Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 05.08.2005 18:54

Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.08.2005 19:12

Bija tumšs, lai gan Hārdstrētā vienmēr bija tumšs.
Vienā no tumšajām ieliņām starp miglu parādījās, jebšu nolaidās, nu jau cilvēka izskatā, garš vīrietis senlaicīga stila drēbēs. Marks tērpās ieturētā stilā, lai vai kāds gadsimts valdīja. Zīda krekls, veste un ieturēta brūna žakete (skat.2. bildi), kā arī tāda paša stila biskes (kā žakete). Un labajā rokā viņam bija k-kas līdzīgs spieķim, tiesa, no cita metāla un vajadzības gadījumā ar asu galu. Viņš gāja vienmērīgiem un raitiem soļiem ik pa brīdim pieliekot spieķi pie zemes un liekot tam reizē ar kurpju zolēm noskanēt pret bruģi. Marks bija aukstasinīgs nelietis, taču viņam piemita savdabīga stila izjūta un atšķirībā no cilvēkiem, kas būdami nelieši staigāja noskranduši un ar nepatīkamu smaku, Marks bija džentlmeniska izskata ļaundaris. Drīz vien viņš nonāca pie galīgi noplukuša kroga, tas uzdzina viņam vieglu riebumu, taču vampīrs iegāja iekšā.
"Pie Harcera", drīzāk jau "Pie bomža", cilvēki..
Viņš nodomāja un izraudzījies galdu uz ļodzīgām kājām un benķi, kurš savu dzīvi jau šķita pārdzīvojis nosēdās kādā tumšākā kaktā un pasūtīja "Asiņaino Mēriju". Viņš noraudzījās apkārt uz šeit esošajiem smirdošajiem neģēļiem un pasmīnēja. Šie vampīram bija labi medību lauki, galu galā neviens pēc šejienes necilvēkiem nesēros. Sēžot vieglā mijkrēslī, lai gan tīras gaismas te nebija vispār nekur, viņš lēni malkoja savu dzērienu. Tumšie mati bija perfekti sakārtoti, kā arī drānas bija perfektas un tīras, viņš iespējasm izskatījās nedaudz neparasti, lai gan šeit visi bija dīvaiņi. Vampīra seja dvesa nelielu sirsnību - paliekas, ko bija devuši mirstīgie vecāki, taču viņam nebija ne dvēseles, jo ja bija tad tā bija gluži melna un ļauna - kā pati elle un viņa sirds bija auksta un nežēlīga, viņš nogalināja nepamirkšķinot aci un bez nožēlas, lai vai par ko liecinātu viņa cienījamais izskats, āriene bija maldinoša.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 05.08.2005 20:00

Tumšās Hardtreetas ielas sķērsoja vilkatis. Gaisā uzvilnīja dīvaina sajūta, kuru tomēr neviens nejuta. Viņus tas pat neinteresēja. Reihardam tas bija vienalga. Ātri, bet klusi viņš devās uz vienu vienīgu vietu. Vienu vienīgu bāru, kurā viņš parādījās plašākā sabiedrībā.

Pavērās kroga durvis un telpā ienāca vīrietis. Pēc ārējā izskata gandrīz visiem tas liktos parasts cilvēks, bet īstenībā tas bija kas dziļāks un tumšāks... Vilkatis... Pagarie mati bija labi kopti. Tumšais apģērbs bija kārtīgs. Viņš apsēdās vienā no brīvajiem stūra galdiem. Vilkatis pagaidām neko nepasūtīja, tikai vērīgi vēroja noskrandušos apmeklētājus. Gan jau, ka kāds no šiem apmeklētājiem būs viņa nākamais upuris. Pilnmēness naktis nebija tālu...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 05.08.2005 23:11

Ielas galā pacēlās tumšs stāvs garās, melnās, plandošās drēbēs. Kreisajā rokā tievā būtne turēja lielu, pēc izskata smagu koferi.
Viņa šobrīd kaut ko līmēja pie kādas mājas sienas. Tur, kad atausīs rīts, tās ielas būtnes, kas dienās neslēpās savos mitekļos, atradīs smalkā, izteikti kārtīgā rokrakstā rakstītu zīmīti:
`Meklēju nelielu, ne dārgu mitekli vienstāva namā. Ja varat ko piedāvāt, paņemiet lapiņu ar manu vārdu un sadedziniet pusnaktī vai pusdienlaikā, piedevām nosaucot manu vārdu, es ieradīšos.` Zem tās rēgojās desmit lapiņas ar svešādu vārdu - Lisve Demienia Adegrede.

Viņa pagājās uz priekšu, līdz nākošajam kvartālam. Lisve, kā nu esam uzzinājuši, viņu sauca tā, nolika smago koferi zemē un apsēdās uz tā, lai apdomātu savu rīcību un tās pareizību. Kaut gan arī tad, ja tā būs izrādījusies kļūdaina, viņa nesatrauksies.. Viņa nu jau kādu laiku vispār nesatraucās. Jo tam nekādi nebija jēgas.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 06.08.2005 10:20

Pēc kārtējās "Asiņainās Mērijas" vampīrs atskārta, ka arī Hārdstrētas dziras viņu neiespaido. Tās apdullina dzīvus prātus un sasien dzīvus jutekļus, bet viņš bija miris jau sen, viņš bija vampīrs. Dusmas pārņēma ledaino prātu. Taču apziņa, ka vēl ne, vēl nebija laiks nogalināt, vēl nebija brokstlaiks, lika viņsm savaldīties. Galantais vampīrs joprojām sēdēja tumsā un tad viņš ieraudzīja kādu parādāmies krogā.
Tas nav cilvēks..
Tas vampīram uzreiz bija skaidrs, vairāk kā 16 gadsimti bija devuši viņam viedību atšķirt cilvēkus no necilvēkiem.
Un viņš ir dzīvs, ne miris.
Viņš nospŗieda tādejādi konstatēdams, ka svešinieks nav arī vampīrs. Ilgāk Marka domas nepievērsās vilkacim. Vampīram derdzās idiotisko cilvēku uzskati, ka vampīriem ir jābūt netīriem un nekārtīgiem, šis uzskats acīmredzot, bija radies atsaucoties uz viņu pašu sugas padibenēm. Viņš bija grāfs Lainoless Marks Smits, pat ja cilvēki'vairs titulam uzmanību nepievērsa. Grāfs Dracula bija pieņēmis Marku par savu dēlu, jo vampīriem kā nedzīvām būtnēm pārguļot ar savas sugas pārstāvi dzīvu bērnu nebija šā vai tā, un bija devis Markam (mirstīgo vecāku dots vārds, taču parocīgi īss) savu titulu un vārdu - Laionelss (starp viņiem nozīmē "Tumsa, kas nemirst"). Vampīrs nolēma palikt krogā līdz rītausmai, ja vien viņa krēsls to izturēs, un tad izpētīt apkārtni. Ar laiku vampīrs bija pieradis pie mērenas gaismas un tāda īsta gaisma Hārdstrētā vispār nekad nepamanījās, tā, ka šī vieta bija ideāls miteklis vampīram. Par dzīvokļa, vai mājas iegūšanu viņš neraizējās - nogalinās īpašniekus brokastīs un paņems māju. Kurš izdrošināsise iebilst kļūs par pusdienām, kas Markam , ko bīties - viņš ir nemirstīgs, vienīgais, ko varētu izdarīt ir sabojāt viņa žaketi.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 06.08.2005 20:46

Azapata lēnām gāja pa ielu..Baudiidama brīnišķīgo gaisu pēc lietus. Domas tai nedeva mieru..."Man nepieciešams mierinājums, ko sniedz šīs ieliņas tumšie stūri" būtne noteica...Un viņa iegriezās kāda dīvaina paskata baaraa.. Apsēdās pie galdiņa un pamanīja vēl neredzētas sejas, kas uzreiz viņai viesa ziņkārību..Melnie mati bija slapji no lietus un drānas arī miklas taču viņa piegāja pie letes un uzsauca "viskiju ar ledu....Ātri iztukšodama glāzi..Viņa pavērsās ar seju pret stūri sēdošajiem cilvēkiem..Taču skatiens apstājās pie kāda ne-cilvēka.."Ha" viņa noteica..Beidzot kļūst intresantāk..

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 06.08.2005 21:07

Reihards uzmaniigi peetiija cilveekus (un netikai), kas atradaas baaraa. Vinjsh maniija, ka sheit daudz noteikti nav mirstiigie. Skatiens paarsliideeja paar vampiiru un Azapatu. Tur skatiens palika. Vilkatis juta, ka sho buutni arii agraak ir saticis, bet nav ieveerojis. Tumshaas acis veeriigi nopeetiija vinju - likaas, ka nekas nepaliks nemaniits.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 06.08.2005 21:54

Vampīrs saprata, ka te sāk apgrozīties interesantāka sabiedrība, tādēļ lēnām malkojot jau kuro Asiņainās Mērijas glāzīti viņš nenolaida skatienu no personām, kas atradās te. Mitekļa meklējumos viņā nolēma doties pa dienu, bet iekārtoties vakarā, viņš bija slepkava un kad gan visērtāk novākt visus? Kāmēr netīreļi rij vakariņas. Grāfs joprojām sēdēja pustumsā un mijkrēslis slēpa viņa seju, tā, ka to redzēt pilnībā nebija iespējams.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 06.08.2005 22:25

"Ak vai" izdvesa Azapata..."Nu re, te jau mani sak noverot visaadi ne-radijumi, ja vien vini zinatu, kas es esmu.." Tu vampiirin pat neojaut, ka es zinu, ka tev gribaas est un, ka driz dazi cilveki no shejienes pazudiss..un vairs netagrieziisies...."Ak", kaa es velos, lai es speetu nogalinat un priecaaties par to..un dzert dzivibu.. es sajutu, bet neredzu tevi..Vina apsedaas, kad beidza domat par vampiiru... pie galdina un uzrunaaja viesmiili..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 07.08.2005 10:09

Vampīrs, kura seju slēpa mijkrēslis samiedza acis smīnā, taču lūpas gan ne, Marka lūpas smaidīt nemēdza. Pienāca rīts, tāds kāds nu ir Hārdstrētā, nekas krogā nebija mainījies. Marks izdzēra savu glāzi un nolicis to uz aizvēsturiskā galda piecēlās. Viņu pamazām aptvēra gaišāks mijkrēslis un vampīrs kļuva redzams. Viņš vēlreiz rimti nopētīja apkārtni un spieķim, kura galā bija izliekts sudraba monstrs,ritmiski skanot kopā ar kurpju zolēm Marks lepnā gaitā izgāja no kroga. Iznācis ārā viņš piekārtoja žaketi un aplaida skatienu apkārt un pamanīja.. brokastis..

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 07.08.2005 11:33

Toms lēnām soļoja pa Hardstreetu, klusībā to novērtēdams. Tā izsaktījās tieši tāda kādu viņs to bija iedomājies klusa netīra veca un galvenais Dieva pamesta...
Toms pacēla acis pret debesīm pat laiks šķita viņam šķita atbilstošs nomācies drūms taisījās uz lietu.
Tad viņš pamanīja krogu, noskretis un tumšs nejauks. Lieliski šķiet jauka vietiņa lai iedzertu mēriņu. Viņš nodomāja novilka zemu pār acīm savu platmali un cišak savilka savu plandošos lietusmēteli. Iegājis krogā viņš saprata ka nejau viņš šo vietu atzina par "jauku". Viņam pretī steidzās kāds džentelmenis kas nebūt neiederējās šajā sabiedrībā. Bet varbūt nē?
Lai vai kā palaidis vīru garām viņš pienāca pie bāra un pasūtīja glāzi tīra brendija, tad apsēdās tālākajā kaktā un noplatmales apakša sāk vērot ap meklētājus. Tie piesaistīja viņa uz manību vismaz daži...
Jauka sabiedrība Toms ironiski nodomāja un iedzēra mazliet brendija

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 07.08.2005 11:41

Marks lēnām ievilka gaisu.
Svaigas, karstas asinis..
Viņš nodomāja un pagriezās pa labi, viņš pārlaida ar mēli pār ilkņiem, kas parādījās acu zobu vietā. Viņš neuzkrītoši sekoja kādai sievietei, prastās, ne pārāk tīrās drānās, taču pati sieviete neizskatījās pārāk liela netīrele. Viņš viņai sekoja kādā šķērsielā, kur rīta saules stari nebija iespraukušies. Mirklis bija īss. Viņš pagrieza sievieti pret sevi, viņa paspēja vien izbrīnīti ievaicāties un Laionelss iekoda viņai kaklā un ieturēja brokastis. Tas neaizņēma vairāk kā dažus mirkļus, nepilnu minūti un viņš jau piecēlās no līķa pie kura bija pietupies. Noslaucījis lūpas viņš atstāja līķi kur tas bija un izgājis no šķērsielas un nolēma izpētīt Hārstrētu, nekas neliecināja, ka šis pievilcīgā izskata džentlmenis tikko kā brokastu tiesu ir nogalinājis daudzbērnu ģimenes māti.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 07.08.2005 14:50

Jā šī izskatās ir vieta ko meklēju nav jau tieši tas ko es meklēju bet tuvu tam.. Toms lēnām domās sarunājās ar sevi. Kārtējo reizi pacēlis glāzi pe lūpām viņš konstatēj ka tā ir tukša Nolādēts viņš paskaļi nošķendējās, tad piecēlās un devās uz durvīm paceļam nosvisdams 10 mārciņas uz bāra letes.
Tagad tikai atrast mitekli Toms nodomāja Un vēlams tumšu viņš sev piebilda kad saule izlauzās caur mākoņiem.
Pēc pusstundas Toms jau bija iekārtojies viņš bija atradis plašus un diezgan labi iekārtotus bēniņus. Iepriekšējie saimnieki tagad bija pārvākušies trīs tāvus zemāk un iekātojušies nemēbelētā telpā. Tepat zem plašā loga atkritumu konteinerā. Toms laiski izstaipīja spārnus un un apgūlās uz grīdas un aizmiga. Vīņš izskatījās kā milzīgs sikspārnis kas gaida nakti un medības.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 07.08.2005 16:03

Marks staigāja pa Hārdstrētu līdz ievēroja namu, kuru viņš vēlas. Tā bija veca divstāvu koka ēka, tai bija aplupusi krāsa un senie rotājumi bija zaudējuši spožumu, tā ittin ne ar ko neizcēlās pārējo graustu vidū. Viņš piegāja pie ēkas un pieklauvēja pie tā savdabīgā riņķa. Durvis atvērās, tajās stāvēja vecs vecis, šīs mājas īpašnieks.
Labdien..
Marks sveicināja tādā balss tonī, ka vecais vīrs viņu ielaida iekšā. Marks zināja, ka viņš dzīvo viens un viņš zināja, ka vecis nevienam nav vajadzīgs. Pietika ar dažām sekundēm, lai vīrs būtu beigts. Šoreiz vampīrs vienkārši nožņaudza viņu aizliekot rīklei priekšā šo parocīgo spieķi, kas bija slepkavības ierocis neskaitāmās nāvēs, un paturot to gana ilgi. Marks ar līķi nekrāmējās. Atnāca divi pēc skata pilnīgi prasti cilvēku pļēguri, kuriem nav sirdsapziņas, viņi aizvāca vecā vīra līķi, kā arī izmeta ārā no mājas un nogādāja vietējā izgāztuvē vecā vīra drānas, vecās mēbeles un pārējās savu mūžu nodzīvojušās un nevajadzīgās lietas. Marks viņiem samaksāja un viņi aizgāja. šī krāmēšanās bija aizņēmusi krietnu dienas daļu, toties Marks bija ieguvis savā īpašumā māju un nebija neviena, kas uzdrošinātos, ko iebilst šim vampīram. Viņš nopētīja māju un izlēma, kā iekārtot interjeru, pa savai modei. Tad izstaigājis visu māju viņš iznāca no tās ārā. Klauvējamais klinķis, kas pirms vīra nāves vēl bija parasts nu bija izliecies tāda paša monstra formā, kāds bija uz Marka spieķa gala. Apstaigājis Hārdstrētu un pasūtījis, visu, ko viņam vajag Marks nolēma atgriezties nožēlojamajā krogā un pavadīt tur vēl vienu nakti, taču pirms tumsas iestāšanās.. Derēja.. Vakariņas.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 08.08.2005 18:09

OOC: Kukū ko mums tagad darīt a? Interesanti kur gan GM pazudis a???

Toms pamodās un konstatēja ka jau pienācis vakars. Lieliski kā reiz laiks mazam mēriņam Viņš nodomāja. Apstaigājis jauno dzīvol;i viņš atrada tīru melnu apm etni un melnu platmali. Vēl pēc mirklā viņš jau bija pie loga. Izplētis melnos spārnus viņš nolaidās lejā šķērsielā. Uzmetis plecos apmet ni lai piesegtu spārnus viņš soļoja pa tumšajām ieliņām pretim bāram. Pasūtījis dzērienu viņš apsēdās tai pašā stūrī kur no rīta un sāk vērot apmeklētājus cerēdams starp viņiem pamanīt ko neparastu. Kaut ko neparastu starp riebīgiem cilvēciņiem...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 08.08.2005 19:58

Vilkatis visu laiku bija pavadījis krogā, jo pilnmēness nakts būs šī. Viņš noskatīja, ka kāds no apmeklētājiem pieceļas manāmi iereibis un dodas ārā no kroga.
Labu apetīti...
Viņš nodomāja un sekoja vīram. Ārā bija jau tumšs. Pašlaik mākonis bija priekšā mēnesim, tāpēc jāatrod... klusāka vietiņa. Reihards nesteidzīgi sekoja upurim. Vīrs kaut ko murmināja, bet Reihards tam nepievērsa ne mazāko uzmanību. Vīrs iegāja kādā pavisam tumšā ieliņā. Tieši tad uzleca pilnmēness un Reihards pārvērtās. Pāris mirkļi pagāja kaucot, kožot un visbeidzot nokožot. Tad viņš nedaudz ieturējās un attapās pārvērties atpakaļ par cilvēku. Drēbes bija tādas pašas, vien seja un rokas bija nedaudz asiņainas. Viņš ātri iedzēra kādu dziru no pudelītes un notīrīja rokas un seju kabatlakatiņā. Viņš ar nelielu riebumu aplūkoja saplosīto līķi, bet tad pagriezās un devās projām. Kaut kad spīdēja pilnmēness, tas viņam vairs nekaitēja. Viņš bija iedzēris dziru, kas neļāva pilnmēnesim viņu ietekmēt. Viņš atgriezās krogā un pasūtīja "Asiņaino Mēriju". Vilkatis to izdzēra vienā rāvienā un atkal sāka pētīt apmeklētājus no tā paša galdiņa.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 08.08.2005 20:27

Vampīrs, tajās pašās drānās - ar ieturētu stilu. Atgriezās krogā. Viņš bija ģērbies gaumīgi un pirms pāris gadsimtiem - moderni - kā jau grāfs. Viņš pagāja garām vilkatim, viņš sajuta asiņu smaku, to nevarēja nejust, vampīrs to sajuta, izgaršoja gaisā. Viņš pagāja vīram garām, un nosēdās tajā pašā vietā, kur iepriekšējā naktī. Viņš pārlaida mēli pār ilkņiem un viens no baltajiem zobiem mijkrēslī nozibēja, taču viņa seju, kuru pirmīt bija slēpusi tāda paša laika cepure, kā drānas nu slēpa mijkrēslis. Dzērienu vampīram pienesa, Marks bija iepraties ar vienu vienīgu vādu un sejas izteiksmi panākt ko vien vēlējās. Viņš vēroja vilkati, viņš nepārprotami bija jutis asiņu smaržu, to nevar sajaukt, taču šis neizskatījās pēc vampīra.
Viņš ir dzīvs - viņš nav vampīrs.
Marks nosprieda. Viņa seju vēl neviens no tiem, kas bija dzīvi nebija redzējuši pateicoties mijkrēslim šajā kaktā un cilindram/platmalei citās vietās. Vampīrs zināja neskaitāmas būtnes, kam bija saskarsme ar asinīm, un kas bija dzīvas, tādēļ viņam bija vajadzīgs laiks- laiks, lai saprastu, kas ir šis vīrs.
Pret rītu māja būs iekārtota..
Vampīrs nodomāja, taču sejā nepavīdēja smaids, vien smīna atblāzma. Viņš lēnām malkoja "Asiņaino Mēriju" alkohols nespēja apdulināt viņu, taču tas viņam garšoja šā vai tā.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 09.08.2005 11:15

Azapata jau kaadu laiku dzivoja šajā tumšajā pilsētiņā, tādēl par dzīvokli nestraucaas, tas viņai bija, taču tik nesvākts, ka viņa tur iegriezās reti...

Krogs bija slikti apgaismots tādēļ viņas iejiešanu neviens pat nepamanijaa, ja nu vienīgi sadzirdēja. Viņa apsēdās, taču neko nepasuutija..tikai veeroja. Nu viņa pamanīja kādu vīru sēdot tumša stūri..viņs pat nebija sasktāms, bet ķermena vibraacijas bija juutamas...Mazliet ievelokot gaisu naasiis..viņa sajuta asņu smaržu, kas uzjumdiija nepattikamas atminas. Azapata pārdroshi piecēlas un apstājās bāra vidū...Viņa gribēja būt pamanāma....

OOC: Sorry, neesmu Rigaa sarezgiitak tik pie interneta..Merkis paslaiks: uzsakt dialogu....

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.08.2005 14:19

Grāfa skatiens pievērsās Azapatai. Sievietes, ja viņu tā varēja maz nosaukt, mērķis īstenojās, viņa tika ievērota. Viņš pārlika vienu kāju pār otru, taču diezin vai mijkrēslī, kurā viņš sēdēja to varēja pamanīt. Viņam atnesa vēl vienu mēriņu, un iztukšoto glāzi aiznesa. Viņš centās elpu vilkt mierīgi, lai gan brīžiem, tas sanāca nesavladīgi, asinis, asiņu smarža, kas nāca no kāda šajā telpā vampīram neļāva saglabāt savaldību, tā modināja viņa slepkavošanas dziņas, taču viņš veiksmīgi valdījās, jo smarža nebija gana spēcīga. Viņš pārlaida ar mēli pār lūpām un tumsā nozibsnīja viņa baltie zobi.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 09.08.2005 15:00

Azapata sajuta saktienus kas tika pieversti vinai...
"Man patik spelet paslepes" vina klusi noteica...Un devas iemalkot savu tā iemīļoto viskiju ar ledu..Un nolema atrsast savu speeles biedru..Vina devaas tumshajaa sturi, jo citur sedet tas nevareja, citadak vina to butu jutusi...Tuvojoties vina sajuta naves smaržu....

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.08.2005 15:43

Viņš iebaudīja vēl vienu malku "Asiņainās Mērijas". Smīns iezagās viņa sejā, kad būtne, viņa noteikti nebija cilvēks pateica, to, kas tai bija sakāms. Viņš manīja, ka viņa nāk šurp. Tumšāka mijkrēšļa nebija visā pārējā krogā. Laionelss viņu pētīja. Nesteidzīgi pa centimetram un neizmērojami rūpīgi.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 09.08.2005 16:00

Azapata apsedas balkus vampiram..Un jautaaja..."Tu sheit esi katru vakaru...manas sajutas man saka, ka, jaa?!" Atbildi vina nesgaidiija, jo vianas uzmanibu piesaistiija cits baara apmekleetajs..Nu jau Azapata un vampīrs tika novēroti kopā...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 09.08.2005 16:06

Reihards vēroja, kā pie kāda apmeklētāja pieiet būtne, ko viņš bija vērojis pirms mirkļa. Viņš zināja, ka tie nav parastie mirstīgie. Viens no viņiem nemaz nebija dzīvs. Bet otra bija sena. Viņš nemanāmi pasmīnēja un novērsa skatienu. Bet pēc mirkļa viņš nenoturējās un atkal sāka viņus vērot, lai gan neko daudz nevarēja saprast.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.08.2005 16:06

Sajūtas ir maldīgas. Katrs vakars no mana mūža, tas būtu par daudz prasīts.
Viņš mierīgi noteica nopētot svešinieci. Nē, viņa nebija cilvēks, viņa bija kas cits, kaut kas, kam piemita arī kas gaišs, pārāk gaišs. Marks nezināja, ko svešiniece vēlas, taču viņš zināja, ka viņas uzmanību saista vēl kāds, vai pat kādi. Viņš juta skatienu, skatienu, kas nāca no vīra, kurš bija dzīvs, pārāk dzīvs, taču, kuram garšoja asinis.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.08.2005 16:11

Toms vēroja dāmu kā viņa piesēdās pie galdiņa tālākajā bāra daļā. Un lai gan Tomam nepatika sabiedrība viņam nepatika sarunas viņām nepatika kontakts ar cilvēkiem... Viņām šķita ka tā vajag ka viņš rīkojas pareizi un ka tas kaut kā ietekmēs viņa dzīvi uz šis nolādētās vietas. Viņš piecēlās no savas vietas un devāds pretim diviem sēdošajiem. Un varbūt viņam tā likās, bet šķita ka dāma vēro viņu.
Nē tass nav iespējams, viņa nezin kas es esmu bet var būt zina?? Un vispār ar to pārīti kaut kas nav kārtībā Vīņš domāja.
Bet pēc mirkļa viņš jau bija pie viņu galdiņa un pieklājīgā balsī jautāja: Es atvainojos vai drīkst piesēst?
Toms apzinājās ka laikam izklausās muļķīgi bet nu ko padarīsi laikam pieklājību pret dāmu no eņģeļa ar sisšamu neizsitīsi..

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 09.08.2005 16:13

Azapata klusejaa..Vampiira tuvums vinai nelaava sakariigi domaat un runaat..Un vel shie skatieni..vinai pat liekas, ka kaads vinus dzird, bet tas buutu gandriz neiespeejami...
Izmisuma bridi Azapata izmeta tik loti banaalo fraazi.."Kaa jus sauc?"
Un veleejaas kaut nekad nebuutu sho jautaajumu blakusedoshajam jautajusi...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.08.2005 16:15

Atteikums, Jūs tāpat neatturēs.
Vampīrs noteica. Šķiet, viņi bija pamanījušies piemirst par viņa klātbūtni un to, ka viņš šeit nolikās pirmais. Marks izturējās ar atturību, viņam reti bija kas kopīgs ar citām būtnēm un arī patlaban tas viņu vienkārši neinteresēja.
Tā, tūlīt nāks šurp arī viņš..
Grāfs nodomāja vērojot personu pie letes, bet šķiet, ka sieviete viņam priekšā pievilka dīvainus radījumus, jo tikko pienākušais vīrietis bija gaišs, nosūbējis, taču gaišs. Marks par savu tumsonību bija pārliecināts, viņā nebija nekā laba un gaisma viņam derdzās.
Jūs tas interesē, vai arī vienkārši nav ko teikt?
Vampīrs uzdeva pretjautājumu Azapatai tajā pašajā lēnajā un ledainajā tonī.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 09.08.2005 16:19

Azapata nopeetija nupat klat piebakoshi buutni...Vina netbildeja, jo bija satriekta..Vians vietaa atbildeja vampirs.Situaacija ir tik mulshinosha..ko es vispar te daru..vina nodomaaja..un klausijaas blakussedetajos...

