Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Pulkstenis

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 26.06.2006 19:24

Jūs izdomāsiet kurš vilks pulksteni. No sākuma varat tur papļāpāt cik labi izdevās uztaisīt pulksteni vai kko tikpat nenozīmīgu. Tad jūs mazliet pastrīdaties par to, kad atgriezties, bet beigās tomēr izlemiet šādu laiku: 18. gadsimtu, Latviju.
Tagad jūs visi esat Rīgā, Nataniela garāžā, pulkstenis ir 17:00. Jūs tikko to pulksteni izgudrojāt.

Sākam spēli!

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.06.2006 19:40

Ar GM atļauju, ielieku savas garāžas aprakstu. Vēlams visiem šo postu labi izlasīt, jo bez tā izlasīšanas spēli sākt būs grūti!

Kā jau minēja GM, pulkstenis pie sienas rādija 17.00. Nataniela privātajā mājā Rīgā, kas gan nebija centrā bet kādā nomaļākā vietā, visi draugi bija sapulcējušies puiša garāžā. Tā izskatījās nedaudz netīra, piekrauta ar dažādām kastēm, kurās glabājās vecas un nekam vairs nevajadzīgas mantas. Garāžā vietas bija pilnīgi pietiekami visiem, tā lai būtu ērti. Garāžas sienas bija pelēkas un apputējušas. Zem pārsega pie vienas no sienām stāvēja Nataniela motocikls- ātrs un bīstams braucamais. Uz koka galda, kurš stāvēja apmēram garāžas vidū, atradās tikko kā izveidotais savādais pulkstenis un daudz dažādu instrumentu un skūvju un citu noderīgu lietu. Tālāk varēja manīt durvis, kuras veda uz puiša virtuvi. Bija iedegta spoža gaisma un visi sapulsējušies pie galda

Nataniels domīgi lūkojās uz koka galdu un stāvēja, rokas ielicis kabatās unlūkodamies uz draugu tikko kā izveidoto, savādo ierīci. Pie tās viņi bija strādājuši krietnu laiciņu, sākumā gan tikai joka pēc, jo kopīgi bija Nataniela bēniņos atraduši viņa vec vectētiņa zīmētu pamācību, kā šāds pulkstenis ir jāveido, taču laika gaitā padzisušie burti un krietni senatnīgais raksts bija tik neskaidri, ka lielāko daļu viņiem nācās izveidot pašiem uz savu roku. Puisis lūkojās uz apkārtējiem un nopūtās. Viņš klusi sacīja Liekas, ka darbiņš ir pabeigts. Ko domājat? puisis domīgi pakasīja pakausi un uzlūkoja draugus.

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 26.06.2006 19:49

Izskatās, ka pulkstenis varētu strādāt. - teica Mikus. Viņš stāvēja blakus Natanielam un kārām acīm skatījās uz interesanto rokaspulksteni. Tas bija sešstūrains metāla pulkstenītis, ar ādas siksniņu, kurā bija dažādi senlaicīgi iespiedumu raksti. Un katrā sešstūra virsotnē iestrādāti dimanta gabaliņi. Pulkstenis bija ļoti skaists, taču mazliet apsūbējis, jo metāls, no kā bija veidots pulkstenis, bija glabājies gadsimtiem ilgi.
Nu, kā būs? Kurš to izdarīs? - Mikus viltīgi teica un pasmīnēja.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 26.06.2006 19:56

Malvīne lūkojās apkārt kā visi pārējie. Nedrošu skatu pamesdama gan uz pulksteni gan uz pārējiem.
Nu veči, ko jūs? Neviens netaisās izmēģināt? - Droši teica Malvīne un blenza dziļi garāžas stūrī, vienā punktā.

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 26.06.2006 19:57

Pulkstenis bija elektronisks. Un sānos bija podziņas. Ar podziņām ekrānā ievada gadu, mēnesi, dienu un laiku. Vietu pulkstenim gan nevar mainīt.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 26.06.2006 20:04

Pēc neliela klusuma brīža ievilkšanās Malvīne cītīgi mētāja skatienus no viena uz otru, no viena uz otru.
Nu, kuram tad bija tā ideja, tas mēģina, davai?
Malvīne skatījās uz Natanielu ar savām lielajām, zaļajām acīm un pētīja viņa seju.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.06.2006 20:11

Puisis uzlūkoja Malvīni un pasmaidīja. Šī meitene viņam vienmēr bija likusies ļoti simpātiska. Nataniels pavilka roku uz pulksteņa pusi un nopūtās. Mjā, nu, tos konspektus atradu es, tad jau laikam man tas ir jāizmēģina?! Bet viens pats kaut kā es to darīt nevēlos. Vienkārši, ja nu es apmaldīšos vēstures biezokņos, tad nevēlētos to darīt viens pats! viņš atzina. Šāda doma viņu nebiedēja, bet likās dīvaina. Viņš cerēja, ka vēl kāds pieteiksies doties līdzi izpētes gājienā.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 26.06.2006 20:17

Malvīne atkal aplaida skatu visiem pārējiem, viņas skatiens apstājās pie Alumiel - viņas draudzenes, kuru pazina jau sen.
Lumi, ko saki - dodamies līdz?
Malvīne piemiedza aci un pasmaidīja.

Iesūtīja: angell ; laiks: 26.06.2006 20:22

Lumiela stāvēja nostāk no visiem pārējiem un salēcās, kad draudzene bija viņu uzrunājusi. Meitene bija nedaudz iegrimusi pārdomās par to, kas notiek visapkārt un ka viņiem beidzot ir izdevies radīt šādu pulksteni. Meitene uzlūkoja Malvīni un pamāja Patiesībā, tas varētu būt jautri! viņa piekrītoši sacīja.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 26.06.2006 20:32

Mēs tad izmēģināsim šito štellīti, bet jūs pārējie pieskatāt viņa - Malvīne norādīja uz Natanielu - māju.
Malvīne jautri paskatījās uz Natanielu un Alumielu, jo ļoti priecājās par to, ka Lumi piekrita un viņi trijatā izmēģinās šo 'pulksteni.
Lai prieks ar mums, nu gatavi?

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 26.06.2006 20:51

Aleksandrs klusi vēroja apkārtstāvošos. Un ja gribat iznēģināt kur ta laidīsiet uz viduslaikiem vai? viņš ar izteiktu skepsi uzlūkoja spīdīgo mantiņu kas gulēja uz galda. Tad pavērās pārējos kas stāvēja apkārt. Un ja laidīsities paķeriet arī mani ok?

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.06.2006 20:55

Nataniels pamāja un uzlūkoja abas meitenes Jauki, ka laidīsiet līdzi, bet man liekas, ka visprātīgākais būtu doties visiem kopā. Galu galā mana māja nekur nepazudīs un visas durvis ir ciet un neviens to apzagt tāpat, pieļauju, tuvākajā laikā netaisās. puisis sacīja un uzlūkoja pārējos, vai visi piekrīt šādai idejai.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 26.06.2006 20:59

Malvīne pamirkšķināja acis vairākkārt, viņa bija gribējusi doties tikai ar Lumi un Natanielu
Labi, laižam, ko? viņa lēni, bet msaidot teica
Viņai patika vērot cilvēkus tāpēc viņa atkal paskatījās uz Lumi, tad uz pārējiem un tad pievērsa skatienu Natanielam - sastopot viņa skatienu viņa novērsās un lūkojās uz pulksteni un iesaucās - Re, tas savādi mirgo!

----
[Atvainojos par šito prikolu, bet iespējams eju skatīties spēli, ir iespējas arī ka vēl atnākšu]

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 26.06.2006 21:49

Nu, ko lai dara, jūs jau esat visu izlēmuši. Maiens noteica, stāvot netālu no Lumas. Vēl pie tam kā es šo mazo lellīti varētu palaist vienu. Viņš piegāja pie Lumas un piemiedza viņai ar aci, zobgalīgi pasmaidot. Viņam vienmēr patika viņu ņemt uz zoba. Neesi tik skeptisks, Aleksandr. Vēl pie tam Viduslaiki nebūtu nemaz tik slikti. Kā jums liekas?

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 26.06.2006 21:52

Superīgi, lai gan vēstures pamatus nekad neesmu pārzinājusi, atšķirībā no... viņa paskatījās uz Lumi.
Cerams, ka man tagad nevajadzēs vēsturi mācīties - nospļaudamās paŗ labo plecu teica Malvīne.
Paņemam līdzi kādu sirdu?
Nu var jau arī kādu sviestmaizi - nezinu vai man garšos vecmōdīgais ēdiens - Viņa paskatījās uz citiem un sastapa smīnošus un pārmetumiem pilnus skatienus.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.06.2006 22:23

Nataniels izlaida roku cauri saviem tumšajiem matiem un uzlūkoja pārējos. Es domāju, ka mums derētu paņemt līdzi netikai sidru un sviestmaizes, bet arī sadabūt kādas vismaz apmēram līdzīgas drēbes tam laikam, lai pilnībā neizceltos, citādi tas būs pārlieku dīvaini. Un es arī neesmu vēstures fanāts, bet gan jau mēs kaut kā iztiksim! puisis atzina.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 26.06.2006 22:27

Malvīne pasmaidīja, jo neviens netika pārmetis, ka viņa domāja par ēdienu, jo Nataniels bija paspējis sapratīgi ierunāties.
Nu tad laižam uz tirgu? Vai kur mēs dabūsim tās vecmodīgās drēbes - kaut ko no astoņdesmitajiem?
Melnbaltu, svītrainu un punktainu?
Cik tālu atpakaļ mēs taisāmies doties?
Un mēs tad ejam pēc tām drēbēm? Nestāvat taču visi kā mieti... Malvīne sāka smieties - Tā taču saka mana ome - viņa caur smiekliem izteica.
Derētu doties, ne? Viņa paskatījās savā pulkstenī - ieraduma pēc.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.06.2006 22:34

Nataniels nopūtās Visi tirgi ap šo laiku noteikti jau ir ciet. Bet šo to jau varam uz ātru roku sameistarot arī uz vietas- mans vecais tēvs bija seno laiku fanākts. Nu jā, tas ir protams atkarībā no tā, cik tālu mēs taisāmies doties. Un ar ēdienu mums pietiks ar to, kas ir no mana leduskapja. Pēc tam jau redzēs, varbūt uz vietas kaut ko izdomāsim. Un mans ledusskapis vēl šodien ir papildināts, tur ir lērums visa kā. Nu, kurš nāks līdzi man iepakot vairākus pārtikas grozus?! puisis palūkojās apkārt.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 26.06.2006 22:41

Malvīne pēkšņi sadomāja paķert Natanielu aiz rokas - Ejam! - viņa žirgti iesaucās un vilka viņu uz virtuves pusi.
Viņa nez kāpēc nesaprata kāpēc tā ir darījusi.
Viņa dzirdēja sev aiz muguras sačukstēšanos un tāpēc tā starp citu iesaucās - Tev ir sidrs?

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.06.2006 22:48

Nataniels juta, kā tiek paķerts aiz rokas un vilkts uz virtuves pusi. Viņš nepretojās un sekoja Malvīnei. Pavēris virtuves durvis puisis ielaida meiteni pa priekšu un pasmaidīja Mana tēva leduskapī glabājas sidrs, pāris kokteiļu un vīns un liekas, ka pusizdzerta viskija pudele. Ko tu gribētu?! puisis jautāja, pieejot pie leduskapja un atvērot to, lai paskatītos, kas tur noderīgs ir iekšā. Ledusskapis bija milzīgs un piebāzts praktiski pilns ar visu pēc kārtas un to, ko vien sirds vēlējās.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 26.06.2006 22:53

Tagad pārģerbieties un paņemiet līdzi mazliet ēdamo, un savācaties kopā, lai varētu atgriezties pagātnē. Vēl pēdējorezi pārrunājiet kurš pie kura turēsies un gadsimtu, ja?
Un tad ievadiet pulkstenī 18.gs, 1764.gadu, 1. jūniju.
Kad to izdarīsiet, uzzināsiet kas notiks tālāk.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 26.06.2006 23:04

Sidru - abstulbusi no visa lielā ledusskapja satura teica Malvīne.
Tā, nez ko pārējie īsti vēlētos ņemt līdzi?

Kur mēs to visu saliksim?Man ir mugursoma līdz- ar vienu pietiks?
Malvīne gribēja vēl ko teikt, bet aizmirsās un klusējot dzēra savu sidru no pudeles skatoties kā Nataniels krāmē produktus viņas mugursomā.

-----
edit ---> [Pašlaik arlabunakti]

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 26.06.2006 23:13

Mikus bija klausījies savos draugos un tad teica : Es domāju, ka visiem uzreiz vajag doties uz pagātni, jo kurš tad no mums te gribēs palikt, kad visi pārējie izklaidējas? Meitenes, jūs tak visas gribat līdz, pareizi? Tad viens no mums uzvilks pulksteni un pārējie turēsies pie viņa. Es varu uzņemties šo atbildību. - Mikus smaidīja...
Nataniels bija aizgājis uz virtuvi, tāpēc Mikus uzņēmās vadību pie pulksteņa. Mikus bija Nataniela labākais draugs un viņš draudzējās ar Lumi (pārītis, ja angel piekrīt , vajag taču, kas veido draugu grupu. Nu kā tur viens otru pazīst.)
Lumi, kur tad tu taisījies braukt bez manis? - iesmējās Mikus. Tad viņš paņēma savu draudzeni aiz rokas.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.06.2006 23:16

Nataniels iekrāmēja visu pilnu Malvīnes somu un sacīja Ar to nepietiek un jau pēc mirkļa bija atpakaļ ar diviem lieliem pītamjiem groziem, kurus arī piestūķēja pilnus. Un vēl tikai pārģērbšanās atlikusi Nataniels sacīja. Puisis ielūkojās pagrabā un iesaucās Ei, visi, lieniet ārā no turienes, laiks doties apģērbu meklējumos!

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 27.06.2006 09:46

Malvīne ar savu neidzerto sidra pudeli noskrēja lejā pagrabā pie Lumi un iečukstēja viņai ausī Tas varētu būt gandrīz kā iepirkšanās, būs jautri un tad viņa pudeli iespieda Lumi rokās dzer Tu arī un jautri smaidot skatījās uz pudeli tad uz Lumi uz pudeli un tad uz Lumi.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 27.06.2006 10:32

Vēl joprojām neuzticīgi skatīdamies uz draugiem Aleksandrs devās uz pagrabu. vismaz te bija šis tas taustāmāks. Lādes lielas lādes.
Hei Malvīn neapkodies pirms laika,citādi ne velna neatcerēsies viņš sacīja pavīdot sarkastiskam smaidiņam.
Tērpu tā kā vairāk nekā vajadzības uz kurieni tad lāidīsiet es domāju vismaz gadsimtu pasakiet, laigan 19 man tīri labi patiktu. puisis sacīja nopētīdam kādu vecu uzvalku ar garām ļipām frakas aizmugurē.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 27.06.2006 10:38

Tas taču tikai sidrs nevainīgi smaidīdama teica Malvīne.
Nopētījusi Aleksandru, kurš vēroja dīvainu vecu uzvalku viņa tam teica Patīk tas uzvalks? Nu vēstures fanāt, Saša, pastāsti man ko īsti derētu vilkt pimēram 18.gadsimtā...Domīgi sacīja Malvīne.
Paskatījusies uz pārējiem viņa atkal ierunājās Mēs taču varētu? Braukt uz 18.gadsimtu? Kurš piekrīt? Viņa nopētīja visus un ar šo tiekumu beidza runāt.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 27.06.2006 10:52

Pagraba durvis pavērās un pa tām ienāca Nataniels. Puisis visu labi bija dzirdējis un sacīja Man, j godīgi sakot, der jebkurš laiks. Bet 18 gadsimts izklausās pat ļoti labi! viņš nolika pāris somas un pītos groziņus uz galda un lūkojās uz pārējiem Nu ko, laižam labāk uz 18 gadsimtu, ne! Piekam man liekas, ka man bija pāris tīri autentiski 18 gadsimta zemnieku un mužnieku tērpi, kaut kur augšā, vēl nesen kārtojot māju manīju kādā lādē.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 27.06.2006 10:58

Tājūs visi sakāt puisis atbildēja palūrēdams uz pudeli. Astonpadsmitais saki? Var arī to. paga man liekas kaut ko es jau redzēju puisis metās rakties kastēs. Pēc daažām minūtēm ko aizpildīja lidojoši putekļi šķavas un puiša apslāpētās lamas, viņš iznira no putekļu mākoān nesdams apjomīgu kleitu korseti kaut ko līdzīgu parūkai. pār otru roku viņam biaj pār mesta gara fraka kamzolis un īsbikses ar garām zīda zeķēm. Tā Malvīn šis jau laikam ir tavs, savelc tikai to korseti stingrāk. Bet man, nu jā. viņš uzmeta nicīgu skatienu īsbiksēm un zeķēm. Vismaz parūku man nevajadzēs mati man pietikami gari. viņš piebilda

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 27.06.2006 11:47

Lote domīgi bija klausījusies draugos un nezināmu iemeslu dēļ nebija teikusi ne vārda. Visticamāk, ka meitene atkal jau bija iegrimusi domās par savu izskatu. Kad runas aizgāja par to kurš vilks pulksteni Šarlote bija kategoriski pret. Tas priekš manis ir pārāk neelegants, turklāt tā ādas siksniņa izskatās pārlieku vecmodīga. Blondīne bija teikusi.

