Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 17:16

Mollija jau sagaidīja mazbērniņus, stāvot durvīs. Ceļš no Rīgas droši bija bijis pavisam nogurdinošs un tāls. Vecmāmiņa noskatījās, kā tumši zilais saab piebrauc un no tā izkāpj ārā Seila, mazliet sabozusies, kad ilgi ar pārējiem mašīnā iespiesta, iekarojusi vietu pie loga. Gan jau drīz atkal smaidīs kā maija saulīte... Tims jau drīz vien arī bija laukā ar nebēdnīgu smaidiņu uz lūpām, diez, kādus nedarbus atkal sastrādājis? Nellucis ar jau kāpa laukā, viņas nadziņi šoreiz bija nolakoti bēši zaļgani- mazā dāma... Mammītes nebija, tikai tētis un tas pats steidzās, pieskrēja, tik vien kā buču uz vaiga,pladiesus un prom, sak uz kuģi jāpaspējot... Un pats pēdējais no mašīnītes iztrausās Andrītis, nu ja ar skābu ģīmi, kā vienmēr, bet Mollija tāpat zināja, ka viņam te patīk.
Mīļi smaidot, viņa sveicināja mazos un aicināja doties iekšā uz savām istabām...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 28.02.2005 17:23

Sveiki, mana jaunā ģimenīte !

Seila nemaz nebija sabozusies, viņa bija tikai nogurusi no brauciena. Meitene steigšus apkampa vecmāmiņu un iesteidzās istabā nolikt koferus.
Beidzot vasaras mājās...
Viņa pasmaidīja un apsēdās uz gultas malas. Ceļš bija diezgan nogurdinošs, un nu viņa nolēma ātri pārģērbties un doties izlūkgājienā uz jūru.
Vasaras vējš dziedē visu...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 28.02.2005 17:30

Tēvs uzmeta viņam niknu skatienu un Andris uzplājis uz ģīmja smaidu nobučoja vecmammu uz vaiga. Viņš bija sliktā omā - mājās ar tēvu notika pamatīgs strīds, kur viņš bija vaiga sviedros pūlējās ieskaidrot, ka ir pietiekami pieaudzis, lai varētu viens palikt mājās. Taču pēc tēva ultimāta, ka nogriezīs visu kabatas naudu un nelaidīs viņu pie kompja... Nu, labi, reizēm bija jāziedo kaut kas.
Un pēc tam vēl brauciens kopā ar sīčiem, ātkal sadrūmušu seju, viņš sekoja omei.

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 28.02.2005 17:43

Tims izleca no mašīnas, izspraucās visiem cauri un pirmo apsveica lielo suni - Fredi, kurš laukos viņam bija ļoti mīļš. Neizskatījās, ka viņš būtu nelaimīgs, tieši otrādi, viņš sāka visu apskatīt un pētīt, kas jauns uzradies kopš viņa pēdējās apciemojuma reizes. Viņš nepievērsa uzmanību visiem `lielajiem`, kuri slampāja apkārt, staipīja savas dumjās mantas un ilgi saveicinājās, viņš ienīda visas šīs ceremonijas.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 17:48

Mollija ar skatienu pavadīja Timu, kas nozuda pagalmā un pārējos pavadīja uz istabām.
Kaut ko ņammājamu ar gribēsiet, man te ir ābolmaizīte...
Viņa jautāja.

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 28.02.2005 17:52

Tims bija noslēpies aiz stūra un ar Fredi rakņājās dārzā, Fredis likās kaut ko uzodis... bet sadzirdējis par ēdamo, pēc ilgā brauciena vēderā vardes kurkstēja, Tims metās uz mājas pusi un pa durvīm iekšā un Fredis tā pat! Pieskrēja pie galda un pirmais piesēdās, gaidīdams plācmaizi un ar Fredi zem galda viņi visu bija jau paspējuši pielumpačot ar zemi.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 18:01

Vecmāmuļa nolika uz galda paplāti nopētīdama suņa asti, kas rēgojās no galdapakšas. Viņa ielēja arī kūpošu aveņu tējiņu un nolika uz galda medu.
Labu apetīti.
Viņa mīļi noteica, noglaudīdama puisēna galvu.

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 28.02.2005 18:04

Tims neko negaidīdams, ātri notiesāja cik vien varēja un laimīgs, pateicis omei paldies aiznesās uz durvīm, kur suņa aste bija pēdējā... Aizgāja rakt kaut ko no dārza.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 28.02.2005 19:11

Kad Seila bija iekodusies plātsmaizē un izdzērusi mazliet tējiņas, viņa jutās spēka pilna un izskrēja dārzā. Viņas baltais rožu krūms bija saplaucis vienos ziedos, meitene iesprauda dažus sev matos un rotaļīgi pavirpināja matu cirtu. Tad viņa pavērās Timā, kas ar Fredi cītīgi rakņājās pa zemi un iesmējās.
Tu nepavisam neesi mainījies kopš pagājušās vasaras, Tim! Nemaz neliekas, ka tev būtu 13 gadu! Es savos trīspadsmit.. (un viņa attālinājās no brāļa, lai nedaūtu kāvienu).. biju daudz pieaugušāka! Nuja, es skrienu uz jūru!
Un Seila aizskrēja, tikai gaisā novirmoja mazliet rožu smaržas.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 19:30

Diena bija skaista, pie jūras pūta vējiņš, ne pārāk stiprs, tomēr pietiekami, lai palucinātu rozes. Klints radze iestiepās debesīs kas bija gaiši pelēkas. Jūra bija pavisam mierīga, bet tā kā nesen bija bijusi vētra, tad tagad krastā gulēja daudz dažādu izskalotu lietu...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 28.02.2005 19:40

Seila pieturēja ar rokām vējā plīvojošās cirtas un rozes, un, pārliecinājusies, ka neviens viņu neredz, sāka skriet gar jūras krastu, skaļi aurodama. Pēc tam viņa jau lēnāk sāka pastaigāties gar jūras krastu un sāka lasīt sīkos gliemežvāciņus un kociņus. Tad viņa pamanīja cauru spaini.
Hehh, varētu uzdāvināt Andrim..
Pastaiga drīz vien kļuva vienmuļa, meitne šļakstinādamās ieskrēja jūrā un ienira baltajā vilnī.


OOC - Tas patiešām izklausās pēc manis...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 19:42

Jā, ūdens bija šķitis vilinošs, bet tā nebūt nebija, tas bija ledaini auksts, meitenes drēbes kļuva cauri slapjas un iznirusi, viņa secināja, ka vējš tomēr ir varen auksts...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 28.02.2005 20:19

Seila izlēkājās pa vilnīšiem, līdz aukstums lika atgriezties realitātē.
Brrrrr...
Viņa nodrebinājās.
Labs ir, dodos mājup!
Seila ievilka gaisu un metās varenā skrējienā uz krastu.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 28.02.2005 20:24

Nellija, izkāpusi no mašīnas, palūkojās visapkārt. Viss šķit tāds pats, tikai savādāks...jebkurā gadījumā viņa iespiedzās
Omīīīīīt!
un apkrita vecmāmiņai ap kaklu. Tieši tā pati vecā, labā, īpašā vecmāmiņas smarža, nekad to neaizmirsīšu, viņa nodomāja.
Tālāk ceļš veda uz virtuvi, kur visi draudzīgā gaisotnē nobaudīja gardum gardu ābolmaizi un aveņu tāju no māla krūzītēm (precizēju, visi dzēra no māla krūzītēm, bet Nellijai tika piešķirta viņas īpašā princešu tasīte, no kuras varēja dzert kā smalka dāma, atšaujot mazo pirkstiņu.).
Nonākusi savā un brāļa izstabā viņa vispirms ievēlējās, kaut nākamajā apciemujuma reizē Tims ar viņu kopā vairs nedzīvotu, jo visa zeme bija no vienas vietas nopēdota. Neko darīt, Nellija noskrēja lejā un, paņēmusi birstīti un šaufelīti, uzkopa istabu.
Āāāā!Viņa iebļāvās, uzslaukot pēdējos gružus, grīdas dēlī bija ieķēries nags un nolūzis...tā nu Nellijai nācās arī steidzīgi izkrāmēt mantas, lai sameklētu manikīra komplektu. Arī visi nagi bija jāpārlako, jo viņa bija paspējusi pārvilkt sarkanu kleitiņu, pie kuras ''perlamutra zaļš'' nepiestāvēja.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 20:27

Mollija gulēja dārzā, šūpuļkrēslā un ar vienu aci pieraudzīja, vai Tims negāž pārāk lielus podus. Viņai bija paredzēts kas īpašs šim vakaram, bet tas bija pārsteigums...