"Emmm" vina uztraukti novilka...
Bet kapec gan es nevaret uzdot cilvekam tadu parastu jautajumu, protams, ka intersee" pie vaarda cilveeks vina pasmaidiija...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.08.2005 16:21

Markam tas viss sāka likties apnicīgi. Viņš nolēma pasēdēt tik ilgi kamēr iztukšos glāzi un tad doties. Būtnes likās pārlieku samulsušas.
Kā jau tas visiem labajiem ņergām raksturīgs.
Viņš nodomāja un iemalkoja savu dziru.
Es šaubos un savu vārdu es neatklāju kuram katram.
Viņš noteica, balss bija salta un vienaldzīga.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 09.08.2005 16:26

Nu jau Azapata kluva parliecinata un atkoda vampira domu..Vins ir auksts un savaas saapes nosliicis tipins..juutas tik launs, kaut gan iistu tiraaniju nav pat sastapis, bet toties es esmu...

Vina pasmaidija vampiram gaishu smaidu un noteica...Nu, nu ko tad jus taa? vai tas kads lasts, ka neveelaties to skali teikt??

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.08.2005 16:29

Laikam jau.. Toms noteica un apsēdās.
Viņš apsēdās un domīgi paskatījās uz sarunbiedriem. Es laikam nemaldīšos teikdams ka jūs esat vampīrs? Toms sacīja pāri glāzes malai. Un ja spriež pēc jūsu sejas izteiksmes, es jums liekos viens liels gaišais draņķis Toms piebilda. Viņa balsī varēja just nelielu riebuma pieskaņu.
Tad viņs pievērsās Azapatai, Vai var piedāvāt dāmai ko dzeramu? viņš noteica pieklājiģā balsī. Ak jā es vēl nestādi`jos priekšā Toms kolters jūsu rīcībā Vīņs pašķielēja uz Vampīra pusi gaidīdams viņa reakciju

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.08.2005 16:31

Es neuzskatu, ka katram pretīmnācējam ir obligāti jāzin viss par mani.
Marks mierīgi noteica.
Nu protams.. Tagad mums uzradīsies vampīru psiholoģe, kura zin vienmēr visu, nekas.. Arī viņa ieskries sienā.
Viņš nodomāja, viņam derdzās, ja kāds iedomājās zinām allaž visu un vienmēr, viņš bija redzējis daudz un viņš zināja daudz un šajos laikos vairs tikai retais spēja ar viņu sacensties, taču vampīrs nekad necentās pārliecināt citus par viņu domu nepareizumu, jo viņam par to vienkārši bija nospļauties.
Un es nekļūdīšos sakot, ka esat dranķīgs enģelis ar mazvērtības kompleksiem.
Grāfs runāja atklātu valodu un gaišas balamutes, ai kā viņam tās..

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 09.08.2005 16:34

"O jaa" vina noteica.."Vsikijs butu briniskiigi"
Un mani sauc "Azapata"...vienkarshi Azapata..un paldies jus esat loti lapins"
Azapata sajuta, ka tomer jaukais vieisis..nav isti tas par ko uzdodas..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.08.2005 16:39

Šie glaimīgie vārdi, šīs maskas ar kurām tie divi nejēgas bubinājās viens gar otru - tas kaitināja Marku. Ne jau tāpēc, lai skatītos vietējo melodrāmu viņš bija pārvācies uz Hārdstrētu. Viņš lēnām malkoja savu dziru un nolēma, ka vazāties pa netīrajām ielām ir sliktāk, nekā pavadīt laiku šeit, tādēļ viņš pilnīgā ignorances līmenī vērās uz diviem piestaigātājiem, kas bija piemetušies pie viņa galdiņa.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.08.2005 16:43

No frāzes ka viņa ir mazvērtības kompleksi Tomam galvā saskrēja asinis. Tad jau atļaujiet man apgalvot kajūs esat tikpat prasts vampīrelis kā visi citi. Vismaz tādi paši ko savā mūžā esmu satapis tikpat uzpūtīgi un pārlieku noslēpumaini Toms nesavaldīgi noteica.
Tad pāris reizes ievilcis elpu viņš pasauca apkalpotāju un sacīja Divus viskijus man un dāmai uz mana rēķina Kamēr viņš runāja ar apkalpotāju viņam iekšā vis vārījās. Viņš pa pusei mironi mani sauc par eņģeli nē es tas ne esmu. Bet ko nu padarīsi laiakm visi vampīri ir vienādi ne kauna ne goda nekā..
Mirkli apdomājies Toms tomēr nolēma izmantot pēdējo ieroci ko viņs zināja iespaidošanai. Pagājušajā gadsimtā viņš bija daudz ceļojis un redzējis. Un zināja kaviena vienīga frāze var pavērst visu par labu. Es atvainojos ser Laijonel par apvainojumiem bet es sevi labprātāk dēvēju par tumsas kalpu viņš sacīja un gaidīja atbildes reakciju

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 09.08.2005 17:17

Azapatai..palika nelabi un pat jautri no banlajaam fraazeem kas skaneeja..
Un vina izdvesa gandriz smieklos "Kungi atvainojiet, es dodos uz damistabu, tuliit bushu atpkal...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.08.2005 17:58

Vampīram bija pilnīgi vienaldzīgi prasta enģeļa karstasinības uzplūdi. Ko gan var giadīt no tāda, kurš reiz ņēmis un kritis?
Es šaubos vai es jums stādījos priekšā, tā, ka varat pilnībā iztikt bez pieklājības frāzēm attiecībā uz manu vārdu.
Viņš mierīgi noteica, viņaprāt, prastais enģeļis varēja domāt, ko grib. Viņa gadījumā viena neveikla, turklāt kļūdām pārpilna frāze nelaboja ittin neko.
Turklāt es neesmu sers, nebalstaties uz angļu pieņēmumiem par tituliem, es nekad neesmu bijis un nebūšu bruņinieks.
Viņš vēsi noteica, iemalkojot malku "Asiņainās Mērijas".
Un jūsuprāt es varu būt kaut vai garām lidojoša muša, jo tas, kas ir jūsuprāt mani galīgi neietekmē.
Viņš mierīgi noteica, viņš nebija dzīvs un šis temperaments, kas piemita tikai nolaidīgām dzīvām radībām viņu neietekmēja.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.08.2005 22:50

Varbūt es kļudījos par jūsu titulu bet, ja vēlaties saglabāt savu vārdu slepenībā es jums iesaku nomainīt to jūsu spieķi tas jūs lieliski nodod viņš nosmīnēja uzmezdams aci soieķim kas stāvēja blakus. tā gals bija veidots kā briemoņa galva. Esmu redzējis šo galvu jau iepriekš un pēdējo reiz es to redzēju Budapeštā 1790.gadā. tas biaj jauks nams vai ne? Toms zināja ka strīdēties ar vampīru ir taspats kā spiest sulu no akmens, bet vismaz šis zinās viņš nav vienīgais kas sevi uzskata par labi informētu. Jā un vēl ja vēlaties mani nokost diemžēl manjūs jābrīdina ka es neesmukā citi mirstīgie. Es nevaru mirt pirms mani nav tiesājuši. Viņs vienā rāvienā iztkšoja savu glāzi un sacīja Uzredzēšanos Laionel, un esiet tik laipns un nododiet sveicienus dāmai kad viņa atgriezīsies tad viņšpiecēlās un devās ārā.
Nokļuvis līdz šķersielai viņš nometa apmet ni un izstaipīja spārnus Lidojums laikam ir labākais veids kā izmest no galvas to uzpūtīgo vampīru. Jā un laikam nākmreiz līdzi jāņem vītola miets lai viņš tik stipri nelektos pēc mikļa viņs jau slīdzeja virs naksnīgās iela jumtie tik augstu ka nejaušam skatītājm likās ka redz sikspārni.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 10.08.2005 10:35

Aizgaajusi uz daamu istabu, jeb vnk tualeti..Azapata neatgriezaas pie galdina ko nupat bija pametusi, jo parlieku laipnais virietis bija aizgaajis..Un vel lielaaku domaktibas sajutu vampira klatbuutne neveelejaas izjust..Vina pati ir bijusi vampiirs jo 15.gs vinu sakoda...tacu pametot vampires kermeni..vina nonaaca kadas pilskundzes gimenee un piedzima tur...
Azapata devas vel pec kadas viskija glaazes pie letes. Taču ejot atskatijās uz vampīra pusi...

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.08.2005 15:36

(Protams) tajā pašā noplukušajā krogā klusi ieslīdēja melnā, cakotā apmetnī tērpusies jaunkundze un apstājās tieši durvju priekšā. Viņas galvu sedza kapuces krokas, bet seju aizēnoja tās ēna.
Lai arī svešinieces galva nepakustējās, varēja just, ka viņa nopēta zāli un tajā esošos ļaudis.
Joprojām tas pats. Dzēruši cilvēki, pakalpīgi bārmeņi, izvirtušas apkopējas... Ou! viņa spēji pacirta galvu uz vietu, kur sēdēja kāda būtne, kuru uzreiz varēja atšķirt no citiem.
Vampīrs. jaunā lēdija nosprieda un apsēdās pie bāra letes. Viņa pasūtīja ūdeni, parastu ūdeni. Tāpat šeit nedz labu vīnu, nedz šampānieti nevarēja dabūt.
Izdzērusi glāzi, jaunkundze piecēlās un līgani aizslīdēja līdz vampīram, apstādamās tieši viņam pretī.

Šī ir savāda vieta un te apgrozās savādas būtnes, tomēr neviens nav izstrāvojis tik tumšu un ļaunu auru. viņa izteica komplimentu, lai arī balsī skanēja drūma un noslēpumaina vienaldzība.
Tingela Žerrī de la Opessa.būtne lēni novilka un pasniedza vīrietim roku, kā tas agrāk bija pieņemts. Tingelas āda bija bāla kā porcelāna lellei, bet pirksti- smalki, gari un tos rotāja daži sudraba gredzeni ar melniem akmeņiem.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 10.08.2005 15:59

Azapata saskatiija buutni, kas nemanaami bija aizlidejusi lidz vampira galdinam...Ari ap vinu nevaldija parasta energija tiiko ienakusi meitene izstaroja ko citu...Azapata pabeidza iztukshot viskija glazi..
Un nu devaas atpakal pie nesen pamestaa vampiira galdina...
Sveiki -noteica Azapata un gaidiija meitenes atbildi..

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.08.2005 17:11

Būtne momentāli apcirtās un izdvesa klusu nopūtu. Viņa viegli pakniksēja un tādā pašā, vienaldzīgā tonī atteica:
Esiet sveicināta! Tingela Žerrī de la Opessa, un jūs būtu?
Lai arī Tingela savu seju neatklāja, pat piedzēries cilvēks varēja noprast, ka viņa tagad salti nopēta atnākušo.
Šī diena ir nolādēti savāda, ne? viņa klusi apjautājās un nesagaidījusi uzrunātā vampīra atļauju, apsēdās pie galda.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.08.2005 20:09

Sultāna pils? Es šaubos, vai to der dēvēt par namu.
Viņš ledaini noteica Tomam, viņš atminējās, toreiz enģelis uz zemes bija bijis neilgi, pāris gadu desmiti, priekš tūkstošgadīga vampīra nav nekas. Enģeļa izrādīšanās par savu miršanu iekams tiesas likās izcili prasta, tā ka..
Vampīrs nejutās nedz atvieglots, nedz nomākts, kad prom devās uz kakla uzkritušie negaidītie "ciemiņi". Kad viņam pienāca klāt sieviete, sieviete, kura noteikti nebija cilvēks viņš acumirklīgi nespēja noteikt, kas viņa bija. Taču kad viņa nosauca savu vārdu un pasniedza roku, kuru viņš noskūpstīja, kā tas reiz bija parasts, viņš jta, ka asinis, kuras rit zem šīs ādas pieder kādai, kas daļēji bija ragana. Viņaskūpsts bija ledains, salts un vienaldzīgs.
Marks Laionelss Smits.
Viņš nosauca savu vārdu raganai. Viņš nosauca savu vārdu un pieņemto uzvārdu, viņš nenosauca savu titulu, kuru viņam deva Grāfs Vladimirs Dracula un viņš nenosauca savu uzvārdu, kuru viņam deva Grāfs, kurš viņu apmāja un pieņēma par savu bērnu, visu pārējo vietā, kuros neizdevās ievest dzīvību vēl vairāk viņš nenosauca sava patiesā tēva vārdu, kuru viņš bieži piemirsa, viņš bija vecs. Agrāk raganas bija ikdienišķas, tiesa, šajos laikos to bija palicis mazāk, neparastu būtņu bija palicis mazāk, pirms pusotra tūkstoša gadu vampīru bija daudz, bet nu vairs nebija neviena, kas būtu tik vecs cik Marks, Marks kā vampīrs bija pārāk vecs, lai arī vecums viņu neietekmēja, gadiem pār viņu nebija varas. Viņu sen vairs neietekmēja sīki krustiņi, mācītāji, ķiploki, vai citi nieki ar kuriem cilvēki reizēm mēdza sevi aizsargāt. Vņš bija tik sens un viņa dzīslās bija ielaistas tik sena ļaunuma asinis, ka nogalināt viņu varēja tikai vienā veidā un nekā citādi. Likās šodien neviens neievēroja manieres un piemetās pie viņa galdiņa, kad pašiem labpatikās tā ir kā tas būtu caurbraucamais nams.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 10.08.2005 20:38

Toms noladās uz sava nama jumta kores. Un dziļi ievilka elpu. Viņam tik neraksturīgās dusmas šķita noplakušas un doams noskaidrojušās. Pēc mirkļa Viņš jau bija viņš pats un mierīgi ieplanēja istabā pa atvērto logu. Apsēdies uz grīdas un sakrostojis kājas Toms nogrima domās...
Tas vampīrs ir tikai vien kā auksts staigājošs līķis ar saprātu, pārlieku noslēpumains un tā dāma... Pēkšņi Toms atcerējās ko tādu ka grāfs Laionelss izkrita no prāta Es muļķis Azapata... Es dusmās to nemaz nemanīju, viņa ir senāka par visiem enģeļiem un dēmoniem. Toms pielēca kājās un sāk staigāt pa istabu riņķī. Viņa ir tā kas pareģoja sātana nākšanu Tomam atmiņā nāca nostāsti ko viņš bija dzirdējis vēl ilgi pirms tika nosviests uz zemes.
Nu vismaz to tas vampīrs neapzinājās, jā laikam gan viņš visus uzskata par padibenēm, bet šoreiz viņš ir atsities pret sienu kas var viņu sagraut...
Piegājis pie loga Toms pacēlās augstu virs naksnīgās Londonas Šķiet dzīve seit būs interesanata. viņš nodomāja un laidās uz pamestu rūpnīcu kur cerēja atrast šo to.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.08.2005 20:47

Vampīrs, kura glīto seju joprojām slēpa mijkrēslis vēroja Azapatu.
Par spīti savam vecumam viņai piemīt krietni mazāk viedības nekā vienkāršai raganai.
Viņš nodomāja. Viņš saprata, kas tā bija par Azapatas gaismu, kas krita acīs, tā bija viņas iekšējā, augšējā gaisma, taču vampīra tumsa bija gana dziļa, lai viņu tas netraucētu.
Nedz manieru, nedz uzvedības, pieredze izkūpējusi..
Viņš nodomāja attiecībā uz Azapatu, šķiet viņa bija nevis sākusi visu saprātīgāk uztvert, tačuviāns uztvere, vampīra ska'tijumā, bija notrulinājusies.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 11.08.2005 12:21

Azapata apseadas, kad bija pateikusi savu vardu un kluseeja..gaididama, kad vinai gribeesies saakat runat, bet tacu shiss veelmes nebija...
Njaa..Ragana un Vampiirs katram savas saapes, bet liekas, ka neviens no viniem pat nenojaush kamdel Dievs ar Satanu tos ir radijushui..vini nolemj noslegties un pat neiedzilinaas to eksitencee un neaptver, ka gals var nakt savdaak, kaa tikai raganas-sadedzinashai uz mieta un burvestibu dziram. Un vampiram-mietins, saule un krusts.
Azapata pajautaja vampiram "Kaa jums liekas, kaa jusu sencis tika radiits..un kas ir visu pirmsakumu liceejs, es domaju vampiiru jomaa"? Vina apzinajaas, ka normalu atbildi vina nesanems, jo vampirs ir paraak nosleegts un pashpaarliecinaats, bet tas ir labi..vinam tad nav jaskataas patiesiibai aciss...Tas ir visu radiijumu veelmes-dzivot vieglak, pat ja vinam liekas ka ir launuma iemiesojums, kaut gan taads ir tikai viens...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 11.08.2005 15:46

Vilkatis uzmanīgi vēroja rosību pie vampīra galdiņa. Pienāca, aizgāja, atnāca. Aizgāja, pienāca cita. Un tā tālāk... Viņa acis gandrīz pilnīgā tumsā spīdēja.
Interesanta "kompānija"...
Reihards nodomāja un atlaidās ērtāk krēslā. Cik nu uz tāda krēsla bija iespējams. Viņam atnesa vienu glāzi viskija. Vilkatis to lēnām malkoja un vēroja "kompāniju".

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 11.08.2005 16:44

Toms nolaidās pie vecas un grūt sākušas fabrikas. Toms atminējās šo vietu vēl nesen pasaules karā te bija veca ieroču noliktava. Toms iegāja iekšā grīdas dēļi iečīkstējās zem viņa svara. Toms pacēlās spārnos un lidinājās dažas colas no zemes viņam nebija vēlēšanās ielūzt. Aizlaidies līdz plāna vidum viņš sāk uzlauzt dēļus. Pēc pāris minūtēm Toma cerības attaisnojās zem izlauztajiem dēļiem gulēja vairākas kastes. Pacēlis pirmās vāku viņš atrada garos desantnieku nažus, pacēlis nākamo viņš atrada vairākus sudraba stieņus izskatā ka tolaik zagšana zēla un plauka.
Paslē```` guvumu savā apmetnī viņš pacēlās spārnos laidās atpakaļ uz bāru šo guvumu vajadzēja nosvinēt...

OOC: Soory ja nesaprotat ko es daru bet vēlāk laiakm sapratīsiet un jā tagad centīšos uzvesties kārtīgi

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.08.2005 17:32

OOC:: Uf.. Jūs mani mīļie filmas neskataties? Draculas mantinieku nogalināt var tikai vienā veidā.. Jūs domājat, viņš nav durts, šauts, sists, kauts, cirsts, svētīts un kā citādi galēts? Bet protams, ja cienījamais GM painteresēsies es pateikšu kā var nogalināt mūsu apburošo vampīru, bet ne skaļi, jo kādam šeit ir milzu trumpis..

Pirmsākums ir sākums pats par sevi. Kas radīja vampīrus? Tā varētu būt plaša tēma, Jūsu mīļotais Kungs Visaugstais, vai Lucifers? Vēl tiešāk - kas radīja manu senci? Uz šo jautājumu man ir atbilde, bet to zināt jūs pati, tādēļ man nav jēgas to nosaukt.
Viņš atbildēja, viņam patika diskutēt, tajā gadījumā, ja viņš diskutēja ar upuri, bet nogalināt Azapatu nebija jēgas, lai gan.. Uz pāris gadiem, kamēr viņa paaugas būtu miers.
Es aprobežošos komentējot cilvēkus uzskatus, jo mani uzskati, ir manējie un ar tiem es reti dalos, kur nu vēl ar tikko iepazītām..
Viņš izteiksmīgi nopētīja abas, ja to tumsā varēja manīt.
Raganām un, kā īsti jūs dēvēt Azapata? Man jūsu iekšējā gaisma šķiet gana spoža un tomēr par enģeli, jūs saukt nevar, jūs esat vecāka, jebšu pieklājīgāk teikt - senāka?
Viņš vaicāja pārlecot tēmas, vampīrs bija lokans, viltīgs un nežēlīgs, viņu neinteresēja neviens, reti viņu interesēja viņš pats un tomēr viņš zināja daudz, ko viņam nepatika komentēt, viņš bija no tiem, kas spēja apgāzt vispārdrošākos, vai visneprātīgāk uzliktos priekštatus, viņš bija tieši tāds, kādam jābūt Draculas dēlam, vispār jau pieņemtajam, taču viņā ritēja arī nedaudz asiņu no paša Grāfa, kurš viņam tās bija piešķīris lai kļūtu par vampīru.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 11.08.2005 17:38

Lisve Demienia Adegrede piecēlās. Nebija jēgas te sēdēt. Bet nekam jau vairs nebija jēgas.
Muļķe, muļķe, muļķe... Sešus gadsimtus tev vajadzēja, lai to saprastu, tu, stulbā radība....
Meitene kā izmēģinot pacēla koferi. Kaut arī pusi no mantības viņa bija atstājusi degam, visas šīs Raganu grāmatas un arī grāmata Vampīra Asinis pat samazinātas nesvēra maz.
Necik tālu šonakt netikšu, nudien.
Lai cik svarīgas šīs grāmatas nebija, Lisve atļāvās iegrūst koferi dziļāk ēnā un doties pastaigāties pa raustīgo lukturu apgaismoto ielu. Grāmatās neviens, kam nepiemita Spējas, tikpat neko nevarēja izlasīt. Un no Raganu brālības nebija ko bīties, lai cik tumšas nebija liela daļa tās biedreņu, pirmais likums bija - nepieskarties svešas Raganas mantām.

Tāpēc Lisve vienkārši lēni, bezmērķīgi gāja uz priekšu.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 11.08.2005 17:51

OOC: Klau a kas teica ka tevisdēļ es sazagos a??? To es katram gadījumam ja nu kādam uznāk izsalkums

Toms nolaidās pie šķērsieliņā atkal apmeti apmetni ap pleciem izgāja laukā un devās iekšā bārā. Uzmetis drūmu skatienu vampīram kas joprojām sēdēja stūrī. Viņa skatiens mazliet aizkavējās pie Azapatas, apspiedis vēlmi pasmaidīt viņš devās pie bāra, nopircis minerālūdens pudeli viņš sāka līkumot starp galdiņiem lai dotos uz ierasto vietu stūrī kad viņa uzmanību piesaistīja kāds apmeklētājs Tomam par prieku tas nebija vampīrs bet tomēr nebija no gaišajiem.
Piegājis pie galdiņa viņš pieklājīgi apvaicājās: Labvakar vai drīkst piesēst? Pārlaidis vēlreiz skatienu pāri vīram viņš ievēroja ka viņa naģi ir mazliet Asiņaini? Toms nodomāja. Viņš laikam ir vilkatis Toms nodomāja viņs šobrīd neziņāj kas viņš ir bet viņš paļāvās uz savu intuīciju.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 11.08.2005 17:56

Vilkatis pabeidza dzert viskiju un nopētīja Tomu.
- Labs vakars.
Viņš atņurdēja.
- Jā, drīkstat.
Viņš piebilda un iztaisnojās. Viņš paņēma rokas nost no galda, jo manīja, ka Toms tās vēro. Viņš klusēja, jo gaidīja, kad svešinieks sāks sarunu.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 11.08.2005 18:09

Azapata vairs negribeja kaveties vampira sabiedriba, jo nu bija klaat persona, kas vinu intreseeja vairaak tapec vina atvadijas:
Nu, lai taa buutu...Katraa gadiijuma noveelu jums patiikamu vakaru.. topashu pateica ari raganai..Azapata deva roku vampiram..ka ari raganai un pagriezaas, lai dotos prom..
Azapata ieveeroja nu jau divus cilveekus sezot pie taa pasha galdina kur jaukais kungs, kas vinai uzsauca viskiju...
Es neveelos but parada..tagad karta uzsaukt man ..vina pasmaidija..