Pēc pāris apmītiem vārdiem pulksteņa nēsātājs bija izlemts un nu atlika vien laiks, ēdamais un apģērbs. Tātad laiku jūs pieminējāt 18. gadsimtu, bet mums vajag arī tiešu gadu un datumu, vai tad ne? Lote domīgi noblisināja spoži zilās ačeles un pavērās apkārt garāžā. Te ir mežonīgi putekļi, un runājot par apģērbu... Meitenei neizdevās turpināt jo Alekss saceldams pamatīgu putekļu mākoni iznesa no kādas kastes laukā apģērbu sev un Malvīnei. Pie Svētās Dievmātes, jūs tik tiešām domājat, ka mums jāpārģērbjas? Es nevaru doties ceļā tā? Šarlote norādija uz minimāla garuma džinsu svārciņiem, melniem augstpapēžu zābaciņiem līdz celim un tumšsarkanu korsešveida topiņu ar pamatīgu izgriezumu priekšpusē. Es tai's šmotkās izskatīšos drausmīgi turklāt tie audumi ir tik rupji un manai ādai galīgi nepieskaņoti.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 27.06.2006 12:59

Nataniels pagriezās pret Loti un domīgi paskatījās meitenē. Puisis jau ļoti ilgi bija brīnījies, kā spēj šādu meiteni paciest, nu jā, viņa noteikti bija skaista, bet ārēji. Tev taisnība. Ir jānolemj kāds gads un datums puisis piekrita un pasmaidīja, uzlūkodams Aleksandra atrastos tērpus. Bet vļe ir jāatrod kas mums pārējiem. Nataniels sacīja un pats ierakās kastēs un atrada vēl pāris īsbikses, kuras gan izstījās pat ļoti netīras un pāri biksēs jau bija dziļi caurumi. Tika atrasta arī vēl viena kleita, šī gan nebija nekāda greznā un visa putekļaina, puisis lūkojās apkārt, kurš gan tādu maz gribēs ņemt?! Tu, protams, vari ceļot arī savās drēbēs, bet, ja nonāksi cietumā vai tiksi sadedzināta uz sārta, mēs par to neatbildam! Nataniels sacīja Lotei, plaši noplātot rokas un turpinot lūkoties uz drēbēm, kuras bija atradis un nolicis uz galda.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 27.06.2006 13:02

Šarlote, izbeidz māžoties - ņem, tas taču ir stilīgi - piemiegdama aci Alumielai viņa smaidot sacīja. Bez tam, Lote, Natanielam taisnība, mēs TIKAI - īpaši izcedama vārdu `tikai` - nevēlamies, lai TEVI sadedzinātu uz sārta.
Jā, bet man - melns tieši laikā smaidīja Malvīne un paņēma no Aleksandra sev domāto kleitu Tikai vai jāpārģērbjas tepat? neizpratnē blisinoties apkārt uz noputējušās grīdas un pārējiemteica Malvīne.
Un viņi tiešām tādas valkā? klusi nevienam nedzirdot, sev nočukstēja Malvīne

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 27.06.2006 13:23

Ehh, nopūtās Šarlote un ar riebumu pakāpās tuvāk kastēm bet ja mani sadedzinās uz sārta es vismaz būšu izskatījusies labi... Turklāt par mani varbūt pat pieminētu kādā vēstures grāmatā kā līdz šim elegantāko un stilīgāko raganu kas ir nosvilināta. Sieviete jau atkal izcēlās ar ĪPAŠU "gudrību", bet tas nevienam nebija jaunums. Ai, nu labi atradīšu varbūt sev ko piemērotu. Lote nosprauslojās un graciozi atmetusi atpakaļ pagaros blondos matus palūkojās pirmajā kastē kas gadījās pa rokai. Kādam šitās drausmīgās bikses vajag? Viņa jautāja pamesdama uz draugu pusi melnas īsbikses kas patiesību sakot izskatījās nevis zemnieciskas, bet gan diezgan svinīgas. Protams nedaudz apputējušas, bet kas par to? Parakājusies vēl nedaudz un izmētājusi vēl pārīti augstāka ranga personu drēbes Šarlote uzraka melni sarkanu apjomīgu kleitu. Tā nedaudz līdzinājās Malvīnes kleitai taču toņi un kleitas apakšdaļa bija atšķirīga. Šķiet ka es tiešām atradu ko piemērotu sev. Lote pašapmierinātu smaidu paņēma kleitu, sapurināja to saceļot milzīgu putekļu mākoni un tad kad kleita vairs neizskatījās tik noputējusi un netīra, viņa to pielika klāt. Tieši laikā. Sieviete nosmīkņāja un pagājusi nedaudz nostāk, kā vienmēr uzvedoties nedaudz neķītri, visu klātbūtnē uzsāka pārģērbšanos. No sākuma viņa novilka korsešveida krekliņu atklājot melni mežģīņotu krūšturi un pēc tam arī svārkus, zem kuriem zeķubikšu vietā bija garās zeķes ar mežģīnēm augšpusē un melnas mežģīņu string biksītes. Zābakus gan viņa nolēma nevilkt nost, atradusi šausmīgā apjoma kleitā vietu caur kurieni to uzvilkt Šarlote ātri vien ieslīdēja tajā, jo ņemot vērā to, ka viņa bija ļoti tieva kleita padevās bez aizķeršanās. Kāds man varētu palīdzēt sasiet stingrāk to korseti? Viņa jautāja piekārtojot augšdaļai krūšu līniju.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 27.06.2006 13:31

Kamēr Lote aktīvi pārģērbās visiem redzot Malvīne bija aizlīdusi aiz kastēm telpas stūrī uzvilka nu jau savu melno kleitu. Uzvilkusi kleitu viņu piemeklēja tāda pati problēma kā Loti, korseti nevarēja aizsiet pati Palīdzēsiet? No telpas stūra nākdama tuvāk viņa uzsauca pārējiem korseti vajadzētu sasiet stingrāk, tā kā Malvīne pati bija ļoti tieva viņai kleitu nācās pieturēt ar rokām. Tāda viņa tur stāvēja starojot kā saulīte un skatoties uz visiem.

Iesūtīja: angell ; laiks: 27.06.2006 13:51

Lumi uzlūkoja drēbes, kuras Nataniels bija nolicis uz galda. Meitenei tās nelikās pretīgas vai kādas citādas- viņa bija pieradusi pie dažādām un ļoti dīvainām un neparastām dzīves situācijām, jo bieži ar vecākiem nācās ceļot apkārt pa dažādām zemēm. Lumiela piegāja pie puiša un sacīja Es laikam paņemšu to kleitu, izskatās, ka neviens cits viņu nevilks. meitene ātri un žigli un ļoti veikli pārģērbās vienā no garāžas stūriem un sacīja Kāds palīdzēs aiziet korseti un savilkt aizmugurē banti? šī bija kleita ar divām tādām kā lencītēm aizmugurē, kuras varēja sasiet bantē.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 27.06.2006 14:25

Nu, kad jūs būsit pārģērbušies, uzvelciet pulksteni un ievadiet laiku. Kad to esat izdarījuši, tad apķerieties (laikam) Natanielam, ja pie viņa būs pulkstenis. Pie rokām, ap vēderu. Kā katram ērtāk
Un tad gaidat.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 27.06.2006 14:35

Nu jau Malvīne sāka pati pūlēties aizsiet korseti - tas bija visai jocīgs skats, bet vināi tomēr izdevās. Vai dieniņ cik jauki viņa teica un piegāja pie netālu esošā spoguļa Man jau patīk, Un jums? viņa skatoties spogulī un ar roku piekārtojot jau tā taisnos, rudos matus uzkrāsoja lūpas. To darot viņa tā starp citu ieminējās - Bet vai mums nevajadzētu piedomāt pie runas stila?

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 27.06.2006 14:39

It kā pēc būtības tie tur pāķi varētu sadomāt nezin ko ja mēs pateiktu: Hei Veči Waz up! bet tai pat laikā. Nu jā šķiet ka mums vajadzēs iztikt bez žargona un Malvīn, vari palīdzēt man viss neiet tik spīdoši kā tev ar to kleitu, man Šarlote norādija uz krūtīm pa lielu un es nevaru kā vajag izlocīties lai sasietu to korseti. Sieviete spicajiem augstpapēžu zābaciņiem klabot un kleitas malai velkoties pa zemi piegāja pie Malvīnes. Kleita tev tiešām piestāv, un manējā arī izskatās tīri ta neko.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 27.06.2006 14:51

Nataniels uzlūkoja Malvīni, kurai bija izdevies iekļūt savā kleitā un aiziet veiksmīgi korseti. Pēkšņi pār puiša mugur pārskrēja vieglas trīsas- meitene izstījās tiešām jauki šajā vecajā kleitā. Malvīn, tev taisnība Nataniels piekrita un turpināka Mums ir jāpiedomā pie tā, ko runājam, bet pirms tā, izlejmas uz kuru gadu un datumu mums jādodās!

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 27.06.2006 14:59

Uz labu laimi nosaukšu skaitli - Malvīne aizvēra acis - 1764.gads! - nē? Malvīne smaidīja uz visām pusēm.
Palīdzot aizsiet Lotes korseti viņa sacīja Tā kā ir vasara varētu ceļot uz vasaru, piemēram uz 1.jūniju, jo tad sīkajiem jau beigusies skola... Būtu forši ar kādu vēl sadraudzēties smejoties sacīja Malvīne.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 27.06.2006 15:08

Nataniels pamāja un sacīja Tevis piedāvātais variants izklausās pat ļoti sakarīgs. Bet es šaubos, ka mēs tik viegli varēsim sadraudzēties. Mums būs jābūt uzmanīgiem. Vai kāds kaut ko par to laiku zin, vismaz apmēram?! puisis jautāja draugiem.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 27.06.2006 15:12

Lumi un Saša pašlaik pēc manām domām zin visvairāk par vēsturi, par 18.gs. Viņa paskatījās uz abiem iepriekšnosauktajiem draugiem un iesmējās Smieklīgi vai ne? viņa skatījās uz Lumi, kuras kleitas korsete vēl nebija sasieta. Es jau neko, neskatieties tā.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 27.06.2006 15:22

Šarlote pateicās par korsetes sasiešanu un godīgi sakot viņai bija sajūta, ka viņa smok nost. fū, kā viņas varēja tādos paltrakos staigāt, viņos taču var nosmakt cik tās korsetes ir stingras, bet man patīk. Kā vienmēr es izskatos ideāli. Sieviete atsāka vērot sevi noputējušajā spogulī un kleita patiesi iskatījās glīši. Viduklis izskatījās vēl daudzkārt tievāks un korsete krūšu līniju bija pacēlusi vēl augstāk. Latvijā 17-18. gs. bija Ziemeļu karš. Vidzeme ar Rīgu tika pievienota Krievijai, Latvijā uzausa apgaismības idejas un otrajā 18.gs pusē arī Latgale un Kurzeme tika pievienota Krievijai. Starp citu pastāvēja dzimtbūšana. Šarlote nezin no kurienes savā blondajā galvā izraka informāciju.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 27.06.2006 15:26

Skaļi aplaudējot Malvīne iesuacās Gudri! .. beidzot arī Tu nospīdēji smaidot teica Malvīne.
Bet kas tā par lietu, ka karš - Malvīne nedroši pavērās apkārt Mums būs jākaro?
Kādam ir pistole? koķeti smaidot meitene paskatījās apkārt uz pārējiem.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 27.06.2006 15:36

Ziemeļu karš beidzās 1721. gadā takā vari neuztraukties. Šarlote piemīlīgu smaidu sejā noteica. Tad uz mirkli viņa atgāja no spoguļa un sāka rakāties pa kādu nedaudz mazāka izmēra kasti. Bet tomēr manuprāt kaut kādi ieroči ir vajadzīgi ņemot vērā to gadu. Tur bija ne tikai Latvieši, bet arī krievi un vācieši. Un Rīgu pārvaldīja krievs. Sazin ko viņi mums izdarīs ja sapratīs, ka nepiederam nevienai ģimenei, vai neviena ģimene nepieder mums. Pēc gara pentera un izmētāta kastes satura Lote izvilka laukā divus drausmīgi apsūbējušus revolverus, nazīti, un vēl kaut kādus divus šaujamieročiem līdzīgus dzīvniekus. Kur jūs dabūsiet lodes vai ko tādu es nezinu, bet es piesakos uz nazīti. Sieviete paņēma rubīniem un safīriem rotāto nazīti un iebāza to aiz krūštura. Par to nazi taču var nokāst pamatīgāko piķi. Nataniel, vajadzēja tev kādu laiciņu iepriekš parakāties pa tām mantām. Kuram pārējos ieročus?

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 27.06.2006 15:39

Revolveri man, kādam nav dažas patronas?
Bet mums jāpārzin arī krievu valoda?
Ladno. Ja mogu govorit po russki. Prikoļna. un atkal smejot teica Malvīne.
Viņai patika daudz smieties un smaidīt un neuztvert visu pārāk nopietni.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 27.06.2006 15:45

Jā kreivu valoda šķietami mums ar pārējiem būs galvenā sazināšanās valoda. Šarlote īgni norūca un piemīlīgajā feisiņā smaids pazuda. Es ciest nevaru krievu valodu, no viņas var dabūt tikai un vienīgi grumbas. Meitenei krievu valoda vārda vistiešākajā nozīmē derdzās, jo visus skolas gadus, viņa bija mācijusies vācu valodu no kuras viņa nezināja tik daudz kā melns aiz naga un krievu valodu pārzināja tikai tā, no draugiem. Tās patronas pameklē kādā no kastēm vai paprasi Natanielam.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 27.06.2006 15:48

Nataniels nebija nebūt pārsteigts ar tik bagātīgo kastu saturu. Šajā mājā viņš uzturējās pareti, biežāk tika izmantots personīgais dzīvoklis Rīgas pašā centrā. Viņa vecāki jaunības gados bijuši kolekcionāri, arī vecvecāki un vecvecāki un visi pārējie, cik viņš zināja. Tāks, man arī kaut kas derētu un Tev tiešām ir lieliskas vēstures zināšanas, Lote! puisis pārsteigti iesaucās un pasmaidīja. Un patronām kaut kur tepat vien ir jābūt

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 27.06.2006 16:01

Paldies, un kā redzi arī blondīnes mēdz būt kaut cik gudras. Šarlote pašapmierināti, tomēr pēc iespējas vēsāk atbildēja Natanielam, ar šo puisi no draugu pulka viņai bija visvēsākās un atsvešinātākās attiecības, jo viņam bija pamatota nepatika pret blondīnēm, bet kas par to.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 27.06.2006 18:42

Lote, matu krāsa neko neizsaka. Bet tik tiešām - vēsture tev padodas Malvīne to sakot piegāja pie kastes, kur Šarlote bija atradusi revolverus, un sāka meklēt patronas. Kad bija atradusi patronas viņa protams atkal iesaucās savā piemīlīgajā, jautrajā balsī Rokā ir!Kuram vēl ir revolveris? Patronas vajag?Piecēlusies kājās viņa nopurināja no savas melnās kleitas putekļus un uzsmaidīja pārējiem.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 27.06.2006 20:54

Dāmas dāmas, jūs tur mierīgāk ar šaujamajiem. ar tādām lietām nevajag muļķoties revolveri vēl nav izgudroti tajā laikā. Labāk derētu pārītis kramenīcu vai šaujamo ar krama atslēgu. Te nu runāja puiša praktiskā puse, pa to starpu kamēr pārējie aktīvi apsriedās Aleksandrs bija paspējis pārģērbties un nu izskatījās pēc izspļauta mužnieka. Bez tam ar mūsu vārdiem mēs varam izliktieds par ārzemniekiem, hercogs Aleksandrs Krauls no Pētergofas, Katrīnas II galma, izklausās laba atruna, vai ne? Man Krievu valoda nesagādās problēmas, bet jūs varētu uzdoties par kompāniju no anglijas ceļotāji tā teikt. ko teiksiet?
Viņš piesoļoja pie vecas kastes un ielūkojās iekšā. Un jā šis te man patīk, puikas savāciet pa vienam. viņš izzvejoja no kastes vairākus rapierus un pasvieda pārējiem Un natan tu esi drošs ka tev nav 18. gs šaujamo?

