais, kas tagad trauceja bija vējš, bet arī vairs ne tik ass kā sākumā.
Spēkus tas atņemtu. Par to vari būt droša. Tomēr ka'dam ir laba sirds un viņš nevēlas, lai tiktu nopostīts pārāk daudz kas. burvja skatiens domīgi klīda pa pilšētu, pakavēdamies pie vētras papostītajiem mājokļiem.
Esmu mēģinājis pakļaut vētru, bet labāk neiesaku. gaita kļuva vēl par pussoli raitāka. Pie ka'da nama šķita kāds sēžam. Vai varbūt guļam?

Pēc mirķļa burvis noliecās pār Andžekliku.
Šķiet esam atraduši labdari. Dereons klusi noteica un pacēla jauno burvi uz rokām un ienesa viņas namā, apgultot uz dīvāna turpat viesistabā(OOC: ja tāda telpa protams ir un arī tāda mēbele. Ja nav, tad atgulda gultā.)

Negaiss palika stāvam laukā pie namiņa un viegli pakārpīja ar pakavu miklo zemi.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 26.09.2006 14:32

Lidija klausījās Dereonā manāmi domīga.
Lidija domāja, ka viņš, lai arī izskatās viņas vecuma ir vecs kā pasaule un viņš jau arī runāja kā vecs vīrs. Tā poētiski un miermīlīgi.
Arī lidija ievēroja bezsamaņā guļošo Andželiku. Viņa atstāja Nanmirihu stāvam blakus ēnai un sekoja Dereonam burves mājās.
Kad Dereons atguldīja viņu gultā Lidija pienāca pie Andželikas un ar roku graciozi pieskārās burves pierei.
Viņa ir galīgi paŗgurusi. Un viņas burvju spējas ir izsmeltas uz kādu laiku.sieviete nopietni sacīja un aizvēra acis.
Celies!viņa pavēloši nodomāja un atrāva roku no raganas pieres.
Viņai būtu tūlīt jāceļas. Es ievadīju viņā mazliet no savas enerģijas, lai viņa nāktu pie samaņas.Lidija teica un atkāpās no Andželikas.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 26.09.2006 14:37

Dereons viegli pamāja ar galvu un atkāpās paŗis soļus atpakaļ. Pārlaizdams skatienu tēlpai, viņš centās saskatīt kaut ko, kas varbūt varētu palīdzēt.
Iespējams kāda spēcinoša vai tēja palīdzēs. burvis klusi nodomāja, prātā paŗlikdams un apcerēdams visu, ko varētu uzbruvēt vai atrast, un kas palīdzētu Anžleikai.
Šobrīd albāk taupīt spēkus. viņš klusi nomurmināja, tkal pievēsdams tum\si zilās acis jaunajai burvei, kas vēl gulēja bezsamaņā.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 26.09.2006 15:00

Lidija arī sāka lūkoties apkārt. Viņa jau zināja, kas ir jāvāra, lai palīdzētu Andželikai tikai burve nezināja kur te ir atrodamas laurkoka lapas.
Eu, Dereon, tu nezini kur te ir dabūjamas laurkoka lapas?burve jautāja.Es gribētu viņai uzvārīt tēju.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 26.09.2006 15:08

Lapas atrodamas laurkokos, aks aug tepat netālu. vismaz man personīgi ir zināms viens tād sneliels kociņš netālu no mana nama.
Taču pirms kur steigties, mirkli uzgaidīsim, lai Andželika pamostas. burvis uz mirkli šķemīgi pasmaidīja, bet t ad atkal kļuva nopietns un apsēdās tuvākajā krēslā, viegli izbraukdams roku cauri violetajiem matiem, kurus vēl joprojām rotāja zeltītie pavedieni.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 26.09.2006 15:17

Lidija neizprata par, ko Dereons šķelmīgi smaidīja. Viņa tikai mazliet sarauca uzacis un negribīgi apsēdās turpat uz gultas malas.
Lidija sajutās mazliet stulbi. Viņai nepatika tēlot slimnieku kopēju.
Labi pagaidīsim.burve atteica, lūkojoties uz Andželiku.
Viņa ir ļoti skaista...Lidija nodomāja.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 26.09.2006 17:15

Balsis. Šķietami nereāla un tālas, ko tās runāja Andželika nevarēja saprast. Viņa tikai dzirdēja balsis, bet vārdus un to jēgu nesaprata. Galvā viegla dunoņa. Balsis sāka šķis aizvien tuvākas un skaidrākas. Nu jau burve spēja izšķirt sievietes un vīrieša balsi. Un drīz vien jau šķita, ka balsis ir pārāk tuvu, pārāk uzmācīgas.
- Kāpēc man neliek mieru? - Andželika nesaprata. Sieviete viegli attaisīja acis, vēljoprojām neko nesaprasdama. Miglainu skatienu viņa uzlūkoja abus burvjus un knapi dzirdami vaicāja:
- Kas notiek? -
Tikai tad, pavisam lēnām, kā tinot filmu atpakaļ Andželika sāka atcerēties pēdējos notikumus.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 26.09.2006 18:23

Lidija pasmaidīja.
Sveika.burve mierīgi teica.Mēs ar Dereonu atradām tevi uz tava mājas sliekšņa, kad tu pēc vētras aizdzīšanas šķiet no bezspēka noģībi.sieviete sacīja.Redzu, ka esi vārga. Uzvārīt tev kādu stiprinošo tēju?viņa nopietni jautāja.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 26.09.2006 19:01

Andželika varēja tikai pamāt ar galvu. Nespēks bija tik liels, ka šķita burvi spiež pie zemes kāds neredzams spēks.
Te, no kaut kurienes uzradies, ar mīlīgu ņurdienu, gultā, kur gulēja Andželika, ieleca burves kaķis un, piespiezdamies viņai cieši klāt, apgūlās. Burve smagnēji pacēla savu roku un noglāstīja kaķa galvu.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 26.09.2006 19:23

Lidija piecēlās kājās un uzsmaidīja izmocītajai raganai.
Es aiziešu tev uzvārīt ko stiprininošu.viņa mierīgi un maigi scīja, tad palūkojās uz Dereonu.Pieskati viņu!sieviete norīkoja.Es aiziešu pēc tām lauru lapām.un viņa aizgāja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 27.09.2006 14:01

Tikko jaušami parāvis augšup uzaci, Dereons viegli palocījha galvu.
Neuztraucies. Centīšos nepazust. viņš viegli pasmaidīja. Tumši zilo acu skatiens pievērās Adželikai. Jaunā sieviete šobrīd šķit amierīgi guļam, bet cik ilgi viņai būs nepieciešams atgūt spēkus?

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 27.09.2006 14:16

Ilgi nebija jāgaida. Lidija drīz vien bija atpakaļ.
Viņa neko neteikusi Dereonam pagāja viņam garām un kur iegāja. Un vēl pēc brīža burve atgriezās ar lauru lapu novārijumu.
Maglēra apsēdās uz Andželikas gultas malas un sniedza viņai tēju.
Te tev būs lauru lapu novārījums ar asinszālēm un mazu šķipsniņu vībotnēm.Lidija maigi sacīja.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 27.09.2006 17:43

- Paldies! - izmocīja Andželika un paņēma pretī krūzīti ar tēju, tik tikko to nenosviezdama. Viegli trīcošām rokām, burve uzmanīgi iedzēra atnesto lauru lapu novārījumu.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 28.09.2006 14:22

Dereons mazliet atviegloti nopūtās, redzot, ka jaunā burve šķiet pati spēs ar sevui tikt galā, vairāk vai mazāk.
Atpūties, Andželik. burvis viegli pasmaidīja.
Pametis īsu skatienu uz loga pusi, viņš nedaudz sarauca pieri.
Lidij, domāju, ka mums drīz vajadzēs doties. burvis uzrunāja otru burvi.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 28.09.2006 14:28

Lidija silti pasmaidīja burvei.
Lūdzu, lūdzu.sieviete sacīja un, tad novērsās no Andželikas, lai paskatītos uz Dereonu. Kad viņas skatiens apstājās pie Dereona Lidijas seja jau bija nopietna.
Labi.Lidija palocīja galvu.Tad varbūt ejam?sieviete jautāja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 28.09.2006 15:44

Burvis apr atbildi aplocīja galvu.
Ejam. Jācer, ka būs sapulcējušies kaut daži. viņš peicēlās ka'jās.
Mēs atnāksim vēlāk, pastāstīsim, aks nolemts, bet tu, atpūties pa to laiku un atgūsti spēkus. Dereona balss ieguva viegli gādīgu toni, kad viņš pievērsās Andželikai.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 28.09.2006 18:28

Andželika gribēja iet abiem burvjiem līdzi uz sapulci, bet zināja, ka viņai vēl nav tik daudz spēka, tādēļ nekas cits neatlika, kā pagaidām palikt mājās. Andžekila mazliet skumji pasmaidīja un klusām teica:
- Paldies jums abiem par gādību! Lai mīlestība jūs sargā! -

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 29.09.2006 10:31

Lidija piemiedza Andželikai ar aci un pasmaidīja.
Jā, atpūties.sieviete sacīja un mazliet skumji pasmaidīja, kad viņa pieminēja mīlestību.
Ha...Mīlestība..
Uz tikšanos Andželika!Lidija sacīja un vēlreiz viņai uzsmaidījusi aizgāja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 01.10.2006 11:15

Palaidis Lidiju pa priekšu, Dereons aizvēra aiz sevis durvis. Paraudzījies debesīs, kuras jau iekrāsoja austošā saule, burvis devās uz pilsētas centrālo laukumu, paraudzīties vai tur jau kāds pie domas būs ieradies.
Pa pēdām viņam gāja Negaiss, dažbrīd noliekdams galvu, lai noplūktu ka'du smilgu vai zāles steibru.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 19.10.2006 15:38

Namirihs gāja aiz Lidija muguras plašiem, smagiem soļiem.
Lidija klusējot gāja blakus Dereonam un izskatījās klusa un domīga.
Viņi abi devās uz laukumu.
Lidija sāka lūkoties pēc citiem burvjiem.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 25.10.2006 12:03

Madness bija atgūlies uz vēsās alas grīdas. Galvu viņš turēja savās milzīgajās ķēpās. Acis bija kā piekaltas vienam punktam uz alas sienas. Viņš izskatījās kā pārakmeņojies, bet patiesībā intensīvi domāja un prātā pārcilāja visu, ka bij noticis līdz šim vakaram. Muļķi. Tam visam tā nevajadzēja notikt, bet nu jau ir par vēlu nožēlot! Tad viņš aizvēra acis un ieklausījās klusumā, ūdens lasīšu pilēšanā un vējā, kas kustināja koku zarus, kaut kur ārpus alas.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 25.10.2006 14:44

Oficiāli kļūstu par šīs spēles GM

Ialme izgāja no savas mājas un devās uz centrālā laukuma pusi, kur bija norunāts satikties ar pārējiem. Elfiete vēl joprojām bija manāmi satraukusies par visu, kas notiek, viņa cerēja uz brīnumu, ka viss tomēr atrisināsies. Netālu no sevis viņa pamanīja Dereonu un Lidiju, uzsmaidīja viņiem, taču neko neteica- pārāk smagi bija ap sirdi.

Tātad, abām pusēm ir jāsāk sapulces, ja tav vēl nav noticis, kavēties ilgāk nav vērts!

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 27.10.2006 08:59

"Nu Sīriuss, tad esi gatavs doties mūsu pirmajā "izgājienā"?" Drakthāls jautāja pēc skata uzticamajam dēmonam. "Jeb vēlies pagaidīt vēl kādu mirklīti?"

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 28.10.2006 12:50

Dereons apstājās, kad nonāca aptuveni laukuma centrā. Burvja skatien parslīdēja paŗi apkaŗtnei, brīdi pakavēdamies pie abām atnākušajām, veltot viņām smaidu. Pagaidām vēl viņi bija tikai trīs, neskaitot abus zirgus, kas stāvēja turpat maliņā un rāmi gaidīja.
Sveicināti, Ialme! Rādās, ka esam pirmie. Cerams, ka uz pārējiem nebūs ilgu jāgaida. viņš uzrunāja elfu.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 28.10.2006 16:06

Esi sveicināts Dereon, lai miers un mīlestība ar Tevi Ialme nedaudz paklanījās un pasmaidīja. Rādās, ka mēs tiešām esam pirmie, taču tur jau nāk arī pārējie! elfa sacīja Tūlīt sāksim, es domāju Ialme izteica savas domas.

Tātad, sapulce sākas. Igāk kavēties nedrīkst, tie, kas vēl nav ieradušies raksta, ka ir jau šeit un pārrunāto ir dzirdējuši!

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 28.10.2006 23:35

-Esmu pilnībā gatavs mūsu "izgājienam"?" varam doties kaut tūliņ. Protams ja tas tevi apmierina.-
Sīruss uzgrieza muguru Drakthālam un jau gatavojās doties prom. Bet tad apstājās un pagriezis galvu atkal uzrunāja Drakthālu.
-Ceru ka neņem ļaunā visu ko iepriekš par tevi teicu, patiesībā tev nav ne vainas.-

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 29.10.2006 16:09

"Citu aizspriedumi par mani, man pašam īpaši neinteresē, bet tas, ka esi kopā nevis pret mani gan man kaut ko nozīmē," Drakthāls noslēpumaini pasmaidīja un sāka ceļu uz burvju pilsētu.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 30.10.2006 20:43

Inferno jau pa gabalu dzirdēja burves nākšanu. Lelle samocījusi viņas kaķi līdz nepazīšanai skrēja uz durvju pusi. Pagriežoties ar skatu pret telpu Infa nopūtās tā izskatījās izmocīta un briesmīgi nekārtīga izdemolēta un tā tālāk. Bet lelle nebija vainīga, ka viņai kaķis nepatika tādēļ viņa atvēra durvis un ar sarkanajām acīm lūkojāš uz saimnieci kas protams bija manāmi garāka pa viņu. Sveiki, kur jūs bijāt nobāzusi savas mēness puslodes tik ilgi? Viņa uzķērca burvei gaidīdama kad tā ienāks iekšā.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 06.11.2006 11:29

Mēda ienāca iekšā savā mājā un nolika uz galda groziņu. Tad pavērsās uz lelli un nopētīja to ar dusmīgu skatienu.
Pilsētā notiek savādas lietas. Pat pārāk savādās. Man ir jāsteidzas uz burvju sapulci. baidos, ka notiek kaut kas nelāgs. Ja vēlies tu vari doties kopā ar mani, ja vien tev ir vēlēšanās kavēt savu laiku ar divām mēness puslodēm...
Viņa uzmeta uz pleciem melnu apmetni un uzmeta lellei vēl vienu īsu skatienu.
-Nu tad kā? Man tevi paņemt līdzi, vai arī tu pati māki staigāt?
Burve nebija diez ko apmierināta ar to, ka viņai kaut kur ir jāiet tik svarīgā un atbildīgā mometā. Un tajā pašā laikā viņa jutās vainīga lelles priekšā un nevēlējās to pamest vienu.
-Nu kā vēlies, man ir vienalga...
Viņa nesagaidījusi lelles piekrišanu iebāza to ar kājām gaisā tajā pašā groziņā kurā pirms mirkļā bija bijušas zālītes un apsegusi ar melnu lakatu- pameta māju. Ne pārāk ilgi gājusi viņa iznāca Laukumā kurā jau sāka savākties kopā burvji, lai apspriestu nākotnes problēmas.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 06.11.2006 18:08