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 11.08.2005 19:22

Toms apsēdās untad ievēroja ka Azapata dodas viņa virzienā.
Pateicos par piedāvājumu, bet nē paldies, bez tam mana pieredze rāda ka jaukt Viskiju un brendiju nav laba ideja Toms sacīja paceldams minerālūdens pudeli.
Tad viņs pievērsās savam blakus sēdētājam Iepazīstietie šī ir mis Azapata, un es esmu Toms.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 11.08.2005 20:09

Reihards nopētīja Azapatu un Tomu. Viņa acīs gan nebija redzama tāda nežēlība kā vampīra, bet vienalga. Medības bija viņu ietekmējušas. Kā parasti. Viņa acis pievērsās Azapatai.
- Esat sveicināta.
Viņš teica.
- Reihards Rauls Rendro.
Viņa noteica un paskatījās uz Tomu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.08.2005 20:16

Azapatas rokai tika veltīts tas pats ledainais skūpsts. Viņš citādus dot nemēdza, un nebija vajadzības, viņš bija vampīrs - dzīvs mironis, bez jūtām, sirds vai dvēseles. Ragana joprojām sēdēja iepretim, taču viņš lēnām malkoja "Asiņaino Mēriju". Šorīt vajadzība pēc pārtikas nebija, vampīram pietika ar cilvēku, diviem mēnesī, tas ir, ja viņš vienkārši neuzjautrinājās nogalinot, bez meklēja pārtiku tikai izdzīvošanai.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 12.08.2005 14:09

Tingela klusējot klausījās sarunu, bet pati neko neteica. Varbūt kādam liktos, ka viņa ir kautrīga, bet patiesībā jaunā lēdija savā galvā novērtēja sarunasbiedru teikto.
Jāsaka, ka patīkams vairs nav nekas. Pat nogalināšana man nesagādā agrāko prieku. Cilvēkiem dzīvība ir palikusi vienaldzīga. viņa klusi noteica un atgāza galvu, lai kapuce, kas sedz viņas seju, nokristu.
Apkārtējiem atklājās bāla, jaunavīga seja, ko ieskāva zeltainas matu cirtas. Tās saturēja balta, cakaina lente ar diviem galvaskausiem. Viss šajā būtnē likās tīri cilvēcīgs, izņemot lielās, melnās acis, ko Tingela bija mantojusi no sava tēva- dēmona.
Meitene sakārtoja melnā apmetņa krokas un ledaini pasmīnēja, iedomādamies, kā šo apmetni apšķaida ar cilvēka asinīm.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 12.08.2005 20:00

Mani neskar tas, ko cilvēki iesāk un uzskata par savu dzīvību un kādā vērtē to tur, es noglainu, kad un kā vēlos.
Grāfs mierīgi atteica, viņu pārņēma nepatīkama sajūta - svešinieks pie bāra bija vilkatis. Taču viņa mijkrēšļa slēptajā sejā neparādījās ittin nekas, kad šī atskārta radās. Viņš vērīgi nopētīja dēmonisko raganu. Viņa skatienu varēja bez maz vai sataustīt, kā tas slīdēja no matu cirtām, pār galvaskausu rotām, pār seju.
Līdz vakaram man nāksies jūs atstāt, jaunkundz.
Viņš noteica un tonī kā pa stīgām dažādos veidos noskanēja viegla ironija izrunājot vārdu - jaunkundz. Viņš piecēlās augumam pamazām iznirstot no mijkrēšļa tumsas, taču viņa seju jau slēpa cilindra ēna, zinātāji varēja vien pabrīnīties kālab tik glīts jauns vīrietis slēpj seju, taču nezinātājs varēja padomāt jebko, kaut vai to, ka viņš patiesībā izskatās kā krokodils. Vieglā solī, kur kurpju zoļu sistā takts saskanējās ar spieķa piesitienu viņš izgāja no vecā kroga.
Vajadzēs ielūkoties te pēc 100 gadiem, tā būda būs sabrukusi..
Viņš nodomāja un devās sava savrupnama virzienā. Viņš nesteidzīgi aizgāja līdz tam un visu rīta cēlienu un dienu viņš pavadīja izrīkojot un iekārtojot māju. Vēlāko dienas daļu viņš pavadīja apstaigājot Hārdstrētu, šīs miklās, zemiskuma pilnās ielas viņu simpatizēja. VIņš apmeta lielu loku baznīcai, tuvāk par pāris soļiem tai neiedams klāt taču nebīdamies no tās, svētība šo ēku bija pametusi jau sen un tomēr viņš negrasījās riskēt aizsvilties un doties tur iekšā. Iemirdzoties pirmajām zvaigznēm, kuras Hārdstrētā likās tādas apsūbējušas viņš atgriezās krogā, nosēsdamies tajā pašā tumšajā stūrī kur iepriekšējos vakaros. Apkalpotājs viņam steidzīgi pienesa dzeramo, viņš noņēma cepuri - šeit nebija nepieciešamības slēpties zem tās - neviens tāpat neredzēs.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 13.08.2005 13:13

Tingela tikai viegli pamāja ar galvu aizejošajam un brīdi sēdēja tukši blenzdama kaut kamā, kas atradās viņai pretī. Tad lēdija uzlika galvā atpkaļ kapuci un piecēlusies kājās, devās laukā no šī noplukušā nama.
Ai, ai... Vēlviens vakars tajā pašā ielā. Tās pašas debesis, tie paši nami, tās pašas glūnošās ēnas. Tumšie stūri, kur kurn ļaunas būtnes un alkahola smaka gaisā. Es neciešu šo vietu, lai arī te mani liek mierā! Nekad nekā interesanta! dēmonragana rūgti šķendējās, lēni iedama ceļu, ko jau zināja no galvas- ceļu uz mājām.
Beidzot nonākusi pie drūmas 18. gadsimta koka ēkas ar lieliem, barokāliem logiem un skaistiem grebumiem, Tingela klusi nopūtās un ierunājās nu jau skumjākā tonī:
Lai arī mans dzīvoklis ir skaists, tas nekad nespēs mēroties ar to pili, kādā es dzīvoju agrā bērnībā. Un ši ēka... šī ēka nav manis cienīga.
Tingela nogrozīja galvu un devās iekšā.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 13.08.2005 15:05

Vampīrs lēnām malkoja savu dziru pie šoreiz tukšā galda.
Cik gan ilgi te šādi sēdēšu? 50 gadus? Gadsimtu?
Viņš nodomāja. Kur gan viņš dosies tālāk? Mūžīgi jau te netupēs, bet mūžība viņam priekšā. Lai novērstos no domām, kas nelūgtas virpuļoja prātā viņš stingri nopētīja katru, kas te atradās.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 13.08.2005 18:02

Azapata jutas bezjeedzigi..Vina gan apsveicinaajas ar pie galdina esoshajiem taa teikt cilvekiem un devaas prom..
Azapata klida pa tumshiem parkiem mekleedama kadu ipashu sajuutu ko vel sava muziiba nebija sajutusi, tacu vina nezinaja kas taa ir...
un devas gremdeties Artutu bazniicas ergelu skanaas...

OCC: Buutu labi, ja kada tauta ar uz to baznic aizstaigaatu, lai var kadu action uztaisiit...Nuu takaa es esmu bazina un gaidu..Atcerieties, ka ta nav parasta baznica..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 13.08.2005 18:11

OOC:: Vampīri vairās no baznīcām - mans tēls tur diezvai parādīsies.. Nu bet es jau varu noriskēt..

Kas ta? Šodien ne viena dīvaiņa nebūs? Vai tiešām vien dažas dienas un Hārdstrēta atstāta atpakaļ cilvēku gādībā?
Viņš nodomāja un sarkastiski pasmīnējis, uzlicis cilindru galvā viņš ierastajā taktī izgāja no kroga. Viņš brīžiem lūkojās te uz vienu, te uz otru - itkā nolūkodams nākotnes upuri un aizklīda līdz Hārdstrētas baznīcai, viņš gan zināja, ka nonācis te nav gluži nejauši, viņš zināja kurp dodas, tā, ka tēlot nejaušību būtu pārāk teatrāli un tīri cilvēku stilā. Viņš stāvēja laukuma otrā pusē iepretim baznīcas durvīm, brīdi prātodams - riskēt un doties vai ne?

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 13.08.2005 18:23

Azapata sedeeja uz vecaas un sagruvushaas bazniicas sliekshna..
Un ieveroja, ka kads tai tuvojas..Tas bija vampirs..Vina turpinaaja sedeet un verojas kaa dzivibas sogis tuvojas baznicai ar visai nedroshu sejas izteiksmi..Aazapata piecelas un nodomaja doties vampiram preti, jo tas skita divaini vampirs un baznicaa..vai vins nodomajis dariit sev galu?? Vina nosmineeja...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 13.08.2005 18:28

Vampīrs drošiem soļiem tuvojās baznīcai - viņam nelikās, ka šī ir īpaši svētīta, līdz ar to īpaši bīstama banzīca un tomēr viņš apstājās pie banzīcas vārtiem, nesperdams soli tās zemē un tomēr, viņš nebijās no šīs vecās nesķīstās ēkas.
Es Jūs redzēju krogā.
Viņš ledainā balsī noteica, vampīrs - pie baznīcas sliekšņa. Viņš nekaunīgi un ledaini nopētīja sirmo ēku neizrādīdams, tai ne mazāko godu.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 13.08.2005 18:34

Azapata staveja tieshi vampiram preti..Jaa es jus ari redzeeju un vina atgaluda savus melnos matus talaak no pieres..
Un graciozaa gaitaa devaas baznica iekshaa...Mazliet savadi bija tur iet, jo kads gadsimts nav baznica buuts...Shi vieta sveeta nav bijusi nekad...Hmm..intrsanti vai vampirs bus tik drosmiigs un sekos?? Vina aiztasiija baznicas durvis un pazuda tumsa..

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 13.08.2005 18:44

Pustumšā baznīca nebija tukša un klusa. Tajā kāds bija. Ikarils Greistons sēdēja vienā no pēdējiem baznīcas soliem un vērās uz altāri. Dīvaini šeit bija. Reti kad te kāds parādījās un tieši šodien, kad viņam vajadzēja šeit būt, kāds izdomāja šeit uzrasties. Lēni nopūties viņš piecēlās, lai palūkotos uz nācēju.

Āā, tā esat jūs, mana dārgā!
Baznīcā viss skanēja savādāk. Pat atbalsis nebija pareizas. Un ko nu tur daudz - šāda nācēja! Kas tur var būt pareizs? Ikarils Azapatu nepieskaitīja saviem paziņām. Viņš nepzina šo cilvēku (?), tomēr zināja. Bija redzējis, bija klausījies viņā, bija vērojis... Protams, viņai to nezinot. Viens gan - nekad viņš nebija ar Azapatu runājis. Un nu iztraucētā sēdēšana pavērsās pavisam savādāk - viņam būs iespēja aprunāties ar šo jaukumu.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 13.08.2005 18:50

Toms atsveicinājies no galda biedriem devās atpakaļ uz mājām. Visu dienu viņs pavadīja vecajā kara noliktavā kur kausēja un lēja sudrabu. Vakarā Tomam aiz jostas spīdēja divi spoži un gari naži. Tagad lielākai drošībai derētu tos nosvētīt Toms nodomāja un laidās atpakaļ uz Hardstreetu.
Nolaidies uz mājas jumta pretī baznīcai viņš ieraudzīja ka Azapata sēž uz sliekšņa. Tikai mirkli vēlāk viņš aptvēra ka laukuma malā stāv arī vampīrs.
Kad Azapata devās iekšā Toms mirkli vilcinājies nolaidās uz baznīcas sliekšņa un devās iekšā. Viņam kā eņģelim, lai gan kritušam, svētība neko stipri nekaitēja.
Iekšā valdīja mijkrēslis un viņš gaidīja kamēr acis apradīs ar apgaismojumu, vienlaikus viņš centās arī pamanīt Azapatu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 13.08.2005 18:55

Kas tad te pulcējās?
Vampīrs pasmīnēja un spēra soli, viņš devās iekšā baznīcā. Šī zeme bija tik ļoti kritusi, ka Baznīcas vārds šeit bija vairs tikai tukša skaņa. Vīņš iedrošinājās spert soli uz banzīcas zemes, soļi sagādāja sāpes, jā sāpes, taču viņa sejā nepakustējās ne vaibsts, viņš gānīja šo svētīto zemi, un Hārdstrētas zeme nespēja nogalināt vai aizkavēt vampīru. Ar spieķi viņš atcirta plaši vaļā baznīcas durvis, pagaidām viņš vilcinājās spert soli pašā ēkā iekšā, taču viņš stāvēja uz tās sliekšņa, viņa sejā laistījās ledains smīns.


OOC:: Uzaicinājumu visiem pulcēties baznīcā es adresēju arī priekš sevis, tā, ka nu.. Lai gan Cien. GM jau ir kursā

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 10:28

Azapata iegaja baznica..No saakuma tur valdija vieniigi tumsa tacu vina saskatiija kadu sezot mazliet taalakk..kaa ari sajuta kadu nakam no muguras. Sveshinieks kas atrdaas bazniica vinu uzrunaaja visai familiaaraa toni. Vina pazliet apmulsa tacu atbildeeja Labvakar....un apseedaas uz solina pie baznicas sveceem, nopetiidama tikko uzrunaato cilveku.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 10:39

OOC: Nu, labi. Būs vien jāpievienojas...

Tingela izslīdēja no tuvākās mājas stūra tumšās ēnas. Savu melno apmetni viņa bija nomainījusi pret sudraboti pelēku, bet zem tā vīdēja greznas, baltas kleitas malas, kuras rotāja izšūti galvaskausi un melnas lentes.
Viņa lēni ieslīdēja baznīcā durvīm bez pieskāriena plaši paveroties, ar skatienu nomērīdama cilvēka roku darbu, kas tagad bija gandrīz vai sabrucis.
Viņi šeit lūdzās savam Dievam, lai tas tiem piedod, bet vampīri, vilkači un dēmoni tepat aiz stūra tos nogalināja. Likteņa ironija. Tingela Žerrī nosmīkņāja un apsēdās vienā no pēdējiem soliem. Viņas melnās, bezdibenīgās acis nopētīja visus klātesošos un tad pievērsās altārim.
Pirms brīža es nesapratui, kāpēc atnācu šeit, bet nu man skaidrs... viņa skaļi teica apkārtējiem, lai arī galva joprojām bija pagriezta uz altāri, it kā dēmonragana runātu ar to.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 10:54

Viņš spēra soli un stāvēja banzīcas durvju ailē. Durvis bija atsistas plaši vaļā, bet viņa tumšais siluets rotāja durvju aili. Viņš stāvēja cienīgā pozā no cepures malas apakšas lūkodamies apkārt. Viņš nebija nedz iepriecināts, nedz vīlies. Baznīcas viņu neskāra, kur nu vēl Hārdstrētas baznīca, varbūt nogalināt te viņš nespētu, taču ieiet gan. Viņš paspēra pāris soļus uz priekšu un pielika roku pie cepures to viegli paraustot uz augšu izrādot nicības pilnu cieņas zīmi, kur cieņa bija vien tukša skaņa. Baznīcas grīdas dēļi žēli čīkstēja viņam ejot, taču vampīram, tas bija pilnīgi vienaldzīgi. Sajūta atrodoties šeit nebija patīkama, taču apziņa, ka šī vieta viņu neskar bija pārāka.
Varbūt padalīsieties savos skaidrojumos?
Viņš pievērsās raganai joprojām slēpdams seju cilindra ēnā.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 11:02

Tingela uzlūkoja vampīru un viegli pakratīja galvu. No kapuces apakšas izspraucās dažas gaišas matu šķipsnas.
Nu, tas ir visai panaivi un vienkārši- kāds gribēja, lai mēs te sapulcējamies. Šī ir pārāk liela sagadīšanās. Bet es domāju, ka jūs pats to lieliski saprotat arī bez maniem paskaidrojumiem... ragana klusi atteica un pagrieza galvu pret vampīru. No kapuces apakšas lūkojās divas melnas, dziļas acis, kurās varētu grimt un grimt, un grimt... līdz noslīktu aiz gaisa trūkuma.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 11:16

Tas, ka es saprotu, nenozīmē, ka es nevēlos dzirdēt citus viedokļus, jo ja es tos negribētu dzirdēt, es nemaz neprasītu.
Grāfs mierīgi noteica lūkojoties uz raganu. Viņa bija, bija tāda, kurā dzīva radība varētu vērties un nespēt atrauties, tāda, kurai ļauties, ļaut savērpt jūtas un prātus, taču vampīrs bija miris un daudz par aukstu, lai viņu dziļi aizkustinātu dēmonraganu skaistums. Viņš izteiktā stilā ar spieķi viegli pastūma cilindru uz augšu, liekas, viņš tā bija darījis jau neskaitāmas reizes nezin cik ilgi, jo tas izdevās, tieši tā, kā viņš to bija vēlējies, cepure bija pastumta mazliet augstāk un baznīcas sveču gaisma apgaismoja vēsā vampīra seju (skat.2.tēla bildi) un varēja redzēt, ka viņa sejā ir jaušama minimāla ieinteresētības un cieņas, nē, kaut kā, kas stūrē uz cieņas pusi nots, taču attiecībā pret mierīgo vienaldzību, tā bija tik minimāla, ka tai pievērst lielu uzmanību un sākt pārprast būtu galīgi nevajadzīgi un nepelnīti.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 11:21

Azapata domiigi pieceelaas..Un paskatijaas uz tikko baznica ienakushajiem..Ak, sveiki vina noteica..Ko tad jus te esat pazaudejushi..domaaju, ka sho graustu vairs neapmeklee neviens.. vina noteica un melnie mati mirdzeeja svecu gaismaa....

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 11:22

Tingela pasmīnēja un pagrieza galvu pret altāri. Viņas galva bija pilna ārprātīgu, ļaunu un pat neķītru domu, tomēr sejas izteiksme saglabājās tikpat vienaldzīga un atturīga, lai arī melnās acis ļaunā priekā iemirdzējās.
Pilnīgi nekādu emociju, var teikt, bet es tam neticu. Man patīk izaicinājumi un dzīve te palikusi pavisam garlaicīga. Gan redzēsim, kas notiks. dēmonragana nodomāja un iekārtojās ērtāk savā sēdvietā, sagatavojusies varenas izrādes vērošanai.
Viņa cerēja, nē, pat zināja, ka šonakt kaut kas notiks. Kaut kas, kas sagādās viņai baudu.
Mani šeit atvilka... raganas intuīcija. Tingela neuzlūkojusi Azapatu, noslēpumaini atteica.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 11:30

Azapata piegaja pie raganas..un ieskatijaas vinas sejaa..
Jaa..jus noteikti neesat parasta ragana, jateic, ka jusu teevu es pazinu, bet maati gan ne..Jus noteikti jutaties nomaakata, bet ziniet..tas domas kas jus mac jus varat realizet sheit..laujieties... un Azapata pagaaja taalaak ar skatienu aicinajusi vampiram darit taapat...Vina joprojam veroja cilveeku, ko nesen bija sheit rezdejusi, bet vins kluseeja...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 11:32

Es? Neko.
Viņš atbildēja uz tiešo jautājumu izvairīdamies no liekām piebildēm, kālab vampīram (?!) būtu jātrodas baznīcā (!).
Varētu?
Viņš vaicāja norādot uz vietu blakus, netālu no raganas, baznīcas soli nebija sadalīti sēdvietās, vismaz ne parasti.
Šis grausts ir kritis tik zemu, ka te pasargāts neviens no tiem ņergām, kas cer te tikt pasargāti tādi nebūs..
Viņš nodomāja un lūpu kaktiņos iezagās ļauns smīns.
Man nav nekā, ko es vēlētos realizēt kritušā baznīcā..
Viņš noteica mierīgi, taču tonī ieskanējās liegs izsmiekls, kā pliķis sejā.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 11:43

Lūdzu! Tingela mierīgi atbildēja, pamājot ar galvu un vēl aizvien skatoties uz altāri.
Ja es būtu viena un ja šī nebūtu Hardstrēta, tad varbūt es arī izdarītu to, ko vēlos un... gribu. Bet savādi, ka jūs pazīstat manu tēvu. Es gan nekad neesmu ne viņu redzējusi, ne ko par viņu dzirdējusi. Jāsaka, ka dēmoni jau tādi ir- apmierina sevi un tad dodas prom, lai tos nekad vairs apkaimē neredzētu. ragana ar nelielu indīgumu balsī sacīja un salika smalkās rokas klēpī.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 11:51

Grāfs nosēdās, ne klāt raganai, bet ne tālu no viņas. Vņš klusēja, viņš nicīgi nopētīja visussvētos nieciņus, kas bija baznīcā un pēc brīža pievērsās Azapatai, viņš viņu stingi nopētīja no augšas līdz lejai no lejas līdz augšai.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 11:57

Bet kapec ne? Kur vel, ja ne te..jus versisiet savas dusmas..un velmes..nu, pameginiet kaut vai uz manis..Jusu tevs butu lepns.. Vareeja padomat, ka Azapatai apnicis dzivot..vai ari vina grib jaunu kermeni..Tacu vina apzinajaas, ka speleejas un tas vinai tiik...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 14.08.2005 12:02

Toms lēni iznāca no balkus joma kura mijkrēslī bija stāvējis viņš vairs nevalkāja apmetni bet tāpat izstaispījis spārnus kas parasti sakļauti zem apmetņa palika mazliet stīvi.
Izgājis baznīcas vidū viņš paklanījās sava patrona tēla priekšā, viņš tā darīja katru reizi kad bija baznīcā lai gan viņš ienīda dievu viņš arī izrādīja viņām cieņu jo viņš taču bija viņu radījis. Pēc tam apsēdās nākanmajā rindā aiz raganas un vampīra.
Ne katru dienu baznīcā redzēsi tādu publiku... Toms sarkastiski nodomāja.
Vienīgais ko viņš no sirds vēlējās bija tas lai ātrāk pienāk pasules gals un viņam te nenāktos smakt.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 12:03

Ko tu mēģini panākt?
Viņš nodomāja pievēršot skatienu Azapatas sejai.
Un ja nu es sagribētu jūs par vampīru?
Viņš ievaicājās pasmaidot un smaidā varēja jaust spožus ilkņus, kas mazliet izvilkās no acu zobiem.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 12:10

Azapata sajuta engeli kas ienaca un vina tam pieskreeja klaat kaa pie glaabina..Vel viens mirklis un Azapata jau vairs nevalditu par sevi, jo raganas domas vinu jau znaudza..taas bija paraak demoniskas un ar sho vieti bija parak liela kontrastaa, bet vina mileeja shis domas, jo ta tacu ir vieglak- mileet...Ak, ja es spetu darit to ko Dievs bija licis..tad vina prieka asaraas visus te apslakteetu..tikai ne engeli, jo ta bija dala no vinas...
Ak, kaads man prieks, ka jus atnacaat tieshi tagad..pienemu, ka shiss butnes jus jau paziistat..vai varu jus lugt kopa ar mani apseesties.. Vina taa gribeeja tikt aaara, jo vinas daba jau vairs nebija cilvecisko speeku apvaldiita..Tacu kritusha engela aura iedvesa to mieru kas vinai lika sajust kaut nedaudz shis vietas svetiibas...

Ak, mani par vampiru...droshi...Tikai vai jus tas nenogalees?? Azapata sajuta to baudu kas bijusi ieprieksheja vampira kermeni un ta vinai tiik..tacu nu jau viss vairs nav tik vienkarsh...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 14.08.2005 12:17

Protams Toms atbildēja sēdieties, Jūs laikam bieži šeit nākat vai ne?
Toms sacīja. Toma maņas jau bija sajutušas ka kaut kas šajā vietā nav tā kā vajadzētu.
pēkšņi viņam paspruka jautājums Kas šī ir par vietu? Baznīca tā jau vairs nav lai kā Toms centās bet nespēja no balss izspiest nožēlas noti

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 12:21

Tingela iesmējās. Viņas smiekli bija spalgi, bezgala ļauni unpavisam noteikti- dēmoniski tumši. Apmetņa kapuce, kā aiz pārsteiguma nolēca no raganas galvas, atklājot viņas flīti saķemmētos, gaišos matus.
Viņa pagrieza galvu nedaudz ieslīpi un pārtrauca smieties.
Jā, mans tēvs lepotos. Par to es nešaubos. Tingela uzjautrināta piebilda un savilka seju nicinošā grimasē.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 12:25

Mani? Nē, bet vai jūs?
Viņš vaicāja aukstā balsī, kura liktu ikvienam, parastam mirstīgam sajusties kā pakļuvušam zem aukstas dušas.
Vai jūs spētu izturēt tumsas dzīvi?
Viņš vaicāja.
Vai jūs spētu izturēt mazu dēmonu un velnu neķītrības ar raganām, to tumšajās prieka mājās un spalgos smieklus, kas skan kā cilvēka kliedzieni agonijā? Vistumšākos nedarbus un zvēriskākās slepkavības, tādēļ, lai izdzīvotu? Nolaupīt mazu bērnu, lai no tā pamazām izsūktu asinis un vēlāk atstāt tā ķermeni pakārtu vecāku mājas priekšā un rīta agrumā pirms migla ir nozudusi tīksmināties māšu spalgajos kliedzienos un raudās par zaudēto bērnu?
Viņš runāja klusi, taču baznīcā, kurā viss atbalsojās, acīmredzot, lai visiem, kam neaiziet ar vienu reizi aizietu ar otro, viss bija labi dzirdams it sevišķi vampīra pieminētās neģēlības, kuras izrunājot viņa balsī ieskanējās, kas cits, nevis vienaldzība.
Vai jūs spētu? Jūs jau tagad, no dēmonraganas klātbūtnes vien skrienat slēpties pie krituša enģeļa, vai jūs izturētu aizkapa dzīvi? Šaubos, jūs meklētu reinkarnāciju, padotos, jo tā allaž ir vieglāk, vai ne? Jo tad jūsu cēlajiem prātiem nebūs jāiedziļinās tumsā, jo jūs to vienkārši nespētu. Jūsu vārdi ir tukša skaņa, bet drosme - vien etiķete nekam.
Vampīrs noteica. Šoreiz viņš bija bildis ko vairāk nekā dažus vārdus un šoreiz viņš arī bija atklājis savu seju.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 12:39

Ak...Jus mani pat nepaziistat Es esmu dala no jums..nebuutu manis nebuutu juus..nebuutu dzivaas radiibas..Es palidezju Satnam kapt uz zemes..un jus te runajat par parastaam prieka maajinaam un beigtiem cilvekiem..jus neesat Satana tuvibu izbaudijis..Es esmu dala no bilbeles..Un dala no Dieva, ne taa pati labaka dala protams...Un jaa..Vampirs es esmu bijusi..un man tas tik..Jus esat egoisti un man tas tik velvairaak..Un, ja launums man liek domat par Dievu...tas ir tikai un vienigi Dieva sods, bet launa es varu but, jo valdu pati par sevi kaut gan ta mulka sveta galvina baazas visur..pat manaas domass..Un es niistu to, ka ienakot sheit man ir svetiiba, ha, jo tacu esmu dala no Dieva...un..dariet vien mani par vampiru, ja jums ta tiik ....Azapata jutas briva beidzot pasakot ka nist Dievu..un palidz Satanam..Bet vinas daba ir Dieva daba..Azapata apsedas blakus cieshi vampiram..Par Tomu aizmirstot

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 12:40

Ak...Jus mani pat nepaziistat Es esmu dala no jums..nebuutu manis nebuutu juus..nebuutu dzivaas radiibas..Es palidezju Satnam kapt uz zemes..un jus te runajat par parastaam prieka maajinaam un beigtiem cilvekiem..jus neesat Satana tuvibu izbaudijis..Es esmu dala no bibeles..Un dala no Dieva, ne taa pati labaka dala protams...Un jaa..Vampirs es esmu bijusi..un man tas tik..Jus esat egoisti un man tas tik velvairaak..Un, ja launums man liek domat par Dievu...tas ir tikai un vienigi Dieva sods, bet launa es varu but, jo valdu pati par sevi kaut gan ta mulka sveta galvina baazas visur..pat manaas domass..Un es niistu to, ka ienakot sheit man ir svetiiba, ha, jo tacu esmu dala no Dieva...un..dariet vien mani par vampiru, ja jums ta tiik ....Azapata jutas briva beidzot pasakot ka nist Dievu..un palidz Satanam..Bet vinas daba ir Dieva daba..Azapata apsedas blakus cieshi vampiram..Par Tomu aizmirstot

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 12:48

Tingela noraustījās vieglos smieklos. Viņu neuztrauca tas, cik varenas būtu klātesošās būtnes un no kādaiem klaniem nākušas. Jā, viņa bija egoiste, tomēr grūtā brīdī asinsbrālim palīdzību neatteiktu.
Es nevēlos runāt visu vārdā, bet saucot mūs par egoistiem, tu nevis grauj, bet cel mūsu pašapziņu. Un, pie velna, kuram šajos laikos interesē kas vairāk par savu baudu un savu izdzīvošanu?! dēmonragana spalgā balsī atteica un pasmīnējusi palūkojās uz vampīru, kas sēdēja netālu no viņas.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 12:49

Egoisti? Apgalvojums, ko dzirdu allaž, taču tas ir novalkājies stereotips.
Viņš atteica, Azapatas runa bija kaismīga, varbūt pat pārāk kaismīga. Kad Azapata apsēdās viņam blakus viņš ar gaišu un aukstu pirkstu novilka no viņas žokļa, gar kaklu līdz krūtīm.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 12:57

Ak..vai gribat teikt, ka jus tadi neesat? Kas vel jums rup iznemot sevi? Nu..man gan liekas, ka nekas..es pati biju tada un man bija nosplauties par visu cilveci.
Vina apzinajaas, ka ja vins vinu padaris par vampiru, tad tikai deel dusmaam un pashapliecinaashanaas del, bet vina grib savadaaku partapshanu..Taadel vina pavirzijaas talaka no vampira..Un uzlokoja baznicu..Bezcerigi nopuusdamaas..un lenaam elpojot..Kaa ari apliekot lakatu ap pleciem un diezgan atklaatajaam krutiim..