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 27.06.2006 21:00

Nataniels pacēla savu skatienu un uzlūkoja draugu Manā mājā var atrast visu pēc kārtas. Parakņājies pa tām kastēm, ja ne šeit, ta bēniņos noteikti kaut ko atradīsim. Un tava ideja patiešām mav peļama! puisis piekrita un iekārtojās ērtāk. Viņš jau kādu brīdi atpakaļ bijua paguvis pārģērbties un nu sēdēja, atbalstījies pret galdu un lūkojās pārējos- bija laiks visu izlemt un doties ceļā.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 27.06.2006 21:32

Žēl Malvīne nopūtās un nolika revolveri un patronas uz galda Un es tā gribēju kādu novākt sarkastiski teica Malvīne un smīnot palūkojās uz Aleksandru.
Un ar angļu valodu man iet normāli - vismaz es tā domāju
Malvīne parakājās kastēs kamēr pārējie neredzēja - atrada jauku somiņu viņas kleitai pieskaņotu un klusi ielika tur nazi...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 27.06.2006 22:35

Loti ko? Zini es varbūt arī palīdzētu. puisis nevainīgi pasmaidīja un devās uz bēniņiem. Bēniņos glabājās divtik mantu cik garāžā. bet arī te putekļu bija diezgan.
Pēc minūti ilgiem meklējumiemviņš atrada mekjlēja pulvera dozi četras musketes un trīs pistoles kā arī kārbiņu ar aptuvenu divsimts lodēm. Vairāk kā pietiekami laiz izdzīvotu.
Jā Natan pie tevīm pašu velnu var atrast. Aleksandrs sacīja nolikdams nesamo uz galda un sākdams pielādēt pistoles.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 27.06.2006 22:43

Natans noplātīja rokas un ar noguršu skatienu uzlūkoja draugu Arī par to es nebrīnītos. Šķiet, ka mana vecvecmāte no mātes puses bija okultisma fanāte, cik atceros. Mani senči nu gan ir kaut kās dīvains... puisis iespējās.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 27.06.2006 22:59

Malvīne uzlika plecos savu mugursomu paņēma abus pītos grozus, kuros vēl ielika atrasto melno somiņu un uzskrēja bēniņos atstādama pārējos lejā .
Uzskrējusi augšā viņa paceldama abus grozus gandrīz virs galvas iesaucās - nu puiši ejam lejā? Visi jau gaida. Varētu it kā jau doties. Malvīne staroja. Viņai patika smaidīt vienmēr, lai arī kas notiktu, tomēr neatkāpties no lēmuma vienmēr būt dzīvespriecīgai.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 27.06.2006 23:00

Par Aleksa sarkastisko piezīmi Šarlote tikai nopūtās, šādas runas no viņu mutēm nāca dien dienā, ar meitenēm viņa sapratās labi, ar puišiem varēja būt labāk. Protams tie kas meiteni nepazina tik labi lipa klāt kā dēles, bet tā jau būtu cita runa.Mani nošaut tā kā nevajadzētu. Aleksam atgriežoties nosprausloja Lote un viegli atlika matus aiz auss.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 28.06.2006 15:00

Visi sapulcējās Nataniela garāžā, un viņš uzvilka pulksteni. Bija jāvieda laiks: 18.gs, 1764. gadu., 1. jūniju.

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 28.06.2006 15:28

Mikus arī jau bija pārģērbies elegantā bagātnieku apģērbā.
Zinat ko? Tā ideja par ārzemniekiem nav slikta. Mēs varētu izlikties, ka esam atbraukuši ar kuģi no Londonas..mums tak visiem iet ar angleni labi, ne? Un teiksim, ka esam kkādi aristokrāti. Tāpat neviens neko neiedomāsies, redzot kā mēs esam saģērbušies. Nataniel, paveicās, ka tavās kastēs atradām to laiku biezo apģērbus. Ja būtu zemnieku drēbes, mums klātos visais slikti. Mikus sacīja un kopā nostājās pie visiem. Tūlīt, kad Nataniels uzvilks pulksteni, viņam būs jāturās pie puiša, lai tas aizceļotu uz pagātni kopā ar draugiem. Šādu izdevību viņš negribēja palaist garām.
Kamēr visi lēnām vācās kopā, Mikus turpināja runāt - Meitenes jūs izskataties forši! Lumi, tu protams vislabāk! Mikus veltīja meitenei satriecošu smaidu. Bet vai jūs darāt pareizi, ka visus ieročus pievācāt? Tajos laikos drošāk būtu, ja mēs, džeki, tos paņemtu. Tik trauslām būtnēm nedrīkst dot tādus briesmīgus ieročus. Mikus ķircinoši noteica un uzlūkoja tās meitenes, kas bija paņēmušas ieročus. Bet pagaidiet, vai šādi ieroči tajā laikā jau bija? Alekss, tu, tur kko minēji, par to laiku ieročiem, ne? Domā mums vajag šitos ņemt? Mikus jautāja Aleksandram.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 28.06.2006 21:29

Mik, veelies paarliecinaaties kaa es riikojos ar nazi? smiinot noteica Malviine peetoshi skatoties uz Miku.
Piegaajusi tuvaak Natanielam Malviine tam apkjeeraas ap roku un pakjeera pie rokas labaako draudzeni - Alumielu. Nu fiksaak - dodamies! iesaucaas Malviine un plashi smaidiija kaa vienmeer.

[atavinojiet par raxtiibas stilu - paarinstaleeja kompi un Tildi neielaadeeja.]

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 28.06.2006 21:40

Nataniels paķēra pāris mugursomas ar pārtiku un uzvilka pulksteni. Es domāju, ka, ja visi pieķersies klāt viens otram arī būs normāli. Jo tas ir tāpat kā ar elekstisko strāvu- ja viens turās pie strāvas avota un visi pārējie cieši klāt tad strāva izplūst sauci visiem! puisis satvēra ciešām Malvīnes roku un uzsmaidīja meitenei.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 28.06.2006 22:24

Jap Mik tie bija izgudroti, un bagātajiem līdzi labāk paņemt līdzi šaujamos jo marodieru tajā laikā nebija maz. Damn atcerējos a navda ta mums nav ja? Iesits pa pieri sev Aleksandrs metās augšup uz viesistabu kur no bufetes pagrāba palielu lādīti ar naudu. 18 gs monētu kolekcija vēstīja uzraksts. Tā tagad esam bagāti kā velni Aleksandrs novilka iestūķēdams maisā lādi un ieročus. Viss tagad gan laižamies tikai atceries kādā laikā mums jātgriežas labi?

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 28.06.2006 22:32

Kaads shodien datums? Neveiklu skatienu apkaart veeraas Malviine. Un par to naudu - Sasha, Vecais nesagraabies visu viens iesmeejaas Malviine bet mees buusim shepat tikai tajaa gadsimtaa? Malviine smaidiija kaa saulstarinjsh - kaa vienmeer smaidiija un skatiijas uz Natanielu un aizmirsaas veroties vinja sejaa.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 28.06.2006 23:18

Spēlē bija 29. jūnijs. Draugiem bija jādodas uz 1. jūniju. Nataniels uzvilka pulksteni un ievadīja tajā laiku: 18. gs. 1764. gadu un 1. jūniju. Pārējie draugi apķērās Natanielam ap rokām un visi stingri turējās.
Pulkstenis sāka vibrēt un dimantiņi iemirdzējās. Tad atskanēja jocīga skaņa, tāda kā čīkstēšana, svelpoņa un draugi juta tādu velkošu sajūtu. It kā kāds milzis būtu viņus sagrābis aiz galvām un vilktu gaisā. Taču viņu kājas palika pie zemes. Viss bija izplūdis, ap viņiem savilkās pelēka migla un neko nevarēja redzēt. Pēc kādām 5 sekundēm velkošā sajūta beidzās un biezā, pelēkā migla pamazām izzuda. Laika pulkstenis bija iedarbojies.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 28.06.2006 23:37

Nataniels ieklepojās un atvēra acis. Uz brīdi biezās miglas dēļ likās, ka viņš ir kļuvis akls, bet tad puisis klusi iesmējās- tas taču nebija iespējams. Tomēr saredzēt tāpat gandrīz neko nevarēja. Nataniels centās saprast, vai pārējie ir blakus vai nav un vai viss ir izdevies un to, kur gan viņi atrodas.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 29.06.2006 10:33

Malviine pieceelaas un neveeleejas nevienu saukt, jo tas buutu aizdomiigi, ja tuvumaa buutu kaads tolaiku cilveeks. Malviine leenaam gaaja ziemelju virzienaa - vismaz vinjai shita ka iet ziemelju virzienaa. Tad vinja uzskreeja virsuu kaadam cilveekam Lumi? Taa esi Tu? Malviine klusi ierunaajaas. Staavot neveklu skatienu veeraas miglaa, bet taapat neko nevareeja redzeet. Vai mums jau jaarunaa anglju valodaa? Vinja klusi nochuksteeja, jo bija paarliecinaata, ka cilveeks, kuram uzskreeja virsuu ir Alumiela.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 11:28

Šarlote viss nebija pieķērusies Natanielam, bet gan Sašam un nu kad itkā ceļojums laikā bija beidzies viņa atkal izcēlās ar savu stulbumu. Un tas bija viss? 5 sekundes un viss? un es biju domājusi ka tas būs ilgāk, turklāt man ir sajūta, ka mani mati ir izpūruši. Meitene atkāpās no Aleksandra lai gan tāpat neko neredzēja un lūkojās piekārtot matus kaut vai tumsā.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 29.06.2006 11:32

Izdzirdējusi Šarlotes balsi Malvīne virzījās uz tās pusi neko neredzot aplamajā miglā. Lote, where are you? Malvīne iesaucās izmēģinot savas angļu valodas pamatzināšanas. I don`t see anything
Malvīne pagāja vēl dazus soļus un atkal uzskrēja virsū kādam, bet ne tam pašam kam pirmoreiz.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 11:35

Au, esi taču uzmanīgāka. Lote īgni norūca, jo Malvīne bez šaubām bija uznesusies virsū viņai un dēļ augstpapēžu zābakiem un smagās kleitas Šarlote knapi stāvēja kājās bet atzīt protams viņa to neatzina.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 29.06.2006 11:44

Ntaniels sadzirdēja pirmo rosīšanos un klusi sacīja Girls, wait! Don't go away, stay where you are, that would be best. un tad latviski pavisam klusi piebilda Ja pazudīsiet, nebūs labi, nekur neaizklīstiet!

Iesūtīja: angell ; laiks: 29.06.2006 11:49

Brīdī, kad Nataniels uzvlika pulksteni un viņi devās ceļā, Lumi bija pieķērusies Malvīnes rokai un tikai attopoties miglā bija to palaidusi vaļā. Meitene stāvēja kā iemieta un apjukusi lūkojās apkārt. Where are we? Lumi neaizmirsa par to, ka ir jālieto angļu valoda.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 11:58

occ: domājams ka mums nevajadzēs muldēt pa tiešo angļu valodā lai gan to mēs arī varam... tikai postojot vaig atzīmēt ka runājam angliski, bet īstenībā lasam, latviski of course... tādejādi sanāks ka mēs praktiski ideāli pārzinam angleni...

Šarlote nedaudz atkāpās no Malvīnes gandrīz paklupdama aiz savas kleitas malas kas vilkās pa zemi. Au, viņa sūkstijās un cauri miglai kas pamazām izplandēja viņa sāka ievērot draugu atrašanās vietas, bet ne to kur viņi paši atradās. Es ceru ka mēs nēesam cietumā, ja pulkstenis mūs atmeta atpakaļ laikā tas nozīmē ka mēs vēl joprojām pēc būtības esam Nataniela garāžā, bet ja nu pirms šausmīgi daudz gadiem te bija cietums? Lote angliski jautāja.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 29.06.2006 11:58

Kad pelēkā migla sāka izklīst, draugi sāka redzēt, kur nokļuvuši. Viņi stāvēja zālītē, apkārt bija mājas. Tās izskatījās ļoti vecas, būvētas no koka. Bija saulaina diena. Migla izklīda pilnībā un draugi turpat visi stāvēja. Taču kādu gabaliņu tālāk stāvēja divas mazas meitenītes, zemnieku apģērbā un nošmulētām mutēm. Meitenes stāvēja un, atvērtām mutēm skatījās uz bariņu ar cilvēkiem, kas pēkšņi bija uzradušies ne no kurienes. Abas reizē iespiedzās, apmetās riņķī un bēga projām.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 12:04

oi nu labi kļūdijos es pamatīgi, bet ko pie velna lai dara ar viņām? Šarlote vēl joprojām pielietojot angļu valodu vaicāja draugiem, šķiet, ka viņas pamanīja ka mēs uzradāmies pēkšņi... Stop! iekliedzās Lote taču laikam jau meitenes bija pārlieku sabijušās.

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 29.06.2006 12:13

Arī Mikus bija pamanījis kā divas mazas meitenes aiznesas spiegdamas uz tuvējo māju pusi.
Mums tagad labāk būtu nozust. - viņš uztraucies runāja.
Viņš pagriezās visriņķī un ar acī meklēja kādus krūmus vai mežu. Aiz muguras, apmēram, 200m tālāk bija mežmala. Varbūt laižamies uz turieni? vai gaidam tepat un skatamies kas notiks tālāk? - Mikus jau nomierinājās.
Tad viņš ar interesai apskatīja apkārtējo dabu. Tā izskatījās gluži kā lauku ainava. Taču vienā malā varēja redzēt lielu grants ceļu, kas veda uz Rīgas centru. Viņi atradās turpat kur Nataniela māja, taču šajā laikā šī vieta vēl bija lauki. (Mūsdienās Rīgas nomale)
Neizskatās nemaz, ka mēs atrodamies citā laikā. ,taču tad viņš ieraudzīja, ka uz lauka', kas bija krietnu gabalu tālāk strādā cilvēki - Tikai šeit vēl ir dzimtbūšana.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 12:22

Kā es jau teicu ap astoņpadsmito gadsmitu dzimtbūšana nebūt nebija atcelta, un ja kas redzēsim ko meitenes darīs tālāk, viņas izskatījās kā zemnieces mēs kā aristokrāti, bet viens bet arī mēs nedrīkstam izturēties labi pret zemākajām kārtām savādāk sazin kas var notikt.
šarlote ieteicās un augstajiem, smailajiem papēžiem duroties zemē pagājās nedaudz uz priekšu. Šeit ir tik pāķiski, bet jauki mums būs respekts.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 29.06.2006 12:44

Nataniels lūkojās uz to vietu, kur vļe pirms brīža bija atradušās abas mazās meitenītes un nopūtās. Es tiešām ceru, ka viņas nav aizskrējušas šo atgadījumu nosūdzēt saviem vecākiem, citādi paklīdīs runas, ka šā ciema tuvumā atlidojuši kādi magi vai burvji. Varbūt vēl cilēvi sadomās, ka esam magi, kas ieradušies viņus glābt, lai gan par to es šaubos. Tiešām labāk derētu nozust puisis sacīja skaidrā angļu valodā un sāka kustēties uz priekšu, uz mežmalas pusi.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 29.06.2006 12:56

Malvīne piegāja pie Lumi un skaidrā latviešu valodā klusi iečukstēja tai ausī Miglā bija jautri, vai ne?
Un tad sekodama pārējiem augsti paceldama galvu un izsliedama degungalu kā kinozvaigznes pacēlusi kleitas malu, lai tā nevelkas, pa zāli un nesasmērējas ierunājās vēljoprojām latviešu valodā Cik pāķiski. Stulbie dzimtļaudis. Un tad angļu valodā vaicāja pārējiem Vai man būtu jāizturas šādi? Un saviebdama seju pretīgā grimasē skatījās uz strādniekiem Phe!