Seila uzkāpa kaut kam cietam un aukstam zem ūdens...

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 28.02.2005 20:38

Tims ar Fredi rūpīgi izrakņāja paprāvu dārza platību un taisījās mest mieru, kad Fredis atraka milzīgu kaulu. Viņš laimīgs aizskrēja uz jūras pusi un Tims tam pakaļ.
Hei, pagaidi mani!
Viņš bļāva un pēkšņi ieraudzīja māsu pie jūras skraidām un bļaustāmies...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 20:43

Mollija nolūkojās pakaļ mazajiem nerātņiem, tad gāja aizrakt viņu izkašņato bedri. Nevar taču pagalmu atstāt bedrainu! Viņa apdomāja savu pānu, neizskatījās, ka līs... Bet ja nu, tomēr viņa nolēma neuztrauskties, ja arī līs, tad tik un tā varēs, audums bija ūdens necaurlaidīgs, vismaz tā vajadzēja būt...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 28.02.2005 20:46

Nellija, kokas purinādama, lai nožāvētu nagulaku, iznāca dārzā. Tur jau sēdēja vecmāmiņa.
Sveika, omīt!Pastāsti man, kā tev klājies visu šo laiku?
Viņa pasmaidīja un, kāju pār kāju pārlikusi, apsēdās uz maza soliņa.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 20:54

Nu man kā vienmēr, kā saka rušinājos pa dārzu... Bet tev pašai, skatos, esi pārkrāsojusi nagus, jauks tonis, kā pa skolu, kā draudzenēm klājas?
Vecmāmuļa tā priecājās par savu mazo princesīti...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 28.02.2005 20:59

Paldies!Tas saucās ''zemeņu skūpsts'' man to palīdzēja izvēlēties Šarlote. Patiesībā jau bija grūti- ''šarmantais ķirsis'' arī bija fantastisks, bet ''saldā roze'' Šrlotei patika vislabāk!Zini, mums ar Šarloti, nu viņa ir mana labākā draudzene, atceries taču, nemaz nesakrīt domas nagu laku ziņā!Viņai liekas, ka vislabāk ir saskaņot nagulaku ar aksesuāriem, bet es uzskatu, ka vislabāk to ir pieskaņot tērpa sīkajām detaļām! Redzi, kā šī piestāv pie gaišās maliņas!
Nellija pasmaidīja, jo šī nu redz bija tēma, par kuru izteikties.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 21:03

Vecmāmuļa arī smaidīja:
Jā, tu nu gan daudz zini par visādām šitadām lietiņām, gan jau dienās būsi kāda dizainere vai modele?
Nu jau viņa meiteni mazliet vilka uz zoba...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 28.02.2005 21:10

Modele!Jā, es gribētu gan būt modele!Zini, Kristele, viņa ir mūsu klases skaistākā meitene, aiz Ketlinas, protams, bet par Ketlinu baumo, ka viņai esot veikta deguna operācija, tā kā viņa neskaitās.Tātad, Kristele teica, ka man ir pareizais kāju izliekums, redzi?
Nellija nostājās kājās un pavilka kleitiņu uz augšu tā, ka varēja redzēt kājas visā to garumā, un salika tās cieši kopā.
Te jābūt trīs šķirbām!Un man ir trīs šķirbas, kas nozīmē, ka man ir pareizi veidotas kājas!Un Klārai tas skauž!Acīs jau viņa neko nesaka, bet aiz muguras gan!Tu nevari iedomāties, omīt, ko man nākās dzirdēt!Šarlote teica, ka viņai Ketlina esot teikusi, kurai to teica Anna, kas ir Klāras labākā draudzene, bet neviens jau nezin par viņas nodevībām, ka Klāra esot teikusi, ka man mati ir kā izplūktai putekļu slotiņai!Vai tev arī tā liekas, omīt?
Nellija izskatījās satraukta.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 28.02.2005 21:11

(Parastā asociācija, uzkāpjot kaut kam uz ūdens.. )
Au!
Seila iebļāvās. Kas tas bija? Droši vien kāds koka gabaliņš, bet var jau papētīt tuvāk. Viņa pieliecās, bet īsti nevarēja saskatīt, kas tas ir. Varbūt beigta zivs?
Bet tad viņu no pārdomām iztraucēja Tima sauciens.
Nāc, brāļuk, ūdens ir hmm labs!
Viņa, viltīgi smaidot, noteica.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 21:13

Nellucīt, man liekas, ka tu esi pati skaistākā visā savā klasē.
Vecmāmuļa mīļi teica.


Zem ūdens pazibēja gaismiņa... Šeit bija sēklis, kad meitene atkal pievērsās zemei, viņa pamanīja kaut ko sudrabaini mirdzošu...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 28.02.2005 21:15

Tev tā liekas, patiešām?Paldies, omīt!
Viņa pieskrāja pie vecmāmiņas un cieši jo cieši to samīļoja un sabučoja.

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 28.02.2005 21:18

Tims vis nebija no lētticīgajiem un viņam jau bija pieredze, ka vecākie viņu izmanto.
Kas tev tur ir?
Viņš ieinteresēti jautāja, redzēdams, ka māsa kaut ko slēpj.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 21:20

Mollija apmīļoja savu mazo princesīti:
Tikai uzmanīgi, neizsmērē nagulaku.
Viņa smaidot noteica...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 28.02.2005 21:25

Es pat nezinu.. kaut kas spīdošs, varbūt monēta vai sprādze.
Seila atteica un mēģināja atradumu sataustīt. Tikai tas nedevās rokās.
Malduguns vai!
Viņa iesmējās.
Nāc, Tim, pamēģini viņu izcelt, es nevaru!

Iesūtīja: addnill ; laiks: 28.02.2005 21:26

Neuztraucies!Tā jau nožuva- tagad pārdod tādas, kas nožūst 1minūtes laikā!Vari iedomāties, cik daudz problēmu tas man atrisina?Tagad varu pat skolā, starpbrīdī nokrāsot nagus, ja vēlos!Zini, Šarlotei mamma nopirka tādu ''zilo sapni'', nu vienkārši kolosāli!Man ir tādas zilas džinsas, pie kurām tā ideāli piestāv, man viņas ir līdzi- nopirku ar lielu atlaidi, patiešām laba firma...lielisks pirkums, pirms gada laikam..hmmm...dīvaini. vairs neatceros!
Nellija sarauca pieri, cenšotoes atcerēties.
Togad Ketlina dabūja tās nepārspējamās siksniņkurpes...

