Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 11:18

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 03.09.2005 11:26

Romiela lūkojās uz priekšu. Viņas uzticamais vienradzis, balts kā sniegs laistījās saules pielietajā rītā. Lēni jādama uz priekšu pa Osmas ieliņām, sieviete domāja par savu māti. Tā viņai bija teikusi, ka jādodas pasauli iepazīt un nu jau vairākus mēnešus Romiela bija ceļojusi pa dažādām vietām, aprūpēdama dažādus dzīvniekus, kurus sastapa pa ceļam. Elfa bija šodien labā garastāvoklī, tāpēc ka laiks bija brīnišķīgs un jauks. Viņas vilks bija kaut kur, kā jau vienmēr, nozudis skatienam.Romiela prātoja, via viņš atkal nav iekūlies kādā dēkā. Pēdējo reizi meitenei bija jāatvainojas kādai vecai kundzei par to, ka viņas pelēcis vbija vistas tā sabaidījis, ka tās vairtākas nedēļās nevarēja olas dēt...
Elfas garā, gaisīgi zilā kleita izskatījās līdzīga mākoņu daļiņai debesīs.
Tā jādama pa Osmu, Romiela lūkojās apkārt, meklēdama ko interesantu...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 03.09.2005 12:20

Vervols soļoja pa Osmas ieliņām vērodams ļaudis kas soļoja visos virzienos savās darīšanās. Nonācis Osmas tirgus laukumā viņš devās uz tā tālāko stūri kur viņš zināja večiņas pārdeva zālītes. Soļojot starp daudzajām bodītēm viņš ievēroja Paziņojumu. Tas nu ir iteresanati Vervols nomurmināja. Pēkšņi viņu pārņema piedzīvojumu kāre tas bija kas neparasts. Kāpēc gan viņš parasts hronists dotos ceļā? Un tomēr slava kas apvija to teiksmu varoņus kuru teiksmas viņš bija dzirdējis un iegaumējis bija pārāk vilinoša.
Ek lai saper mani viņš nodomaja Došos viņiem līdz šī doma bija cieta un nesagraujama kā granīta siena. Pavērsis acis pret sauli Vervols redzeja ka līdz noteiktajam laikam vēl ir divas stundas. Tagad gan iepirkšos zālītes citādi mans krājums ir daudz par mazs Viņs nodomāja un klusi nozuda cilvēku pūlī lai pēc pus otras stundas tik pat klusi ierastos Priežu Dēmonā. Pasūtījis krogā sev kausu alus viņš nosēdās tumšākajā stūrī un gaidīja.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 03.09.2005 12:27

Romiela, izjājusi cauri pilsētai, nonāca tirgus laukumā, kuyr šodien bija neparasta rosība. Parasti tik daudz ļaužu nepūlcējās vienu viet...dīvaini, lielākā daļa no viņie mstāvēja tirgus nomalē pie kādas zāļu večiņas. Nolemdama doties turpo un palūkot, kas izraisījis tādu drūzmu, meitene piejāja ļaudīm klāt un nolēca no vienradža. Palūkojusies pāri to galvām, viņa ieraudzīja paziņojumu. Elfa to uzmanīgi izlasīja un apdomāja visu kārtīgi. Piedzīvojumu kāre uzjundīja viņā kā milzu cunami, taču sieviete nezināja, kas viņu sagaidītu, ja viņa piekristu un aizietu uz to krogu.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 12:46

Kroga "Priežu dēmons" durvis klusi atvērās un diezgan tukšjā telpā, šķiet itkā ieslīdēja kāds stāvs. Tērpies pelēkā apmetnī un zem tā kapuces malām paslē```` seju. Pārlaidis skatienu pāri nedaudzajiem kroga viesiem, stāvs nesteidzīgi piesoļoja pie krodzinieka, kas stāvēja pie letes. Pārmijis pāris vārdus viņš ar krodzinielku pazuda kādā telpā, kuras durvis varēja manīt stūrī pie letes.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 03.09.2005 12:49

Romiela, kas bija nolēmusi tomēr doties uz krogu, pavēra tā durvis un ielūkojās smacīgi tumšajā telpā. Kad elfa pārgāja pāri slieksnim, krogā itkā palika gaisāks. Apsēdusies uz viena nmo soliņiem pie kāda galdiņa, Romiela sāka dungot pie sevis klusu un pavisam mierīgu elfu dziemu un lūkojās apkārt ar ziņkāru skatienu.

Iesūtīja: Maxwels ; laiks: 03.09.2005 12:53

Niri stāvēja pilsētas laukuma malā, piedāvādams savus ieročus un bruņas - gan metāla, gan ādas - vietējiem iedzīvotājiem, taču šodien neveicās. Polārlāci, kā jau parasti, viņš bija atstājis kādā šķūnī, jo līdzi uz centru to ņemt nevarēja - nav taču droši ļaut tādam dzīvniekam atrasties ļaužu pielietā vietā. Tā kā ar tirdzniecību negāja labi, Niri sāka drūmu pastaigu pa pilsētu. Domājis ieiet krogā "Priežu dēmons", Niri pamanīja šo piesprausto zīmīti, to, kas jau bija piesprausta vairākos pilsētas laukumos, kuros viņš nebija ieskatījies dziļāk. Niri piegāja un izlasīja tur uzrakstīto. Rūķis sāka pārdomāt, cik vienveidīga vienmēr ir viņa dzīve un nekas nenotiek. Varbūt ir pienācis īstais brīdis? Ieroči taču ir un bruņas arī, ekipējumam nav ne vainas. Niri izlēma piedalīties un veiklā solī gāja uz laukumu, kur bez uzraudzības bija atstājis savus "labumus", lai aiznestu tos kādā drošākā vietā, piemēram, šķūnī pie sava lāča Gilrima.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 13:00

-Vai ko vēlaties?- pie Romielas pienāca kāds izskatā jauns puisis un nedaudz kautrīgi vaicāja. Šķiet viņš bija krodzinieka palīgs.
Kroga zāle bija diezgan patukša, tādēļ pusim nebija īsti ko darīt.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 03.09.2005 13:03

Romiela pievērsa savas gaišās, lielās elfas acis pusim, kurš šķita sakautrējies. Vispirms sieviete tam uzsmaidīja, tad pamāja ar galvu un atbildēja. Jā, ar lielāko prieku. Es gribētu kaut ko siltu, varbūt JUms ir'tēja, un kādu maizīti vai ko tādu. Esmu izsalkusi. sieviete sacīja un sašūpoja savus garos, pelēcīgi brūnos matus tā, ka tajos iezaigojās savādas liesmiņas.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 13:08

-Tūlīt būs.- pusis vekli apgriezās un devās kroga dziļumā. Pēc mirkļa viņš atgriezās, nesdams uz paplātes māla krūzi ar patīkami amaržojošu liepziedu tēju un sķīvi ar sviestmaizēm.
-Lūdzu.- viegli palocījis galvu, puisi nolika nesto Romielai priekšā.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 03.09.2005 13:16

Romiela veltīja pusim savu vissiltāko un mīļāko smaidfu un, pateikusies par sviestmaizēm, uzsāka tās ēst. Izrādījās, ka sieviete bija vēl izsalkušāka, nekā viņa spēja to ieromāties...
Izdzērusi tēju un apēdusi sviestmaizes viņa uzmeklēja pusi un jautāja. Cik esmu JUms parādā par tādu gardumu?!

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 13:25

-Desmit snifas juankundz.- pusis viegli nosarka.

OOC:Es ieteiktu visiem pēc iespējas ātrāk sapulcēties, lai var sākties ceļojums.

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 03.09.2005 14:04

Laiena bija uzsēdusies uz sava uzticamā drauga, pegasa Sfī, galvas un lūkojās apkārt. Laumiņa viegli šūpojās zirga radītajās kustībās un vēroja Osmas ielas. Sieviete bija ceļojusi ilgi un tagad gribēja kaut ko uzkost. Kad viņa bija nonākusi pie krodziņa "Priežu dēmons" durvīm viņa pamanīja uzrakstu, kas bija piestirpināts uz koka dēlīša. Brīdi neko neteikusi un tikai vairākkārt pārlasījusi paziņojumu, sieviete mierīgi sēdēja pegasa mugurā. Taču pēc neilga brīža, kad paziņojuma saturu viņa jau zināja no galvas, Lia noleca no pegasa un, sārtajam tērpam un brūnajiem, cirtainajiem matiem plandot, lidoja uz krodziņu, kur visiem gribētājiem bija jāsatiekas.
Tas varētu būt interesanti! Kaut kas tāds man tagad ir vajadzīgs!
šāda domas pazibēja Lias prātā.
Kad kāds devās ārā no krodziņa Lia iespurdza iekšā un pielidoja pie letes.
Man lūdzu kādu vēsu dzērienu un kādu maizīti.
viņa teica pie letes stāvošajam puisim un palūkojās apkārt uz tautu, kas bija saradusies.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 14:08

Lielu vai mazu glāzīti? puisis silti pasmaidīja nopētot mazo laumiņu. Lūdzu. Viņš nolika uz letes Laienai priekša ne pārāk lielu glāzi ar ūdeni. Uz mirkli pazudis blakustelpā. puisis atgriezās ar svieztmaižu šķivi un nolika to blakus glāzei.

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 03.09.2005 14:13

Laikam jau ši mazā glāzīte ir labāk. Lia teica un pasmaidīja. Laumiņa padzērās veldzējošo ūdeni un tad iejautājās. Vai es varētu dabūt arī kādu spaini ar ūdeni? Mans pegass ir diezgan izslā```` pēc garā ceļa. viņa teica un jautājoši palūkojās puisī.
Un cik es būtu parādā par šo visu?
viņa jautāja un, uzkodusi gardo maizīti, norādīja uz savu maltīti.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 14:16

Septiņas snifas. puisis pasmaidīja. Tūlīt pateikšu lai Artūrs parūpējas par jūsu zirgu jaunkundz. viegli palocījis galvu, puisis pazuda laukā pa kroga lielajām durvīm.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 03.09.2005 14:18

Laukumā pie krodziņa ieskrēja mazs,mazliet plušķains,dzeltenīgs radījums,kurš uzreiz ieskrēja kuat kādā mazā šķērsieliņā.Tūlīt aiz viņa laukumā ieskrēja kāda blonda vulfore,kas izskatījās pēc elfas.
-Tūlīt pat nāc šurp!Tu neradījum,beidz slēpties!-
Sakura apstājās,brīdi nikni palūkojās apkārt,paostīja gaisu,un ieskrēja tanī pašā sķērsieliņā,kur pirmīt mazā laufenīte.
Tūlīt tu būsi man rokā!
Par laimi,vai nelaimi,ieliņa beidzās strupceļā.Tas nozīmēja,ka kaut kur tepat bija jābūt dzīvniekam.Atkal paostījusi gaisu,Sakura apcirtās apkārt,tieši tanī brīdī,kad viņai garām atkal paskrēja Maja.Pieskrējusi pie krodziņa druvīm,laufa apstājās,jo bija pārgurusi no mūžīgās skriešanas.Un tieši tanī brīdī vulfores rokas viņu saķēra.
-Es tev rādīšu,šītā bēgt prom no saimnieces!Maja,un es tev uzticējos!-
Taču tanī Brīdī Sakuras acis apstājās pie paziņojuma.Izlasīdama to viņa iedomājās Kāds gan muļķis iedomāsies piekrist!Mmm...varbūt ne tikai muļķi...Ai,lai iet,es iešu!Un Pārgalvīgo Domu Vulfore iegāja iekšā pa krodziņa durvīm,iepriekš mācoties no pagātnes kļūdām,piesaitēdama Maju pie neliela krūmiņa.

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 03.09.2005 14:21

Lia, gremodama maizītes, parakņājās pie pleciem piestirpinātā lielā somā un izvilka prasīto summu. Te būs. Un paldies, pegass ir ļoti piekusis. Laiena teica un pasniedza septiņas snifas.
Tad viņa atkal ķērās pie ēšanas.

Iesūtīja: Maxwels ; laiks: 03.09.2005 14:35

Kad ieroči un bruņas bjia nolikti tur, kur tiem jābūt, pie Gilrima, Niri gausā solī devās uz krogu. Rūķa galvā šaudījās dažādas domas: Kādēļ es to daru? Ko man tas dos? - tikai briesmas... Taču viņš jau bija izlēmis un, šķiet, neka sviņu vairs nevarēja apturēt. Pēc vairākām minūtēm, Niri jau bija nonācis pie kroga durvīm. Pie sevis nopūties, viņš devās iekšā. Iegājis iekšā, rūķis ievēroja dažusļaužus, kas, kā likās, kaut ko gaidīja. Nedaudz satraukts, Niri apsēdās pie galda un gaidīja... Gaidīja, kas notiks tālāk, kā arī, vai šeit kāds apkalpo, vai ir pašapkalpošanās.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 14:54

Atgriezies puisis piegāja pie laumiņas. Par Jūsu pegazu parūpēsies. viņš viegli pasmaidīja. Tad puisis apgriezās un nopētīja zāli, ievērojot nesen ienākušo Niri, viņš devās pie tā.
Labdien kungs. Vai ko vēlēsieties? Vai vienkārši tā pat pasēdēt ienācāt? Varu Jums piedāvāt lielisku miežu alu, vai ābolu sidru., ja vēlaties. viegli palocījis galvu, puisis vērsās pie rūķa.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 03.09.2005 15:37

Vervols malkoja savu dzērienu klusēdams viņš vēroja kā krodziņš pamazām pildās. Elfa rūķis laumiņa... Vervols pie sevīm uzskaitīja viņi tiešāmizskatījās pēc tādiem kas varētu doties kaut kur.
Kārtējo reizi celdams kausu pie lūpām viņš konstatēja ka tas ir tukšs Krodzniek Viņš uzsauca vienlaikus novilkdams kapuci zemāk

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 15:41

Pusisi aši apgriezās un pāris vārdos atvainojies Niri, piegāja pie Vervola. Vēlējāties vēl alu, kungs viņš veikli iejautājās un aši piepildīja kausu, nemaz negaidot atbildi.
Sakiet, kādi vēji Jūs šurp atpūtuši? nolocis pilno kausu Vervolam priekšā, puisis iejautājās.

Iesūtīja: Maxwels ; laiks: 03.09.2005 15:46

Njā, protams, vēlos... Tā... Niri kaut kā nevedās runas, viņam bija par daudz pārdomu šim brīdim. Es vēlētos... jā, es vēlētos 1 krūzi siltas tējas, nevēlos apreibt, un varbūt kādas 3 sviestmaizes ar gaļu piedevām. Niri izteica savu piedāvājumu, lai gan pārāk izsalcis viņš nebija, taču vajag tomēr ieturēties.Tas arī viss. Ak, jums jāapkalpo arī citi, atvainojiet! Un rūķis atkal atslīga krēslā un ieslīga pārdomās...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 03.09.2005 15:48

Pladies Hmm kādi vēji? Nē mani atvilka šurp tikai piedzīvojumu kāre Vervols klusi atbildēja Jā starp citu cik parādā? viņš apjautājās censdamies novirzīt sarunu prom no sevīm

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 15:57

Desmit snifas. atbildēja pusis. Varbūt esat šeit sakarā ar tiem paziņojumiem, kuri tagad rotā pilsētu? viņš ziņkārīgi ievaicājās.
Marek! pēc brīža, pagriezies uz letes pusi, pusisi iesaucās. No aiz letes esošās telpas(šķiet virtuves) izsteidzās kāds jauneklis, kuru varētu noturēt par saucēja brāli. Atnes Lūdzu tam kungam krūzi siltas tējas un sviestmaizes ar gaļu. viņš aši nobēra, norādot uz rūķi.
Tūlīt. pusis veikli atbildēja un pēc mirkļa jau pazuda telpā aiz letes.

Pēc dažām minūtēm viņš atgriezās, nesdams rokās paplāti uz kuras stāvēja krūze ar liepziedu tēju un šķivis ar sviestmaizēm.
Lūdzu. nesējs nolika savu nesamo Niri priekšā un viegli paklanījās.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 03.09.2005 16:05

Lūgtum Vervols atbildēja noskaitīdams desmit snifas unpasniegdams krodzniekam. Jā un jūsu ziņkārība jaunais cilvēk ir apbrīnojama Vervols sacīja balsī kurā varēja jaust sirsnīgus smieklus. Jūs taču zinā stāstu apr ziņkārīko kaķi vai ne? var taču gadīties arī jums tā vai ne? Zem kapuces nozibsnīja spoži zilu acu pāris.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 16:11

Nu ko lai dara, esam ziņkārīga tauta. puis pasmaidīja un viegli izbrauca roku caur matiem. Un par kaķi zinu. Tomēr vēlos lai atbildiet atklāti. Parasti šajā dienas daļā reti ierodas viesi, nu, ja neskaita to bariņu. pie pēdējajiem vārdiem puisis viegli pameta galvu uz kādu jautri čalojošu vīru kompāniju, kas sēdēja vienā kroga kaktā pie paliela galda. Bez tam ar manu tēvu ieradās aprunāties kautkāds ziņnesis un mani vienkarši moka ziņkārība. Varbūt Jūs zināt ko vairāk. puisis paraustīja plecus.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 03.09.2005 16:20

Eh ko lai dara ar jums jaunā paaudze?Vervols nosmēja Jā es esmu ieradies sakarā ar paziņojumie un vēlos doties uz Trahitiju. Esat Apmierināts? Vervols apjautājās vielaikus nolaisdams kapuci lai ielūkotos krodzniekam acīs

Iesūtīja: Maxwels ; laiks: 03.09.2005 16:27

Liels paldies, Mmmarek. Niri pasmaidīja. Tad... cik būtu lūdzu jāmaksā par jūsu pakalpojumiem? Sakiet, jūs kaut ko zināt par tikšanos, kurai it kā šodien ir šeit jānotiek sakarā ar došanos uz Trahtiju? Niri pajautāja Marekam, nokosdams sviestmaizes kumosu un iedzerot vienu malku siltās liepziedu tējas.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 16:35

Piecpadsmit snifas. Un par to tikšanos vai kas tur... Es tā īsti neko nezinu, tur Jums labāk jājautā Sandim.Vienīgais zinu, ka kaut kāds ziņnesis tagad ar tēvu sarunājas gala telpā paraustot plecus puisis atbildēja rūķim.

Tieši tā es domāju. ar nedaudz triumfālu smaidu puisis apsēdās pretī Vervolam. A kā jums škiet, kā ir tur Trahtijā? Vai tur daudz briesmu un daudz mošķu? Kā Jums škiet vai Jūs visapār atgriezīsieties? U kas tad Jums tur īsti būs jādara? pēc pēdējā jautājuma, puisis nedaudz sakautrējās un nolaida jūsmīgo skatienu. Es atvainojos, nedaudz aizrāvos. viņš sakaunējies nomurmināja.

Iesūtīja: patija ; laiks: 03.09.2005 16:37

Tiharu turēdama rokās karti staigāja pa mazām ieliņam un centās atrast Tirgus laukumu.
-Beidzot es viņu atradu. Tagad vēl tikai būs jāatrod kur pārdodas zālītes.
Paskatoties uz priekšu meitenes skatam pavērās Tirgus laukums un liels cilvēku pūlis. Tiharu drūzmējās garām cilvēkiem un mēģināja atrast zālīšu veikaliņu. Laukumā bija tik daudz cilvēku, ka bija grūti kaut ko atrast. Mazliet pastaigādama viņa atrada arī to ko bija meklējusi. Piegājusi pie veikaliņa viņa aplūkoja zālītes, tikai diemžēl nebija tā ko viņa meklēja.
Paskatījusies apkār Tiharu ievēroja cilvēku pūli pie kāda koka dēlīša, kur parasti lika klāt paziņojumus. Izlasījusi paziņojumu viņa noteica:
-Tīri interesanti. Pie reizes varētu arī mazliet uzēst.
Meitene aizgāja uz krogu un nosēdās pie tukša galdiņa, kurš atradas pie loga.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 03.09.2005 17:02

Vulfors pasmaidīja Lēnāk brauksiet tālāk tikie zinie šo teicienu vai ne? Trahitija hmm nostāsti vēsta ka tur dzīvo troļļi un orki vienvārdsakot mošķi šie nostāsti ir tumši un baisi un es tos nestāstīšu. Vai atgriezīsimies? Dzīvosim redzēsim ja jā tad tiksiet pie laba stāsta ja nē arī tiksiet pie laba stāsta. Bēt jūsu pēdējais jautājums uz to atbildi laikam zina tikai tas jūsu pieminētais ziņnesis Vervols iedzēra malciņu un apklusa

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 17:07

Skaidrs. Labi, atvainojiet mani, man jāapkalpo pārējie viesi. puisis nedaudz mulsi pasmaidīja un piecēlās.
Viegliem soļiem viņš piegāja pie Tiharu. Labdien jaunkundz, vai ko vēlēsietie? Vai arī vienkārši tās pat esat ienākusi atpūtināt kājas? puisis viegli pasmaidīja, veroties fejā.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 03.09.2005 17:13

Haksu nesteigdamies soļoja pa ielām. Nekā interesanta rejons nodomāja.Bet kas tas? Viņa uzmanību pievērsa cilvēku pūlītispie viena no pilsētas ziņojumu dēliem laukuma malā. Izlauzies cauri cilvēku un citu radību kājām, pelēcīgais rejons pacēla galvu un lēnām lasīja paziņojumu. Aha, tas jau paliek interesanti. Būs jāaizskrien un jāpaskatās, kastad tur būs. Tāpat jau nav ko zaudēt. ja tas būtu iespējams, suns tagad būtu pavīpsnājis.
Izspraucies atpakaļ, rejons vieglā riksīti uzsāka ceļu uz krogu.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 03.09.2005 17:14

Sakura piegāja pie letes un teica.
-Man,lūdzu,tasi meža ogu tējas un kādas siermaizes.Cik tas maksās?-
Viņa vēl piebilda,paņēmusi maisiņu ar snifām un dažiem zelta gabaliņiem.Nekāda bagātība tā nebija,viņa taču nebija plānojusi šādas dēkas.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 17:17

Desmit snifas pasmaidīja aiz letes stāvošā meitene un uz brīdi pazudusi aiz muguras esošajā telpā, atgriezās un nolika prasīto Sakurai priekšā. Lūdzu, labu apetīt meitene vēl piepilda. Viņa ziņkārīgi pētīja vulfori. Vulforus šeit reti nākas redzēt. Kādēļ Jūs esat šeit ieradusies? viņa ievaicājās.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 03.09.2005 17:20

-Lūdzu.-
Iņēmusi no maisiņa tieši desmit snifas,Sakura teica.
-Redzēju paziņojumu pie mūra.Nu,gribējās jaunas dēkas,tāpēc arī piekritu.Tāpēc arī ibju ieradusies pilsētā.-
Vulfore vienkārši atbildēja,it kā tas nebūtu nekas īpašs.Un tomēr viņa slepus nopētīja pārējos elfus,vulforus un rūķi.Varbūt viņi arī grib glābt Senzemi?Kārtējās iedomas...

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 17:26

Bet Jums nav bail? Trahtija taču ir briesmīga zeme. meitene turpināja vaicāt.

OOC:Varbūt iepazīsieties tuvāk vien ar otru? Vismaz vārdus Jūs saviem topošajiem ceļabiedriem uzprasiet.
P.S.Iesaku izlasīt par naudas vienībām ATD pavedienā.

Iesūtīja: patija ; laiks: 03.09.2005 17:50

-Jā, man lūdzu vienu tasīti tējas un varētu arī kādas uzkodas.
Meitene sēdēja un skatījās ārā pa logu. Izskatījās, ka krogā arī sāka drūzmēties cilvēki.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 17:54

Tūlīt būs. puisis pasmaidīja un pazuda telpā aiz letes, lai uzrastos pēc īsa brīža ar sviestmaižu šķivi un tējas krūzi uz paplātes.
Lūdzu. noliekot Tiharu priekša atnesto, puisis viegli noteica un palocīja galvu.

Iesūtīja: Unicorn ; laiks: 03.09.2005 18:04

Melnais zirgs spēra graciozus soļus pa pilsētas bruģi, pakavu izceltais troksnis atbalsojās pret māju sienām. Uz zirga sēdēja stalta jātniece, tumšiem un taisniem matiem un nedaudz stūrainu seju. Rūpīgi ieskatoties, tajā varēja manīt, ka lūpu kaktiņi ir savilkušies tikko manāmā smaidā.
Pie Niklasa sāniem priecīgi žvadzēja neliela soma, puspilna ar naudu. Šodien bija ražīga diena, jo pilsētā bija daudz iebraucēji, gandrīz visi interesējās par Akelas skaistajiem izstrādājumiem. Šodien viņa bija pārdevusi visas preces, tas meiteni sajūsmināja. Taču Akela bija ļoti izsalkusi, tāpēc izlēma doties uz viņas iemīļoto krodziņu - Priežu Dēmonu. Jā, tur dažkārt bija manāmi dīvaini radījumi, bet šis bija salīdzinoši lētākais krogs visā pilsētā.
Elfa viegli nolēca no ogļmelnā zirga un piesēja pie slitas. Noņēmusi nelielo somu ar naudu, viņa pavērās uz durvīm un pamanīja zīmīti. Hmmm.... nebūtu slikti doties kādā avantūrā... Ek, ieiešu iekšā un palūkošu. Ja iepatiksies, pievienošos.
Akela pavēra diezgan smagās ozolkoka durvis un devās iekšā. Viņa apsēdās pie galdiņa, kas atradās pie noputējušā loga un pavērās visapkārt, aplūkojot tautu, kas bija nolasījusies krogā.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 18:13

Sveicināta Akela. novērsies o fejas, puisis veikli piegāja pie galdiņa, kur sieviete bija apsēdusies. Ko šodien vēlēsies?

Iesūtīja: Unicorn ; laiks: 03.09.2005 18:24

"sveiki..."
Akela atplauka īstā un nesamākslotā smaidā. Šis puisis viņu fascinēja sava rakstura dēļ - nedaudz kluss, romantisks un kautrīgs.
"kas jums šodien ir piedāvājumā? ak, bet nav svarīgi, jo es pasūtīšu to, ko vienmēr. Man lūdzu cigoriņu kafiju un sviestmaizes."

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 18:28

Lai notiek, tūlīt būs. puisis viegli pasmaidīja un piemiedza ar aci. Pēc dažām minūtēm viņš iznira no virtuves, uz paplātes nesdams prasīto, un nolika to Akelai priekšā.
Kā tad šodien veicās? Un ko jaunu esi uzzinājusi? apsēdies sievietei pretī, vaicāja puisis.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 03.09.2005 19:01

OOC - Atvainojos par kavēšanos...