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 29.06.2006 13:47

kamēr pārējie garāžā bija satraukti runājuši, Maiens bija apģērbies, paņēmis ieroci un vēl pāris mantas, kas likās būs noderīgas. Kad viņi bija atceļojuši 18.gs. Viņš jutās diez gan pārsteigts, jo līdz pašām beigām vēl domāja, ka nekas neizdosies.
Nu, tā Viņš angliski iesāka, Mums vaidzētu iet uz Rīgas centru un sameklēt Rīgas, tā laika, valdību. Vēl pie tam mums vaidētu dabūt karieti, jo kā izskatītos, ka augstdzimuši ļaudis no anglijas iet ar kājām. Vēl pie tam nedomāju, ka mūsu dāmām šajās burvīgajās kleitās ir diez gan ērti. Un skatoties uz Lotes mocīšanos savos zābakos... Viņš indīgi pasmaidīja skatoties uz Šarloti... Tas tikai pierādās.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 29.06.2006 13:48

Nātas uzlūkja Malvīni un piekrītoši pamāja un sacīja angļu valodā Tu izturies lieliski un atbilstoši. tomēr puiša balss izklausījās pilna savādas grūtsirdības. Viņš nevēlējās tā izturēties pret tiem nabaga cilvēkiem, kuri šādi cieta. Taču vēsturi viņi mainīt nedrīkstēja, patiesībā viņiem bija jābūt ļoti uzmanīgiem, jo, ja viņu dēļ mainīsies vēstures fakti un to ritējums, tad varēja būt lielas nepatikšanas.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 14:06

Pēc Maiena vārdiem Šarlote nosarka, es zinu, es zinu, ka kā vienmēr izturējos blondi, bet ar savādākiem apaviem es pārvietoties nemāku, vismaz pa asvaltu ne, bet šeit tāda nav. Meitene viegli pasmaidīja un pagriezās pret zīmi kas tālumā vēstīja Rīgas centra virzienu. Šķiet uz Rācnamu? esmu redzējusi šī laika kartes un domājams zinu kā nokļūt pie valdības ēkas. Bet ja es kļūdos tad man esat jūs. Lote pacēla uz augšu melno bordo mežģīņu rotātās kleitas apakšdaļu un censdamās izskatīties pēc iespējas graciozāk kas viņai izdevas lieliski, pagriezās pret draugiem, ejam man jau tirpst kājas. Un klusējiet attiecībā uz to ka esmu pati vainīga, es to apzinos.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 29.06.2006 14:44

Es nesaprotu, Lote, kur tev tas viss ir bijis apslēpts visu to laiku, kamēr tevi zinu. Varbūt tavā galvā ir arī kaut, kas cits noderīgs? Nevien zināšanas par 18.gs. Viņš ar uzjautrinājumu skatījās uz Loti un vēl piemetināja, Tu, tik pārāk nepārpūlies ar tās kleitas cilāšanu. Mēs tāpat esam atskatījušies uz tavām kājām, bet šajā laikā, kāju rādīšana, nav pārāk pieņemami. Viņš vēl uzmeta skatienu uz Loti, bet tad pagriezās uz pārējo pusi un kārtīgi izstaipījās, Nu ko, cilvēki. Sāksim kustēt? ā un iedodiet kāds man ko kārtīgi panest, ta es gandrīz neko normāli nepaņēmu. Varbūt, Malvīn, iedod savu somu, jo sajā laikā nav pieņemami, ka augstākās sabiedrības dāmas, ko nēsā, izņemot kleitas. Un kāds vēl man var iedod kādu maisu.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 14:53

Jā ir gan Lote pamāja ar galvu[/b] ne vienmēr es esmu stulba blondīne.[/b] Tad kad puisis pajautāja par somām Šarlote aizgriezās itkā neko nebūtu dzirdējusi, jo šķiet, ka viņa bija vienīgā kurai nebija nevienas somas vai maisa. Ak jā un vispār tā kleita ir tik neērta ka ar viņu nevar normāli paiet, ja nu vienīgi visu apakšu paceltu gaisā. Paskatieties cik viņai ir daudz auduma. Zīds, tills, vienkārši odere, un vēl atsevišķi mežģīņu audums lai tās nāktu ārā no kleitas apakšgala. Meitene pārcilāja visus audumus kas bija iesaistīti vien kleitas apakšā, padomājiet cik viņas ir smagas.Viņa nopūtās un sagrieza tumšsarkano saules sargu kuru bija paņēmusi Nataniela garāžā. Paklau mums ir nauda un prestižs, kā arī lieliskas angļu, latviešu un krievu valodas zināšanas, pieejam pie viena no zemniekiem apjautājamies kur ir viņu saimnieks un tad kad būsim viņu atraduši paprasam vai nevaram aizņemties karieti un kučieri, ja nu kas mēs varētu samaksāt, vai tad ne?

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 29.06.2006 15:02

Ja jau šā laika sievietes varēja nēsāt šīs kleitas, tad, kāpēc, lai tu nevarētu viņās pastaigāt kā ir pieņemts šai laikā, vai arī mēs varam palūgt šiem zemniekiem kleitu priekš tevi. Gan jau viņi iedos. Maiens noteica, bet viņa tonis nebija indīgs kā ierasts, bet gan laipns un piekāpīgs. Vēl pie tam tava ideja par saimnieka atrašanu nav nemaz tik peļama. Kā jūs domājat? Viņš vērsās pie pārējiem, Es jau esmu par. Vēl pie tam es arī pats varu pajautāt un patēlot lielo zemnieku mīli, kau tas arī nav noslēpums, ka man viņu ir žēl. viņš jau klusāk noteica

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 15:20

Ai nu labi, tikai jūsu dēļ Šarlote nolaida kleitu tā ka viņa atkal krita normāli un mēģināja kaut cik pārvietoties tik tiešām, kheh ko tu neteiksi tas pat nemaz nav tik grūti, bet smagi vienalga. Pēc būtības arī kādam vīriešu kārtas pārstāvim būs jāiet, jo ja ies kāda no mums var sanākt nepatikšanas jums, redziet sievietes nedrīkstēja darīt gandrīz neko. Ja nu vienīgi izskatīties labi. Par pēdējo teikumu Lote pašapmierināti pasmaidīja jo viņai tik tiešām patika kā viņa izskatījās, vienmēr un visur. Tikko atcerējos vienu baigo faktu. apmēram pēc 29 gadiem un mēneša tiks giljotinēta kāda sieviete Šarlote Kordē, lai gan tas būs Parīzē, ehz, bet vienalga šarlote.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 29.06.2006 15:29

Tev no sākuma būs jānodzīvo tos 29 gadus, tad varēsi domāt par giljotīni. Maiens atkal pievērsās Lotei, Vēl pie tam, mani ļoti priecē tas, ka tu nevarēsi neko darīt. Vismaz neiekulsies nepatikšanās.
Viņš kā jau vienmēr pievērsās pārējiem, nu, tas es iešu viņiem pajautāt? Ja? Tikai kādā valodā? Angļu viņi noteikti nezin un, ja sākšu runāt latviski, tas izkatīsies ļoti dīvaini. Varbūt krieviski? Viņš pievērsās Lotei un teica krieviski, Kā tu domā, mūsu 18.gs pārzinēja?

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 29.06.2006 15:33

Mikus klausījās kā draugi strīdas par Šarlotes kleitu. Kad izskanēja doma par karietes aizņemšanos, puisis saausījās. Ideja patiešām nav slikta. Varbūt mēs daži varētu aiziet. Viņš jautāja pārējiem puišiem.
Bet ja nu viņi būs dzirdējuši no mazajām meitenēm, ka mēs ne no kurienes uzradāmies..tad gan var sanākt baigi traki!
Mikus pagrieza seju pret zemnieku mājām un meklēja ar acīm kādu saimnieka muižu. Un tur jau viņš redzēja skaistu, lielu māju, dzeltenā krāsā, kura bija skaistu vītolu ieskauta. Tā izskatās pēc muižnieku mājas. - viņš teica pārējiem.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 15:34

Ņemot vērā to ka tagad Rīgu un vispār visu Vidzemi pārvalda krievs viņi noteikti sapratīs. Galu galā Rīga ir pievienota Krievijas sastāvam. Šarlote pasmaidīja un rotaļīgi pagrūda Maienu uz priekšu, tad piegāja pie Saša, izrāva no somas lādīti ar naudu un iebāza to Maienam rokās Ej un runā kā īsts ārzemnieks, un atceries nekāda žēluma. Tu nedrīksti izmainīt nākotni. Meitene atbildēja krievu valodā lai gan tā viņai nebija tik spīdoša kā angļu visu varēja saprast skaidri. Un kā jūs domājiet, vai tiesām tie zemnieki ticēs sīkām zemnieku meitenēm? Turklāt viņi nedrīkst mums ko pārmest, ja pārmetīs mums būtu tiesības viņus nosūdzēt saimniekam un rezultātā viņus varētu nogalināt

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 29.06.2006 15:49

Neuztraucies, Mikus. Kam tu vairāk ticētu divām mazām, zemnieku meitenītēm vai baram augsdzimušu ļaužu. Tikai nosākuma jāizdomā kā mēs te nonācām. Maiens kādu brīdi domāja un, tad iesāka, varam teikt, kad atbraucām ar kuģi, piemēram, līdz kaut kādai mazai pilsētiņai. Tikai jāizdomā kādai. Tur dabūjām karieti un braucām uz Rīgu, bet mūs paceļam gribēja aplaupīt, bet mēs viņus vinnējām, bet viņi pievāca mūsu karieti un mums pie dvēseles ir tikai tas, ko paspējām paņemt. Kā jums liekas? vai būs laba atruna? Pieņemsis, ka to karieti atņēma netālu un atnācām ar kājām līdz šejienei, tādēļ mūsu drēbes nav pirmā svaiguma, bet kuģim vaidzēja nopietnu remontu, tādēļ viņš neaizbraucu līdz Rīgai. Viņš gaidīja apkārtējo domas, bet tad kad Lote viņam rokās iespieda naudu viņš pārsteigti noelsās. Ko tu domā, Lote, ka iesm un visus uzpirsksim? Viņš viņai jautāja un atdeva lādīti ar naudu Sašam. Mums tieši vajag uzvesties augstprātīgi un drīzāk piekaut nevis uzpirkt nabaga cilvēkus, savādāk viņus var apvainot par naudas zādzību augstdzimušiem cilvēkiem, jo neviens, šai laikā pat nedomā par naudas dāvāšanu šiem nelaimīgajiem cilvēkiem

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 15:56

Es domāju ka naudu tu vari iedot saimniekam kad ar viņu būsi sapazinies gadījumā ja viņš tā vienkārši karieti ar visu kučieri negribēs dot, turklāt kā tev pašam šķiet vai tas izklausīsies normāli, ja mēs pateiksim ka mūs aplaupīja, bet mums ir kaudze naudas, ēdiena, dzēriena un tā tālāk. Varētu tā braucām ar kuģi līdz Liepājas ostai lai gan vajadzēja mums uz Rīgu, tā kā nenākam no šejienaes nezinājām ar kuru kuģi īsti braukt, nolīgām karieti ar visu kučieri, bet izrādijās ka kučieris bija galīgi slims un pa ceļam atstiepa galus, tā kā bijām jau ļoti tuvu Rīgai nolēmām ka nāksim ar kājām un mums vajadzētu jaunu karieti un kučieri. Ja jautās kas ir ar zirgiem tad tie piemēram nevienu no mums neuztvēra nopietni. Šarlote pilnā nopietnībā fantazēja un tad beidzot aizvēra muti.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 29.06.2006 16:07

njā, tava doma nav peļama, bet, ja viņi iet meklēt karieti un viņas nav, ko tad? Vēl pie tam, ja viņi uzodīs, ka kaut kas nav kārtībā un aizsūtīs sūtņus uz Liepāju, lai apjautātos par kuģi ar kuru atbraucām un saprotams, ka tāda tur nebūs, ko darīsim? Bet ,protams, no otras puses, mēs vienkārši varēsim aizkļūt atpakaļ savā laikā. Viņš pakatījās uz muižas pusi, kuru tikai nesen bija ieraudzījis. es domāju, ka mums visiem kopā vaidzētu iet. Kā tas izkatīsies, ka esam tādu, pieņemam lielu, gabalu aizgājuši kopā, bet pašās beigās aizsūtīšu tikai vienu, bet Mikusa ideju, lai iet puiši, bet meitenes paliek te ir ļoti laba, ko likt dāmām vēl lieki staigāt. Nu tad ejam? Viņš uzrunāja puišus.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 29.06.2006 16:35

Nataniels bija klausījies abu draugu sarunā un patiešām bija pārsteigts par Lotes tik labajām zināšanām vēsturē un apķērību. Puisis palūkojās uz priekšu un sacīja Un tomēr mums ir jāizdomā precīzi un smalki visiem kopā, kā šeit nokļuvām, no kurienes braucām un tā, ja nu viņi sīki izjautā?! Žēl, ka es īsti labi neatceros, kurā pusē šeit dzīvoja mani senči, jo cilstkoku jau sen neesmu pētījis, mums bēniņos bija tā lielā un biezā grāmata. Ja es atcerētos, varētu aizčāpot līdz viņiem. Ja nemaldos, tad šajā laikā kaut kur dzīvoja mans trakais onkulis vārdā Bertolds vai kaut kā tā. Viņam īpaši paskaidrojumums nevajadzētu par to, kas mēs esam un no kurienes nākam, jo viņš ir tāds patrakst. Nātans iesmējās un patiesi nožēloja, ka nav sīkāk pētīji savu ciltskoku.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 29.06.2006 16:44

Malvīne pa visu laiku bija paņēmusi no somas segu, kuru tur bija ielikusi - piknika segu. Kamēr visi runāja meitene bija noklājusi segu zālītē un nu sēdēja un skatījās kā pārējie runā un apbrīnoja Loti, kuru bija uzskatījusi par pilnīgi blondu un stulbu, bet nu - viņa daudz zināja par vēsturi atšķirībā no Malvīnes pašas.
Lote, Lumi, piesēdiet viņa uzsauca Šarlotei un Alumielai. Bet jūs pārējie - Nu gan ejat, Mēs te pasēdēsim. Pamājusi puišiem viņa sāka pētīt visu apkārtni un aizdomājās.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 29.06.2006 16:54

Varbūt tiešām, Nataniel, aizejam un parunājam ar saimnieku, bet meitenes, lai atpūšas, bet par sīkumiem parunāsim vēlāk. Galvenais jau ir un pagaidām ar to pietiks. Viņš pagriezās pret Malvīni, kura jau bija ērti iekārtojusies zālītē. Tu tikai nepiedzeries, labi? Viņš nopietni teica, pirmajam iespaidam ir liela nozīme un, ja mums būs viena apreibusi un jautra meitene, tas nedos pārāk labi iespaidu. Tā kā turies līdz vakaram. Viņš paskatījās uz Loti, Un tu lūdzu pārāk neniķojies, savādāk es tevi iepēršu. Viņš jau smejoties teica. Nu, tas ejam puiši? Ko tur lieki domāt?

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 29.06.2006 17:09

Malvīne nosarkusi teica Kur nu es un lai piedzertos! Bet pašai nemanot uznāca smiekli, jo tā bija taisnība, ka ja viņa pielējās par daudz tad atšķirībā no pārējiem bija pārlieku jautra nevis kaut kur `atlūza` vai niķōjās.
Malvīne tik vien kā noteicap Labi un nolika tikko paņemto somu ar dzērieniem zemē un uzsāka sarunu ar Loti un Lumi par šiem zemniekiem un centās būt nopietna.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 17:47

Pirms vēl Malvīne iesāka ar viņu sarunu Lote graciozi pamāja ar galvu Apsolu uzvesties labi. Meitene apsēdās blakus Malvīnei un pilnā sparā sarunājās...

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 29.06.2006 17:50

Un kādu mūziku Tu klausies? smaidot vaicāja Malvīne, jo patiesību sakot Loti viņa nepazina nemaz tik labi, viņa domāja, ka tā ir aprobežota blondīte, bet izrādījās, ka viņa kļūdījusies un ar Šarloti var runāt par visu ko...

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 18:34

Pārsvarā es klausos roku Viegli smaidot sacīja šarlote patiesībā viņas mūzikas stils galīgi neatbilda viņas patiesajam izskatam bet tas viņu netraucēja un tu?

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 29.06.2006 18:43

Interesants cilvēks - nodomāja Malvīne, jo viņas izskats un būtība neatbilda rokam, bet nu kas par to, lai klausās ja patīk - Malvīne smaidīja. Es vispār klausos visu ko, bet pašlaik latviešus - vecos gabalus, par gaumi nestrīdas... un Malvīne mazliet paklusēja Par gaumi nogalina. Malvīne pabeidza teikumu un sāka smieties - vispār jau klausos arī repu, bet mana gaumes izjūta ir slikta, man vienkārši patīk dziesmas un viss.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 29.06.2006 18:51

Nātans uzlūkoja visas trīs meitenes un pasmaidīja pārāk apkārt nebradājiet un nerādieties īpaši cilvēkam acīs, kamēr mēs sam prom! Uzmanieties1 puisis sacīja un pasmaidīja. Tad viņš pievērsās 'pārējiem, kuri nāca ar viņu un sacīja Ejam nu! un devās uz priekšu.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 29.06.2006 18:53

Maiens noskatījās kā meitenes sāk tērgāt un viņa skatiens aizklīda līdz vienai no viņām, bet, tad viņš krasi pagrieza galvu, it kā, tas būtu kāds noziegums un smagi nopūtās. Cik, tev reizes jāsaka, aizmirsti viņu. Viņš vēl paskatījās uz meiteņu pusi un ašā solī panāca Nātanu. Liekas šī saimniecība nedzīvo nabadzībā, tā kā, palīdzību varētu iegūt viegli. Tikai vaidzētu pareiza pieeja. Varam teikt, ka esam ciemiņi no Anglijas un, tad pastāstīt par nelaimi, kas mūs piemeklēja. palūgt naktsmājas un vakarā savākties kopā un sarunāt visus sīkumus. Kā jums liekas? Viņš uzlūkoja pārējos puišus

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 29.06.2006 19:00

Malvīnes skatiens lēnām aizklīda un aizejošo puišu tēliem, bet viņa nepārstāja tērgāt ar meitenēm.
Kur īsti Tu dzīvo? Viņa jautāja Šarlotei, jo īstenībā viņa pat to nezināja.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 29.06.2006 19:20

Nātans pamāja un sacīja Tā ir laba doma! Vispār tā vajadzētu darīt! puisis piekrītoši sacīja un turpināja ceļu uz priekšu, lai ātrāk tiku pie mājas saimniekiem. Es vien ceru, ka šeit pat līdz kalpotājiem nav aizklīdis tas, ko tās abas mazās meitenes redzēja. Lai arī bagāti, mēs tomēr esam svešinieki!

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 29.06.2006 20:33

Es nāku no Juglas, Rīgā protams Šarlote īsi noteica, meitene pavadīja ar skatienu Maienu un drūmi nopūtās lai vai kā, bet šķiet, ka viņam visas meitenes ir dievi izņemot izskatīgo blondīni - mani. Neko darīt jādzīvo dzīve tālāk. Kur dzīvo tu? Īstenībā smieklīgi, cik gadus gan mēs visi septiņi jau esam pazīstami un vienalga es par jums zinu minimāli un jūs par mani tāpat.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 29.06.2006 21:40

Dīvaini. Es arī esmu no Juglas Malvīne bija pamanījusi Šarlotes skatienu pavadot Maienu un klusi ierunājās Gan jau arī Tu viņam patīc un pasmaidīja viņai.