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 28.02.2005 21:30

Tims, neko ļaunu nedomādams krita nezināmā valdzinājumā un metās pie māsas, ūdenī iekšā. Viņš bija tīri labs peldētājs un ienira ūdenī, kamēr Fredis krastā priecīgi rēja.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 21:32

Vai manu, bet tu taču esi īsta tirgus vecenīte!
Vecmāmuļa smējās, lēnām celdamās augšup.
Nāc, labāk iesim, paskatīsiemies, ko pārējie dara, pie jūras tagad noteikti var salasīt visādas lietiņas, vakar taču bija vētra...


Meitenei beidzot izdevās satvert to, kas tur peldējās, viņas rokā bija mazs sudraba kuloniņš, tā vāciņš bija rotāts ar ziliem akmentiņiem, bet iekšā bija kāda vīrieša foto, tas izskatījās senlaicīgs, kungam bildē bija spicas ūsas un savāda frizūra. Turklāt bilde bija nekrāsaina- pelēkbalta un mazliet izplūdusi, bet ūdens to acīmredzot nebija skāris...

Ar Timu notika tieši tas pats, kas ar māsu pirms tam, ūdens tiešām bija ledains!

Iesūtīja: addnill ; laiks: 28.02.2005 21:34

Labi, ejam, es mežonīgi ilgojos pēc jūras!
Un Nellija pakēra vecmāmiņu aiz rokas un sāka vilkt jūras virzienā.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 28.02.2005 21:40

Skaties, Tim, tas ir sudraba kuloniņš..
Seila sarauca pieri. Viņa parasti nekad neņēma svešas lietas, taču to bija izskalojusi vētra, tad jau atgriezt kulonu īpašniekam tāpat nebūs iespējams..
Tagad gan ātrāk brienam ārā, negribu iesākt brīvdienas ar iesnām!
Viņa nokomandēja brāli.

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 28.02.2005 21:40

Nu man pietiek, brrrrrr, es lienu ārā, tev ar tā kā vajadzētu, ja negribi saslimt... kaut gan jā, vari palikt.
Viņs viltīgi noteica un izgāja krastā, kur Fredis viņu sveica, nogāzdams smiltīs.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 28.02.2005 21:43

Seila bija vēl viltīgāka un uzmanīgi lavījās ārā aiz Tima, un, kad Fredis bija brāli nogāzis smiltīs, veltīja tam pamatīgu šļācienu ar ūdeni.
Bet mieru nelika atrastais piekariņš..

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 21:45

Mollija atnāca tieši tad, kad abi slapji izrāpās no ūdens.
Traki vai, auksti taču un vēl ar visām drēbēm... Marš uz mājām!
Vecmāmiņa nepavisam nebija priecīga par šādu pavērsienu, nekas, mazliet siltas tējiņas un būs kārtībā...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 28.02.2005 21:46

Nellija pieskrēja pie māsas un brāļa un ielūrēja Seilas rokās.
OHO!Kāds skaistums, tas noteikti ir ļoti vērtīgs, drīkstu to apskatīt?
Viņa mīļi vērsās pie māsas.

OOC: BEIDZAM ŠODIEN!!!Es eju gulēt...Ar laBUUUUUUU nakti!

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 28.02.2005 21:51

Tims dusmu dzīts vēl paspēja māsai uzbērt uz galvas smiltis un aizmukt visiem pa priekšu, suns skrēja līdzās un viņi abi iemuka mājā, istabā atkal atstādami postažu. Tims vēl nebija bijis savā istabā un sāka to meklēt.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 28.02.2005 21:59

Seila izmuka māsas skatienam.
Tev nagu laka nolupusi!
Viņa atgādināja Nellijai un skrēja uz namiņu, domādama, kā iznest cauri Timu..

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.02.2005 22:06

Mollija iecilpoja virtuvē un pagatavoja kartu šokolādi. Kad viņi bija padzēruši, pilkstenis bija jau viens.
Nu tā, tagad gan vairāk nemāržosimies, visi pa savām istabām un sakārtojuiet mantas pa vietām. Es pagatavošu kaut ko pusdeinām, bet pēc pusdienām, jūs gaida nu jā, tad jau redzēsiet...
Viņa noslēpumaini ieteicās...


OOC: me off, vēls jau, rīt nebūšu pārāk ilgi, tā ka visticamāk trešdien...
Kopsavilkums: Ragastīt, tu esi savā istabā, vai kaut kur blandies, pati izdomā, mēs tevi neesam redzējusi, visi te savā dabā dauzījās, tā ka vari nemaz nelasīt, tev visu pastāstīs...

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 28.02.2005 22:06

Tims atrada savu istabu nemainījušos un priecīgs ieleca gultā, viņš blenza griestos un domāja, ko varētu padarīt. Atcerējās savu `dārgumu` lādi un izvilka no pagultes vecu koka lādi un atvēris to, izvilka kaķeni un ļauni pasmīnēja. Aiztaisīja istabas durvis un sāka šaudīties no loga, pa visu kas pagadījās.

OOC: arlabunakti!

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 28.02.2005 22:09

Seila iekārtoja savu istabu un brīdi pasēdēja, vērdamās ārā ap logu un apdomādama rītdienas plānus. Pēc tam viņa no bēniņiem savāca šūpuļtīklu un iekārtojās uz dzīvi dārzā, līdz paņemdama pleijeri un gandrīz aizmiga, klausities savas grupas cd.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 01.03.2005 09:02

Apēdis savu plātsmaizes gabalu, un vēl vienu: Mmmmmm, nevar ne salīdzināt ar mammas nopirktajām... Aplaidis skatu, vai neviens neredzēja viņa svētlaimīgo smīnu, un uzmetis niknu skatienu brālim, kurš bija visu pielāčojis, Andris sameklēja savu istabu. To atradis viņš nometa vienā kaktā lielo sporta somu ar mantām, un iezvēlās gultā. Ārpusē varēja dzirdēt jautras čalas, kas attālinājās.
Kaut kur garām durvīm aizdipēja soļi un jautras balsis. Andris pacēla galvu - pašam nemanot viņš bija aizsnaudies. Pieslējies no gultas un sabužinājis paspūrušos matus, viņš paņēma somu un ņēmās kārtot mantas.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 01.03.2005 15:39

Nellija iegāja istabā.
Tīiiiiim!Nu ko tu te atkal stulbojies?!
Viņš redz atkal bija izvilcis to muļķīgo spēļu kasti!Mazais bērns...
Vaitad tu nedzirdēji, kad omīte teica, lai izkrāmējamies?Tim, tu nevarētu vienreiz būt normāls...
Viņa pamācoši nobēra un tūdaļ ķērās pie somām, lai izkrāmētu drēbes, kosmētiku un citas mīļlietiņas.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 01.03.2005 16:14

Seila izlīda no šūpuļtīkla, nedaudz pastaigājās pa dārzu, apbrīnodama ziedošās puķudobes, bet pēc brīža jau devās apraudzīt māsu un brāli. Ieraudzīdama Nelliju kravājam mantiņas, viņa nespēja nepajautāt
Vai esi paņēmusi līdzi visu lūpu spīdumu kolekciju vai tikai 23? Un kā veicās ar jauna peldkostīma izdīkšanu mammai??