Drakthāls ar Sīriusu jau bija pavisam tuvu. Varēja pat pamanīt pilsētiņas necilos nocietinājumus. "Labi, tagad uzlādējam savu enerģiju un aiziet!" Drakthāls noteica un ieņēma jogas pozu uz kāda no celmiem. Pēkšņi sāka likties, ka no apkārtējiem kokiem pazūd visa enerģija. Skujas palika tumšas un atdalījās no zriem, koki paši likās saraujamies.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 06.11.2006 20:54

Inferno nikni ieķērcās un Medas somas apakša neviļus aizdegās. Lelle izkrita no tās un piecēlusies kājās nostājās blakus burvei. Cūcība viņa noburkšķēja un ar naidu palūkojās uz visiem klātesošajiem burvjiem. Ugunssarkanie mati nebūt neslēpa melnos radziņus kas rotāja agalvu. Inferno palūkojās uz Ialmi, baltajā porcelāna sejiņā iegūla asinskārs smīns. Ko tu ķērc kā tāda pagasta vārna? Lelle nekaunīgi uzkliedza elfai.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 07.11.2006 14:07

Sīrus paskatījās uz to kā Drakthāls uzņēma enerģiju. Viņam tas nebija vajadzīgs. Viņš nolieca galvu un pielicis flautu pie lūpām tajā pavisam klusītiņām iepūta.
-Tas novērsīs uzmanību uz kādu brītiņu, viegli iemidzinās viņus, lai kāds mūs priekšlaicīgi nepamana vai nesajūt.-
Sīrus pavisam klusi sāka spēlēt flautu, mūzika bija gandrīz debešķīgi skaista, to varējas sajust gaisā un manīt vieglu virmojumu stiepjamies uz burvju ciemata pusi.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 07.11.2006 14:13

-Nekaunīgā lelle, tev vispār kāds kādreiz ir mācījis kārtību...
Mēda apskaitās uz Inferno, kura tik nekaunīgā kārtā jaucās iekšā saimnieces darīšanās un pacēlusi no zemes riebīgo lelli paņēma viņu uz rokām...
-Mazā nejaucene, kas tev šodien lēcies? Gribi viem noskaņojumu izbojāt?
Viņa pavisam klusu nošņācās.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 07.11.2006 15:49

Burvis paciedtīgi gaidīja. Drīz parādījās Mēda.
Sveicināta Mēda. Prieks redzēt Tevi! Dereons viegli uzsmaidīja jaunajai burvei. No somas iznirstot lellei, burvja uzacis tikko manāmi parāvās uz augšu.Sveicināta arī |Inferno! galva tika pieklājīgi palocīta.
Andželika nevarēs ierasties. viņa savārgusi. kā attapies viņš pagriezās pret Ialmi, mazliet vainīgi ieminēdamies.
Tomēr ceru, ka sanāksim pietiekošā skaitā, lai nolemtu, kas jādara. Nešaubos, ka rīcībai nepieciešams būt ātrai. burvja jauneklīgā seja kļuva nopietna.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 07.11.2006 15:54

-Arī es priecājos redzēt jūs Dereon. Man jāatvainojas, ka tik ilgi kavējos. Biju aizgājusi pēc zālītēm un nezināju, ka pilsētā notiek kas svarīgs.
jaunā burve palocīja galvu un viegli paklanījās.
-Vai jūs lūdzu nevarētu mūs ievadīt lietas apstākļos par to, kas gan notiek?

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 07.11.2006 15:58

Inferno izspirinājās laukā no Mēdas rokām un nostājās uz zemes. Atļaušos Jūs palūgt nestaipīt mani kā to pretīgo spalvu kamolu kas kā man šķiet palika mājās. Lelle palūkojās uz Dereonu, sarauca mazo degunteli nejaukā izteiksmē, viņa nošņācāš un vēlarvien lūkodamās neapmierināti uz burvi. Pamāja ar galvu sveicienam. Atīstītā dzirde jau attālis sadzirdēja flautas mūziku. Inferno klusēja neko neteikdama nevienam no burvjiem. Tā kā viņa nebija gluži no burvjiem šī iemidzinošā skaņa viņu nebūt neietekmēja. Ugunssarkanās acis dega nešpetnā iekārē sagādāt spēlētājam pārsteigumu. Tad lelle ar nevainīgu smaidu sejā pagriezās pret Mēdu es nēesmu ne nejaucene ne nekaunīga lelle. Esmu radība kura ir sasodīti simtkārt pieredzējušāka par jūsu visu jaunuļu pēcpusēm. Un kārtību man neviens nav mācījis es rīkojos kā man pašai personīgi šķiet ertāk un atbilstošāk tā brīža situācijai.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 07.11.2006 16:05

Tas nekas. burvis silti apsmaidīja, palocīdams galvu pret Mēdu.
Par notikušo. Varu teikt, ka nebūtu nekas pārlieku īpašs, bet savā ziņā nozīmīgs.
Varbūt esiet dzirdējusi, ka saņēmām kara pieteikumu no Miglas meža iemītniekiem? Šobrīd vēlamies apspriest un noskaidrot kā aizsargāties. burvja balsī ieskanējās ikdiešķības nots, kamēr tumšas acis nenovērsās no lelles.
Ikviens rīkojas atbilstoši situācijai, bet tā var pavērsties tev pašai nelabvēlīgi, ja iedomāsies par daudz. tonis nemainījās, balsij nevēršoties skarbai, kā tam iespējams vajadzētu būt.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 07.11.2006 16:09

Tu te nemāci kā dzīvot. Ne pa tēmu izsšāva Inferno un sapurināja sarkanos matus, mazā kājelīte tika spēcīgi piesista pie zemes atstādama tajā dziļu rievu. Un es nemēdzu iedomāties par daudz. Esmu dievība un varu rīkoties kā vēlos. Lelle jau kārtējo reizi bija tapusi par mazu iedomīgu verkšķi.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 07.11.2006 16:16

Burvja sejā atplauka smaids un šķiet viņš valdījās, lai nesāktu smieties.
Aizvēris acis un paberzējis degungalu, viņš pasmaidīja jau ne tik uzkrītoši plati.
Es nevienu nemācu dzīvot, ak, visuvarenā. pie pēdējā vārda varēja sklausīt vieglu sarkasmu. Tikai bārstu liekus padomus. Tas vēl nav aizliegts, vismaz nebija, kad vakar pajautāju vējam. sejā bija viegla pieklājības izteiksme.
Zelta pavedieni matos šķita sākam bālēt. Varbūt saules gaismas ietekmē?

Iesūtīja: Seila ; laiks: 07.11.2006 16:30

kauns ak vai kāds kauns vajadzēja to lelli atstāt mājās
-Pieteikuši karu? Bet kāpēc mēs it kā esam visu laiku diezgan lojāli izturējušies viens pret otru...
Viņa pajautāja tajā pašā laikā uzmesdama lellei nievājošu skatienu.
dievība atradusies. kā tad dievība...tādām dievībām vajag pa ausīm neviss klausīties viņās uzvedas tā it kā būtu pasaules naba. Rotaļlieta.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 07.11.2006 16:34

Iemesli jājautā pašiem meža iemītnīkiem. Diemžēl nevarēšu atbīldēt tieši kāpēc. Neuzskatu, ka būtu īpaši noziegušies viņu preikšā, taču izskatās, ka viņu domaš ir savādākas. burvja balsī ieskanējās vieglas skumjas.
Tik ilgi jau šeit dzīvots... tik ilgi, bet patiesībā dziļāk zināms nav nekas. Kāpēc? Tāpēc, ka biji paŗāk slinks, lai aizietu un uzinātu. burvis klusi sevi domaš apsauca.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 07.11.2006 16:44

-Bet, ja mēs nezinām iemeslus tad nemaz nevaram karot. vai nav labāk aizsūtīt kādu pārstāvi no mūsu puses pie meža iemītniekiem, lai noskaidrotu, kas ir pa vainu un mēģinātu nonākt pie kopēja viedokļa ar mierīgām sarunām? vai arī es esmu pārāk jauna tā domādama?
mēda uzmanīgi pajautāja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 07.11.2006 16:57

Domāju, ka ieteikums tiks ņemts vērā un pat īstenots. burvja acīs parādījās interese.
Un pieteikumu neizteicām mēs, bet gan divi dēmoni no meža. Katram gadījumam ir jāsagatavojas aizstāvībai, vēlamies to vai nē. viņš škita pasmīnam ar lūpas kaktiņu. Mums jābūt gataviem uz visu, katram gadījumam.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 07.11.2006 17:07

-Un kā tad mēs varam aizstāvēties? Uzbūvēt žogu? vai varbūt mūri? Mums ir maģija, bet no tās ir pamaz labuma un mēs esam diezgan klajā vietā. Un ko iesākt ar bērniem un sievietēm, kas nav spējīgas aizstāvēties? Man šķiet, ka tādā gadījumā mums ir jāsāk ar šo jautājumu risināšanu. Meža radījumi var mierīgi paslēpties mežā, bet mēs esam klajā vietā un mums nav kur paslēpties.
Viņa diezgan sarūgtināta izmeta

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 07.11.2006 19:06

Ialme klausījās Dereona sarunā ar Mēdu un beidzot bija pienācis elfas laiks izteikt arī savu viedokli Mums ir maģija, taču daudziem no mums, šajā skaitā minēšu arī mani, tā nav karam domāta maģija, bet gan dažādu brūču un ievainojumu dziedēšanai sieviete sacīja un nopūtās. Un mēs nezinam, kad meža iemītnieki grasās uzbrukt, līdz ar to viss ir jāizlemj ātri. Par sievietēm un bērniem... vai kāds no mums pārvalda tādu maģiju, kas spētu viņus visus pasargāt? Tādā gadījumā pietiktu ar to, ka mēs vienkārši iesūtītu visus kādā lielākā ēkā. Ialme sacīja un tad turpināja Jāparūpējas arī par citu jautājumu- kurš no mums piekrīt iet karot?

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 07.11.2006 19:22

Es Iekliedzās Inferno porcelāna kulaciņu iesitot plaukstā. Es viņus nolīdzināšu līdz ar zemi, viņu tuklās pakaļas dvesīs neizsakāmas šausmas. Lelle smējās un lēkāja augsā lejā atstājot dziļas bedrītes zemē. Es viņus noslaucīšu līdz ar zemi. Inferno atkārtoja, viņa jau atkal gāja mazlietiņ ku kū, kā tika pieminētas cīņas maģija un karš.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 07.11.2006 21:29

Es noteikti esmu ar mieru karot. Vēl vairāk es esmu ar mieru arī mēģināt uzsākt pārrunas ar meža iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā un es uzskatu, ka mums ir nepieciešams kāds kurš varētu negaidīti būt ienaidnieka mugurpusē un izzināt viņu plānus. Mēda mierīgi bet tomēr ar azartu ieminējās domādama par to, ka pateikt jau visu ir vienkārši, bet daudz grūtāk ir kaut ko nopietni izdarīt.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 08.11.2006 16:07

Burvis brīdi klusēja, apdomādams teikto.
Karot man personīgi nav paŗāk leilas vēlēšanās. Tomēr, ja nepeiciešams esmu gatavs to darīt. īss, nenoteikts skatiens tika veltīts Inferno.
Par žogu, vai mūri, nav paŗāk peļama ideja, vienīgi tā jāprot īstenot.
Vēl mēs nezinām, kā būs lemts attīstīties šim karam, tādēļ nevaram arī skaidri zināt, kas mums būs nepeiciešams, bet kas, savukārt, lieks.
Vasi kādam ir kaut mazākā nojausma kādi spēki ir meža iemītneiku ziņā? Mēs vēl daudzko varam atrast mūsu senču grāmatās, kas varētu palīdzēt. Ja nekļūdos, man vajaddžetu būt vienai burmvārdu grāmatai apr aizsardzību. Cik tajā daudz, vairs neatminos. Burvis runa'ja mierīgi, vērsies pie burvēm.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 08.11.2006 16:23

-Cik atceros no savas vecmātes nostāstiem meža iemītnieku pusē vienmēr ir bijuši zemes spēki un tumsa. Vismaz tā man savā laikā tika teikts, kaut gan iespējams, ka pa gadiem daudz, kas varētu būt mainījies.
Mēda domīgi bilda apsēzdamās laukuma vidū tur pat smiltīs nemaz neraizēdamās par tērpa drošību.
-Vēl ir noteikti zināms, ka meā iemītnieki nespēj rādīties gaismā un priekš viņu plānu īstenošanas ir nepieciešama nakts.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 08.11.2006 16:35

Viegli palocījis galvu, Dereons brīdi domāja.
Tas pats ir zināms arī man. Pagaidām vienīga, kaut cik skaidrā informācija. Taču mēs nezinām kādi tieši spēki. Zeme un tumsa ir plaši jēdzieni. burvis šķita ieslīgstam pārdomās. Skatiens rāmi vērās zemē, šķiet apcertot iespējas.
Es šaubos vai daudz būs mainījies. Mežs ir mūžam mainīgs, bet lielajos vilcienos paliek tāds pats.
Taču tas, ko zinām, ir pārāk maz. Iepriekš esam dzīvojuši mierā, vismaz nosacīti. Vismaz nezinu vēl nevienu, kurš būtu uzsācis tika tklātu cīniņu. Atliek vien vēstures noputējušās lappuses.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 08.11.2006 18:34

Sīrus nospēlēja meldiņu un noņēma flautu no lūpām, taču mūzika turpināja skanēt, vieglais virmojums aizlocījās līdz ciematam un pazuda aiz tuvākajām mājām, mežmalā mūziku gandrīz vairs jau nevarēja dzirdēt.
Sīrus flautu iebāza iz jostas un izvilka abus zobenus, viņš ar abām rokām pamāja debesīm. Zobeni sakrustojās un nozibēja liesmiņa, uz gaiši zilgano debesu fona varēja manīt sīku punktiņu, tas bija Finto.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 09.11.2006 13:55

-Vēsture, vēsture...Mēs labi zinām, ka uz vēsturi nevar paļauties. To var falsificēt, to var izmaninīt. galu galā vēstures grāmatas var iznīcināt un uzrakstīt jaunas.
Mēda nedaudz uzsprāga un tomēr pēc tam pacentās nomierināties.
-Mums ir nepieciešams rīcības plāns tam ko iesākt ekstrā gadījumā un tikai pēc tam mēs varam sākt rakāties pa vēstures grāmatām un mēģināt noskaidrot, kaut ko, tomēr vispirms ir nepieciešams vismaz plāna uzmetums tam, kas jādara..., jo Meža iemītnieki negaidīs kamēr mēs rakāsimies pa vēstures lappusēm. Starp citu mēs vēl kādu gaidām?