Nearno ātri, bet līdzeni šķēla Tīraines pakalnus. Melnie spārni bija sakļauti, bet rags pastiepts pretī neredzamajam. Blakus rikšotājam skrēja Rauls. Vilks Nearno turējās līdzi bez problēmām. Bet Reihards tikai skatījās uz priekšu.
– Cik tālu līdz Osmai?
Vulfors jautāja.
– Ja es lidotu, tad mazāk par stundu. Ja skriešu, tad vismaz divas stundas.
Gudrais Nearno atteica. Reihards brīdi padomāja.
– Būtu labāk nokļūt tur pēc iespējas ātrāk. Bet kas ar...
Vulfors domīgi teica, bet Rauls viņu pārtrauca.
– Lidojiet droši. Gan satiksimies Osmā.
Rauls teica. Reihards apstādināja pegazu.
– Labi. Tad tu, Raul, dodies uz Osmu pa taisnāko ceļu. Bet es un Nearno lidosim.
Viņš teica. Nearno savicināja biezos, melnos spārnus un pacēlās debesīs. Saule vēl nebija sasniegusi dienvidu. Bija tik tikko sākusies diena. Reihards pēc iespējas vairāk pieplaka Nearno melnajam ķermenim.
Pegazs sāka laisties aizvien zemāk. Reihards manīja pilsētu un Pasaules jūru. Sejā viņam uzausa smaids. Nearno maigi piezemējās uz zemes. Viņš sakļāva spārnus, bet Reihards uzvilka kapuci pār galvu tik tālu, lai seju nevarētu redzēt, bet viņš visu varētu redzēt. Tā viņi iejāja pilsētā. Neviens vien cilvēks paskatījās uz vienradzi-pegazu un uz tā jājošo būtni. Bet Reihards tam nepievērsa uzmanību. Viņš zināja, ka Nearno zina, kur jāiet. Viņš tāpat nevarēja Nearno vadīt, jo pegazs necieta ne seglus, ne iemauktus. Nesa viņš vien Reihardu, par ko vulfors bija cēlajam rikšotājam pateicīgs.
Viņi jāja pa bruģētajām ielām, līdz manīja zīmīti. Vulfors lika Nearno apstāties, bet pats to izlasīja. Vulfors pie sevis pasmaidīja.
- Nearno, ko tu par to saki?
Viņš jautāja pegazam zinādams, ka viņš saprata zīmītē teikto.
- Neko īpašu, ja vien nedomā piedalīties.
Nearno atteica.
- Bet, draugs, dzīvē ir jāriskē! Nu, aiziet uz Priežu Dēmonu!
Vulfors mudināja. Tā kā Nearno pazina vulforu ilgi, viņš zināja, ka no piedzīvojumiem šo neapturēt.

Nearno apstājās pie krodziņa. Vulfors nokāpa no melnā rikšotāja.
- Lūdzu, sagaidi Raulu. Tad nāciet uz šejieni, labi?
Vulfors lūdza. Nearno sakārtoja spārnus un, neko neteikdams, aizlidoja uz pilsētas vārtiem sagaidīt vilku.

Reihards iegāja bārā. Viņam kabatā bija maisiņš ar naudu, tāpēc nevajadzēja uztraukties. Vulfors vērīgi nopētīja apmeklētājus. Uzreiz viņš manīja vulforu, nē, precīzāk sakot - vulfori. Vulfors pie sevis pasmīnēja un devās pie letes un nostājās blakus Sakurai.
- Man, lūdzu, tēju.
Vulfors palūdza, tad paskatījās uz Sakuru.
- Daudz vulforus šeit neesmu manījis. Tas ir retums, pat man. Mans vārds ir Reihards. Kāds būtu tavs?
Reihards jaukā tonī vaicāja, atteikt vulforam nebūtu iespējams, tam būtu vajadzīga ledus sirds.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.09.2005 19:07

Lūdzu, tēja. pasmaidīja aiz letes stāvoša meitene, pasniegdama vulforam krūzi.

no kroga dibentelpas, kur iepriekš bija pazudis savādais svešinieks un krodzinieks, krodzinieks iznāca. Pārlaidis skatienu pāri zālei, viņš klusu nopūtās un pagrozīja galvu.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 03.09.2005 19:13

Vulfors uzsmaidīja meitenei, kas bija viņam pasniegusi tēju.
- Tencinu.
Reihards atteica un paskatījās uz savu maisiņu, kurā pavisam klusi, pat nedzirdami, žvadzēja nauda.
- Cik tas būtu?
Viņš apvaicājās, samaksāt varētu uzreiz, lai nekrājās uz vēlāku brīdi.

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 03.09.2005 19:16

OOC: Atvainojos, ka pa dienu nebija ziņas.

Laiena kāri apēda pēdējo maizīti un izdzēra pēdējos ūdens malkus. Laumiņa priecājās, ka par viņas pegasu kāds parūpēsies, jo Sfī netika palikt vienam nepzīstamā vietā.

Tad Lia palūkojās uz telpā esošajiem. Vulfori, rūķis... Tas jau vien norādīja uz paziņojuma sekām. Laikam būs daudz brīvprātīgo... Lia nodomāja.

Viņa pielidoja pie volfuriem.
Sveiki! Mani sauc Laiena. Kādi vēji tad jūs šurp atpūtuši?
viņa teica un centās nebūt uzbāzīga.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 03.09.2005 19:28

Vulfors pagriezās pret laumiņu.
- Laba diena!
Viņš sveicināja laumiņu.
- Ja runājam burtiskā nozīmē, tad šodien mani šeit atpūtis rietumu vējš.
Reihards nedaudz pajokoja.
- Bet, nāku no Pelēkajiem mežiem.
Viņš atbildēja.
- Ak, jā, mans vārds ir Reihards.
Vulfors piebilda.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 03.09.2005 21:18

-Bet mans Sakura.Prieks iepazīties.-
Sakura jau manāmi priecīgāk ieteicās.Cik labi,ka neesmu šeit vienīgā vulfore,beidzot kāds savējais!Viņa vēl paspēja nodomāt,kad piesteidzās laumiņa.
-Es esmu no Callas apkārtnes,pie Aburtā Meža ir tāds ciemats,Kraukļi.-

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 03.09.2005 21:24

Man arī prieks iepazīties.
Lia teica un pasmaidīja.
Es pati esmu no Lativkraftas apkārtnes. Dažreiz aizklīstu līdz Mēness kalniem.
Laumiņa teica un apsēdās uz galda malas.
Un, ja drīkst vaicāt, kādas domas vadīti līdz Osmai nonācāt?
Laiena teica un sakārtoja izjukušos matus.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 03.09.2005 21:31

-Ai,vien tā pati piedzīvojumu kāre,galu galā šeit taču ir interesanti.Un arī jaunus draugus sagribējās..-
Sakura izklaidīgi noteica,un pasmaidīja.Šie ļaudis man patiešām sāk iepatikties.Nu,vajadzēja tomēr būt aptrakušai!Nevilšus meitene iesmējās.

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 03.09.2005 21:35

Jā, man tas pats. Piedzīvojumi un jaunas lietas, kā arī jauni draugi - viss mani atvilināja līdz šejienei.
Laiena teica un pasmaidīja.
Ko jūs domājat par paziņojumu?
Lia jautāja. Šie ļaudis ir jau man paspējuši iepatikties. Jautājums bija jāpajautā. viņa domāja.

Iesūtīja: Unicorn ; laiks: 03.09.2005 22:12

ooc - lai nebūtu pārpratumi, mēs varētu sarunāt tā, ka tas tevis tēlotais puisis jau ir pazīstams ar akelu.

Akela iestrēba malku kafiju un pavērās pretim sēdošajā puisī.
"šodien bija lieliski, daudz cilvēku un liels pieprasījums. Starp citu.... Kas tas par paziņojumu pie durvīm? es..."
elfa saminstinājās un brīdi klusēja, bet tad izlēma teikt visu kā ir.
"es domāju piedalīties šajā avantūrā. Tu taču mani pazīsti... es nevaru tā mierīgi sēdēt uz vietas un gaidīt, kad pienāks gals. Risks ir mana dzīve."
Akela nevainīgi noplivināja garās, melnās skropstas, kas rotāja viņas zaļās un noslēpumainās acis. Meitene pievērsās čalojošam bariņam, kas šķiet arī apsprieda piedāvājumu.

Iesūtīja: Maxwels ; laiks: 03.09.2005 23:20

Niri klausījās vulfora un laumiņas sarunās, taču neiejaucās - tas nebūtu pārāk glīti pārtraukt citus pusvārdā. Sagaidījis klusumu, Niri iesaucās Lia un Sakuras starpā Sveikas, meitenes! Niri bija krietni uzlabojies garstāvoklis, un viņš bija gatavs sarunai. Esmu Niri, no Lativkraftas. Ar ko man tas gods tagad runāt? Niri vaicāja, lai gan vienīgais runātājs bija viņš pats.

Iesūtīja: Nero ; laiks: 04.09.2005 09:42

-Tas tiešām bija tā vērts-redzēt jūru. Tā ir kā milzum lials mežš, bet tikai zils. Tas ir vienkārši fantastiski, ka šādi brīnumi arī pastāv!- Paskaļi pie sevis teica Nero.
Tajā brīdī viņam blakus atradās kāds jūrnieks, kurš nevarēja nociesties un nepakomentēt nejauši dzirdēto - Kentaura kungs, jūra nav nekāds brīnums, piemēram man tā ir tik pierasta, ka neizraisa intereesi, bet vai jūs esat dzirdējis par to vēsti, kas līdz mums ir nokļuvusi?-
-Kas tā ir pa ziņu?- Nero pāŗņēma ziņkāre, ja jau to var salīdzināt ar jūru, tad ziņai jābūt interesantai.
Jūrnieks izvilka no kabatas sarņucītu papīrīti un attina to vaļā, un pasniedz kentauram izlasīt - šo zīmīti es pārrakstīju no tās, kura atrodas ostas kantorī.-
Nero paņēma zīmīti un lasīja:

Nero ar jūrnieku vēl kādu laiciņu runājoties uzzināju, kur atrodas šis zīmītē pieminētais krodziņš un devās uz turieni, kur domājams viņš sagaidīs savu likteni, kas būs spilgtāks par pirmoreizi redzētu jūras plašumu.



Piegājis pie krodziņa durvīm, Nero pasauca savu uzticamo draugu-ērgli Satoru.
-Nu, Sator, mūsu turpmākais liktenis ir tur iekšā!- Kentaurs saņēma dūšu un pagrūdis durvis iesoļoja krodziņā.

Iesūtīja: patija ; laiks: 04.09.2005 10:25

Izdzērusi tēju un apēdusi maizītes Tiharu paskatījās apkārt. Viņa piegāja pie letas un jautāja:
-Cik es būtu parādā?
Viņa nevarēja sēdēt mierīgi tāpēc pajautāja:
-Cilvēku gan te ir daudz šodien. Daži vulfori, rūķi, laumiņa. Šeit parasti ir tik daudz cilvēku?

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 04.09.2005 10:45

Vervols mierīgi turpinājamalkot dzērienu un kad ievēroja rosību pie bāra letes Būtu labi iepazīties viņš nodomāja ievērodams ka daži no bariņa ir vulfori. Iztuksojis savu kausu viņš devās pie kompānijas paceļam nolaisdams apmetņa kapuci atsegdams stāvās ausis un vilka purnu.
Labdien vai arī jūs esat ieradušies sakarā ar paziņojumiem? Vervols pieklājīgi apvaicājās vērsdamies pie visiem. Jā un ja kādu interesē man ir Vervols vārdā Viņš piebilda nemainīdams balss toni.

Iesūtīja: Nero ; laiks: 04.09.2005 10:54

Nero pieliecies iegāja pa durvīm. Priekšā viņš redzēja daudzas būtnes, kuras savā starpā apspriedās. Viņš redzēja vilkam līdzīgu radījumu, laikam vulforu, dodamies pie letes. Kentaurs sekoja viņam.
Tad vulfors teica:
Labdien vai arī jūs esat ieradušies sakarā ar paziņojumiem?
Jā un ja kādu interesē man ir Vervols vārdā
Nero nesagaidījis, ko teiks citi uzreiz ierunājās-Sveiki, vai jūs arī esat šeit skarā ar to itriģējošo ziņu?

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 04.09.2005 11:12

Jā es esmu ieradies sakarā arpaziņojumiem Vervols atbildēja kentauram kentauru valodā. Par pārējiem nezinu viņš piebilda Un ja nav noslēpums kāds ir jūsu vārds viņš turpināja. KAtram kas nesaprata kentauru valodu Vervola teiktais izklausījās pēc bubināšanas.

Iesūtīja: Nero ; laiks: 04.09.2005 11:21

-Mani sauc Nero, un ja kas, tad es saprotu arī citas valodas, bet patīkami, ka kāds arī zin manu dzimto valodu! Tātad arī jūs neko nezināt par šo vēsti?- Kentaurs atbildēja uz Vervola jautājumu. Viņam iepatikās šis vulfors, protams lielu iespaidu atstāja viņa dzimtās valodas zināšana.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 04.09.2005 11:43

Nē neko daudz es nezinu vienīgais ko zinu ka mums būs jālin Trahitijā iekšā Vervols noteica Bet varu derēt ka tas ziņnesis kas pirms kāda laiciņa ieradās zina kaut ko vairāk Viņš piebilda norādīdams uz durvīm kas atradās bāra tālākajā galā.

Iesūtīja: Nero ; laiks: 04.09.2005 11:48

-Es tā saprotu, ka tu domā doties uz turieni?- Nero paskatijās uz pārējiem šajā telpā esošajiem-Un pārējie arī? Tā izskatās- brītiņu pie sevis ko padomājis kentaurs pagriezās pret Vervolu - Nez kad tad viņi ko pateiks mums, un kur bārmenis pazudis, gribētos ko siltu uzdzert.-to sakot Nero ar acīm nopētija telpas daļu aiz letes.

Iesūtīja: Unicorn ; laiks: 04.09.2005 12:19

"šķiet, ka tevi meklē..."
Akela ar galvas mājienu norādīja uz kentauru, kas tikko bija ieradies. Meitene apēda sviestmaizi un nolika uz galda 20 snifas:
"atlikumu paturi!"
meitene draudzīgi uzsmaidīja un piecēlās kājās, kārtīgi pielikdama krēslu pie galda. Akela brīdi lūkojās apkārt, tad nedaudz mulsi devās uz čalojošā bariņa pusi.
"emm.... labdien, vai jūs lūdzu nevarētu pateikt, kur jāgriežas sakarā ar piedāvājumu pie durvīm?"

Iesūtīja: Tiger Angel™ ; laiks: 04.09.2005 13:11

Kārēns mierīgi jāja pa Osmas ielām uz sava uzticīgā zirga Maika. Viņš bija veicis garo ceļu no Girejas. Ceļojums bija parsījis gan laiku, gan arī piepūli un sviedrus. Bija redzams, ka pārējie iedzīvotāji uz viņu skatijās. Visi uz vīnu lūkojās.
Laikam, jau šajā pilsētā vulfori nav tik bieži sastopami... Tad tā arī varētu izskaidrot to daudzpusīgo skatīšanos uz manu pusi Karēns domāja un apstādināja zirgu.
Prrr... viņš dedzīgi uzsauca un nolēca no zirga. Arī viņa vilks Jāvs bija ceļojis visu garo ceļu līdz savam saimniekam. Nevis uz zirga, bet gan skriešus līdzi zirgam Maikam.
Nu mazais būsi piekusis, ne? Mums jāatrod kāda vietiņa kur atpūsties vulfors teica mierīgā balsī.
Viņš apgāja apkārt zirgam un apsājās pie zirga seglu somas.
Tā te kautkur vajadzētu būt kādai sviestmaizei... Karēns norūca un izcēla no somas sainīti. Viņš to uzmanīgi atraisīja.
Lūdzu mazais, viņš pievērsās Jāvam, te tav būs tava mīļā maizīte ar mūsu paša ciema sviestu vulfors deva maizīti uzticīgajam vilkam. Jāvs to ātri notiesāja un par pateicību nolaizīja saminieka seju.
Būs labi, būs labi... viņš teica vilkam, bet tad pievērsās arī savam skaistajam zirgam, kas bija noliecis galvu, tā liekot saprast, ka viņš ir noguris, Te būs arī maizīte Tev... vulfors iedeva no sainīša vienu sviestmaizi un uzsēdās uz zirga muguras.
Pats viņš no vidukļa noraisīja ````šķi ar ūdeni un kāri padzērās, atstādams lielāko daļu ūdns ādas maisiņā.
Vulfors nemaz nemanot bija nonācis pie tirgus laukuma un ieraidzīja drūzmu.
Kas gan tur varētu būt? viņš nodomāja un norausās no zirga. Karēns ātri izlauzās cauri pūlim un ieraudzīja ziņojumu:

Tas varētu būt interasanti viņš norūca un sāka kustēties atpakaļ uz sava zirga pusi.
Vulfors arī ieraudzīja krogu "Priežu dēmons". Ātri pie tā piejājis viņš piesēja zirgu pie staba un ar savu vilcēnu lēnām devās iekšā.

OCC-Ļoti atvainojos, ka nokavēju sākumu Pats biju vainīgs... Nācās lasīt visus tos 64 postus

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 04.09.2005 18:22

OOC: Atvainojos par kavēšanos, bet brīvdienās pie neta lāgā netieku...

Neireiss pakaviem klabot un klusi svilpojot lēnā garā soļoja pa ielu. Aste jautri vicinājās līdzi svilpotās dziesmiņas ritmam, kā nu ne, viņš bija dabūjis galveno balvu loka šaušanas sacensībās un tagad ap vidu apsietajā ādas maišelī žvadzēja nauda. Ne nu gluži žvadzēja, kentaurs nemēdza pārāk lielīties ar saviem sasniegumiem, ja vien to neprasīja apstākļi, piemēram kāda daiļa kentaure. Turklāt, lai arī viņš bija kentaurs, no naudas kāriem ļaudiem tik un tā vajadzēja uzmanīties. Ne velti viņam tika teikts, kas pats sevi sargā...
Tā soļodams, viņš pasoļoja garām krogam un ziņojumam, tad piebremzēja un pakāpās atpakaļ. Izlasījis ziņojumu, Nereiss gari nosvilpās un apsēdās turpat uz zemes.
"Laikam jau tiešām nopietnas briesmas draud, ja jau meklē brīvprātīgos, kas dotos uz turieni. Vai arī... Noskaidrosim. Intereses pēc jau var ieiet paskatīties, vai kāds maz ir pieteicies."
Piecēlies un izpurinājis asti, kentaurs iesoļoja krogā.Izrādījās ka brīvprātīgo bija daudz, vai varbūt tikai krodziņam bija ražīga diena? Jebkurā gadījumā, krogs laikam šodien tiešām gūs peļņu. O, un tur pat bija arī vēl kāds kentaurs.
"Sveiki!" Nereiss iesaucās, lai pārkliegtu murdoņu, "Vai jūs visi esiet brīvprātīgie, kas gatavojas doties uz turieni?"

Iesūtīja: Tiger Angel™ ; laiks: 04.09.2005 19:13

Vulfors pagriezās uz kentaura pusi. Viņš to nopētīja no galvas līdz kājām.
Labdien, sveiki! Karēns pievērsās kentauram, vismaz Es uz turieni dodos, nezinu kā pārējie. Es arī tikai tagat ierados. viņš teica un skatījās cieši viņa acīs, vispār, vai varētu uzzināt, kā Jūs sauc? Kārs ir Jūsu vērds? vulfors piegāja pie kāda tukša galdiņa un piesēdās. Viņa mazais vilcēns ietuntuļoja viņam klēpī un nolaizīja seju.
Jā, jā... Zinu, ka gribi ēst... Būs kautkas jānopērk... viņš teica mazajam tuntulītim.
Bārmen, bārmen! Man lūdzu piecas maizīres ar sviestu un kādu siltu tējas glāzīti. Tas arī būtu viss. viņš sauca caur pūli, bet tad atkal pievērsās kentauram.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 04.09.2005 19:19

Vulfors pie sevis pasmīnēja. Jā, cilvēku bija daudz un, šķiet, visi kā viens bija gatavi doties. Bet Reiharda uzmanību piesaistīja sitieni pie krodziņa loga. Reihards pagrieza galvu tur. Jā, tur stāvēja Nearno.
- Atvainojiet mani uz brīdi.
Vulfors teica tām, ar kurām bija sarunājies. Viņš piecēlās un diezgan steidzīgā gaitā izgāja no krodziņa.

Izgājis ārā, Reihards uzreiz manīja savu uzticamo vienradzi-pegasu Nearno, bet viņam bakus apmierināti sēdēja Rauls.
- Jau klāt?
Vulfors brīnijās.
- Es, atšķirībā no jums, gāju pa vēl taisnāku ceļu. Tiesa, es jau nevaru lidot tik ātri kā Nearno, tāpēc sanāca nedaudz lēnāk.
Vilks veltīja zīmīgu skatienu vienradzim, bet Nearno vien papurināja galvu.
- Labi, jūs atpūšaties, es došos iekšā...
Vulfors nepaspēja pabeigt, jo Rauls viņu pārtrauca.
- Es došos tev līdz, draugs. Bet Nearno aizlidos un pameklēs sev ko gardu.
Vilks paziņoja, taču Reihards nespēja iebilst.
- Labi.
Viņš vien pateica. Nearno atvadījās uz aizlidoja.

Krodziņā atgriezās Reihards, bet viņam paklausīgi blakus gāja pelēcis Rauls. Vulfors nosēdās atpakaļ iepriekšējā vietā un paskatījās uz vulfori, tad uz laumiņu.

Iesūtīja: Tiger Angel™ ; laiks: 04.09.2005 20:06

Karēms ieskatījās savā somā un izcēla no somas rāmīti. Rāmītī atradās viņa mātes fotogrāfija. Viņš uz to ātri paskatījās, tad noglaudīja un visbeidzot noskūpstīja.
Ak mammīt... viņš nopūtās, kā gan tev iet...
Viņš ieraudzīja arī vulforu, kas ienāca krodziņā.
Vai arī Jūs esat brīvprātīgais uz to izaicinājumu? viņš pieklājīgi sacīja pieceldamies kājās. Mazais vilcēns izkrita no viņa klēpja.
Ak mazais... Ar tevi tika nepatikšanas viņš to pacēla no grīdas un uzlika viņu uz krēsla, paejos mazliet sāņus.
Tad viņš atkal pievērsās vulforam: Nu tad pie kā mēs palikām...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 04.09.2005 20:09

Reihards paskatījās uz Karēmu.
- Jā, arī es esmu šeit ieradies, lai piedalītos dēkā.
Viņš atteica.
- Mani sauc Reihards.
Vulfors sevi iepazīstināja, bet Raulu gan ne - vilks neizrādīja interesi. Reihards apsēdās tā, lai būtu ar seju pret Karēmu.
- Kāds ir jūsu vārds?
Viņš jautāja.

OOC - Sorry, bet man jātinās...

Iesūtīja: Tiger Angel™ ; laiks: 04.09.2005 20:15

Prieks iepazīties viņš pievērsās un uzsmaidīja Reihardam.
Man vārds ir Karēns. Draugi mani vienkārši dēcē par Krisu. Nezinu kādēļ tā. Es arī esmu atsaucies uz šo dēku. viņš teica puisim.
Diezgan inteleģenta personība... viņš nodomāja un sāka glaudīt Jāvu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.09.2005 08:08

Nereiss atbildēja uz vulfora skatienu, tad atbildēja: "Nereiss."
Viņš jau gribēja vaicāt to pašu vulforam, bet pēdējais jau pagriezās un aizgāja pie tukša galda. kentaurs gribēja sekot, bet tas nevedās tik labi, jo ļoti bija jāuzmanās, lai ar kādu no savām četrām pakavotajām kājām neuzkāptu uz kājas kādam citam. Uzmanīt priekškājas nebija problēmu, bet pakaļkājas... Nu jā neuzmanīgie, sevišķi tik pilnās vietās, tad varēja izbaudīt to, cik sver labi noaudzis kentauru vīrietis.
Beidzot, Nereiss pārdomāja un mainījis virzienu, stūrēja pie otra kentaura. Gan jau viņš paspēs iepazīties ar vulforu pa ceļam.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 05.09.2005 08:12

Romiela sēdēja kroga paša'stūrī un vēroja, ka tajā pulcējas aizvien vairāk apmeklētāju. Elfas ksatiens pievērsās cilvēkiem, kas sarunājās savā staŗpā un krodziņa viesmīlim, kas tekalēja apkārt, nesādams visiem ēdamo un dzeramo. tā kā Romiela jutās paēdusi, sieviwete tikai nolūkojās visā šajā jezgā un gaidīja, kad sāksies tas, kā dēļ viņa sēit ir ieradusies.
nez vai mani te kāds vispār pamana no vviņiem visiem sieviete nodomāja un pievēsa vērīgu skatienu katram no cilvēkiem...
Elfa bija iegrimusi savās domās un pēkšņi viņai likās, ka atkal pazūd no šīs pasaules...dažreiz Romielu pārņēma šī savādā sajūta...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 05.09.2005 09:10

Vulfors viegli pielieca galvu.
- Man arī ir patīkami iepazīties, Kriss!
Reihards atteica. Vulfors uzmeta īsu skatienu logam, pie kura pirms brīža bija klauvējies Nearno.
Tik liela atsaucība...
Vulfors domāja un sāka lēnām malkot tēju, ko bija iepriekš pasūtījis.
Apbrīnojami...
Reihards domās piebilda.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.09.2005 10:17

Nereiss beidzot tika līdz letei. Kentaurs paskatījās uz puisi aiz letes no saviem augstumiem un draudzīgi pasmaidījis ierunājās: "Ielej man lūdzu kaut ko mazliet stiprāku par vienkāršu ūdeni un karstu tēju. Paga, jums ir auzu piena vīns? Jā un es vēlētos arī kaut ko iekost, ko variet piedāvāt?"
Viņš jautājoši palūkojās uz puisi.

Iesūtīja: patija ; laiks: 05.09.2005 13:57

Tiharu ievēroja, ka blakus viņai pie letes stāvēja arī kentaurs un vulfors, viņai nepatika stāvēt vienai, tāpēc viņa piegāja klāt un iepazinās:
-Labdien, mani sauc Tiharu. Vai jūs arī esat atnākuši uz šejieni to paziņojumu dēļ?
Tiharu bija mazliet uztraukusies tāpēc stāvēja mierīgi un gaidīja atbildi.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.09.2005 14:14

Nereiss pavērās uz jaukās balss īpašnieces pusi. Tā bija feja. Kentaura sejā uzplauka draudzīgs smaids un tāds pats smaids dzirkstīja arī viņa debesszilajās acīs.
"Esi sveicināta, Tiharu, esmu Nereiss un šeit stāvu tāpēc, ka mani ieinteresējis tas ziņojums tur ārā. Tagad domāju, ka tā ir arī ar visiem pārējim, kas šeit ir," viņš noteica, pārlaisdams skatu, krodziņā esošajiem, kas savā starpā runājās.

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 05.09.2005 15:19

Lia bija nedaudz aizdomājusies.
Ak, sveiks!
Lia ieteicās.
Mani sauc Laiena Morsone, īsāk Lia. Prieks īpazīties.
viņa teica un tad pasmaidīja.
Kāda sagadīšanās!!! Arī es esmu no Lativkraftas. Dažreiz gadās arī līdz Mēness kalniem aizklīst. Ar ko tad tu nodarbojies?
sieviete teica un samirkšķināja acis, jo pustumsā tās bija nogurušas.