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 01.03.2005 16:54

Salicis drēbes puslīdz jaukā nekārtībā, Andris uzvilka mazliet panēsātos un jau izbalējušos džinsus un T-kreklu ar Ferrari formulu visā savā krāšņumā. Ārā bija jauks laiks un iekšā negribējās sēdēt. Lai gan, kā rādijās taisijās uz lietu, varbūt ar to bija izskaidrojams miegs, kas pirmīt uznāca.
Gaitenī bija dzirdama Nellijas brēciens. Iedams garām dvīņu istabai Andris pabāza galvu: "Ei, kas noticis, nebūs taču ugunsgrēks izcēlies?" Ieraudzījis tur arī Seilu viņš uzprasīja: "Varu derēt, ka tu jau biji pie jūras, kāds ūdens?"

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 01.03.2005 17:06

Mollija tikām ņemās pa savu istabu, klausīdamās, ko pārējie runājas un plānodama šīvakara pārsteigumu. Viņa pārskaitīja, kas ir ledusskapī un pārdomāja, ko vēl vajadzētu paņemt līdzi... Gan jau mazajiem patiks... Kad es biju maza, mēs ar brāliem to vien darījām (vecmāmiņai bija 5 brāļi , visi vecāki, tagad gan palikuši vēl tikai divi, kas dažkārt atbrauc ciemos ).

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 01.03.2005 19:08

Ha, lai nu kurš to būtu teicis...
Tims ļauni nosmīnēja un izšāva košļenes gabalu māsas virzienā.
Un man pagaidām neko nevajag, tā kā tās mantas, mani pašlaik neinteresē.
Viņš noteica un turpināja šaut ārā pa logu savus zirņus, no kastes.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 01.03.2005 19:14

Mani lūpu spīdumi!Jā, paņēmu gan visus, diemžēl Gosh ''lietus lāses'' palika mašīnā...ak, neraža, tas tik ļoti piestāvēja pie rozā džinsiem...
Nellija dziļi nopūtās.
Neko darīt, vecāki jau tikpat nebrauktu atpakaļ, ja arī te būtu telefons. Un, par peldkostīmu runājot, mamma man apsolīja to nopirkt uz rudens atlaidēm!Varēšu vismaz skolas sporta stundās pelbaseinā pārspēt Ketas dzelteno brīnumu ar sārtajām puķēm!
Pie istabas durvīm piesteidzās Andris.
Nē, nekas traks jau nav noticis, tikai dažs labs...
Viņa īpaši uzsvēra ''dažu labu'' un pat nikni paskatījās uz brāli.
Ja kādam te prātā nebūtu TIKAI bērnišķīgas rotaļas, varbūt mēs nonāktu pie kāda komprmisa...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 01.03.2005 19:22

Ūdens bija diezgan pavēss, bet tu jau zini, kas es esmu gatava peldēties jebkādos apstākļos!
Seila atbildēja Andrim. Viņa iekšēji pasmaidīja par Nellijas godīgo atbildi uz viņas ironisko jautājumu. Bet tad meitene sajuta kaut ko cietu rīvējamies bikšu kabatā. Kulons! Viņa atcerējās un izvilka to ārā.
Vai nav skaists? Mēs tikki esam atbraukuši, bet es jau esmu tikusi pie jūras dāvanas.

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 01.03.2005 19:28

Timam apnika šaudīties un viņs vēl drusku parakņājās savā lādē, atradis jaunu kaķenes gumiju, beigtu briežvaboli, vecu revolvera atveri un vecas rotaļlietas, arī tas viņam apnika un viņš nolēma nosnausties.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 01.03.2005 19:31

"Būs Poseidons tevi noskatījis! Skaties tu man, ka pēc tam mums nāras nav jāauklē," ķircinoši noteica puisis un aizgāja prom, viņu ne īpaši interesēja rotaslietas un lūpu spīdumi - tipiskas meiteņu padarīšanas.
Viņš izgāja ārā, aizčāpoja uz dārzu un ieraudzījis māsas izkārto šūpuļtīklu, viņš tajā ērti ieriktējās un sāka šūpoties. Vispār jau nebija tik traki, svaigs gaiss un nebija tik karsts kā pilsētā...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 01.03.2005 19:36

Seila pasmējās par Andra atbildi, taču kulonu sažņaudza plaukstā. Tas izskatījās pārāk grezns, lai to pamestu uz plauktiņa, un viņa baidījās, ka Nellija to jau ir iekārojusi sev..
Palūkojusies apkārt, viņa nosprieda, ka gandrīz visi jau ir sataisījušies uz gulētiešanu, taču Seilai miegs vēl nenāca. Viņa uzkāpa augšā, bēniņos, un nolēma parakņāties Mollijas veco lietu lādītē.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 01.03.2005 19:44

Ei, pagaidi!Es vēl netaisos iet gulēt!
Nellija pielēca kājās un metās līdzi māsai, viņa zināja, kurp tā dodās un, ka tajā vietā ir daudz interesanta..

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 01.03.2005 19:52

Seila, kura bija iecerējusi mazliet atpūsties no pārējiem, pie sevis nopūtās. Taču nez vai Nellija varētu daudz traucēt!
Nāc, ja vēlies!
Viņa paraustīja plecus.
Vienīgi šaubos, vai tur būs atrodamas modernas lupatas vai kosmētika..
Viņa viltīgi noraudzījās māsā, gaidot, kad tā vīlusies aizskries pārlūkot savus drēbju koferus.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 01.03.2005 21:41

Tici man, arī visādi veci krāmi mēdz būt interesanti!Kaut vai tas pats medaljons...Nu parādi man to!
Nellija sekoja māsai un no visas sirds cerēja aplūkot mazo, skaisto medaljoniņu. Tas bija tāds dīvains...godīgi sakot, piestāvētu pie vecrozā kleitiņas ar lielo izgriezumu...neko nevar zināt, varbūt, ka izdotos izdīkt kaut uz vienu vakaru. Tam tad būtu jābūt īpašam vakaram, teātris...vai klases vakars?

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 01.03.2005 22:14

Mollija tikmēr "pakoja koferus" Viņa vēlreiz pārskatīja visu, ko bija ielikusi, lai pārliecinātos, ka nekas nav aizmirsts. Tikai tagad prātā ieskrēja doma, ka mazie varētu būt noguruši, bet gan jau...
Bija jau vēls pusdienlaiks, kad vecmāmuļa izstiepa no savas istabas telti, segas un somu pilnu ar kaut ko labi smaržojošu.
Nu lūk, man bija sagatavots jums pārsteigums, ceru, ka patiks, mēs ejam nakts pārgājienā!
Viņa uzrunāja abas māsas.
Derētu sadabūt jūsu brāļus un tad tik uz priekšu. Man šovakaram ir padomā viens īpašs stāsts...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 01.03.2005 22:23

Nellija neizskatījās īpaši iepriecināta par domu, ka nevarēs nodarboties ar māsas pierunāšanu, bet, no otras puses...no otras puses solījās jauks vakars, ja nu vienīgi Tims atkal neizdomās kaut kādas muļķības un visu neizbojās...
Labi, omīt!Es tikai ieskriešu pārģērbties!
Viņa aizšāvās garām abām radiniecēm, savas istabas virzienā.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 02.03.2005 07:58

Seila nopriecājās par pēkšņo Mollijas ierašanos, jo nu Nellijas domas bija novērstas no medaljona.. Viņa to uzmanīgi ieslidināja kabatā un aizgāja pasaukt abus brāļus.
Andri, Tim, mēs taisāmies nakts pārgājienā !
Tad viņa ieskrēja savā istabiņā, lai paņemtu līdz kādu grāmatu.
Vakars, nē, nakts solās būt jauka! Nakts pārgājiens.. tas izklausās kā vesels piedzīvojums!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 02.03.2005 09:17