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 09.11.2006 14:11

Burvis viegli apsmaidīja, par Mēdas vieglo sašutumu.
Jā vēsturi var falsificēt, bet vismaz kopš tā laika, kad ierados šai pasaulē, nekas mainīts nav, ja nu vienīgi turpināts. smaids viegli rotaļājās tumšajās acīs.
Itkā nevienu vairs negaidām. Tātad, domāju, ka varam sākt izteikt priekšlikumus. Ko ieteiktu darīt tagad un uzreiz?
Kā minēju, varētu sākt ar aizsardzības burvestībām. Iespējams vienkaŗšakajām, kuras varbūt varētu iemacīt arī citiem, katram gadījumam. Dereons kļuva viegli leitišķš.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 09.11.2006 14:21

Mēda netīšām ielūkojās Daeronam acīs un viegli piesarka...
-piedodiet es nebiju iedomājusies, ka jūs esat tik pieredzējis. Meitene šķita esam nedaudz apmulsusi, tomēr diezgan ātri pārvarēja savu samulsumu, jo tomēr kavēties nedrīkstēja un palika pilnīgi nopietna.
-Aizsardzības burvestību mācīšana aizņems laiku, kaut gan tā ir ļoti laba ideja. Tikai pirms tam es tomēr piedāvātu uzlikt apkārt ciematam burvestību, kura ziņotu par katru tumsas radījumu, kas nav no pilsētas un ienāk pilsētā. Tad mēs varētu būt pārliecināti, ka mūs nespēs pārsteigt vienkārši uzglūnot aiz stūra.
Pāri laukumam pārlidoja diezgan salta vēja pūsma, kura lika meitenei nedaudz sarauties. Tomēr viņa spītīgi turpināja
-Un tad varētu ķerties pie apmācības tiem kas pagaidām nezin vispār neko.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 09.11.2006 14:46

Uz brīdi aizvēris acis, Dereons šķita koncentrējamies. Viegli pastiepis rokas, viņš ļava plaukstās iegulties palielai, mazliet apbružātai grāmatai. Uz vāka, smalkām līnijām bija uzzīmēts vairogs.
Ievilcis mazliet dziļāk elpu, Dereons atvēra acis un viegli noglauda grāmatas vāku.
Domāju, ka nepieciešamo aizsargmaģiju varēsim atrast šeit. atverot grāmatu, viņš piebilda.
Pēc mirkļa Dereons jau bija eigrimis meklēsanā, ar acīm īsi paŗskriedams burvestību aprakstiem un škirstot lapas, aprakstītas senlaicīga un smalkā roksrakstā, īaptniem butiem.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 09.11.2006 15:05

Mēda uzmanīgi vēroja Daerona darbības un bija klusā kā pelīte, ja neskaita, ka tagad viņa uzmanīgi vēroja vai Inferno atkal nenodarbojas ar kaut kādiem nedarbiem.
Pāri laukumam pārlaidā kārtējā saltā vēja pūsma un jaunā burve ietinās dziļāk savā apmetnī, kurš diez ko nesildīja un ''sķita drīzāk paredzēts tam, lai plivinātos vējā neviss tam,lai sildītu savu saimnieci.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 09.11.2006 15:28

Lidija pasveicināja burvi, kura viņus jau gaidīja un mazliet ierāva galvu plecos, sākdama lūkoties apkārt. Lidijai pēkšņi vairs negribējās nekādu sapulci. Viņa vēlējās pazust savās mājās, aizslēgt durvis uz pasauli un pārvilkt segu pār galvu, lai atgrieztu sevī vētras aizdzīto siltumu.
Atnāca Mēda ar savu īpatnējo lelli. Lidija abas pasveicināja ar vieglu, nopietnu galvas mājienu.
Sapulce sākās un Lidija izteica savu viedokli.
Es arī pārāk negribu karot.sieviete piebalsoja Dereonam.Taču, ja tas ir jādara es to darīšu un kā vajag!viņa uzsvērti un drosmīgi sacīja.
Problēmas sagādīja lieta par aizsargburvestību tiem, kuri bija visvājākie. Taču to atrisināja Dereons. Lidija ar nelielu ziņkāri lūkojās uz grāmatu.
Mjā...Liekas, ka šī grāmata derēs.ragana nosacīja.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 09.11.2006 16:28

Ialme ieinteresēta vēroja Dereonu, kura rokās bija grāmata, kā viņš pats bija teicis, ar aizsardzības burvestībām. Taisnība, vispirms bija jāparūpējas par aizsardzību, jo ciemā ir daudzi cilvēki, kas vienkārši nav spējīgi karot. elfa nodomāja.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 10.11.2006 13:47

Vai vispār ir kāds kurš kādreiz dzīvē gribētu karot? man šķiet, ka nē un nav tajā visā nekā nosodāma vienkārši tādu cilvēku, kas būtu ar mieru karot ir maz, bet burvju vēl mazāk, jo mēs tak esam sāvādāk domājoši. Tāpēc karš nav izeja, bet,kas tad ir izeja?
Mēda sēdēja zemē iegrimusi ne pārāk jaukajās domās kamēr Daerons turpināja pētīt grāmatu.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 10.11.2006 16:45

Burvja seja bija nopietna. Šķiet koncentrēta nodarbei. Vioņš bija aostājies kādā lapā un uzmanīgi lasīja tajā aprakstīto burvestību. Pāršķīris nākošo viņš klusi nopūtās.
Rādās ka varētu būt īstā. taču tās īstenošanai vajadzēs mazliet pastrādāt. viņš viegli palocīja galvu un sāka lasīt:
Aizsardzības burvestība ciematiem
Ap aizsargājamo teritoriju izveidot loku no ūdens vai kāda cita pieejama materiāla. Jābūt pietiekami spēcīgam burvim kas varētu raidīt burvestību uz brīdi Dereons apklusa.
Pašus vārdus es nelasīšu. piebildis viņš turpināja.
Rezultāts: ap teritoriju izveidojas vairogs kurš neļauj ienākt citām būtnēm kas jau neatradās iekšā.
Iedarbības laiks: divpadsmit stundas.
Ielicis pirkstu starp lapām burvis pavērās paŗējās.
Savā ziņā vienkārša. Taču jāatrod kāds pietiekami spēcīgs elementālists.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 10.11.2006 16:54

Mēda uzmanīgi noklausījās Daerona teikto un nopūtās. Viņa zināja ko viņa pārvalda, bet cik spēcīgi viņai nebija ne mazākās nojausmas. Kā nekā viņa bija pārāk jauna, lai spētu precīzi apities ar savām spējām.
-Nu es it kā skaitos, ka pārvaldu zemes spēkus un, ja jau ūdens tek cauri zemei, tad es varētu mēģināt panākt, ka zeme atdod daļu ūdens izveidojot apkārt pilsētai kaut vai nelielu urdziņu vai strautiņu, ja nekas cits nav iespējams, bet, ja jau maģija darbojas tikai 12 stundas tad viņa katru dienu būs jāatjauno.
Jaunā burve loģiski izsprieda.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 13.11.2006 15:18

Ialem noklausījās Dereona lasīto un nopūtās. Vai tas tiešām ir vienīgais, kas mums ir? Vairogs izklausās nedaudz par vāju, ik pēc 12 vai pat mazām stundām, atkarīgi no vairoga veidotāja spēka, tas izzūd. Piekam, vai šo vairogu kāds var ietekmēt? Es domāju, vai vairoga darbību kāds var apstādināt? Ialme jautāja. Viņa bija elfs, tapēc maģijas viņai bija maz, kā jau viņa bija prātojusi, karā piedalīties viņa var tikai dziedējot citu cilvēku brūces, jo viņai piemita dziedniecības maģija. Kā elfs viņa labi sapratās arī ar dabas spēkiem. Varbūt palīgā varētu palūgt kādus dzīvniekus vai kādas maģiskās radības? elfa nodomāja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 13.11.2006 16:20

Burvis pacietīgi klausījās paŗējo argumentos. Klusi nopūties, viņš atbildēja.
Diemžēl spēcīgākiem vairogiem vajaddzīga lielāka enerģija. Uz doto brīdi arī nevaru nevienu īti piemērotu atrast. Šis varētu but pagaidu variants.
Es pats vairāk saprotos ar ūdeni un vēju. Varbūt mēs varam mēģināt kaut kā apvienot zemi un ūdeni? Uzceltu kādu vienkāršu koku žogu un izraktu šauru grāvīti, kuru peipildītu ar ūdeni. piedāvājums tika izteikts Mēdai.
Taču ikvienu burestību ir iespējams ietekmēt. Mums vēl nav skaidrs tieši ka'di spēki piemīt meža iemītniekiem. viņš piebilda Ialmei Iespējams, ja pameklētu nedaudz ilgāk, izdotos atrast visizdevīgāko variantu. Varam nodrošina'ties arī ar vairākām aizsardzības joslām, šeit pat izveidojot visspēcīgāko, kur patvertiespēdējajā gadījumā. Dereona piere bija saraukusies un skatiens šķita koncentrēts. Viņš apdomāja katru vārdu.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 13.11.2006 16:29

Mēda nopietni apdomāja piedāvājumu un tad tik pat nopietni pamāja ar galvu.
-Jā es varētu pacensties izveidot nožogojumu no koka. Es varētu pamēģināt likt viņiem augt un pie viena varētu pamēģināt panākt, ka zeme sašķeļas izveidojot grāvīti. Tomēr tev nākies tādā gadījumā mēģināt piepildīt viņu ar ūdenim, jo ūdens tevi klausīs drīzāk nekā mani.
Viņa piebilda uz sekundi novērsdamās, lai pārbaudītu, vai lelle Iferno nemēģina atkal izdarīt kaut ko tādu, kas būtu slikti.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 13.11.2006 16:44

Mēģināšu parunāt ar tuvāko upi, vai nevar izmest kādu mazu, lieku līkumiņu, mums izlīdzot. burvis silti pasmaidīja un palocīja galvu par piekrišanas zīmi.
Varbūt pārējām ir vēl kādi ierosinājumi?

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 15.11.2006 11:04

Lidija klusēja. Viņai nebija, ko teikt. Viņa bija ragana, taču ar aizsardzības burvestībām nenodarbojās. Tā vispār nebija viņas specialitāte.
Tad norunāts!viņa noteica un nemierīgi samīdījās.Bet, kuru mēs ievēlēsim par vadoni?sieviete iejautājās. Viņai nevilšus sagribējās vadīt burvjus. Galu galā Lidija bija laba stratēģe un karotāja, un viņai bija stingrs raksturs…
Burve mazliet sapurināja galvu.
Neizklausies iedomīga!viņa sev atgādināja.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 15.11.2006 12:41

-Man šķiet...mēda klusu ieminējās, ka vadonis nav lielākā problēma, jo galu galā katrs ir spējīgs par tādu būt, bet pat bez izvēlēšanas ir redzams, ka Daeronam ir visas nepieciešamās spēkas, lai kļūtu par mūsu vadoni, jo cik noprotu viņš ir ne tikai pats prātīgākais, bet arī viss vecākais no mums visiem...jaunā burve atkal sarāvās un beidzot piecēlās no zemes uz kuras sēdēt palika ar vien saltāk. Saules ripa kura dienā bija tik patīkami sildījusi nu jau grasījās pēc pāris stundām rietēt un bija koši orandžā krāsā...

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 15.11.2006 12:47

Jā.Lidija pamāja ar galvu. Taču īstenībā viņa, ja balsotu par vadoni, tad balsotu par Ialmi. Sieviete domāja, ka viņai ir vairāk līdera īpašību.
Dereons bija vienkārši jauks un pareizs. Tas arī bija viss.
Taču es uzskatu, ka labāk derēs Ialme.Lidija izteica savu viedokli.Viņa gudra, nopietna, attapīga un vienmēr zina, kas jādara.viņa sacīja un mazliet palūkojās uz pieminēto raganu un, tad uz Dereonu.
Lidija cerēja, ka Dreons par to neapvainosies.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 15.11.2006 12:52

-Tādā gadījumā būs jālūdz viņiem abiem pašiem izlemt savā starpā kurš atteiksies un būs ar mieru darboties otra vadībā.Mēda pilnīgi mierīgi atbildēja.
-Bet tas ir jāizlemj pēc iespējas ātrāk. Tuvojas vakars un man kaut kā negribētos, lai mūsu nespējas izlemt dēļ, kaut kas notiktos un noietu greizi. Galu galā Meža iemītnieki negaidīs kamēr mēs izšķirsimies.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 15.11.2006 13:08

Jā, tieši tā.Lidija īsi atteica, palokot galvu. Burvei radās aizdomas, ka Mēdai viņa it nemaz nepatīk. Un, ja tā…Nu, pagaidām nesteigsimies ar secinājumiem.
Meža iemītnieki varu derēt jau sen ir izlēmuši, jo viņi ir daudz organizētāki par mums.sieviete īgni novilka.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 15.11.2006 13:23

-Un, ja viņi jau ir izlēmuši. Par ko man nākas piekrist tev. tādā gadījumā mūsu nepatikšanas var sākties jau šonakt.
Mēda nebija diez ko pārliecināta, ka kāds no burvjiem vispār ieklausās viņā galu galā. Jaunā burve bija tikai jauna burve un noteiktti kādam nepatika tas, ka viņa tiek ņemta vērā. ja varētu tā izteikties.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 15.11.2006 13:43

Lidija palūkojās uz debesīm un uz īsu brīdi aizvēra acis, ieklausoties gaisā un apkārtnē. Viņa vēl skaidrāk nekā naktī nojauta briesmas.
Ja mana nojauta mani šonakt pirmoreiz nepievils, tad es teikšu, ka pavisam drīz ir kaut kam jānotiek. Un tas nāks ātri un bez žēlastības.ragana teica.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 18.11.2006 16:31

Burvis klusējot brīdi klausījās sarunā. Viņprāt nebija jēgas nosaukt Ialmi, jo elfa droši vien nosauks viņu par vadoni. Tācu nebija arī pārāk pieklājīgi nosaukt sevi. Iespējams tādēļ burvja pierē ievilkās sīka grumbiņa.
Manuprāt mēs varētu nesteigties ar vadoņa izvēlēšanu. Galvenokārt tādēļ, ka šeit domas dalās. Mēs svarīgos jautājumus varam izlemt tāpat kā tagad, neuzveļot uz viena burvja pleciem visu atbildības nastu. viņš viegli apsmaidīja.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 19.11.2006 14:48

Viņam gan ir pareizs domāšanas veids. Viņš padara mūs visus vienlīdzīgus. Tā rīkotos īstens vadonis, bet, lai jau tā ir viņa izvēle un viņam ir taisnība nedrīkst uzkraut uz viena cilvēka pleciem visu
-Varbūt, ka tādā gadījumā mēs beidzot varētu ķerties pie aizsardzības?