OOC:Atvainojos, jo svētdien nebiju mājās.

Iesūtīja: patija ; laiks: 05.09.2005 15:36

-Prieks iepazīties Nereiss. Vispār es arī tā domāju.
Meitene bija mazliet samulsusi, ka viņu tik labi pieņēma, bet pēc kāda laika viņai kļuva labāk, tāpēc viņa turpimāja:
-Es esmu no Apburtā meža un no kurienes jūs esat?

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 05.09.2005 15:46

OOC:Patij Kuru Vulforu tu domā mani vai? Anyway uzskatīsim ka mani

Vulfors apskatīja telpu ievērojis ka ieradies vēl viens kentaurs (Ragaste) viņš pievērsās atkal Nero Es nezinu kur tas bārmenis palicis, bet nu pirms mirkļa no viņa pat ar zobenu nepaglābtos. Pagrizies pret laumiņu viņš atņēma sveicienu Labdien es esmu Vervols un es esmu no Paras Viņš piebilda.

Iesūtīja: Nero ; laiks: 05.09.2005 17:11

Nero pamanīja, ka krodziņā ienāk kāds kentaurs un pie sevis nodomāja-Tā nu gan ir sagadīšanās, vēl viens, tāds pats kā es, tas jau sāk kļūt interesanti!-
Redzot, ka otrs kentaurs dodas pie letes, Nero arī sāka kustēties uz to pusi, kur devās viņš.
Piegājis viņam klāt un pagaidījis, kamēr viņš beidz runāt ar feju, ierunājās pats - Sveiks, mani sauc Nero, prieks redzēt vēl kādu kentauru šeit. Tu arī gribi doties šajā ceļojumā? - un uzdodot jautājumu viņš paskatijās uz apkārtesošajiem - Tāpat kā visi šie?

Iesūtīja: patija ; laiks: 05.09.2005 19:27

OCC:mr Bl@ck es esmu feja nevis laumiņa un es domāju tevi.


Tiharu pagriezās atpakaļ un noteica:
-Sveicināti Vervol. Jūs arī esat šeit to paziņojumu dēļ. Es tā īsti nesapratu kas tas viss ir.
Meitene paskatījās apkār uz citiem, kas sēdēja krogā.
-Vai viņi ir šeit to pašu iemeslu dēļ kāpēc es te esmu. Tiharu nodomāja.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.09.2005 08:33

Neriess pavērās uz vulforu, tad otru kentauru: "Esmu Nereiss! Par to vai gribu doties ceļojumā vēl nezinu, bet kaut ko sīkāk uzzināt gan."
"Es nāku no Girejas,"
"Bet runājot par bārmeņiem - kad vajag kā ar uguni nesameklēsi, kad nevajag, kā pats teici, ar zobenu neatkausies," Nereiss iesmējās ar grudzinošiem smiekliem.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 06.09.2005 11:21

Romiela lūkojās uz visiem cilvēkiem, kas sarunājās savā starpā. Sieviete prātoja, via arī viņi ir ieradušies uz šejieni tā paziņojuma dēļ, jo viņai nu likās, ka kaut ko ir dzirdējusi...
Beidzot nolēmusi ar kādu iepazīties, jo negribēja justies vientuļi šajā piesmakušajā, patumšajā telpā, Romiela piecēlās un piegāja pie kāda, kura vārds likās Nereiss (UR) un klusi sacīja.
Sveiki. Vai Jūs nevarētu man pateikt, vai Jūs arī esat šeit dēļ tā paziņojuma...?! Vai Jūs neesat informēts, ko no mums vēlas...?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.09.2005 11:43

Nereisam bija ļoti laba dzirde, nu varbūt, dzīvniekiem, bija maķenīt labāka, tāpēc viņš sadzirdēja kādu klusā balsī runājam. Kentaurs pagriezās cik nu spēja un ieraudzīja elfu.
Valšķīgi piešķiebis galvu, kentaurs atņēma sveicienu:
"Esi sveicināta, daiļā elfa, cik nu ir noskaidrojies, mēs četri, te esam sakarā ar ziņojumu, un noteikti arī pārējie. Cik es sapratu, viņi vēlas, lai mēs dotos Trahtijas dzīlēs, diemžēl vairāk neko. Bet vai tiešām tāda jauka būtne kā tu, esi gatava pakļaut sevi briesmām?"
Nereiss bija pārsteigts, viņš nez kāpēc bija iedomājies, ka tikai elfu vīrišķi dodas dēkainos ceļojumos. Jā, laikam tad viņš nezināja necik daudz par viņiem...

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 06.09.2005 15:29

Romiela nedaudz nosarka, bet tas viņas bālajai sejai tikai piešķīra daļiņu kaut kā ļoti neparasta. Viņa palūkojās uz kentauru Jums pilnīga taisnība. Taču esmu jau mērojusi pietiekami garu ceļu līdz šejieniei...man nav kpo zaudēt.. sieviete nolaida skatienu un kļuva gluži vai par zāli zemāka. Neviens jau nezināja...bet ko nu tagad stāstīt. Romielas acis pievērsās kentauram Ceru, ka es Jūs neiztraucēju... sieviete kautri sacīja.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 06.09.2005 16:32

Vervola acis strauji pievērsās elfai Jūtu ceļojumā nebūs garlaicīgi viņš nosprieda, bet tad iesaistījās sarunā. Neris ziniet es zinu ka tā nav mana daļa bet vai tad dāma nevar pati izlemt vai doties ceļojumā vai ne Tad steigšus piebilda Vsipār kā jau pirms mirkļa teicu vairāk ziņu par ceļojumu vajadzētu sniegt tam ziņnesism kas atjāja pirms kāda laika Vervols norādīja uz durvīm bāra galā Vismaz krodznieks tā teica viņš īgni nobeidza.
Taču Vervola īgnums nebija saistīts ar ceļojumu viņš tikko bija ļāvies vecam niķim un bija sācis pamācīt visus pēc kārtas.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.09.2005 16:44

Nereiss nozibināja skatu uz vulfora pusi - kentauram šodien bija pārāk labs prāts, lai uzsāktu kašķi. Turklāt kašķi par sieviešu spējām viņš nekad nemēdza uzsākt viņām dzirdot.
Tā vietā viņš apburoši smaidīdams atkal pievērsās elfai: "Mūs taisni priecē jūsu... ē..." Kentaurs izlikās, ka samulst, jo nezin elfas vārdu.

Iesūtīja: Nero ; laiks: 06.09.2005 19:26

Nero joprojām stāvēja blakus Nereisam, Vervolam un fejai. Viņs klausoties kā viņi sarunājas ar tikko pienākušo elfu, pārlaida skatienu krogā esošajiem un nodomāja - Vai patiesi tik daudz būs šo drosmīgo? Nu nez, kad tad mēs uzzināsim visu ko gribam?
Tad kad Nereis apklusa, acīmredzami gribot uzzināt elfas vārdu, Nero Pievērsās pārējiem.

Iesūtīja: patija ; laiks: 06.09.2005 20:13

Novērsusi acis no pārējiem, Tiharu ievēroja, ka klāt ir pienākusi kāda elfa.
-Runājot par spējām, sievietes var būt tik pat stipras kā vīrieši. Vispār, vai tas ziņnesis ir iznācis ārā no tās telpas?
Tiharu uz brīdi paskatījās uz bāra galu, kur itkā visi stāsta ir tas ziņnesis.
-Ko gan viņs varētu mums pastāstīt? Ko tas viss nozime? Ko mums vajadzes darīt?
Meitenes galvā rosijās tik daudz jautājumu uz kuriem viņa nezināja atbildes.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 09.09.2005 14:02

Elfa kautri uzlūkoja kentauru un vulforu. Viņas maigajās acīs bija lasāms tikai viens Lūdzu, nevajag kašķēties..., taču skaļi Romiela to tā arī nepateica. Viņa pievērsa siltu skatienu kentauram un atcerējās to dienu, kad viens no šiem sugas brāļiem bija izglābis viņu mežā un palīdzējis, kopš tā laika Romielai ļoti patika kentauri.
Esmu Romiela. Nāku no tālienes un esmu ļoti apņēmīga, tāpēc nevajag nekad pārmest man, ka esmu sieviete vai kā tā viņa sacīja maigā balsī un pasmaidīja. Sapurinājusi matus, Romiela palūkojās tumšajā telpā, tā gribēdama norādīt uz to,ja kādam ir jautājumi, tad, lai vaicā, bet apti vairāk par sevi viņa neko nesacīs.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 09.09.2005 14:49

"Mjā, Romiela, no sirds priecājos iepazīties. Atvainojos, ja mans pirmītējais jautājums izklausījās, kā pārmetums," Nereiss viegli palocijās.
Tad uzmetis domīgu skatu krogam, viņš atkal pievērsās Romielai: "Ja nav noslēpums, no kādas tālienes jūs nākat?"

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 09.09.2005 14:56

Romiela klusi pasmaidīja un atbildēja Esmu no tālienes...no tūrijas nākusi... sacīja elfa un dāvāja kentauram savu vissiltāko no smaidiem. Ārkārtīgi jauks ceļabiedrs... viņa pie sevis nodomāja un jautāja Nereisam Un no kurienes, ja arī tas nav noslēpums, esaj Jūs...?

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.09.2005 15:06

Vervols redzēja ka citi jau ir iegrimuši sarunās un sprieda ko varētu nest ceļojums. Taču viņam negribējās sēdēt un domāt viņām gribējās mesties dēkā. Lai kaut mazliet nomierinātu uzkarsušo iztēli viņ``s devās ārā no kroga lai pēc mirkļa atkal uzrastos tikai viņam uz pleca sēdēja krauklis. Nu karlos stāsti ko esi redzējis? viņš apjautājās. Klausīties putnā bija daudz nomierinošāk un nevajadzēja uztraukties ja tu pasacīsi viņam kādu padomu.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 10.09.2005 11:55

OOC:Man Jums jāatvainojas, solīju pāris dienas, iznāca nedēļa, bet nu esmu atpakaļ. Skatos jūs daudz sarakstījuši, OK, centīšos ko darīt.

Piecas snifas kungs. meitene atsmaidīja pretī.


OOC: Tāda jau arī bija mana ideja, cerams neņēmi ļaunā.

Tevi es tiešām pazīstu, lai arī ne perfekti, bet pazīstu. Sandis,sēžot pretī Akkelai, pasmaidīja. Par paziņojumu domāju drīz uzzināsim, tuvojas pusdienlaiks.


Desmit snifas jaunkundz. pie Tiharu piegāja otrs puisis, vārdā Mareks, un viegli pasmaidīja.Nu, šajā laikā šeit parasti apgrozās maz sabiedrības, bet domāju, ka zināt par to paziņojumu, kas tagad uzcēlis kājās vai visu pilsētu. nedaduz nopietnu sejas izteiksmi, viņš piebilda.


Emm... Laikam jau jā.. pusis nedaudz samulsa. Tev šodien labs garstāvoklis? viņš nedaudz viltīgi pajautāja, kad Akela uz galda nolika snifas.


Mareks veikli aizlavierēja uz virtuvi, un pēc brīža nolika prasīto vulfora priekšā. Lūdzu kungs. viņš viegli pasmaidīja un palocīja galvu, tomēr ilgi neuzkavējās un aizsteidzās atpakaļ uz virtuvi.


OOC: Vispār aiz letes stāvēja meitene.
Pēc brīža meitene nolika prasīto kentaura priekšā. Lūdzu kungs. viņa nedaudz mulsi pasmaidīja. Lai arī strādājot un dzīvojot Osmā visu ko var redzēt, bet kentauri tik bieži viesi nebija.

OOC:Tas bija tāds kā iestarpinājums. Tagad turpinājums. tuvojas atklāsme.

Krodzinieks brīdi stāvēja letes galā un vēroja nākošos ļaudis. No telpas, kuras pavisam nesen krodzinieks iznāca, laukā devās vulfore, tumšiem matiem, kam cauri vijās dažas sirmas šķipsnas un vienkāršu, ērtu ceļotāju apģerbu.
Vai Jūsuprāt visi ir ieradušies? ieraudzījis vulfori, krodzinieks klusi jautāja.
To mēs vēl nezinam, bet klāt ir pusdienlaiks. vulfores skatien, nedaudz izbrīnīts, pārslīdēja pāri sapulcējušamies būtnēm. Laiks sākt. viņa nesteidzīgi izgāja telpas vidū, kurš bija atbrīvots no soliem un vēroja, vai kāds pievērsīs uzmanību.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 10.09.2005 12:03

Vervols bija iegrimis sarunā ar savu kraukli kad izdzirdēja durvju skrapstoņu. Pacēlis acis viņš pamanīja ka ienākusi kāda Vulfore kas bija jau krietni gados. Kad viņa izgāja kroga vidū Vervols nopriecājās Nu tūliņ kaut kas ies vaļā viņš nodomāja.

Iesūtīja: patija ; laiks: 10.09.2005 12:39

Tiharu dzirdēja,ka kāds viņai aiz muguras kaut ko saka. Viņa pagriezas un ieraudzija bārmeni. Pļāpājot ar citiem Tiharu bija galīgi aizmirsusi, ka viņai vajadzēja samaksāt par ēdienu.
-Lūdzu, feja iedeva bārmenim desmit snifas un laipni pasmaidija, jā,es zinu par to paziņojumu, tāpēc es te arī esmu.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 10.09.2005 13:49

Nonācis pie kroga, Haksu ar ķepu klusi pavēra durvis un iespraucās iekšā. Pamanījis kādu neaizņemtu kroga stūrīti, viņš veikli ieslīdēja tur. Pēc brīža viņš bija apgūlies nevienam netraucējot zem viena no galdiem un klusējot nopētīja sanākušos. Rūķis, pāris vulfori un kentauri, feja, laumiņa... Ha, cik daudz muļķu, un tai skaitā arī es rejons mēmi nodomāja un sāka klusi gaidīt, kad būs nepieciešamība kustināt ķepas.

Pēc īsa brīža viņa skatienu piesaistīja vulfore, kas stāvēja brīvajā laukumā starp galdiem. škiet viņa kaut ko gaidīja Interesanti... Ko viņa grib tikt?...

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 10.09.2005 13:56

Elfa uz reiz pamanīja, ka krogs pieklust. Viņa palūkojās apkārt un ieraudzīja lkāud vulforu sievieti, kas lūkojās uz viņiem un uz ikkatru un arī uz elfu. Romiela uzsmaidīja viņai un cerēja, ka sieviete nekavēsies ar garām runām.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 10.09.2005 14:18

Reihards saskaitīja piecas snifas un nolika uz letes.
- Liels paldies!
Viņš vēlreiz pateicās. Reihards izdzēra tēju un paskatījās uz Raulu.
- Šeit vēl ilgi būs jānīkst?
Vilks neapmierināts jautāja vulforam. Reihards paraustīja plecus.
- Nezinu.
Reihards atteica.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 10.09.2005 14:30

Domāju, ka visi, kas vēlējušies ir ieradušies. atskanēja vulfores rāmā balss. Domāju, ka nojaušat, kas es esmu, tādēļ garās runās šajā sakarā neiesaistīšos. Esmu nākusi no Lativkraftas ar svarīgu uzdevumu, tiem, kas vēlas doties uz Trahtiju. Kā noprotu, tie esat Jūs, vismaz lielākā daļa. Vulfore runāja rāmi un uz brīdi apklusa, vērdamās priekšā esošajās būtnēs.
Jūs tiekat lūgti doties uz trahtiju, lai palīdzētu Senzemei, tas Jums jau ir zināms. Iemesls, kādēļ šī palīdzība ir nepieciešama, ir tas, ka Trahtijas valdnieks, burvis, ir nolēmis pieveikt visus viņam nevēlamos rad;ījumus ar pagaidām mums nezināmu ieroci. Ja Jūs piekrītat doties šajā ceļā, Jūsu uzdevums būs šo ieroci iznīcināt vai vismaz to padarīt nelietojamu. Vai ir kādi jautājumi? vulfores skatiens rāmi slīdēja no vienas būtnes uz otru.

Iesūtīja: patija ; laiks: 10.09.2005 14:58

Tiharu ievēroja ,ka kroga vidū starp galdiem stāv kāda vulfore.
-Ko gan viņa mums teiks?
Feja paskatijās uz vulfori un nolūkoja viņu no galvas līdz kājām.
-Varbūt viņa ir ziņnesis.
Vulfore sāka runāt un Tiharu klausijās. Tad kad vulfore beidza savu sakāmo feja bija mazliet neizpratnē, bet jautājumu viņai nebija.

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 10.09.2005 21:43

Lia bija visu vulfores stāstījumu vērojusi no lampas, kas atradās netālu no stāstītājas. Laiena domīgi vēroja vulfori un pārdom;aja katru viņas pateikto vārdu. Tas viņai bija svarīgi. Kad vulfore bija beigusi runāt, Lia pielidoja tuvāk runātājai.
Cik ilgā laikā mums šis uzdevums būtu jāpaveic? Un kas mums būtu jāgaida no šī ceļojuma?
Lia, pēc iespējas skaļāk, jautāja.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 10.09.2005 21:47

Pēc iespējas ātrāk. rāmia tbildēja vulfore, nopētīdama mazo laumiņu. Ko jūs domājat sagaidīt? uz otro jautājumu, vulfore atbildēja ar pretjautājumu.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 10.09.2005 21:52

Vervols sēdēja mierīgi savā vietā izklaidīgi glaudīdams Karlosa galvu pārdomādam tikko teikto, tad piecēlās un pietiekami skaļā bet mierīgā balsī sacīja: Man ir tikai viens jautājums un laikam pārējiem uz mēles deg tāds pats. Kad mēs dodamies ceļā? viņš sacīja ignorējot tiko sacīto.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 10.09.2005 21:57

Kaut vai tūlīt, ja vien Jums nevienam vairāk nav nekādu darīšanu. Līdz šīsdienas vakar būtu ieteicams sākt ceļu. vulfore viegli nopētīja vulforu, bet neatbildēja vulforīnā.

Iesūtīja: Nero ; laiks: 11.09.2005 10:39

Nero jo projām stāvēja blakus Nereisam un pārdomāja tikko dzirdēto - tas, kā bij cerēts, neko neviesa skaidrāku, tāpēc kentaurs saņēma dūšu un pajautāja:
-Sakiet lūdzu, ko jūs zināt par šo ieroci? Un ko, kādas briesmas , šķēršlus mēs varam ceļā sagaidīt? Es teiksim gribētu zināt šo to vairāk, nevis ieskriet lauvam vienkārši rīklē, nevienam negūstot no tā labumu, un tā pat man nav vēlēšanās dzīties pakaļ kaut kam, par ko nezinu neko, ne tā raksturu, spēku, izskatu, atrašanās vietu! Esdomāju, ka tas arī interesētu citiem, ja nu vien viņiem nav vēlmes izpildīt šo brīvprātīgo uzdevumu.- Nero pateica savu sakāmo un cieši piekala savu aso saktienu vulforei

Iesūtīja: Tiger Angel™ ; laiks: 11.09.2005 12:53

Karens saka kari dzert teju. Ta bija loti garsiga un silta.
Cik garsiigi... vins klusiitinaam noteica un paneema vienu no galas maiziiteem un iedeva to savam vilceenam.
Garsiigas ne? vins noprasiija un pasmaidiija.
Cik man par to buus jaamaksaa baarmen?

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 11.09.2005 13:36

Ko es domāju? Carams, ka neko tādu, ko negribētos redzēt pat ļaunākajos murgos. viņa atbildēja un nopētīja vulfori vēl ciešāk.



Pēc šīs atbildes izdzirdēšanas, Lia ieteicās.
Man, personīgi, nav nekas padomā, ko varētu darīt labāk, bet tomēr būtu jauki zināt, kas mums būtu jāmeklē un ko mēs varētu sagaidīt ceļā.
viņa teica un palūkojās uz kentauru, kas kko tādu vēlāk ieminējās.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 11.09.2005 15:35

Pārcelšanās uz Osmu viņai bija interesanta.Neina jau pirmajā mirklī, kad šeit bija nonākusi sameklēja sev mazu īrējamu miteklīti, kur viņa varētu taisīt ēst, dzīvot un vispār rosīties kā pašai tīk...Istabiņa ko viņa īrēja no kāda paveca jauka un tukla kunga bija varen omulīga un ļoti labi atbilda neinas vajadzībām.Viņa negribēja pirkt mājoklīti, jo nebija droša vai atkal nepārdomās, un negribēs pārvākties kur citur.Lai gan bija nedaudz grūti pierast pie tā, ka viņa nu jau vairs nedzīvo mājoklī, kas atrodas kokā, tomēr šeit bija omulīgi un patīkami...Nu jau ritēja kārtējā jaunā diena.
Neina jau no agra rīta bija piecēlusies un rosījās pa virtuvi.Viņai patika gatavot, tas viņai deva labu garastāvokli.Dziedādama viņa rosījās pa virtuvi, kas smaržoja pēc visādam garšīgām smaržām.Viņa atkal ko gatavoja.Izņēmusi no plīts svaigi ceptas kanēļmaizītes viņa tās nolika atdzesēties, un tūlīt pat ielika cepties jaunas maizītes.Aizvērusi krāsns durvis viņa atļāva maizītēm cepties un izgāja ārā svaigajā gaisā.Neinas uzrakstu piesaistīja kāda lapa ar paziņojumu.Tādas negadījās visai bieži, bet, ja tomēr gadījās parasti bija kas svarīgs, vai kas ko bija interesanti izlasīt.Piegājusi klāt lapelei viņa sāka lasīt.Ātri izlasījusi informāciju viņa jau gribēja sākt ko dziļi domāt, bet tad atcerējusies par maizītēm skriešus skrēja atpakaļ..Nebija laika apdomāt, vajadzēja glābt maizītes no sadegšanas...
Jau ar ievingrinātām kustībām Neina ātri atrāva vaļā krāsns durtiņas un izņēma ārā maizītes, kas tika novietotas uz šķīvja.Tās tika apmainītas ar iepriekšējām maizītēm, kas tika noliktas uz palodzes dzesēties.Nopūtusies Neina paņēma nu jau atdzesētās maizītes un nolikusi tās uz galda vienu paņēma...Grauzdama maizīti viņa apdomāja lasīto...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 12.09.2005 11:32

Nereiss domīgi malkoja auzu vīnu un raudzījās uz vulfori, klausoties viņas atbildes. Viņš saspicēja ausis, kad ierunājās Nero, viņa jautājums bija labs, bet vai gana izsmeļoša būs vulfores atbilde, vai varbūt, un pavisam noteikti kaut kas paliks neskaidrs.
Taču jebkurā gadījumā, kentaurs juta arvien lielāku vēlēšanos doties ceļojumā. Viņu vilināja iespēja izpētīt Trahtiju un dažādās rases, kas te bija. Nereiss vērīgi nopētīja laumiņu, kas sēdēja uz lampas.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 12.09.2005 13:34

Romiela lūkojās uz vulforu sievieti un domīgi vurpināja savos pirkstos matu sķipsnu.
Tad mēs varam doties kaut vai tagad...? sieviete jautāja savā maigajā elfas balsī un vērīgi palūkojās uz vulfori.
Interesanti, kāds gan varētu būt tas ierocisu un, vai patiesi tas ir tik bīstams, ka to jāiznīcina pēc iespējas ātrāk...? viņa pie sevis prātoja.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 12.09.2005 15:49

Jūs zināt ko vēlaties uzzināt. vulfore viegli pasmaidīja. Tieši šādus brīvprātīgos ir prieks redzēt. Ja nav noslēpums, no kurienes Jūs nākat kungs?
Šķiet mirkli apdomājusies, vulfore turpināja Par ieroci mums nav pagaidām gandrīz nekādu ziņu, vismaz nekā īpaša. Izlūki, kas ieguva šo informāciju gandrīz neviens neatgriezās. Vienīgais, kaszināms, tas ir liels un prasa daudzsagatavošanas darbu, tādējādi iegūstot mums laiku, kuru būtu ieteicams izmantot lietderīgi.
Ceļā mūs var sagaidīt viss. Isakijā tik ļoti varēsiet neuztraukties, bet Trahtijā var sagaidīt visu, kā nekā tā ir ienaidnieku nometne. Bez tam Jūs varat arī atteikties, ja neuzskatāt,ka vēlaties doties ceļā. Nevienam tas nav uzzspiests, bet līdz galam vajadzētu palikt vismaz pāris būtnēm, kas padarītu ieroci nekaitīgu.
Vai esmu atbildējusi uz Jūsu jautājumiem?

Iesūtīja: Tiger Angel™ ; laiks: 12.09.2005 16:21

Kareens paskatiijaas uz kentaura pusi.
Prieks iepaziities vinjs uzsmaidiija.
Vai Juus zinaat kas mums jaagaida lai dotos celaa? vins mieriigi teica un paskatiijaas uz vilceena pusi. Tas kaari eeda savu sviestmaizi.
Baarmen! Cik man par to jaamaksaa?

Iesūtīja: Nero ; laiks: 12.09.2005 17:24

Nero sagaidījis atbildi, pateicās par to un pateica, ka nākot viņš no Girejas. Lai arī viņš bija saņēmis atbildi, viņš bija ar to neapmierināts, jo tā nesniedza vairāk informācijas par šo "misiju" .- Nu ko, dzīvosim redzēsim, vismaz būs man ceļa biedri uz māju pusi, ja kas!
Nero novērsās no vulfores un apskatīja pārējos, šajā krodziņā, esošos un nodomāja - varbūt kāds vēl ko gribēs uzzināt, tad varbūt bilde kļūtu skaidrāka.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 14.09.2005 15:28

Viens no puišiem, kas, kad vulfore sāka runāt, bija kluši aizgājuši aiz letes un pievienojušies tur esošajai meitenei, aši aizsteidzās pie vulfore.
Desmit snifas kungs. viņš noteica un tad pagriezis galvu, turpināja vērot un gaidīt ko0 vēl teiks vulfore.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 14.09.2005 16:34

Neina joprojām grauza maizīti un domāja:
Mmm..maizīte nu gan ir garda...Bet pagaidi tā novērš manas domas no tiko lasītā.Varbūt man doties ceļā? Tā būtu varena iespēja.Būtu jauni piedzīvojumi jauni cilvēki, apstākļi.Viss mainītos.Varbūt tieši tas man ir vajadzīgs? Nu nezinu...Hmmm...
Neina apēdusi maizīti bija entuziasma pilna.Viņa atrada tuvāko somu, kas bija pār vienu pelcu un salika visu savu nelielo mantību tajā.Neinai nekad nebija bijušas daudz mantas.Tiklīdz viņa nopirka kādus produktus tā uzreiz no tiem tika izcepts vai vārīts, vai kā savādāk apstrādāts, un nekas nepalika pāri, taikai pagatavotais ēdiens...Sasaiņojusi maizītes viņa tās sadalīja divās daļās.Vienu, kuru atstāt šīs telpas īpašniekam, un otru, ko ņemt līdzi. Glīti sakārtojusi telpu Neina uz tukša galdiņa atstāja šķīvi ar maizītēm, un samaksu par istabu.Tad viņa ātri uzšņāpa mazu zīmīti, kurā visu paskaidroja...Īpašniekam vienmētr bija garšojušas viņas maizītes, bulciņas un vispār viss ko viņa taisīja.Neinai bija daudz laika, lai ļoti labi apgūtu pavārmākslu...Pasmaidījusi par savu lēmumus viņa devās ārā no dzīvoklīša aiz sevis aizstaisīdama durvis.Viņa piegāja vēlreiz pie paziņojuma un izlasīja vēlreiz, lai atcerētos vietu, kur vajadzēja iet, lai pieteiktos...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 16.09.2005 18:51

Jūs teicāt ka varam doties ceļā kad vie vēlamies. Cienītā Vervols vērsās gan pie vulfores gan pārējiem Ja nevienam vairāk nav ko teikt es došos prom un gaidīšu visus pie Osmas dienvidu vārtiem Vervols apklusa un gaidīja atbildi.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 16.09.2005 18:56

Doties ceļā Jūs varat kaut vai tūlīt. Ja nevienam vairāk nekas nav jautājams, tad visi, kas vēlas, pēc stundas tiek gaidīti pie dienvidu vārtiem, ne mirkli vēlāk.
Vulfore apgriezās un pazuda tai telpā, kurā pirmstam bija atradusies.