Nakts pārgājiens? Tas jau izklausījās tipiski viņa vecmāmiņai, neviena cita normāla ome, netaisīja pārgājienus, kur nu vēl naktī. Andris piecēlās un naski devās uz savu istabu. Kabatā iezumējās mobilais, zvanīja Deniss - viņa draugs.
"Nu, čau... Kas?... Labi, dosimies nakts pārgā... Jā, jā... Sasodīts un es tā gribēju... Ko tu teici? Nedzirdēju, slikta zona... Hallo?" saruna bija pārtrūkusi, Andris pikti ieslidināja mobilo atpakaļ kabatā. Vajadzēja izdīkt LMT pieslēgumu, nevis zivi, tiem vismaz bija labāks pārklājums, cik viņš bija dzirdējis. Turklāt kredīts gāja uz beigām un pārzvanīt atpakaļ nevarēja, ja vispār negribēja palikt bez saziņas.
Nonācis savā istabā, viņš paņēma šadas tādas mazliet siltākas drēbes un kabatas lukturi. Mazliet padomājis viņš izķeksēja no sporta somas lielu gumijas zirnekli, ko viņam bija uzdāvinājusi draudzene un nez kā tas bija paņēmies līdzi. Ir nu gan meitenēm dīvaina dāvināšanas gaume... viņš pasmīnēja un iebāza to kabatā - ja paliks garlaicīgi...
Aizgājis pie omes, viņš uzprasīja: "Kur tad mēs dosimies?

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 02.03.2005 15:15

Ā, Andrīt, iesim caur mežu, vakarā gar jūru, cerams, ka nesāks līt...
Mollija sarauca pieri.
Un tad es te esmu noskatījusi veinu alu, tu taču māki uztaisīt ugunskura vietiņu, vai ne? Man vēl kādas dažas baterijas ir līdzi. Paņem šito...
Viņa padeva zēnam paprāvu un diezgan smagu mugursomu,
Ieliku šo to ēdamu...
Un atkal sāka rosīties.
Eu, bet jāsarunā, kas to telti stieps, ai, nē, man taču ir ratiņi, tad jau Timiņš noteikti gribēs...
Omīte runāja un runāja...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 02.03.2005 15:31

"Laikam jau māku taisīt," viņš noburkšķēja likdams smago somu plecos, "Vecmamm, vai tiešām ēdiens var būt tik drausmīgi smags?"
Klausoties omes runāšanā viņam gribot negribot nācās pasmaidīt - nu kuram vēl bija tik žiperīga vecmamma.
"Eu, pasteidzieties, un paņemiet siltākas drēbes!!! Andris nobļāvās pa visu māju, it kā jau vasara, bet ko var zināt. Saaukstēsies vēl un tad vecāki vēl paziņos, ka nav gana labi palīdzējis omei pieskatīt sīčus un aiziet jūriņā.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 02.03.2005 15:38

Vai kāds prieks par tādu mazdēlu, Ome mīli pasmaidīja. Tā rūpoēties par saviem mazajiem brāļiem un māsām!
Nu nez, kāpēc, bet tā sanāca, es jau neko neieliku, tikai desiņas un mazliet ābolmaizīti un mazliet ābolīšus un mandarīniņus, dažus banāniņus un cepumiņus, lai ir ko pagrauzt, riekstiņus...
Te nu viņa aprāvās:
Nu varbūt mazliet vairāk sanāca nekā vajag, bet gan jau apēdīsiet, man jau liekas, ka jūs tur tajā Rīgā nekā diži neviens nebaro, mamma ar tēti tik pa darbu vien ņemas, labi EJAM!
Omīte nobļāvās un aiozgāja pēc ratiņiem, ai uzliktu tellti un segas, cik jauki, ka viņai ziemassvētkos bija tikusi tik praktiska dāvana, kā ratiņi!

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 02.03.2005 16:29

Tims bija pamodies un dzirdēja rosību lejā, viņš noskrēja pa trepēm un pusaizmidzis neko nesaprata.
Kas notiek, uz kurieni visi taisās?
Viņš žāvādamies jautāja.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 02.03.2005 16:37

Timiņ, mēs ejam pārgājienā, vilksi ratiņus?
Vecmāmuļa jautāja, kārtojot segas un telti ratiņos...

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 02.03.2005 16:39

Tims pēc pirmajiem diviem vārdiem jau aizskrēja uz istabu pēc kaķenes un vēl pāris nepieciešamajām lietām un turpinājumu nedzirdēja.
Pārgājiens, pārgājiens... Fredi vaijag sasaukt.
Viņš pie sevis priecīgi murmināja!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 02.03.2005 17:19

Kā parasti, kamēr visi salasījās, kamēr visi sāka kustēt... Andris tikām noņēma mugursomu - gan vēl paspēs atstiepties.
"Man rādās, ka mēs varēsim visu nakti grauz, to, ko esi salikusi un neatgrauzties!" viņš pamējās un atkal nokliedzās: "Nellija, Seila, varbūt aiziet un palīdzēt jums izvēlēties pārgājienam tērpu un attiecīgo... nu ko jums tur vēl vajag klāt?"

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 02.03.2005 17:43

Seila izlīda no istabas, stiepdama zaļa audekla somiņu, kurā iekšā bija sabāzusi džemperi, pleijeri, kabatas bateriju, lūpu balzamu un medaljonu. Galvā viņa bija uzlikusi tamborētu cepurīti, un izskatījās diezgan apmierināta ar sevi.
Nu, nezinu, kā Nele, bet es esmu gatava ! Taču viņu var saprast.. paiet laiciņš, kamēr iesaiņo visas lupatas un nagulakas !
Meitene iesmējās un tad ieraudzīja Andra palielo pārtikas somu.
Varu iedomāties, kas tur ir iekšā.. kūciņas, augļi, sula... nevaru vien sagaidīt, kad to visu notiesāsim !

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 02.03.2005 19:01

Nu, kad mēs iesim, kur ir tā nagulaku pavēlniece?
Tims kurnēja, kad bija nostiepis lejā savu lādi un nevarēja sagaidīt pārgājiena sākumu.
Lāde nebija liela.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 02.03.2005 20:43

"Vai tiešām tu domā to visu pavilkt sev līdzi?" Andris noskatīja ratiņus un tad Tima lādi un iesmējās, tad turpināja, "Seila, ja tas, kas man somā nepaliks vecs no gaidīšanas, tad gan jau kādreiz nākamajā gadā, ap šo laiku, mēs arī to notiesāsim."
Taisni brīnumi, kas gan viņu tik ļoti vilka šajā pārgājienā, laikam jau vecmammas stāsti, neko labāku pat piedzīvojumu romānos neizlasīsi un ko tur daudz burkšķēsi, teļļuks no tā pēkšņi neuzradīsies.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 02.03.2005 20:48

Es jau nāāāāāāku!
Nellija nobļāvās un sāka tipināt lejā pa trepēm, kas gan nenācās sevišķi viegli, smagās pleca somas dēļ. Nu jā, vajadzēja jau paņemt pāris lūpu spīdumus, nagulaku, ķermeņa aromatizētāju, smaržas, dezodurantu, nagu vīlīti, mazās šķērītes, vati, nagulakas noņēmēju, sejas krēmu, losijonu, pinceti, roku kremu, skropstu tušu, acu ēnas...un tad vēl arī drēbes!Trīs dažādus pārus zeķu, pāris džemperus, jo tie visi bija smuki un bija grūti izvēlēties, rezerves bikses, krekliņus...
Tim, esi tik mīļš, palīdzi taču!
Viņa uzmeta brālim somu un izgāja pagalmā.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 02.03.2005 20:56

Nellij!
Seila pārmetoši sacīja.
Mēs dodamies nakts pārgājienā, nevis nedēļas pārgājienā ! Un es šaubos, vai mums ceļā trāpīsies kāds tava vecuma zēns, kurš vēl turklāt tumsā spēs saskatīt ne tikai tevi pašu, bet arī tavus zaļos nagus un uzkrāsotās lūpas !