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 12:58

Tingelas smīniņš nepazuda, tomēr viņas sejā bija redzams, ka nupat dēmonragana ir izperinājusi kādu plānu savā samaitātajā, ļaunajā galvā.
Man nav laika bērnu spēlītēm. viņa nošņāca un piecēlās kājās, apmetņa audumam klusi nočaukstot.
Tingela sašūpojās un lēniem, pašpārliecinātiem soļiem sāka slīdēt uz altāra pusi. Tur viņa apstājās un nopētīja apkārtni.
Bībelei, te noteikti jābūt Bībelei... viņa ar acīm meklēja grāmatu, uzgriezusi muguru pārējiem.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 13:03

Redziet, tā ir tiesa, man neviens nerūp, es neteikšu, ka nekad nav rūpējis, to apgalvot būtu sarežģīti, taču pārsvarā man nerūp neviens, taču fakts kā tāds ir reizes, kad tā nav, līdz ar to momentāli nodēvēt visus vampīrus par mūžīgiem egoistiem ir visnotāl kļūdaini.
Viņš noteica. Sejā iezagās tikko manāms smīn, kad viņš pamanīja, ka Azapata paraujas tālāk.
Palūkojieties mācītāja kancelē.
Viņš noteica dēmonraganai, viņam radās nojausma, ko viņa meklē. Bet celties un palīdzēt viņš nevēlējās bez tam, Bībele - viņa rokās.. Tā grāmata sadegtu elles ugunīs.
Pārlabojiet mani, ja es kļūdos - jums priekšā ir vesela mūžība - kurp steigties?
Viņš vaicāja dēmonraganai.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 13:09

Ha...un ko jus taisaties dariit, lasiit bibeli...? Azapata nesavaldiija smieklus..vina pieceelas un uzlukoja vampiru...Ja tev ir kadreiz juutas, tad jateic tu neesi tik neievainojams..un tas pat ir labi..mes visi tadi esam... un vina liegi pieskaraas pie vampira zoda..
Vai man palidzet jums mekleet vina versaas pie raganas..

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 13:14

Tingela pagriezās pret vampīru un sajutās nedaudz dīvaini, it kā stāvēdama uz skatuves, kur visi var viņu redzēt, kur viņa var izlikt emocijas teātra spēlē. Bet vīzija momentāli pagaisa un dēmonragana klusi atbildēja, jo skaļi runāt te nebija jēgas- baznīcas sienās vārdi atbalsojās kā zvani:
Es meklēju izklaidi, jo man apnikusi šī bezgalīgā rutīna. Un acīmredzot šeit ne kas interesants nenotiks. Es atzīstu savu kļūdu, lai arī cik tas netipiski man tas būtu. Un paldies par ieteikumu! Palīdzību man arī nevajag! Un tas ko es darīšu ar grāmatu ir mana daļa.
Ai, ai... kāda mele! Te notiks izrāde! Šovs! Un viņi visi tajā piedalīsies... Tingela nodomāja un ielūkojās mācītāja kancelē, kā vampīrs bija teicis. Jā, tur tā bija- iesieta ādas vākos, sena kā pati pasaule.
Dēmonragana to pacēla divos pirkstos, it kā tā būtu kāda smirdīga lupata un atgriezās altāra priekšā. Brīdi apdomājusies, Tingela pasmīnēja un devās atpakaļ uz savu vietu ar visu grāmatu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 13:15

Bet tas ir tikai kādreiz..
Viņš noteica, smīns atgriezās sejā, kad Azapata pieskārās viņa zodam. Vampīrs bija pašpārliecināts un viens "kādreiz" negrasījās viņu izsist no sliedēm, gluži kā veins iekāres mirklis.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 13:22

Ja viens kadreiz...
Vina piegaja pie raganas..nu mes taisisim..Kau ko uzjautrinoshu vai ari izglitojoshu..var ari demolet.. Azapata smejaas..un apsedas blauks raganai...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 13:25

Vampīrs atsēdās ērtāk solā. Viņš bija sagatavojies skatīties, ko nu šīs dāmas tagad te rādīs.
Būtu vēl naivāk cerēt, ka pēc tik daudziem tūkstošiem gadu tik senas būtnes ir savākušās vienkopus nieku pēc.
Viņš nodomāja.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 13:29

Tingela pat nepalūkojās uz Azapatu. Viņas skatiens bija pievērsts Bībelei un smalkie pirksti slīdēja pa grāmatas vāku.
Tāda vara guļ manās rokās! Daži vārdi un es varētu grozīt to, kas grozāms. Mainīt puses. Kļūt par... hmmm...? Vai tas būtu iespējams? Kas notiktu, ja šie ''svētie raksti'' nonāktu paša Dēmonu Karaļa rokās? viņa nodomāja un pārtrauca pētīt grāmatas vāku.
Dēmonragana atšķīra pirmo lapu, bet nesāka lasīt. Viņa tūlīt pat aizcirta Bībeli un pasmīnēja.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 14.08.2005 13:32

Redzēdams ka pie atbildes laikam Toms ieklausījās apkārtējo strīdā. Mjā egoisti, patiešām precīzs apzīmējums Toms nodomāja.
Uz altāra apsegts ar segu uzkuras bija rakstīti dažadi psalmi stāvēja trauks pilns ar ūdeni.
Lieliski Toms nomurmināja, strauji uzšāvies spārnos viņš aizlaidās līdz tam un iegrūdz savus tikko pagatavotos sudraba nažus svētajā ūdenī.
Pirmajā mirklī likās ka caur viņu izskrien karsta liesma bet nākamajā mirklī viņš sajuta tikai auksto ūdeni skalojamies ap viņa rokām.
Tagad viņa rokās bija nāvējoša inde katram nešķistenim kas censto viņam uzklupt.
Viņš uzmeta tumšu skatienu vampīram Varbūt izmēģināt??? viņš nodomāja.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 13:38

Grāfs pievērsa skatienu enģelim. Tumšajās acīs mirdzēja izaicinājums. Viņš piecēlās kājās un izgāja galvenajā ejā.
Ha. Ragana domā, ka ar parīs pekstiņiem spēs mainīt Bībeli.. Dumjā zoss.
Vampīrs pasmīnot nodomāja, bija takš daži neaptēsti ļautiņi.
Gaismas un Tumsas spēki ir milzīgi un viena ragana, tur pat ducis nespētu neko mainīt, bet viena, ir nu gan..
Viņš nodomāja. Viņš stāvēja iesāniski, tā, lai varētu ik pa brīdim vērot Tomu vai Azapatu un raganu.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 13:39

Tom...kas?..Azapata nesaprata, ko vins iisti taisaas dariit...Ko? Ak dievs... vina nobijaas pat vairaak aiz izbriinas atri atsedaas pie vampira..pat neieverodama, ka gandriz uzsedaas tam virsu...vina atri atvainojaas
Vinu vins speeja taa noglainaat tacu tiaki miesu..nekad nevar zinat kas kuram prataa..Vina nekad nebija redzejusi vina saparnus..Ko tu tasies dariit? Vina apjautajas..kaut gan atbildi zinaja..Nu kluust intresanti..Vina pat mazliet pasmineeja..Kad vampirs pieceelas vina turpinaja sedeet un gaidit...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 14.08.2005 13:46

Toms pagriezās pret baznīcas telpu un nomērīja visus ar satumsušu skatienu. Jā izskatās ka šī vieta tiešām spēj piepildīt vēlēšanās viņš sacīja. Ieskatījies vampīram acīs viņš nesakot nevārda pieņēma izaicinājumu jo nekas cits viņa skatienā nevarēja būt.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 13:50

Kādas nu kuram tās vēlēšanās..
Viņš nicīgi atrauca. Vampīra siluets ejā bija izaicinošs, lepns un stalts. Vampīra galva bija augstu pacelta un glītajā sejā jautās izaicinājums. Vispār, viņš nebaidījās no Toma, viņā ritēja paša Draculas asinis un viņš bija ticis durts, sists, šauts, griezts, kārts un galēts visvisādos veidos un nez cik reižu, taču, ja rei enģelis bija tāds muļķis, ka pieņēma izaicinājumu..
Lai gan šī tomēr skaitās baznīca..
Viņš nodomāja, taču apzinājās, ka ja reiz spēja te ienākt, tad šī vieta bija kritusi par daudz zemu.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 13:55

OOC: Mums nav īpašo spēju. Un ieroču. He, he, he... Es tā nevaru dzīvot!

Tingelai bija vienaldzīga nāve. Tas būtu tikai veids, kā nonākt tuvāk Sātanam, Dēmonu Karalim un redzēt šo vareno, neuzveicamo spēku, kas stāv ārpus tumsas un gaismas, kam pašam ir vara, kas spēj mainīt likteni un izvēlēties īsto ceļu. Nāve. Jā, ko tik Tingela nedotu, lai ieraudzītu Nāvi, aprunātos ar Viņu, izdibinātu Viņas noslēpumus...
Tāpēc dēmonragana piecēlās kājās, turēdama rokās Bībeli un nostājās nedaudz iesāņus vampīram, tādejādi norādīdama, ka nebaidās no nāves.
Es gan gribētu redzēt, kā tu iznīcini vampīru UN dēmonraganu. viņa ar izsmieklu balsī iesaucās un pakāpās uz priekšu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 13:58

Nav nepieciešamības, Tingela.
Vampīrs noteica balsī ieskanoties ledainībai. Viņš stalti stāvēja un bija gatavs teju jebkam, kas varētu ienākt kritušā enģeļa prātā. Viņš galanti pagriezās piesitot ar kurpi pie grīdas un devās tieši pretī enģelim.
Jums pietiks drosmes, jebšu paliksiet nīkstot savos kompleksos?
Viņš vaicāja smīnam ataustot sejā.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 13:58

Ak...ne shi situaacija klust paraak smiekliga... nu mani jau ari var nogelat, bet labuma nekada jau nebuus...
Nu labi.., bet varbut busim civilizeeti?? Kaa nekaa kau kaads cilveku pazimes mums tacu piemiit..

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 14.08.2005 13:58

OOC: Par to vēlēšanos tevi nobeigt tu nošāvi greizi
Toms satvēra nažus ciešak un pacēlās no zemes. Vampīrā jautās tāds ļaunums ko būs grūti caursist pat ar svētītu priekšmetu. Pacēlies vēl mazliet augstāk Toms laidās laukā no baznīcas tas mazumiņš cieņas ko viņš juta pret savu veco kungu neļāv viņam nogalināt vai izliet asinis viņa namā.
Izdzirdis Azapatas vārdus Toms samimstinājās un nolaidās uz zemes viņš bija pusceļā līdz durvīm.
Atvainojiet šķiet es mazliet zaudēju apvaldu

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 14:02

Civilizācija? Es atteicos no cilvēces un tās īpašībām pirms vairāk kā 16 gadsimtiem.
Viņš noteica un pasmīnēja - enģelis bija aizlaidies.
Nekādas cieņas, ne pret sevi, ne mani.
Viņš noteica un pagriezās, lai dotos atpakaļ.
Vismaz kreklu nesabojāja..
Viņš nodomāja, lai gan nebija gluži pārliecināts, ka svētīts priekšmets sabojātu viņa drānas.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 14:03

Hmm..man prieks, ka jus apstajaties.. Tas butu lieki traumeet to vampiiru ar raganu.. Azapata smejaas...
Pienaks laiks kad tapat vinu nebus.. , bet mes te vel planesim apkaart. Nav verts sev liekt kompaniju, lai kada ari ta nebuutu..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 14:11

Vampīrs atgriezās iepriekšējā vietā, taču vairs nedēvās apsēsties uz solu. Viņš palika turpat ejā. Viņa seja bija neizdibināma, vampīrs tajā brīdī varēja domāt, ko vien vēlējās.
To - vampīru?
Viņš ledainā tonī ierunājās.
Apbrīnojama laipnība no Jūsu puses..
Viņš ledaini noteica. Viņš nešaubījās, kādreiz viņš doies tur lejā, taču arī enģelis un Azapata nešķiedīs mūžīgi laiku te.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 14:11

Tingela demonstratīvi nopūtās un izvilka no apmetņa piedurknes baltu vēdekli. Viņa to atvēra un sāka vēdināt, it kā nekas nebūtu noticis.
Cik žēl... Tagad derētu vienīgi glāze Francijas labākā vīna. Jā! Cik laba doma! Es jūs ielūdzu man piebiedroties, Smita kungs. Tādu dzērienu kā manā namā, jūs nedabūsiet nekur! dēmonragana uzrunāja vampīru, lai arī necerēja uz piekrītošu atbildi. Viņa noslēpumaini pasmaidīja un saspieda Bībeli, ko joprojām turēja brīvajā rokā.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 14:16

Nē, paldies.
Viņš noteica, lai arī balsī neskanēja ittin nekas no pateicības.
Un es dodu priekšroku Kalifornijas vīniem.
Viņš pasmīnot noteica un devās uz durvju pusi.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 14:17

Atvainojiet...Vienkarshi vampiiru... Esmu mazliet aizravusies un aizmirsu manieres.. Azapata smaidiija...Ja dodaties vien kopa ar Tingelu uz dzeriet nost to viiinu..tas jums naks par labu.. Azapata tuvojaas engelim...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 14:21

Taču jūs varētu man piebiedroties manā namā, tas ir nesen iekārtots un tam noderētu ugunskristības..
Viņš pagriezies noteica Tingelai, pēc brīža apdomas. Viņš gan nebija paredzējis uzņemt šonakt ciemiņus, taču māja bija perfektā iekārtojumā arī tāpat, tā bija tikai iepriekšējā dienā iekārtota.
Tas ir īsts pagodinājums, tikt dēvētam sugas vārdā.
Viņš nicīgi noteica Azapatai.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 14:22

Tingelas smaids tāpat nepazuda.
Es neatteikšos. viņa atteica un pāris reizes pavicinājusi vēdekli, salocīja to un ielika atpakaļ piedurknē. Dēmonragana uzlika galvā kapuci un lēniem, gracioziem soļiem panāca vampīru.
Uzlūkojusi to ar savu tumšo skatienu, Tingela viegli iesmējās.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 14.08.2005 14:26

Toms pasmaidīja un pagriezās pret Azapatu un piedāvāja viņa roku. Ļaujiet man apgalvot ka es tomēr netaisijos nogalināt vampīru Azapatas vārdi uz viņu bija atstājuši iespaidu lielu iespaidu.
Man laikam atkal būs tas gods piedāvāt jums dzērienu Toms sacīja tonī kādā parasti vērsā pie augst dzimušas dāmas.
Toms mazliet bija uztraucie jo vēl nereizes pēdējo simts gadu laikā nebija aicinājis nevienu ciemos viņa necilajā miteklī

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 14:26

Es nejutos taa, lai varet saukt..jus vardaa, jo man nav tiesiibu..Jus neesat man stadijies prieksha..man personiski ne, jus to neveleejaties... Takaa atvainojiet, ja es jus aizskaaru, tads nebija mans nodoms... Azapata centaas pasmaidiit siltu samidu, bet vina to nemaaceja


Man prieks Azapata noteica..un jaa es labraat iedzershu kadu glaaziti viskija un vina deva roku Tomam.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 14:28

Vampīrs piedāvāja Tingelai savu roku - kā īsts džentlmenis. Viņš vēl nopētīja enģeli - kritušo, skatienā jaucās nicinājums un izaicinātība, tad viņa skatiens pievērsās Azapatai, nu tas bija vienkārši tumšs un neizdibināms. Tas nevērīgi paŗslīdēja pāri cilvēkam un pievērsās Tingelai, nu bija manāms uzjautrinājums.
Redziet, Azapata. Jūs nepratāt pajautāt.
Viņš noteica.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 14:31

Es nejuutos vainiiga, es jautaaju, bet jus neatbildejat..Piedotiet un visu labu ..un vina devas araaa no bazincas kopa ar engeli..

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 14:34

Tingela labprāt pieņēma vampīra roku, ne tikai aiz pieklājības, kā varētu šķist, un uzlūkoja Azapatu.
Šī vārdu cīņa ir bezjēdzīga, bet tomēr... dēmonragana nodomāja un ar drūmu sejas izteiksmi gaidīja, kad eņģelis un šī otra būtne beigs kulstīt mēli un beidzot dosies prom.

Viņos ir palicis kaut kas no gaismas. Un tas man nepatīk. Tingela atkal pasmīnēja, kad abi izgāja no baznīcas.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 14:38

Jūs nepareizi jautājāt, Azapata.
Viņš noteica, nepieminot, ka Tingelai viņš tika nosaucis savu vārdu, ne jau nu gluži īsto, kurā ietilptu tituls un pieņemtā tēva Grāfa Vladimira Draculas vārds, vai kur nu vēl, to, kas bija viņa visprastākais vārds, mātes dotais, ar īstā tēva vārdu - to viņš neminēja nekad. Visparastāk viņš bija Marks (mātes dotais vārds) Laionelss (Vladimira dotais) Smits (pieņemtais, jo nav jēgas čakarēties ap uzvārdiem), retos gadījumos vai pēc ilgāka laika viņš stādījās priekšā savā patiesajā vārdā, kā uzskatīja viņš, jo mirstīgo vecāku vārdus viņš uzskatīja par apvainojumu, ja viņš stādījās priekšā pilnībā, tad viņš bija Grāfs Laionelss Dracula.
Dosimies?
Viņš galanti vaicāja un ar Tingelu pie rokas izgāja no baznīcas.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 14.08.2005 14:42

Toms mazliet sarkdams vadīja Azapatu caur naksnīgo Hardstreetu viņam par lielu atvieglojumu ielās nebja nevienas dzīvas dvēseles jo Toma apmetnis šbrīd gulēja kautkur Londonas ostu rajonā.
Nonācis pie sava nama viņš vērsās pie Azapatas: Lūdzu atvainojiet Nākamajā mirklī viņs pacēla Azapatu uz rokām un ielaidās pa atvērto logu istabā, es parasti neizmantoju parādes durvis viņš paskaidroja Azapatai.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 14:45

Tingela ar nelielu, pieklājīgu ziņkāri uzlūkoja vampīru, spriesdama, par ko viņš pašlaik domā.
Ai, ko es te muļķojos, būtu domājusi ko labāk darīt ar šo nolādēto grāmatu. Iznīcināt? Apburt? Izlasīt? un tā viņa savā galvā nosauca visvisādus priekšlikumus, tomēr nespēja izvēlēties, jo domas visu laiku klīda apkārt, bet skatiens slīdēja no vienas mājas uz otru.
Dēmonragana nevēlējās runāt. Gan jau sarunas iesāksies pie dzēriena glāzes.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 14:46

Azapata jutas savadi Toma klatbuutnee...
Un kad Toms vinu pacela uz rokam, lai vareetu iekluut vina miltekilii..Azapatai airaavas elpa..Kad Toms vinu noalida uz zemes vina sacija Man prieks, ka baznica viss beidzzas bez liekiem notikumiem un veltija vinam smaidu...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 15:00

Visbeidzot viņi nonāca pie palielas koka ēkas, tai bija aplupusi krāsa, dažādi seni grebumi, taču būtībā tā nekādi neizcēlās no parējām ēkām, vienīgais, kas tajā bija neparasts bija sudrabainais durvju klauveklis ar izliektā nezvēra galvu.
Lūdzu..
Viņš piesita ar spieķi pie durvīm un tās atvērās. Iekšā bija gaitenis, ieejas halle, tālāk http://www.visitmadison.org/images/pix/architecture/inside_spiral_stairs.jpg, kas veda uz otro stāvu, tās bija noklātas ar sarkanu paklāju. Pa labi bija siena ar sienasskapi, bet pa kreisi bija plaša aile, arka, kas veda uz lielo dzīvojamo istabu. Tā gluži kā visa māja bija tumšos toņos. Tur bija liels grezns kamīns, ērts dīvāns un vairāki klubkrēsli retināti izkārtoti, netālu no dīvāna atradās veclaicīgs tējas galdiņš. Tālākās sienas rotāja plaukti ar dažādām neparastām lietiņām, logus sedza tumši zils caurspīdīgs aizkars, tad melna zīda aizkari no katras malas un visbeidzot biezi sarkani samta aizkari tiem pa virsu savilkti katrs savā pusē kopā.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 14.08.2005 15:05

Toms pasmaidīja tā mazliet dīvaini ar vienu lūpu kaktiņu, un atbildēja. Es nebūtu nogalinājis vampīru, mans mērķis nav nogalināt bet gan iebiedēt
Tad ieskatījies Azapatai acīs turpināja Es nevarētu pieļaut lai jūs nogalina.
Pēc tam viņš strauji novērsās un sameklēja viskija pudeli un divas glāzes.
Piepildījis glāzes viņs vienu pasneidza azapatai un vedināj uz bēniņu vidu kr stāveja divi atpūtas krēsli un kamīns

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 14.08.2005 15:10

Jums ir loti divains, bet man patikams miteklis. Azapata apsezoties kreeslaa noteica..Iemalkojot viskiju vina atsaaka runat..
Bet kapec gan ne? Jus tacu pat nepazistat mani un nevarat vel zinat vai vispar esmu taa verta, lai mana dziviba tiktu taupiita..Un jateic, ka es nemirtu, bet gan piedzimtu kur citur...Bet tomer..paldies Jums..vai varu jus saukt par Tomu? Taa buutu vienkarshaak. Vina turpinaja malkot viskiju un veroja Tomu...Kas gan tevii Dievam vareja nepatik..vina nodomajaa...

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 15:14

Tingela atzinīgi novērtēja vampīra mājokli, īpašu uzmanību pievēršot tumšajām krāsām, uz kurām viņa izcēlās kā sniegpārsla dubļos. Tikai dēmonragana nebūt nebija sniegpārsla un šīs telpas nekādi nespēja nosaukt par dubļainām vai kādā citā veidā neglītām un netīrām.
Man patīk! Šeit valda savāda aura... tāda nedaudz pat mierinoša. Vai jūs šo namu iekārtojāt pats? viņa apvaicājās, kamēr skatiens slīdēja pāri mēbelēm.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 14.08.2005 15:29

Paldies Toms sacīja, mirkli apdomājies turpināja Es zinu ka jūs atdzimtu jūs esat ja tā var teikt nemirstīga. Arī es savā būtībā esmu tāds pats tikai dzīvoju vinā un tajā paša ķermenī. Mumms abiem šķiet ir lemts klīst pa pasuli līdz pat pasaules galam, bet tad baznīcā pār mani nāca atklāsme mēs kopīgiem spēkiem spētu radīt apokalipsi nešaubos ka mums tas izdotos izmantojot jūsu neaptveramās zināšanas.... Iedzēris malku viskija viņš atkal vērsās pie Azapatas Kādas ir jūsu domas par šo visu?

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 17:37

Jā. Pats gan.
Viņš noteica, viņam patika nama iekārtojums, atšķirībā no mājas un telpu senlaicīgā izskata dažas istabas šajā namā tomēr bija pēc iespējas jaunmodīgākas, lai vai kur, bet tehnikā cilvēki reizēm bija noderīgi. Piemēram virtuvē vineīgās senlaicīgās lietas bija greznie skapīši nu antīkie galda piederumi, vēl pie modernisma piederēja greznās vannasistabas, kurās arī atradās pa antīkai lietai.
Jūsu virsģērbu?
Viņš vaicāja, jo kāda gan jēga būt virsdrēbēs mājā?

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 17:59

Ak, pareizi! attapusies Tingela eleganti izslīdēja no sava sudrabotā apmetņa. Zem tā viņai bija balta, ārkārtīgi grezna kleita ar melnām lentītēm, bantītēm, mežģīnēm un citām meitenīgām lietām. Gar kleitas malu bija izšūti galvaskausi, tādi paši rotāja arī grezno aproci ap raganas roku. Kleita stingri turējās uz pleciem, lai arī radās iespaids, ka tā tūlīt nokritīs uz zemes.
Tātad jums ir laba gaume. Šķiet, ka tas ir visai tipiski vampīriem, cik nu tos pazīstu. Tingela noteica, nu vairs nepētīdama namu, bet gan pievērsusies tā saimniekam, it kā būtu uzdevusi jautājumu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 18:09

Iespējams gaume man rit asinīs no tēva.
Viņš noteica. Viņš pilnībā uzskatīja Grāfu Vladimiru par savu tēvu, viņam nebija vajadzības atminēties savus mirstīgos vecākus - precīzāk ikdienā viņš par tiem pavisam vienkārši aizmirsa. Turklāt viņā ritēja Grāfa Vladimira asinis. Lai arī viņu sakoda vampīra līgava, viņa bija gandrīz izdzērusi zēnu tukšu kad nogādāja pilī, taču vien sev zināmu iemeslu dēļ Vladimirs pieņēma viņu par asvu dēlu un deva viņam savējās (asinis). Viņš auga vampīru sabiedrībā no tik mazas mazotnes, ka nespēja iedomāties, ka reiz bijis cilvēks, lai gan kādreiz kāds viņam to bija minējis, taču Laionelss nebija izrādījis sevišķu interesi, vien paturējis to prātā - aizmiršanai. Turklāt Laionelam piemita tieši tas pats kas Vladimiram, arī viņš bija saņēmis Lucifera palīdzu.. Viņš paņēma Tingelas apmetni un vieglām ašām kustībām drīz vien jau bija to iekarinājis sienasskapī.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 18:51

Hmm..., varbūt aicināsiet mani viesistabā, vai arī mēs te stāvēsim visu nakti? Tingela pavisam mierīgā tonī noteica, lai arī nojauta, ka uzvedas augstprātīgi. Un pie joda! Viņa taču ir raganas un dēmona meita- augstprātība, ļaunums un tumsa rit viņai asinīs.
Izskatās, ka viņš no manis kaut ko slēpj. Bet, nav ko uzbāzties, mums katram ir savi noslēpumiņi... dēmonragana pasmaidīja visai nejauku smaidiņu un atvēra vēdekli.
Tumšas istabas viņai likās nedaudz smacīgas, varbūt tāpēc, ka viņa pati dzīvoja gaišās telpās ar milzīgiem logiem...?