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 16.09.2005 19:41

Lia uzmanīgi klausījās vulforē un pārējos. Pēc vulfores pārējiem vārdiem, Lia klusu noteica.
Labi, tātad jādodas uz Dienvidu vārtiem.
Tad Lia aizlidoja līdz durvīm un ar kādu prom gājēju izspurdza laukā no krodziņa pie sava pegasa.
Laiks doties, Sfī.
viņa noteica savam uzticamajam draugam un uzlidoja pegasa krēpēs.

Iesūtīja: Nero ; laiks: 16.09.2005 19:48

Nero izlēma sekot Vervola piemēram, atvadījies no blakussēdošajiem un pateicis, ka cerams, ka viņi satiksies pie vārtiem.
Nero izgāja pa krodziņa durvīm un pasauca savu ērgli un devās vēl pēdējo reizi apskatīt jūru, viņš gan cerēja, ka tā tomēr nebūs pēdējā reize!

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 16.09.2005 20:11

Īsos vārdos atvadījies no pārējiem ceļa biedriem Vervols izgāja no kroga un devās uz vārtu pusi kādu kvartālu no vārtiem Vervols iegriezās šķērsieliņā un viņa vietā no turienes izcilpoja liels pelēks vilks kuram uz muguras sēdēja krauklis. Nonācis pie vārtiem Vervols apgūlās pie kupla krūma, kas viņu daļēji aizsedza nācēju skatienam, un gaidīja

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 17.09.2005 10:02

Jauki!
Nodomāja Reihards. Vulforam nekas nebija jautājams - topošie ceļabiedri to jau bija pajautājuši. Viņš piecēlas un, pirms tam gan atvadījies, aizgāja. Rauls apzinīgi sekoja.
- Nu ko, būtu tā kā jāatrod Nearno.
Vulfors noteica, kad viņi bija izgājuši no kroga.
- Neuztraucies, es viņu pasaukšu. Domāju, viņš būs labi atpūties.
Rauls bezrūpīgi attrauca un iekaucās. Nepagāja ne pāris minūtes, kad cienīgi un graciozi pie Reiharda nolaidās pegazs. Vulfors viņam pastāstīja par visu, kas tika runāts krogā. Pegazs neko neteica.
- Varētu lēnām doties uz dienvidu vārtiem.
Nearno vien noteica. Reihards pamāja ar galvu un uzkāpa Nearno mugurā. Pegazs lepni aizsoļoja uz vārtu pusi. Gandrīz nevienam pegazam vai vienradzim nebija tāds lepnums un grācija kā Nearno - vienradža un pegaza dēlam.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 17.09.2005 11:40

Romiela lūkojās aizejošajos cilvēkos un domāja. Beidzot nolēmusi, ka palikt šeit izgāk nav vērts, viņa devās uz izeju. Tur, piesiets pie kāda stapa, atradās sievietes vienradzis. Sveika, skaistulīt! Esi gatava ceļam...? jautāja elfa un palūkojās pakārt pēc kāda ceļabiedra, taču apkārt vairs nevienu nemanīja. Jau atkal viena... viņa sacīja pati sev skumjā balsī un, uzsēsdamās uz vienradža, lēnā gaitā aizjāja uz dienvidu vārtu pusi.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 17.09.2005 12:08

Vulfore izgāja no telpas, kur iepriekš bija iegājusi. Šoreiz pāri viņas tērpam vēl sedzās tumšpelēks apmetnis, kas dažbrīd šķita mainām krāsu.
Viegli palocījusi galvu pret krodzinieku un tā palīgiem, viņa izgāja no kroga, pa ceļam galvā velkot kapuci.
Brīdi pastāvējusi laukā, viņa pagriezās un nozuda kādā šķērsielā.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 17.09.2005 14:15

Noklausījies visu, ko teica vulfore, Haksu piecēlās un lēnām izslīdēja laukā no kroga. Ārpusē apskatījies apkārt, viņš nesteidzīgā solī devās uz Osmas dienvidu vārtu pusi, jo viņš zināja, ka viņam vairs nav ko zaudēt. Rejons bija izlēmis piedalīties šajā, varbūt nedaudz absurdajā, piedzīvojumā.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 17.09.2005 15:07

OOC:Nu ko, pieņemsim, ka visi ir devušies laikā no kroga un atrodas pie vārtiem.

Vārti bija plaši atvērti un pa tiem, ik pa brīdim, laukā vai iekšā Osmā devās kāds ceļotās vai vienkārš zemnieks. Aiz vārtiem pletās pilsēta, ar savām bruģētajām ielām un ieliņām, namiem, krogiem un tirguslaukumiem. Bet pilsētnieku acīm otrpus vārtiem pavērās skaisti iekopti lauki, kas mijās ar viensētām un birzīm.
Pie vārtiem, blakus vārtsarga namiņam, apstājās kāds ceļinieks, pelēkā apmetnī un kapucē, kas nosedza seju.
Ceļotājs uzmanīgi pārlaida skatienu pāri apkārtnei. Viņš brīdi pakavējās pie krūma, aiz kura bija paslēpies Vervols, tad pievērsās ceļam, pa kuru,cits pēc cita, ieradās jaunie ceļotāji.

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 17.09.2005 15:12

Lia, sēdēdama Sfī, sava pegasa, milzīgajās krēpēs, piejāja pie vārtiem un apstājās kādā ēnainā vietā, jo saulē pegasam, kā arī pašai Lia, kļuva nepanesami karsti.
Nu ko, drīz uzzināsim, kas būs jādara un kā sāksies mūsu ceļojums...
Laiena noteica pegasam un iekārtojās Sfī krēpēs.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 17.09.2005 15:14

Nearno nakts melnie nagi skanēja pret Osmas ielām. Ne viens vien iedzīvotājs nolūkās uz trijotni, kaut vai tā iemesla dēļ, ka maģiskie rikšotāji ar vilkiem pārāk labi nesaprotas. Bet droši vien vislielāko izbrīnu viņos raisīja Nearno - zirgveidīgs radījums ar spārniem un ragu pierē nebija redzēts. Reihards bija pārvilcis sejai pāri kapuci, kas bija pie apmetņa. Viņi par iedzīvotājiem nelikās ne zinis - pārsteiguma pilnus skatienus, kas bija vērsti viņiem, trijotne bija redzējusi daudz.

Vien pēc divdesmit minūtēm Nearno apstājās pie vārtiem. Dzīvnieks nolieca melno galvu un rags iegaismojās saules apspīdēts. Nearno steidzīgi pacēla galvu, jo šādi uzplaiksnījumi pievērsa pārāk daudz uzmanības. Reihards uzplaiksnījuma laikā pamanīja Vervolu, ko aizsedza ēna, tādēļ viņš pirmīt bija palicis vulfora skatienam slēpts.
- Kādas sajūtas pirms došanās ceļā?
Viņš vaicāja Vervolam vulforīnā un nokāpa no varenā meļņa. Pegazs arī pagriezās pret Vervolu, bet stāvēja lepni, augstu pacēlies galvu.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 17.09.2005 15:31

Haksu bija nonācis pie dienvidu vārtiem. Pārlaidis skatienu pār šeit jau sapulcējušies ceļiniekiem, rejons viegliem soļiem devās vārtsarganemiņa ēnā.
Apgūlies ēnā, rejons brīd pētīja apkārtni, un tad pievērsās turpat netālu stāvošajām stāvam. Šķiet tā kā pazīstams.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 17.09.2005 16:41

Sakura domīgi gāja,turēdama rokās mazo laufu.
-Hmm...-
VIņa tik vien norūca.Vai nopūta.Izdvesa vilkam raksturīgu skaņu.Lai nu kā.Kas man bija uznācis,ka iegāju tajā krogā?Īslaicīgs neprāts.Bet vienmēr,kad tev uznāk neprāts,tas beidzas vai nu ar nāvi,vai ar mīlzīgu atalgojumu.Nez kurš trāpīsies man?Vulfore pasmaidīja,kas jau bija neraksturīgi.Skaidrs ir viens - par transportu man nevajadzēs rūpēties...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 17.09.2005 21:02

Vervols pamatīgi nopētīja apmetnī tērpto stāvu tas viņam likās ļoti pazīstams. No pārdomām vilku iztraucēja spožs zibsnis un Reiharda jautājums: Kādas ir sajūtas? Vervols mazliet īgni pārjautāja vulforīnā Pagaidām nekādu prāts ir tīrs un kluss kādam tam jābūt pirms ceļojuma viņš turpināja. pienācis mazliet tuvāk viņš nopētīja Reihardu viņš bija vecāks un daudz gudrāks. No viņa varēs šo to pamācīties Vervols nodomāja. Pēkšņi Vervola domas atkal tika pārtrauktas šoreiz brīdinoši iesaucās Karloss lidinādamies virs kāda kas gulēja vārtsarga namiņa ēnā. Kas tad tas? Vervols nodomāja un steigšus metās turp kur nonāca aci pret aci (vai purnu pret purnu) ar rejonu.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 18.09.2005 08:25

Reihards pasmaidīja, bet smaids drīzāk līdzinājās smīniņam . Īgnumu balsī viņš manīja, bet likās to nedzirdam. Viņš noskatījās, kā Vervols aizskrien pie kāda rejona.
Kas mūs vēl sagaidīs?
Viņš nodomāja. Nearno stāvēja nekustīgi, vien tumšās acis uzmanīgi vēroja katru būtni, kas te atradās. Savukārt Reihards pārrunāja dažas lietas ar Raulu.

Iesūtīja: patija ; laiks: 18.09.2005 10:25

Tiharu bija atlidojusi pie Dienvidu vārtiem un paskatijās apkārt. Vienīgo ko viņa redzēja bija kāds stāvs, kas stāvēja kā nekustīgs.
-Jā, izskatās, ka daudz būtņu dosies šajā ceļojumā.
Tagad Tiharu stāvēja mierīgi un gaidija,ka kaut kas notiks.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 18.09.2005 11:45

haksu pamanīja ka pie viņa tuvojas kas līdzīgs vulforam-tomēr viņš palika mierīgi guļot. kad vulfors bija nonācis aci pret aci (jeb purnu pret purnu) ar suņveidīgo rejons no apakšas paraudzījās uz viņu domīgi.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 18.09.2005 15:03

Vervols kārtīgi nopētīja rejonu nekā azdomīga nemanīdams viņš norūca Paldies Karloss Tad pievērsās pašam Haksu Kas tad tu esi? jautāj Vervols mazliet asāk nekā būtu vēlējies. Un ko tu šeit dari? nemainīdams balss toni vulford piemetināja

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 19.09.2005 09:56

Izgājis no kroga, Nereiss pamanīja kādu jaunu kentauri, ogļmelniem matiem un ķermeni. Pārmijis pāris vārdus, brīsniņu izrādījies viņš pamanīja, ka visi ceļotgribētāji vairāk vai mazāk ir aizgājuši. Nosaucis attā, kentaurei viņš uzņēma slaidu riksi, līdz panāca elfu, kura jāja vienradža mugurā.
Nereiss jau gandrīz panesās viņai garām, bet Romiela izskatījās tik skumja, ka kentaurs palēninājis gaitu sāka iet viņai blakus.
"Mēs dodamies piedzīvojumiem bagātā ceļā, bet tu izskaties tāda skumīga, kas nomāc tavu prātu?" Nereiss jautāja, novērsies no dienvidu vārtu, kas vīdēja priekšā, aplūkošanas.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 19.09.2005 14:15

Romiela sameklēja kentauru vārdā Nereiss, jo ar to viņa bija iepazinusies un labprāt vēl parunātu, taču patreiz sarunās neiesaistījās. Negribējās traucēt kentauru...ja nuu viņš padomās, ka tas ir nepieklājīgi...
Tā nu Romiela, sēžot uz sava vienradža, lūkojās kādā vīrietī, kas stāvēja visiem pretim un domāja, vai tik viņš nebūs tas, ko mums te vajadzētu sagaidīt, kā arī prātoja par to, vai patiesi izdarījusi pareizi, ka ir šeit ieradusies...

Iesūtīja: Nero ; laiks: 19.09.2005 14:39

Kad Nero ieradās pie vārtiem bija jau salasījušies vairākas būtnes no krodziņa. Viņš arī redzēja vulforu sievieti, kas viņus bija uzrunājusi krodziņā. Tātad drīz vajadzēja sākties ceļojumam, tādēļ viņš nolēma pastāvēt maliņā un domās sagatavoties šim viņa pirmajam piedzīvojumam ārpus Girejas.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 19.09.2005 14:41

OOC: Kentaurs jau ir uzrunājis tevi...

Neireiss izbrīnīts pamanīja, ka Romiela, nemaz nepievērš viņam uzmanību. Kentaurs tomēr neatstājās, ja viņam bija labi, tad viņš vēlējās, lai arī citiem tā būtu.
"Khem, khem!" viņš nokrekšķinājās, lai beidzot pievērstu sev elfas uzmanību, "Romiela, kas tevi nomāc?"

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 19.09.2005 14:45

Tik daudzi pieteikušies? Brīnums. Arī ierodās. Apsveicami!
Vulfors nodomāja nopētot tos, kas bija ieradušies. Viņš paskatījās arī uz savu rikšotāju. Nearno nebija izkutējies no vietas, stāvēja kā sastindzis un ar tumšajām acīm pētīja atnācējus.
- Nu, Nearno, būs jau labi.
Vulfors pačukstēja savam uzticamajam draugam, bet tas pat nepakustējās.
- Man nepatīk liela sabiedrība.
Tas bija viss, ko Nearno noteica. Vulfors paskatījās apkārt. Būtnes, kas dosies neitralizēt ieroci pagaidām nebija pārāk daudz. Citi Osmas iedzīvotāji bija tie, kas pegazam tik ļoti nepatika.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 19.09.2005 15:12

Rejons savu stāvokli nemainīja un turpināja domīgi raudzīties vulforā. Acīs gan varēja sajust nelielu izbrīnu.
To pašu es varētu jautāt Jums. Mans vārds ir Haksu, ja vēlējāties to zināt. Un šeit es gaidu, kad sāksies ceļojums uz Trahtiju. viņš arbildēja.
Nu gan tonītis rejons klusi nodomāja un tad pievērsasavu skatienu apkārtnei aiz vārtiem.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 19.09.2005 15:28

Apmetnī tītis stāvs nedaudz nemierīgi sakustējās. Mirkli uzgaidījis, viņš devās atkal pilsētas virzienā, pazuzdams kādā ieliņā.

No dienvidupuses Osmai strauji tuvojās jātnieku pulciņš, saceldams utekļus, kurus varēj redzēt uz tālumāaizvijošās ceļa. Jātnieki tuvojās strauji un pēc mirkļa jau izbrāzās cauri pilsētas vārtiem.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 19.09.2005 16:00

Reihards stāvēja ceļa malā un vien tad, kad jātnieki iejāja pilsētā, vulfors pagāja malā. Neviens jau nevarēja viņam uzjāt virsū, bet tomēr drošības labad. Bet Nearno gan palika kur bijis. Pegazs vien neapmierināti papurināja galvu, iezviedzās un sakārtoja spārnus.
Kur šitā jāsteidzās? Un kas tas bija?
Vulfors domās jautāja nolūkodamies pakaļ jātniekiem. Reiharda vilks nostājās līdzās savam draugam un ar neapmierinātu izteiksmi acīs paskatījās uz vārtiem.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 19.09.2005 16:03

"Jei, tiem gan uguns astē!" Nereiss izdvesa, kad pēdējā mirklī palēca nost no ceļa, lai jātnieki viņu nenonestu. Kentaurs saslējās pkaļkājās un nolūkojās, kā tie aizjāj, tad atkal nolaidās uz visām četrām un pievērsās Romielai.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 19.09.2005 16:39

Kad garām aizjāja jātnieku bars straji apmetās apkārt un noskatījās tiem pakaļ.
tad atkal pievērsās Haksu. Priecājos iepazīties Vervols sacīja pieklājīgā balsī. Tad pieliecies tuvāk rejona ievilka gaisu nāsīs tajā jautās tabakas un kroga smaržu sajaukums. Tātad jūs bijāt krogā un es jūs nemanīju dīvaini Vervols norūca Un ak jā piedodiet ka pirmīt uzrūcu viņš piebilda un vilka purnā atausa kaut kas smaidam līdzīgs.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 20.09.2005 12:26

Romiela kautri palūkojās uz kentauru un nokāra galvu.
Es...nezinu., vienkārši...esmu radusi ceļoti, bet ilgu laiku jau to daru viena pati...domāju, ka arī šoreiz tā iznāks, bet ceru, ka tomēr nē, jo es labprāt kaut ko vairāk uzzinātu par Tevi un varbūt Tev ir klāds stāsts, ko man izstāstīt..?
Vēl es uztraucos par dzimto pusi...māte palika viena. Nez kā viņai tur iet...
Romiela uzsmaidīja kentauram, atvainodamās un turpināja.
Piekrītu par tiem jātniekiem. Kur gan viņiem tā bija jāsteidzas...? to viņa gan vairāk jautāja sev, bet cerēja, ka kentaurs varētu turpināt sarunu.
Esmu saradusies būt viena...tomēr, dažreiz ir skumji un man ir patiess prieks, ka šeit sastapu Nereissu. Vismaz ar viņu varēs aprunāties...

Iesūtīja: patija ; laiks: 20.09.2005 19:00

Feja redzēja, kā viņai garām pajāja jātnieku bariņš. Viņa žigli palidoja malā, jo negribēja lai viņai uzskrien virsū. Tiharu mierīgi stāvēja malā un domāja:
-Cik ilgi mums vajadzēs šeit vēl stāvēt?
Tiharu bija mazliet nemierīga un viņai tas nepatika, tāpēc uz kādu laiku iegāja iekšā kādā veikalā, kas atradās gandrīz fejai blakus. Veikaliņā pārdeva dažādas grāmatas. Tiharu mazliet pastaigāja pa veikalu un ieraudzija kādu grāmatu, kas vārētu piesaistīt jebkuras būtnes skatienu. Tā bija ļoti dīvaina. Viņa piegāja pie kāda kunga un teica:
-Cik maksā šī grāmata?

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 21.09.2005 16:07

''krogā es ienācu brīdi pirms ziņnesis sākarunāt, tapēc varbūt mani nevarēja manīt.''
Rejons atbildēja pārskatīdams visus kas bija ieradušies.
''un kāpēc jūs nolēmāt doties šai ceļojumā?'' Haksu paskatījās uz vulforu.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 24.09.2005 12:58

Diez vai šī grāmata derētu tādai mazai, jaukai fejiņai kā tu. pasmaidīja veikalnieks, redzot grāmatu kuru Tiharu vēlējās nopirkt. Bet ja vēlies zināt, tad 15 sudraba dālderi.

Viens no pulciņa jātniekiem apgriezās un raitā riksī piejāja pie ceļotājiem.
Kas Osmā lēcies, ka jāpulcējas pie vārtiem? viņš diezgan skarbi noprasīja. Jātnieks šķita vēl tīri jauns, ar ziņkārībā degošām acīm, viegli veidotiem vaibstiem un īsiem matiem, kas noslēpti zem bruņucepures.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 24.09.2005 13:09

Romiela pētošu skatienu uzlūkoja savādo jātnieku un saprata, ka viņš vēl ir diezgan pajauns.
Nekas tāds jau Osmā nav lēcies... sacīja sieviete. Viņa negribēja izbazūnēt uzreiz visu informāciju kaut kādam nepazīstamam svešiniekam.

Iesūtīja: Tiger Angel™ ; laiks: 24.09.2005 13:34

Kareens paskatiijaas uz kentaura pusi. Vini bija nonaakusi pie vaartiem...
Nu tad laikam mees kautkur dosimies... vins nodomaaja un uzkaapa uz sava uzticamaa zirdzinja.
Nezin kaapeec Es vispaar sajaa deekaa devos. Tagat man ir taada pavisam jociiga sajuuta...

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 24.09.2005 13:55

Alton, kur tu paliki? bo tālumā pazūdošā jātnieku pulciņa atdalījās vēl viens jātnieks un skaļi sauca.
Es nāku! jauneklis atbildēja un, pagriezis zirgu, palaida to auļos.

No pilsētas vārtiem tuvojās tumšs vilks. Nostājies pie gaidītājiem, viņš klusējoši pārlaida skatienu paŗi viņiem.
Ja visi ir gatavi, dodamies ceļā. vilks rāmi ierunājās.

Iesūtīja: Tiger Angel™ ; laiks: 24.09.2005 14:05

Visi ir gatavi... Vismaz Es... Tad varam doties celaa... vinjs noteica ja, vispaar uz kuru pusi mees dodsimies?
Kareens iisi apluukoja melno vilku.
Diezgan interasanti, par dosanos celjaa mums pazinjo vilks... Man skiet, ka vinjam pasam vajadzeetu doties ar mums...

OCC-Zinu, ka posts ir nesakariigs

Iesūtīja: Nero ; laiks: 24.09.2005 14:12

- Nu ko, ja ejam, tad ejam. - Nero pie sevis nomurmināja un devās līdzi vilkam ārā pa vārtiem. Pirms tam viņš vēl pasauca savu ērgli, kurš nosēdās kentauram uz pleca. - Nu ko ceļojums nezināmajā sākas! - viņš teica sev gan savam draugam, Satoram, kurš nebija viņu nekad pametis.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 24.09.2005 14:24

Gar jūru, dienvidrietumu virzienā. šobrīd līdz Tirnai. vilks atbildēja, viegli sācis rikšot laukā no pilsētas.

Ceļotāji sekoja vilkam. Ainava šķita brīnšķīga un, vismaz pagaidām, nemainījās. Viņi soļoja pa smilšainu ceļu, kuram abās pusēs pletās pļavas, kur šur tur varēja redzēt pa kādam ganāmpulkam un izbrīnītam ganam. Pļavās dažviet pavēni solīja birzis un nelieli strautiņi. Ainava šķita mierīga un pēcpusdienas saule sildīja.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 24.09.2005 14:38

Reihards paskatījās uz vilku.
Vulfors...
Viņš diezgan nešaubīgi nodomāja un piegāja pie Nearno. Viņš uzkāpa rikšotāja mugurā. Nearno lepni pagriezās pret tumšo vilku un piegāja tam klāt. Vulfors paskatījās uz vilku, bet neko neteica. Bet Reiharda vilks stāvēja Nearno otrā pusē. Melnais rikšotājs atkal ieņēma nekustīgu stāju. Reihards viegli glaudīja Nearno kaklu un izskatījās gatavs ceļam.

Pēc mirkļa varenais radījums uzsāka vieglu un graciozu riksi aiz tumšā vilka.

Iesūtīja: patija ; laiks: 24.09.2005 17:55

Tiharu izņēma no kabatas mazu, sarkanu maisiņu. Mazliet parakņājoties viņa arī atrada 15 sudraba dālderus, uzlika uz galda un paņēma grāmatu.
-Lūdzu, te arī būs. Izskatās, ka šī ir laba grāmata.
-Pa ceļam man būs interesanta lasāmviela. Feja nodomāja.
Izejot no veikala Tiharu kungam viegli, bet laipni pasmaidija.
Pēc brīža viņa arī dzirdēja, ka vilks kaut ko teica. Visi gāja līdzi un viņa sekoja.
Ainava bija skaista. Viss tik mierīgs un kluss.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 25.09.2005 13:34

Es nolēmu doties ceļojumā savu iemeslu dēļ Vervols strupi atbildēja Haksu.
Tad ierunājās vēl kāds vulfors tas vervolu vairs nepārsteidza. viņš sekoja vilkam gar jūras krastu uz Tirnas pusi. Nu ko dodamies ceļā. Laimīgu ceļu viņš sev novēlēja un atkal vilka purnā varēja manīt smaidu.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 25.09.2005 21:02

-Tas,uz kruieni es dodos,nav tava daļa!-
Aukstasinīgi atbildēja Sakura,bet tad viņa pievērsās debesīm.
Ja man vjadzēs ceļot,tad man vajadzē sptunus...Mazliet iešupojusi rokas,Sakura pamirkšķināja acis,unt uļīt viņas priekšā pārādījās sudrabaini mirdzošs bilzu putns.Paņēmusi laufu rokās,meitene ātri uzkāpa ērgļa mugurā,it kā viņa tā darītu katru mīļu dienu.Un tā arī bija.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.09.2005 09:31

Romiela sēdēja uz sava zirga un lūkojās siltajā ainavā. sievieter prāotja par tiak isev zināmām lietām un gaidīja, kad sāskies sarunas un kaut kas ļoti aizraujošs. Prātu māca raizes, nelielas skumjas, taču savāds saviļņojums. sieviete lūkojās tālumā un jautāja Nereisam.
Vai esi satraukts...?Romiela jautāja klusā balsī

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 26.09.2005 10:30

Nereiss nopētīja prom joņojošo jātnieku, nopētīja vilku un sakārtojis loku un maišeli, sekoja pārējiem.
"Satraukts?" viņš palūkojās uz Romielu, atsperīgi likdams soļus, aste kulstīja sānus, "Esmu gan, kā vienmēr, kad dodos kādā ceļojumā. Taču tas ir prieka pilns satraukums, jo es nezinu, kas jauks tajā mani sagaidīs, un es zinu, ka vēlāk varēšu teikt stāstus saviem draugiem, par tālām zemēm, kur esmu bijis. Runājot par stastiem, tu man vaicāji, vai es kādus zinu. Ja vēlies varu tev kādu pastāstīt, ceļu īsinādams, skumjas domas aizgainīdams."
Kentaurs žilbinoši pasmaidīja, taču acis bija nopietnas.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 26.09.2005 14:37

Es arī esmu patīkami satraukta...
Romiela veltīja Nereisam spožu smaidu un sacīja Es ar lielāko prieku uzklausīšu jebkuru stāstu, kas paslēpies guļ tavā azotē! Man stāsti patikuši jau no bērnības, kad tos stāstījusi mana māte... sieviete sacīja un uzreiz atcerējās savus vecākus. Varbūt arī es varēšu Tev kādu izstāstīt, ja kas interesants ceļa īsināšanai pēkšņi ienāks prātā... viņa laipni piedāvāja.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 26.09.2005 17:26

rejons novilka-mmm... un tā pat kā visi pārējie sekoja vulforam.
pārskatot apkārtni, kuru viņš jau reizi ir pētijis Haksu klusēja.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 27.09.2005 11:30

Reihards ar nopietnu sejas izteiksmi vēroja ainavu apkārt. Pelēkais vilks nenogurdināmi skrēja blakus melnajam rikšotājam Nearno. Savukārt tas ļoti nopietni rikšoja uz priekšu. Galva ar melno ragu bija pacelta augstu, krēpes piejūras vēja viegli plīvoja, bet melnie spārni bija nekustīgi sakļauti abās pusēs Reihardam.
Tik daudz radības... Vai visi tiks līdz galam? Vai mēs vispār tiksim līdz galam?
Šādi un līdzīgi jautājumi rosījās Reiharda galvā. Atbildes uz tiem vēl nebija.