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 30.06.2006 15:20

Mikus soļoja blakus pārējiem puišiem. Viņi visi devās pie saimnieka.
Un ka nu viņi mums netic? Ja viņi notic zemniekiem? Mikus vaicāja pārējiem.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 30.06.2006 16:02

Nātans paraustīja plecus Ta mēs būsim pamatīgā dimbā. Tad nāksies vien bēgt vai kaut ko tādu. Vēlams gan, lai tomēr viņi mums notic! puisis sacīja un turpināja lēni soļot uz muižas pusi.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 30.06.2006 16:09

Nu, sadedzināt, viņi mūs nevarēs, Maiens ar ironiju balsī teica, Un, ja baumas par mūsu uzrašanos ir jau aizklīdušas līdz saimniekiem, tad viņi mums diez vai ticēs, bet viņi mums to ,protams, neteiks. Tā kā varam tēlot, ka neko nezinām un, ja viņi kaut ko prasa, tad atbildēt, kas tās par muļķībām?. Bet viņi tāpat mums neko nevarētu izdarīt, jo ,visnotaļ, baidītos no soda par augstdzimušu ļaužu aizskaršanu un no tā varētu sākties karš , bet tagad es jau esmu aizmuldējies. Tā kā būs vien jācer uz to labāko. Viņš pievērsās Nātanam, Nātan, vai tu nevari ,pamēģināt, atcerēties kaut ko sīkāk par savu cilckoku, jo domāju tas varētu noderēt.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 30.06.2006 20:29

Puisis pamāja un iegrima domās par tiem brīžiem, kad bija pētījis savu ciltskoku un centies šo to pat iegaumēt, tas likās bija gluži nesen, kad viņš sēdēja bēniņu pustumsā un šķirstīja biezās grāmatas vecās lapas. Liekas, ci varu atcerēties, mans tēvocik, kuru pirms tam pieminēju, nu, tas pustrakais, vismaz par tādu viņu uzskatīja šajā laikā, cik esmu sapratis no mana ciltskoka grāmatas, dzīvoja kaut kur tagadējās Ogres apkaimē. Precīzāk gan es pēc šī laika neko nepateikšu.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 30.06.2006 20:47

OOC: sorry ka nerakstīju vakar

Saša pēc ierašanās jaunajā vietā pāris reizes sulīgi nolamājās tā kā uzskatīja ka šis ceļošanas veids nebūt nav ērts. Tad nu sākās apspriešana ko darīt tālāk. tika nolemts ka viņi ies pie muižnieka pēc karietes Rūpīgi ieklausīdamies sarunās Aleksandrs piesrādzēja sev pie jostas rap[ieri un ielika svārku iekškabatā pāris nelielas pistoles kā arī ielāpstoja pāris monētu riekša naudas muķī īsi pirms Lote viņam atņēma lādīti. Tā nu tas drošībai Čaļi viņš klusi sacīja vācu valodā Ļaujiet man parunāt ar muižnieku es tā kā skaitos krievs un savējiem viņi noteikti uzticās

Iesūtīja: angell ; laiks: 01.07.2006 08:09

Lumi, kā vienmēr klusēdama, sēdēja zālē un klausījās, kas apkārtnē notiek. Viņa centās iejusties veco laiku dabā un izprast, cik ļoti cilvēki to mūsdienās ir samaitājuši. Skaistti čivināja lērums dažādu putnu. Meitene aizvēra acis un aizsapņojās.

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 01.07.2006 23:41

Mikus labprāt piekrita saviem draugiem. Labi, lai Saša ieiet. Bet ja nu saimnieks ir vācietis?

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 01.07.2006 23:48

Nātans paraustīja plecus Vai tas šajā laikā bija daudz vāciešu šeit?! Nu un ja būs vācietis, Tu tk run't vāciski māki ar kaut ko, ne Saša?! Visazlabdienas nobērsi?! puisis jautāja.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 02.07.2006 12:54

Aleksandrs pasmaidīja. Skaidra lieta. Bez tam varu saderēt ka augstākam titulam viņi noteikti neiebildīs. Hercogs pret parastu muižnieku. kurš kuru? Aleksandrs izvilka no kabatas veclaicīgu zīmog gredzenu ko parasti nēsāja līdzi. Ceru šitais grabulis noderēs.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 04.07.2006 11:27

Puišiem priekšā slējās balta ķieģeļu māja ar sarkaniem logu rāmjiem un stalli blakus mājai. Māja bija lielu vītolu ieskauta un saule tikai mazliet to spēja apspīdēt.
mājas priekšā stāvēja divas kalpones, kas blenza uz puišiem ar aizdomām. Vienai rokās bija milzīgs, pīts veļas grozs. Otra turēja slotu. Abas izskatījās apmēram tipat vecas kā paši draugi. Tad viena apgriezās un iegāja mājā. Otra kalpone gan pievērsās viņiem un diezgan skaļi, taču bailīgi jautāja: Kā es jums varētu palīdzet?

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 04.07.2006 11:49

Nātans palūkojās uz abām kalponēm un cerēja, ka līdz viņām mazo meitenīšu stāsts vēl nebija aizgājis. Puisis galanti klusēja un tikai smaidīja, jo runāšanu taču bija uzņēmies Saša...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 04.07.2006 13:07

Lūdzu paziņojiet savam kungam ka hercogs Aleksandrs Krauls no Pētergofas vēlētos ar viņu runāt. Saša uzsvērtā krievu valodā sacīja. Damn it vajadzēja man videnē labāk klausīties krievu valodas učenē Aleksandrs piesevis nodomāja pūloties atcerēties visus viņam zināmos vecvārdus un teikumu formas.Iespējams kaut kas arī atspoguļojās viņa sejā jo uzacis saraucās un pierēparādījās pāris grumbas.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 05.07.2006 10:45

Sievietei mazliet papletās acis, viņa stīvi pamāja un iegāja mājā. Pēc mirklīša no mājas iznāca pavecs kungs, viņš bija ģērbies melnā frakā, viņam bija pliks galvvidus. Viņš labsirdīgi smaidīja, taču runāt sāka latviešu valodā: Labrīt. Kā varu izlīdzēt? Kas jūs esat, un no kurienes esat nākuši? Esmu šīs muižas kambarsulainis. Diemžēl ar muižkungu jūs tagad nevarat satikties. Viņam pašlaik ir svarīga saruna ar vācu baronu Gothrīdu fon Šūli. Taču jūs varat runāt ar mani. Es jūs uzklausīšu.
Tad viņam blakus iznāca viena no kalponēm, tā kura turēja veļas grozu. Vecais muižkungs paskatījās uz viņu un teica puišiem: Šī ir kalpone Līna. Tieši viņa pastāstīja man, ka kādi kungi vēlētos satikt muižkungu. Sieviete pielica galvu, taču palika stāvam turpat blakus kambarkungam.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 06.07.2006 11:55

Nātans lūkojās uz muižkungu un vēl joprojām klusēja. Viņš centās atcerēties to, no kurienes viņam būtu bijis jābūt. Laikam jau jāsaka to pašu Pētergofu, ja kāds jautā, tajā pašā laikā viņš var sacīt, ka ir tā viņa trakā tēvoša attāls radinieks. Puisis gaidīja...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 06.07.2006 12:10

Es laikam neizteicos pietiekami skaidri. Es vēlos tikties ar muižkungu un nevis ar apakšniekiem Saša noskaldīja vēljoprojām runādams krieviski. Un ko tu teici? Es šo valodu nesaprotu. Nav labi apvainot hercogu Aleksandrs sacīja piedodot balsij pamtīga aizkaitinājuma pieskaņu. Nolādēts tas ir stulbi jākliedz uz jauku večuku, bet ko lai dara tā ir dzīve Ejiet un paziņojiet kungam ka es un mani pavadoņi esam ļoti neapmierināti ar sagaidīšanu

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 06.07.2006 13:20

Šarlote lūkojās tālumā, no galvas pavisam bija izplandējusi draudzeņu klātbūtne. Diez kā viņiem tagad iet, es ceru, ka tās meitenes neko nav pateikušas un viņi tiks cauri sveikā. Lote skaļi domāja sēžot nedaudz atstatus.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 06.07.2006 13:27

Lote beidz uztraukties, varu derēt, ka viņi bīda sarunu un riktīgi sadod tiem zemniekiem, žēl zemnieku mazliet, bet viņiem noteikti ir labi Nu vispār ko mēs tādas klusas? Es girbu ēst Teica malvīne un pastiepās pēc ēdienu somas.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 06.07.2006 13:32

Tikai neēd neko pārāk uzkrītošu,ja tu izvilksi kolas bundžiņu nedomāju, ka mūs vēl uzskatīs par savējiem. Lote sapņaini novilka un turpināja vērties tālēs zilajās...

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 06.07.2006 13:49

Ak. Nu ko tad?
Kādu siermaizi? Vēlies Tu arī? ņem. Bet ko tad lai dzer, ja ne kōlu? Viņa jautāja un muļķīgu skatienu vērās debesīs tad uz Lumi tad uz Loti un tad atkal debesīs... Nu, Lote ko saki?

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 06.07.2006 14:38

Es nezinu, es taču esmu stulba blondīne. lotes garstāvoklis bija krasi mainījies un viņa bija kļuvusi domīga un īgna. Tad šarlote paņēma no Malvīnes maizīti un pat neiekodusies tajā vērās uz strādājošajiem zemniekiem. Vienu brīd' viņas sejā uzvīdēja pat pašapmierināts smaids.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 06.07.2006 14:42

Kambarkungs turpināja smaidīt un kaut gan acis viņam mazliet samiedzās, arī viņš sāka runāt krievu valodā.
Man ir ļoti žēl, bet kā jau teicu ar muižkungu jūs pašlaik tikties nevarat. Pašlaik šeit galvenais esmu es, un ja jūs kaut ko vēlaties, runājiet. Man vēl daudz darbi šodien jādara. Saprotiet, kamēr muižkungs sarunājas ar hercogu fon Šūli, es viņu nedrīkstu traucēt. Un vai varu jums piedāvāt mazliet atpūsties? Varbūt tas jums atvieglinās kājas. Lūdzu sēdieties.
Večuks norādīja uz koka krēsliem, kuri izskatījās kā ar rokām izgrebti no koka. Tie stāvēja pāris soļus tālāk, zem varena vītola zariem. Kambarkungs apgriezās, aizgāja līdz tiem un apsēdās. Tad viņš paskatījās uz draugiem un vēlīgi pasmaidīja.

Iesūtīja: angell ; laiks: 06.07.2006 23:52

Lumiela sadzirdēja draudzeņu sarunu un jautāja aizplīvurotā, sapņainā balsī Varbūt kādā no groziem ir plastmasas krūzītes?! un tad atkal pievērsās iepriekšējai nodarbei- debesu vērošanai.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 11.07.2006 23:04

Meitenēm virs galvām pamazām savilkās arvien tumšāki mākoņi. Un tie kļuva vēl tumšāki. No kādas būdiņas kas bija mazu gabaliņu tālāk, izskrēja puisis un uzmetis vienu skatu meitenēm, ieskrēja stallī.
No debesīm sāka pilēt lietus.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 12.07.2006 14:51

Lote lūkodamās tālumā ievēroja kādu puisi izskrienam no kādas mājiņas un ieskrienam stallī, meitene īsi pasmaidīja pati sev un piecēlās kājās. Meitenes šķiet, ka tūlīt... Lote aprāvās jo viņa bija gribējusi teikt :sāks līt,: bet tai brīdī no debesīm sāka pilēt lielas retas lāses. Nu labi jau līst, varbūt aizejam paskatīties līdz stallim es domāju ka mēs varētu kaut ko sarunāt, kā nekā arī mēs skaitamies aristokrātes ne tikai mūsu grupiņas vīriešu kārtas pārstāvji. Es tur redzēju kādu puisi domājams iesākt sarunu ar viņu nebūtu īpaši grūti šarlote sapurināja garos blondos matus kuri jau bija paspējuši nedaudz pielīt, ejam vai nē? Nesagaidīdama pat atbildi meitene iesāka ceļu uz mājiņas pusi tā bija pietiekami tuvu lai pārējās meitenes viņu nepazaudētu tādēļ arī viņa īpaši nesatraucās par draudzenēm. Nepagāja ne minūte kad viņa piegājusi pie staļļa īsi pieklauvēja stenderei un pabāza blondo galvu iekšā Sveiki. īsi skaidrā krievu valodā noteica Lote un bez aplinkiem iegāja dziļāk stallī uzmeklēdama ar skatienu puisi, un pazusdama no pārējo meiteņu skatieniem pat nepārliecinādamās vai tās viņai maz seko.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 12.07.2006 15:43

Puisis tupēja staļļa dziļumā un nekavējoties pacēla galvu. Iepriekš viņš bija glaudījis kādu kumeliņu, kurš izskatījās slims un otrā rokās turēja zaļus, mazus ābolīšus. Kumeliņš vārgi gulēja uz siena un kāri ēda āboliņu no puiša rokas.
Zēns platām acīm skatījās uz Loti, Malvīni un Lumi. Taču viņš klusēja. Pēc mirklīša klusuma viņš latviešu valodā jautāja: Ko, lūdzu? un izskatījās stipri samulsis.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 12.07.2006 15:50

Lote saspringti domāja lūkodamās uz mazo kumeļu un puisi, viņš bija latvietis tāpat kā viņa, bet vienalga viņa šaubījās vai būtu gudri atklāt ka patiesībā viņa runā latviski. Tad viņa īsi nopūtās un pienāca tuvāk kumeļam. Es teicu sveiks! Viņa pasmaidīja un pakāpās vēl tuvāk kumeļam Kas viņam kaiš? Lote vaicāja notuptdamās tā ka sarkanmelnā kleita aizklāja diezgan lielu diametru apkārt viņai pašai. Par Malvīni un Lumi kuras acīmredzami bija sekojušas Lote negribēja neko teikt jo tas bija viņu izvēlē atklāt ka arī viņas ir latvietes vai nē. Fakts ir tāds ka Šarlote bija riskējusi atklājot patiesību par sevi un nu puiša ziņā bija rīcība attiecībā uz tuvāko nākotni.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 12.07.2006 16:07

Puisis mazliet piesarka. Sveikas. Piedodiet, es neprotu citas valodas. viņš tākā atviegloti nopūtās un pasmaidīdams teica: Cik labi, ka esat latvietes. Es vienmēr samulstu ja man kāds kaut ko saka citā valodā. kaut gan... un viņš apklusa. Tad paskatījās uz kumeliņu un smaidam izdziestot teica: Viņam ir ienāši. Drīz viņu nonāvēs. Taču šis ir mans mīļākais kumeliņš, tāpēc es... puisis novērsās, un viņam sāka drebēt rokas.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 12.07.2006 16:15

Lotes sejā smaids pazuda kad puisis pateica par kumeliņa nonāvēšanu. Varbūt mēs kā varam palīdzēt? Domājams ka mūs varētu uzklausīt, man vismaz tā šķiet vēl piemetināja Lote un noglaudīja kumeļa sānu. Kas īsti ir tie ienāši, šķiet, ka mana izglītība tomēr nav pietiekama, tāda tā nekad nespētu būt.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 12.07.2006 16:23

Atvainojiet. puisis klusi noteica. Taču diez vai jūs uzklausītu, jo ienāšus tāpat nevar izārstēt. Tā ir tāda slimība, kad plaušās rodas čūlas, kaklā ir gļotāda, un arī uz ādas rodas čūlas. Un tad rodas lifmezgli, kuri iekaist. Slimos zirgus neārstē, tos nonāvē un sadedzina. Savā mūžā esmu bijis tikai vienā nonāvēšanā. Tas bija drausmīgi, jo es ļoti mīlu zirgus un man ir smagi skatīties, kā to nogalina. Un Brencis, nu šis kumeliņš, ir mans mīļākais kumeļš. Es katru dienu nāku pie viņa. viņš sāka glaudīt Brenci.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 12.07.2006 16:42

Lote ar šausmām klausījās puiša vārdos. Ja būtu iespēja kumeļu aizvest uz mūsu laikiem neilgā laikā viņš atkal būtu uz pekām, ar mūsu medicīnu būtu iespējams izdarīt brīnumus, bet šais' laikos tas ir neiespējami. Lai gan cik man zināms ārzemēs medicīna bija attīstīta daudz tālāk... Tik tiešām šo kumeļu nav iespējams Latvijā ārstēt? Es esmu iebraucēja pēc būtības nāku no krievu cara ģimenes, bet mana māte bija bēgle no Latvijas, zinu ir nepareizi tev to atklāt, jo mani par to varētu nonāvēt, bet domājams, ka es tev varu uzticēties. Ārpus šīs valsts robežām medicīna ir plašāk attīstīta un varbūt pat būtu iespēja Brenci glābt. Šarlote pēkšņi izdomāja savu ciltskoku un ātrumā savu fantāziju augli arī izspļāva, cik viņa pati noprata tas skanēja pietiekoši ticami un tā arī tam vajadzēja būt, fakts gan bija tāds, ka varbūt viņa pat izturējās daudz par jauku, taču lai vai kāda izvirtule un ```` viņa nebūtu bijusi šeit viss bija krasi mainījies. Un viņas sirdsapziņa vienkārši neļāva būt ļaunai un bezjūtīgai.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 12.07.2006 16:51