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 19:57

Es jums neesmu liedzis turp doties.
Viņš noteica, balsī neskanēja ledainība - tas būtu pārāk uzspēlēti, taču balss bija rimta un vienaldzīga.
Lūdzu?
Viņš ieteicās, kad bija iesoļojis viesistabā, viņam nelikās, ka vajadzētu sniegt Tingelai gidu, lai atrastu viesistabu.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 20:11

Tingela atmeta ar roku savai ieaudzinātajai pieklājībai un apsēdās uz dīvāna. Viņa pārcēla vienu kāju pār otru un sāka vicināt vēdekli, lai arī nemaz tik karsti šeit nebija. Tas vienkārši bija ieradums.
Sakiet, kāpēc izlēmāt pārcelties uz Hardstrētu, vai arī tas ir liels noslēpums? dēmonragana pieklājīgi apvaicājās, nevis tieši lūkodamās uz vampīru, bet gan nedaudz sāņus.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 20:15

Vampīrs novilka cilindru un slaiki uzmeta uz drēbju pakaramā, kas stāvēja pašā telpas stūrī un nemaz neizskatījās pēc pakaramā. Gleznajā sejā tā arī neparādījās pat smaida atblāzma.
Es pārcēlos tālab, ka man apnika cilvēki, kuri, lai kur es ietu sprediķoja, ka ir jāaizstāv vājakais, jāpalīdz vārgākajam un tā tālāk.. Es pārcēlos, jo nolēmu pāris gadsimtus pavadīt - aizmirstībā.
Viņš noteica, neminot kādēļ aizmirstībā, vampīru jau vairs nebija daudz, taču tie vampīri, kas bija tie bija jaunie vampīri, sakosti pirms simts, divsimts gadiem nedaudz vairāk, taču neviens no tiem nebija paša Grāfa Vladimira Draculas mantinieks, izņemot šo, neviens no tiem nebija tīrāks vampīrs un Marku pazina pasaulē, vienā vietā, otrā un patlaban viņš bija nolēmis uz laiku kļūt - aizmirsts.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 20:18

Tingela paliecās nedaudz uz priekšu, vampīra stāstītā ieinteresēta.
Ja es uzdošu vēl kādu jautājumu, vai jūs nejutīsieties kā izpratināšanā? Šīs galu galā ir jūsu mājas un es esmu ciemiņš- vai nevajadzētu mainīties lomām? viņa ledaini smaidot apjautājās, it kā nevērīgi, bet reizē arī dramatiski uzsvērti.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 20:24

Jūs varat uzdot, to es jums nevaru liegt, taču vai atbildēt - tas būs manā ziņā.
Viņš mierīgi noteica. Arka - ne durvis, drīzāk galds un aile - durvis, kurām priekšā bija tumšs ziliviolets aizkars veda uz virtuvi, kurā viņš uz mirkli nozuda, pēc tam atgriezdamies ar divām vīna glāzēm un pudeli labākā Kalifornijas vīna.
Lūdzu..
Viņš noteica atkorķējot pudeli un ielejot glāzēs pēc tam sniedzot viņai glāzi.
Un vai man iztaujāt jūs es spriedīšu pats, atkarībā no tā, ko vēlos zināt.
Viņš noteica.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 20:35

Tingela paņēma glāzi un brīdi pētīja vīnu ar tukšu skatienu. Protams, vīnā nekāda muša nebija iekritus- ragana vienkārši bija aizdomājusies.
Pēc brītiņa viņa pacēla galvu un klusi ieteicās:
Uz jūsu... khem... veselību!
Viņa piecēlās kājās un pastiepa uz priekšu glāzi, lai saskandinātu to ar vampīra glāzi, kā tas bija pieņemts pēc tosta izteikšanas. Lai arī bija neparasti teikt vampīram uz vesleību, ja viņš jau bija miris.
Tingela pati pasmējās par savu tostu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 20:38

Drīzāk uz jūsējo..
Viņš noteica saskandinot glāzi. Viņš to nedaudz paapļoja, viegli pakratot, tad viegli ieelpoja vecā, labi raudzētā vīna smaržu un tad iemalkoja malku. Pēc Tingelas tosta viņa sejā atausa, kas līdzīgs mazam smieklam, ne smaidam, viņš nemēdza smaidīt, vien kāda maza uzjautrinātības zīme.
Tad ko jūs vēlējāties vaicāt?
Viņš vaicāja apsēsdamies netālu no raganas klubkrēslā, kas bija teju blakus dīvānam.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 20:43

Tingela ieelpoja vīna saldeno smaržu un nedaudz iedzēra. Viņa atkal jau brīdi klusēja, padomājot savus vārdus un tad, pat nepacēlusi skatienu no glāzes, ar smīniņu sejā jautāja:
Jūs vēlējāties tikt aizmirsts vai arī aizmirst kādu?

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.08.2005 20:47

Es vēlējos tikt aizmirsts un aizmirst, ne jau kādu, bet vienkārši aizmirst.
Viņš noteica ar gluži kā izgaršojot katru vārdu.
Un kādēļ jūs ieradāties Hārdstrētā?
Viņš vaicāja ērti sēžot klubkrēslā.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.08.2005 20:58

Vienkāršības kalnagals- man apnika cilvēki, apnika Parīze un tās augstprātīgie valdnieki, kas liek sevi augstāk par visiem, apnika dzīvot baumu ieskautai. Bet, ja godīgi- tagad es šo izvēli- pārcelties uz Londonu, nožēloju. Ja varētu, es atgrieztos, bet nav jau kur... Tingela drūmi paskaidroja. Tajā laikā Londona šķita kā cerības stars, kaut kas jauns un iepriekš neredzēts, bet nu Hardstrēta bija pārvērtusies par nožēlojamu dīvaiņu mitekli, kur viss snauž. Dēmonraganai patiesi pietrūka smalko baļļu barokālajās zālēs, izjāžu pils parkā un hercogu tīro asiņu, kas plūstu pār viņas rokām... Tagad bija jāsamierinās tikai ar vijoļmūziku no radio, vecu kleperu vērošanu un netīru, ar alkaholu pilnu asiņu smārdu visapkārt.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 15.08.2005 08:27

Tas būtu jums pietrūkst tīrības un slepkavošanas un neķītrību pinekļi, kuras slēpjat aiz šķietamās šķīstības vārda.
Viņš precizēja.
Esmu bijis Francijā, tikai tas nebija mūsdienās.
Viņš noteica, viņš bija bijis Francijā tās lielo nemieru laikos, kad cilvēkus slaktēja uz katra stūra, uz giljotīnām, ar lielgabaliem, karātavām.. Tad reti kurš pamanīja, ka ir noslaktēts vēl kāds, tad cilvēki pret slepkavošanu bija palikuši truli.
Un atšķirībā no jums es savu izvēli nenožēloju.
Viņš mierīgi noteica, viņš tiešām to nenožēloja. Francija viņam tīka tikai vārda dēļ, jo tā zeme viņam bija apnikusi turienes nejēdzīgo mūžīgo strīdu dēļ - nekādas vēlmes slepkavot, tur pat neradīsies sajukums, tur tāpat cilvēki kā mušas birst.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 15.08.2005 14:44

Jā, bet kad dzīvoju vēl Parīzē, tad biju pajauna un neapjēdzu to, cik labi man klājas. Tingela noteica un iedzēra vēl nedaudz vīna.
Un kā jums patika Francijā? Kad juš tur bijāt? dēmonragana nevērīgi apjautājās, slēpjot savu neviltoto interesi aiz vienaldzības un pieklājības maskas.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 15.08.2005 18:26

Francijā? Vienīgā reize, kad atrašanās tur man sagādāja baudu bija ap 13. gadsimtu, tajos laikos gotikas stila nami un fasādes bija visnotaļ apbrīnojamas, diemžēl, pārsvarā tāda stila ēkas bija tikai katedrāles un baznīcas, taču tajā laikmetā māksla Francijā bija apbrīnojama, tiesa, tajā laikā visi cilvēki sāka pievērsties kristietībai..
Viņš noteica, nebija nepieciešamības slēpt laikmetu, kurā viņš apmeklēja Franciju un nebija nepieciešamības slēpt to, ka ticības pārpludināšana pasauli nebija viņu sajūsminājusi.
Vēl es tur esmu bijis nemieru laikos, lai gan Francijai tie ilga kādus pāris gadsimtus, te kari, te nemieri, te satrakojušies pilsoņi - ilgi tur nebija kārtības, tad arī cilvēku dzīvībām nekādas vērtības nebija. Izlutināti tie francūži.
Viņš noteica un balsī ieskanējās ledains nicinājums.
Esat dzīvojusi tikai Parīzā - Francijā?
Viņš vaicāja, ja viņa bija dzīvojusi tikai Parīzē - nebija brīnums, ka viņa viņu nepazina, viņš tur reti uzturējās un ne kā grāfs.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 16.08.2005 15:35

Tingela pasmīnēja par vampīra piezīmi, ka francūži ir izlutināti.
Tikai Parīzē un šeit- Londonā. Laikos, kad es tur dzīvoju Francijas tauta plauka un zēla, sākās atmodas laikmets un pirmo reizi parādījās kaut kas savādāks- baroks, rokoko un augstmaņi sāka celt sev aizvien skaistākas pilis. Jāsaka, ka viņi pārlieku aizrāvās ar to- gluži kā ar azartspēlēm, un puse piļu saimnieku tikai nogalināti aiz skaudības, jo redz... viņiem bija daudz skaistāki un greznāki nami nekā citiem. dēmonragana noniecināja šos muļķīgos slaktiņus un bezbēdīgi ļauni iesmējās.
Es varēju mierīgi ļaut grāfu, marķīzu un bīskapu asinīm plūst pār manām rokām, jo citi droši padomāja, ka man skauž... Man skauž. Ha! Tingela izplūda savās atmiņās un tad attapusies uzlūkoja vampīru.
Cerams mana runāšana jūs negarlaiko. Es vienkārši sen neesmu ne ar vienu sēdējusi pie vīna glāzes.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 16.08.2005 18:32

Ja jūs mani garlaikotu, es jums tā arī pateiktu.
Viņš mierīgi noteica.
Grāfu? Vai tad grāfi pārsvarā nedzīvoja senās Vāczemes robežās?
Viņš vaicāja, viņam allaž mazliet rieba tas, ja kāds jaucās ar tituliem iztēlodamies nu baig gudrais.
Un bīskapu? Bīskapi ir garīdznieki. Saprotams, es negrasos apstrīdēt faktu, ka viņu dzīves bija izvirtušas un zemiskas un tomēr, vai viņi nedeva priekšroku tā sauktajām Dieva mītnēm?
Viņš vaicāja, lai gan atbildi zināja pats. Vampīrs sāka aplēst cik dēmonraganai varētu aptuveni būt gadu, gadsimtu.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 17.08.2005 07:53

Lisve nopūtās. Viņa mīlēja nakti un tajā jutās labi, jo bija pavisam viena, bet nebija vientuļa. Pilsētas dienu viņa nemīlēja, jo visvientuļākā vieta pasaulē arī raganai ir pūlis lielā pilsētā... Muļķe. Pēc tik daudziem gadiem vēl neesi tikusi galā ar šo cilvēcības daļu? Lisve sevi norāja.
Bet te... Te taču naktī noteikti līdzās kūsāja dzīvība.. Un Lisve to nezināja. Lēni, pret pašas gribu viņu sāka pārņemt dziļa pamestības izjūta. Neba jau viņai īpaši patiktu uzturēties sabiedrībā, īpaši svešu ļaužu, nē.. Bet viņa būtu gribējusi uzzināt, ka šeit bez viņas vēl kāds būs... Bija nodzīvoti daudzi gadi pilnīgi vienai, kalnu būdiņā, un ar `daudzi` viņa domāja - gana daudzi, lai pat retie mirstīgie, kas viņu redzēja, saprastu, ka viņa nav viena no tiem. Jā, taisnība, ierasts bija būt vienai - bet ar lielpilsētu kaut kas bija citādi..

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.08.2005 16:57

Bet, dārgais Laionelss, grāfi, hercogi, marķīzi- tie visi pulcējās Parīzē, kas tolaik bija tāda kā modes pilsēta. Turklāt mana māte un neīstais tēvs paši patiesībā pārvaldīja vienu no Anglijas apgabaliem, bet dzīvoja Francijā. Un, ja runājam par bīskapiem- tie uzkundzējās tik ļoti, ka beidza dzīvot savās svētnīcās un sāka celt daudz greznākus namus- muižas, pilis. Tingela atcirta un lepni pacēla galvu. Viņa bija spītīga un izlutināta kā mazs bērns, lai arī varēja droši saukties par senu.

OOC: Es nu nezinu neko par vēsturi, iešu tikai 7. klasē , bet balstoties uz romantiskajiem romāniem par 16.- 17. gadsimtu ( jup, es tādus lasu) angļu augstmaņi patiešām mēdz dzīvot Francijā, bet kad sākās ''sezona'' atgriezās dzimtenē. Par grāfiem ņečevo ņeznaju.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.08.2005 17:15

Ne visi. Es nepulcējos - kā jūs to dēvējat Parīzē.
Viņš ledaini noteica. Viņš apzinājās, ko saka un zināja, ka izmet mājienu, kas ved uz atklātību par viņa patieso identitāti. Viņam nepatika nenoteiktas būtnes, jo raganu par cilvēku nenosauksi un vēl vairāk viņam riebās niķīgums un bērnišķība.
Jūs pa 5 gadsimtiem būtu varējusi ieprasties uzvesties manierīgi, lai gan jāņem vērā, ka jūs tomēr dzīvojāt Parīzē.
Viņš noteica, viņš bija nopratis raganas aptuveno vecumu. Gadsimts vairāk via mazāk - tā viņš lēsa.


OOC::Es balstos uz to ko atceros no vēstures stundām - es iet 9.klasē UN arī sameklēju netā..

Iesūtīja: tough_choise ; laiks: 17.08.2005 17:33

Pandora nekad nebuutu domaajusi, ka vinjai taa paveiksies- pirmaa nedeelja kopsh vinja bija ieradusies shajaa kontinentaa un jau bija atrasts jauns maajoklis. pietam ne jau kautkaads bet tiiri apmierinoshs. Pirmo nakti vinja pavadiija aarpus maajas kopsh savas ierasshanaas. Vinja bija izsalkusi, tachu to vinja atrisinaaja aatri. Nekaadas vainas sajuutas- tas vinju mulsinaaja visvairaak, vinja tachu jutaas vairaak piederiiga cilveekiem, kaa jebkam citam.
Vientulja pastaiga pa naksniigo pilseetu nemanot atmodinaaja taas pashas sajuutas, kuru deelj vinja pameta Karakasu- sho nolaadeeto vientuliibu. Vinja neiedereejaas ne sheit, ne tur. Vinja leeni soljoja pa pustumsho ielinju, sheit debesis vareeja redzeet labaak kaa vinjas ieprieksheejaa maajvietaa, tachu taas tik un taa bija blaavas. Sheit vairs nav nekaa iista, vinja nodomaaja, nekas vairs nav palicis.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.08.2005 18:00

Tingela nopūtās un iedzēra nedaudz vīna. Viņa tikko bija ļāvusi vaļu emocijām un nedaudz pāršāvusi pār strīpu, bet lai viņu nosauktu par nepieklājīgu...! Tagad ragana centās nedaudz savākties, šķiet bija uzdarbojušās dēmonu asinis, kas ritēja viņas vēnās, turklāt pa tik ilgu laiku daudz kas no mācītā aizmirsās.
Nu, lūk mīkla pa gabaliņam atklājas. Nezinu vai viņš to dara netīši vai tīši, tomēr nupat es laikam uzzināju, ka šis kungs ir iemantojis augstmaņa titulu. Tingela nodomāja, bet skaļi pateica vien ko:
Acīmredzot jūs neesat uzdzīves, baumu un varenu svinību cienītājs, jo tieši tādi tai laikā augstmaņi bija. Lai gan... kurš ir teicis, ka jūs neesat, kā to pateikt... daudz senāks. Un gudrāks.
Grūti jau bija dēmonraganai to atzīt, bet vampīrs tiešām bija krietni vecāks un vairāk pieredzējis nekā viņa.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.08.2005 18:07

Precīzāk, Tingela, tādi augstmaņi bija Parīzē.
Viņš precizēja, lielākā daļa no visiem, kas apgrozījās Parīzē bija pilnīgi izvirtuši un pliekani tipi, kas slēpās aiz dižciltības.
Jūs varat nerunāt aplinki, ja gribat jautāt cik es esmu vecs un kas tieši es esmu - jautājiet.
Viņš noteica, runāšana aplinkus, tomēr palika runāšana aplinkus un reizēm tā nenoveda galīgi nekur un šī nakts ar nebija bezgalīga, atšķirībā no viņa mūža.
Es jums neesmu liedzis jautāt, lai gan atbildēt vai nē - to es izlemšu pats.
Viņš atkārtoja, to, ko reiz jau bija teicis, jo likās, ka raganai tas piemirsies un viņa varbūt pat vairās vai bīstas ko vaicāt.
Nu.. Klausās viņa vērīgi un analizē aši..
Viņš nodomāja, ne katrs ar ko viņš bija sarunājies bija spējīgs uztvert tam pamesto domu graudu, taču dēmonragana pagaidām visnotaļ attapīgi virzījās uz priekšu.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.08.2005 18:16

Man patīk minēt mīklas, bet varu uzdot arī visai tiešus jautājumus. Piemēram, kā jūs esat iemantojis savu titulu, kuru nemaz nenosaucāt, kad iepazināmies? Vai jūsu vecāki bija augstmaņi? Tingela uzskatīja tādu izjautāšanu par nepieklājīgu, bet, kā viņa jau bija teikusi- raganai patika minēt mīklas un risināt noslēpumus, turklāt šis vampīrs pavedienus pasvieda visai viegli.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.08.2005 18:22

Daudz, par daudz jautājumu momentā.
Viņš pasmīnot teica. Nē, tik viegli tomēr tas vis nebūs, ja viņš to neteica uzreiz, tad nav jēgas izpļāpāt pirmajā vakarā, lai cik simpātiska būtu vaicātāja.
Augstmaņi, tituls ir tituls, titulus var arī nopirkt - tajos laikos varēja, tas jums neienāca prātā?
Viņš vaicāja, viņš nebija pircis savu titulu, taču viņš vēlējās likt raganai šaubīties.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.08.2005 18:32

Varēja, bet jūs neizskatāties pēc tāda, kas ir nopircis savu statusu. Tingela atteica un viegli novilka ar pirkstu gar glāzes malu, it kā kaut ko apdomādama, lai arī patiesībā viņa nedomāja gandrīz neko.
Labi, uzdošu tikai vienu jautājumu, turklāt ne tik atklātu- kur jūs uzturējāties pirms pārcēlāties uz šejieni? Varat nosaukt tikai valsti, ja vēlaties. dēmonraganai šā spēlīte jau sāka nedaudz iepatikties.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.08.2005 18:37

Vai tiešām?
Viņš viegli ieintriģēts pārjautāja, viegls smīns joprojām rotāja lūpas.
Pēdējā vieta, kur uzturējos pirms šīs bija Kanāda.
Viņš atteica, vispār Kanādā viņš neuzturējās pārāk ilgi, taču tur viņš uzturējās pirms nolēma atgriezties Eiropā - kā cilvēki tagad dērēja savu valsteļu savienības. Un ragana bija jautājusi, kur viņš bija bijis pirms nolēma iegriezties Hārdstrētā un tieši Kanāda bija atbilde uz to.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.08.2005 18:46

Jā, tiešām. Tingela atteica un noslēpumaini pasmaidīja.
Vai jūs apceļojat visas šīs zemes, lai iegūtu zināšanas vai arī kāda uzdevumā? ragana nevērīgi apjautājās un izdzēsa smaidu no savas sejas. Iepriekšējais jautājums viņai neko labu nebija devis, ja vien vampīrs nemeloja. Bet kāpēc lai viņš melotu? Un... kāpēc lai viņš stāstītu patiesību? Jā, viegli jau pavisam noteikti nebija.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.08.2005 18:51

Zemes? Es esmu izceļojis visu pasauli, tā man ir kā uz delnas, ja vien atmiņa nesāks klibot un cilvēki nekļūs cūcīgāki un nepiemēslos vēl lielāku tās daļu.
Viņš mierīgi noteica tā ar nemaz neatbildējis uz to pašu jautājuma būtību, tācu dodams zināšanai, ko citu, vispār jau viņu nekasīja, vai cilvēki piemēslo pasauli, taču.. Viņš atbildēja šādi ittin labi saprotot, ka tas norāda uz iepriekšējā jautājuma bezjēdzību. Vampīrs nemeloja - pagaidām, nebija vajadzības - pagaidām, kā arī vēlmes.
Ko tieši jūs par mani gribat uzzināt? Kā es ieguvu savu titulu? Vai man ir cits vārds? Kāds tas ir? Kas esmu es?
Viņš vaicāja, lai gan apjauta, ka ragana noteikti grib uzzināt visu no minētajiem.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.08.2005 19:00

Nu jau jūs sakāt par daudz priekšā. Jā, vēlos gan zināt, bet man pirms tam ir vēl viens jautājums. Cerams, ka uz šo jūs atbildēsiet nedaudz tiešāk. Tingela sacīja un ar rādītājpirkstu pieskārās kaklam, radot aizsapņojušās lēdijas iespaidu, lai arī uzreiz varēja pateikt, ka sapņotāja viņa pavisam noteikti nebija, lai arī galvā auklēja dažas neiespējamas domas un idejas.
Kā lai es zinu, ka jūs sakāt patiesību? Varbūt jums patīk spēlēties ar jaunu raganu prātiem? Tingela apvaicājās un viņas bezdibenīgajās acīs iedegās savāda liesma.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.08.2005 19:07

Pie vārda -jaunu- smīns atkal iezagās sejā, taču tikai uz mirkli.
Jūs nevarat zināt, vai es saku patiesību - jums nāksies man vienkārši ticēt.
Viņš noteica, jo tik tiešām tā arī bija - viņš nevarēja pārliecināt raganu un viņs'to arī negrasījās darīt.
Taču, pagaidām man nav iemeslu jums melot, lai gan, ja jūs mani uzskatāt par meli, tad jūs domāsiet, ka meloju arī patlaban.
Viņš noteica, par raganu viņam teju viss bija skaidrs - jauna, knapi savus sešus gadsimtus veca, dzīvojusi Parīzē - izlutināta un pieradusi pie greznības un tīrā brīnuma pēc visnotaļ gudra, ja tā varēja klasificēt viņas attieksmi un raksturu. VIņš neuzskatīja par vajadžibu ar teikt, ka jaunu simpātisku meiteņu un raganu valdzināšanas laiks viņam sen bija aiz muguras, viņš ilgus gadsimtus bija valdzinājis sievietes, galu galā viņš taču bija glīts, taču tas bija pat lielākoties vēl pirms Tingelas dzimšanas.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.08.2005 19:13

Grūti nāksies, bet jūtu, ka jūs gan man redzat gandrīz vai cauri. Tingela samiedz acis šaurās, neuzticīgās spraudziņās, it kā mēģinātu izdarīt to pašu, kamā vainoja savu sarunasbiedru.
Nav iemeslu melot? Hmmm...
Kāpēc? Kāpēc jums nav iemeslu man melot? dēmonragana vaicāja, tomēr šis jautājums vairāk bija domāts vampīra pavilkšanai uz zoba un pakaitināšanai, jo nekādu labumu nedeva un ragana jau apmēram nojauta atbildi.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.08.2005 19:17

Man šķiet, jūs pati zināt atbildi, līdz ar to es neredzu iemeslu tērēt laiku un jums to skaidrot.
Viņš vēsā mierā noteica. Smaids - iezagās domās, kad viņš izdzirdēja, ko ragana jūt, taču neveltīja tam nekādu komentāru.
Ja vien neskaita dažus nevērīgus iemeslus, neredzu nepieciešamību vaicāt to, ko jau zināt.
Viņš noteica, tīri labi apzinoties, ka tieši šie kaitinošie iemesli bija dzinulis, taču vampīrs bija ledains un nesatricināms viņu izsist no sliedēm bija grūti.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.08.2005 19:57

Jūs esat ciets rieksts. Cietāks nekā citi. Tingela skaļi izteica domas un viegli pasmaidīja, jo viņai nebūt nebija garlaicīgi, kā varbūt izlikās, jo ragana visu laiku izklaidīgi vicināja vēdekli un nevērīgi lūkojās apkārt, ar skatienu patiesībā klejojot sava prāta tumšākajos katiņos, kur valdīja visbaisākās un nekrietnākās domas. Ko viņa tur meklēja, pašai nebija skaidrs...
Un vai jūs katru vakaru pavadāt vientulībā? Nu, hmmm... deru, ka pat jums paliek garlaicīgi. Tingela nespēja iedomāties dzīvi bez izklaides un pat šeit bija daži veidi, kā izjaukt ierasto ritmu, tomēr vampīrs likās tik bezjūtīgs. Varbūt tā arī bija...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.08.2005 20:08

Vientulībā? Šo māju ieguvu pavisam nesen. Un šis ir pirmais te pavadītais vakars.
Viņš mierīgi noteica neizsakot piezīmes, par raganas atzinumu.
Un vientulību var vērtēt dažādi, es nemēdzu justies vientuļš un nemēdzu katru nakti pavadīt viens, ja tas ir tas, ko jūs domājāt un man šķiet arī dmoājāt uzdodot šo jautājumu.
Viņš noteica, šajā gadījumā viņš neredzēja vajadzību kļūt mīklainam, lieta jau bija gana apmiglojusies, lai šoreiz viņš atbildētu skaidri - tāpat tas, ko viņš pateica bija gana nesvarīgi.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.08.2005 20:17

Hm. Tingela tikai nopūtās un nogrozīja galvu. Viņa neizprata, tomēr cienīja tos, kuri nedz nogalināja, nedz darīja kaut ko, ko viņiem pienāktos darīt. Kaut kas viņā lika šo vampīru paturēt acīs, kaut vai tikai tas, ka viņš neatklāja visu par sevi, atšķirībā no raganas un tas lika Tingelai jautāt vēl un vēl. Tikai šovakaram gan pietika. Varbūt vampīrs vēl gribēja ko teikt? Ja nē, tad ragana iztukšotu glāzi un dotos prom- aprunājusies, nedaudz uzzinājusi, bet diezgan neapmierināta, ka nav bijis nekā vairāk...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.08.2005 20:26

Viņš lēnām apdomāja, ko ragana varētu vēlēties, jebšu kā labāk rīkoties, viņš bieži mēdza rīkoties un domāt vēlāk, taču reizēm viņš arī mēdza apdomāt gājienus.
Ir kas tāds ko jūs vēlētos?
Viņš vaicāja atklāt nekaunīgi nopētot raganu.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.08.2005 20:34

Nu, ha, pirmkārt jau uzzināt ko vairāk, bet esmu nogurusi no jautājumu uzdošanas, otrkārt... tas lai paliek noslēpumā. Tingela noteica un ledaini pasmīnēja, ievērojot bezkaunīgo skatienu ar kādu vampīrs viņu vēroja. Jāsaka, ka viņai nekas nebija pretī.
Ja es mācētu ielauzties viņa prātā un sajaukt tur visas domas... Ui! Pareizi, es to nevaru, negribu un ... nedrīkstu. ragana rūgti nodomāja un viņas smīns pazuda.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 17.08.2005 20:36

Lisve izdzirdēja priekšā klusus soļus, un ierāvās ēnā, lai varētu redzēt viņu, toties viņš vai viņa, lai kas bija, neredzētu viņu. Gadsimtos uzkrātas zināšanas - vienmēr ir labi, ja tu par kādu zini visu, bet tas par tevi - itin neko...
Meitene klusi stāvēja un gaidīja. Pēc brīža viņas centieni tika atalgoti - tur nāca kāda pēc izskata jauna sieviete (Pandora - tough choice), un, nebūtu Lisve palēkusi malā, būtu tikusi uzreiz ieraudzīta... Bet varbūt viņa jau bija? Bet nē, otra meitene šķita veramies zvaigznēs.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.08.2005 20:37

Ja reiz esat nogurusi no uzdošanas, tad arī negribēsiet atbildēt.
Viņš noteica, lai gan viņam šā vai tā nebija nekā vaicājama, par raganu viņš zināja visu, ko vēlējās.
Es jums varu piedāvāt ekskursiju pa māju, bet mēs protams varam arī atvadīties.
Viņš noteica, tā arī atstājot raganu neziņā, kāds bija viņa tituls, vai tāds bija, un kas viņš bija - un godīgi sakot - viņam tas patika.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.08.2005 20:44

Nu, tik nogurusi, lai nevarētu baudīt nedaudz jūsu nama labo iekārtojumu, es neesmu. Tingela noteica un piecēlās kājās, jo tajās jau bija iemeties neliels stīvums. Galu galā- tik ilga sēdēšana un vēl šī apnicīgi smagā kleita.
Viņa aizvēra vēdekli un nolika to blakus Bībelei, kas visu laiku bija gulējusi uz dīvāna.