Iesūtīja: Unicorn ; laiks: 27.09.2005 23:21

Akela, nopietni noliekusi galvu, sekoja pārējiem Niklasa mugurā. Melnais zirgs graciozi lika soli aiz soļa, nu gluži kā klīrīga dāma, kas baidās nosmērēt jaunās kurpes. Meitenes sejā parādījās viegls smaids, vērojot zirga gaitu.
Akela svarīgi atglauda matus no pieres un aizsprauda atrisušās matu šķipsnas aiz auss. Vai bija pareizi šeit iesaistīties? Vai labāk nebūtu, ja es būtu palikusi mājās? Vienu brīdi Akela pat bija gatava saņemt pavadas ciešāk un griezt zirgu otrādi, bet pārdomāja - kas iesākts, iesākts.

Iesūtīja: Tiger Angel™ ; laiks: 29.09.2005 17:29

Karēns nppētīja pārējos ceļabiedrus. Tie likās diezgan inteliģenti, nekā daudzi viņa ciema iedzīvotāji...
Uz kuru pusi mēs.... viņš iesāka, bet tad ātri vien pārtrauca. Lai nu paliek...
Karēms nopētīja savas rokas. Tās bija neparasti raupjas.
Ko lai ar tām iesāk?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 29.09.2005 20:04

Nereiss kādu brīdi domāja, tad iesāka:
"Tu jau esi ievērojusi, ka ugunskuri met dzirksteles. Citreiz tās uzlido debesīs, citreiz nolaižas zemē, citi ugunskuri uzmet veselus dzirksteļu spietus, citi, tikai pāris. Tad lūk, tās nav tikai dzirksteles, bet mirušo dvēselītes - augu, dzīvnieku, elfu, kentauru, cilvēku. Lai gan elfi un vēl pāris rases liekas nemirstīgas, kādreiz arī viņu dvēseles pamet ķermeni un dodas savā ceļā. Bet visa apkārtējā pievilkšanas spēks ir tik liels, ka viņas bez palīdzības no malas nespēj atsperties, lai uzsāktu lidojumu. Tā nu dvēseles ir izvēlējušās sev uguni, jo tā vienmēr tiecas uz augšu un spēj, gan dot, gan ņemt dzīvību, kā arī slēpj sevī ārkārtīgi lielu spēku.
Līdzko kāds kaut kur iekurina ugunskuru, kaut vai vismazāko, tā tuvākās dvēseles tūlīt dodas pie tā un ielec liesmās. Uguns viņas uzmet debesīs. Tomēr ne visām dvēselēm tā veicas. Tās, kuras ar ļauniem darbiem savās šīs dzīves gaitās sevi smagu darījušas, nokrīt atpakaļ un daudzas reizes viņām tā jāšķīstās ugunī, kamēr spēj uzlidot augšā."

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 30.09.2005 07:58

Romiela klausījās Nereisa stāstu un brīnījās. Cik gan ttas bija jauks stāsts un skaists! Patiesi lieliskus stāstus Tu zini! elfa piekrita un pasmaidīja. Es tik labus stāstus gan nezinu... atzina meitene un nosarka. Palūkojusies tāluma, meitene mēģināja atcerēties kādu gardu stāstiņu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 30.09.2005 10:25

"Tam nu gan man negribas lāga ticēt!" Nereiss iesmējās.
"Nu, nekautrējies, padalies kādā ar šo klausīties kāro kentauru!" viņš saspicēja savas zirgveidīgās ausis uz priekšu un savilka seju jocīgi lūdzošā grimasē.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 30.09.2005 13:36

Romiela nedaudz piesārta un mēģināja atcerēties kāu jauku stāstiņu, kuru atcerējās. Labi. Izstāstīšu Tev par neaizmirstulīti un vēju. Vējš, kā zināms, varens ķēniņš valdīja pār zemēm, karalistēm uncilvēku likteņiem. Reiz, ksrienot pāri kādai pļavai, viņš tās malā pamanīja kādu kautri zilu ziediņu. Pielidojis pie zieda vē'jš sacīja "Ka tad Tevi sauc, skaistule?". Bet puķīte atbildējusi "Nezinu,man vēl neviens nav devis vārdu". Tā nu vējš, katru reizi, kad lidoja garām šai pļavai, lūkojās uz ziediņu un prātoja, kāds gan vārds piestāvētu tik necilam, bet neaizmirstami zilam ziediņam?! Gāja laiks. Uznāca sals. Tas nežēloja nevienu- arī mazo, zilo ziediņu. Kādu dienu ziemā vējš atkal lidoja pāri laukam un redzēja, ka viņa skaistais, zilais ziedinš ir noliecis galvu. Vējš saprata, ka puķe ir nosalusi un sāka trakot skaļi un svelpjoši. Togad bijapatiesi uaksta, putenīga ziema. Bet vējš tā arī neaizmirsa savu puķi. Viņš visus nākamos gadus lidoja apkārt cerīhgām acīm viņu atrast ziedma kādā pļava malā. Beigās viņš padevās un pats sev sacīja "Es zinu,kā Tevi sauc. Tu esi neaizmirsutīle, jo Tavu vaigu no mana prāta pat laiks nespējs izdzēst! Romiela pieklusa Tas arī viss.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 30.09.2005 13:56

Nereiss, kādu brīdi klusēja, domīgi raudzīdamies uz priekšu, likās, ka viņš raudzītos cauri visam, ko varēja redzēt.
"Skaists un skumjš stāsts," beidzot kentaurs noteica, tad paskatījās uz Romielu.
"Tā stātīšana padodas gan tev gan man. Tad nu ķersimies pie dziedāšanas," draiskas uguntiņas atkal iemirdzējās, Nereisa debeszilajās acīs.

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 30.09.2005 14:02

OOC: Atvainojos, par neaktivitāti....

Laiena, stalti sēdēdama Sfī krēpēs, sekoja pārējiem un visus klusi novēroja. Parasti viņa bija aktīva un atklāta, taču šoreiz bija savādāk. Tā kā viņa nevienu nepazina, Lia vēlējās visus pavērot no malas. Tā viņai labāk patika un tā arī varēja ko vairāk uzzināt par pašu būtni.
Pēc Romielas stāsta noklausīšanās, pār Laienas vaigu noripoja vientuļa asara. Viņa to aši notrausa, lai citi to neievērotu. Viņa nebija vāja.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 30.09.2005 14:24

OOC: Atvainojos ka klusēju. Starp citu Renīn kā vulforīns sakn no malas?

Vervols raitā solī soļoja aptuveni pulciņa vidū un klusi dungoja kādu vecu un sirdij mīļu dziesmiņu un ļoti vērīgi klausījās. Nu ko ceļa biedri laikam jau ir labi stāstītāji lai gan viņš zināja ļoti daudz stāstu tomēr viņam vienmēr patika klausīties stāstus. Viņš paātrināja gaitu un uzsāka citu dziesmu šoreiz vulforīnā tā bija par to kā vulfori krāj zināšanas katram kas nesaprata vulforīnu Vervola vārdi skanēja kā smilksti un rejas.

Iesūtīja: Tiger Angel™ ; laiks: 30.09.2005 14:32

Karēns skatījās uz bariņu. Uz kuri pusi jādodās... Neviens neko neatbild... viņš domāja un nostājās nedzaudz nostāk. Mazais vilcēns metās viņam pakaļ un mīļi nolaizīja vulfora labo kāju.
Tu nu gan esi mīļs... Jā gan. viņš nobomāja un ātri pieliekdamies to noglaudīja.
Nu cerams, ka šis ceļojums, ja to tā var saukt izvērtīsies diezgan jauks un piedzīojumu pilns... Nu ja tomār ne tad vismaz paliek mājas. Manas māja... viņš uzsmaidīja un nopūtās.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 30.09.2005 14:57

Romiela apjukusi uzlūkoja Neresu Tu patiesi vēlies dziedāt...?! viņa pārjautāja. meitene nekad vēl nebija dzirdējusi kentauru dizedam, un uzreiz bija šios idejas aizgrābta. Vai Tu zini kādu skaistu dziesmu?! Romiela jautāja Nereisam.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 01.10.2005 11:31

OOC:Citiem vulforīns skan kā smilksti, rejas, ņurdieni un sazin kādas vēl skaņas, kas īsti neizsaka jēgu, lai gan dziesmās veidojas īpatnējs melodiskums. Vulforūna ir daudz skaņu, kuras citiem, ja tie nav dzīvnieki, parasti nav dzirdamas.

Melnā vilcene klusējot tecēja cietiem pa priekšu, pa smilšaino lielceļu, kas savienoja Tirnu ar Osmu. Laiciņu paklausijies Vervola dziedāšanā, viņa klusi sāka dziedāt līdzi.
Ceļš priekšā vēl garš. Pirmais lielais pieturas punkts būs Tirna. Cik daudzi līdz turienai aizies, no šīs raibās kompānijas? Uzmetusi īsu skatienu saveim ceļa biedriem, viņa nodomāja.

Tuvojās vakars. Saule sāka slīdēt uz rietumu pamali. Brīdi ceļš pietuvojās Varavīksnes līcim un ceļotājiem pavērās elpu aizraujošs skats, protams tiem, kas nebija pie tā raduši, lai gan arī šejieniešiem tas šķita brīnumains.
Viļņi kl;iusi šļācās pret krasta smiltīm, mezdami baltas putu galotnes un saule, kā liela asinssarkana bumba slīdēja tuvāk pamalei un jūrai. Vilcene uz brīdi apstājās un vērās kasu spēlē ar amākoņiem un jūru.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 01.10.2005 13:48

- Skaisti...
Reihards nomurmināja vulforīnā. No malas tas izklausījās pēc neparasti maiga ņurdiena, rūciena. It kā viegls, bet atkārtot to vien vulfori varētu. Nearno izslējās vēl staltāk, ja vien tas iespējams, un raudzījās šajā izrādē, ja tā var teikt.
- Šis ir Varavīksnes līcis, ja?
Vulfors vulforīnā jautāja melnajai vilcenei.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 01.10.2005 13:54

Jā, Varavīksnes līcis.
Viņa atbildēja pat nepagriežoties. Runāts tika vulforīnā.
... un pirmā mūsu pieturvieta.
tas tika teikts krietni klusāk.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 01.10.2005 14:02

Vervols dzirdēja Reiharda un vilcenes sarunu bett nebilda ne vārda viņu bija pārāk aizgrābis skaistais skats. Viņš bija dzimis un audzis Parā un viņu sajūsmināja dziļie meži to noslēpumi. Savaos pāris ceļojumos uz Meness kalnu bibliotēku viņš bija gājis garām jūrai, sak lai apmestu līkumiņu, bet nekad nebija redzējis to tik skaistu un brīvu. Viegls vējiņš uzpūta un šķita ka no Vervola pleciem novēlās vismaz simts gadu... Vēl mirkli viņš vēroja grimstošo sauli un tad pievērsās pārējiem. Kur tad šovakar apstāsimies?

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 01.10.2005 14:06

Varam iekārtot nometni nedaudz uz priekšu zems vidienē. Tiur ir diezgan ērta birzīte ar pieejamu labu dzeramo ūdeni.
Izdzirdusi Vervola jautājumu, vilcene pagriezās pret vulforu un atbildēja.

Iesūtīja: patija ; laiks: 01.10.2005 14:48

Tiharu mazliet paskatijās apkārt un nodomāja:
-Cik šeit skaisti. Es te laprāt dzīvotu.
Feja piegāja pie melnās vilcenes.
-Šeit ir ļoti skaista jūra. Vai jūs tā nedomājat?
Tiharu mazliet pastāvēja un iejautājās:
-Mēs šeit uz nakti apmetīsimies?

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 01.10.2005 14:58

Vilcene brīdi vēroja feju.
Jūra ir skasta. Mūžsena, bet mūžam mainīga un skaista..
Mēs apmetīsimies tepat netālu, es to jau minēju, ja vien, protams, kādam nav vēl kāda zināma vieta.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 01.10.2005 15:15

Neina bija devueises ceļā pārāk vēlu, to viņa uzzināja un nekavējoties devās ceļā, lai panāktu grupiņu, kas itkā jau bija devusies ceļā bez viņas.Viņa bija apņēmusies viņus panākt, jo viņai ļoti gribējās piedalīties šai ceļojuma, un galu galā viņa jau bija savākusi visas savas mantas, un tāpat nekas cits neatlika.
Viņa nekrita panikā, kā varbūt to darītu citi, viņa visu uztvēra mierīgi, varētu teikt, ka pārāk mierīgi...Ja gadījās apmaldīties viņa mēģināja atrast kaut ko, ko viņa jau būtu redzējusi, vai paprasa kādam ceļu, ja nezina, bet nezkāpēc nekad neuztraucās, kaut han ļoti labi apzinājās, ka tagad ir apmaldījusies, un varbūt neatradīs ceļu atpakaļ.Parasti viņa nav visai kautrīga...
Neina soļoja tik uz priekšu, galvā bija tikai viena doma: Atrast grupiņu, ar kuru viņai itkā bija jāceļo kopā.Viņa gāja pa kādu akmeņainu taciņu uz priekš nodūrusi galvu, lai saule nespīd acīs.Mati, kas biezās cirtās krita pār viņas seju neatvieglināja gājienu, jo Neinai bija vēl karstāk, jo mati, kad bija auksts laikas kalpoja arī kā šalle.Tie bija tik biezi, ka varēja ļoti labi sildīt, un tiem cauri netika aukstums...
Neina bija nedaudz pikta:
-Nu vajadzēja man nokavēties!Nevarēju atīties ātrāk, zināju, ka jau tā velkos...Tagad atliek tikai viņus panākt un viss būs kārtībā.Tikai visu laiku jākustas.Nu vispār ņemot vērā, ka tai laikam jābūt kādai palielākai grupiņai viņus nevarētu būt grūti pamanīt, bet tomēr jāuzmanās, jo, ja nu es uzduros kādai neareizajai grupai? Nē, gan jau tā nenotiks...Neina turpināja ceļu domādama vēl par šo to.Viņa pat nemanīja kā laiks skrien.Lidot galīgi negribējās, jo bija pastiprs vējiņš, un tādā nevarēja droši lidot.Negribjās ietriekties kādā ko kā vai vispār zaudēt kontroli pār lidojumu.Neina nepatika sajūta, ka tu aopzinies, ka lido uz koka pusi, bet neko nevari darīt, tāpēc pašlaik viņa deva priekšroku iešanai ar kājām...Viņa turpināja ceķu vēl labu brīdi, pat neapstājās, lai tā īsti paēstu.Viņa tikai noplūca dažas pūķes pa ceļam, un to nektāru ejot arī izdzēra ne reizi neapstādamies.Viņai ļoti gribējās panākt grupu.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 01.10.2005 15:33

Vervols vēroja jūru tikai pa miglu dzirdzēdams vulfores atbildi. Šoreiz no sapņiem viņu izrāva Karloss kura kliedziens bija tik griezīgs ka varēja izraut mironi no miega nevien nieka sapņotāju. Ieklausījies drauga saucienos Vervols aptvēra kas par lietu... Izskatās ka mums kāds vai kāda seko viņš skaļi sacīja Es došos atpakaļ pārliecināties ja neatgriežos pēc stundas... viņš nopūtās Meklēt neejiet aršiem vārdiem viņš apgriezās un pazuda biezējošajā tumsā.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 01.10.2005 15:47

Neina mierīgi turpināja ceļu.Viņa nejutās nemaz nogurusi, lai gan bija gājusi bez apstājas.Viņa bija ļoti labi atpūtusies, un jutās ļoti labi:
Interesanti cik ilgi man vēl būs jāiet uz priekšu?Diez cik tālu viņi jau nevarētu būt ikuši, vai arī es tiešām esmu tik ļoti aizkavējusies?Neina domāja.Viņai nelikās, ka viņa būtu ļoti aizkavējusies, tikai drusciņ.Viņa raitā solī turpināja iet uz priekšu.Paskatījusies debesīs viņa secināja, ka jau satumst.Neina patika naktis tikpat ļoti cik dienas.Viņai virpār ļoti patika daba un viss, kas viņai bija apkārt.
Neina pamanīja kautkādas pēdas takā, bet tikai dažas...Nu ko laikam jau kāds šeit ir gājis...Tad jau nevarētu būt tā, ka es aqtkal esmu galīgi apmaldījusies.Bet varbūt...Nē, bet es pareizi noskaidroju uz kuru pusi viņi bija devuešies tā nemaz nevarētu būt...Neina turpināja iet uz priekšu un cenntās skatīties uz priekšu, vai ko neredzēs tālumā.Redze viņai bija ļoti laba...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 01.10.2005 16:20

Nearno savicināja spārnus.
- Nu tad... varbūt dodamies? Vai vēl kādu brīdi te uzkavējamies?
Reihards jautāja pareizi saprazdams Nearno doto mājienu. Viņš runāja kopus mēlē. Reihardam te gribējās uzkavēties vēl, bet vajadzēja doties projām. Un jo ātrāk to visu izdarīs, jo labāk.
Diez kur Rauls?
Viņš nodomāja. Pelēko vilku nekur nemanīja. Bet tas viņu neuztrauca - vilks mēdza nozust neko neteicis un atgriezties vien naktī vai pat pēc pāris dienām.
Medības...
Vulfors minēja un noskurinājās. Nekad viņam nebija patikušas medības, kaut to viņš darīja daudz. Bet citu dzīvību vārdā viņš to spēja pieciest.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 01.10.2005 16:39

Vervols raiti bet klusi soļoja pa taku ik pa mirklim pazuzdams kādā aizsegā. Karloss pieskatīja viņu no augšas. Vējš bija pret viņu tas bija labo neviens dzīvnieks viņu nesaostu. Pēkšņi viņš pacēla purnu augšup vējš nesa smaržu un tā nebija dzīvnieka tajā jaucās kanēļa virtuves un miltu smržas. Tad jau tas kurš mums seko mīl gatavot Vervols nosprieda un strauji nozuda aiz liela akmeņa kas stāvēja takas malā. Lai cik miermīlīgas smaržas nebūtu viņš dzīvē bija apguvis labu mācību āriene ir maldinoša. Lavīdamies pa zāli un krūmiem viņš panāca kādu. Feja vai laumiņa viņš nodomāja Atkal viltus trauksme viņš domās noburkšķēja pašķielēdams debesīs. Tomēr bija jāpajautājas sekotājai kas viņa bija. Labs vakars viņš sacīja iziedams uz ceļa kā cilvēcīgā paskatā, katram kas redzētu šo skatu liktos it kā Vervola garais stāvs izaugtu no zemes.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 01.10.2005 16:40

Ja vēlēsies, viņš mūs atradīs.
veroties pakaļ aizskrejošajam vulforam, vilcene klusi sacīja.
Dodamies.
Tumšais ķermenis veikli sāka tecēt tālāk pa ceļu.

Pēc brīža vilcene nogriezās no ceļa un droži devās uz kādu krēslā samanā mu birzi. Nonākusi tur, viņa izslējās un citiem parādījās kā krogā redzētā ziņnese, viegli veidotiem sejas vaibstiem, šķiet jaunu seju, bet senām acīm un dažām iesirmām skipsnām tumšajos matos.
Ja ne vienam nav citi piedāvājumi, šī būs mūsu šīs nakts apmetne.
Vulfore veikli aizslīdēja nedaudz tālāk, lai pēc mirkļa atgrieztos ar nelielu žagaru kaudzīti. Pēc neilga brīzā viņa jau bija sakārtojusi tos ugunskuram. Vulfores rokās nez no kurienes uzradās ugunīga lodīte, kas veikli ielēca zaros un drīz dega gaišs ugunskurs, aizgainīdams prom tuvojošās nakts tumsu.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 01.10.2005 16:46

Neina salecās viņa nebija pamanījusi nācēju:
Labs gan.Tik skaists, viņa nedroši ateica.Lai gan saruna bija iesākta neveikli, tomēr tā bija kaut necik iesākta.Neina uzmanīgi ļāva tumšajām acīm noslīdēt pār cilvēka stāvu.Viņai nebija ne jausmas ko svešinieks no viņas varētu gribēt.
Ammm..Vai jūs gadījumā neesat no kādas grupas? Jūs esat viens? Neina jautāja.Vajadzēja taču uzzināt kaut kā vai te tuvumā ir tā grupa, ko viņa meklēja.
Nelikās, ka svešinieks ir īpaši draudzīgs.Neina pat bija nedauidz bail..parasti tā nebija, vienīgi tagad viņa jutās jocīgi...Nebija ne jausmas, vai vispār vajadzēja uzsākt sarunu ar šo cilvēku, bet viņš jau uzsāka pirmais, un neatbildēt būtu ļoti nepieklājīgi.Katrā ziņā Neinai nebija ko zaudēt...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 01.10.2005 16:48

Reihards veikli nokāpa no pegaza. Varenais dzīvnieks atkāpās no ugunskura, lai viscaur būtu ēnā. Kaut gan nebija tumšs, Nearno gandrīz pilnīgi saplūda ar tumsu. Neuzmanīgam vērotājam vienīgais, kas liecināja par to, ka viņš tur ir, bija melnais rags un acis, kuras ik pa mirklim iemirdzējās. Pēc mirkļa gandrīz nedzirdami nošvīkstēja spārni un rikšotājs pacēlās gaisā, lai kādu brīdi pavadītu vienatnē. Kur, to zināja tikai un vienīgi Nearno.
Vulfors skatījās uguns liesmās un klusēja.
Jauki, nakts nebūs pārāk silta, bet vēsa arī ne...
Viņš paredzēja, tomēr šie minējumi parasti nebija precīzi. Tādus jautājumus viņš parasti uzticēja Raulam vai Nearno.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 01.10.2005 16:54

Atkāpusies nostāk no ugunskura, vulfore apsēdās, atspiežot muguru pret kāda bērza stumbru.
Ja kādam ir vēlēšanās, var aiziet pameklēt malku. Tomēr iesaku visiem atpūsties. Mūsu ceļš vēl ir garšs.
Vulfore aizvēra acis, un paŗvilkusi apmetņa kapuci pāri galvai, šķita iegrimstam miegā.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 01.10.2005 17:31

Reihards nolēma sekot vulfores piemēram. Viņš uzmeklēja koku, kas atradās tumsā, bet pēc iespējas tuvāk ugunskuram. Viņš sakārtoja apmetņa kapuci nedaudz ciešāk un apsēdās pret koku. Viņš negulēja. Pēc kādas pusstundas viņš dzirdēja, ka netālu no viņiem četras kājas gandrīz vienlaicīgi noklab uz zemes. Mirkli vēlāk sākās klusa saruna.
Nearno un Rauls...
Vulfors nodomāja. Viņš aizvēra acis un atpūtās.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 02.10.2005 12:16

Haksu noskatījās skaistajā saulrietā. Kad rejons pēdējo reizi bija šajā vietā, viņs redzēja saullēktu un tas viņam nesaistijās ar labām atmiņām. Taču saulrietam nebija ne vainas. Rejons sekoja melnajai vulforei kā pārējie un raudzijās atrast klusāku nostūrīti.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 02.10.2005 13:45

Labs un skaists gan... Vervols domīgā balsī piekrita tomēr šoreiz domīgums bija apmāns viņš bija modrs un uzmanīgs lai nesaņemtu dunci mugurā.Par jūsu jautājumu to pašu es varu pajautāt jums. Vervols atbildēja šoreiz tumsā uzmirdzēja viņa zilās acis zīme ka viņš sāk spēlēt spēli jautājumi un atbildes...

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 02.10.2005 21:07

Ev tas nav godīgi! Neina bija varen pikta.Es galu galā uzdevu jautājumu, bet vai būtu prātīgi viņam teikt, ka es esmu viena? Nu ko laikam man gan nav izvēles, bet ja viņš vēl kaut reizi atbildēs ar pretjautājumu, tad es nezinu ko es izdarīšu!Nu labi man jānomierinās...tikai mierīgi.Neina paglūnēja uz svešinieku:-Nē es esmu viena, un meklēju kādu grupu, kam nokavēju pievienoties pilsētiņā.Nedaudz aizkavējos...Neina gribēja teikt vēl ko, bet laikus aprāvās, jo viņai nekas nebija jāskaidro vienkāršam svešiniekam.
-Un tagad atbildiet pats uz MANU jautājumu.Vārdu manu Neina iteica īpaši uzsvērti.Viņa bija jau savaldījusies.Un tagad mierīgi vēroja savu sarunu biedru.Kautkas neviesa uzticību, bet Neina vēl nezināja īsti kas.
-Un starpcitu kā jūs vispār sauc? Neina paspruka, pirms viņa paspēja apdomāties.Ups, to laikam nevajadzēja jautāt, bet ja jau es pajautāju, tad lai jau viņš arī atbild, viņa domāja.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 02.10.2005 22:26

Kapuces slēptajā sejā pavīdēja smaids sarunbiedrene sāka zaudēt savaldību. Un tomēr vajadzēja atbildēt uz jautājumiem un viņš nevarēja melot vulfori nespēja melot... Ek nu ko būs vie šis tas jāpasaka dīvaini nokliedzies Vervols gaidīja pēc mirkļa viņam uz pleca nosēdās melns krauklis. Es mans draugs un vēl pulciņš ceļinieku ejam pašo ceļu viņš ar roku norādīja virzienu no kura nācis Viņš mani brīdināja ka jūs sekojat, taču viņš neteica ka mums priekšā vai aizmugurē ietu vēl kāds pulciņš Vervols piebilda. Pie pēdējā jautājuma Vervolam atkal iemirdzējās acis Kā mani sauc pašlaik nav nozīmes , bet kā jūs... viņš ieturēja izteiksmīgu pauzi ... varētu būt nozīme Pavēries debesīs viņš paskatījās uzmēnesi tas tikko lēca viņa solītā stunda ritēja uz galu

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 03.10.2005 05:11

Nu vis! Es biju ļoti pieklājīga, bet parasti, ja uzdodu jautājumus, tad pati uz viņiem neatbildu! Un tas ir ļoti nepieklājīgi no jūsu puses, ka liekat man atbildēt pirmajai!
Viss esmu uzzinājusi to, ko vēlo un tagad laikam iešu parunāt ar to, kurš jums ir galvenais! Un vispār jūs mani ļoti tracināt ar savu uzvedību!
Neina pabeigusi teikumusāka iet uz priekšu raitā gaitā pat neatskatīdamās uz cilvēku, ar ko viņa bija runājusi.Negribējās ar kādu strīdēties, bet Neina bija ļoti tālu ceļu nākusi un viņa bija nedaudz īgn, un, kad vēl viņai lika šitā pašai uz saviem jautājumiem atbildēt viņa pavisam aizsvilās, tas bija pēdējais piliens.Ja arī svešinieks tagad turēja ļaunu prātu viņai bija vienalga.Neina garlaikoti noplūca kādu mazu puķīti, kas bija ceļmalā un iedama izdzēra nektāru.Viņa turpināja iet uz cilvēka norādīto ceļu, lai panāktu grupu.Neina apsvēra iespēju lidot, bet tas nebija nepieciešams, jo grupiņa nebija tālu, ja jau viņai pat varēja atnākt pretī, un bez tam viņai nebija kur steigties..