Iesūtīja: addnill ; laiks: 02.03.2005 21:10

Nellija uzmeta lūpu.
Nu vai tad tu nesaproti, ka es izskatos satriecoši nevis jūsu visu, bet gan sevis dēļ!Un ja nu kāda mana draudzene atrodās tajā mežā...tu zini kā par mani pēc tam baumos?!Nu izbeidz taču- vai tev žēl, ka es mežā labi izskatīšos?Ja gribi, varēšu tev nagus nolakot, turklāt tavas uzacis burtiski brēc pēc pincetes...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 02.03.2005 21:24

OOC - Add, tavs tēls ir super

Seilai palika māsas žēl.
Es gan šaubos, vai tu kādu tur sastapsi.. taču nekad neko nevar zināt!
Viņa piemiedza ar aci.
Paldies par ieteikumu, bet neredzu jēgu lakot nagus laukos un ar savām uzacīm esmu tīri apmierināta! Starp citu, kur ir Mollija?...

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 02.03.2005 21:52

Tims, bez jebkādām emocijām izvairījās no somas un tā nokrita uz grīdas.
Es tev nekāds šestaks neesmu. Viņš noteica māsai, uzskatīdams, ka viņa ir galīgi dumja. Kam tev visi šitie krāmi, tu uz kokiem zīmes vilksi, lai mežā neapmaldītos>

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 02.03.2005 22:20

Mollija jau čāpoja lejup pa kāpnēm, viņai mugurā bija uzlikta paliela mugursoma...
Bērni, bērni, nestrīdieties, Nellij, sirsniņ, ja tu to visu negribi stiept, tad labāk atstāj mājās, iedomājies, kas notyiks, ja tavu somu ieraudzīs kāds lācis, vai tajā sabirs smiltis (šitie notikumi ir labie it sevišķi ja skatās abus kopā )!
Viss, ejam...
Mollija izklunkuroja ārā...

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 02.03.2005 22:26

Tims veikli aizcilpoja pakaļ un kā jau vienmēr turējās visiem mazliet priekšā un visu pētīja. Ratiņi nebija īpaši smagi, tikai reizēm mazliet ķērās saknēs. Ome mierīgi gāja nopakaļ ar visiem pārējiem un smaidīja, par Tima prieku, un Fredis protams arī skrēja līdzi un asti luncinādams izošņāja visus caurumus.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 02.03.2005 22:33

OOC:Paldies, cenšos...

Lāči!Vai šajos mežos ir lāči?
Nellija ieplēta acis.
Un smiltis!Tās taču iebirtu visās nagulaku pudelītēs...pēctam meitenes smietos!Omīt, bet es nevaru to visu tā vienkārši pamest te!
Viņa izskatījās izmisusi un tuvu asarām.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 02.03.2005 23:04

Saulīt, mēs jau rīt būsim atpakaļ, tikai uz šo dieniņu atstāj to visu te, mežā tas tev nebūs vajadzīgs, te palikt tavai somiņai būs daudz drošāk... Un lā''ci te nav, neuztraucies, es to tikai kā piemēru pateicu.
Vecmāmuļa meiteni mierināja...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.03.2005 13:00

Andris tikai izbrīnā nogrozīja galvu, klausoties sarunā. Ko gan tās meitenes varēja ņemties un satraukties par sīkumiem. Padomā tikai draudzene ieraudzīs mežā Nelliju bez nolakotiem nagiem! Radās sajūta, ka pa mežu bariem vien skraida skuķi mēģinot viena otru pieķert ar nenokrāsotām lūpām, aizpērnās sezonas kleitā, kurai turklāt... Viņš sāka smieties - reizēm traks varēja ar viņām palikt.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 03.03.2005 15:37

Mollij, šķiet, tev būs izdevies panākt neispējamo.. lai Nele šķirtos no savas somas uz veselu nakti !
Seila ķircināja māsu.
Es gan ar tādām muļķībām nekad neesmu aizrāvusies. Taču mūsdienu jaunatne ir vienkārši nekaunīga un par katru cenu grib izcelties ! Nellijai ir grūta dzīve..
Seila nopūtās un noglauda māsas matus.
Gandrīz katru dienu skolā kādai meitenei ir jaunas bikses vai lūpu krāsa.. traks var palikt !
Viņa iesmējās.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 03.03.2005 17:26

Mollija pasmaidīja, ta teica:
Labi, bet tagad gan ejam.
Viņa devās cauri augļu dārzam, meža virzienā. Drīz vien jau apkārt pletās mežs, gais patīkami smaržoja pēs skujām un sveķiem, priežu stumbri slējās augšup , aizturēdami pavēso vēju. Kājas grima mīkstajās sūnās. Kokos skanēja putnu balsis un dažkārt varēja manīt kādu vāveri.
Pēc kādas stundas gājiena, viņi nonāca pie maza pakalniņa, ko apspīdēja saulīte, kas bija paguvusi izlauzties no pelēko mākoņu aizsega.
Laiks ieēst...
Viņa atraisīja segu no ratiņiem un izklāja to uz zemes. Uz segas tika saliktas dažādas garšīgas lietas- siera un desu maizītes, mazi, zaļi gurķīši un spīdīgi, sārti tomātiņi, tad vēl ābolamaizīte un banānu ķekars, pašu pēdējo vecmāmuļa no Roberta somas izvilka lielu šokolādi:
To uz beigām...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 03.03.2005 19:22

Nellija visu laiku vilkās nopakaļus divu iemeslu dēl:
1)Viņai pavisam noteikti vajadzēja apskatīt katru kociņu, pasmaržot katru puķīti un iemērkt pirkstu katrā strautiņā, tajā pašā laikā, kad visi pārējie autopilotā slampāja uz priekšu...
2)Tā soma...Nellija nemaz nebija varējusi iedomāties, ka kosmētika un pāris drēbes varētu būt tik smagas.
Tāpāec, kad viņi visbeidzot apstājās, lai iekostu, meitēns nosvieda somu ar tādu švunku, ka gandrīz apgāza sulas paku, ābolmaizes šķīvi, marinētu gurķu burku, šokolādes kēksiņus un visu pārējo. Viņai, protams, ne sevišķi patika fakts, ka līdzi nav paņemta meitenes īpašā princešu tasīte un jādzer no parastām plastmasas glāzītēm, taču Neļļuks bija pārāk saprātīga, lai paklusētu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.03.2005 19:36

OOC: Ak, tad Roberta soma ko? Vai varbūt es kļūdos un tā ir mana vectētiņa soma? :blink:

Gājiens pa mežu un svaigais gaiss uzdzina Andrim pamatīgu apetīti. Un kad vēl vecmāmiņa izkrāva tos visus gardumus. Mmmmm, viņam siekalas saskrēja mutē, un viņš knapi valdījās, lai nemestos negausīgi tam visam virsū.
"Tagad redzu, ka bija to visu vērts stiept!" viņš jautri noteica, berzēdams rokas. Garastāvoklis bija ļoti labs, tiesa viens nosodošs skatiens tika veltīts mazajai māsai, kas gandrīz ar savu somu, samīcija pusi no šiem gardumiem. Tad daļēji izlaidies uz zemes viņš apcerēja, pie kā lai vispirms ķeras klāt.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 03.03.2005 19:44