OOC: Es nu dodos mājās.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 18.08.2005 08:22

OCC:Beidzot..jus beidzat runaat..es domaju, ka es nomirshu..hehe Mr.Black bus prom 1 nedel..taka savejo sarunu es nemaz nevaru nobeigt...

Azapata beidza runat ar Tomu un devas pastaiga pa naktsniigajam ielam..Saruna beidzzas ar pasaules galu..vins to velejas un tas ir iespeejams, bet vai vajadziigs..vina nodomaja..Cik daudz cilvekiem ir vel neizdzivotu muza mirklu...
Vina turpinaja solot..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 18.08.2005 11:30

OOC::Viņa, nevis viņas tēls iet mājās.

Viņš piecēlās kājās un piedāvāja Tingelai roku, lai tā galanti izvadātu viņu pa ēku. Šo istabu viņa bija redzējusi un noejot gar plašo galdveidīgo arku ļoti labi varēja pārskatīt modernā stila virtuvi, kur senlaicīgi bija vienīgi skapīši, plašajiem logiem bija tieši tādi paši aizkari, kā dzīvojamā istabā. Tad lēnā garā viņš izveda viņu hallē, aiz kāpnēm bija vēl viena durvju aile, ar divviru durvīm. Viņš ieveda Tingelu apjomīgā bibliotēkā, kur grāmatu plaukti sniedzās līdz griestiem, pie plauktiem gan bija piemontētas kustīgās kāpnes, taču vampīrs tās neizmantoja, ne te, ne jebkurās citās vietās kur bija bijis. Arī šīs taisnstūrīgās telpas logiem (to bija divi logs uz iekšpagalmu un logs un ielu) bija tādi paši aizkari, tādi bija visā mājā. Pie loga uz ielu bija smagnējs ozolkoka galds, vecmodīga stila, taču glīts ar melnu atzveltnes krēslu ar neizsakāmi garu muguru. Viņš vēl nebija neko teicis, viņš nolēma ļaut ragani brīdi visu izpētīt un tad pievērsties augštāvam.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 18.08.2005 11:41

Tingela vērīgi nopētīja katru istabu, viegli ieķērusies vampīra rokā un, kad viņi nonāca biblotēkā, atļāvās izteikt savas domas:
Skaisti un eleganti, redzu, ka esat pieturējies pie viena stila. Ļoti raksturīgi. dēmonragana noteica, tomēr viņu joprojām nedaudz smacēja šīs tumšās sienas un krāsas.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 18.08.2005 11:50

Es nemēdzu ierīkot mājas cenšoties ar katru istabu atdarināt ielu.
Viņš noteica, viņam bija bijušas daudzas un dažādas mājas un parasti viņš dzīvoja kādās muižās vai pilīs, kur pa spārniem bija izdalīti dažādi iekārtojuma stili, tādēļ viena māja - tas nebija nekas sevišķs. Tālāk viņš veda viņu uz augštāvu. Pa platajām kāpnēm viņi mierīgi varēja kāpt blakus. Rezultātā, augštāvā pirmā apmeklējamā telpa bija tā, kas bija virs bibliotēkas. Arī šeit grīdu klāja sarkans paklājs. Telpai nebija durvju, vien plaša aile, kā neslaicīga arka. Grīda šeit bija no marmora flīzēm, aizkari bija viegli gaišos toņos, kas ļāva telpai būt gaišai, bet neļāva noprast cik tas ir patiesībā, šeit bija daudz spoguļu, ar dažādiem grebumiem rotāti griesti, kolonnas pie pašas sienas un dažādi senlaicīga stila un zāles atdarinājuma sīkumi, drapērijas un viss pārējais - miniatūra zāle. Kādēļ tā te bija - varēja tikai minēt.. Un spoguļi? Priekš kam - vampīriem nebija atspulga.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 18.08.2005 12:00

Tingela nopētīja šo telpu ar spoguļiem un viegli uzsmaidīja savam atspulgam. Viņu nemaz nepārsteidza tas, ka spogulis rādīja, ka ragana ir ieķērusies rokā tukšam gaisam- viņa lieliski zināja, ka vampīriem atspulga nav. Tomēr kam viņam bija vajadzīga šāda istaba?

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 18.08.2005 12:19

Pēc brīža viņš raganai parādīja mūsdienīgu vannasistabu ar džakuzi un tiem pašiem tumšajiem aizkariem - telpa bija apskaužami liela. Nebija nepieciešamības te ilgi uzturēties un tad nu palika pēdējā telpa mājā - guļamistaba. Tai bija plaša arka, kurai priekšā bija zila samta aizkars. Plaša gulta, tā varētu šķist pat mazliet vairāk nekā divguļama, ar baldahīnu, kura izgreznotie stabi bija ap loga aili. Baldahīnam bija gan gaišzila drapērija, gan tumšas samta drapērijas, kā arī viena vairāk vai mazāk caurspīdīga. Bet pašam logam priekšā bija viegli aizkari - ne tik smagnēji, kā citās telpās. Pati gulta izskatījās neapšaubāmi ērta un tajā bija gana daudz spilvenu. Katrā gultas pusē bija pa greznam naktsgaldiņam, telpas sienas bija ar seniem gleznojumiem, koka izciļņiem un citām sīklietām. Plašās telpas otrā galā bija grezns sienasskapis, bet pie griestiem bija senlaicīga kristāllampa, kā arī dažas lāpveidīgas lampiņas bija pie sienām.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 18.08.2005 12:42

Tingela uzlūkoja vampīru ar saltu izteiksmi un pasmīnēja.
Ziniet, tas ir nepieklājīgi ievest mani savā guļamistabā, bet es pieņemšu, ka jūs man to parādījāt, jo tā ir skaista un patīkami iekārtota. ragana smīnot āzējās, bet tad atkal kļuva nopietna.
Jūsu nams ir saskaņots ar jūsu personalitāti. Tā vismaz liekas, lai gan īpaši labi jūs nepazīstu. viņa noteica un novērsa skatienu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 18.08.2005 12:47

Man šķita, ka jūs neesat no tām, kas nosarktu un sāktu ģībt, ja es jūs ievestu guļamistabā, taču ja jums rodas vēlēšanās gāzties gar zemi - droši, par laimi Hārdstrētā ir aukstais ūdens.
Viņš vienkārši un ledaini noteica vezdams Tingelu lejā. Uz piezīmi par namu viņš neatbildēja, nebija vajadzības, turklāt tik neapķērīga jau ragana nebija.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 18.08.2005 12:53

Ha! Tieši otrādi. Tingela padrūmi atteica un lepni izslējās. Vampīra piezīme viņu bija aizvainojusi, lai arī ragana to nekādi neizrādīja.
Ja jūs neiebilstu es dotos mājās- man ir jāatpūšas. ragana vēsi noteica un nopūtusies iesoļoja viesistabā, lai paņemtu savu vēdekli un grāmatu, ko bija atstājusi uz dīvāna.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 18.08.2005 13:00

Nevaru jums aizliegt.
Viņš noteica un pieturēja vņas apmetni, lai palīdzētu viņai to uzvilkt. Viņš nojauta, ka iespējams ir aizvainojis Tingelu, taču viņu tas nekādi neiekustināja rīkoties citādāk.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 18.08.2005 16:28

Tingela uzvilka apmetni un apcirtās ar seju pret vampīru.
Paldies par jauko vakaru! Uzredzēšanos! viņa klusi, bet bez skumjām atvadījās un izgāja laukā no šī savādā nama, spreisdama par šo vēl savādāko vampīru.
Nemanot viņa aizslīdēja līdz savai mājai un neko daudz nedomājusi metās iekšā. Namsaimnieks viņai kaut ko nokliedz aiz muguras par rēķiniem, bet ragana tikai nikni nošņācās un sparīgi kāpa augšup pa vecajām, greizajām kāpnēm.
Tingelas dzīvoklis bija kā otra pasaule šajā nolemtajā vietā. Gaišas, maigos toņos krāsotas sienas, marmora dekori un greznas mēbeles, apvilktas ar dārgiem audumiem, lustras no kristāla un neskaitāmi zelta rāmjos ielikti spoguļi.
Tingela apsēdās turpat hallē un nopūtās, pat nenovilkusi savu apmetni.
Interesants, auksts un gudrs, bet es nekādi nespēju rast saikni. Phe, ko nu lieki gudrot- labāk ieiešu vannā. un tā arī viņa darīja.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 18.08.2005 16:45

Uzredzēšanos..
Viņš atsveicinājās vēl uzmezdams skatienu viņas slaikajam kaklam un atvadu sveicienā varēja redzēt, kā pustumsā nozibsnī viņa baltie zobi. Nepagāja ne pusstunda, kad vampīrs uzmetis cepuri galvā, lai tumsa slēptu seju devās laukā. Naktis allaž viņu vilināja, turklāt pastaiga pa Hārdstrētas bīstamajām ielām vēl vairāk. Viņš nebija gulējis jau vairākas dienas, bet viņam arī tas nebija nepieciešams, reiz viņš nejaušības pēc bija aizmirsis, jeb precīzāk nevēlējies iet gulēt gadu no vietas.

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 19.08.2005 11:48

Ikarils bija pazudis no baznīcas tiklīdz tajā ienāca vēl kāds pēc Azapatas. Tovakar viņu bija interesējis tikai pabūt vienam ar savām uzmācīgajām domām. Un tad viena doma būtu varējusi atbrīvoties! Bet nē - vesels bars uzradās! Nekam tas neder.

Lēni soļojot pa tumšo un nelielo sānieliņu Ikarils sadzirdēja soļus. Jā protams, ka dažkārt un šeit ne tikai dažkārt gadījās, ka naktīs kāds pastaigājas arī pa mazajām ieliņām. Turklāt tā nemaz nebija mazā ieliņa - tūlīt beidzās sāniela, kas saplūda ar kādu lielāku Hārdstrētas bruģēto ielu. Turklāt - tie nebija parasti soļi!

Ikarils mēdza iegaumēt par sevi intresējošām personām uzzināt un iegaumēt neparasti daudz. Un šos soļus viņa atcerējās. Atcerējās zinām.

Azapata...

Izgājis no pavisam šaurās ieliņas viņš varēja novērot kā Azapata pasoļo garām. Viņam. Šķērsielai. Sarunai. Atkal.

Bet viņš nesteidzās uzrunāt, neseidzās uzbāzties. Laika bija gana. Pat viņa cilvēka mūžam. Mūža darbu nedrīkst sasteigt. Var nepietikt laika pārstrādāt.

Ikarils šķērsoja ielu un devās tajā pašā virzienā, kur Azapata. Nedaudz iepakaļ paliekot un vērojot māju numurus, dažkārt ieskatoties kādā logā, kas savādas sagadīšanās pēc nebija aizklāts ar aizkaru.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 20.08.2005 09:10

Azapata baudīja smaržigo gaisu pec lietus, kas juacas kopa ar asinu smārtu. Viņu nepameta sajūta, ka kāds viņu novēro un pat arodas netālu no viņas aizmugurē. Azapta bīdi apstājās taču nepagriezās, lai atslatītos..vienu gan vina sajutas tas bija cilveks..bez nekadiem asins sajaukumiem ar labo vai slikto...Azapata turpianāja doties savā mierīgajā gaitā pa ielām un turpināja domāt par to personu, kas ir vinai azimugurē...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 20.08.2005 18:04

Vilkatis nedaudz laiski pastaigājās pa tumšajām ielām. Reihards uzmanīgi sekoja līdzi tam, kas notiek uz ielas, lai gan nekas jau nenotika. Varbūt vien kāds sētas kaķis nozuda pamestā pagalmā. Bet cilvēku nebija, par ko viņam bija pat nedaudz prieks. Viņš iznāca uz kādas lielākas ielas. Pa kreisi nebija nekā, bet pa labi... Divas būtnes - viena otrai seko. Interese bija pārāk liela, tāpēc vilkatis pagriezās pa labi un, ievērojot distanci, sekoja. Viņš bija nedzirdams, bet ne neredzams.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 20.08.2005 19:32

Viņš nevēlējās iet uz krogu, tikpat ļoti viņš nevēlējās iet uz baznīcu. Klusajās un tumšajās ielās skanēja vienīgi viņa kurpju zoles un spieķa piesitiens. Ielas bija draudīgas, no stūriem ik pa brīdim noslīdēja kāds laupītājs, zaglis vai izvarotājs ar nazi rokā, taču grāfam tas bija vissdziļākajā mērā - vienaldzīgi.

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 21.08.2005 18:55

Ikarils vēl mirkli lūkojās uz numuriem, tad iegriezās kādā šķērsielā un apstājās. Viņš noklausījās kā Aapatas soļi attālinās, tad straujā gaitā aizsoļoja pa mazo ieliņu līdz pazuda kādā pavisam necilā mājelē.

Pavadījis iekšā ne ilgāk kā minūtes 10 viņš atkal parādījās uz mājas sliekšņa. Blakus stāvēja kāda sieviete - ne pavisam jauniņa, tomēr necik lielas pēdas laiks viņas sejā nebija atstājis. Mirkli stāvējis un lūkojies sievietes sejā Ikarils pieliecās, noskūpstīja viņu uz pieres uz devās prom.

Soļojot un burzot rokās nelielu papīriņu sainīti, viņa dzirdamības zonā nonāca kāds cilvēks. Klikt! un divi soļi. Klikt! un divi soļi. Kāds soļoja ar spieķi. Kurš...? Uz mirkli pilnīgi gludajā un bezemocionālajā sejā iezagās apjausmas atblāzma. Tas cilvēks pie baznīcas.

Paejoties vēl kāu gabaliņu uz priekšu viņa redzamības zonā nonāca tas pats smalkais kundziņš, kuru viņš bija manījis baznīcā.

Protams, Ikarils bija ievērojis šādu būtni Hārdstrētas ielās, bet neko tuvāk gan nezināja par šo kundziņu. Laiks iepazīties! Zobi pavisam nedaudz ciešāk sakodās, acīs kaut kas pavisam nedaudz iemirdzējās, bet tad atkal seja atguva iepriekšējo marmora skulptūras gludumu un neizteiksmīgumu.

Atstutējies pret kādu kastu krāvumu viņš ļoti uzkrītoši vēroja grāfa kustības, gaitu. Nevarētu teikt, ka blenza vai pētīja. Nē, vienkārši vēroja. Jeb vēl precīzāk - vienkārši skatījās. Nenovērsdamies.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 21.08.2005 20:09

Izlīdusi no vēsās, ar baltām rožlapiņām pildītā vannas ūdens, kas smaržoja pēc vaniļas, Tingela apmeta ap pleciem sidrabaini baltus rītasvārkus un graciozā gaitā aizsoļoja līdz virtuvei, kur nolēma kaut ko nedaudz iekost.
Kamēr baskājainā ragana gatavoja, viņas domas kavējās baznīcā un pie Bībeles, kas tagad glīti nolikta stāvēja hallē uz galdiņa.
Ko man ar to iesākt? Mēģināt izlasīt? viņa sprieda un apsēdās pie virtuves nelielā galda, kur parasti ieturēja maltītes, kad bija pārāk slinka, lai ietu uz ēdamzāli, ar divām tikko uzsildītām smalkmaizītēm.
Tingela varēja droši našķēties, resna viņa nepalika maģijas, kas titēja viņas vēnās, dēļ.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 22.08.2005 08:55

Marks juta.. Viņš tika vērots, taču tas viņam netraucēja, lai gan. Viņš pagrozīja kaklu, tā, ka nokrakšēķēja vien un pagriežas uz pusi, kur vajadzēja būt Ikarilam.
Cilvēks..
Viņš nodomāja paostot gaisu, šo smaržu (smaku ) viņš pazina.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 22.08.2005 09:02

OOC: Hei nu es esmu atpakaļ

Toms sēdēja krēslā un vērās liesmās, Azapata bija devusies prom neatbildējusi. Viņš sēdēja un malkoja dzērienu un domāja: Apokalipse tā šķiet ar roku aizsniedzama, bet vai vajag iejaukties lietu kārtībā? Varbūt mest pie malas šo ideju? Varbūt arī jā bet tad es nezināšu kam es kalpoju? Man tas ir jāzin Šī doma viņu svilināja jau kopš pirmās dienas uz zemes.
Svilinošā sajūta pārņēma visu viņa būtni un smacēja viņu nost. Viņš paskatījās uz savu jostu pie kuras vēl joprojām karājās divi sudraba naži. Kad jau pretrunīgās domas vairs pavisam nelika Tomu mierā viņš strauji pielēca kājās un piegāja pie loga un pacēlās naksnīgajās debesīs.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 22.08.2005 12:05

Azapata apstajaas nakstnigaja iela un apseedas uz kaadas maajas lievena..vina bija izmisusi un vinai kas truka, taa tukshuma sajuta nemedza likt vinu mieraa...
Vina pamanija cilveku, kas biaj gajis vaini nopakal..Azapata piecelaas

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 22.08.2005 18:39

Toms lidinājās virs Hardsteetas jumtiem izbaudīdams vēso nakts gaisu un vēja šalkoņu ausīs. Apmetis loku virs sava nama viņš laidās tālāk turēdamies virs šķērsieliņām.
Kādu laiku lidinājies viņš pamanīja kaut ko interesantu, tur apakšā zem viņa savās gaitās bija izgājis tas pats vampīrs kas viņam jau kādu laiku krita uz nerviem, taču kas vēl interesantāk kāds mirstīgais mēģināja nogriezt viņam ceļu.
Tas izskatās būs interesanti Toms nodomāja un lēnām un klusi nolaidās netālu no nepazīstamā cilvēka un centās pēc iespējas vairāk ierauties ēnās un palikt nemanāms.
Un tagad viņš bija pati uzmanība viņu urdīja interese....
Interesanti kas tagad notiks? viņš sev jautāja

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 22.08.2005 18:44

-Jūs esat ļoti atpalicis izsekošanas ziņā un neizmērojami apnicīgs.-
Marks skaļi noteica, to nolāpīto spārnu švīkstoņu un to neizmērojami svēto smaku - to grāfs pazina, bija ieradies kompleksainais Toms.

Tad viņš pievērsās cilvēkam. Viņš spēra vēl dažus soļus viņam tuvāk. Viņš skatījās tumsā, zinot, kas tur slēpjas, taču neteica cilvēkam ne vārda.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 22.08.2005 18:53

Toms nošņirkstināja zobus viņš bija atklāts bet viņš neteica ne vārda Grāfa izteiktā frāze bija izteikta pārāk nenoteikti lai cilvēks saprastu kam tā adresēta. Taču drošības labad Toms sataustīja savus sudraba nažus ja nu kādam uznāk kašķis.
Nolādēts mani pamanīja Toms nodomāja bet vēl joprojām klusēja. Viņš zināja ka varbūt vampīrs viņu atpazina bet nekas cilvēks viņu nepamanīja viņs netika bildis ne vārda bez tam Toms nodomāja ka švīkstoņu cilvēks varētu uztvert kā putna radītu

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 22.08.2005 19:03

OOC: Okey, let's make a party!

Tingela iekodās cukurotajā mazītē, kas bija pārlieta ar nu jau karstu šokolādi un vienaldzīgi palūkojās laukā pa logu, ko sedza gaiši, smalki aizskari.
Tur norisinājās visai interesants skats- tas pats vampīrs, kas lūkojas un ēnā noslēpušos cilvēku, eņģelis sēžam uz jumta, vērojot visu to un Azapata. Apstājusies tieši pie viņas mājas lieveņa.
Skaisti! Izrāde par brīvu! ragana ļauni nopriecājās un izdedza virtuvē gaismu, lai labāk varētu vērot šo aizraujošo skatu un neraucētu viņas neatvairāmais atspulgs.

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 22.08.2005 19:15

Gluži kā enģelis domāja - Ikarils tiešām nepīevērsa uzmanību spārnu švīkstoņai. Viņš bija tikai cilvēks. Un kaut arī ar ļoti labu atmiņu un spēju ielāgot skaņas viņš vēl neatpazina šo būtni. Patiesībā - pat nebija pamanījis! Pusgadu dzīvojot šeit, starp Hārdstrētas ielām un cilvēkiem, viņš bija iepazinis ļoti nedaudzas lietas, iemācījies atpazīt ļoti nedaudzas būtnes un apzinājis neaudzas vietas. Toties tas viss bija pamatīgi! Tā pati Azapata - tā, ar koviņš bija sācis, tā, ko piermo šeit pamanījis. Viņš zināja viņas soļus, pazina viņas balsi, varēja nakts vidū noskaitīt kurās dienās pēdējās nedēļas laikā viņa ir bijusi krodziņā, un tomēr - uzrunājis bija tikai vienreiz un pat tad bez atbildes.

Pievēršoties vampīram...

Ikarils joprojām nenovērsdamies lūkojās šurp nākošajā būtnē. Vēroja kā gaisma krīt viņa sejā, kādas ēnas veidojas... Bija interesanti vērot. Ikarils bija ļoti kluss cilvēks, tāpēc daudz labprātāk vēroja kā runāja. Tomēr šonakt viņam gribējās būt redzamam, dzirdamam, saožamam...

Ingorējot grāfa izmesto frāzīti, karils ierunājās - klusi, lēni, kā pārdomādams katru vārdu, katru zilbi, ko saka
-Ja jūs dodaties uz bāru, mēs varam iet kopā.-
Ēnas krita pār viņa seju. Laternu apgaismojums ļava viņu pietiekami labi saskatīt, bet ne tik skaidri, lai varētu iesatīties acīs vai nojaust viņa attieksmi vai domas pēc sejas izteiksme. Ko darīt? Atliek vien minēt!
-Bet jūs nedodaties. Ziniet, man šķiet, ka tūlīt sekos jautājums, ko man no jums vajag.-
Tāds viegls Monas Lizas smaids Ikarila sejā vīdēja. Nojaust viņa domas no sejas izteiksmes bija tikpat viegli kā nojaust Monas Lizas domas no viņas sejas.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 22.08.2005 19:20

-Pamatojaties uz stereotipu, ka atbildot pats uz sevis teikto jūs liekaties gudrāks, jūs dziļi maldāties.-
Viņš ledainā balsī noteica.

-Ak, Tom, nav jēgas tupēt uz dzegas, nāciet vien šurp, nekautrējaties.-
Viņa balsī skanēja izsmiekls.

Nu protams, Tingela, slēpties mājā - cik raksturīgi raganām..
Viņš nodomāja.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 22.08.2005 19:27

Azapata devās pulciņam tuvāk...
Labvakar ..vina uzrunaja tur esoshaas buutnes
Par ko tada kņada? Azapata vēsi apjautājās, jo bija pamanījusi savadās būtņu sejas izteiksmes....