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 03.10.2005 15:46

Vervols neievēroja pēkšņo dusmu izvirdumu. Viņš vienkārši pagriezās aizejošajai fejai pakaļ nosauca Baudos ka es neļaušu jums viekārši aiziet. Jums vajadzēs sekot man un es uzstāju. Pabeidzis sakāmo viņš itkā saguma un pārtapa par vilku un panāca Neinu. Jums no manis nav jābaidās un Nē pirms jūs pat jautāsiet es jūs nelikšu mierā, tik ilgi kamēr nokļūsim nometnē. to viņš pateica ar nelokāmu balss intonāciju.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 03.10.2005 20:40

Sakura bija turējusies turpat tuvumā,lai gan patālāk no citiem.Tāpēc viņa bija viena ar savām domām,bet varēja klausīties Vervola skaistajā dziedāšanā.
-Varbūt viņi mani noturēs par elfu...-
Viņa neapzināti izteica savas domas,pusčukstus.Varbūt kāds sadzirdēs,varbūt nē....Kāda tam nozīme.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 04.10.2005 05:45

Lieliski man jāseko ammm...Vilkam.Neina bija vēl piktāka.Neina nolēma mainīt garastāvokli.Tas viņai izdevās ļoti ātri.Viņa vispār bija ļoti neparedzama.Vienu brīd priecīga vienu bēdīga, tad dusmīga, bet to visu viņa varēja viegli vadīt, un tāpēc tas varēja likties jocīgi.Neina nolēma atvainoties, jo tiešām nebija glīti, kad viņa tā bija runājusi, lai gan tiešām to visu domāja, bet to jau viņam nebija jāzin, lai ju domā ko grib, ka viņa to visu pateikusi dusmu lēkmē vai kā tā:
Labi atvainojos par savu raksturu, bet dažreiz nevaru valdīt dusmas, ja mani kaitina, Neina pasmaidīja.
Mani sauc Neina...Un vispār kāpēc tu domā, ka es no tevis baidos?viņa bija ieinteresēta.
Un cik tālu apmēram mums vēl jāiet? Cik apmēram ceļinieki jūs tur esat?Neina uz mirkli aprāvās, jo bija jau guvusi pieredzi, ka, ja uzdod vairākus jautājumus reizē, tad atbildi saņem tikai uz da/žiem tāpēc ar jautājumiem vajadzēja piebremzēt...Viņa turpināja iet gaidīdama atbildes uz jautājumiem, kurus bija uzdevusi.Likās tā jcīgi, ka civēks var pārvērsties par vilku.Neina tas likās pat dīvaini, jo viņa nekad nebija redzējusi, ka tā tiešām var notikt.Viņa bija tikai dzirdējusi par šādu parādību, bet nekad redzējusi...Ziņkāres vadīta viņa apjautājās:
Un vispār jūs varat pārvērsties par vilku kad gribat? Vai jums ir kāds ierobežots laiks, kad esat vilks un kad cilvēks?Tas likās interesanti.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 04.10.2005 14:58

Vilka purnā pavīdēja uzjautrinājuma pazīmes izdzirdot jautāumu plūdus un to ka viņu jauca ar cilvēku. Kāpēc es domāju ka tu no manis baidies? Nu pirmkārt jau tu Neina salēcies kad es tevi sveicināju. Otrkārt tāpēc ka, es domāju, ka tu būtu vēl jo niknāka uzmani ja nebūtu nobijusies. viņš mierīgi atbildēja rikšojot viņai blakām. Par ceļinieku skaitu es jums neatbildēšu es vienkārši neskaitīju biju aizdomājies viņš mazliet vainīgi turpināja Jā un es neesmu vilks es esmu vulfors Vervols vārdā un tas laikam atbild uz jūsu abiem pēdējiem jautājumiem. Ceru ka esam nolīdzinājušies viņš sacīja lai gan viņam vajadzēja saņem ties lai apturētu runas plūdus. Vēlreiz dīvaini nokliedzies viņš kraukļu mēlē sacīja Karlosam Dodies pie mūsu vadones un paski ko mēs te satikām lai ir gatava uzdot pāris jautājumu Vēl viņš klusu piemetināja Man viņa pamatīgi krīt uznerviem tikai nesaki to nevienam labi? noklabinājis knābi par atbildi putns pacēlās spārnos un kā bulta aizšāvās uz nometni.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 04.10.2005 15:58

Romiela gāja ilgu laiku blakus Nereisam un tagad, nolēkusi no vienradža, sēdēja aukstajā zālē un vēroaj visus klātesošos un apklārtni. Viss likās esam kluiss un mierīgs, kas padarīja elfu ārkārtīgi miegainu un viņa patiesi vēlējās uzkrāt spēkus, lai varētu turpināt ceļu. Vajadzēja atpūsties, kamēr vēl varēja. Tāpēc Romiela, nokārusi galvu, aizmiga, domājot par savām mājām un kavējoties jaukās atmiņās.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 04.10.2005 16:17

Visu ko bija teicis Vervols Neina bija palaidusi garām tikai dzirdēja par vulforu.Viņa uzreiz aizdomājās.Tas tiešām likās interesanti, ka cilvēks var pārvērsties par vilku un atpakaļ, un, ka šo parādību vēl ir īpaši sauc.NosaukumsCeļinieks, kas bija atnācis Neinai likās pārāk drūms un nopietns, kas bija pilnīgi pretēji viņas raksturam, lai gan viņas gadi jau bija simtos viņa tikuntā mīlēja būt jautra un priecīgā, arī rotaļīga kābērns dažreiz.Viņai nepatik nopietnība, un pati viņa tāda varēja būt tikai ar piespiešanos.Viņa nekad nekautrējās teikt taisnību, ko domā par citiem, bet parasti klusēja, jo nevienmēr tas, ko viņa teica likās patīkami tam, par ko viņa to teica, bet labo viņa gandrīz vienmēr pateica.Neina galīgi aizdomājās un jau aizmirsa, kas atrodas apkārt.Viņa pat pacēlās sprīdi no zemes un apgrieza vienu pirueti itkā dejodama, bet laikus atapās, un beidza mirkļa pārdomas, kurās viņa bija iegrimusi...
Un vēl tikai viens jautājumiņš:
Jūsu sugas pārstāvji visi ir tik nāvīgi nopietni, Neina rādīja nevainīgu sejas izteiksmi, bet patiesībā viņai gribējās smieties vēderu turēdamai.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 04.10.2005 19:37

Nu tu man atgādini Osmas krodzinieku, lai gan pat viņš nosarktu kaunā kad būtu dzirdējis tavus runas plūdus Vervols nosmēja Nē ne visi vulfori ir tik nopietni arī es tikai tāds izskatos. Vīnš starji pārtapa cilvēcīgā veidolā un nolaida kapuci lai laumiņa varētu redzēt viņa seju. Tu šķiet nekad neesi sastapusi vulforu vai ne? Nekas gan jau vēl iepazīsi. viņš sacīja šoreiz neslēpdams smaidu.

Tikmēr Karloss jau bija nometnē un dedzīgi klāstīja visiem kas klausījās Vervola teikto.

Iesūtīja: Tiger Angel™ ; laiks: 05.10.2005 08:26

Kareens pagaaja nostaak. Vinjs uz visiem vienaldziigi skatiijaas un glaudiija savu vilceenu. Vins to bija paneemis rokaas un buzinaaja spalvu.
Kaads zin uz kuru pusi mums bees jaajiet? Kaads zin? Vins mieriigi noteicaun pagriezaas uz preteejo pusi.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.10.2005 08:40

Ja jau ieteica atpūsties, tad to varēja arī darīt. Nereiss noņēma no pleca loku un bultu maku un piesoļoja pie kāda koka. Nogūlies pie tā, viņš ķermeņa augšdaļu atspieda pret raupjo stumbru un novietojis loku, pa ķērienam, bet tā lai stiegra rasā nesamirkst, kentaurs tūlīt aizmiga...

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 05.10.2005 14:10

Haksu mierīgi noraudzīja sev klusu vietiņu pie kāda koka un vēroja.
Viņam nebija nekādas nojausmas kas viņu sagaida un viņau tas nemaz neinteresēja.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 05.10.2005 15:49

Vai tiešām es esmu tik resna, Neina nedaudz sarauca piri un sāka lūkoties uz sevi, jāsaka diezgan daudz viņa vis neredzēja.Nu, jā varbūt esmu nedaudz pārēdusies, bet nav jau liela nozīme...Neina atkal pievērsās Vervolam:
Jā, neesmu gan vis redzējusi tādus kā tu, bet dzirdējusi gan, bet nevisam ko dzirdi var ticēt.Un par to, ka es daudz jautāju, un runāju ir tāds teiciens: Jā nejautāsi neuzzināsi.Un runāt ir vienkārši lieliski.Neina pasmaidīja starojošu smaidu itkā nupat būtu kaut kur vinnējusi.
Varbūt pakrist viņam uz nerviem? Neina domāja.Salīdzināt mani ar krodzinieku, kaut kādu resnu dzērienu pārdevēju, nu gan izdoma.Un tākā man nav ko darīt...
Ev...tev ir stipri nervi?Neina lidodama atmuguriski kustējās uz priekšu un pētīja savu sarunu biedru.Viņa pa liekam pavirši paskatījās uz aizmuguri, lai redzētu vai kas nav priekšā, lai neietriektos.
Nu parasti tādus drūmos tipus, kāds noteikti ir viņš, ir nenormāli viegli nokaitināt, bet vai man to vajag? Nu var jau bišku pakaitināt.Bet varbūt man tas neizdosies? Nu parasti jau idodas...Ai labi, labāk ne..Nevajag jau sapiktoties ar kādu grupas biedru...Neinu sagrāba kāda spēcīgāka vēja brāzma un viņa apvēla gaisā kūleni.
Vow! Viņa sajūsmā iesaucās, kad sagriezās galva.
Tas nu gan bija jautri.Neina pasmaidīja.Viņai apkārt uz brīdi viss griezās, bet pēc dažām sekundēm viņa atguva kontroli pār sevi un lidoja jau taisni...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 06.10.2005 17:10

Emm ko tu teici? Vervols mazliet iztrūcies atjautāja jau atkal viņš galvā pārcilāja stāstus un nepievērsa uzmanību nekam kas notika apkārt. Man tagad KArlosa palīdzība lieti noderētu... viņš nodomāja skaļi nosvilpodams kādu lakstīgalas putnu dziesmu. Nē tu neesi resna un puisis kas mani tur apkalpoja arī tāds nebij Nu ko mēģini mani izvest no paqcietības? Paskatīsimies... uz Vervola Lūpām parādījās smīns un viņš teica acīm iemirdzoties sacīja Zini arī es varu pajautāt tev to pašu par taviem nerviem.

Iesūtīja: patija ; laiks: 06.10.2005 18:42

Tiharu paskatījās apkārt un ieraudzija kādu rejonu, kas sēdēja mierīgi pie koka.
Feja piegāja klāt un mazliet nolūkoja rejonu.
-Es jūs vēl nebiju redzējusi! No kurienes jūs esat?
Tiharu apsēdās blakus un paskatījās un jūru.
-Šeit ir skaista ainava.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 07.10.2005 05:35

Agha vari gan, bet es pajautāju pirmā, un tu parādi tādā veidā cik esi nepieklājīgs...Neina uzsmaidīja jau iepriekš redzēto uzvaras pilno smaidu.
Man vēlviens jautājums radās...Un ko tādi kā tu vispār ēd? Jūs ēdat gaļu? A kā ir ar dārzeņiem? Un maize? Un šito es parasu pavisam nopietni.Mani tas tiešām interesē.Es būtu ļoti pateicīga, ja tu atbildētu vismaz uz šito jautājumu.Neina nolaidās nedaudz zemēk, lai paņemtu kādu īpaši skaistu puķīti, ko viņa bija pamanījusi.Pielikusi to pie lūpām viņa ātri izsūca saldo nektāru, un puķīti iesprauda sev matos.Sarkanā puķīte ļoti labi konstraktēja ar viņas tumšbrūnajiem matiem un acīm.
Un cik vēl tālu???Neina nolaidās lejā un atskatījās uz Vervolu.
Un to tu man nevari paprasīt, jo to es nezinu, Neina apmierināti piebilda.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 07.10.2005 08:24

-sveiki! esmu no isakijas!
Peec briizha rejons turpinaaja-Jaa, sheit ir skaista ainava...
haksu palika seezhot noraugoties ainavaa.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 07.10.2005 08:58

Interesanti. vulfore klusi norūca, veroties krauklī, kas bija nosēdies uz vins ceļgala, un klausoties viņa teiktajā.
škiet kāds vēlas mums pievienoties,bet kādēļ? doma klusi slīdēja viņas prātā.

Ugunskurs degagaišu liesmu, viegli sprakšķēdams un ik pa brīdim uzmezdamsgaisā dzirkstelu spietu. Nakts bija satumsusi untumsa ietērpusi visu apkārtni.

Iesūtīja: patija ; laiks: 07.10.2005 11:19

-Es esmu feja, tāpēc nāku no Apburtā meža.
Tiharu mazliet uzsmaidija rejonam un pēc tam novērsās.
-Kāpēc jūs devāties šajā, tā sauktajā ceļojumā?..... Es aizmirsu jums pateikt savu vārdu. Es esmu feja Tiharu. Un kā jūs saukt?

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 07.10.2005 11:38

Elfa Romiela lūkojās liesmās un aizmirsās, lidodama pagātnes atmiņās un atcerēdamās bērnību un sākdama pratot, ka viņai ir vientuļi un pietrūkst vecāku.
Tie gan, kā viā uzzināja vēlāk, nebija viņas īstie vecāki, bet tas meiteni neuztrauca- viņa tāpat tos mīlēja.
Ieklausīdamās nakts trokšņos, elfa uzsāka klusu un skumju dziesmu savā- elfu valodā.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 08.10.2005 09:48

Es to nesaucu par nepieklājību drīzāk par ziņkārību. Vervols atbildēja. Un lūdzu apturi to jautājumu krusu citādi es jūtos it kā runātu ar kādu no ciema kroga. Vervola balsī bija jaušama stingrība. Un tomēr nē mēs gaļu neēdam nogalināšana ir zem mūsu goda, mēs ēdam tikai to ko daba mums dāvā, gan ogas gan augļus gan maizi gan pienu. Tā ka nebaidies tevi es neapēdīšu. Vervols sacīja pasmaidīdams šķelmīgu smaidu. Viņš izgāja klajumiņa kur pirms kāda laiciņa bija vērojis saulrietu. Ietinies ciešāk viņš devās mažas mirguļojošās gaimiņas virzienā kas bija gaišs nometnes ugunskurs. Nokavējos tikai par pāris minūtēm. viņš nodomāja ieiedams gaismas pielietajā aplī.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 08.10.2005 18:35

Mani nemaz viņam neizdotos apēst, Neina nodomāja...
Viņa ar starojōšu smaidu pievienojās pie ugunskura sēdošajiem:
Sveiki, mani sauc Neina, un es esmu viens nejauši noakvējies jūsu ceļabiedrs, nu, bet vairs jau ne, esmu veiksmīgi jūs panākusi...
Neina atsēdās paprāvu gabaliņu no ugunskura, jo viņai nemaz nebija auksti, un beztam viņai diezko uguns nepatika, jo tas varēja viegli sabojāt viņas spārnus, un viņa labprātāk turējās pa gabalu no tā.Viņa bija arī tagad paēdusi, un viņu pašlaik interesēja tikai atpūta, bet viņa nezināja kā tā tiks rīkota, tāpēc klusām sēdēja un katījās debesīs...Pašlaik nebija īstais laiks nopētīt pārējos ceļiniekus, jo nebija īpaši gaiš, un viņus nemaz tik labi nevarēja redzēt.Neina bija apmierināta, ka viņa ir panākusi grupu...Un viņa apomāja Vervola teikto, tas likās tikai loģiski, nu kā viņš, lai arī pārvērtās par vilku tomēr bija cilvēks...

Iesūtīja: Tiger Angel™ ; laiks: 08.10.2005 22:26

Karēms lūkojās no malas uz čalojošo pūlīti. Tur bija gan fejas, gan vulforu, gan rūķi... laikam šeit visi ir ieradušies no visas Isakijas. Diezgan interasanti. Karēms paskatījās uz pūlīti. Viņa uzmanību nezkāpēc pievērsa feja. Viņš pie tās lēnos soļos piegāja. Laikam viņu sauca Tiharu... Vai kā arī no malas dzirdēju... viņš nodomāja un pagriezās pret elfieni.
Prieks iepazīties. Es esmu Karēms, bet kas esat Jūs, ja drīkstu vaicāt? vulfors mierīgi apjautājās un uzsmaidīja savi tik neierasto smaidu.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 10.10.2005 15:17

Vulfores acis uz brīdi samiedzās un viņa pavērās tikko atnākušajā fej'.
Sveicināti. viņa klusi atbildēja fejai.
Interesanti. Tiešām interesanti. Tik dažādi un daudz. Vienam uzdevumam un tik tālam. vulfore domāja, klusi veroties grām apmetņa kapuces malai.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 12.10.2005 04:30

Neinai nebija īpašas vēlems runāt, un viņa vēl jutās nedaudz neērti šai grupiņā, bet viņa cerēja, ka šī situācija drīz izmainīsies.Viņa pamanīja arī kādu savas rases pārstāvi:
Nu vismaz es šeit neesmu vienīgā feja, viņa nodomāja.Jācer, ka šeit visi ir daudzmaz draudzīgi, vai vismaz nerunīgi, jo, ja viņi nav draudzīgi, tad, lai neuzsāktu strīdu būtu arī lietderīgi, ja viņi nerunātu.Neinai pašai par šadu domu sanāca smiekli, bet neko uz āru viņa nelaida.Visu paturēja sevī, un ārēji nevarēja redzēt nekādas pārmaiņas.Viņa mierīgu sejas izteiksmi raudzījās ugunskurā.Sāka palikt garlaicīgi, lai gan Neina bija nogurusi viņa bija pieradusi visu laiku kautko darīt, nu, ja nu vien viņa negulēja...Neina novāca no sejas vienu matušņipsnu, kas to vien darīja kā līda sejā.Viņa sāka garlaikoties, un tas viņai nepavisam nepatika.Tagad viņa sāka apdomāt vai vispār pareizi rīkojusies, ka nolēmusi doties šai ceļojumā.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 12.10.2005 11:48

Romiela klusēja. Vērojot visus pēc kārtas ar pētošu skatienu sieviete prātoja, kurš varēs izturēt garo ceļu un vai būs kāds, kurš izstāsies. Jo mērķis bija pietiekami bīstams.
Klusi dungodama dziesmiņu elfu valodā, Romiela pievēra acis.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 12.10.2005 12:34

Mani sauc Haksu.
rejons mierīgi atbildēja, un pēc brīža turpināja-
Bet kāpēc devos šajā piedzīvojumā'vēl īsti nēsmu sapratis.
viņš brīdi klusēja, bet klusumu pārtrauca ar jautājumu-
Un vai jūs pati zinat kāpēc devāties šajā ceļojumā?
Haksu gaidīja atbildi vērodams radības pie ugunskura.

Iesūtīja: patija ; laiks: 13.10.2005 19:33

Tiharu paskatījās uz vulforu un sāka runāt.
-Man arī prieks iepazīties. Es esmu Tiharu.
Feja pasmaidīja vulforam ar mazliet žilbininošu smaidu.

-Es pat nezinu kāpēc devos šajā ceļojumā. Laikam jau tāpēc lai meklēt piedzīvojumus.
Tiharu atbildēja uz Haksu jautājumu.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 13.10.2005 20:22

Neviens nepievērsa uzmanību faktam ka Vervols ir atgriezies ar, kā šķita, jaunu ceļabiedru. Tas Vervolu nemaz neapbēdināja viņš apsēdās pietiekami tuvu ugunskuram lai justu tā siltumu bet pietiekami tālu lai slēptos ēnās. No kapuces apakšas varēja redzēt šaudāmies acu pāri šis acis vēroja apkārtējos pāris reizes tās apstājās pie Neinas. Vai bija pareizi vest viņu šurp? Vai viņa nav spiegs? Ai izbeidz tev vēl piemetīsies vajāšanas mānija... Vervols pašūpoja galvu un turpināja strīdēties ar sevi. Beidzot kad viņam bija apnicis iztirzāt notikušo viņš vērsās pie Neinas: Klau varbūt pateiksi kas tu esi? Es domāju ko tu dari... viņš apjautājās. Viņu vienkārši tirdīja ziņkāre.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 15.10.2005 18:45

Kā ko es daru! Es sēžu...Neina pārsteigta, ka kāds viņu uzrunā pavērās uz Vervolu.Sekoja pašapmierināts smaids.Viņa protams bija sapratusi jautājumu, bet atbildēt diezko negribējās...Neina nodomāja galvā: Jā es taisu kotletes no tādiem kā tu...pati nekad neesmu nobaudījusi, varbūt ir īstais laiks.Gaļa no kā taisīt jau ir...Neina domās pasmaidīja, bet negribējās uzsākt asu vārdu apmaiņu, tādēļ viņa klusēja.
Un to pašu jautājumu es varu uzdot arī tev, viņa mazlietiņ paturināja, Vai man sanāca tada pati atbilde kā tev pirmīt.Neina atkal pasmaidīja.Viņa juta, ka šeit viņai nebūs garlaicīgi, un, ka viņa nav izdarījusi kļūdu pievienojoties ceļotājiem...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 16.10.2005 11:10

Man gan šķita ka tev jau vajadzēja saprast ar ko es nodarbojos kad nācām atpakaļ... Vervols sapņaini noteica Un ar ko tu nodarbojies man ir priekšstats viņš ievilka gaisu nāsīs Tu laikam labi proti gatavot ne? viņš nevainīgi apjautāja. Apķērīga feja neko teikt neko teikt. Būs jautri. Vervols nodomāja skatīdamies liesmās.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 16.10.2005 17:22

Jā es ļoti labi protu gatavot kot..daudz ko, Neina psamidīja.Viņa gandrīz bija pateikusi to ko domāja.
Mēs te taisam kādu apsardzi, uz maiņām kamēr citi guļ?Man līdz rītam gribas izdzīvot...Šeit vispār kas ir galvenais?Neina painteresējās...Bija tā jocīgi.Neina bija pamanījusi arī to, ka viņas parādīšanās nepievērš lielu uzmanību, un tas likās vēl dīvaināk, jo parasti tos, kuri pienāca kārtīgi iztaujāja nopētīja un tā tālak, bet izskatījās, ka nevienam nekas neinteresē, un tas vedināja uz domu, ka grupa nav diezko piesardzīga...Neina pati nebija piesardzīga, bet viņa nejutās diezko labi, ja citi tādi nebija.Viņa bija pieradusi paļauties uz citiem, bet ne pārlieku...Un tagad viņa bija sajutusies dīvani viņa pat nezināja kāpēc.Un šī sajūta negribēja pazust...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 17.10.2005 14:51

Vēl viens gabals pievienojies...
Reihards nodomāja. Vulfors nedaudz izstaipījās un paskatījās apkārt. Likās, ka sarunas starp Nearno un Raulu bija noklusušas, jo vulfors vairs nedzirdēja raksturīgo spārnu švīkstoņu un zemes kārpīšanu. Abi Reiharda draugi bija iemanījušies runāt pilnīgi nedzirdami, viņus nodeva vien dažas sīkas niansītes...
Nebūs taču aizlaidušies...
Vulfors nodomāja un paskatījās uz debesīm. Tieši tajā brīdi no tumsas cienīgi iznāca Nearno, viņam pakaļ Rauls. Reihards pasmaidīja.
- Kur bijāt?
Vulfors klusām jautāja, bet pegazs no sākuma iekārtojās blakus Reihardam un vilkam Raulam un vien tad sāka ko stāstīt. Reihards ik pa brīdim paskatījās uz ugunskura pusi, bet lielākā uzmanības daļa bija pievērsta pegazam.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 19.10.2005 12:09

Negaidot atbidi Haksu apgūlās ar vāderu pie zemes un nolicis galvu uz ķepām velarvien vēroja notiekošo pie ugunskura.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 20.10.2005 07:31

Romiela klusi bija vērojusi runātājus. Sieviete vēlējās arī iesaistīties sarunā, taču negribējās pārtraukt šo sarunu gūzmu un viņai atkal pēkšņi likās, ka atrodas pilnīgi nevietā, tāpēc, aizvērusi acis, viņa centās atcerētoes pagājušās dienas...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 20.10.2005 11:24

Nereiss uztrūkās no miega. Izstaipījis muskuļus, kentaurs piecēlās un kājām viegli būkšķot pret zemi, kā tumša liela ēna iznira no tumsas ugunskura gaismā. Viņš vērīgi nopētīja ap to sēdošos un pamanīja kādu jaunu seju.
Draudzīgi pasmaidījis viņš pavērās uz Neinu: Skatos, ka mūsu bariņam ir vēl kāds pievienojies! Ļaujiet stādīties priekšā esmu Nereiss!