Piedošanu!
Nellija atbildēja uz brāļa nikno skatienu.
Un vai tu, Andri, nevarētu kat nedaudz civilizētāk attiekties pret ēšanu?Neesi tak maratonu skrējis!
Nellija izvilka no savas piebāztās somas roku kremu un sāka to ierīvēt pamatīgā kārtā.
Kāds nevēlās?
Viņa noplivināja tulbiņu radiniekiem gar degunu un tad, to rūpīgi aizskrūvējusi, iemeta atpakaļ somā un paņēma ābolu.
Man diēta, atvainojiet!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.03.2005 20:10

"Kāda vēl diēta? Tu jau varētu caur vārtu tīkla aci izlīst!" Andris iesmējās, ķerdamies pie desmaizītēm un tomātiņiem. "Nu un cik draudzenes mežā saskaitīji sevi izspiegojam?" viņš nevarēja atturēties nepaķircinājis māsu.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 03.03.2005 20:44

Nellija šķībi paskatījās uz brāli un paraustīja plecus.
Tas bija tikai piemērs, tā pat kā vecmāmiņai par lāčiem!
Viņa rūpīgi nopulēja ābolu ar džempera stūri.
Saproti, man sevi jāuztur formā, jo esmu nolēmusi kļūt par modeli!

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 03.03.2005 20:54

Mmmodeli?!
Seila gandrīz aizrijās ar ābola šķēlīti.
Protams, tas atbilst tavam raksturam.. bet tev derētu mazliet paaugties, Neļļuk, gan tā, gan šitā !
Tad viņa netraucēti paņēma gardo kūciņu un iebāza to mutē.
Es gan labāk gribētu būt juriste, nu, kaut kas nopietnāks ! Bārbijām ir grūta dzīve... un es nemaz negribu, lai tu kļūtu bārbija !

Iesūtīja: addnill ; laiks: 03.03.2005 21:05

Kur man jāaug?Un es jau neteicu, ka rīt par tādu kļūsu!Un vispār, tu, nopietnības kalngal, arī gribētu kļūt par modeli, ja tev būtu tam atbilstoša forma! (Ledenīt,neņem nopietni!;) )
Viņa pasmaidīja un sāka lēni košļāt augli, skaitot kodienus.
Un es nemaz netaisos kļūt par bārbiju!Es būšu parasta, skaista supermodele un tu šītā nerunāsi, kad skatīsies uz mani visos žurnālu vākos!
Nellija parādiīja māsai mēli.
Un jurista darbs ir pārāk garlaicīgs priekš manis!Tad es vēl pieļautu aktrises karjeru, kīno, protams!Holivuda, es jau nāku!
Viņa izslējās un pasmaidīja pret debesīm.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 03.03.2005 21:12

Holivuda, es jau brienu !
Seila ar ironisku sejas izteiksmi norādīja uz māsas putekļainajām kurpēm. Tad viņa pie sevis nopūtās. Arī Seila taču kādreiz bija bijusi nedaudz līdzīga māšelei..
Un par augšanu runājot - tev jāaug gan garumā, gan smadzeņu ziņā !
Seila atteica un iekodās ābolā.
Un es mierīgi varētu kļūt par modeli, ja gribētu. Bet es negribu. Un vispār - beidzam gvelzt kaut kādus niekus.. šis tomēr ir nakts pārgājiens, nevis meiteņu pidžammu ballīte ! Nez vai Andrim un Timam ir jautri, to visu klausoties..

Iesūtīja: addnill ; laiks: 03.03.2005 21:23

Kurš sāka par šādām tēmām runāt?Un tu redzi kā šie abi uzmanīgi klausās, neizskatos, ka šiem kaut kas nepatiktu!
Nellija jau piekto reizi 10 minūšu laikā paraustīja plecus.
Un vispār, es neticu, ka tāda kā tu jebkad spētu kļūt par modeli!Tev kājām nav trīs caurumu un stāja arī galīgi garām...tad vēl tās uzacis!
Viņa novērsās, nolika ābolu un sāka apkopt savas kurpes.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 03.03.2005 21:34

Pēc maniem ieskatiem - kājām jābūt diviem caurumiem, nezinu, kur tev trešais pagadījās !
Seila izspļāva ābola sēkliņu, kas piezemējās tieši uz kurpes, kuru pucēja Nellija. Tad viņa parakņājās savā somā un izvilka kulonu.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 03.03.2005 21:39

Tu neko nesaproti no kājām!
Nellija nikni aizlidināja sēkliņu meža dzīlēs.
Cerams, ka tur izaugs skaista ābele, no kuras ābols uzkritīs tev uz galvas un tu kļūsi kaut nedaudz saprātīgķa!
Viņa palūrēja uz kuloniņu, neviļus Nellijas acis iemirdzējās, bet viņa centās to noslēpt aiz smaržu viļņa, kurš izplatījās no tikko izpūstajā dezoduranta, sak, lai pleķi nepaliek...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 03.03.2005 22:00

Nellij, kas tev atkal aiz ādas?!
Seila iejautājās, pamanīdama māsas skatienu, kas bija kā piekalts viņas kulonam.
To atradu es, un neceri, ka aizdošu tev to kaut uz vienu vakaru ! Tas ir pārāk dārgs.. Vecomāt, varbūt tu esi kādreiz tādu redzējusi?
Viņa pasniedza kulonu Mollijai.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 03.03.2005 22:05

Tu tomēr esi pēdējā riebekle!Nu tad sēdi arī ar to savu kulonu mājās un klausies savu mūziku, jo uz neko citu tu vienkārši neesi spējīga!
Nellija uzmeta lūpu un pagrieza māsai muguru.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 03.03.2005 22:36

OOC: es tā teicu, jo tu to somu galu galā nesi, es labi atceros, ka tā ir vecmāmiņas mugursoma, bet nebūtu foršdi rakstīt- un tad Andrītis noņēma no pleciem vecmāmiņas doto mugursomu, nu jā, tagad jau tik un tā sanāca uzrakstīt...
Mollija pavirpināja kuloniņu rokā. 'Viņas sejā parādījās domīga izteiksme. Vecmāmiņa sarauca uzacis:
Seila, bērniņ, kur tu to atradi?

Iesūtīja: addnill ; laiks: 03.03.2005 22:39

Tā nenormālā egoiste atrada kaut kādu vecu krāmu, ar kuru pat negrib padalīties!
Nellija dusmīgi sarauca pieri.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 04.03.2005 07:02

Kopsavilkums: nu mēs tagad ieturam maltīti uz uzkalniņa mežā, tikko esmu dabūjusi redzēt amuletiņu, ko atrada Seila...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 04.03.2005 16:06

Es to atradu jūrā ! Biju ienirusi un pamanīju kaut ko zaigojam viļņos.
Seila atbildēja.
Bet kādēļ tu tā jautā ? Tas ir piederējis kādam, ko tu pazīsti ?

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 04.03.2005 18:19

Vecmāmiņa kā apstulbusi vērās kuloniņā. Viņa lēni atvēra vāciņu un acīs sariesās asaras, kad viņa ieraudzīja bildīti...
Uz mirkli viņa it kā attālinājas no šīs pasaules, viņas sejai iegūstot sapāninu izteiksmi, tad ieslidināja kuloniņu Seilas rokā un cēlās.
Labi, palīdziet man pievākt, dosimies, sāk jau krēslot, mums vēl jāpaspēj iekārtoties...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 04.03.2005 18:36

Seila klusēdama sāka kārtot neapēstos kārumus somā, bet viņas domas joprojām kavējās pie kulona. Kādēļ Mollijai tas izraisīja tādu reakciju?..
Vecomāt, tu mēģini izvairīties, un tagad es redzu, ka tu par to zini vairāk, nekā gribi man stāstīt..