Puisis pateicīgi pasmaidīja. Neuztraucies, es nevienam nestāstīšu, kas jūs esat. Jā, latvijā viņu nav iespējams izārstēt un es, es jau vēlētos lai viņam viss ir kārtībā, bet...es nevaru nekur aizbraukt un Brencis nevar pat pakustēties. Man nav nekādu iespēju viņu glābt. pēkšņi viņš saguma un izskatījās ļoti bēdīgs. Pēc pāris sekundēm viņš smaidot pacēla galvu un teica: Taču milzīgs paldies, ka jūs tā uztraucaties. Taču jūs esat pārāk cienīgas, lai uztrauktos par zemnieku puisi un nevienam vairs nevajadzīgu kumeļu. Es atvainojos, ka apgrūtinu jūs. viņš vairs nesmaidīja un atkal pievērsās Brencim.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 12.07.2006 20:55

Par pēdējiem puiša vārdiem Lote mazliet saguma Ja vien viņš zinātu patiesību, viņš ne tikai mūs vairs neuzskatītu par cienīgām, bet pat par raganām. Laikam jau tur tiešām neko nevar mainīt. Par to cienīgumu vai nē tu vari neuztraukties, jo tici man gan jau šī dzimtbūšana izzudīs kā nebijusi un tu varēsi darīt ko vien gribēsi varbūt pat kļūt par profesionālu jātnieku vai ieprecēties kādā augsti stāvošā ģimenē. Un tu mūs nepavisam neapgrūtini, drīzāk uzlabo mūsu garstāvokli. šarlote liegi pasmaidīja un uzpūta kādai nepaklausīgai mitrai matu šķipsnai kas bezpersoniski karājās priekšā acij. Klausies, tev nebūtu iespēja kaut kādā veidā dabūt karieti? Ja būtu tu varētu mums pievienoties un aizbēgt no darba, dzīvot pieticīgu dzīvi kopā ar mums un Brenci mēs ar varētu paņemt līdzi, tikai būtu vajadzīga kariete un visa pasaule tev būtu atvērta.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 13.07.2006 12:28

Puisis klausījās Lotes vārdos ar paplestām acīm. Kariete? Es nezinu gan. Mēs ar saimnieku neesam bagāti un karietes mums nav. Paldies, par piedāvājumu, taču es nedrīkstu pamest savu saimnieku. Kas tad darīs visus darbus? Un viņš ir vecs, viņam vajag palīdzēt. Piedodiet, es laikam jums nekādīgi nevarēšu palīdzēt. man ir ļoti žēl.
Viņš piecēlās kājās un paklanījās meitenēm. Ak, jā, mani sauc Kristaps. Pieodiet, ka tik ilgi neteicu. viņš itkā atvainodamies pasmaidīja. Ai, paskat, lietus laikam ir pārgājis. viņš nepārliecinoši noteica, kaut gan vēljoprojām gāza kā ar spaiņiem. Nē, laikam tomēr ne.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 13.07.2006 12:51

Lote palūkojās uz Kristapu nedaudz nepārliecinoši. Prieks iepazīties, bet šķiet ka Tu gribi no mums tikt vaļā kas tam ir par iemeslu ja drīkst vaicāt? Un nekas gan jau mūsu draugi sarunās karieti, viņi aizgāja uz muižu tur tālāk. Un mani sauc Šarlote, Šarlote Martinelli. Lote piecēlās kājās un pasmaidīja.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 14.07.2006 13:44

kamēr Saša runāja ar vīrieti, kurš sevi stādīja priekšā kā kambarsulaini. Viņš stalti stāvēja un pētīja apkārtni. Pēc kāda laika sāka apmākties un viņš sāka uztraukties par meitenēm, tādēļ viņš pagriezās pret puišiem un kā neredzēdams kambarsulaini angliski teica, Es aiziešu pie dāmām. Savādāk viņas vienas pašas šādā laikā atstāt nav pārāk droši. Es aiziešu viņām pakaļ un atvedīšu viņas šurp, jo ja viņas salīs, tas nebūs uz labu. To pasakot viņš stalti apgriezās un aizgāja.
Kad viņš bija nonācis vietā, kur bija meitenes bija jau sācis līt, bet viņas tur nebija. Viņš sāka pētīt apkārtni un piegāja tuvāk stallim, no tā sadzirdot kāda puiša un Lotes balsi. Viņš palika nikns, ja viņas dēļ visa šī padarīšana izgāzīsies pašā sākumā, tad es viņu... . Ko viņa iedomājas, runāt latviski un vēl ar zemnieku! Viņš stalti iegāja stallī un nicīgi nopētīja puisi, kurš sēdēja pie kumeļa, bet tad uzrunāja Loti. Atvainojos, Viņš angliski teica un viņa acīs bija redzamas dusmu liesmas, Bet mums ir jāiet! Viņš apgriezās un auksti paceltu galvu gāja ārā no staļļa, Nekavējoties! Viņš vēl izzejot piemetināja

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.07.2006 17:01

Ā, jūs laikam domājat muižkunga Pētera muižu? Tā nevajadzēja darīt, viņš ir ļoti stingrs un skops, nevienam nedod savas karietes un zirgus, tikai pazīstamiem grāfiem un muižniekiem. Kristaps pārsteigts ieraudzīja ka kāds kungs ienāk viņa stallī un svešā valodā kaut ko saka Lotei. Kristaps piecēlās un ar jautājuma izteiksmi sejā paskatījās uz Loti.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 14.07.2006 20:26

Lote bija mierīgi runājusi un tad protams ienāca Maiens un izskatījās varen noskaities. Tad viņš uzrunāja Loti, bet viņa tikai augstprātīgi atmeta blondās matu cirtas Piedod, bet tev nav tiesību pret mani izturēties tik stingri. Lote skaidrā angļu valodā noteica un pagriezās pret Kristapu Es atvainojos par šo nelielo misēkli, bet nu mums diemžēl jāiet, es tiešām ceru ka ar kumeļu viss būs labi. šarlote pēc šiem vārdiem pagriezās un nedaudz piepacēlusi kleitu kā bija redzējusi greznās seno laiku filmās pagāja garām Maienam itkā tur viņa nemaz nebūtu un par spīti visam izgāja laukā šausmīgajā lietus gāzē, gaidīdama puisi.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 17.07.2006 15:32

Maiens tikai pavīpsnāja par Lotes izturēšanos, bet pats palika zem jumta staļļa priekšā. Lote, lūdzu nāc zem jumta. Mums nevajag, lai tu 'šai laikā' saslimtu. Viņš jau draudzīgi teica. Visas dusmas, kas bija tik negaidīti parādījušās arī tik pat negaidīti pazuda un tagad viņš bija tik pat labā garastāvoklī kā iepriekš, ja pat ne labākā. Viņš palūkojās uz Lotes pusi un norādīja uz vietu sev blakus. Lūdzu! Viņš pazemīgi, bet tai pašā laikā kurjoziski, pieliecās.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 17.07.2006 17:01

Lote pagriezās un ielūkojās Maiena acīs, arī viņas kārtējā stulbuma lēkme mitējās un vainīgi pasmaidījusi viņa pagāja zem jumta, visa līdz pat ādai izmirkusi meitene sāka smieties par puiša izdarībām Beidz muļķoties Tai pašā angļu valodā noteica Lote paraudama puisi uz augšu. Kas tev uznāca? Ko tu pēkšņi tā aizsvilies? Viņš ir nekaitīgs turklāt es ieguvu viņa uzticību Šarlote itkā vainīgi ierunājās vēl joprojām lūkodamās puiša acīs.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 17.07.2006 19:24

Maiens nenovērsis acis no Lotes atbildēja. Ja tā godīgi... Viņš saminstinājās un, nezinot ko teikt, ar roku pakasīja pakausi, tā izrādīdams savu neziņu. Es pats nezinu. Vienkārši sadusmojos un... tu jau zini, nav jēga skaidrot. Viņš nopētīja Loti un secināja. Tu, tak pilnībā esi slapja. Ņem, varbūt, palīdzēs sasildīties. To sakot viņš novilka savu jaku un apklāja to viņai ap pleciem, Vai labāk?

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 17.07.2006 19:33

Mazliet apmulsusi pa Maiena rīcību Lote pasmaidīja un sakārtoja jaku kārtīgāk Jā, paldies. viņa gan tā īsti nesaprata kas kalpoja par iemeslu lai Maiens pēkšņi vairs nebūtu tik atturīgs pret tā saucamo stulbo blondīni, bet šāda puiša attieksme viņu patiesi iepriecināja. Kā iet pārējiem puišiem? Šarlote vaicāja lai mulsinošais klusums vienreiz aizvāktos.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 17.07.2006 21:31

Puišiem? Ak, jā, kad aizgāju viss bija caurmērā labi. Maiens noteica un paskatījās tālumā, bet tad viņš sarosījās un jau gandrīz skriešus metās ārā no pajumtes, paspējot vēl tikai uzsaukt, Es tak aizmirsu somas! Pēc kāda laika varēja redzēt, kā viņš pa lietu nāk atpakaļ nokrāvies ar somām, groziem un citiem sīkumiem, ko viņi bija paņēmuši līdzi. Nonākot zem jumta viņš visas mantas nolika zemē un kā suns nopurinājās, Ir, nu gan laiciņš. Visas somas ir pilnībā slapjas, jau nerunājot par to saturu. Viņš vēlreiz palūkojās ārā. Ceru, ka lietus drīz mitēsies. Es teicu puišiem, ka aiziešu jums visām pakaļ, Viņš norādīja uz meitenēm, bet pa tādu lietu nekur tālu netiksim.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 17.07.2006 21:56

Par laikapstākļiem tev taisnība, un patiesībā mēs bijām vainīgas, ka nepaņēmām somas Lote noteica, viņa jau bija paspējusi apžūt tāpēc samanījusi cik Maiens ir slapšs un izmircis viņa noņēma no pleciem jaku un iedeva to puisim atpakaļ tagad tev tā lieti noderēs, paldies vēlreiz. viņa no sirds pasmaidīja un atkāpās nedaudz vairāk zem jumta.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 17.07.2006 22:05

Maiens negribīgi pieņēma jaku, Man jau viņa tāpat nepalīdzēs, bet tevi sasildīs. Viņš sniedza to atpakaļ, bet ne uzstājīgi, drīzāk jau jautājoši. Vai vēlies? Viņš vēl piebilda,smiekīgi šūpjot roku ar jaku uz viņas, tad uz savu pusi, Tici, man nav žēl, ja būtu nedotu. Viņš ar smaidu uz lūpām sacīja

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 17.07.2006 22:20

Nē paldies es jau paspēju saslit un apžūt ar siltu smaidu noteica Lote un pabīdija Maiena roku uz viņa pusi, varbūt tu nespēsi saslit, bet apžūt gan. Tā jaka tiešām silda Šarlote noteica vēl joprojām dzirkstoši smaidot.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 17.07.2006 22:28

Kā teiksi. Viņš aplika jaku ap pleciem un tad pieliecās pie somām. Izvilcis no mantu čupas segu, kura bija atradusies zālē, kārtīgi izspieda, izpurināja un kaut cik kārtīgi salocījis nolika to zemē blakus mantām. Tā viņš sāka izpurināt un sakārtot pārējās mantas, liekot tās kārtīgā kaudzīte blakus segai. Tā, cerams, ka mitrums šīm mantām nenāks pa sliktu. Viņš noteica noprūpējies papurinot galvu liekot kaudzītē kārtējo lietu.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 20.07.2006 09:12

Malvīne visā šajā jezgā bija stāvējusi zem jumta un skatījusies kā līst, te beidzot viņa attapās un ierunājās - Es vēl joprojām gribu ēst, bet šaubos, vai kaut kas no tā nebūs salijis. Tad viņa pablenza apkārt un lūkojās atkal tālumā Kā jūs domājat? viņa teica un sāka smieties. Nevajag taču būt itk saskābušiem - lietus ir jautrs. Malvīne staroja un skatījās uz pārējiem.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 20.07.2006 21:57

Lote jutās vainīga par to ka nebija paņēmusi vismaz daļu no somām un nu viņa vērās ārā lietū, apžuvusi un smaidīga, vieglprātīgajā sejā debeszilās acis izcēlās vēl vairāk, jo uz lietus mākoņu fona tās bija izteiktākas. Meitene vienkārši vērās tukšumā sapņojot par dzīves patiesību, galvā ik pa brīdim iemaisījās jautājumi par Maiena attieksmi pēdējajā stundā un tāda tipa lietas.

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 21.07.2006 13:41

Pārējie puiši sēdēja un gaidīja, kad varēs parunāt ar muižkungu. Mikus bija diezgan satraukts par gaidāmo sarunu...viņs tikmēr sēdēja un skatījās visapkārt. Atrasties senākos laikos bija tik interesanti. Viņš aplūkoja dažādas lietas un domāja, kas notiks tālāk. Tad viņus visus ieaicināja iekšā. Muižkungs bija beidzis savu tikšanos. Viņi varēja pajautāt vai var aizņemties karieti.

Iesūtīja: Riame ; laiks: 21.07.2006 15:24

Lumiela ilgu laiku bija klusējusi un tikai tagad attapās. Meitene bija kā aizsapņojusies- viņai vienmēr patika vērot, kā lietus lāses klusi raud uz koku lapām un pakšķina pa māju jumtiem. Meitene pagriezās pret savu dzraudzeni Malvīni un pasmaidīja Tev pilnīga taisnība, nevajag būt tik saskābušiem. viņa piekrita.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 23.07.2006 18:37

Jā, lietus ir ļoti jautrs, ja, protams, tu neesi slapš. Maiens kārtojot mantas ar smaidu atbildēja meitenēm, tad viņš parakājās kādā somā, ko tiko bija nolicis malā, un pasvieda Malvīnei kādu paciņu. Ņem, uzkod. Tur jābūt kaut kādām maizītēm. Pēc kāda laika, kad viņš bija beidzis kārtot mantas, viņš, tā pat kā meitenes, atspiedies pret sienu vēroja debesis.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 31.07.2006 22:05

Lietus pamazām beidzās un stallī esošie cilvēki sāka rosīties, lai dotos atpakaļ pie pārējiem draugiem uz muižu.
Kristaps uzsmaidīja meitenēm un Maienam, un noglaudot Brenci, piecēlās. Man nu jādodas. Bija jauki ar jums parunāt. viņš paklanījās visiem, bet tad saņēma Lotes roku un noskūpstīja to. Tad vēl uz atvadām pamājis, viņš izgāja no staļļa.
Tikmēr pie muižas, zem lielā vītola, sēdēja kambarkungs un pamanījis ka lietus ir pārgājis, piecēlās kājās. tad viņš teica: Atvainojiet mani uz brīdi. Es ieiešu iekšā, un palūkošos, vai muižkungs jau ir beidzis runāt ar grāfu. un iegāja muižā.

OOC: piedodiet, ka tik ilgi nebiju. Bet spēlētāji jau mums arī tākā pačibējuši.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 01.08.2006 18:10

Malvīne ietiepīgi paskatījās uz Maienu un sacīja Visjautrāk jau ir tad, kad drēbes slapjas un pats arī un kā mazs bērns parādīja mēli. Viņas dzidrās acis vēroja lietu un varēja redzēt, ka viņa smaida. Un sāka dziedāt krievu valodā kādu dziesmu.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 02.08.2006 22:55

Nātans pamāja un vēroja,kā muižkungs aiziet palūkoties, ko dara grāfs un cerēja, ka šodiena beigās izvērtīsies viņiem labvēlīga un viss notiks tā, kā bija iecerēts jau pašā sākumā. Puisis gaidīja.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 02.08.2006 22:58

Pēc īsa brītiņa kambarkungs iznāca ārā, smaidot. Vai vēlējāties muižkungu satikt? Lūdzu, nāciet šeit. Kambarkungs apgriezās un iegāja mājā.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 02.08.2006 23:00

Nataniels pasmaidīja- beidzot lietas kustējās uz priekšu un kaut kas notika! Puisis palūkojās uz blakusstāvošajiem un devās līdzi kambarkungam. Ceru, ka varēsim normāli parunāties ar muižkungu puisis vēl pie sevis nodomāja.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 02.08.2006 23:11

Mājā bija priekšnams ar baltām sienām. Tur stāvēja divi koka krēsli un puķes māla vāzēs. Priekšnamā bija vismaz piecas durvis, taisītas no koka. Kambarkungs attaisīja otrās durvis pa labi un ar roku pamāja lai viņi nāk iekšā. Tālāk bija liela telpa kas izskatījās veidota no koka. Sienas likās taisītas no koka baļķēniem. Istabā bija koka galds uz kura stāvēja daža krūzes un krūka. Apkār galdam bija seši krēsli. Vēl istabā bija piekārta glezna ar izkāmējušu vīreli, kuram bija pliks galvidus, sirmi, reti,mati un ūsiņas. Viņš bija ģērbies frakā un nesmaidīja. Kambarkungs paskatījās uz gleznu, nošūpoja galvu un teica: Tas ir muižkungs Pēteris. istabai bija milzīgi logi, caur kuriem varēja redzēt laukus un ezeriņu, tālāk mežu.
Uz grīdas, cauri visai istabai vijās sarkans paklājiņš un tālākajām durvīm, uz kurām tagad gāja kambarkungs.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 03.08.2006 14:13

Nātas sekoja kambardkungan nesakot ne vārda. Puisis aplūkoja muižu un viņam tā likās ārkārtīgi interesanta, lai gan šeit, kā izskatījās, ar pārlieku greznību neaizrāvās. Kad kambarguns, norādot uz gleznu, sacīja, ka tas ir muižkungs Pēteris, Nātans uzlūkoja tievo vīreli ar papliko galvvidu un pie sevis nodomāja Neizskatās diezko baisi, taču arī draudzīgs neliekas, nemaz nesmaida un tālak puisis sekoja kambarkungam.