Iesūtīja: Wolwerine ; laiks: 19.11.2006 19:25

Jakazama sēdēja pie pūķa alas.Viņš aizvien vēl bija nedaudz dusmīgs uz lielo pūķi, kurš viņam bija uztriecies virsū.Jakazama vēl arī centās atcerēties ar kādām pagātnes atmiņām ir saistīts Drakthāls.Viņš ilgi domāja.Jakazama pēkšņi atcerējās, ka Drakthāls ir melnais dēmons kurš senā bernībā nogalināja viņa tēvu.Tas nelietis!Viņš par to samaksās!Jakazama pēkšņi pieleca kājās un uzlidoja augstu debesīs kur neviens viņu nevarēja ieraudzīt.Jakazama bija aizsvilies no dusmām.Viņš nolaidies pie koku galotnēm sāka tos agresīvi šķaidīt ar savām ķēdēm.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 19.11.2006 19:43

Ialme klausījās Mēdas un Lidijas sarunā un tad, dzirdot Mēdas pēdējo priekšlikumu, Ialme piekrītoši pamāja un sacīja Tā mēs arī varētu darīt, vadoni nav jāsteidzās izvēlēties, labāk ķerties pie mūsu ciema aizsargāšanas! elfa piekrita un cerēja, ka ar to būs skaidrs, ka katram ir jāsāk darboties. Viņa pamazām devās uz savas mājas pusi, kurā bija nolēmusi aplūkot pāris grāmatas, kurās, varbūt atradīs ko noderīgu.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 20.11.2006 16:35

Viegli atvieglota nopūta pārskrēja pāri burvja lūpām. Silti apsmaidījis, viņš palocīja galvu, nevienam šo māienu īsti neatdresēdams.
Labi. Tad e ar Mēdu varētu sākt strādāt pie pagaidu aizsarglauka ierīkošanas. viņš vēlreiz palocīja galvu, šoreiz pret jauno burvi.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 22.11.2006 18:26

-Jā noteikti. Piedāvāju sākt to aiz pilsētas tajā vietā, kur no zemes urdz ārā avots, kurš apgādā pilsētniekus ar ūdeni. Domāju, ka tur būs viss vieglāk iesākt mūsu darbību...
Mēda klusāmnolaidusi skatienu un cenzdamās nelūkoties uz Daeronu atbildēja.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 26.11.2006 19:20

Inferno tagad klusēja un neapmierināti trieca kājeli zemē. Man nepatīk šī doma par kāda aizsargāšanu, kāpēc nevaram vienkārši tā hops un iznīcināt viņus pie vissiem velliem? Lelle vaicāja porcelāna rociņā uzliesmojot uguns lodītei.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.11.2006 20:25

Burvju sapulce bija beigusies. Viss bija izlemts. Meža iemītnieki jau bija gatavi uzbrukumam, taču bija nolēmuši sagaidīt nakti, lai neatklātu visus savus trumpjus uzreiz.

Pienāca vakars. Saule staros debesis sārtojās patīkami gaisīgos toņos. Apkārtne likās pieklususi, gaidot lielo vētru, kura tūlīt tūlīt jau grasījās sākties. Visi itin kā aizturēja elpu, gaidot to, kas notiks. Saule norietēja vēl zemāk un atskanēja kareivīgi saucieni- bija sācies pirmais uzbrukums.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 26.11.2006 23:52

Mēda paņēma rokās Inferno un nemaz neklausīdamās viņā palūkojās uz debesīm kuras jau satumsa. aukstais vējš meiteni vēl vairāk biedēja, jo kaut gan viņa bija varena burve, iespējams, ka varena tomēr bail bija vienalga...
-ak tu muļka lelle...Vai patiešām tu neredzi, ka ar tādu pašu hop arī viņi mūs var iznīcināt?
Viņa piespieda Inferno vēl ciešāk sev klāt. Ka'nekā ar šo lelli viņa bija rotaļājusies visus savus bērnības gadus.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 27.11.2006 00:34

Inferno spārdījās un locījās, bet sist vai spert viņa Mēdai neuzdrošinājās. Lelle paskatījāš ar savām ugunīgajām acīm uz burvi. Labi, neiebildīšu, bet tikai tāpēc, ka tu esi Mēda nevis kāds cits purva briesmonis.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 27.11.2006 00:43

-Nu par purva briesmoni es sevi nekad neemsu uzskatījusi un tu vienalga vienmēr paliec mana jaukā lelle ar savu nejauko raksturu un es tevi vienalga ļoti mīlu. Mēda piespieda lelli sev pavisam tuvu pie krūtīm nskatoties uz tās spirināšanos.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 27.11.2006 10:56

Drakthāls bija gatavs un uzlādēts ar enerģiju. Drakthāls piecēlās un teica: Sīriuss ir pienācis laiks spert pirmos soļus. Tad viņš aizvēra acis... Pēc neilga laika no meža atskanēja koku brakšķēšana un koku gāšanās skaņa. Kāds nāca... Šis kāds bija trīs matrus garš milzis, kurš atgādināja suni. Vienīgi šim nebija ādas vai kaulu. Šis sastāvēja tikai no kokiem. Kad Drakthāls pateica kādu nesakarīgu vārdu virkni, milzis izslējās un sāka skriet. Pēc neilga laika tas jau bija pie nocietinājumiem, un ienesās tajos.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 27.11.2006 20:05

-Tas varētu labi novērst uzmanību. Sīrus ar interesi nopētija dīvaino milzi. Domāju ka vajadzētu vel pielaist uguni pāris mājām lai burvji skaraida no vienas vietas uz citu, tas izraisīs paniku, un attiecīgi dos mums lielāku rīcības brīvību, juceklī varbūt paveiksies arī novākt kādu no viņiem.-
Jau Pēc mirkļa Sīrus skrēja uz ciemata pusi, viņš veikli pārrāpās sētai, un nozuda mazo ieliņu ēnās.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 28.11.2006 16:34

Lidija bija tērpusies vieglās bruņās, saņēmusi mežonīgos matus stingrā astē, rokās viņai bija cimdi, uz pleciem apmetnis, kājās ērti zābaki, kājās pašdarinātas, pieguļošas bikses, ap vidukli koši izrakstīta zobena josta.
Bija sācies uzbrukums.
Lidija izdzirdēja kādu ietriecamies nocietinājumos. Sieviete no zirga muguras uzlēca uz nocietinājumiem un ieraudzīja tikai no koka taisītu milzi.
Viņa brīdi apjukusi vērās viņā, tad lika kādam burvim savākt kopā visus burvjus, kuri mācēja šaudīties ar ugunslodēm vai radīt uguni. Taču viņi bija jāatrod ātri, jo nocietinājumi pret šāda briesmoņa uzbrukumiem ilgi nenoturēsies.
Kāds pārlēca pār mūri, taču Lidijai bija jāsagaida burvji. Viņa nevarēja tagad mesties pakaļ iebrucējam.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 28.11.2006 18:04

Koka milzis iznesās cauri nožogojumam tik viegli, it kā tas būtu veidots no salmiem. Viņš pamanīja tikai vienu burvi, kas viņu sagaidījā. Ja šaj būtnei būtu smadzeņu, tā saprastu, ka nepatikšanas varētu būt gaidāmas pavisam drīz, taču, tās vienīgā misija bija Drakthāla uzdevums, kuru viņš bija uzdevis. Iznīcināt! Ar milzīgu brīkšķi sabruka vēl viena māja zem nezvēra milzīgajām ķetnām.
Drakthāls tikmēr caur kokiem aplidoja ciemu un sāka uzbrukt ciematam no otras puses. Viņš milzīgā atrumā lidoja caur ciematu un ik pa laikam paķertdams kādu cilvēku, uzmeta to augstu gaisā, nepalīdzēdams tam nonākt lejā...

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 28.11.2006 18:55

Ialme bija aizgājusi uz savu namiņu un līdz vakaram bija paguvusi sabrūvēt dziru, kura ļoti ātri dziedinās visus ievainojumus. Kad tā bija gatava, elfa katlu atstāja savā namā un, saģērbusies pienācīgās drānās, devās ārā. Viņai varbūt nebija spēcīgas maģijas, tomēr daba viņai vēl klausīja, varbūt tas ko līdzētu, viņa domāja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 30.11.2006 16:24

Burvis bija lielāko atlikušās dienas daļu nostrādījs pie avota, sarunādamies ar ūdeni un cenzdamies to pierunāt tecēt apkārt pilšetai, gar žogu, un dalīties maģiskajā spēkā ar bulrvi, lai izveidotu viarogu.
Tumsa pienāca pārāk ātri, lai kaut ko Dereons būtu apspējis izdarīt.
Mētelis bija pārmests pāri Negaisa mugurai un krekla piedurknes uzlocītas līdz elkoņiem, kad pie netālu esošā žoga piebrāzās no kokiem viedots milzis. Ātri vien sākās grautiņš un haoss.
Klusi nolamājies un uzbūris viarākas baltas zibenslodes, burvis tās vienu pēc otras trieca ņo kokiem veidotajā milzī, likdams tam apsvilina'ties un atkāpties. Šķita, ka tuvumā grand pērkons, katrai lodei sašķīstot pret koka ķermeni.
-Lec zirga mugurā un skrien uz centrālo laukumu. Šai grāmatā, 56 lapusē vajadzētu būt vairogburvestībai, kas aizsargās uz kaut neilgu laiku no tā.- piesteidzies pie Lidijas, burvis aši nobēra, iegrūzdams sievietei rokās grāmatu, to pašu, kuru iepriekš bija škirstījis. Paspēris soli atpakaļ, viņš atkal gribēja pievērsties milzim, bet tad, kā atcerējies, izvilka no kabatas maisiņu ar gaiši zilu pulveri un iegrūda to burves rokās. -To tev arī vajadzēs.- viņš piebilda un atkal pievērsās suniskajma milzim.
Vēl vairākas zibenslodes tika triektas pret koka ķermeni.

[OOC: Tai grāmatās lappusē rakstīta vairogburvestība, kas jāizpilda apļā laukumā ar uzvilktu simbolu no pulverīša, ko Dereons Lidijai iedeva. Efekts nav paŗāk ilglaicīgs un diezgan patēŗē burvja enerģiju. Vārdi jāskaita visu laiku.]

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 30.11.2006 17:19

Sīrus neviena nemanīts lavījās pa ēnām caur visu pilsētu, pa ceļam gadījās arī kāds cilvēks taču Sīrus vel neuzbruka, kad viņš nonāca pie izvēlētā mērķa, kādas mājas ar salmu jumtu, viņam tieši priekšā nokrita viduvēja izmēra ādas maiss. Finto to bija atnesis no meža. Sīrus no maisa izvilka krama gabalu un dzelzi ar ko uzšķilt dzirksteles, kā arī vīķšķi ar sausu zāli kas samērcēta sveķos un darvā. Šādi vīkšķi viņam bija vairāki, viņš to aizdedzināja un umeta uz salmu jumta, neskatoties uz to ka tas bija nedaudz mitrs tas tikuntā aizdegās un pēc neilga brīža māja jau bija liesmās, bet Sīrus jau atkal prom pa šķērsielām uz nākošo mērķi citā ciema daļā. Pateicoties Finto Sīrus ciematu pārzināja ne sliktāk kā vietējie.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 30.11.2006 17:23

Lidijai taisni vai nolaidās rokas, ieraugot kā milzis visu posta. Un viņa pašlaik nespēja neko darīt sava ciema labā.
Te pēkšņi pie viņas pieskrēja Dereons un iespieda rokās burvju grāmatu un zilu pulveri.
Labi.Lidija palocīja galvu un ātri palūkojās apkārt.
Nanmirihs bija tepat.
Nanmirih!Lidija uzsauca kumeļam. Zirgs klusu iezviedzās un pierikšoja pie burves.
Viņa strauji uzlēca zirga mugurā un asi iecirta piešus ērzeļa vēderā.
Nanmirihs ar aizkaitinātu zviedzienu uzreiz sāka auļot un pēc pāris mirkļiem ragana jau bija laukumā.
Viņa nolēca no zirga un atšķīra vajadzīgo lapaspusi. Viņa izskatīja visu, kas jādara un ķērās pie darba.
Sieviete uzvilka zīmi uz laukuma un nostājās tā vidū.
Lidija sāka skaitīt buramvārdus. Parādījās vairogs. Lidijas lūpu kaktiņi viegli smaidīja, taču vārdus skaitīt nedrīkstēja pārtraukt.
Sieviete sajuta, ka ir mazliet nogurusi, taču nepārstāja skaitīt. Kādu laiku vajadzēja noturēt vairogu.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 01.12.2006 15:33

Sīrus lavījās garām laukumam uz nākošo dedzināmo māju, pa gabalu varēja redzēt ka uguns ir pārmetusies arī uz dažām tuvākajām mājām. Taču kautkur augstu gaisā ieķērcās Finto, Sīrus momentā paskatījās apkārt un ieraudzīja laukumā iejājam kādu burvi, Sīrus paslēpās dziļāk ēnā. Viņš vēroja.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 01.12.2006 16:01

[OC: Atļaušos nedauz par vairogu.]
Viarogs ap Lidiju auga rvien lielāks, pamazām pārņemdams laukumu un tuvākaš mājas. Ar katru vārdu tas šķita kļūstam spēcīgāks un izteiktāks.
Visii kuri nepiederēja pie ciema iedživotājiem un kuri nebija devuši kaut ko zemei, uz kuras atradās burvju mītnes, tika atgrūsti prom, kā no sienas, kas apņēmīgi devās uz priekšu.

Dereons nikni nolamājaš un ridīja vēl paŗis lodes milža virzienā, likdams tam atkāpties vēl viarāk. Īss skatiens tika pamests atpakaļ uz ciemu, lai pēc bŗiža atkal peivērstos tam, šoreiz paŗsteigumā. Vaiogs bija sācis darboties, augdams pakāpeniski arvien leilāks, tācu burvja saktienu peisaistīj nevis tas, bet uguns, kas plosīja kādas mājas jumtu.
-Pie visiem velniem un pūķu gariem!- nikni iesaucies un bezmērķīgi uz meža pusi laidis vairākas zibenslodes, Dereons pievērsa seju debesīm.
-Ūdens, kas debesīs, lietus lāses, kas mākoņos, lūdzu uzklausiet mani. Neļaujiet nodegt mājām, neļaujiet iiet ugunī bojā cilvēkiem un dzīvniekie! Atvereit debesu lsūžas un ļaujiet pār zemi nolīt lietus asarām, kas apdzēstu postošo guni!- balss bija skanīga, uzrunājot ūdeni debesīs. Tam vēl tur vajadzēja būt, pēc nesenās, pārtrauktās vētras un pietiekoši siltās dienas.