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 20.10.2005 11:59

Neina ar lielām acīm nopētīja būtni, kas viņu bija uzrunājusi:
Wov!, viņa bija ļoti pārsteigta redzot ko tādu, bet ne uz ilgu laiku, prieks iepazīties Neina.Neinai likās dīvaini, ka cilvēkam ir zirga kājas un aste, un...Nu jā.Viņa bija sajūsmā.Tas bija vienkārši lieliski redzēt ko tādu.
Neina atjēdzās, ka vēl jo projām lielām acīm pēta kentauru:
Ups..Atvainojos vienkārši jūsu rasas pārstāvi redzu pirmo reizi...Varu teikt, ka esmu galīgi pārsteigta.Nu, jāsaka es daudz ko vēl neesmu redzējusi, tākā šis ceļojums man nesīs daudz jaunu iespaidu.Re jau pašā sākuma redzu vis kaut ko interesantu.Neina pasmaidīja.Pie ugunskura bija diezgan silti un patīkami, bet Neinai tā vai tā nebija auksti, vienīgi kaitināja tas, ka nav ko darīt un jāsēž uz vietas.Viņa tā nebija peradusi, vajadzēja kaut ko darīt, citādāk ātri palika garlaicīgi...Un tagad viņa jutās varen garlaikota.Vienīgi kentaurs, ko viņa redzēja pirmoreizi bija uz brīdi novedis viņu no garlaikošanās, jo viņa tiešām jutās pārsteigta...Varētu vēl ilgi pētīt kentauru muti pavērusi, ja vien nezinātu, ka tas nav īpaši pieklājīgi, bet, ja Neina gribētu tā kārtīgi papētīt viņai pieklājība vai nepieklājība neliktos svarīga, bet vienkārši negribējās..Nebija tas noskaņijums...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 20.10.2005 12:36

Nereiss smaids kļuva vēl platāks un viņš lēni apgāja apkārt ugunskuram, tā ka tā gaismā, Neina varēja pilnībā apskatīt kentauru. Pienācis pie viņas, kentaurs nometās sēdus un pavēstīja:
Nu es te neesmu vienīgais, vēl jau ir arī Nero. Un ja radīsies kādi jautājumi par mūsu rasi, tad es labrāt atbildēšu, Nereiss piemiedza ar aci.
No kurienes nāc tu, ja drīkst zināt?

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 20.10.2005 15:05

Laiena sēdēja starp pegaza spalvām un jutās omulīgi. Uguns sildīja un siltais pegaza ķermenis neļāva uzmākties drūmām domām par to, kāpēc tad galu galā viņa devās šajā ceļojumā.
Sievietes skatiens slīdēja te pie vien, te otra gājiena dalībnieka. Viss bija noklusis, vien sarunas šur tur vēl skanēja.
Lia labprāt būtu iesaistījusies kādā sarunā, bet negribēja nekur iejaukties, nevienam uzmākties. Viņa piekļāvās tuvāk Sfī tā, ka gandrīz nebija saskatāma. Fejas spārni piekļāvās pegazam.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 20.10.2005 15:31

Romiela, kā uztrūkusies no miega, palūkojās uz Neinu un kautri pasmaidīja. Sveika! viņa klusi stādījās priekšā un uzsmaidīja Neinai Esmu Romiela. Pulciņā jautrāk, ja kādu pazīsti, vai ne...?

Iesūtīja: patija ; laiks: 20.10.2005 18:20

Tiharu bija mazliet piekususi, tāpēc aizlidoja uz tuvākā koka galotni. Tur bija klusi, bet pats labākais bija tas, ka varēja redzēt no augšas visu skaisto skatu. Tas bija skaisti. Nolaidusies zemē pie koka, Tiharu aiztaisija acis un aizmiga.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 21.10.2005 07:01

Jā ir gan jautrāk, Neina atbildēja Romielai, tad vairs nav tāda sajūta, ka neesi iederīgs...
Un viņa pievērsas Nereisam:
Es nāku no Mitrijas, ja es ko dzirdējis par tādu vietu.Tutr ir ļoti skaisti...Bet, ja pavada ilgāku laiku, un, ja visu jau pazīsti kā savus piecus pirkstus, tad var palikt ari garlaicīgi, un tā notika ar mani. Un par tiem jautājumiem vari nešaubīties, es tūlīt kaut ko izdomāšu, ko man gribētos zinat.Man patīk uzdot jautājumus, bet abides saņemt man patīk vēl vairāk...Neina pasmaidīja.Viņa palūkojās apkārt, un ar acu skatienu mekēja otru kentauru, bet nelikās, ka viņš kur būtu, jo Neina nevareja viņu atrast.
No kuriens nāk jūsu rase?Neina beidzot neatradusi otru kentauru jautāja Nereisam.Un ko jūs ēdat? Jums ir laba redze ne? Neina bija sapratusi, ka var uzzināt šai ceļojumā daudz jaunu un noderīgu lietu, vajag tikai pajautāt, un tas viņai grūtības nesagādāja.Neina nejutā vairs ne mazākā noguruma, un garlaicība bija pāraugusi interesē....

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 21.10.2005 07:26

Pašlaik lielākā daļa kentauru dzīvo Girejā, arī es no turienes nāku. Taču ir tādi, kā es, kuri nespēj rimti sēdēt uz vietas un klejo pa pasauli, meklējot piedzīvojumus, par kuriem pēc tam varēs stāstīt jaunuļiem. Vairāk vai mazāk ēdam visu, tiesa, daudziem labprātāk patīk augu izcelsmes barība. Zirga ķermenis tomēr mēdz protestēt pret gaļu. Jā un redze mums ir laba, labāka kā cilvēkiem. Nereiss lēnā garā atbildēja.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 21.10.2005 12:45

Nu jā...A jūs kādreiz esat veduši cilvēkus uz savas..eee..muguras? Neina nedaudz apjuka....Nu tu saprati ko es domāju.Tikai neapvainojies...Man tā jocīgi, jo tomēr puse no tevis itkā ir cilvēks.Neina tiešām bija apjukusi...Četras kājas, aste un zirga mugura.Pag!Bet viņam tak ir arī cilvēka mugura!Šī doma lika Neina samulst vēl vairāk.Un viņa nedomādama izteica jautājumu: Pagaidi! Vai tad kentauriem ir divias muguras?Viņa nesapratnē ar nedaudz sarauktu pieri raudzījās uz Nereisu...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 21.10.2005 15:10

Kentaurs labsirdīgi iesmējās par pēdējo Neinas jautājumu.
Nu it kā ir divas muguras, bet uztveram tās kā vienu. Reizēm tikai norādot, tev tur muša muguras augšpusē uzmetusies. Vajadzības gadījumā kentauri kādu arī panes. bet ne visi. Ir arī lepni kentauri, kas citu rasu nešanu savā mugurā uztver kā augstāko apvainojumu. parasti tie ir tie, kuri skatās mākoņos...

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 21.10.2005 15:19

Tu gribi pateikt, ka, ja es skatīšos mākoņos, tad es būāsu augstprātīga?Neina galīgi samulsusi jautāja.
Ar tevi runājot es ar katru tavu atbildi dabuju iepriekšējā jautājuma atbildi, bet man tūlīt jājautā otrs, jo atkal ko nesaprotu...Neina saviebusies noteica.Tā arī bija taisnība, un tas Neinai nu pavisam nepatika.Viņa nebija pieradusi, ka tā ir..bija jūtams, ka viņa runā ar īpaši gudras rases pārstāvi, bet tas gan viņai patika, jo varēja daudz ko uzzināt.Parasti viņai patika uzzināt daudz jaunu lietu, ja vien tas nesāka garlaikot un šoreiz tā patiesi nebija...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 21.10.2005 15:21

Redzēdams ka Neina ir spazinusies ar pārējiem vulfors ietinās ciešāk apmetnī un pārtapa par vilku. Vervols nezināja ko iesākt it kā gribējās uzsākt sarunu, bet varbūt nē? Ienācis gaismas aplī viņš devās čalojošā bariņa virzienā var būt viņu uzrunās var`būt nē, bet varbūt viņš pats ierunāsies? Jautājumi vai pareizāk viņa patika un nepatikā izcīnīja sīvu cīņu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 21.10.2005 15:25

Ar skatīšanos mākoņos es domāju, ka viņiem piemīt gaišreģu spējas. bet arī ne tad visi ir augstprātīgi. Varbūt arī skatīšanās mākoņos nebija labākā vārdu izvēle, jo tiklab tas var nozīmēt sapņošanu vaļējām acīm. Un tas, ka katra mana atbilde tev raisa jaunu jautājumu ir lieliski. Tas ir labi būt zinātkāram, Nereiss nebūt nelikās garlaikots. Debesszilās acis, kas ugunskura gaismā likās bija ieguvušas tumšu blāzmojumu, dzirkstīja priekā.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 21.10.2005 17:31

Tev ir ļoti skaistas acis, Neina priecīgi noteica.
Kādas spējas ir tev? Tu vari redzēt nākotni? Un vispār tā sapņošana ar vaļejām acīm ir tīri forša, es pati bieži tā daru, nu biežāk, kad man ir garlaicīgi.Neina noplūca kādu puķīti, kas bija viņai tuvu un sāka to viņķelēt pa pirkstiem...Tad viņa to ielika blakus citai puķei, kas jau atradās viņas matos...
Tagad es sāku just nogurumu, bet gulēt iet negribas...Šeit vispār, šai grupā ir kāds galvenais? Nu es domāju, ka nebūtu prātīgi iet gulēt visiem, jo tas nevar beigties diezko labi...Un runājot par gulēšanu kā tu guli? Stāvot kājās? tā nav neērti?Pašai Neina labpatikās gulēt kokos, jo tas bija pietiekami aukstu, lai viņu nevarētu aizsniegt, un koku lapās varēja arī paslēpties, un viņa jau bija iemanījusies kā katrā kokā iekārtoties, lai būtu ērti.Uz zemes viņa nebija pieradusi gulēt, un netaisījās to darīt arī šai reizē...Gwinna pamanīja kādu vilku, bet viņa nebija pārliecināta vai tas bija tas pats, ka viņu bija atvedis šurp..Vispār viņa bija pamanījusi, ka šeit ir vēl tādi, kas varējā tādā veidā mainīt izskatu, tas likās ļoti interesanti....Neina neko neteica tikai piekārtoja puķes sev matos...

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 22.10.2005 10:45

Romiela ieklausījās Neinas un Nereisa sarunā un juta, ka atkal uzmācas miegs. Acis lipa ciet, taču gulēt vēl negribējās- bija vēlēšanās vēl paklausīties meža čalās un biedru sarunās...
Kaut nu mēs ātrāk dotos ceļā tālāk... viņa nodomāja

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 23.10.2005 11:58

Pulkstens varēja būt kādi trīs no rīta, spriežot pēc zvaigznēm, kuras, ja ieskatījās, varēja samanīt starp koku galotnēm. No jūras uzpūta spēcīgāka vēja brāzma, viegli sakustinot koku zarus un liekot saliekties liesmām. Vulfore nedaudz paslēja augšup degunu un tvēra vēja nastās ziņas. Noskaidrojusi visu, ko vēlējās, viņa viegli nolaizīja melno degungalu. No malas tas varbūt izskatītos jocīgi, bet viņas seju slēpa kapuces ēna. Brīdi pavērojusi čalojošo pūlīti, viņa nesteidzīgi piecēlās.
Piecēlusies, viņa pastiepa roku pret ugunskuru. Tā liesmas viegli noplaiksnīja un pēkšņi sarāvās mazā lodītē, kas ielēca vulfores rokās un izdzisa, atstājot vien vieglu dūmu mākulīti. Pēkšnā tumsa varēja uz brīi apstulbināt, tomēr viņa zināja, ka ir pievērsuis uzmanību.
-Tuvojas rīts. Domāju, mums būs labāk ātrāk turpināt ceļu. Pēc četrām dienām mums būtu jau jāierodas Tirnā.- pirms sāka runāt, vulfore novilka apmetņa kapuci un nopētīja pārējos. Beigusi, viņa viegli pārtapa par tumšu vilku un sāka tecēt uz ceļa pusi.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 23.10.2005 14:12

Neina uzreiz paskatījās uz ugunskuru, kad tas bija izdisis. Un viņai pēc Vulfores runas uzreiz kļuva skaidrs, kas vada šo grupu...Viņa nestaidzīgi piecēlās kājās, sakārtoja savu apmetni, un ciešāk to savilka sev apkārt, lai nebūtu vēsi.Neinas matos rotaļājās sarma, kas bija nosaldējusi puķes, kas bija ieliktas viņas matos.Tās tagad bija savītušas un aizvērušās.Izpusrinot matus Neina ļāva puķēm izkrist ārā...Pabeigusi savu visnotaļ dīvaino nodarbi viņa sekoja sievietei, kas nu jau bija pārvērtusies par vilku...Neina atjēdzās, ka nemaz nebija pagulējusi, bet tas viņu neuztrauca, jo dīvainā kārtā viņa nemaz nejutās nogurusi, kādai pēc viņas domām viņai tomēr vajadzēja justies...Lidot Neinai īpaši negribējās, tādēļ viņa gāja ar kājām, neizmantojot savas ļoti noderīgās spējas lidot, viegli liekot soļus.Zeme likās tāda cietu un nedaudz auksta, bet tam Neina nepievērsa uzmanību.Mazi dūmu mutulīši bija redzami, kad Neina izelpoja gaisu.Brīžiem viņa tos vēroja ar ziņkārību, bet drīz vine šī nodarbe apnika, jo tiepārāk ātri pazuda.Ārā bija vēl tumš, bet Neina labi varēja redzēt tumsā, jo bieži bija staigājusi tiklab naktī kā dienā, un bija jau pieradusi.Viņu jau sāka interesēt, kas tad viņus ceļā sagaida tālāk, bet viņa labāk nolēma nejautāt, bet pagaidīt, kad pati ieraudzīs...Kā Neina noprata vulfore, kas viņus veda jau bija mērojusi šo ceļu, bet īsti pārliecināta Neina nebija.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 23.10.2005 14:30

Saule lēnām uzausa pār ceļotājiem, ļaujot daudz labāk saskatīt ceļu zem kājām un ainavu apkārt. Tā lēnām mainījās, pakalni un ielejas kļuva izteiktākas, birzītes dažviet nomainīja neleili mežiņi un māju kļuva krietni mazāk, šķiet pāris visā šodien veiktajā ceļā. Zinātāji nojauta, vai zināja, ka tuvojas Tīraines pakalniem. Īpatnējai vietai, kurā mēdza sirot laupītāji.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 23.10.2005 14:43

Neina klusēdama soļoja uz priekšu.Viņa bija pārāk domīga, lai tagas sāktu izvaicāt Nereisu. Viņai patika daba, ko viņa redzēja seva apkārt, aizvien vairāk.Viss kļuva tāds kā mežonīgāks...Varēja manīt, ka cilvēki šeit diezko daudz neuzturas.Neinai vispār nepatika, ka teiksim iznīcina daudzas pļavas un mežus tikai tāpēc, lai varētu uzcelt kau tkādas mājas, protams tas bija vajadzīgs, bet kāpēc nevarēja teiksim māju būtvēt kokā? Nu labi, tas varbūt ir egoistiski no manas puses, jo es tak māku lidot, bet tomēr! Varēja jau kā savādāk.Daudzas skaistas vietas tieši tā dēļ tiek iznīcinātas...Novērsusies no nepatīkamajām domām, kas bija viņas galvā viņa gāja uz priekšu.Neinai bieži patika noplūkt puķes, kas gadījās viņai ceļā, ne tikai to smukumu dēļ, bet gan arī tāpēc, ka bieži vien viņai gribējās panašķoties, un izņēmums nebija arī šī reize.Noplūkusi kādu pasakainio zilu puķi viņa sāka dzert no tās nektāru.Tas bija salds, nu tieši tas, kas viņai vajadzīgs.Neina izdzēra nektāru līdz pēdējai lāsītei, bet ziedu prom sviest negribēja, jo tas galu galā tikuntā bija skaists arī bez nektāra.Viņa to iekārtoja sev aiz auss, un pasmaidīja, un pēdējā brīdī atjēdzās, lai savicinātu spārnus un palektos pirms sadursmes ar kādu lielu akmeni, aiz kura viņa varēja viegli paklupt.Pēdējā mirklī uzlekdama gaisā viņa lidojot atskatījās, un pārliecinājusies, ka vis ir kārtībā viņa lēnām atkal nolaidās uz zemes un sāka iet itkā nekas nebūtu noticis.
Laikam par daudz sapņoju, viņa nodomāj pie sevis...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 23.10.2005 15:41

Vervolu no trauslā miega izrāva liesmu noplaiksnījums. Atvēris acis viņš mirkli vērās aklā tumsā, taču pēc bŗiža acis aprada un ausis sadzirdēja teikto. UZ mirkli pārtapis pats apr sevi vervosls iedzēra malku dziras no savas bļašķītes kas karājās pie jostas. Tā bija dzira kas bija pagatavota no kāda auga grauzdētām saknēm un tā lieliski palīdēja kad viņš nebija kārtīgi izgulējies.
Saule cēlās un šķita ielejam Vervolam jaunu apņemību. Neuzkrītoši nožāvājies viņš sāka vērot apkārtni, mežiņi tie viņam vienmēr atgādināja mājas. Nopūties viņš nolaida skatienu te pēkšņi viņa skatiens atdūrās pret puķīšu puduri, tām bija garš stublājs kam ik pēc pussprīža auga gara zvanveida puķīte. Nu gan man veicas gaiļpiesīši. Jebšu asinszālīte viņi nezin šīs zālītes labumu... Vervols aizdomājās. Nogājis nost no celiņa viņš devās pie pudurīša izslējies pilnā augumā viņš veikli noliecās un ar sudraba dunci, kas no zila gaisa uzradās viņa plaukstā, sāka griezt puķētes un likt maisiņā. Pabeidzis darbu viņš vilka izskatā metās pakaļ bariņam ignorēdams ziņķārību ko viņš neapšabāmi bija radījis.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 24.10.2005 11:20

Romiela jāja, klusi dungodama kādu senu elfu dziesmu un lūkodamās apkārt, jo ainava nemitīgi mainījās.
Neina, skatos, ka Tev patīk, kā tas viss izskatās klusi sacīja Romiela un norādīja ar roku uz visu, kas bija apkārt. Elfai gribējās uzākt ar kādu sarunu, un Neina patreiz atradās viņai vistuvāk. Romiela cerēja, ka spēs atrast šaā grupā kādu, ar ko ik pa reizei aprunāties un atrast kopīgu valodu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 24.10.2005 11:22

Nereiss domīgi soļoja, rokās turot loku un gatavībā novietotu bultu. Ja atmiņa viņu nevīla, pēc visa dzirdētā viņi tuvojās Tīraines pakalniem. Un Tīraines pakalni bija sinonīms vārdam laupītāji, tāpēc kentaura acis vērīgi slīdēja no vienas vietas uz otru. lai gan te jau bija gana vērīgi ceļotāji, lieka piesardzība nekad nenāca par ļaunu...
Tiesa dažbrīd viņa skats aizslīdēja līdz Neinai, abu saruna tā arī bija palikusi nepabeigta jo vulfore bija vedinājusi visus ceļā.

Iesūtīja: patija ; laiks: 24.10.2005 12:37

Tiharu lidoja visiem līdzi. Ainava nemitīgi mainījās- vienu brīdi parādās koki, pēctam meži, kalni......
-Mēs ejam uz Tīraines pakalniem. Man tur nepatīk! Būs mazliet jāpiesargājas.
Feja pie sevīm mazā balstiņā nomurmināja.

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 24.10.2005 12:46

Lia domīgi slīdēja netālu no pārējiem. Laumiņa juta Sfī vieglos spārnus, kas švīkstinājās gar Laienas sāniem, un viņai gribot negribot bija jāpasmaida. Lia zināja, ka šajā ceļojumā ir bijusi pārāk neuzkrītoša. Iespējams daži pat nebija pamanījuši viņas klātbūtni.
Ak, Sfī, šķiet, ka vajadzēs vairāk iepazīt pārējos, savādāk cauri Tīraines pakalniem neiziesim.
viņa klusu noteica savam pegazam un pievērsās kādai fejai, kas lidoja tepat netālu.
Sveika! Neatminos vai mēs jau pārspriedām kādu vārdu. Lai nu kā, mani sauc Laiena, īsāk Lia.
viņa draudzīgi noteica fejai.(patija)

Iesūtīja: patija ; laiks: 24.10.2005 15:43

-Sveiki,prieks iepazīties! Mani sauc Tiharu..... Tiharu pasmaidija un turpināja. Jums ir skaists pegazs!
Feja maz pateica, jo bija mazliet nokautrējusies un gaidīja, ka kaut ko pateiks Lia.

Iesūtīja: Lilija ; laiks: 24.10.2005 17:52

Lia kautri pasmaidīja.
Man arī prieks iepazīties. Un paldies! Ar pegazu man patiešām ir paveicies, tik uzticams un burvīgs!
viņa noteica un pasmaidīja.
Vai esat jau ar daudziem iepazinusies?
Laiena draudzīgi iejautājās.

Iesūtīja: patija ; laiks: 25.10.2005 09:15

-Ar visiem es neesmu iepazinusies, tikai ar vulforu, rejonu, kentauru un jūs.
Tiharu piebilda un turpināja:
-Vai jums patīk doties ceļojumos kā šis? Un vispār, kāpēc jūs devāties šajā ceļojumā?

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 27.10.2005 13:36

Diena bija saulaina un patīkami silta, varbūt pat nedaudz karsta. Smilšainais ceļš veda te augšā te lejā, nemitīgi līkumodams. Apkārtnes pakalni kļuva izteiktāki. Uz tiem dažviet varēja ieraudzīt ganāmies savvaļas zirgus, taurus un pārīti sumbru nozūdam aiz kāda pakalna virsotnes. Uzkāpjot augstkā pakalnā varēja redzēt apkārt vien pakalnus,kuru augstums nepārsniedza 50 metrus, un ielejas. Dažviet bija nelieli mežīņi, bet pārsvarā ceļa malā auga gara zāle unkrūmājs. Ja padomā, ideāla vieta slēpnim, it īpaši ieejās, kur varēja redzēt vien apkārtējos pakalnus.
Tomēr diena pagāja mierīgi. Lieliem soļiem tuvojās vakars un līdzi tam nakts.
Drīz iestasioes tumsa. atnākot krēslai, ieminējās tumšā vilcene. Varēja vien noaust, ka saule noreitējusi, jo rietu aizsedza lielāki pakalni gar jūras krastu.
Kādam ieteikums par kādu drošu vietu, kur pārlaist nakti? Ja nē, man viena zināma. vilcene apstājās un ciešu skatienu vēroja pārējos.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 27.10.2005 15:02

Visu dienas cēlienu vulfors bija soļojis nebilsdams ne vārda kārtējo reizi sapņodams. Tikai kad nolaidās krēsla viņš apjēdza ka bija nosoļojis mazākais trīs dučus jūdžu.
Dzirdējis vulfores jautājumu Vervols klusi ierunājās Man ir zināma kāda birzīte kaut kur divas jūdzes tālāk pa ceļu. Tur var mierīgi nobēdzināties. Kādam ir vēl kādi priekšlikumi? nelikās šis pulciņš sevišķi pie tā piedomātu Kā jau Neina teica vakar neuzmanīgi. Vervols nodomāja.
Un tomēr viņu vēl joprojām urdīja ziņkāre. Viņu vadone vulfore kā viņa šorīt rīkojās ar uguni kas bija dabas spēks tikai vecākie un viedākie vulfori spēja valdīt pār dabas spēkiem te bija pāris jautājumi uzdodami. Negribēdams pašlaik uzbāzties ar jautājumiem Vervols nolēma tos uzdot vakarā ugunskura gaismā.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 27.10.2005 15:32

Man nav ne jausmas, kur varētu pārlaist nakti, jo šeit esmu pirmo reizi, Neina noteica.Viņa tomēr gandrīz nesakoja līdzio tam ko saka, jo viņas domas kavējās pie savvaļas zirgiem, ko viņa bija redzējusi.Neina tikai cerēja, ka vietas, kuras tika piedāvātas nav kādas alas, jo viņai nepatika gulēt alās.Viņai vajadzēja vai nu kādu koku vai arī mīkstu zāli vismaz...Nu, ja jau nāktos gulēt uz klintīm viņa mēģinātu, bet stipri šaubījās, ka tas izdotos, bet gulēt viņai gribējās, un pat ļoti gribējās...Viņai likās, ka tulīt sabruks uz vietas.Neina bija ļoti nogurusi, un viņas ķermenis to viņai lika manīt.Neina sāka garlaikoti skatīties apkārt...Un galvā sāka kautko skaitīt, viņa pat nezināja kāpēc, bet vienkārši skaitīja, jo nebija cita ko darīt: Klintis, klintis, koks, akmen, klints, koki, akmens, puķe..Bāc es pamazām jūdzos...Man ir garlaicīgi, kapēc nekas nenotiem?! Kā sauca šo vietu? Kur mēs vispār tagad atrosdamies? Nu labi pajautāšu..laikam neklausījos uzmanīgi, ja tas vispār tika pieminēts...
Ammm Jā, vispār kur mēs tagad atrodamies? Neina itkā starpcitu nopsrasīja.Neina jau bija pamanījusi, ka vadone prot apoeties ar uguni, un viņai ļoti gribējās zināt kā viņa to prot..Jā varbūt, ja es uzzinātu kā viņa tomāk, tad pati arī varētu tā iemācīties? Bet diez vai viņa tad teiktu, nu tad jau redzēs.No pajautāšanas jau nekas slikts nevar notikt.Neina aizbāza vienu no nepaklausīgajām sņipsnām, kas visu laiku līda acīs, un aizlika to aiz aus...