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 11.08.2006 13:14

Mikus gāja līdzi kambarkungam un skatījās uz veclaicīgo māju...tā bija dīvaina sajūta...itkā tu staigā pa muzeju, bet tai pašā laikā saproti, ka tā ir īstenība, kurā pats piedalies...
"Vai muižkungs ir vācu tautības?'' - Mikus nedroši ievaicājās kambarkungam.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.08.2006 21:37

Nē,nē, viņš pēc pēc tautības ir latvietis. teica kambarkungs. Viņš stāvēja pie durvīm un sagaidīja, kad visi pienāks. Viņš vēl pagriezās pret puišiem un teica: Ak, jā, un centieties runāt ar viņu laipni, jo viņam nepatīk, ka svešinieki vienkārši nāk lūgt viņam karietes. Un vēl iepazīstiniet ar sevi pa priekšu paklanoties.

OOC: jā, jā, baigi daudzi jau vairs spēlē.

Iesūtīja: N.C. ; laiks: 15.08.2006 14:36

Malvīne muļķojās tinot ap pirkstu matu šķipsnu un grozot galvu daudz dažādos leņķos skatoties uz kādu koku.
Jautri viņa iesaucās un paceļot kleitas malu izskrēja ārā un uzvedās kā maza meitene amzierējoties lietū un saucot pārējos lai nāk.

OOC : Citreiz nav ko rakstīt, ja darbība notiek iekšā. Spēlē, spēlē, tikai ārā ir vasara. Ko padarīsi?

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 19.09.2006 12:34

Nātas pamāja ar galvu kambarkungam un bija gatavs iet pie paša muižkunga, tikai viņš pēkšņi nespēja īsti saprast, kapēc viņiem viss tas ir vajadzīgs. Nātans lūkojās apkārt, kur gan varētu būt muižkungs?

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.10.2006 22:03

Istaba, kuras durvis atvēra kambarkungs, bija maigi zilā tonī, izskatījās, ka siena ir nokrāsota. Istabā bija lielas, tumša koka rakstāmgalds, uz tā stāvēja visādi papīri, grāmatas, rakstāmspalvas un melna rakstāmmašīna. Vēl istabā bija grāmatplaukti, pilni ar grāmatām. Dažas izskatījās diezgan vecas un daudzas nemaz nebija latviesu valodā. Pie galda, uz koka krēsla, sēdēja sirmais kungs, kuru zēni bija redzējuši gleznā. Viņš sēdēja noliecies pār galdu un ar baltu spalvu kaut ko rakstīja. Kad kambarkungs bija ienācis iekšā, muižkungs pacēla galvu un ar nedaudz izbrīnītu sejas izsteiksmi pārlaida ienākušajiem skatienu.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 14.10.2006 23:29

Nātans bija sekojis visu ceļu kambarkungam. Ienākot istabā viņš to nopētīja kartīgi un tad uzlūkoja pie galda sēdošo vīrieti un kāda iekšēja balss lika viņam paklanīties un tā viņš arī izdarīja. Puisis gan nezināja, ko lai tādu saka, tapēc kādu brīdi klusēja. Viņš cerēja, ka, kā jau bija norunāts, runāšanu uzņemsies Saša.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.10.2006 23:35

Muižkungs vēljoprojām nedaudz izbrīnīts piecēlās un jautājoši paskatījās uz kambarkungu. Viņš, redzēdams, ka Natanielas paklanās, pasmaidīja.
Ak, nevajag klanīties jauno cilvēk. Ar ko varu pakalpot? muižkungs runāja mierīgā un laipnā balsī.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 16.10.2006 15:26

Nātans pacēla galvu uz augšu un pasmaidīja- likās, ka šis kungs ir laipns un patīkams. Puisis gribēja atbildēt, tomēr vēl cerēja, ka Saša kaut ko teiks, jo puisis vairs nespēja atcerēties, priekš kam viņiem bija vajadzīga kariete, līdz ar to nebija spējīgs paskaidrot, kas un kā.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 17.10.2006 21:35

Maienam par laimi, kad Malvīne izskrēja ārā, lietus var teikt bija mitējies.
Labāk paņem pāris mantas, nevis ālējies. Es netaisos tēlot ēzeli. To sakot viņš pameta Malvīnei vienu somu. Un jūs arī abas nestāvat kā sālstabi, mums vēl jāiet uz muižu, mēs tāpat esam te pietiekoši ilgi uzkavējušies. Viņš pasniedza abām pārējām meitenēm arī pa somai. Ejam? Uzlicis uz katra pleca pa somai un turot rokās vēl pāris lietas, kuras ātrumā tika paņemtas līdzi, viņš jautājoši uzlūkoja meitenes.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 10.11.2006 23:02

Kamēr puiši bija pie muižkunga, Maiens un meitenes vēl joprojām stāvēja pie zirgu staļļa. Pēc brītiņa lietus mitējās, un pat uzspīdēja saulīte. Zālē mirdzēja lietus lāses, un viss izskatījās ļoti skaisti. Kopumā tā bija ļoti jauka aina, jo spīdēja saule, veclaicīgās, romantiskās mājeles, tālumā aitiņu ganības, netālu spēlējās trīs mazas meitenītes, baltos priekšautiņos.
~
Kambarkungs laipni smaidīja. Tātad? Ar ko varu palīdzēt?

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 10.11.2006 23:18

Nātans nolēma uzņemties runāšanu, jo, kā izskatījās, Saša negrasījās bilst ne vārda. Mēs vēlētos no Jums palūgt karieti, jo mūsu karietei saplīsis ritenis un mēs nespējam turpināt ceļojumu tālāk. puisis paskaidroja, cerēdams, ka runā pietiekami normāli un, ka viņa runā kādi vārid negaidīti neizceļas, jo bija jārunā tā laika valodā.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 10.11.2006 23:28

Muižkungs noklausījās Nātana runu, un paberzēja zodu. Karieti es jums nedošu. viņš teica un apgāja apkārt galdam. Viņš uzlika roku Natam uz pleca un kādu brīdi, ar svinīgi sejas izteiksmi klusējis, iesmējās. Bet mani meistari var samainīt jūsu karietei riteni. večuks saprotoši smaidot sacīja un pagājās uz durvju pusi. Nu, ko, tad aiziesim līdz jūsu karietei. Vai jūs neiebilstu pateikt, kas jūs esat, no kurienes nākat, un kas jums vārdā?

OOC: Jums tagad jāizdomā, ko darīt, jo kā jūs paši zināt, karietes jums nemaz nav, tā kā izdomājiet kaut ko lai vērstu visu par labu. Šis būs tāds kā neliels pārbaudījums.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 10.11.2006 23:52

Nātans norīstījās, pār pieri notecēja sviedru lāsītes. Velns, pateicu par daudz, ko lai tagad iesāk, muļķis! puisis sevi nosodīja un juta kambarkunga skatienu pievērstu sev. Es... es esmu Nāt... tas ir... puiša smadzenes domāja un beidzot viņš izspēra Esmu Pēteris Kalniņš. Es ceļoju apkārt kopā ar saviem draugiem, šobrīd dodos atpakaļ uz mājām, kuras atrodas Rīgā^&%*, ko lai es ar to karieti daru?

Iesūtīja: Riame ; laiks: 17.11.2006 09:10

Lumiela lūkojas uz ainu, kas pavērās pēc lietus un viņas skatienā mirdzēja prieka uguntiņas- viss likās tik skaists, ka aizrāvās elpa. Meitene prātoja pie sevis Kāpēc es nepiedzimu tik skaistā pasaulē? Un nez kā puišiem tur iet ar to karieti?

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 17.11.2006 15:36

Šarlote aizgrābti lūkojās skatā kas bija pavēries kad beidza līt... Ak dievs cik skaisti... viņai izspruka un tai pat brīdī viņa nosarka, meitene pagriezās pret Maienu tad man šķiet, ka tagad varam iet pie pārējiem.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 17.11.2006 16:34

Par ko tad es te visu laiku runāju? Puisis diez gan neapmierināts noburkšķēja. Vai tu netaisies kaut ko panest, augsdzimušā dāma? Es netaisos visu šo stiept viens pats. Viņš norādīja uz pāris somām, kas atradās uz zemes. Nezin kāpēc tikko jautrā un draudzīgā balss bija kļuvusi stingra un neapmierināta, viņa acis vēstīja to pašu ko balss. Nu jūs kustēsiet? Viņš paspēra pāris soļus uz priekšu un ērtāk iekārtoja uz pleciem somas.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 17.11.2006 16:43

Šarlote pacēla divas somas un palika tikai mazs maisiņš... Ak, Maien, nepūties kā tāda ome... Meitene viņam draudzīgi uzsmaidīja un sāka kustēt uz mājas pusi... Nēesi tik īgns.... tu zini, ka man ar pirmo reizi nepielec...

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 17.11.2006 19:02

Puisis bez nekāda entuizasma palūkojās uz Šarloti un tad piegāja, paņēma mazo maisiņu, lai nevajadzētu lieki bojāt nervus. Jūs abas nāksiet? Viņš vēl uzsauca Lumielai un Malvīnei, pēc tam veikli panākdams Loti.
Es nezināju, ka omes pūšas. Viņš vienkārši noteica. Un es jau biju piemirsis, ka tev tik lēni pielec. Tavas zināšanas vēsturē mani galīgi izsita no sliedēm. Maiens ieskatījās mazajā maisiņā un atklāja, ka viņā mētājas pāris rotaslietas, kuras tikai ātrumā paķertas līdzi. Un priekš kam šādu draņķi vajadzēja ņemt līdzi? Viņš pie sevis klusām noteica un palūkjās uz atpakaļu vai viņiem seko abs pārējās meitenes. Cik viņas var kavēt? Viņa balsī varēja sadzirdēt kaut ko no noguruma, vai no fiziskā, vai no garīgā, to zināja vienīgi viņš.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 18.11.2006 14:24

Šarlote izdzirdot Maiena teikto par maisiņa saturu pārlika abas somas uz vienas rokas un izrāva maisiņu no rokām. Ev, šitais draņķis man patīk, šķiet, ka šito kaut kur biju izrakusi es. Meitene noteica un žonglējot lai somas nenoslīdētu no rokas izvilka kaklarotiņu- bronzas apmēram 3 mm resnu stieplīti kurai galā karājās apmēram 6 cm garš un 3 cm plats dzintars, arī auskariņi atradās, ielikusi auskarus un aplikusi karekli ap kaklu, Lote ielika kulīti vienā no somām.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 20.11.2006 09:31

Kamēr puiši bija muižā, meitenes un Maiens sāka palēnām kustēties. Netālu spēlējās trīs mazas meitenītes, kad pēkšņi viena ar pirkstu norādīja uz Šarloti un kaut ko teica, bet otra iesita viņai pa pirkstiem un varēja dzirdēt, kā viņa saka: nerādi ar pirkstu. Viņa ir austdzimusi dāma, un tētim var atņemt laukus. meitenīte, kura bija dabūjusi pa pirkstiem, no, laikam jau vecākās māsiņas, iešņukstējās un paberzēja roku. Trešā meitenīte tikai skatījās uz Maienu, kad viņa pēkšņi piecēlās un sāka skriet uz puiša pusi, bet abas meiteneītes, pavērtām mutēm un platām acīm tikai noskatījās.
Mazā pieskrēja pie Maiena un apķērās viņam ap kājām. tēti, tu beidzot esi mājās. Kāpēc tu tik ilgi nebrauci no Rīgas?

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 20.11.2006 14:32

Šarlote dzirdēja meitenītes teikto, un arī redzēja kā viņa norāda uz meiteni ar pirkstu, Lote palūkojās uz meitenītēm mazliet nicinoši, nejau tāpēc, ka viņas bija kaut ko izdarījušas ne tā, nē, viņai vienkārši likās ka meitenīte norāda uz kādu netīrumu uz kleitas. Brīdī kad viena no meitenītēm pieskrēja pie Maiena šarlote ieplēta acis un sāka smieties, viņa iečukstēja puisim ausī daļēji mēgjinot nokabināt meitēnu no puiša kājas. Nezināju, ka esi paspējis jau saražot sev bērnus ^^

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 21.11.2006 06:55

Puisis nepievērsa nekādu uzmanību trim meitenītēm, kuras savā nodabā spēlējās. Pašlaik viņam bija citas domas svarīgākas, kad pēkšņi viņu pārsteidza maza meitenīte, kas sakot, ka viņš ir viņas tētis, apķērās ap viņa kājām. Pirmajā mirklī viņš vienkārši stāvēja, neko nedarīdams, kad Šarlotes vārdi burtiski iedūrās apziņā un, vēl neko nedarīdams ar meitenīti, viņš angliski atbildēja Lotei. Tu pa mani daudz ko nezini. Maiens vienkāri noteica un kaut kādā veidā atbrīvojās no meitenītes rokām, notupās viņai priekšān nolikdams somas blakus
Viņa tumši brūnās acis cieši ieskatījās mazās meitenītes sejiņā, atrazdamas viņas skatienu. Kas pa mazu eņģelīti. Viņš pie sevis nodomāja, Interesanti, kas noticis ar viņas tēvu? Bet pašlaik nav svarīgi, ja pat es esmu tam vīrietim līdzīgs, tas man nedod nekādas priekšrocības. Puisis pavēra lūpas, lai kaut ko teiktu un atkal cieši saknieba, viņš nezināja ko teikt. Redzi... Viņš neapzināti iesāka LATVISKI, bet aprāvās, apzinādamies savu situāciju, tādēļ jau turpināja krieviski, cerēdams, ka meitenīte viņu sapratīs. Redzi es neesmu tavs tēvs, es vispār pirmo reizi esmu šeit. Tu noteikti mani ar kādu jauc. Puiša acis cieši raudzījās meitenītes acīs. Es nesen atbraucu no Anglijas un pat pēc lielākās vēlēšanās, tu nevarētu būt mana meita. Puiša balsī iezagās grūtsirdība, Bet ja tu būtu,tad es tevi tik vienkārši nepamestu. Vai saproti mani? Viņš painteresējās, Vēl pie tam, es neesmu precējies, man ir tikai līgava. Viņš piecēlās un ap pleciem apņēma Loti.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 21.11.2006 14:07

Meitenītes sejiņa noraustījās, un acis pieriesās asarām. Tu esi gan tētis, tu tikai negribi mammu, vai ne? Nemelo man! tu jau sen aizbrauci, un mammu un mani atstāji! un asaras sāka aumaļām tecēt, kad viņa vēlreiz apķērās ap puiša kājām. Abas meitenes, kuras palika iepakaļ vēl joprojām ar līdzjūtību skatījās uz raudošo meiteni.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 21.11.2006 17:03

Šarlote palūkojās uz Maienu un pasmaidīja itka tiešām būtu viņa līgava taču, viņas skatiens vēstīja, tu redzi, ka viņa raud, bet pasakī vēl, ka tev ir līgava... Tu salauzīsi bērna sirdi... skatiena domu vina turpināja galvā, turklāt ja viņa tik tiešām domā, ka tu esi viņas tēvs, meitenīte vēl paliks dusmīga un pateiks mammai, ka tu viņu krāp... Ak šausmas kā mēs esam iebraukuši auzās. Lote saprata, ka kaut kā ir jāizkuļas no situācijas un iesāka krievu valodā. Mīļais, man šķiet mums vajadzētu doties... drīz sāks krēslot, bet mums ar manām un neapšaubami arī tavām draudzenēm vajadzētu pasteigties lai nokļūtu taj' muižā.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 21.11.2006 17:24

Puisis atlaida vaļā Loti un paskatījās uz sev, atkal pieķērušos, meitenīti. Ko lai dara? Velns, lai parauj es nelūdzu sev tādus mēslus, es vienkārši vēlējos atceļot pagātnē un atpūsties. Nevis atrast mazu, raudošu meitenīti, kura apgalvo, ka esmu jau savos 20 gados no nākotnes uzražojis bērnu. Viņš palūkojās uz Loti, skatiens pauda 'palīdzi man, goda vārds, es viens pats nevarēšu no viņas tā atkratīties kā tu vēlies'. Viņš atkal palūkojās uz meitenīti. Varbūt tiešām viņu vienkārši atkabināt no sevis un te vienu pašu pamest? Viņš nepatikā saviebās. Tu sev nekad neko tādu nepiedotu. Puisis acīm redzami minstinājās vai saņemt Lotes palidzīgo, bet ne īpaši saudzīgo roku, vai rīkoties pēc savās mīkstās sirds vēlmēm un iekulties vēl lielākās nepatikšanās.