[OOC2: Par debesu reakciju, manuprāt, atbild Rowenny. Gaidu rī milža reakciju no Hworang666 uz apmētāšanu ar zibenlodēm]

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 01.12.2006 18:16

Zibenslodes milzi saniknoja tikai vairāk, bet būdams pārāk stulbs, lai pamanītu un izrēķinātos ar burvi, kurš viņu ar tām apmētā un izrēķinātos ar viņu, milzis apstulba un palika nekustīgs. Te pēkšņi viņš sjuta nespēku. Nespēku turēties kājās. Turēties kopā. Pēc viena acumirkļa viņš sabruka un miruši koki sagāzās ciemata vidu. 1. uzbrukums bija beidzies.
Drakthāls redzēja jauno burvi, kurš apmētāja viņa radīto dzīvnieciņu ar zibenslodēm. Dereon. Man jau likās, ka tu vēl esi dzīvs! Drakthāls pie sevis nodomāja un pasmaidīja. Tomēr šis nebija ļauns smaids. Drīzāk tāds kā prieks, ka labs ienaidnieks ir izdzīvojis un vēl arvien turas pats uz savām kājām. Sīriuss, laiks doties! Drakthāls nočukstēja pielaidies pie sava cīņubiedra. Esi gatavs?

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 01.12.2006 18:44

Sīrus redzot aizsarglauku izplešamies sāka atkāpties, un aizdedzinājis visu maisu iemeta to pa tuvākās mājas atvērto logu, tad viņš gari nosvilpās un vēroja kā tuvojas Finto, Sīrus viņu tiktiko varēja saskatīt, pat būdams meža iemītnieks. TAd Pie Sīrusa pielidoja Drakthals.
-Jā domāju ka šim vakaram pietiks. Dodamies atpakaļ uz mežu.-
Finto laidās pavisam zemu, Sīrus palēcās un ieķērās lielā ērgļa nagotajā ķetnā, pēc brīža viņi jau bija virs meža.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 03.12.2006 02:03

Mēda atradās viss neizdevīgākajā pozīcijā kādā vien jeb kad būtu spējusi atrasties. Sarunādamās ar savu lelli jaunā burve bija pametusi pilsētu un atradās tieši starp mežu un pilsētu. Viņa bija stingri apņēmusies izveidot stap pilsētu un mežu ziņojošo robežu par kuru bija ticis runāts un aizrāvusies ar savu darbību:
-ūdens plūsma no zemes dzīlēm. pacelies un pasargā tos, kas kalpo tev un tavai gribai. Pakļaujies tagad tu manējai. Aizsargā mūs no ienaidniekiem...
Tieši tajā brīdī viņa sadzirdēja kā netālu otrā pilsētas malā ir sācies cīņas troksnis, kas jauno burvi ne pa jokam pārsteidza nesagatavotu. Tajā brīdī vīna sajuta arī kā pie kājām ir no zemes urdzēt sācis pavisam sīks avotiņš, kurā samirka kājas, bet otrā pilsētas pusē parādījās uguns liesmas, kuras vizēja tumšajās- naksnīgajās debesīs, kā baisi kaujas vēstneši. Atmetusi ar roku avotiņam un visam pārējam burve steidzās uz otru pilsētas pusi tomēr, lai kā viņa censtos- neizdevās paspēt laikā un burves paspēja piesteigties tikai tajā brīdī, kad meža būtnes atkāpās...
viņa sajutās vainīga, ka savos centienos paveikt kaut ko bija palaidusi garām cīņu un līdz ar to pārbijās par to, ka kāds šajā cīņā varētu būt ievainots.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 03.12.2006 02:40

Sīrus kopā ar Finto nolaidās pie Madnessa alas, viņš mazu brīdi pagaidīja Drakthalu, bet ne pārāk ilgi un viņš jau izlēma rīkoties pats.
-Finto informē pārējos par sanāksmi atrodi visus ko spēj, nav jēgas vilcināties un gaidīt kamēr burvji atgūstas un sāk organizēt nopietnāku aizsardzību, es šeit pat pagaidīšu Drakthalu.-
Ērglis aizlidoja, bet Sīrus pavērās debesīs ar skatienu meklējot vai netuvojas dēmons.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 03.12.2006 12:08

Madness vēl aizvien bija nomodā, acis aizvēris klausījās, kad pēkšņi viņš izdzirdēja spārnu švīkstoņu.
Tad atskanēja Sīrusa balss, kas paziņoja savam ērglim, lai tas sameklē pārējos.
Tātad pirmais uzbrukums beidzies... Viņš nodomāja un zibenīgi atvēra acis.
Viņš veikli uztrausās kājās un pabāza galvu laukā no alas.
Pēc tik pēkšņas uztriekšanās, viņam uznāca šķavas un tuvējais koks dabūja nedaudz apsvilt.
Esat atpakaļ? Madness jautāja. Balsī bija jūtams ņurdiens.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 03.12.2006 19:26

Sīrus viegli satrūkās no pūķa šķaudiena.
-AA tas esi tu! Jā esmu atpakaļ vienīgi Drakthals vel nedaudz kavējas!! Šķiet ka viņš lido lēnāk kā Finto!! -
Sīrus apsēdās uz palielāka akmeņa un izvilcis flautu uzspēlēja flautu, melodija bija jautra, tā vien gibējās uzdejot!!
Pēc neilga brīža Sīrus pārtrauca spēlēt un domīgi pakasīja zodu.
-Spēlēšana man palīdz domāt, ja neiebilsti es arī uzdejošu.-
Sīrus atkal uzsāka spēlēt tikai šoreiz melodija bija lēnāka un aicinošāka, kad viņš sāka dejot pa visu klajumu, šķita ka ikkatrs zariņš,lapa un zāles stiebrs ieklausās valdzinošajā melodijā. Sīrus spēlēja dabisku mūziku pārdabiski skaisti.
Starp kokiem vietām varēja manīt parādāmies meža dzīvniekus, virs galvām sāka rinķot putni.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 05.12.2006 20:35

Pūķis izlāčoja no alas un paskatījās uz Sīrusu.
Nav man pārāk lielu iebildumu par tavu spēlēšanu. viņš domīgi teica, nogūlies un galvu atstutējis ķēpās.
Mandesam patika melodija ko spēlēja Sīrus, bet tā lēkāšana gan viņam nedaudz uzkrita uz nerviem varētu pat teikt, ka tā viņu ļoti tracināja. Viņš savaldījās un nolēma tomēr neko neteikt. Šķiet Sīrusam tagad vajadzēja sakārtot domas, tāpēc Madness neuzdeva nekādus jautājumus par pirmo uzbrukumu, viņš nolēma sagaidīt kad parādīsies Drakthāls.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 13.12.2006 11:35

Un dzirdēja Debesis burvja lūgumu, kurš skanēja patiesi no sirds un vienā mirlī pār ciemu savilkās biezi mākoņi un pamazām sāka pilināt. No sākuma tikai nedaudz, pēc tam jau vairāk, līdz beigās pār ciemu gāzās spaiņi lietus ūdens.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 13.12.2006 12:12

Lidijas ceļi saļodzījās. Viņa beidza atkārtot burvju vārdus un smagi elpojot nolieca galvu.
Ienaidnieks bija padzīts un daļa viņas spēku arī.
Sieviete piespieda roku pie krūtīm un brīdi pastāvēja. Tad pēc brīža, viņa atguvusi spēkus gurdi un lēni devās pie Nanmiriha.
Zirgs iebubinājās.
Ragana viegli pasmaidīja ērzelim un noglaudīja viņa samtaino purnu. Viņa devās uzmeklēt Dereonu, lai arī kur viņš pašlaik būtu. Vispār Lidija tikai vēlējās sastapt kādu burvi. Visviens kādu.
Sāka gāzt lietus.
Nanmirihs iesprauslojās, bet Lidija uzsvieda galvā kapuci.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 13.12.2006 15:30

ūdens sāka gāzt no debesīm un Mēda atviegloti apstājās. No trakā skrējiena galvā bija iestājies tāds kā tukšums kurā džinkstēja kaut kas pilnīgi nezināms. Inferno bija pazudusi Un iebrukums bija atsists kaut vai uz neilgu laiku un tomēr tas bija atsist tikai viņas tur nebija un tas nozīmēja, ka viņa bija vainīga pie tā, ka aizdegās mājas un iespējams, ka bija upuri. Un vēl viņa zināja, ka Meža iemītnieki noteikti atkal kals kaut kādus plānus, lai uzbruktu pilsētai. Man tie ir jāuzzin. Es došos uz mežu. Meitene klusu domās sev teica.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 13.12.2006 16:18

Ūdenim sākot līt no debesīm, Dereons pateicībā aizvēra acis un atviegloti uzelpoja, vēl aizvien pavērsis seju augšup.
-Paldies. Paldies.- viņš klusi nočukstēja.
Pēc mirkļa burvis izslējās un samirkšķināja piemirkušās skropstas. Drēbes bija kļuvušas smagākas un lipa klāt pie auguma kā otra āda. -Patiecos, tev, lietus, ka nodzēsi uguni. Nu vari atgriezties, vari atpūstie debesīs.- viņš nočukstēja un dziļi paklanījās pret mākoņu segu sev virs galvas.

Negaidot kamēr lietus tik ātri pārstās līt, Dereons devās uz laukumu. Vajadzēja atbrīvot Lidiju un ļaut viņai atpūsties. Uzbrukums bija beidzies. Aiz muguras klusi nobubijnāja Negaiss, pabakstīdams ar purnu saimnieka plecu. Burvis to viegli paplikšķināja un turpināja soļot.
Pretī jau nāca Lidija ar Nanmirihu. Sieviete izskatījaš pārgurusi un burvja srdī eisītās neliela nožēla, ka tieši viņai viņš bija uzticējis vairogu. Pats būtu varējis ar to tikt galā. viņš sevi sarāja, taču t''ulīt sāji apsmaidīja pats par savu šķietamo visvarenību. Klonēties Dereons nespēja, tad kā gan viņš būtu spējis izveidot vairogu, reizē apšaudot briesmoni un paspēdams arī nodzēst uguni?
-Lidij!- burvis veikli iesaucās, pasteigdamies viarākus soļus uz preikšu. -Tev noteikti vajag atpūsties. Nāc, palīdzēšu tikt mājās.- saudzīgi izņemot burvei no rokām grāmatu, Dereons piebilda, viegli pasmaidīdams. Ar vieglu zēstu viņš lika virs galvas atvērteis tādam kā neredzamam lietussargam, kas neļautu sievietei izmirkt vēl viarāk.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 13.12.2006 17:13

Un jā! Dereons nāca kā saukts!
Lidija uzsmaidīja viņam platu, bet pēc gurduma dvesošu smaidu.
Dereon!sieviete atvieglota izsaucās.Tev viss kārtībā?viņa uzreiz apjautājās, tad smaids mazliet noplaka.Jā, vajadzētu gan.burve izgrūda nopūtu.Paldies, bet laikam es pati spēšu atrast ceļu uz mājām. Gan jau Nanmirihs pieskatīs, lai es pa ceļam nenokristu no kājām.Lidija ar vieglu vēzienu norādīja uz zirgu, kurš iezviedzās, sapurinot krēpes.
Tad viņa lēni novilka kapuci no galvas.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 13.12.2006 17:20

Tikusi galā ar savām domām Mēda steidzīgā solī devās uz savu mežmalas namiņu un jau pēcv kādu desmit minūšu gājiena viņa atradās tur. taisnību sakot jaunā ragana ļoti labi saprata ka šeit ņemot vērā meža tuvumu ir ļoti nepareizi atrasties tik tuvu un vispār, ka viņa kļūdās. Tomēr. burve nebija tik viegli apturama, ja kautko ieņēma prātā un pie tam šoreiz arī nebija neviena, kas varētu mēģināt viņu apturēt. Mēda uzvilka mugurā garu, melnu kleitu, kura ne pārāk pinās pa kājām un uzmeta plecos apmetni, kurš arī bija melnā krāsā. Paņēmusi no galda groziņu priekš zālītēm un savu kindžalu komplektiņu mēda pasauca...
-Sevalia...sevalia. Mums ir paredzāt pastaiga.
Izsaukusi beidzot savu melno kaķenīti kura tik mierīgi gulšņāja. jaunā ragana izgāja ārā no namiņa un cieši aizvērusi durvis, devās pa nelielu taciņu uz meža pusi.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 13.12.2006 20:30

Pēc kāda brīža, dejošanas un muzicēšanas Sīrus pārstāja gan vienu gan otru. Tobrīd tieši bija atgriezies Finto. Sīrus ar ērgli ātri apmainījās domām, Sīrus sākumā savilka dusmīgu sejas izteiksmi bet pēc tam viegli pasmaidīja un tad pievērsās Madnessam
-Finto ir nedaudz stūrgalvīgs un uztvēra manu lūgumu sasaukt pārējos kā pavēli un tieši tādēļ viņš to neizdarija, taču ir arī labas ziņas viņš nolēma atgriezties pavērot burvjus un man ir šāda tāda svarīga informācija!!!- Sīrus atkal viegli pasmaidīja un turpināja Burvji protams nodzēsa manis aizdedzinātās mājas, par to es nemaz nešaubījos!! Bet tas nekas!! Burvju uzburtais vairogs šķiet ir tikai īslaicīgs un jau ir noplacis!! Bet vislabākā ziņa ir tā ka viens burvis ir ienācis mežā!!! šeit gan sīrusam seja viegli apmācās Vienīgi nezinu kur šis burvis ir jo Finto nespēja viņu izsekot koku dēļ!!!