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 22.08.2005 19:28

Toma sejā pat vaibsts nepakustējās viņš zināja ka cilvēks viņu nav pamanījis un vēl viņš zināja ka par viņā klātbūtni zina vēlkāds izņemot vqampīru.
Nē grāf pateicos bet es jūtos ērti tepat... Toms sarkastiski nodomāja,
Tas laikam liekas dīvaini pēc izskata pieklājīgs cilvēks sarunājas ar tukšu gaisu viņš atkal pasmaidīja ar vienu lūpu katiņu.
Īsā pazīšanās ar vampīru bija iemācījusi viņam vienu lietu neļauties provokācijai

Tad viņš izdzirdēja Azapatu Lieliski arī viņa ir te Toms nodomāja un pārlaidās uz pretējās mājas jumta

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 22.08.2005 19:46

Ikarils pacēla acis augšup - kādi neparasti trokšņi šai vietai tur skanēja! Mirkli lūkojies tumsā viņš atkal pievērsās vampīram un atkal neko neatbildēja, jo ieradās Azapata.
-Cik lieliska sajūta zināt, ka tur, kur esmu es uzrodas arī citi! Un - nē, mani neinteresē, ka tas iespējams šī lielsikā grāfa dēļ!-

Ikarils nostājās stabildi uz abām kāpām un beidza stutēt kastes. Uzmetis skatienu Azapatai un joprojām smaidīdams savu neizdibināmo smaidiņu viņš apgriezās un devās prom pa ielu.
-Vai zinat, cienītais, - lai kas jūs arī būtu - ja novērojat, dariet to klusiņām! Dažiem mazāk vareniem, gluži kā es, rodas nepatīkamas sajūtas dzirdot dīvainus nekam neveltītus teikumus.-
Ikarils pagājies apstājās un pagriezās pret jautro kompāniju.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 22.08.2005 19:56

Tingela atvēra klusi atvēra smalko, balto logu un izliecās pa to laukā, aizmirsusi, ka vēlaizvien ir tērpusies rīta svārkos.
Viņu, atšķirībā no citiem, neinteresēja vai viņu redz vai nē, galvenais, ka tik var piedalīties. Turklāt raganai bija savāda nojauta, ka visi tāpat zina, ka tieši pretī ir viņas dzīvoklis un neviena cita.
Pa atvērto logu virtuvē ieskrēja vēsais vakara gaiss un vējš sajauca Tingelas izlaistos matus. Bija tumšs un ēnas gulšņāja visapkārt, tomēr vistumšākais visā šajā ielā bija viņas skatiens- gluži kā bezdibenis.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 22.08.2005 20:00

Toms Klusi noplanēja šķersielā starp mājām kur slējās vecu koka kastu grēdas viņš paslēpās to ēnā un gaidīja. Lai cik dīvaini neliktos eņģelim likās ka viņš saklausa cilvēka balsī labi slēptu baiļu pieskaņu. Lai vai kā viņs netaisījās nākt laukā no slēptoves ja nu vienīgi būs ārkārtēja vajadzība...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.08.2005 10:55

-Apbrīnojams acīgums, retais spēj pateikt titulu pārmijis skatienus.-
Viņš turpināja runāt tikpat dzestri.

-Tom, apbrīnojama kautrība ņemot vērā, to, ka esat pasācis nēsāt līdzi sudraba mietus..-
Viņš garlaikoti novilka, Toma arsenālu viņš bija jau redzējis banzīcā, kad viņš bija ar to "palielījies".

Un man vēl viņa pārmeta nekaunību..
Viņš nodomāja ievērojot, ka ragana lūkojas pa logu - Toma cienīga malā stāvēšana, naktstērpā - un viņa vēl pārmeta nekaunību par guļamistabas rādīšanu, bet pati izrāda savus jaukumus pieplakusi logam.

-Azapata, patīkami, ka parādāties atklāti nevsi slēpjaties, pie tam neveiksmīgi, kā dažs labs.-
Viņš noteica, taču balsī nesanēja ittin nekas no patikas.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 23.08.2005 11:24

Jaa...kaa redzu atkal ir sanacis sastapties...Azapata noteica...
Nu ka tad jums klaajas?

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.08.2005 11:28

-Apbrīnojami labi, pēcnāves dzīve man nāk par labu.-
Viņš ar dzestru ironiju balsī noteica.

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 23.08.2005 11:32

Ikarils iesmējās. Par Azapatu. Par raganu, kas pieplakusi logam. Arī par grāfuun to... ķēmu, kura siluetu varēja manīt ēnās. Laikam ja ka tas ar ko Grāfs runāja.

Piegājis tuvāk tās mājas logam, pa kuru bija izliekusies kāda jauna sieviete (ragana), Ikarils viņu uzrunāja
-Varētu jau runāt tā pat, bet tu droši vien gribētu ieacināt mani iekšā? M?-

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 23.08.2005 12:47

Stāvēdams ēnās Toms sajuta uz viņu vērsto skatienu. Mirkli apdomājies viņš izgāja laternu gaismā.
Labvakar vēlreiz grāf Toms sacīja taču balsī varēja just vienīgi ledainu apņēmību.
Un jūs laikam būsiet tas cilvēks no baznīcas Toms piebilda pievēsdamies Irakilam bet nemainot balss toni.
Tad viņs mazliet pašķielēja uz raganas pusi.
Tā tagad zinu kur dzīvo vēl kāds no "Jautrās kompānijas" Toms nodomāja
Tad viņš piegāja pie tuvākā laternu staba atbalstījās pret to ar muguru un gaidīja kas notiks. Būs jautri Šī doma izskrēja caur eņģeļa prātu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.08.2005 12:54

-Kuram šis vakar slabs kuram ne.-
Vīņš augstprātīgi atteica.

Labi, viņi zin manu titulu un pagaidām - vairāk neko, lai tā arī paliek, pagaidām..
Viņš nodomāja, jo principā par būtnēm, viņš zināja visu, kas tie bija, izņemot cilvēku, cilvēks bija un palika cilvēks, bet par viņu.. Viss bija noslēpumā tīts.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 23.08.2005 13:17

Ragana izaicionoši pasmīnēja un atliecās atpakaļ, loga aizkariem kā apmetnim plīvojot viņai aiz muguras.
Cilvēks. viņa domās novilka un savilka ciešāk rītasvārkus.
Es? Un kāpēc lai man tas būtu jādara? Turklāt es neesmu ne matus ieveidojusi, ne pienācīgi apģērbusies. Tingela izgrūda vieglus smiekliņus, kaut ko līdzīgu putna treļļiem, un nopētīja Ikarilu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.08.2005 13:28

-Ak, vai tiešām tas, jums traucētu, ielaist šo cienījamo cilvēku savās greznajās skavās, tas būtu mājās?-
Viņš vaicāja notēlojot, ka ir paŗteicies, lai gan patiesībā Dracula bija pateicis tieši to ko gribēja pateikt.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 23.08.2005 13:36

Traucētu? Ja es vēlos, tad mani netraucē nekas. Bet vai es vēlos, tas ir cits jautājums. Tingela ledaini atteica, saglabādama savu viegli uzjautrināto sejas izteiksmi un pievienodama tam vēl triumfāli ļaunu, bezkaunīgu smīnu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.08.2005 13:43

-Tad rīkojaties pēc jūsu vēlmēm, taču vai jūsu vēlmēs ietilpst nosalšana uz savas mājas sliekšņa?-
Viņš ledaini vaicāja, viņa balss spētu sacensties aukstumā ar lielajiem ledājiem.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 23.08.2005 14:19

Nē, bet paldies par rūpēm. Tingela attrauca un uzmetusi paviršu skatienu cilvēkam, aizvēra smalkos logus, kas bija galīgi nesaskaņoti ar ēkas tumšo, veco tēlu.
Ragana sparīgi sakārtoja aizkarus un, nokodusies gabaliņu smalkmaizītes, pazuda hallē, tad guļamistabā.
Lejā stāvošie varēja tikai vērot viņas graciozo ēnu, kas lēni slīdēja pa telpām, jo visi rubīnsarkaie un dzeltenie aizskari bija aizvilkti.
Tingela atvēra sava paprāvā drēbju 'skapja' (ja to maz tā varēja nosaukt) durvis un apsēdās uz lielās, smagnējās ozolkoka gultas, kuru no visām pusēm ieskāva zīdaini aizskari.
Rgana brīdi domīgi lūkojās uz savām neskaitāmajām kleitām, domādama par to, kāpēc viņa vispār vēlās tur noiet lejā.
Varbūt tā ir mana aizrautība, es nezinu. jaunā lēdija nosprieda un izrāva no skapja melnu, ne tik kuplu kleitu ar tik tipiskajiem galvaskausiem un augstu mežģīņu apkakli. Šajā tērpā viņa izskatījās pēc mazas, nevainīgas, sērojošas meitenītes un tieši tā pašlaik Tingela vēlējās izskatīties.

Iesūtīja: tough_choise ; laiks: 23.08.2005 17:06

ooc: Es kļūdījos, esmu nevis Pandora, bet Persefone. Stupid mistake.

Aiz stūra nākamajā ielā bija dzirdamas balsis, tās likās mierīgas, taču šai vietai nepiederīgas. No otras puses, kas gan šādai vietai varētu būt nepiederīgs- šīsnakts īsajā pastaigā Persefone bija pamanījusi, ka šī vieta ir visai savāda priekš cilvēku pasaules, kurai viņa savā veidā piederēja. Viņa juta, ka kāds viņu vēro, taču nevienu neredzēja. Šāda sajūta dažkārt sekoja viņai dienām, taču šoreiz šķiet tā patiešām bija īsta. Petrsefone jutās mazliet vientuļi šajā jaunajā vietā, tādēļ vēlējās ar kādu iepazīties, taču nevēlējās traucēt to, kas notika aiz stūra. Viņa nevarēja izlemt uz kuru pusi iet, tādēļ nolēma nogaidīt tepat.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 23.08.2005 17:20

Toms ieklausījās nakts skaņās viņu sarunas murdoņa vēja šalkoņa... Nē kaut kas te neiederējās. Tad viņš saklausīja kāda klusos soļus. ši kāds nāca viņu virzienā. Toms zināja ka pašlaik vispamanāmākā persona kompānijā bija viņš pats, tāpēc lieki netērēdams vārdus viņs pacēlās gaisā un uzlaidās uz jumta kores.
No šejienes varēja redzēt ka kāds (vai kāda) dodas bariņa virzienā.
Kas tad tas? Vēl kāds biedrs komānijai vai arī kāda vakariņas? Toms nodomāja vērodams visu no augšas.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.08.2005 17:43

-Tās nebija rūpes.-
Viņš dzestri atteica un pagriezās, lai dotos prom. Vampīram apnika.

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 23.08.2005 18:59

Ikarils nsteidzīgi, bet ļoti apņēmīgi piegāja pie mājas durvīm. Tās mājas, kurā dzīvoja naktskreklā tērptā būtne (ragana). Nelicies ne zinis par visu citu un visiem citiem, viņš trīsreiz pieklauvēja pie durvīm un palika gaidām līdz kāds atvērs.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.08.2005 19:02

Jau atkal savā ritmiskajā taktī soļojot Marks devās prom. Viņam te vairs nebija ko darīt, ragana savās glezņajās skavās, atvainojiet, mājās un tomēr visticamāk arī skavās grasījās uzņemt cilvēku, Toms - misters kompleksainais bija aizlaidies, Azapata stāvēja kā nolēmēta - un viņš jau nu to darīt negrasījās.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 23.08.2005 20:14

Tingela izdzirdēja klauvējienus un graciozi atliecās atpakaļ, kā viegla un smalka baletdejotāja. Viņa aši uzvilka noskatīto kleitu un lēnā, nosvērtā solī devās lejā, lai atvētu durvis.
Raganas mati joprojām bija izlaisti, tomēr nu jau izkaltuši un cirtojās uz viņas muguras, bet kājas aizvien basas; šīs bija viņas mājas un lēdija neuztraucās par to, ka varētu sasmērēt pēdu apakšas.
Atvērusi smagnējās koka durvis, Tingela atplauka vērīgā, nedaudz tumšā smaidā, kamēr viņas acis slīdēja pāri cilvēka sejai un augumam.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 23.08.2005 20:24

Džeks jau divas dienas bija staigājis pa šo pilsētu. Viņam tā patika. Visur tumsa, cilvēki ir satraukti un bailīgi...
Man šī pilsēta sāk iepatikties arvienvairāk... viņš nodomāja un klusiņām pie sevis iesmējās. To drīzāk varētu nosaukt par spurdzienu nevis smiekliņu. Viņš uz ielas ieraudzija skaistu sievieti. Viņš to nopŗtija no galvas līdz kājām. Viņai bija melna, jo melna kleita un liela cepure.
Vēlviens upuris... viņš norūca ar triumfa izteiksmi sejā. Viņš sekoja noslēpumainajai sievietei. Viņš bija gājis kādas minūtes divas līdz aiz stūra izdzirda uztrauktas balsis. Tajā ielā nogriezās arī viņa upuris: skaistā jaunava.
Kas te par troksni? džeks jautāja bariņam kuri turpat līdzās stāvēja.
Viņš atkal paskatijās uz sievietes pusi, bet viņa bija pazudusi.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 23.08.2005 20:37

Nē šeit nav nekā interesanta nodomāja kad redzēja ka persona aiz stūra neko nedara.
Palidojis divas mājas tālāk Toms nolaidās ejā un iz gāja uz ielas apmetņa viņam nebija bet tas nekas ielas bija tukša un pastaigaa bija tieši laikā.
Viņš devās uz mājām cerēdams nevienu nesatikt.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 24.08.2005 06:57

Džeks turpatām mierīgi stāvēja; precīzāk sakot mierīga bija tikai āriene, bet iekšā viss vārijās par pazudušo meiteni...
Un ja nu viņa būtu bijusi ideālā? Pēc izskata vaņai varētu dot visus 99,9 procentus no 100. viņš tur stāvēja galvu nodūris, lai savaldītos un domāja. Viņš grasijās jau iet un māju pusi, bet atkal ieraudzija sievieti. To sievieti. Viņa stāvēja netālu aiz satrauktā bariņa un vienkārši dejoja.
Džeks piemiedza acis, bet ar to pietika, lai viņa nozustu no redzesloka. Visbeidzot Džeikops (viņa pilnais vārds) nolēma pievērsties mazajam bariņam.
Par ko tāda steiga? Kas par uztraukumu? viņš sacija ledainā un zemā balsī.

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 24.08.2005 09:29

Ikarils, protams, dzirdēja jaunpienācēja vārdus, bet neko neatbildēja. Viņš nesatidzās, tātad jautājums nav adresēts viņam.

Lēni soļi lejup, atveras durvis. Sieviete.

Ikarils uztvēris viņas pētošo skatienu atbildēja ar to pašu un nopētīja Tingelu no galvas līdz kājām. Kājas. Plikas.

-Neizskatās, ka jūs grasījāties doties ārā.-
Ikarils paspraucās garām Tingelai un pagriezās pret viņu, tikai nu jau stāvot viņas mājā.
-Es atvainojos par savu uzvedību. Man ar jums jārunā un nav ko procesu stiept garumā. Vismaz to daļu no kuras nav nekāds prieks vai tā nav noderīga.-

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 24.08.2005 11:04

Tingela samiedza lielās, ogļmelnās acis šaurās spraudziņās un brīdi vēl klusēja, vērojot kaut ko, kas atradās cilvēkam aiz muguras.
Ļoti labi. Iesim augšā, uz salonu. ragana klusi noteica un, paspraukusies garām Ikarilam, devās augšup pa necilajām koka kāpnēm, kas reiz noteikti bija bijušas ļoti skaistas un greznas. Viņas soļi bija viegli, bet pašpārliecināti.
Apstājusies augšā, hallē, Tingela pakāpās atpakaļ un sagaidīja, kad tur parādīsies arī cilvēks.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 24.08.2005 11:22

Viņš vienkārši klejoja, varbūt uz māju, varbūt uz krogu, varbūt.. Vienalga kur.
Varbūt tomēr vajadzēja braukt uz Kazahstānu..
Viņš nodomāja soļojot arvien uz priekšu šajā dzestrajā naktī, lai gan, škietami, rītausma vairs nebija tālu.

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 24.08.2005 11:28

Ikarils parādījās hallē. Apstājis viņš pavērās uz raganu un gaidīja, kad viņai aicinās tālāk.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 24.08.2005 19:42

OCC: Ceru ka nevins neņem ļaunā manu nelielo ķļūdīšanos vecuma jautājumā, un ja tomēr kads to ņēma ļaunā cerams jus man piedosiet. Soory, reizēm mēdzu par daudz iekarst.

Nevienam nemanāmi augstu,augst padebešos Londonu vēroja kāds milzīgs putns. Vinš kautko meklēja. Viņš meklēja spēkpilnas asinis. Šur un tur manīja kadu niecīgu maģisku būtni kuru pat nebija vērts uzlūkot. Bet vietām bija manāmi arī spēcīgāki radījumi ar kuriem būtu vērts tirgoties. Bet pirmām kārtām viņu ieinteresēja dažu radību koncentrācija nelielā apgabalā tādēļ viņš lēnam meta lokus un laidās arvien tuvāk šai vietai cerībā satikt kādu īpaši spēcīgu radību.

Pēc brīža viņš pie sevis nodomāja-Šādi es laidīšos lejā tik ilgi ka viņi jau būs izklīduši- ta nu viņš metās pikējumā un pēc mirkļa jau viņš bija turpat virs viņu galvām.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 24.08.2005 20:40

Tingelai, neko nebildusi, atrāva vaļā kādas stiklotas durvis, nebēdājot, ka tās varētu saplīst, un lepnā solī iegāja salonā.
Tas, tāpat kā visas telpas bija gaišs un grezns, visas malas rotāja apzeltītas mantas, stikla aksesuāri, bet skatu caur logiem aizšķērsoja maigi zili aizskari, kas bija saskaņoti ar savādajiem krēsliem un dīvānu.
Ragana iekārtojās kādā krēslā tuvāk logam un aizināja arī cilvēku apsēsties.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 25.08.2005 18:24

Vinš laidās vel zemak tikai šoreiz planējot. Vinš nenovērtēja attālumu un ar pašiem sparnu galiņiem pieskārās tuvējās mājas logiem, bet tas neiztraucēja nolaišanos. Pec mirkļa uz ielas jau stavēja nevis milzu kondors bet gan kāds vīrs kura seju papusei aizsedza kapuce, viņam plecā bija tumšas ādas soma kurai pašūpojoties viegli ieskanējās smalku instrumentu komplekts. Šie instrumenti vis nebij nekādi santehniķa vai ķirurga instrumenti bet gan daudz sarežģītāki un nezinātājam pilnīgi neizprotami.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.08.2005 21:22

Vilkatis pagriezās un devās tālāk u\pa ielu. Bet pēkšņi viņa apstājās. Nedaudz tālāk stāvēja kāds stāvs (Demiurgs). Vilkata sejā bija viegls smīns, bet acis stingri lūkojās uz stāvu. Viņš gaidīja. Gaidīja tā reakciju. Vai uzsāks sarunu vai dosies projām.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 25.08.2005 21:59

OOC:Okei davai rīkot tusiņu

Toms soļoja pa ielu uzmājām kad izdirda virs galvas spārnu švīkstoņu pacēlis galvu augšup viņš ieraudzīja milzu kondoru.
Tā iesim paskatīsimies Toms nodomāja apgriezies ap mājas stūri Toms nokļuva uz ielas bet tur jau stāvēja kāds nepazīstamais un vilkacis no bāra kura vārdu Toms izmisīgi centās atcerēties.
Pagājis mazliet uzpriekšu arī Toms apstājās un gaidīja...

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 07:45

Tā arī Džeks nesagaidijis atbildi pagriezās uz otru pusi. Viņš domāja ielīst kādā klusākā ieliņā pārvērsties par sikspārni un pavērot visu no augšas. Vispirms viņam bija jādabūn mājoklis. Viņš grasijās nogalināt...
Viņš sāka klaiņot pa ieliņām līdz ieraudzija labu vietu priekš pārvēršanās. Viņš pagriezās ar galvu, pret ieliņas galu un mazliet pieliecās. Viņam sāka augt spārni un seja arī pavisam mainijās. Viņa zilās acis nu bija pārvērtušās par kvēlojoši sarkānām, kā ogles, bet pati seja par spalvu kumšķi. džeks ļoti stipri savēzēja spārnus. Viņš uzšāvās debesīs un vēroja...

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 26.08.2005 10:35

Dreins vērīgi nopētija abus pienākušos radījumus un viegli ievilka gaisu nāsīs, viņam tūlīt bija skaidrs kas šie par radījumiem. Labs vakars džentlmeņi- viņš noteica. Atļausiet iepazīstināt ar sevi?, viņš nesagaidījis atbildi turpināja, Man vārdā Dreins,un es domāju ka nekļūdīšos sakot ka jūs būtu vilkatis un, cik neparasti, enģelis. Jāatzīst enģeļus uz zemes negadās bieži sastapt.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 26.08.2005 11:10

Azapata steveja un joprojaam veroja notiekosho..un gaidiija kad tiks uzrunata, jo lieki runat vina neveleejaas.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 26.08.2005 11:20

Dreins vilkatim un enģelim kadu gabaliņu aiz muguras redzēja stāvam sievieti. Viņš saoda to ka viņ ir ragana bet viņā bija kas vairāk, kautkas daudz netveramāks kā asinis, Ko tādu viņš bija saodis arī agrāk, bet ne no raganas, no visparastākā cilvēka. Tomēr pagaidām viņš viņai nepievērsa lielu uzmanibu.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 11:51

Džeks mierīgi planēja pa Hārdstrītas debesīm un vēroja notiekošo. Viņš vēljoprojām bija pievērsis uzmanību pūlītim kas bija diezgan nemierīgs. Tagat tur pienāca vēlviena dzīva būtne. No lielā augstuma caur mākoņiem īsti nevarēja redzēt vai tā ir sieviete, vai tas ir vīrietis. Matu garumu viņš neredzēja, jo bija patumšs un sejasvaibsti palika neredzami.
Jāpavēro tuvāk... Džonatans nodomāja un sāka laizties mazliet zemāk, bet arī palika tādā augstumā, lai viņu neviens neievērotu un arī navarētu redzēt. Viņš tiktikko bija izlīdis no māsoņiem.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 12:04

Smīns no atpazītā vilkata sejas neizzuda.
- Patiešām, es esmu vilkatis, Drein.
Reihards noteica.
- Atzīšu, ka noteikt, kas mēs esam, varat ļoti labi.
Viņš piebilda, lai gan drīzāk tas izklausījās pēc vilka rūciena.
- Mans vārds ir Reihards.
Vilkatis visbeidzot sevi iepazīstināja. Viņš paskatījās uz Tomu. Tas pats, kurš bija uzsācis sarunu bārā. Smīns no sejas izdzisa.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 12:18

Viņam tur apnika lidināties. Viņš redzēja kādu vīrieti melnā ādas jakā, brūniem pusgariem matiem un mazliet šķību degunu ieejot kādā mājā.
Man taču ir jādabūn dzīvoklis Džeks domāja. Varbūt nogalināt viņu...
Džeks nolaidās pie mājas ieejas. Vīrietis tikko bija iegājis iekšā mājā. Džeks redzēja kā viņš izņem no kabatas atslēgas. Viņa dzīvoklis atradās turpat pirmajā stāvā.
Labdien... viņš ledainā balsī sacija vīrietim Prieks iepazīties...
Labdien, labdien svešinieks ierunājās neticami dzīvespriecīgā balsī. Vismaz šim nostūrim.
Jā kuram šis vakars būs labs un kuram ne viņš pateica vīrietim un iekampās ar saviem lielajiem, asajiem zobiem vīriešā miesā. Viņš to plosijā un mētāja. Džekam visa mute nu bija ar asinīm.
Džeikops pieslējās pavisam stāvus un ievilka vīrieti nu savā jauniegūtajā dzīvoklī aiz pleciem pa tikko atslēgtajām mājas durvīm. Viņš aši sameklēja vannasiztabu. Tā bija diezgan grezna.
Es visas viņa asinis noskalošu un vēlāk iznesīšu ārā viņu miskastes maisā. Gan jau neviens neko nepamanīs Džeks domāja un iecēla vīrieti vannā. Stindzinoši auksts ūdens sāka blūst pa nonāvētā vīrieša miesu. Džeks izvilka arī nazi no kabatas un ar to pārzrieza viņam vēna. Nu bija īsta asinspirts.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 26.08.2005 12:49

-Prieks iepazīties Reinhard, un ja patiesi es speju pavisam viegli noteikt kas ir kas, tas ir neliela treniņa un iedzimtības rezultāts. Noprotot pec jūsu sejas izteiksmēm jūs esat pazīstami. Varbūt iepazīstināsiet mani ari ar jūsu draugu vai arī viņš pats vēlas ar sevi iepazīstināt??- viņš jautāja velreiz nopētot enģeli.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 12:57

Ūdens vēljoprojām plūra pār mirušo vīrieti. Viņa asinis bija aiztecējušas, jo vairs sarkano krāsu nekur nevarēja redzēt. Varēja redzēt tikai to ka līķis paliek zils. Džeks jau bija pieradis pie šādiem skatiem, bet kādam citas tas varētu būt kas šausmīgi pretīgs. Viņš nogrieza ūdeni vannā un iestūķēja vīrieti maisā. Par laimi un tīrās grīdas, ne gaitenī, ne vannasiztabā nebija palikušas kādas asiņu pēdas. Viņš izvilka maisu pa durvīm un tās pieslēza. Džeks iemeta maisu arkritumos netālu no māja. Tu patās bija arī miskastes mašīna un to visu savāca.
Lieliski... viņš nodomāja un devās sīkāk izpētīt savu jauno mājvietu.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 13:06

Vilkatis nepagrieza seju pret Dreinu, tikai acis. Pēc mirkļa gan arī seja bija vērsta pret Dreinu.
- Ja vārdu zināšanu var saukt par pazīšanu, tad es viņu pazīstu.
Vilkatis teica. Viņš paskatījās uz eņģeli, vēlēdamies, ka viņš sāks runāt, bet nē. Tātad Reihardam nekas cits neatlika...
- Viņu sauc Toms.
Viņš noņurdēja.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 13:11

Nē... Labāk uzmeklēšu arī to satraukto pulciņu. Kārojās uzzināt kas ir arī viņi. Varbūt arī kāds gards kumosiņš? Džeikopss pacēlās spērnos un planēja virs Hārdstrītas tumšajām debesīm. Viņš tos ievēroja labi, ja pēc kādām piecām minūtēm.
Viņš nolaidās kādā tukšā ieliņā un pārvērtās cilvēka veidolā.
Labs vakars, ne? viņš teica ar triumfa smaidu dejā, vismaz man... viņš piemetināja tik klusi, ka to neviens nevarēja dzirdēt.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 13:19

Vilkatis pagriezās pret Džeikopu. Sejā bija pavisam viegls, bet ļoti noslēpumains.
- Kā kuram. Ja medības veiksmīgas... -
Viņš teica un apklusa. Vilkata lieliskā oža juta asiņu smaržu, lai cik labi tā būtu nomaskēta. Acis iegailējās. Pie tam viņš juta, kas par būtni ir Džeikops. Vampīrus viņš atpazina labi.
- ..., tad viss ir labi, bet ja nē.
Reihards atbildēja, bet ne līdz galam.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 13:34

Džeikops saprata, ka puisis ir sajutis asiņu smaržu. Viņš sajuta arī viņējo, viņš bija vai nu vilkatis vai burvis. Viņā neritēja cilvēka asinis. Džeks to saprata uzreiz.
Jan ne viņiem, tad vismaz mums... viņš noslēpumainā balsī atbildāja un pielisis rokas mutei priekšā pasmaidija.
Ja viņš nav cilvēks tad arī pārējie tādi nevar būt, jo ne vilkači, ne vamrīri, ne arī citas maģiskas būtnes labprātīgi ar cilvēkiem nesarunājās...

OCC-Zinu, ka uzrakstiju šausmīgi nesakarīgi...