Puisis jau atkal pietupās priekšā meitenītei. Es to nožēlošu. Pirms pacelt roku un noslaucīt mazās meitenītes asaras, viņš paspēja nodomāt. Es neesmu tavs tēvs, bet... Puisis ieturēja pauzi un tad krieviski turpināja, ... bet varbūt vari pateikt kā sauc tavu tēvu, varbūt es viņu pazīstu. Puisis uzsmaidīja meitenītei, tā iedrošinādams viņu un tad viegli pagrieza galvu uz Lotes pusi un teica viņai angliski. Paņemiet manas somas un ejiet uz muižu, viņa ir tālāk pa ceļu, un pasakiet puišiem, ka drīz vien nākšu. Viņš notvēra Lotes skatienu, Paldies, ka mēģināji palīdzēt, bet zini man ir pārāk mīksta sirds un esmu pārāk ziņkārīgs. Viņā palūkojās uz mazo raudošo meitenīti un tas viņu pārliecināja. Man ir plāns tā kā varat neuztraukties, es neiegažīšos un drīz sekošu jums. Un vispār atstājat manas somas, es viņas paņemšu. Puisis atkal pasmaidīja. Varbūt šī ir mana iespēja izpētīt manu cilskoku. Nevis vien caur dokumentiem, un, vēl pie tam, varbūt es arī varēšu kādam palīdzēt.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 24.11.2006 09:27

Mazā šņukstot klausījās, ko abi runā, un drīz vien meitenes aizgāja, palika tikai "tētis". Andrejs. Bet tu esi mans tētis, tu esi tieši tāds pats, kā viņš. un viņa beidzot izlauza smaidu, viegli turot Maiena roku, un tagad spēlējās ar viņa pirkstiem.
No tuvējās mājeles pēkšņi iznāca kāda sieviete, ap galvu viņai bija balts lakats, mugurā bija brūna, linu kleita, un balts priekšauts. Viņa skatījās apkārt, un sauca: meitenes, nākat mājās, pusdienas ir gatavas.
Abas meitenes, kuras bija tupējušas, un skatījušās un Maienu un meitenīti, tagad piecēlās un ieskrēja mājā, bet sieviete ieraudzīja mazo meiteni un Maienu. Viņas acis papletās un viņa ātrā solī pienāca pie abiem. Sieviete sagrāba meiteni aiz rokas un dusmīgi jautāja: kā jūs uzdrīkstaties aiztikt manu meitu?! kas jūs tāds esat? bet meitene centās izrauties no sievietes tvēriena, saucot: mammu, paskaties, tētis ir atgriezies!
Sieviete pārsteigumā tikai noplātīja muti, un tad beidzot izspļāva: tas nav tētis, mīļā! Ejam, tas nav tētis! un viņa sāka vilkt meiteni prom, kura sāka briesmīgi raudāt, šņukstēt, un mēģināja ieķerties Maiena drēbēs.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 24.11.2006 09:36

Atvainojiet, kundze. Puisis krieviski uzrunāja sievieti. Es esmu atbraucis no Anglijas un vēl nepārzinu jūsu paražas, bet vai mēs varam parunāt zem četrām acīm? Maiens zināja, ka tas noteikti skanēja dīvaini, kaut kāds svešinieks piesējies pie mazas meitenītes un tagad vēl lūdz runāt ar viņas māti, bet puisim bija plāns, plāns kā novērst meitenes skumjas pēc tēva. Puiša acis lūkojās sievietē un tās bija atklātas bez nekādas slepenības un viltības, bet šā puiša acis vienmēr bija tik atklātas un siltas, tāpat kā viņa sirds. Puisis palūkojās uz mazo meitenīti un viegli pasmaidīja. Neraudi, viss būs kārtībā.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 24.11.2006 11:00

Iedams līdzās muižkungam, Nātans sev vēlējās iebelzt pa pieri- bija nu gan viņi visi milzīgi idioti. Viņiem tagad taču bija laika mašīna un viņ ivarēja karieti vienkārši nozagt tā, lai to pamanītu tikai pēc pāris dienām. Šobrīd gan viniem karietes nebija un Nātans nolempti gāja uz priekšu. Man ir kaut kas jāizdara. Jāierodas pie sevis ātrāk un jāizstāsta situācija. Bet kad? Es Taču ne reizi nebiju viens pats un ja mani redzēs vairāki cilvēki, tas būs dīvaini un vispār- neiesaka taču satikties pašam ar sevi puisis drudžaini domāja un tad beidzot izdomāja. Tas bija pietiekami vienkārši. Viņš sataustīja kabatā pulksteni un izvilka to. Nātans centās izskatīties pilnīgi dabisks, itin kā viņš tikai būtu interesējies par to, cik rāda pulkstens. Puisis iestādīja laiku un uzspieda vajadzīgo pogu un nozuda muižkunga skatienam.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 20.12.2006 09:27

Sievieta nicinoši paskatījās uz Maienu, tad uz savu meitu, un viegli pamāja. Ej iekšā, dārgā. Es ar šo kungu aprunāšos. Ej iekšā, pusdiena ir gatavas, ja? viņa teica un tagad jau ar spēku atrāva meitenīti no Maiena un viegli pagrūda uz mājas pusi. Mazā vēl asarainām acīm paskatījās uz Maienu, un tad klusi šņukstot, aizgāja uz māju.
Kas jūs tāds esat? Un ko jūs darījāt manai meitai? sieviete klusi un it kā nokaunējusies jautāja Maienam.
_

Muižkungs gāja blakus Natam un kaut ko runāja par laukiem, laiku un saimniecībām, kad pēkšņi Nātans izzuda, un muižkungs pārsteigts tikai blisinājās.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 20.12.2006 21:07

Tālāk Nātans darbojās ļoti pārdomāti. Vispirms viņš atgriezās atpakaļ laikā par pāris dienām savā mājā, bēniņos. Viņš labi zināja, ka šobrīd neviena nav mājās un viņš pats ir skolā, un, ka viņiem būs vajadzīgas drēbes, kuras viņi paņems no bēniņiem. Viņš piegāja pie drēbēm un no kaudzes izvilka tās bikses, kuras pats šobrīd bija uzvilcis. Paķēra no kāda apputējuša galdiņa rakstāmo un papīrīti un uzrakstīja zīmīti ar tekstu, kurā bija paskaidrota situācija un tas, kas viņam šobrīd bija jādara. Tad Nātans pagrieza pulksteni pāris dienas pēc tā laika, kad viņi ieradās un aizteleportējās uz blakus muižu naktī. Tad viņš iezagās muižā, nozaga viņu karieti un ar to aiztransportējās pāris minūtes pirms puiši bija satikušies ar muižkungu. Karieti viņš atstāja kādā vietā uz ceļa un nolauza tai vienu riteni. Tad viņš atkal aizteleportēja sevi atpakaļ uz laiku, kurā bija, tikai kādu sekundi pirms pats devās laikā atpakaļ un tad piesteidzās pie muižkunga. Vīrietis varēja padomāt, ka viņš ir pārstrādājies vai kā citādi, jo puisi no skata pazuda tikai uz pāris sekundēm un tad atkal uzradās. Protams, pa šo laiku Nātanu neviens netika redzējis, jo puisis visu darīja ātri un operatīvi. Iebāzis roku kabatā viņš apmierināti pasmaidīja- zīmīte, kuru Nātans pats sev bija rakstījis, vēl joprojām atradās turpat, tātad viņa plāns ir nostrādājis. Iesim nu, tūlīt jau būsim pie mūsu karietes puisis sacīja mierīgā un par sevi apmierinātā balsī.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 20.12.2006 21:57

maiens pārsteigts skatījās uz sievieti, par pārsteigumu tagad viņa runāja pa visam savādāk kā tik tikko. Khm. Viņš atjēdzies no šoka, mazliet pasmaidīja, Kā jau teicu, esmu no Anglijas. Rati, kurā biju es un mani biedri saplīsa, tādēļ gājām uz muižu lūgt citus, lai tiktu līdz Rīgai, bet pa ceļam man uzklupa jūsu meita. Viņš informatīvi teica sievietei. Es jūsu meitai neko nedarīju, viņa pati pie manis pieskrēja un sāka apgalvot, ka esmu viņas tēvs. Viņš visu to teica mazliet augstprātīgā balsī, bet tā bija daļa no plāna, kā gan sieviete noticētu, ka viņš ir augsdzimis kungs, ja tagad kristu sievietes priekšā ceļos, bet tagad viņš pasmaidīja. Jums ir ļoti skaists bērns un man ir žēl, ka ar viņas tēvu ir kas noticis. No sirds žēl. Maiena balss bija atkal ieguvusi to draudzīgo toni, Un man ir ļoti žēl, ka mazā tā cieš, tādēļ man radās plāns. Es sapratīšu, ja jūs nevēlēsieties to dzirdēt, bet domāju, ka tas būtu vienīgais veids kā likt meitenītei beigt ilgoties par tēvu. Puisis jau atkal lūkojās sievietē, gaidot, vai viņa vēlēsies dzirdēt to aplamo plānu, kas bija radies viņa galvā.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 20.12.2006 22:09

Šarlote aizvien atradās netālu no Maiena, viņa nebija aizgājusi, ko gan viņa darītu? Kā izskatītos ja augstdzimusi dāma ietu viena pati pie muižas un klauvētos pie durvīm? Lote skatījās uz mazo meitenīti kas lēnā garā gāja prom raudādama, viņas sirds manāmi atmaiga un viņa iekodusi lūpā skatījās ko taisās pastrādāt Maiens. Turklāt viņas acis meta zibeņus uz meitenītes māti. Kādēļ? Tas jau bija jautājums.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 21.12.2006 18:57

Sieviete nosarka un nokrita ceļos un sāka klanīties. Es tiešām atvainojos, es nespēju novaldīties, ja kāds saraudina manas meitiņas. Andrejs, mans vīrs nomira no diloņa un...un... sieviete iešņukstējās. Maiens bija teicis kaut ko par kādu plānu, tāpēc sieviete nedaudz izbrīnīta pacēla galvu. Plāns? Es...es, jūs protams uzklausīšu. Piedodiet man par iepriekšējo nelaipnību. sieviete atkal nolieca galvu un klanījās.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 22.12.2006 10:20

Ak izbeidiet, lūdzu. Sievietei nokrītot ceļos, puisim izpruka latviešu valodā. Viņam pašam šausmās iepletās acis un sirds sāka pukstēt mazliet straujāk, bet tad viņš atsāka krieviski, it kā nekad nebūtu noticis. Nekas, nekas, es saprotu, ka ģimene ir svarīgāka pa visiem nolikumiem un etiķetēm, bet tagad piecelieties kājās, nav vajadzības smērēt drēbes un neesmu no tiem skarbajiem tipiem. Puisis mazliet pieliecās un satvēris sievietes roku, palīdzēja tai piecelties.
Un jā, plāns. Redzat jūsu meitenīte, ilgojas pēc tēva un cik noprotu, viņa domā, ka tas aizbraucis, nevis nomiris dēļ diloņa. Un tā kā esmu no anglijas, mēs varam nospēlēt tā, ka pazīstu jūsu vīru. Varam teikt, ka tas ir aizbraucis uz Angliju, bagātības meklējumos, lai viņa ģimene būtu laimīga, un saticis manu ģimeni. Mēs viņu esam pieņēmuši darbā un viņš ir kļuvis par manu padomdevēju, bet ļoti ilgojas pēc mājām. Tā kā es braucu uz šeieni, viņš ļoti vēlējās atbraukt un apciemot ģimeni, bet mani vecāki viņu nelaida, jo bez viņa ir kā bez rokām, tādēļ viņš lika man nodod sviecienus un mīļas bučas. Ko jūs par, kaut ko tādu domājat? Maiena sejā bija lasāms gaidpilns prieks un apmierinājums, viņš no visas sirds cerēja, ka sieviete piekritīs, nevien tādēļ, ka viņš ir augsts kungs, šai laikā, bet arī tādēļ, ka viņai liksies saprātīgi un cilvēcīgi palīdzēt savai ģimenei.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 23.12.2006 12:13

Sieviete piecēlās un noklausījās, ko runā Maiens. Ak, jūsu laipnība tiešām ir neizmērojama, taču es baidos, ja mēs kaut ko tādu meitām pateiksim, viņas gaidīs viņu mājās. Varbūt gadu, divus, vai pat desmit, bet gaidīs. Un tad man tomēr būs jāizstāsta patiesība. Pateicos, bet es nu laikam iešu. Gan jau es izdomāšu, ko viņām teikt. Paldies, paldies, paldies. Uz redzēšanos. Atvainojiet, ka traucēju. sieviete vēl joprojām klanīdamās, aizgāja.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 23.12.2006 21:58

Šarlote ne mirkli negaidot, kā sieviete aizgāja mierīgi piegāja pie Maiena, Tev ir patiesi laba sirds. Viņa noteica tādā kā priekpilna un tai pat laikā ļoti nopietnā balsī, bet tomēr man šķiet, ka mums vajadzētu doties uz muižu, beidzot. Lote mudinoši pasmaidīja. Ejam?

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 24.12.2006 09:24

Puisis noskatījās pakaļ sievietei, Varbūt arī viņai ir taisnība, bet visu atstāt kā tagad arī nav prāta darbs. Maiens pagriezās pret Šarloti, Ejam, ejam, manu blondīnīt. Viņš paņēma somas, kuras bija nolicis tur pat blakus, un lēnā garā sāka virzīties uz priekšu, pa prātu vēl jaucās mazā, raudošā meitenīte, bet viņš to centās neizrādīt. Kā tev liekas, vai puiši jau visu nokārtoja?

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 24.12.2006 16:25

Par puišiem tiešām nezinu, es biju tā iegrimusi jūsu sarunas vērošanā, ka patiesi nedomāju ne par ko citu. Šarlote atbildeja aizvien atsaucot atmiņā meitenītes raudošo sejiņu, māti kura sākotnēji ir dusmu pilna, pēc tam jau atvainojās Maienam. Vai zini, neskatoties uz visu mēs tomēr čakarējam cilvēkiem smadzenes. Un tas nav pareizi. Lote kā pa miglu vēl iestarpināja starp visu un atglauda blondos matus aiz auss.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 24.12.2006 16:36

Un tu to tikko atklāji? Maiens asi jautāja, viņu biju kaut kas sadusmojis, šodien, laikam, nebija viņa labākā diena. Un, ko tu tagad gribi darīt, skiet pie Nātana un lūgt sevi atgriezt atpakaļ? Man liekas, tu bija viena no tām, kas priekā spiedza, kad mēs visu pabeidzām, tad tu nemaz nedomāji par sekām un lietām, ko varam te sadarīt. Puisis pabīdīja kādu somu ērtāk uz pleca, viņš lūkojās taisni uz priekšu. tas jau nekas, ka mierīgi varam izmainīt pagātni, tas jau nekas, ka paši ar savu uzveību un izskatu varam izmainīt savu dzīvi nākotnē, nē nekas... pilnīgi nekas. Viņš ieturēja pauzi, Galvenais ir jautrība un kārtīgs alkohola kvantums.

Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne* ; laiks: 24.12.2006 16:53

Šarlote nosodoši paskatījās uz Maienu Jā es biju viena no tām visneapdomīgākajām personām, bet tā bija pirmā impulsīvā rīcība, kas atsaucās manā galvā. Lūdzu piedod, ja tevi tas tik ļoti aizskar. es arī sāku domāt par to, ka mēs atrodoties šeit, pagātnē varam izdarīt ko tik muļķīgu, ka mēs vairs nekad nespēsim atgriezties nākotnē, jo tur nemaz nebūsim dzimuši, vai vēl labāk mūsu vecvecvecvecākus novāks un mēs būsim pilnīgi citi cilvēki. Es saprotu, ka esam iepinušies lielos mēslos, bet mums viņi jāizstrebj un labākais variants būs saliedētība, bez kašķiem. Lote nopūtās un sakārtoja tās kulītes kas bija viņas rokās.

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 24.12.2006 17:11

Bez kašķiem. Puisis pie sevis atkārtoja un smagi nopūtās, no visa šī viņam jau sāpēja galva, Un tā vienmēr, visur un ar visiem. Kā sāc tā uzreiz norādījumi, pavēles, atļaujas. Tas viss jau sāk riebties... nē, tas viss jau riebjas. Maiens nolika uz zemes mantas un no tām izvilka jau sauso segu, noklāja to zemē un apsēdās. Sadabūjis divas platsmasa glāzes, viņš tajās salēja vīnu, ko pats personoski bija paķēris līdzi. Lūdzu, piebiedrojies man. Viņš sniedza Lotei glāzi ar vīnu, Ja jau vajadzīga saliedētība, tad radīs to uzreiz te pat, bez kavēšanās.

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)