Iesūtīja: Seila ; laiks: 14.12.2006 13:41

Mēda lēnā solī kustējās cauri koku rindām pa taciņu. Virs galvas virmoja koku zaļās galotnes, kuras ar vien vairāk sāka noslēpt meitenes skatienam sauli un debesu jumu. Kaut starp kokiem pa brīdim pavīdēja kāds izbiedēts meža dzīvnieks tomēr pēc kāda laika visi mazie zvēriņi vairs nebaidījās no Mēdas un jau sāka nākt paši klāt meitenei. Ik pa kādam brītiņam Mēda apstājās un nogrieza kādas dziedinošās zālītes un paklusām sarunājās ar savu melno kaķi, kurš ļoti centīgi sekoja īpašniecei lūkodamies, vai kaut kur nedaraud briesmas. Tā iedama jaunā burve nokļuva līdz lielam, apsūnojušam akmenism un nolēma uz mirklīti apsēsties, lai atvilktu elpu.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 14.12.2006 15:37

Burvis viegli nopūtās, manot meitenes spītu.
-Tomēr ļauj pavadīt. Es jutīšos drošāk, zinot, ka neesi nekur pazudusi.- viņš viegli smaidīja, uzliekot roku meitenei ap pleciem.
-Bez tam, man pašam derētu neleila pastaiga, lai izvēdinātu dusmas un varētu pilnu atdevi ķerties pie aizsarglauka, kas būtu ilgāks kā tas, ko tikko radīji.- viņš piebilda, itkā censtos savu piedāvājumu padarīt par vienkāršu formalitāti, kas pašam nepieciešama.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 14.12.2006 17:16

Madness klausījās Sīrusa spēlētajā melodijā un viņu ļoti pārsteidza pēkšņais klusums, kad tā tika pārtraukta.
Pūķis zibenīgi atvēra acis un ar skatienu sameklēja Sīrusu.
Tā tiešām ir vērtīga informācija. Madness domīgi sacīja.
Varbūt tavs ērglis varētu mēģināt palidot virs meža un palūkoties vai nav iespējams šo burvi izsekot, vismaz līdz brīdim, kad atgriežas Drakthāls. Būtu ļoti vērtīgi, ja mēs šo muļķīgo izgājienu no burvju puses varētu izmantot savā labā un iegūt vēl kādu informāciju.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 14.12.2006 17:49

Lidija izgrūda smagu nopūtu.
Dereona roka uz viņas pleciem gūlās kā smags akmens. Bet, kāpēc…Lidija nevēlējās sevi nomocīt vēl vairāk tagad domājot.
Nu, labi. Nāc arī, ja vēlies.viņa smagā, gurdā balsī nosacīja un lūkojās zemē.Šaubos vai tev manis pavadīšana izvēdinās galvu. Atzīsti taču vienkārši, ka tev vajag ieganstu, lai mani pavadītu.burve ar vāru nekrietna smīna atbalsi uz lūpām teica, pati neapjausdama, ko saka.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 14.12.2006 20:40

-Jā patiesi tas būtu ļoti izdevīgi, un tieši to arī aizlidoja darīt Finto taču šaubos ka tas būs tik vienkārši. Burvji arī nav nekādi muļķi, un biezie koki krietni taucē kautko pamanīt.-'
Sīrus apsēdās uz akmeņa tieši priekšā Madnessam
-jācer ka viņam tomēr izdosies atrast burvi!! Bet man jau sāk likties aizdomīgi tas ka Drakthals tik ilgi kavējas!!-

Iesūtīja: Seila ; laiks: 20.12.2006 14:04

Mēda sēdēja uz akmens sūnās un klausījās putnu dziesmās. Tie meža iemītnieki noteikti nemaz nav tik ļauni kādus viņus visi padara. Patiesībā man šķiet, ka viņi ir vienkārši ļoti nelaimīgi par to, ka viņu teritorijā kādreiz ir ielauzušies burvji un tāpēc tagad mēģina atgūt savu teritoriju. Kā tu domā Sevalia? Meitene palūkojās uz melno kaķenīti, kura spēlējās tur pat pie meitenes kājām un pasmaidīja. es esmu burve, bet es vēl tikai mācos un man ir jāiet tālāk. Viņa beidzot izlēmīgi piecēlās kājās un devās uz priekšu pa meža taciņu, kura ar vien vairāk sāka pagaist viņas skatam.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 20.12.2006 18:18

Tobrīd kad Sīrus jau sāka uztraukties par to kur tik ilgi kavējas Drakthals, Finto lidoja virs meža, nemaz ne tik augstu lai labāk varētus saskatīt, ērglis alidoja visas viņam zināmās takas, beidzot uzsmaid''ija veiksme, šķiet. Ērglis pamanīj kaķi!!! Kaķi taču piederēja burvjiem, tāču šķiet ka burvja tuvumā nebija vai arī tas nebija redzams, vismaz Finto to neredzēja!! Bet varbūt kaķis arī bija burvis, kas to lai zin kādus trikus viņi pieprot!! Finto ieķērcās, ķērciens pārskanēja visu mežu, un protams ka Sīrus to izdzirdējis visu saprata, kautkas bija atrasts!!

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 20.12.2006 20:59

Ialme bija vērojusi pirmo cīņu no sava namiņa, pa to laiku gatavojot dziedniecības burvestības. Iznākusi laukā no mājas, Ialme piegāja pie Lidijas un burvja un palōcījos. Redzēju no sava loga, kā Jūs varonīgi aiztāvējāt ciemu, vai neesat ievainoti? Jebkurā gadījumā, te būs mans novārījums, ar tā palīdzību Jūs ātri atgūsiet spēku! sieviete sacīja, pasniedzot abiem krūzi dzēriena no paplātes, kura bija viņas rokās. Jāatvainojās, ka pati cīņā piedalīties nevaru, jo manā pārziņā nav šāda veida maģijas.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 22.12.2006 15:44

Dereons silti apsmaidīja un piedāvāja elkoni, kurā burvei ieķerties, lai vieglāk būtu iet.
-Var jau būt.- viņš tuvāk neko nepaskaidroja. tomēr varēja manīt, ka burvja tumšajās acīs rotaļājas vienkāršs, bērnišķīgs preiks. Reta parādība pēdējajā laikā.
-Tev nav par ko atvainoties, Ialme.- pienākot elfai, dereons viņai uzsmaidīja. -Katram no mums ir savas vājās un stiprās puses. Tev tā ir dziedniecība, kurā mēs līdzi nevaram turēt.- izņemot laukā krūzi no elfas rokām, viņš piebilda.
Dzēriens tika peidāvāts Lidijai. -Padzeries, palīdzēs. Es pats neesmu noguris.-

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 22.12.2006 16:04

Lidija mulsi pasmaidīja un mazliet nemierīgi samīdījās.
Es…es…es iztikšu bez tava elkoņa palīdzības.viņa atteica un ieķērās Nanmiriha iemauktu pavadā.
Ceru, ka es neesmu nepieklājīga.burve vēl domās mulsi piebilda.
Lidija jutās nogurusi. Ļoti nogurusi. Viņa tikai vēlējās brīdi pagulēt un atpūsties.
Un te pie viņiem pienāca Ialme, nesot rokā kādu krūku.
Noklausījusies, ko viņa saka Lidija pasmaidīja.
Tas nekas.sieviete teica.Toties tu māki dziedināt.viņa noteica un saņēma rokās krūzi ar dzērienu, klausot Dereonam.
Burve iedzēra dzērienu un atrāva krūzi no savām lūpām.
Viņa juta, ka kaulos momentā ieplūst siltums un asinis sāk ritēt straujāk. Lidija atkal atgriezās enerģija. Sieviete izslējās un nolika krūzi atpakaļ uz paplātes. No viņas skatiena lēnām izzuda gurdenums.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 22.12.2006 17:29

Ialme pasmaidīja abiem Lai mīlestība Jūs sargā, priecājos, ka vismaz šādā veidā varu būt noderīga elfa pasmaidīja un paņēma atpakaļ krūzi no Lidijas un griezās pret Dereonu Vai tiešām nevēlies? Ialme vēlreiz pārjautaja.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 22.12.2006 22:21

Piecēlusies kājās Mēda devās tālāk mežā. Sevalia neatpalika no jaunās burves ne soli un sarāvās tajā brīdī, kad izdzirdēja putna skaļo kliedzienu debesīs. Mēda palūkojās augšup tomēr cauri kokiem nevienu nesaskatīja un sapratusi, ka arī pati nav ievērota viņa pasauca Seva, Sevalia...nāc man uz rokām. Kaķis paklausīgi ieleca meitenei rokās un viņa ar bažām turpināja ceļu uz priekšu... diez kur gan ir palikusi Inferno? viņa nodomāja

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 03.01.2007 13:15

Pēc ciematiņa postīšanas, Drakthālam bija nepieciešams maziņš daudzumiņš enerģijas. Viņš nolaidās zemāk un apgūlās uz kāda zemāka zara. Gandrīz jau iemidzis, viņš pēkšņi pamanīja, ka netālu no viņa garām palido Jakazama. Instinktu vadīts, Drakthāls paliecās mazliet zemāk uz zemāku zaru.

Iesūtīja: Wolwerine ; laiks: 03.01.2007 21:46

Jakazama lidoja un domāja ,ka iespejams ir kļūdījies. Kā Drakthāls varēja noslepkavot viņa tēvu ,ja viņš vēl tad bija mazs? Tas nav iespējams mans tēvs bija izcils dēmons ,es neticu ,ka Drakthāls to varēja izdarīt ,bet ja ne viņš kurš tad? Jakazama sev izmisīgi jautāja viņš nosēdas uz zemes un skatījās debesīs tēvs dod man kādu ziņu.Jakazama nokāra galvu un saprata ka diezvai saņemtu atbildi vai mājienu.Jakazama salecās no trokšņa kas nāca no kokiem.Viņš lidoja atri un izveicīgi sķeļot koku zarus līdz no koka nokrita Drakthāls.Ko tu darīji tur augšā ,vai tu mani izsekoji? Jakazama dusmīgā balsī teica Drakthālam.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 04.01.2007 12:27

Drakthālu sāka kaitināt Jakazamas uzvedība. Zini, varbūt nevis es tevi izsekoju, bet tu mani!!! viņš iebļāvās un ar viena žesta kustību, lika kāda koka saknei iesist Jakazamam no muguras pa pakausi. Es esmu līderis, bet tu man kara laikā uzmācies ar muļķīgiem jautājumiem?!! Tev smadzenes arī ir? Viņš turpināja nebūt ne klusākajā balss tonī.

Iesūtīja: Wolwerine ; laiks: 04.01.2007 12:44

Dabūjis ar sakni pa pakausi Jakazama sadusmojās: tu domā ,ka vari darīt visu ko gribi? Jakazama velnišķīgā balsī teica Drakthālam. Tu stipri maldies Drakthāl Es tevi izsekoju? Jakazama ņirgājoties teica Drakthālam. Jakazama uz brīdi ieskatījās Drakthālam acīs un tad pēkšņi apgriezās ,un lēnām virzījās prom , klusā un šņācošā balsī teikdams: Drakthāl neesi muļķis ,tas ka tu esi līderis nemaz nenozīmē ,ka tu vari mani te iekaustīt ar savām spējām un tikt projām vesels pamacošā balsī teica Jakazama un nosēdās ar ceļiem uz zemes.
Jakazama jautāja: Drakthāl atļauj man dodies jums līdz uz burvju ciematu mans spēks jums nāks par labu nedaudz pielienošā balsī teica Jakazama un skatījās uz Drakthālu, kas izskatījās nedaudz apjucis.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 04.01.2007 12:51

Šis nu gan ir īpatnis! Drakthāls ar īpatnēju, varētu pat teikt apmulsušu, sejas izteiksmi uzklausīja Jakazamu. Tu vari doties uzbrukumā, kaut nākamnakt, bet kā jau mēs runājām, to mēs nolemjam kopīgi, nevis tikai es. Ja gribi uzbrukt - seko man līdz Madnesa alai. Tur būs pārējie demoni un tad varēsim izlemt, kas uzbruks nākamie. Pacēlies spārnis viņš jautāja: Tad tu nāc?

Iesūtīja: Wolwerine ; laiks: 04.01.2007 12:55

Jakazama piecēlās kājās un atbildēja: Protams! Kur gan citur tad es paliktu? Un pacēlies spārnos ,viņš sekoja Drakthālam ,līdz pat Madnesa alai ,pie kuras ieejas varēja saskatīt milzu pūķi un Sīriusu.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 04.01.2007 13:03

Mēda sāka sajust, ka ir pamazām apmaldījusies mežā. Taciņa jau sen bija pazudusi zem burves kājām un kļuva ar vien tumšāks. Bieži vien viņas ceļā patrāpījās ļoti reti ārstniecības augi, kurus meitene ar prieku grieza nost un ievietoja savā groziņā. Varbūt, ka man vajadzētu doties atpakaļ? Viņai ienāca prātā, kad netīšām kaut kur blakus Mēda izdzirdēja kā urdz kāds strautiņš. Slāpes jau sen nomocīja jauno burvi un viņa devās uz ūdens krātuves pusi. Cirams, ka es neizdaru kļūdu

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 04.01.2007 20:25

Drakthāls pirmais pielidoja pie alas un sacīja: Sveiks Madness, sveiks Sīriuss. Ir arī kaut kas jauns, jeb tikai parastās lietas? Hmm... Parastās lietas? Kas tās tādas?

Iesūtīja: Wolwerine ; laiks: 05.01.2007 14:04

Jakazama tikai turējās Drakthālam aiz muguras ,bet tomēr neuzdrošinājās Madnesam un Sīriusam teikt sveiks ,kā to darīja Drakthāls. Jakazama domāja vai Drakthāls kādreiz ieminēsies par negaidīto sastapšanos mežā.
Viņš gaidīja līdz Drakthāls kaut ko teiks par nakošo uzbrukumu iedalījumu. Jakazama bija pieradis iznīcināt ,tādēļ nevarēja vien sagaidīt ,kad tikai viņš varēs sākt.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 05.01.2007 14:11

Pēc pāris soļiem burve uzdūrās nelielam ūdens avotiņam kurš jautri urdzēja no zemes apakšas blakus kādai klintij. Nolaidusi zemē Sevu meitene padzērās un nolēma te pat arī uzturēties, lai nedaudz iekostu un izlemtu ko darīt tālāk. Apņēmības viņai netrūka toties trūka pārliecības par to vai viss izdosies pilnīgi pareizi kā bija ieplānots. Un vai vispār vajadzēja iesaistīties sājā avantūrā.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 05.01.2007 16:34

Kad ieradās Drakthāls un Jakazama, Madness piecēlās un pagriezās uz viņu pusi.
Drakthāl! Madness atņēma sveicienu un paklanījās.
Parastās lietas? Madness labsirdīgi iesmējās Viss ir kārtībā. Mums ir labas ziņas.
Sīrusa ērglis uzgāja ko interesantu... kādu brīdi klusējis un vērojis Drakthāla izbrīnīto skatienu Madness turpināja. Mežā iemaldījies burvis, tikai viņš nav nekāds muļķis un turās zem kokiem tā ka ērglis pazaudēja to no skatiena, bet tas neko nemaina. Fakts ir tāds, ka šis burvis kaut kur klīst še pat mūsu mežā.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 05.01.2007 16:35

Kad pie alas beidzot ieradās Drakthals un kā par brīnumu arī Jakazama, Sīrus klusi un gari nosvilpās, izdalot skaņas ko dzirdēja vienīgi dzīvnieki.
-jā sveiki, beidzot arī tu esi klāt !! Mums ir satraucošas ziņas, kāds no burvjiem ir ienācis mežā-
ieradās arī Finto kurš izgājis no strauja pikējuma nosēdās netālu no Sīrusa, ātra domu apmaiņa un Sīrus runāja tālāk
-Ļoti labi Finto ir arī kārtīgi saskatījis burvi, šķiet ka tā ir burve, viņa šobrīd ir pie klinšainā strauta tas nav nemaz tik tālu no šejienes, ja pasteigsimies mēs varētu viņu notvert. Nu ko teiksi par šādām ziņām?-
Sīrus cieši raudzījās uz Drakthalu.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 05.01.2007 17:07

Ko es teikšu? Drakthāls pasmīkņādam atjautāja. Manuprāt jāiet un tā kārtīgāk ar to burvīti jāapsveicinās. Man liekas, ka jāņem līdzi būtu tikai Finto un tu, Drakthāls teica ar plaukstu viegli norādīdams uz Sīriusu. Madness un Jakazama, vai jūs abi varētu būt nākamie, kas uzbruks? Atceraties, viss ciems vēl nav jāiznīcina!!! Drakthāls ar balsi gluži kā pasvītroja nav jāiznīcina.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 05.01.2007 17:11

Mežā uztraukti iečivinājās putni un kāda zīlīte nolaidās Mēdai tieši uz pleca. Burve nedroši pieleca kājās un noliecās pie Sevalias Seva man vajag tavu palīdzību. Tev būs jādodas izlūkos. Putni šķiet esam satraukti. žēl, ka es nesaprotu viņu valodu, bet tie cenšas pateikt ko svarīgu. Es došos iekšā klintī no šejienes, bet tu paliec un paskaties, kas notiksies. Viņa apkampa kaķenīti un klusu kā ēna ieslīdeja kādā klints spraugā kuru bija pamanījusi tur pat netālu. Tā izrādījās esam diezgan paliela ala, kura veda kaut kur iekšā klintī.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 05.01.2007 17:34

Madness atkal bija atgūlies zemē un galvu turēja ķepās.
Es pieņemu uzdevumu! Madenss domīgi teica, acīs uzliesmoja uguntiņas.
Kad iestāsies iestāsies krēsla mēs dosimies ceļā, ja Tev Jakazama nekas nav pretī.
Tas būs pēdējais brīdinājums burvjiem, domāju, ka pēdējais uzbrukums būtu jāsarīko dienā. Viņš salēja kalu un pagrieza galvu tā, lai redzētu ko teiks Drakthāls.