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 26.08.2005 13:40

Toms pievērsās Dreinam Jā mans vārds ir Toms J Kolters pasmaidījis smaidu kurā nebija ne piles prieka viņs turpināja Un jums laikam nebija problēmu noteikt kas es esmu Tagad viņs pašķielēja uz saviem spārniem.
Mirkli vēlāk nozibēja sudrabs jo pamanījis vampīru Toms instinktīvi izrāva nažus no jostas.
Atvainojiet slikts paradums radies viņš sacīja ielikdams tos atpakaļ jostā
Un kas būtu jūs cienītais? viņš pievērsās atnācējam.
Azapatu viņš pašlaik centās ignorēt laivecās domas nesāktu viņu svilināt

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 13:47

Es, kas esmu es? Džeks teica ar smīniņu uz lūpām, Es esmu Džeikops fon Meiliss. Draugi mani dēvē par Džeku. viņš sacija.
Vai tu nevarī pārvērsties bez spārniem? Tu izskaties pārāk uzkrītoši. Nevēlos, la turpmākajā laikā pievērš uzmanību. viņš atkal pasmīnēja un ļāva vējam izbužināt savus matus.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 26.08.2005 13:55

Ziniet nē nevaru esmu taču eņģelis, bet tā kā apmetni atstāju mājās kurp tagad dodos...
Runājot viņš nemaz nezaudēja modrību viņa īsā pazīšanās ar grāfu Laionelsu bija iemācījusi vēl kādu lietu nekad nesaproti vampīru pa tiešo.
Bet ko jūs tad te darāt neesat taču apmaldījies? Toms bija nolēmis izmantot vampīra pļāpīgumu savā labā.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 13:59

Tas gan būtu smieklīgi... Džeks noteica. Še manu apmetni. Redzu, ka uz mani atskatās tāpēc es to gribēju mest ārā. Tev tas labāk noderētu. viņš pasniedza savu apmetni. Viņš to pirms braukšanas uz Hārdstrītu bija izmazgājis un nu tagat tas gulēja uz viņa rokas.
Derēs?

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 26.08.2005 14:07

Toms novērtēja pasniegto apmetni DerēsToms sacīja un paņēma to un aplika ap pleciem tas bija diezgan viegls un ērts taču ja tas censtos Tomu nogalināt nekas neiznāktu jo Toms bija nemirstīgs līdz tiesas dienai...
Pateicos viņš sacīja Džekam

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 14:08

Reihards klusēja. Pagaidām svešinieks, kurš uzdevās par Džeikopu fon Meilisu vai Džeku, nejautāja neko par vilkata vārdu.
- Uzmanību mēs pievēršam tāpatās. Šeit cilvēki nemēdz pulcēties.
Viņš bilda ar krietnu novēlošanos, jo steigšanās nebija viņa gaumē. Šoreiz. Reihards ar ideāli noslēptu smīnu skatījās uz vampīru un eņģeli.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 14:12

Jā... To es nezināju... Tikai šodien ierados Hārdstrītā. viņš paskatijās uz vilkača pusi.
Kā Jūs visus sauc? Būtu prieks arī mazliet padiskutēt par šo pilsētu un darbību tajā. Būtu jauki... Džeks teica un apskatija visu pulciņu no galvas līdz kājām.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 14:17

Reihards pasmaidīja smaidu, kurš drīzāk iedvesa bailes.
- Mans vārds ir Reihards Rauls Rendro.
Viņš norūca.
- Tikai šodien? Kur tad jūs bijāt pirms tam?
Vilkatis jautāja vampīram. Acis iegailējās vēlreiz. Kā nekā virs galvas bija pilnmēness, bet tas pagaidām bija nekaitīgs. Tas visu nakti būs nekaitīgs.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 14:21

Es dzīvoju Rumānijā. Kā jau visiem zināms tā bija vampīru iecienītākā valsts. Tur no maniem radiem čum un mudž. Es dzirdēju par Hārdstrītu un nolēmu atbraukt. Tiktiešām neesmu vīlies. Džeikops mierīgi atbildēja un sataustija atpogātā krekla kabatā atslēgas. Viņš pasmīnēja.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 26.08.2005 14:22

Prātīga doma no Reiharda puses Iejaucās Toms Varbūt atrodam kādu vietu kur varam neuzkrītoši izrunāties uzmetis skatienu katram klātesošajam Mēs varam doties uz bāru tur mēs nepiesaistīsim uzmanību Toms apklusa un gaidīja pārējo domas par priekšlikumu.
Ziniet es domāju es došos uz turieni ja kāds vēlas piebiedrojieties viņš piebilda

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 14:25

Vilkatis noklausījās Džeka teikto, bet neatbildēja. Tā vietā viņš pievērsās Tomam.
- Bārā ne. Mūsu kompānija tur ir bijusi gana, tie cilvēki nemaz nav tik dumji, kā izskatās.
Reihards atteica.
- Es piedāvāju kādu klusu un mājīgu vietu. Ko varat piedāvāt jūs?
Viņš vērsās pie sarunas biedriem.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 14:26

Neslikta doma... Tā varētu. Kāds zin kur tuvumā kāda vietiņa atrodas? Es tā īsti neesmu manijis.
Džeks vēljoprojām smīnēja.
Izpaust viņiem savu noslēpumu? Labāk nē... Šeit nevienam nevar uzticēties

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 14:32

Vilkatis pasmīnēja.
- Es grasījos doties mājās, pirms satiku jūs.
Viņš teica. Reihards cerēja, ka šie abi sapratīs, ko viņš ar šo teikumu bija domājis.
- Ko sakāt?
Viņš vēl noslēpumaini pārjautāja. Vilkatis pārmaiņus skatījās uz abiem biedriem. Viņš juta arī Azapatas tuvumu, bet to neizrādīja.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 26.08.2005 14:32

Es varu piedāvāt savu māju bet es domāju tur varētu būt par šauru mazliet un jums Reihard būtu grūtības iekļūt Toms sacīja vienaldzīgā balsī.
Bet neapvainoojieti4es es cilvēkus uzskatu par neaptēstiem viņš noskaldīja

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 14:36

Reihards paskatījās uz Tomu.
- Ja tāda ir tā lieta, tad es gan netaisos palikt uz ielas gaidot, kamēr divas būtnes izrunājās savā starpā.
Viņš noteikti pateica.
- Es arī neuzskatu, bet tas tomēr ir pierādījies, lai cik ļoti to negribētos.
Vilkatis atbildēja eņģelim.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 14:37

Es esmu par Jūsu variantu Reinhard. Izkalausās diezgan normāli. Cilvēku sabiedrībā vairs tik ļoti nevajadzētu rādīties. Esmu redzējis arī dažus citus aizdomīgus tipiņus. Džeikops teica. Vai vēl kāds vēlās nākt līdzi? Dāmas, kungi?

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 14:42

Vilkatis noskatīja ielu visā tās garumā. Viņš pamanīja Azapatu, tomēr to stingri ignorēja.
- Būs normāi, pat labāk.
Vilkatis atteica, pievērsdamies vampīram.
- Tad ejam? Vai nē?
Viņš jautāja Tomam. Balss bija nedaudz baisa kā pats vilkatis.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 26.08.2005 14:44

Labi es piekrītu variantam par Reiharda māju Toms sacīja. Apmetis apmetni ap roku viņs uzlaidās uz mājas jumta un uzsauca Varat doties ceļā es jums sekošu. Man vajag mazliet apdomāties Toms sacīja pats sev Tas vampīrs kaut ko slēpj Toma intuīcija sacīja viņam priekšā.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 14:46

Džeks ātri pārvērtās par sikspārni tā lai apkārt staigājošie to nemanītu.
Uz kuru pusi mums īsti ir jādodās? skanējs viņa balss, bet ne tik skaidri kā parasti, jo viņa mutīte bija diezgan pamaza.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 14:55

Reihards neko neatbildēja.
- Sekojiet man.
Viņš norūca un pārgāja ielas otrā pusē. Vilkata soļi bija neticami klusi, bet ātri. Pēc mirkļa viņš nogriezās kādā tumšā, bet lielā ielā un gāja pa to krietnu gabalu. Pēc mirkļa viņš apstājās. Viņi bija pie palielas mājas. Acīmredzami tā bija Reiharda mītne. Māja bija tumšā krāsā un samērā grezna. Brīdi varēja dzirdēt atslēgas skanēšanu un klusu durvju klikšķi.
- Laipni lūgti.
Viņš vēsi noteica un atvēra durvis, lai viesi varētu ieiet iekšā.

Ieejot iekšā skatam pavērās garš un diezgan plats koridors. Mājas iekšiene bija tumšās krāsās, kuras patīkami nespieda uz acīm. Koridorā bija trepes, kuras veda uz augšējajiem stāviem. Ejot pa koridoru uz priekšu, varēja nonākt tādā kā viesistabā. No koridora atdalījās vē dažas istabas.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 26.08.2005 15:00

Toms nolaidās blakus Reihardam un novērtēja namu Mājīgi tiešām mājīgi Toms sacīja beidzot novērtējis interjeru. Mājai nebija ne vainas tik tumša un patīkama, Taču tad viņa domas atkal pievērsās vampīram

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 15:02

Džeikops vilkatim sekoja lidojot pa gaisu un tā viņš arī varēja vairāk iepazīt pilsētu.
Kad viņi iegāja iekšā Džeks iegāja viesistābā un piemetās.
Jūs šeit esat labi iekārtojies... viņš noteica pavisam paviršā balsī. Džeks palēnām apskatija istabu un tās iekārtojumu. Nekas tāds krimināls šeit nelikās.
Mājiņa jauka, tomēr ne tāda kā manējā. Žēl, ka nepaguvu apskatīties visās istabās, viņš domāja.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 15:06

- Paldies.
Vilkatis atteica un pievienojās Tomam un Džeikopam viesistabā. Tajā bija kamīns, kurā dega liesmas - vienīgais gaismas avots šajā istabā. Bet tās deva pietiekamu gaismas daudzumu, kas tāpat nebija pārāk vajadzīga. Neizpalika arī melns ādas dīvāns un krēsli, pa vidu melna koka galds. Reihards apsēdās vienā no krēsliem. Vilkata mājoklis patiešām bija mājīgs.
- Kur mēs palikām?
Viņš jautāja.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 15:09

Mēs palikām pie cilvēku neaptēstības. Tādā veidā var tikt pie upuriem. Viņi ir gaužām neuzmanīgi. Džeks stāstija izbaudot istabas tumšumu. Viņaprāt arī kamīns bija jauks, jo pie tā varēja sasildīties un bija laba, jo laba pašsajūta.
Ko Jūs abi domājat par cilvēkiem?

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 15:14

Vilkatis īsi iesmējās.
- Cilvēki ir dažādi, bet savā ziņā priekš mums...
Viņš veltīja skatienu vampīram.
- ...viņi noder maltītēm, ne? Tātad viņi ir noderīgi.
Viņš nobeidza.
- Un viņu neattapība bieži viņus pašus iedzen postā.
Reihards piebilda.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 15:19

Neattapība? Jā tā tiesa. Tā ir miruši daudzi, jo daudzi mani upuri. Daudzi bijuši neaptēsti kā neandertālieši, bet ar dažiem man ir bijis vajadzīgs kāds zināms laiciņš. Daži uzož, ka gaiss nav tīrs un vairs neuzticās nevienam... tādi cilvēki man patīk, un kāvēl! Man tiktiešām patīk apvest ap stūri ko lielāku un gudrāku. Džeikops stāstija. Viņš atkal bija pievēris acis, lai pavisam varētu izbaudīt kailo tusu. Viņam tā patika...
Šeit ir vienkārši lieliski... viņš domāja

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 26.08.2005 15:21

Toms apsēdās uz dīvāna un pievienojās sarunai.
Jā cilvēki ir neaptēsti man pat liekas nevajadzīgi
Lai gan viņš turpināja arī starp viņiem ir bijuši attapīgie ņemiet par piemēru kaut va to pašu van Helsingu. Arī man ir pāris rētas no viņa palikušas Toms drūmi pasmaidīja

Sākam apspriest cilvēci interesants temats par ko spriest tumšajiem

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 15:26

Vilkatis iekārtojās ērtāk ādas krēslā.
- Bet daži cilvēki neko nepierāda. Tādi ir labi ja desmit, bet neattapīgi cilvēki ir pāris reizes vairāk.
Reihards teica.
- Kā tev ar viņu veicās?
Vilkatis vēsi jautāja Tomam. Jautājums bija domāts par van Helsingu.

Iesūtīja: Alehandro ; laiks: 26.08.2005 15:26

Esmu par viņu ļoti daudz dzirdējis. Es viņu vēlētos satikt, un pamēģināt arī savas prasmes Džeikops teica, Būtu jauki, viņu uzmeklēt, bet viņš parasti unmeklē tikai to kas viņam vajadzīgs. Varbūt Jūs Tom varētu pastāstīt ko vairāk par cīņu ar Van-Helsingu. Mani tas ļoti ieintresētu. Varētu izanalizēt viņa stiprās puses un viņa vājības.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 26.08.2005 15:41

Toms ieskatījās liesmās un centās atsaukt atmiņā senos notikumus. Pec minūtes vai vairāk viņš ierunājās Tas notika Prāgā 1895 ja nemaldos. Kungi es jūs nemaldināšu tā nebija liela un varena cīņa drīzāk maza saķeršanās. Es biju tikko izmetis vienu no tiem muļķiem laukā pa logu diemžēl viņa acu priekšā. Toms pasmīnēja Tā kā muļķīgas sagadīšanās dēļ man mugurā nebija apmetņa viņš metās man virsū. Lai nolādēts tas viņa arbalets es dabūju 12 bultas iekšā ja es būtu bijis vampīrs va vilkacis man būtu beigas jo bultas bija no sudraba un apslacītas ar svēto ūdeni viņš mazliet nokremšļojās un turpināja Man nācās izlikties par mirušu citādi viņš būtu dzinis manī iekšā vēl ilgi. Tas nu īsumā būtu viss Toms bija izstāstījis pietiekami bet ne visu...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 15:44

Vilkatis pasmaidīja. Šoreiz smaids nebija vēss, bet gan nedaudz uzjautrinošs.
- Nudien, pat eņģeļi mēdz kļūdīties. Jā, tiešām, labi ka tur nebija kāds cits, citādāk mūsējo būtu par kādu mazāk.
Viņš noteica. Stāsts bija izraisījis nelielas pārdomas. Nē, vilkatis nebaidījās, viņš tikai pārdomāja to, cik gan mantkārīgi un varaskāri ir cilvēki. Lai tikai būtu saulītē, viņi ir gatavi nogalināt nenogalināmo.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.08.2005 16:08

Viņš joprojām savā taktī soļoja uz priekšu tuvojās rīts, un tā ar nekas prātīgs nebija izdarīts, viņš pagāja garām cilvēkiem, kuri vai nu devās mājup no kroga, vai posās uz to, līdz izlēma atgriezties mājās, vismaz uz šo rītu.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 26.08.2005 16:25

Kad sarunā iesaistījās kāds vampīrs šķiet visi piemirsa par Dreinu. Viņš izmantoja mirkli lai pavērotu apkārtni un runātājus. Kad runātāji izlēma doties un vilkača māju viņš nemanāmi pārvērtās par nelielu peli un sekoja viņiem. Nokļuvis pie mājas viņš iekļuva iekšā tūlīt pēc vilkača un kādu brīdi noklausījās pārējo sarunā par cilvēkiem. Tad viņš gaitenī atkal pārvērtas atpakaļ un iegaja viesistaba sakot- Piedodiet Reinharda kungs ka ielaužosjūsu māja bez jūsu atļaujas, bet šķiet ka jūs visi par mani piemirsāt. Tad nu es nolēmu sekot.-

Iesūtīja: tough_choise ; laiks: 26.08.2005 16:27

Bija pagājis ilgs laiks, balsis nozudušas, Persefone to pamanīja tikai tagad, viņa bija aizklīdusi atmiņās un domās par lietām, vietām un laikiem, ko viņa nekad nebija pieredzējusi. Ja kāds vērotu, varētu likties dīvaini, ka es šeit stundām stāvu. Ir laiks doties tālāk. Viņa spēra dažus soļus un apstājās
-Drīz lēks saule. Saule bija viena lieta, ko nemainīja nekas- tā uzlēca katru rītu un atnesa jaunu dienu, tik daudziem tā nozīmēja drošību, bet Persefonei tā nozīmēja prieku un skumjas reizē. Viņai ļoti patika skatīties saullēktā, tas bija brīdis, kad varēja nedomāt ne par ko. No šejienes to nevarēs redzēt, šeit valda mūžīga tumsa, viņa nodomāja,man jāatrod piemērotāka vieta. Viņa palūkojās visapkārt, tuvumā vēl joprojām kāds bija, taču tas viņu vairs nesatrauca. Lūk, tas jau ir jaukāk, viņa ieraudzīja metāla kāpnes pie mājas sienas- tās stiepās visu ceļu augšup līdz pat jumtam. Vēl bija laiks, taču viņa nolēma sagaidīt sauli uz šī jumta, viņa tuvojās kāpnēm.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.08.2005 16:37

Reihards paskatījās uz Dreinu.
- Tā jau man likās, ka kāds mums seko.
Viņš vēsi teica.
- Sēdieties.
Viņš lietišķi noteica norādīdams uz vienu no krēsliem.
- Vispār jau labi, ka sekojāt, būs vairāk par ko diskutēt.
Viņš teica, lai domāja ko citu. To nevarēja manīt neviens. Vilkatis savas domas un jūtas prata lieliski slēpt.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 26.08.2005 17:46

-Pateicos,ar lielako prieku piesēdīš. Dreins piegāja pie krēsla un apsēdās,tad viņš teica-Jāatzīst ka jūsu pieredze Tom ar Van Helsinga kungu nav bijusi patīkama. Ko gan nevarētu teikt par mani.Šķiet ka viņš nav vienkārš cilvēks viņš noteikti ir nemirstīgs. Es viņu satiku aptuveni pirms 300 gadiem.Interesanta tikšanās bija. viņš juta vilkača balsī ka diskutēšana nebūt nav ta svarīgākā doma kas klejo viņa prātā, taču neko vairāk noprast nevarēja.
Domu lasīšana nebūt nebija viņa lauciņš, janu vienīgi dzīvnieku domu, un tas nekādu lielo labumu nedeva.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 26.08.2005 17:52

Tad var būt izstāstīsiet par savu tikšanos Dreina kungs? Toms jautāja vienlaikus viņš centās izspiest no bals ziņkārības piskaņu.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 26.08.2005 18:08

Šķiet tas jūs pārāk neinteresē, taču es pastāstīšu tikuntā. Šķiet mēs tikāmies Madridē, vai varbūt kautkur Portugālē. Es viņam piedāvāju iegādāties dažus iespaidīgus ieročus kurus nesen biju uzlabojis ar kādas jaunavas asinīm kuru es biju pilnībā iztukšojis un pametis pilsētas centrālajā laukumā. Šķiet viņš mani jau turēja aizdomās. viņš ieklausījās lai noprast vai tas kādu interesē,un turpinājaKad es viņam pastāstiju par to ka tie ir apstrādāti ar asinīm viņš metās man virsū. Bet es pārvērtos par lāci un metu viņu pret sienu, tas man deva laiku izskriet ārā. Tur es pārvērtos par gepardu un viņš kā muļķis man dzinās pakaļ pa visu pilsētu. Tas bija tik uzjautrinoši vērot kā viņš mokās dzenoties man pakaļ, kamēr man tas nesagādāja nemazākās piepūles, pa ceļam vel saplosīju kādu garāmgājēju kad viņš sāka atpalikt.Tas viņu kaitināja vel vairāk,bet mani tikai vel vairāk uzjautrināja.

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 26.08.2005 21:21

Ikarils, sekojot raganai, uzkāpa pa kāpnēm un tad turpināja iet... Kāds reibonis!
-Verandā?-
Ar cilvēku acīmrezami nebija labi. Lielas, apaļas sviedru lāses izspiedās uz viņa pieres. Visa pasaule priekšā palēnām izplūda. 'Pakrūtā sitās tik smagi, ka ausīs bungādiņas vai pušu plīsa.
-Jums... Vai padzerties...-
Tik smagi vilkt elpu!
-Es... atsēdīšos.-
Mēģinot apsēsties uz mazā ķeblīša, Ikarils nogāžas zemē. Smags elpas vilciens. Izelpas nav. Vēl vairāk gaisa plaušās... Lielas, apaļas aukstu sviedru lāses... Saskatīt pasauli caur balto miglu! Izelpas nav. Dzīvības nav.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 27.08.2005 11:58

Dziļas, tumšas acis vēroja ielu no nelielā pagrabstāva lodziņa. Nakts, klusums un teju pilnīgs tukšums, vien daži stāvi, kas pasteidzas garām. Ielas naktīs vai visās pasaules pilsētās parasti bija tukšas.
Būtne viegli nokāpa no sola, kas bija piesliets sienai un uz kura viņa bija akāpusies, lai redzētu laukā pa logu. Šajā pilsētā, šajā ielā viņa bija ieradusies pa visam nesen. Vientulīga, kādas mājas pagrabā izveidota istabiņa, bija kļuvusi par viņas mājokli. šeit viss vēl bija jauns, viņas prātam nezināms un neizpētīts. Aizvērusi acis un dziļi ievilkusi gaisu plaušās, viņa juta gaisā ko savādu. Ko savādu, kas bija viņu atvilinājis šurp.
Atvērusi acis būtne paņēma tumšo mēteli, kas bija uzmests uz zemās gultas gala, un devās prom. Durvis aiz sevis viņa neaizslēdza, viss, kas viņai piederējam, atradās mēteļa kabatās.
Ārā varēja jaust rīta tuvumu, tā vieglo dzestrumu. Būtne vieglā solī devās prom pa ielu, tumšajiem matiem aiz muguras viegli plīvojot, tā pat kā mēteļa stūriem.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.08.2005 12:07

Grāfs joprojām gāja, nāca, līdz vampīrs juta, ka sāk zaudēt pacietību. Šī bezjēdzība bija darījusi viņu niknu - traku, tādēļ viņš apstājās lai saprastu, kur tieši viņš ir atnācis un tad atkal skanot ritmiskajam soļu un spieķa troksnim viņš devās uz sava mājokļa pusi.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 27.08.2005 12:14

Azapata lēnām noklausijās sarunas. Bet viņai bija vienalga..
Viņa devās tālāk dungojot kādu sērīgu taču pēc viņas prāta skaistu melodiju. Sāka līt un Azapata baudija lietus lāses un viņas bālā kakla....
Azapatas prāts kavējas pie Toma...viņa nespēja viņu aizmirst un izjuta Tomu kā daļu no sevis...Azapata nodomāja un iesmejās..Ak nu man ir tauriņi vēderā..cik nozēlojami..Azapata turpināja iet un apstājās pie kādas pusagruvušas mājas...

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 27.08.2005 12:23

Viņa bija apstājusies. Lija lietus. Ik lāsi viņa sajuta kā tālu sveicienu. Aizvērtām acīm būtne baudīja lietu. Tas šobrīd piesaistīja visu viņas interesi. Iela, pa kuru viņa gāja, paigaidām bija tukša. Neviens viņu nevarēja iztraucēt.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.08.2005 12:55

Ejot uz nama pusi, grāfs nomaldījās un iegriezās vienā citā ielā, kur ieraudzīja visnotaļ neparastu sievieti, jebšu drīzāk būtni, vēl neredzētu. Viņš savā soļu taktī nesteidzoties viņai tuvojās.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 27.08.2005 13:15

Toms pasmaidīja uzjautrinātu smaidu Tiešām interesanti viņš sacīja apskatījis istabu. Mirkli ar acīm meklējis viņš atrada meklēto lielu sienas pulsksteni kas pašlaik rādīja piekto rīta stundu.
Atvianojiet kungi bet man nu ir jādodas bija tiešām interesanati patērzēt atvadījies no katra atsevišķi Toms izgāja uz ielas. Lija un šobrīd Toms juta nelielu pateicību vampīram par iedoto apmetni. uzmetis kapuci galvā viņš devās mājup. Iegriezies kādā sānieliņa viņš nonāca pie kāda pussagruvuša nama tam blakus lietū stāvēja kāds pazīstams siluets.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 27.08.2005 13:17

Šķiet ielā tikko bija atskanējuši soļi. Atvērusi acis, būtne pārlaida skatienu pār ielu. Gandrīz tūlītpat viņa atsāka soļot, rūpīgi vērdamās apkārt.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.08.2005 13:26

Labrīt.
Vampīrs sveicināja, parasti viņš nemēdza rīta agrumā sveicināt lietū staigājošus cilvēkus, taču šī sieviete - viņa nebija cilvēks, līdz ar to interese auga..

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 27.08.2005 13:28

Viņa apstājās un klusējot brīdi pētīja sveicinātāju. Tas nebija tāds, kā lielākais vairums, ko viņa bija sastapusi.
Labrīt viņa klusi atbildēja. Intrese auga.

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 27.08.2005 13:29

Azapata sedeeja uz vecas majas lieveņa un nepārstāja dungot dziesmu...Un domaja..Es esmu varena tacu man man liek justies neredzamai un es tada velos buut.. ja jau ta..
Vina lenitinam nopotas, bet meldins vel skaneeja...Vinas mati bija galigi slapji un melnas acu linijas parvertushas melnas asaru peedas...
Tacu kau kada vibracija vinai likaa sarosiities..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.08.2005 13:31

-Negadās ikdienas redzēt cilvēkus skraidam lietū agri no rīta, taču jūs neesat cilvēks.-
Viņš noteica nopētot sievieti, viņa seju slēpa cilindra malas ēna.

Iesūtīja: Renīna ; laiks: 27.08.2005 13:35

Ikdienā nekas nav redzams. būtne tikko jaušami pasmaidīja. Bet kas Jums liek domāt, ka neesmu cilvēks? Tādu, kā šis runātājs viņa vēl nebija sastapusi, varbūt tādēļ nolēma turpināt sarunu, kuru, ja runātājs būtu cilvēks, sen jau būtu pametusi un devusies prom.

Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 27.08.2005 13:39

Toms nāca tuvāk šoreiz nolaisdams kapuci un noņemdams apmetni Ņemiet jūs esat izmirkusi līdz pēdējasi vīlītei Tomam pakrūtē kaut kas nokutēja viņš bija izrādījis rūpes pirmo reizi pēc tik ilgiem gadiem. Viņš juta ka nosarkst bet labi ka bija vēl mijkrēslis un to nevarēja labi redzēt

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.08.2005 13:40

-Jūsu.. Aura, smarža.. Izturēšanās..-
Vampīrs noteica, viņa balss bija patīkama un samtaina, gluži pretēja viņa dabai.