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 27.10.2005 15:45

Varbūt tā ir tā pati vieta. Šeit nav diezko daudz drošu atpūtas vietu. vulfore nemanāmi pasamaidīja un atsāka vieglu riksi.
Drīz tumsa pārņēma zemi un ietina apkārtni. Pēc neilga brīža ceļotāji nonāca Vervola ieteiktajā vietā. Tā atradās nedaudz nostatus no ceļa, nevēlamām acīm nesaredzama, ietīta koku ēnās.
Vulfore izslējās pilnā augumā un ātri vien, tā pat kā iepriekšējā vakaŗā, dega gaišs ugunskurs.
Iekārtojusies pie kāda koka, kas slēpās vairāk ēnā, vulfore pārlaida skatienu pāri ceļotājie, tos nopētīdama.
Šeit ir Tīraines pakalni. Iesaku Jums atpūsties un uzmanīties cik katrs to uzskata par nepieciešamu. Rīt agri dosimies tālāk.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 28.10.2005 08:37

Nu jā, Tīraines pakalni tas man gan daudz izteica, Neina nodomāja.Nu, bet sīkāk laikam nemaz nevarēja paskaidrot, vispār, pat, ja man paskaidrotu diez vai saprastu kur mēs esam...Es ar savām orijentēšanās spējām.Ptfu...
Neina nopūtās, un atsēdās pret kādu koku..Viņa pamanījā kādu vabolīti, kas cītīgi rāpoja uz priekšu...Neinai pēkšņi uznāca vēlme paspēlēties.Viņa neņēma vaboli ar rokām, bet vienkārši lika tai priekšā visādas lapas un zariņus, un skatījās kā tā rāpo pāri...Tas bija interesanti, bet daudz pateica par vaboles intelekta līmeni, jo pat tiem šķēršļiem kam viņa varēja apiet apkārt, viņa centās pārrāpties pāri...Neina ar apbrīnu vēroja vaboles neatlaidību.
Nu gan žiperīga vabolīte...Varbūt uzlikt kādu īpaši grūtu sķērsli? Ai nu labi, lai jau rāpo, ja jau tik cītīgi cenšas tikt uz priekšu laikam jau steidzas...Neina pavadīja ar acu skatienu vaboli, kas ielīda zālē...Viņa uz mirklīti bija aizmirsusi ko gribēja darīt, un tad atskārta, ka viņai nemaz nav ko darīt...
Hmmm tagad varētu izjautāt barvedi...Nu vismaz tas būtu interesanti.Neina neuzkrītoši virzījās uz vulfores pusi:
Labvakar...Amm...nu..Es gribēju paprasīt par jūsu spējām....Neina ieturēja nelielu pauzi...Tas ir viegli tā darboties ar uguni? Kā jūs to iemācījāties? To vispār ar iemācīties? Neinai negribējās stavēt, tāpēc viņa apsēdās kam līdzīgam jogas pozā bervedes priekšā, un ar lielām acīm raudzījās viņā gaidīdama atbildes uz jautājumiem...Nu gan es iesāku, Neina nodomāja. Bet jācer, ka viņa vismaz atbildēs...Ja arī ne, tad nu un kas, bet vienalga gribas zināt.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 28.10.2005 10:56

Romiela klusēja un piesēdās uz mīkstās zālītes. Viņai viegli sala, tikai elfa nespēja izskaidrot, kāpēc tas tā ir. Viņai šī vieta neepatika.
Laikam tikai manas iedomas... viņa pati sev sacīja un noglauda sava vienradža spalvu. tā bija mīksta un kutināja ādu.
manu skaistulīt. Tu eis vienīgais, kas mani patiesi saprot! viņa klusi nočukstēja.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 29.10.2005 11:25

Atsdkanēja smiekli. Dzidri un skanīgi smiekli no vulfores puses. Neina varēja pustumsā redzēt nozibam baltus ilkņus, kad vulfore bija beigusi smieties.
Tu esi ļoti ziņkārīga fejiņa. vulfore smaidīja, abas stāvās ausis pavērsusi pret Neinu.
Tu vēlies zināt, kā es māku tā? viņas plaukstā uzradās neila uguns lodīte, kas izgaisa atstājot vien nelielu dūmu mākulīti, vulforei plaukstu savelkot dūrē.
Diezgan dīvains pirmais jautājums absolūtam svešiniekam. smaids nenozuda.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 29.10.2005 11:49

Jā ši ir tā vieta Vervols noteica klusā balsī
Bet par fejas juatājumu man šķiet tas ir īsti vietā. Visu dienu es par to domāju, valdīt pār dabas spēkiem spēj tikai vecākie un varenākie vulfori. Bet mēs pat nezinām kā jums vārdā. Ja jau mums lemts iet kopā tad uzticiet pāris noslēpumu ceļabiedriem Vervols sacīja viņš zināja ka vulfore varētu arī izvairīties un uzdot kādu pretjautājumu. Taču viņš bija apņēmies izdibināt patiesību jau šovakar.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 29.10.2005 11:56

Jūsu vārds, ja nekļūdos, ir Vervols. tāpat smaidot, vulfore pagriezās pret otru vulforu.
Vilkusa Edora Naktszvaigzne. vulfore atkal kļuva nopietna.
Un par manu māku, varat pateikties manam tēvam, ja jums izdosies viņu sameklēt.

Bija iestājusies tumsa un vienīgais gaišums nāca no ugunskura, kas viegli sprakšķēdams dega aptuveni laukumiņa starp kokiem, centrā. Vējš klusi sakustināja koku zarus un zālē kaut kas nočabēja, kā skrienot mazai radībiņai.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 29.10.2005 12:53

Elfa bija dzirdējusi zāles čabēšanu un nu bija ieurbusies tumsā, cenšoties saprast, kas tas varēja būt. Ar vienu roku viņa turpināja glaudīt vienradža gaišo spalvu, kas viegli spīdēja ugunskura liesmā.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 29.10.2005 13:00

Vārds šķiet dzirdēts tikai nespēju atminēt kur tieši. Varbūt kādā teiksmā? Vervols domīgi novilka.
Kaut kas nočabēja varbūt tikai zvēriņs varbūt kas cits. Vervols pēkšņi saslēja ausis. Sakiet Vilkusa vai jūs ar nodomu izvēlējāties šo vietu jo te klīst daudz nostāstu par nakti... Karloss nolaidās uz saimnieka pleca unarī dziļdomīgi lūkojās ugunskurā it kā zinot uz kuru pusi saimnieks velk.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 29.10.2005 13:05

Sakura domīgi ielīda kāda tumšā vietiņā,stapr diviem lieliem krūmiem,un atbalstīja muguru pret koku.
-Hmm...VIsi šeit tikai run`jas savā starpā,drīz visi iemīlēsies...Es te esmu kā tāds piektais ritenis.Laikam tu esi vienīgā mana draudzene,Lafij?-
Viņa skumjām acīm paraudzījās uz savu dzīvnieciņu.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 29.10.2005 13:08

Ikvienai vietai ir savs nostāsts. Atkarīgs tikai, vai spēsiet to sameklēt. pāri ceļotāju galvām un ugunskuram pārlaidās pilnīgi melns kraukli, gandrīz identisks Karlosas, un nosēdās ziņnesai uz izslietā ceļgalā. Zālē pēkšņi parādījas daudz jo daudz spožu, melnu acu, kas šķita tekalējam apkārt.
Viens pilnīgi melns zvēriņš, kas līdzinājās zebiekstei, izslējās no zāles Romielas priekšā.
Cits pēc cita zālē izslējās vairāki tam līdzīgi. Daži bija tik nekaunīgi, ka uzdrošinājās uzlīst kādam ceļotājam uz pleca.
Mīlīgi, ne? Vilkusa vaicāja, viegli pakasot, kāda kaķveidīga radījumiņa pakakli. Radībā ieņurrājās, gandrīz kā īsts kaķis.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 29.10.2005 13:30

Haksu bija klusējot visu dienu gājis, vien uz kādu brdi pazuzdams citiem, lai pēc tam atgrieztos, apmierināti laizot purnu. Pusdienas takš jāpaēd? viņš bija nodomājis, veroties pārējos ceļotājos.
Tagad rejons bija atgūlies ēnā, galvu uz ķepām nolicis, un ar lielu interesi vēroja dīvainās radībiņas, kas sāka skaraidīt apkart. Haksu nepakustējās, vienīgi viņa acis centās izsekot radībām. Interesanti, kas tās tādas ir? rejonā pamodās intrese.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 29.10.2005 13:49

Romiela uzlūkoja skumstošo Sakuru, kas sēdēja netālu.
Hei, nevajag skumt. Mēs visi šeit esam vajadzīgi! Romiela centās uzlabot meitenes sajūtu un uzsmaidīja viņai savu vismīļāko elfas smaidu.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 29.10.2005 13:52

Neina saviebusies uzšāvās gaisā, un panikā vērās apkārt:
K..kas tie ir?Viņa ar lielām acīm vērās radībās un cerēja, ka tā nemāk lēkāt...
Viņi tak nekož?Tas bija otrais jautājums, kuru Neina izspļāva bez apdomas.Bāc jācer, ka viņi nemāk lēkāt.Negribētos, lai kas tāds man tiek klāt...Brrr...Neliekas, ka tie ir zālēdāji, bet varbūt, ja cerēšu...Neina veltīja nedrošu skatienu vadonei, un pati nemanot lidoja augstāk, un nejauši atsita galvu pret koku.
Automātiski saliekusies Neina ar rokām saķēra galvu, un savaikstīja seju sāpīogā grimmasē.
Au tas sāpēja, un vis tikai to radību dēļ, viņa sabozusies nodomāja berzēdama galvu.
Vai jūs tiem varat pavēlēt? Neina ziņkāri jautāja jau aizmirsusi savu galvu.Viņa veltīja nedrošu skatienu vulforei.
...Varbūt jūs varētu pavēlēt, lai tie aizvācas, tā bija nākamā doma, kas iešāvās Neinai galva, bet skaļi viņa to nebūt nedomāja teikt...

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 29.10.2005 13:54

Melnais, zebiekstei līdzīgais zvēriņš, satrūkās no elfas sauciena, bet peč ta,.veikli uzskrēja uz viņas pleca, un iebāza savu melno purniņu smailajā ausī.

Neviens viņiem nevar pavēlēt. vulfore atbildēja uz Neinas jautājumu. Tomēr vari nebaidīties, viņi nekož. viegls smaids dzirkstīja viņas sejā.
Viens no melnajiem radījumie, arī kaķim līdzīgs, klusi ieņaudējās uz zara, virs Neinas galvas.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 29.10.2005 14:02

-Romiela?-
Sakura jautājošām acīm uzlūoja meiteni.Tad nopūtās.
-Pagaidām nekas vēl nav noticies,vienīgi..-
TIeši tanī brīdī pie viņas pieskrēja viens no mazajiem dīvainīšiem,kuri,lai cik tas nebūtu dīvaini,vulforei patika,un ielēca klēpī.
-Hehe,paskat,kāds mīļumiņš!-
Tad Sakura uzlūkoja otru vulfori.
-Kā viņus sauc?-

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 29.10.2005 14:04

Tās ir ēnu radības. vulfore atbildēja ar klusu smaidu.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 29.10.2005 14:07

-Priekš ēnām viņi ir pārāk mīlīgi!-
Skaļi iesmējusies,atskanēja Sakuras piebilde.Pa to laiku viņas zvēriņš uzrūca,šķietmai laimīgajam,ēniņai.
-Jā,viņi ir diezgan..Citādāki.-

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 29.10.2005 14:09

Jā ar saviem vārdiem ļoti nomierināji, Neina pašķielēja uz radību, kas bija kokā viņai virs galvas...
Es labāk tomēr paturēšos pa gabalu, vismaz centīšo to darīt...Neina apvaldījusi bailes nolaidās lejā...
Un kādēļ tās ''radībiņas'' ir šeit?Neina atguvusies no jauna sāka izvaicāšanu...Interesanti varbūt ar viņiem var parotaļāties?Neina pieliecās un mēģināja pieskarties vienai no radībām cerēdama, ka to nenožēlos.Galva vēlprojam nedaudz smeldza, bet Neina tam nepievērsa uzmanību...
Tas tad nozīmē, ka viņas ir maģiskas?Neina atkal jautāja pirmo, kas iešaujas prātā pētīdama dzīvnieciņus ar augošu interesi.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 29.10.2005 14:32

Vilkusai taisnība viņi nenodarīs nevienam pāri tās ir ēnu radības miermļīgas radības. Vervols ierunājās sapņainā balsī. Par tām klīst nostāsti un vienu no tiem es piesaukšu.

Viņš ierunājās dziedoša balsī sākdams stāstu

Jau kopš seniem laikiem, šķiet kopš pašiem laiku pirmsākumiem, Senzemē apslēpti dus tempļi, sevī ieslēpuši mūžību un tumsu. Tos sauc par ēnu tempļiem un to atrašanās vietas zin vien ēnu radības. Šīs radības šķiet dzīvojušas mūžīgi un visu zin. Tās ir tempļu sargi, kuros glabājas melnā uguns, liesmas, kas nekad neizdziest un tiem, kas zin kā, spēj dot neiedomājamu varu.

viņš domīgi apklusa gaidīdams ko citi teiks.

Iesūtīja: patija ; laiks: 29.10.2005 14:39

Tiharu priekšā parādījās viena no ēnu radībiņām.
-Viņi ir tik mīlīgi!...
Kad Vervols sāka stāstīt, Tiharu mierīgi klausijās vulfora teiktajā, jo viņai vienmēr ir patikuši šādi stāsti. Vervolam beidzot Tiharu mierīgi sēdēja. bet pēctam turpināja.
Feja paskatījās uz Vilkusas pusi un jautāja:
-Vai šo radībiņu ir daudz? Viņas ir diezgan mīlīgas.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 29.10.2005 14:42

Vervolam iesākot teiksmu, radības stinga un visas pagrieza galvu pret vulforu. Viņam beidzot, tās brīdi tā pat stāvēja, bet tad turpināja to ko iesākušas.

Radību ir daudz. Neviens īsto skaitu nezin un diezvai arī izdotos saskaitīt. uz Tiharu jautājumu atbildēja vulfore.
Katrā no mums ir kripata maģiskā. Pati dzīve ir viens maģisks brīnums. skanēja atbilde Neina.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 29.10.2005 17:37

Reihards ar vieglu smīnu sejā vēroja ēnu radības. Viena bija uzrāpusies uz vulfora pleca un tur arī palika. Vulfors pret to neiebilda, vien kādu brītiņu nolūkojās uz to. Tad viņa uzmanību piesaistīja Nearno - zirgveidīgais bija pieliecis galvu ar vareno ragu un izskatījās, ka bija iegrimis sarunā ar dažām ēnu radībiņām. Reihards pašūpoja galvu un paskatījās uz Vilkusu.
Tik interesantas radības... Tīri vai brīnums, kādas gan ēnas var būt...
Viņš nodomāja un vēlreiz paskatījās uz radībiņu, kas tupēja uz viņa pleca.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 30.10.2005 09:38

Neina nu jau ar interesi paņēma vienu no radībiņām un spēlējoties apguldīja to sev klēpī un sāka to glaudīt.
Tās šeit paliks visu nakti?Neina nenovērsusies no radībiņas jautāja.Man liekas, ka man tās sāk iepatikties.Kā man no sākuma varēja būt pat bail?! Nu gan jokaini.Tiešam mīļas..viņa sapņaini domāja.
Stāstu par tempļiem viņa bija dzirdējusi tikai daļēji, protams viņai patika šādi stāsti, bet viņa tos klausījās tikai tad, ja bija pareizais noskaņojums, un tad viņa centās visu savu uzmanību koncentrēt uz stāsta klausīšanos, protams tas izdevas reti kad ņemot vērā Neinas raksturu un milzīgo enerģiju.Parasti viņa nevar nosēdēt mierā ne mirkli, ja kaut ko nedara...Neina bija aizrāvusies ar radībiņas bužinašanu un nekam vairs nepievērsa uzmanību.Viņas mati kā parati bija biezā un garā vilnī pār viņas pleciem.Viņa pat ļāva radībiņai tos paraustīt pa laikam...Ja neina tiešām aizrāvās viņa varēja aizmirst visu, kas ir apkārt.Itkā viņa būtu viena pai uz visas pasaules...Tad neina itkā atjēdzās.Nez kas bija noticis, bet smaids izdzisa no viņas sejas un viņa palaida radībiņu vaļā un palūikojās apkārt...

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 31.10.2005 15:12

Tās paliks šeit tik ilgi cik ilgi viņām nebūs garlaicīgi. vulfore pasmaidīja.

Vējšs viegli šalkoja koku zaros un ugunskurs dega viegli sprakšķēdams.

Neviens īsti nezin, kas ir šīs radības, jo v9nām nav valodas. Tās ir mēmas, lai gan izdod skaņās, bet šīm skaņām nav jēgas. Runā, kad ieradīsies ēnu valdnieks, radības gūs valodu. Bet ēnu valdnieks ir tikai pasasku tēls. Neviens nezin, vai viņš tiesām ieradīsies. vulfores smaids kļuva nedaudz sāļāks.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 31.10.2005 15:16

Romiela uzsmaidīja Sakurai un lūkojās uz meitenes klēpi, kurā bija ielēkusi radībiņa, kuras vārdu tikko kā bija nosaukusi vulfore. Ēnas...Cik dīvaini, taču ārkārtīgi mīlīgi radījumi! elfa nopriecājās un pasniedzās uz priekšu un ar plaukstu mīļi noglauda viena no radījumiem, kurš tekaēja apkārt, galvu.
Pēc tam Romiela uzlūkoja Sakuru un jautāja Vēl neesam paguvušas aprunāties. Kāpēc Tu nāci līdzi šai ceļojumā...?! viņa jautāja.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 31.10.2005 17:05

Nereiss bija apsēdies zemē un vēroja ēnu radības, kas naski tekalēja viņam ap kājām, viena uzrāpās uz astes. Kentaurs palieca cilvēka ķermeni un pacēla radībiņu rokās, ieskatījies tās acīs viņš iesmējās:
Mazais draudziņ, manu asti gan liec mierā, tad viņš nolika viņu zemē. lai cik arī mīļi neliktos šie radījumi, kentaurs tomēr saglabāja modrību un neļāva viņiem kāpaļāt pa savu augumu un līst pie bultām un loka, visu laiku ziņkārīgos uzmanīgi noņemdams un nolikdams zemē.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 02.11.2005 10:05

Neina uz īsu brīdi bija sajutosies nedaudz dīvaini, bet šī sajūta ātri pārgajā, un palika tikai neliels apjukums.Paraustījusi plecus viņa piecēlās kājās un lūkojās pēc kaut kā ko varētu padarīt, bet atkal nogurums lika sevi manīgt.Neina nozāvājās, pielikdama priekšā mutei roku, kad to darīja.
Laikam man jau laiks iet gulēt, viņa nodomāja.neina pavērās augšā uz koka un nopūtās...Viegli novēdinajusi savus skaistos spārnus viņa jau bija tik augstu, lai varētu uzkāpt uz koka zara.Lieliski noturēdama līdzsvaru Neina kāpēlēja pa koku meklēdama kādu vietiņu, kur būtu ērti iekārtoties.Pūliņi nebija vektīgi drīz vien viņa arī tādu atrada.Iekārtojusies Neina sēdēja un domāja, bet kautkā nenāca miegs.Nepievērsusi tam uzmanību viņa špītīgi aivēra acis un centās aizmigt.Bija dīvaini, ka viņai nenāk iegs, lai gan viņa ir tik nogurusi.
Lieliski te nu bija jauka pagulēšana, Neina pikti nodomāja, un turpināja atpūsties tādā kā pusmiegā, bet pēc kāda laika viņa jau bija ieslīgusi trauslā miegā...

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.11.2005 17:20

Radībiņas nepazuda un turpināja skraidīt apkārt. Dažas iekārtojušaas līdzās ceļotājiem, šķita iemiegam.
Vulfore klusēja, ar vieglu smaidu vērodama radības.
Vai jūs nākat no tālienes? nedaudz pagriezusies pret Vervolu, viņa iejautājās.'Dažas ēnu radības pagrieza galvas pret abiem vulforiem un izskatījās ieinteresētas.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 03.11.2005 17:47

Njā es esmu no Paras un Osmā nokļuvu kārtējā ceļojuma laikā kad meklēju zālītes. Vervols klusi atbildēja raugoties ēnu radībiņās viena kas izskatījās pēc vilka skrāpējās gar viņa zābaku. Viņš noliecās un noglaudīja to. Bet vai jūs mūs ilgi pavadīsiet? Vervols apjautājās ieinteresēts.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 03.11.2005 17:51

Vulfore brīdi raudzījās Vervola acīs, bet tad novērsās, glaudot vienu no radībām, kas piespiedās viņas sānam.
Šobrīd mans uzdevums ir pavadīt jūs līdz Tirnai. Par to, kas būs pēc tam, nevaru pateikt. brīdi klusējusi, viņa piebilda. Kād''el jūs tas interesē?

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 04.11.2005 09:19

Neina iegrima tādā kā murgā, kas viņai nemaz nepatika.Viņa sapņoja, ka iet cauri izdegušam mežam, un nekur neredz nevienu dzīvu radību.Viss kā izmiris.Itkā viņa tu būtu viena pati.Visapkārt vis bija pelēks un bezkrāsains.Pūta stiprs vējš, kas pluinīja viņas matus, bija auksti.Neina jau sapnī bija nogājusi krietnu gabalu un nonākusi līdz kādām klintīm.Viņa nolēma paskatīties tālāk uzkāpjot klintī.Vajadzēja rāpties, jo vējš neļāva lidot.Precīzāk Neina nemaz negribēja riskēt to mēģināt, jo tā varēja kā traumēt savus spārnus, jo viņa šaubījās vai tādā vējā varētu normāli palidot.Uzkāpusi uz klints viņa pielika acīm priekšā roku, lai varētu ko redzēt, un, lai vējš nepūstu acīs pelēkās smiltis.Cik vientālu sniedzās skatiens viss bija pelēks, tukš un izmiris.Neredzēja nevienu dzīvu radību.Neina turpināja skatīties līdz viņa izdzirdēja tādu kā ķērcienu kautkur gaisā.Viņa mēģināja saskatīt no kā tas nāca, bet pēkšņi nez no kurienes bija uzradušies melni mākoņi, kas liedza ko debesis ieraudzīt.Neuna pēdējā brīdī pamanīja, ka kaut kāds spārnots radījums lido viņas virzienā.Bija jau par vēlu ko darīt, un viņa vienkārši apstulbusi stāvēja un gaidīja, kas notiks.Radījums viņu saķēra iecirtot miesā savus nagus...Viņš lidoja ar Neina pa kalnotu apvidu.Neina redzēja garām slīdam kalnu galotnes aizas...Un tad pēkšņi zem kādas ļoti dziļas un tumšas aizas radījums palaida Neinu vaļā..Viņa krita, un krita bezdibenī, bija sajūta, ka vairs nav pamata zem kājām.Tikai kritiens...
Neina pamodās.Viņa visa bija nosvīdusi un nedaudz elsoja.Nebija diezko laba sajūta.Viņa noprata, ka nebija gulējusi ilgi, un šaubījās vai atkal maz varēš aizmigt.Aptinusi ciešāk apmetni viņa piecēlās sēdus un apsēdās uz zara.Pavērusies uz ugunskura pusi viņa ilgi raudzījās tajā pārdomādama sapņi notiekošā jēgu, bet nevarēja saprast kādēļ viņai vispār kas tāds radījies.Lidojoš monstrs?! Es laikam jūdzos.Pelēkas smioltis un melni makoņi...Man jāiet pie ārsta.Vajadzētu pābaudīt galvu vai neesmu traka...Fuj cik pretīga sajūta, kad krīti...Negribētos to piedzīvot.Neina atcerējās, ka viņai līdz ir kanēļmaizītes un vienu izvilkusi no somas ātri apēda, bet ēst viņai tāpat negribējās, tas bija vajadzīgs tikai lai noverstu domas no sapņa, kas viņai nemaz tā īsti neizdevās...

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 05.11.2005 15:31

Apkārtnē lēnām kļuva dzestrāks. Viegls vējš, iemaldījies starp pakalniem, sapurināja liesmas un koku zarus. Lai arī malku neviens ugunij nepiemeta, tā dega tāda pat kā tikko iedegta, lielām siltām liesmām.
Ēnu radības nebaidza rosīties, bet šķita arī centās netraucēt tos, kuri bija nolēmuši atpūtināt acis.
Vējam viegli pieskaroties sejai, vulfore pacēla galvu un sķita brīdi ošņājam, pārbaudot vēja nestas ziņas. Beigusi, viņa galvu atkal nolieca un nolaizīja degungalu.
Nakts šķita rāma, nekas netraucēja tās mieru.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 05.11.2005 18:47

Vai tu par ko raizējies?
Klusi atskanēja Sakuras balss no tumšā krūma,kurā nevarēja saskatīt vulfores seju.
Sakura nebija gulējusi,jo viņai vienkārši nenāca miegs.Vienkārši nenāca.
Vai kaut kas ir atgadījies?
Neticama ziņkārība no viņas puses.

Iesūtīja: patija ; laiks: 06.11.2005 11:18

Tiharu sēdēja pie kāda koka un lūkojās uz citām radībām, kas gribēja doties šajā ceļojumā.
Pie viņas pieskrēja viena no ēnu radībiņām un apsēdās blakus. Feja noglaudīja radībiņu, apgūlās un iemiga.

Iesūtīja: Haskija ; laiks: 09.11.2005 14:42

rejons izrādīja lielu interesi par šīm ēnu radībiņām un klausoties interesantajos stāstos viņa interese pieauga>

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 09.11.2005 20:26

Romiela sēdēja piespiedusies pie kāda koka un klusi nopūtas. Sieviete likās esma ļoti nogurusi. Gribējas ēst un pirmo reizi visa šā ceļojuma laikā radās doma par to, ka gribās nokļūt mājās. Siltās un mājīgās. Kur Tevi sagaida vecāku, aprūpē...
Dime los, porke je suis tante triste?! viņa klusi jautāja savam vienradzim svešā mēlē. Zirgveidīgais uzlūkojh viņu un uzsmaidīja.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 11.11.2005 09:35

Apkārtne bija mierīga. Dala ceļotāju bija devusiespie miera, daļa iegrimusi savās domās. Ēnu radības vel aizvien veikli skaraidīja apkārt un vēroja, lai gan tagad viņu šķiet nebija tikdaudz, cik sākumā.
Vilkusa brīdi vēroja pārējos ceļotajus, cik nu ēnas un ugunskura gaisma to atļāva. Pēc īsa brīza, vņa klusi nopūtās un aizvēra acis, šķiet iegrimdama miegā. Tā pati kraukļveidīgā ēnu radība saķēra vulfores ausi un nedaudz parāva, tomēr viņa nepamodās. Tas varēja šķist dīvaini.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 11.11.2005 17:13

-Hmm..
Šķita,ka Vilkuss nebija dzirdējis Skauras balsi,tāpēc viņa nolieca galvu,pievēršot acis zemei.
Hmm...
Viņa atkal nomurmināja,bet šoreiz ar pašiem pirkstu galiņiem pieskardamās zemei.No tās izdīga sīka,maza tulpīte ar ziliem ziediem.

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 12.11.2005 11:12

Neina nezināja ko darīt gulēt viņai vairs negribējās, un viņa nedomāja, ka spētu pagulēt, pat, ja to gribētu.Viņa domīgi sāka viņķelēt matusprogu ap pirkstu un vērās augšā debesīs.Hmmm....Hmmmmm.... Neina šūpoja kājas.Man nav ko darīt! Miegs man arī nenāk, ko lai es daru? Varbūt ie pastaigāties? Bet ja nu ar mani kas notiek? Muļķības! Kas tad varētu notikt? Nekas... Viņa klusi atgrūdās no koka un vegli novēcinot spārnus jau atradās lejā.Pavērusies apkārt viņa secināja, ka visi vēl nemaz neguļ.Viņai bija pieticis ar šo mazumiņa miega, un visa enerģija jau bija atjaunojusies....Neina vēl domāja par iespēju kur iet, bet viņa negribēja apmaldīties, uz ko viņai bija īpaš talants...Paraustījusi plecus viņa pagāja uz priekšu...Nu, ja atcerēšos kur esmu staigājusi neapmaldīšos, viņa domāja.Varbūt tomēr nekur neiet? Man besī, ka es šitā nevaru ilemt! Nu labi palikšu šeit būs drošāk, bet tomēr interesantāk būtu pastaigāties pa nakti. Neina piegāja pie koka un sāka pētīt tā mizu.Viņa izvilka ar pirkstu pa tā daudzjām krunciņām....Tas novērsa domas un nomierināja...