Iesūtīja: Wolwerine ; laiks: 05.01.2007 18:37

Jakazama uzreiz atbildēja protams ,ka es tev pievienošos Madness ,Drakthāl manuprāt būtu jav pēdejais laiks domāt par pēdejo uzbrukumu. Burvji pašlaik ir vāji bet nevar zināt ,jebkurā brīdī viņi var palikt stipri un mūs sakaut. Mēs ar Madnesu uzbruksim ,bet mums ir jāuzmanās ,jo iespējams burvji mūs jau gaidīs ar savām lamatām.To pateicis Jakazama skatījās uz Drakthālu un gaidīja atbildi.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 05.01.2007 20:28

Drakthāls ar īpatnējo sejas izteiksmi paraudzījās Madnesā. Un kā tad mēs pirms tam bijām sarunājuši? Manuprāt tā pat! Mēs noteikti uzbruksim gaišas dienas laikā. Tikai ne sauli gan pamanīsimies aizvākt... Labi Sīriuss, tad dodamies?

Iesūtīja: Seila ; laiks: 05.01.2007 20:42

Mēda atrasdamās iekšā alā sajuta kā viņai kaut kas uzpil virsū un palūkojās augšup uz griestiem. Tas ko meitene tur ieraudzīja viņu neizsakāmi izbrīnīja. Stalaktīdi. Daudz stalaktīdu sārtā krāsā par kuriem stāstīja leģenda, ka ūdens, kas tek pa tiem spējot atdzīvināt mirušo. Ja šis karšs kādreiz beigsies tad es noteikti atgriezīšos šeit. Viņa pati sev nosolījās lūkodamās iekšā tumsā kura bija redzama aiz stalaktīdiem, kuri grima klāt ļoti tuvu zemei. Mirklīti svārstīdamās viņa izlēma doties iekšā tumsā.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 06.01.2007 02:17

Sīrus neatbildēja Drakthalam viņš tikai pamāja ar galvu, parādīdams savu piekrišanu.
-Finto lai lido pa gaisu un informē mani kur tieši burve ir, es skriešu pa zemi, varbūt izdosies viņu pārsteigt nesagatavotu. Turklāt varbūt izdosies noķert to burves kaķi, vel nekad neēsmu ēdis kaķa cepeti, šķiet ka varētu būt tīri gards, un es esmu ļoti izsalcis.-
Sīrus izvilka savus dzunčus un patrinis tos vienu pret otru un aplaizīja lūpas domājot par gaidāmo maltīti, varēja manīt pazibam asos zobus.
Sīrus pamāja Finto lai tas ceļas gaisā bet pats metās uz priekšu kokos, un pēc mirkļa jau viņš bija nozudis skatam.

Iesūtīja: Wolwerine ; laiks: 06.01.2007 19:56

Jakazama piegāja pie Madnesa un teica Kā tieši mēs uzbruksim un kad dosimies ceļā? to jautājot viņš skatījās uz lielo pūķi cerēdams sagaidīt atbildi.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 06.01.2007 22:21

Madness palūkojās uz Jakazamu.
Drakthāls ar Sīrusu tikai tikko atgriezās no uzbrukuma.
Drīz ausīs rīts, domāju pieturēsimies pie plāna un sagaidīsim vakaru, kad sāks krēslot, tad dosimies uz burvju ciemu. Tikai mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Iespējams viņi mūs jau gaidīs. Negāzīsimies virsū kā apsēsti.
Visu vajag darīt ar apdomu.
Sākumā palidosim virs ciema un pavērosim. Lidosim tādā augstumā, ka viņi mūs noturēs par putniem. Madness bija apgūlies zemē ar vienu ķepu atstutējis milzīgo galvu ar otru zīmēdams dažādas zīmes melnajā zemē. Pagaidām vari atpūsties un gaidīt. Pūķis klusiņām ieņurdējies teica.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 06.01.2007 22:57

Viegla kņudoņa, tāda kā kutināšana.
Andželika skaļi nošķaudījās, tā izbiedēdama savu kaķi, kas bija tik jautri spēlējies ar burves matiem un degunu.
Pavisam lēnām attaisīdama acis, Andželika nošķaudījās vēlreiz, šoreiz no austošā gaismas stara, kas bija ielauzies pa mazu spraugu caur pusaizvērtajiem aizkariem un iespīdēja tieši Andželikai acīs. Tas burvi stipri samulsināja.
-Rīts?- Mēģinādama aptvert kas notiek, Andželika atcerējās atvadīšanos no Dereona un Lidijas, un tad došanos gulēt, lai atgūtu spēka rezerves - ...bet... nevajadzēja taču būt rītam- nesaprašanā pie sevis murmunāja Andželika.
Murrādams kaķis pieglaudās pie apmulsušās burves kājām. Sajutusi degums smaku, Andželika aši vien izgāja ārā no savas mājas un tas, ko viņa tur ieraudzīja apmulsināja burvi vēl vairāk. Knapi izvairīdamās no satrakota zirga, kas panesās burvei garām, viņa mēģināja aptvert notikušo.
Ieraudzījusi Ialmi, aprūpējam cietušos, apmulsusī burve, piesteidzās pie viņas -Kas notika? Cik ilgi esmu gulējusi? vai varu kā palīdzēt? Cik ir cietušo? Kas vēl ir gaidāms? Kā ar sirmgalvjiem un bērniem?-
Jautājumi no burves lūpām bira kā no pārpilnības raga.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 07.01.2007 00:10

Sīrus bija aptuveni pusceļā kad Finto jau bija virs klints, lai cik ātri arī Sīrus neskrietu tomēr Finto bija ātrāks. Sīrus uz brīdi apstājās un saņēmis ziņas no Finto sāka skriet vel ātrāk kā pirms tam.
Burve pazudusi, nolādēts viņai turpat kautkur jābūt, nekas gan jau neaizmuks.
Sīrus klusi pie sevis nomurmināja.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 07.01.2007 16:40

Mēdas melnais kaķis. Sevalia pamanījis tuvojoties kaut ko nepazīstamu tajā pašā brīdī paslēpās kādā kurmja izraktā alā, zem lapām un gaidīja, kas notiks tālāk, ziņkārīgi izbāzis purniņu ārā no alas, kurā katru brīdi varēja apslēpties.
***
Pati mēda pa to laiku lēni virzījās pa alu uz priekšu, cenzdamās nesacelt troksni.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 08.01.2007 15:00

Kamēr Mēda "izklaidējās" mežā pie burvju pretiniekiem, dēmoniem, ciematiņā bija pagājušas jau pāris stundas, visi bija izklīduši kur nu kurais pēc kaujas, citi atpūtās. Taču daudzus no burvjiem tirdīja kas neizprotams, likās, ka kaut kas ir aizmirst. Un tad kādu (jebkuru no Jums burvjiem) pēkšņi piemeklēja atklāsme- jau krietnu laiku Mēda nekur nebija redzama.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 08.01.2007 17:32

Nolidojis zemāk un tuvāk Sīriusam, Drakthāls pajautāja: vai šeit ir vieta, kur noslēpties? Ala, ūdenskritums, vai varbūt kāda palielāka zemes sprauga? Es šo meža daļu kārtīgi nepazīstu... Toties meža dzīles... Drakthāls nesamazinot ātrumu turpināja lidot un gaidīja atbildi...

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 08.01.2007 17:56

Sīrus skrienot izdzirdēja Drakthala jautājumu, viņš viegli satrūkās jo nebīja pamanījis Drakthalu tuvojamies. Taču jautājumu viņš dzirdēja pilnībā.
-Tajā klintī pie kuras Finto viņu redzēja ir vairākas alas bet ir tikai viena patiešām dziļa, domāju ka vajadzēs pārbaudīt vairākas seklākās alas, un ja viņas tur nebūs tad ķersimies pie dziļās alas.-
Sīrus knapi paspēja attapties kad viņš jau bija pie struata un turpat bija arī klints.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 08.01.2007 18:07

Sapratu! atbildēja Drakthāls. Pēc kāda laiciņa jau bija saskatāmas alas, par kurām Sīriuss teica. Es domāju, ka labāk būtu sadalīties. Finto varētu palikt sardzē, ja tas iespējams. Tad sākam? Darkthāls jautājot ieskatījās Sīriusam acīs.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 09.01.2007 15:18

Sīrus nosvilpās un Finto domu sapratis nolaidās pašā klints virsotnē no kurienes lieliski varēja pārredzēt klints apkārtni.
-Labi sadalāmies, tu varētu pārmeklēt reitumu pusi, bet es austrumu. Kad būsim beiguši abi iesim lielajā alā. Visas alu ieejas ir labi redzamas takā nevajadzētu būt problēmam.0
Sīrus pateica savu sakāmo raugoties Drakthalam pretīm. Tad viņš apmeta skatienu apkārtnei cerot ieraudzīt burves kaķi, to neieraudzījis viņš lēnā piesardzīgi devās uz savu izpētāmo alu pusi.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 09.01.2007 15:28

Sevalia pabāza galvu ārā no kurmja raktās alas un uzmanīgi palūkojās apkārt. Tikai viņas zaļās acis gailēja meža pustumsā. Darīt vairs šeit nebija ko. Tā kā briesmas vairs īpaši nedraudēja tad kaķenīte izrāpās ārā no alas, bet pamanījusi netālu no sevis dēmonus metās ar milzīgu lēcienu uz alas pusei kurā bija paslēpusies Mēda.

***
Burve pa to laiku lēnām spraucās cauri alai un tālumā jau sāka saskatīt gaismu. "Gaisma tuneļa galā ne par ko labu neliecina." Viņa skumji nodomāja turpinādama ceļu.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 09.01.2007 16:05

Sīrus pēkšņi ieraudzīja kaķi izlecam no sazin kurienes, viņš tikai nobļāvās
-Drakthal ķer ciet.-
Un sīrus pats metās kaķim pakaļ, kaķis veikli izvairījās, taču virziens bija skaidrs, tas skrēja uz leilo alu. Sīrus tam nogrieza ceļu pie pašas alas ieejas, viņš to saķēra aiz čupra un pacēla gaisā, viņš jau gatavojās kaķī iecirst savu dunci kad to pēķšņi nolaida kutko iedomājies.
-Drakthal man radās lieliska ideja-

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 09.01.2007 16:19

Dereons bija pieklājīgi atteicies no dzēriena, kad no nama izsteidzās Andželika.
-Vari neuztraukteis, andželik. Cietuši ir tikai nami un nedaudz zeme. Cilvēki sveiki un vesali, vismaz tie, kurus esmu manījis.- bruvis palocīja galvu un silti uzsmaidīja jaunajām burvēm.
Negaiss pierikšoja pie burvja muguras un viegli ar lūpām paraustīja aiz piedurknes.
Kā sapratis, ko dzīvnieks vēlas pateikt, Dereons viegli palocīja galvu. Viegli zeltainās šķipsans matos leitus nebija spējis izdzēst.
-Ja mani atvainosiet, es nu došos mājup. Nepieciešams izdarīt dažas lietas.- viegli paklanījies pret sievietēm, burvis veltīja viņām vēlvienu msiadu un devās uz savu, nomalē esošo, namu. Tikko juasāms nogurums vīdēja tumšajās acīs, taču varēja jaust, ka Dereons sev smeļ spēkus no citiem avotiem, nekā lielākā daļa jauno.

---
Pēc dažām stundām, kas bija pavadītas pie grāmatām, meklējot kādu vienkāršaku burvestību, ko varētu izmantot aizsarglaukam, burvis izstaipījās un izgāja laukā no nama. Saule silti dzirkstīja un viegls vējš purināja violetos matus ar zeltā mērktajiem pavedieniem. Galvā bija dzimusi ideja, kuru vajadzēja īstenos.
Vieglie burvja soļi nesa viņu uz Lidijas nama pusi. Negaiss, kā vienmēr, sekoja.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 09.01.2007 16:29

Lidija vāji pasmaidīja Ialmei.
Paldies par tavu sirsnīgo novēlējumu.viņa noteica un strauji uzlēca zirga mugurā. Apmetnis noplīvojot uzvēdīja abiem burvjiem vieglu vēsmu.
Es, nu, došos atpūsties uz mājām! Tagad vismaz pietiek spēka tikt līdz tām.burve teica un pasmaidīja Ialmei un Dereonam.
Taču tieši šajā mirklī parādījās Andželika un Lidija sarāva grožus, lai apturētu Nanmirihu no strauja lēciena uz priekšu.
Sveika. Priecājos, ka esi jau uz kājām.viņa noteica. Un, ja burvei tik ļoti nenāktu miegs un nenomāktu velme ātrāk tikt prom no liekas sevis šaustīšanas, viņa noteikti būtu palikusi, lai parunātos ar Andželiku. taču nebija īstais brīdis.
Piedod, ka nepalikšu parunāties, taču vēlos ātrāk nonākt mājās, jo nejūtos labi.Lidija piebilda dīvainā balsī un izgrūda nopūtu.Lai jums veicas, mani draugi, burvji!viņa noteica un paskubināja zirgu.
Ērzelis nekavējoties šāvās uz priekšu kā zibens un ātri vien nozuda pārējo skatieniem ar savu saimnieci.
Lidija atgriezās mājās, ielaida zirgu stallī, pa roku galam nosvieda mīkstajā sienā Nanmiriha zirglietas un iegāja mājās, nosviesdama apmetni, cimdus un zābakus.
Viņa iekrita gultā un iemiga ciešā miegā.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 09.01.2007 19:39

Tā kā Drakthāls bija pagriezis muguru Sīriusam tieši tajā mirklī, kad Sīriuss viņam kaut ko uzkliedza, viņš tikai apgriezās un pajautāja: Ko? Bet pamanījis, ka Sīriuss veikli noķer kaķi un dzirdējis, ka Sīriusam ir kas svarīgs sakāms, viņš atļāva Sīriusam runāt: Labi, turpini...

Iesūtīja: Seila ; laiks: 10.01.2007 12:57

Kaķi raustījās notvērēju rokās kā uz vijoles uzvilkta stīga. Viņš bija nobijies. Pamatīgi nobijies.
***
Pa to laiku mēda, jau bija nonākusi pie otra alas gala un pilnībā nedzirdēja, kas notiek pie ieejas, pa kuru viņa bija ienākusi.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 11.01.2007 17:30

-Domāju ka pārējās alas pārmeklēt nav vērts, ir skaidrs uz kurienēm muka kaķis, un pēc smakas var pilnīgi droši noteikt ka šitais ir burves kaķis.- Sīrus uzkrītoši paostīja kaķi un noklabināja zobus - šitais radījums nav tik gudrs lai pasargātu savu saimnieci bēgot citā virzienā, tas meklēja aizsardzību pie saimnieces, un viņa ir šitajā alā- Sīrus apgriezās un ieskatījās dziļajā alā -Izmantosim kaķi lai notvertu tā saimnieci, bet tikmēr Finto uzraudzīs apkārtni lai viņa neaizmūk pa kādu sānu eju.-
Sīrus iegāja alā joprojām rokā turot nobijušos kaķi.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 11.01.2007 21:38

Jā... Tev tiešām ir galva uz pleciem, Drakthāls nopriecājās par savu palīgu, kas izrādījās aizvien noderīgāks. Tad ejam!
Tumsā par kaķiem labāk redzēja tikai meža iemītnieki. Drakthāls tumsā redzēja apkārtni viegli zilā krāsā, bet viņš zināja, ka citi dēmoni tumsā redz savādāk. Diez kā redz Madness? Drakthāls aizdomājās, un pašam nezinot kādēļ, viņa sejā parādījās smaids. Viņi abi ar Sīriusu tumsā pārvietojās bez skaņas. Tikai kaķis Sīriusa rokās pretojās cik spēka, it kā nezinātu, ka arā no tām netiks... Drīz abi dēmoni sev priekšā izdzirdēja vieglu soļu skaņu. Paskatījies uz Sīriusu viņu acu skatieni sastapās un viņš saprata, ka arī Sīriuss tos ir izdzirdējis...

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 12.01.2007 00:12

Sīrus arī protams redzēja lieliski neskatoties uz tumsu, vienīgi priekšmetu krāsu bija grūtāk noteikt. Kad viņš izdzirdēja soļus un paraudzījās uz Drakthalu plāns bija skaidrs, un Sīrus cerēja ka Drakthals to sapratīs arī bez skaidrošanas balsī.
Tagad kaķim vajadzēja izpildīt savu uzdevumu par kuru tas nemaz nenojauta, un tas saucās uzmanības novēršana.
Sīrus palaida nikno kaķi lai tas skrien pie saimnieces, pirms viņa vel paspēs saprast kapēc kaķis ir šeit nevis ārā pie klints, būs jau par vēlu. Sīrus nepārprotami pamāja Drakthalam lai tas pasteidzas, un pats strauji devās soļu virzienā, viņš ieraudzīja burvi, pie kuras nupat jau piesteidzās pārbiedētais kaķis.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 12.01.2007 10:39

Burvis viegliem soļiem devās uz nama pusi. Brīdi apstājies pie durvīm, Dereons skaļi pieklauvēja un devās iekšā.
-Lidij?- vīrietis skaļi vaicāja, iebāzis galvu istabā.
Nesteidzīgiem soļiem, Dereons devās tālāk, uzmanīgi aiz sevis aizvērdams durvis.
Negais palika laukā. Melnais zirgs viegli paskrubīnāja ka'du zzāles stiebru, gaidīdams saimnieku.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 12.01.2007 13:32

Sevalia sākumā izbijusies spirinājās dēmona rokās un nikni mēģināja nelietīgo dēmonu vismaz pamatīgi saskrāpēt. Ja viņa spētu runāt tad noteikti tagad būtu lamājusi sevi par to, ka būdama raganas kaķe viņa tik neveikli ir iegrūdusi savu saimnieci lamatās. Atlika tikai viens paskrējis gabaliņu uz priekšu kaķis ieraudzīja savu saimnieci, apstājās un tad ar skaļu, izmisuma pilnu ņaudienu metās at pakaļ uz izeju cauri dēmonu kājām.
***
Izdzirdējusi Sevalias izmisušo ņaudienu Mēda, kura stāvēja pie pašas alas izejas no otras puses un bija vērojusi uzmanīgi kādu dēmonu, jo kā mēs jau nopratām viņa bija nonākusi pie alas kurā notika dēmonu apspriedes. Sevalia? Es tak lūdzu viņu pieskatīt, kas notiek. Meitene nodomāja un strauji pagriezās Sev, es tak tevi lūdzu, lai tu... Teikumu meitene nepaspēja pabeigt, jo ieraudzīja sev aiz muguras dēmonus. Iespēju nebija daudz tikai neliela klints sprauga kurā iespraukties, bet to varēja tikai tādā gadījumā, ja dēmoni viņu nebija pamanījuši, par ko meitene pamatīgi šaubījās. Otra izej a veda ārā no alas, kuru viņa nolēma izmantot cerēdama, ka visi dēmoni būs devušies medīt viņu un negaidīs savās mājās iebrucēju. Strauji uzmetusi uz galvas apmetni un ietinusies tajā. Mēda izslīdēja no alas ejas platajā telpā turēdamās pēc iespējas tuvāk sienai un pēc iespējas klusāk.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 12.01.2007 14:26

Dereons bija nonācis vidēji plašā priekštelpā. Pa labai rokai bija rinda ar pakaramajiem, uz kuriem karājās dažādi apmetņi un mēteļi, bet pa kreisajai gluds spogulis vienkāršā, lakota koka ietvarā. Tālāk priekštelpa sadalījās divās ejās. Eja pa labajai rokai veda uz saimniecības telpām kā piemēram virtuvi, pieliekamo, tualeti, kambarīti dažādām zālītēm un istabu, kurā parasti Lidija izpildīja dažādus rituālus. Bet pa kreisi atradās viesitaba un divas guļamistanas. Mājai bija arī otrais stāvs, kurā atradās jumtistaba, taču to kāds lietoja reti, jo nakts viesi šajā namā nebija bieži.

Lidja caur ciešajam miegam izdzirdēja Dereona balsi, bet tikai mazliet sakustējās un kaut ko noņurdēja, jo viņai likās, ka balss skan sapnī.
Skaļi mājā nobūkšķēja soļi un Lidija apgriezās gultā uz muguras, ignorēdama to, ka nav viena. Miegs bija pārāk salds un viņa pārāk nogurusi un dziļi aizklīdusi sapņu valstībā.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 12.01.2007 16:41

Šīrus nedaudz vilcinājās, bet ar to pietika lai burve izslīdētu no alas, bet Sīrus aizkavējās tikai tāpēc ka no vietas kur viņš bija viņš varēja redzēt kur iziet otrs alas gals, viņš atpazina apkārtni!!! Kautkur tepat bija jābūt Madnessam un varbūt vel kādam. Sīrus attapās kad viņam starp kājām izskrēja kaķis, taču maltīte šobrīd nebija svarīgākais
-Patīkams atklājums Drakthal. Nekad nebiju šajā alā iegājis tik dziļi, vai pareizāk tai cauri, nav kur steigties, ārpusē burvi sagiadīs Madness. Tas būs vel vienkāršāk kā es cerēju! Burve ir pati iemukusi sprostā no vienas puses mēs bet no otras Madness un Jakazama.-
Sīrus tomēr neizlaida no rokām savus dunčus.
-Madness sagaidi ciemiņus.!!-
Sīrus skaļi nokliedzās tā lai to var sadzirdēt arī ārpus alas, ar dažiem veikliem lēcieniem arī viņš pats bija ārā no alas, pametis apkārts katu viņš ieraudzīja burvi un ar paceltu dunci strauji gāja viņai klāt.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 12.01.2007 16:41

Burvis nesteidzās. Izvēlējies gaiteni, kas veda pa kreisi, Dereons vēlreiz ierunājās.
-Lidij?-
Soļi bija diezgan klusi, tomēr dzirdami.
Drīz viņš nonāca kādu durvju priekšā. Diezgan skaļi pieklauvējis, burvis vēlreiz pasauca jauno burvi. Tālāk iet negribējās, vismaz šodien.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 12.01.2007 16:51

Lidija strauji uztrūkās sēdus, ar skaļu elsienu. Viņa samirkšķināja acis un brīdi smagi elsoja, ieklausoties.
Jā, patiesi, kāds klusu elpoja aiz viņas istabas durvīm.
Burve nosvieda segu un klusu, bet ātri izkāpa no gultas. Viņas sejā paudās samulsums. Mati bija izspūruši, korsete gandrīz vai krita nost, viena no brunču malām bija atlocījusies.
Dereon?Lidija aizsmakušā balsī izgrūda. Drošības pēc sieviete paspēra vienu soli uz ieroču pusi, gatava mesties pēc tiem jebkurā mirklī.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 12.01.2007 17:00

Mēda ieslīdēja plašajā alā lūkdamās visus savus svētos un sargeņģeli, lai tas meiteni pasargā un neļauj viņai krist dēmonu ķetnās.

***
Pa to laiku Sevalia ar milzīgiem lēcieniem izskrēja ārā no alas un metās uz ciemata pusi. Koki zibēja garām tādā ātrumā, ka nebija nekas pamanāms un jau peč brītiņa kaķenīte ieskrēja burvju ciematā.

Iesūtīja: Rudens bērns Renīna ; laiks: 15.01.2007 13:45

Burvis viegli pasmaidīja, izdirdot jaunās burves balsi aiz durvīm.
-Tas esmu es. Drīkst ienākt?- viņš pieklājīgi apvaicājās, ļaujot rokai noslīdēt uz durvju roktura. Viņš gaidīja apostiprinājumu vai noliegumu.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 15.01.2007 16:51

Lidija izdzirdējusi Dereona jauko balsi pasmaidīja un uzmeta jauku skatienu savam paklājam.
Jā...viņa noteica, taču te sapurināja galvu un uzrāva segu līdz zodam.Nē, nenāc! Pagaidi! Es tūlīt uzģērbšu kaut ko pieklājīgu!sieviete žigli sacīja un izlēca no gultas, kļaudama segu pie krūtīm.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 15.01.2007 20:03

Šķiet ka burve nemaz nemanīja Sīrusa tuvošanos, vismaz viņa to nekādi neizrādija. Tas lika Sīrusam nedaudz nomierināties, taču viņš nezaudēja modrību, piegājis burvei klāt viņš pielika dunci viņai pie rīkles bet ar otru roku cieši satvēra viņas labās rokas delmu.
-nemaz nedomā viscināties ar rokām, ja kautko meiģināsi uzburt ātri vien paliksi bez galvas.-
Sīrus paraudzījās atpakaļ, skatoties kur palika Drakthals

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 15.01.2007 20:15

Duncis pielikts pie rīkles lika Mēdai uz mirklīti sastingt, bet dēmona teiktais viņā izraisīja sašutuma lavīnu. Tu domā, ka es nemēģinātu kaut ko uzburt pēc tik nekaunīgiem draudiem, ja vien spētu? Bet baidos, ka tevi nekas vairāk nespēs iebiedēt manas buršanās gadījumā kā tikai nelies strautiņš no griestiem. Burve bija nekaunīga.

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 15.01.2007 20:29

Drakthāls ļāva izklaidēties Sīriusam. Viņš to bija pelnījis. Bija tik uzjautrinoši vērot, kā burve centās viņiem tumsā paslīdēt garām. Sīrius, nogalināt bez vajadzības nevajadzētu. Pietiks arī ar karagūstekņiem...

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 15.01.2007 22:33

Burves vārdi Sīrusu saniknoja, viņš noņēma dunci burvei no rīkles un atvēzējās
-Tie nav draudi, muļķa skuķi tas ir solījums-
Taču pirms viņš paguva izdarīt neizlabojamo, Sīrus savaldījās, turklāt Drakthala ideja šķita noderīgāka par izklaidi, ko dotu burves sagraizīšana gabaliņos. Sīrus ar naža spalu iesita burvei pa galvu.
Nazi Sīrus iebāza atpakaļ makstī, neatlaižot burves labo roku viņš pie jostas sameklēja nelielo virves ritulīti ko viņš mēdza izmantot slazdu izlikšanai. Pēc brīža burves rokas jau bija sasietas.

Iesūtīja: Wolwerine ; laiks: 16.01.2007 14:39

Jakazama turējās Madnesam cik tuvu vien iespējams.Jakazama vēroja Sīrusu un nezkāpēc tas viņam sagadāja prieku.Kad jau bija pietiekami skatījies viņš uz brīdi pacēlās spārnos un apsēdās uz koka galotnes.Viņš skatījās apkārt ,kā ar pūces acīm vērodams vai tuvumā nav kādi negaidāmi ciemiņi ,bet diemžēl viņš neko ievērības cienīgu neredzēja.Viņš pie sevīm sacīja Ko tas Sīrus var tik ilgi darīt .būtu vienkārši sagrābis jauno burvi un ņēmis kā ķilnieci..... Bet Jakazama to nezkādēļ nevarēja uzdrošināties pateikt.Tāpēc vienkārši turpināja vērot apkārtni.

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 16.01.2007 14:48

Nu kāpēc es vienmēr nespēju savaldīt mēli aiz zobiem un savaldīties pati, lai neiekultos kaut kadās nepatikšanās. Nē, ja izkulšos no šejienes sveikā tad noderētu beidzot mierīgi sēdēt mājās un nelīst, kur nelūdz Mēda iedomājās uzreiz pēc tam, kad bija pateikusi savu teikumu un sadzirdējusi Sīrusa teikto viņa sajuta kā pār muguru pārskrien sīkas skudriņas. Tomēr kā jau tas gadās viņa takal nenoklusēja. Draudi vai solījumi. No demona puses tie skan pilnīgi vienādi Tajā brīdī viņa sajuta kā tiek iesists pa galvu un gandrīz pakrita. Iespējams, ka labākā doma būtu izlikties paģībušai. Ko viņa arī izdarīja izlikdamās, ka krīt. Uzmanīgāk tu stulbais dēmon tā var izmežģīt man roku Viņa nodmāja tomēr pacentās izlikties, ka pilnīgi neko nejūt. Arī to kā viņai sasien rokas.

***
Sevalia pa to laiku jau bija sasniegusi burvju ciemu un tagad atradās pie Lidijas mājas durvīm žēli ņaudēdama un skrāpēdamās pie ieejas.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 16.01.2007 16:11

Tikai tad kad burvei bija sasietas rokas Sīrus ievēroja ka viņa nav vienkārši paklupusi bet gan izslēgusies
-Sasodīts laikam būšu iesitis par stipru, tagad būs viņa jānes.-
Sīrus paskatījās debesīs meklējot Finto un atceējās ka ērglis veljoprojām vēro klints otru galu. Sīrus nosvilpās lai pasauktu ērgli un pievērsās pārējiem.
-Nu kur liksim mūsu karagūstekni, man pagaidām nav ideju ko varētu ar viņu iesākt, bez tam man mežonīgi gribas ēst un viņas kaķis aizmuka. Un tas atkal nozīmē ka būs jāiet kautkas nomedīt.-
Sīrus pasmaidīja neskatoties uz izsalkumu, viņš jutās apmierināts ar padarīto.

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)