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 04.03.2005 18:47

Sirsniņ, es pastātīšu, bet vakarā, tagad ne...
Viņa noteica un grūstsirdīgi nopūtās, piesiedama segu pie ratiņiem un sākdama doties uz priekšu.
Jau krēsloja...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 04.03.2005 19:18

OOC - Vai tikai man tā liekas, bet vai tad jau nav tumšs??

Vai tad jau tagad nav vakars?
Seila ietiepās.
Es gribu zināt ! Tu kaut ko slēp, bet vai tad mēs neesam pelnījuši uzzināt patiesību?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 04.03.2005 19:24

Andris ieintriģēts ausijās - savu vecmammu viņš vēl nebija redzējis tik satrauktu. Arī viņu kulons sāka interesēt, ja jau tas spēja izraisīt tādu reakciju. Palīdzēdams visu sakārtot, arī viņš pievienojās savai māsai: "Izstāti vecmamm, nu lūdzu! Tu mūs sainteresēji un tagad... mēs piketēsim!" Viņš jautri noteica, piemiegdams Seilai ar aci.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 04.03.2005 19:30

Viņi iznāca jūras krastā, vecmamma klusējot tuvojās klintij, likās, ka viņa iegrimusi savās domās apkārtējo nemanīja.
Satumsa arvien vairāk. Vecmamma iegāja kādā alā, ieeja atradās klintī un bija pavērsat ar satu prom no jūras, tām, ka ūdens tajā neieplūstu pat ja jūra aizplūstu visai tālu.
Ejam iekšā...
Izvilkusi no ratiņiem lukturīšus, viņa tos izdalīja bērniem:
Šeit pat iekšā arī uzsliesim telti...
Viņa noteica, iedegdama savu lukturīti un dodamās iekšā alā.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 04.03.2005 19:43

Andris paņēma lukturīti un sekoja vecmammai. Tumša ala, spokainas ēnas no lukturīša - tas jau bija kas viņam paprātam. Viņš pētīja alas sienas, virzīdams lukturīša gaismu no vienas sienas uz otru, brīžam pēkšņi uzspīdinādams virsu meitenēm vai savai sejai, to saviebdams baisā grimasē.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 04.03.2005 19:47

Vai šajā alā nevar iemaldīties kāds bomzis?
Seila aizdomīgi nopētīja aprakstītās sienas un devās uz alas pašu galu, jo bija pārliecināta, ka tur kāds guļ.
Un kas tad īsti palika ar kulonu?
Viņa nepacietīgi noprasīja.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 04.03.2005 19:48

Vecmāmiņa uzlūkoja meiteni:
Saulīt, te taču tuvumā neviens nedzīvo!
Ala nemaz tik dziļa nebija, no āras spīdēja gaisma, kas tomēr bija pietiekami vāja, lai nespētu izgaismot alu. Vecmāmiņa nosēja no ratiņiem teltis un matračus un segas.
Nu tā, kurš pūtīs matračus, kurš palīdzēs man uzsliet telti un kurš pa to laiku spīdinās mums visiem gaismu ar lielo lukturīti?
Jā, lukturītis patiešām biaj paliels, īsts starmetis, bet nevarēja novietot tā, lai visu saredzētu tā, ka kādam tomēr bija jātur...
Alas grīda bija klāta ar baltajām jūras smiltiņām, bet telts puļķīši bija pagari, tā a tiem vajadzēja turēties...
Par kulonu vecmāmiņa neko neteica.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.03.2005 10:46

Tā kā Andrim reizēm patikās būt vecākajam un gudrākajam brālim un pakomandēt mazākos, tad viņš arī to darīja.
"Nella varētu paturēt lukturīšus, Tims savu hiperaktivitāti varētu ielikt tādā lietderīgā darbā, kā matraču pūšana. Seila tu taču arī vēlies pūst, ko? Un es sliešu telti!" viņš paziņoja un pastiepa savu lukturīti mazajai māšelei, tad ķērās pie telts celšanas. Viņš to bija darījis pērnajā vasarā, sporta nometnē, bet tās teltis mazliet atšķīrās no šīs.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 05.03.2005 11:57

Jā, man nav nekādu iebildumu pūst matračus !
Seila piekrita un paķēra vienu no kaudzītes.
Kas īsti ir šis noslēpumainais kulons? Vecāmāte to noteikti pazīst, to es redzu pēc viņas acīm. Bet kādēļ viņa to neatklāj?.. varbūt tas ir saistīts ar kādu neparastu, romantisku notikumu? Varbūt vīrietis, kas tajā attēlots, kādreiz bijis viņas mīļotais?..
Seila tīksmi noskurinājās.

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 05.03.2005 12:31

Timam arī dīvainais kulons sāka interesēt, vai arī drīzāk tas ko ome viņiem nestāsta. Viņš bija piekusis no šī pārgājiena un ātrāk gribēja likties uz auss. Viņam ļoti patika gulēt, kā nekā viņi ar Fredi visu laiku bija skraidījuš un ņēmušies pa mežu. Bija jauki tā ar ģimeni kaut kur aiziet pastaigāties, lai arī kāda tā būtu.
Labi, pūtīšu ar to matraci, gribu beidzot gulēt.
Viņš nožāvājās un sāka pūst, ar vienu lielu vilcienu viņš iepūta matracī un atgāzā baltajās smiltīs.
Nu gaaaaan, tā noreiba, wwaaaauuu, zvaigznītes... rozā, zilas...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 05.03.2005 15:25

Vecmāmiņa pskatījās uz abiem sparīgajiem pūtējiem un ķircinoties noteica:
Es jau, protams, saprotu, ka jūsu plaušas ir īsti gaisa superpumpji, bet vai jūs labāk negribētu piepūst matračus ar pumpi?
Viņa norādīja uz pumpi, kas gulēja netālu smiltīs un baterijas gaismā bija saskatāms. Tas bija vienkāršs ar kāju minamais pumpis- viens tur, otrs min...
Andri,
Mollija uzlūkoja mazdēlu.
Palīdzi man izklāt audumu, sadursim puļķus...
Drīz vien telts bija gatava. Iekšā tika ielikti abi lielie matrači un samestas segas.
Vakariņās varētu kaut ko siltu...
Mollija izvilka no somas desiņas un pasmaidīja. Viņa izņēma no ratiņu apakšas dažas sausa koka pagales, ko sakārtoja veidojot mazu ugunskuriņu pie alas ieejas. aizdedzināja ar kādu salveti un salmu kumšķīti, kas ar bija somā. Drīz jau visi uz maziem iesmiņiem cepa čurkstošas desiņas...
No somas bija iz;nemti arī visādi citādi gardumi.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 05.03.2005 15:25

Visi pūta matračus, bet Nellijai patiešām to negribējās darīt, tāpēc viņa izņēmuma kārtā paklausīja Adri un ķērās pie luktura turēšanas, kas nemaz tik viegli nenācās jo spuldze izrādījās makten smaga, nu vismaz smagāka, nekā Nellija bija paredzējusi.
Nu, jūs ātrāk nekādi nevariet?!
Vīņa čīkstēja.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 06.03.2005 13:42

Paēduši un salikusī somā atlikušo ēdienu un pārējās lietiņas. Viņi nodzēsa uguni un devās uz telti, ceļu izgaismodami ar lukturīšiem. Kad visi bija iekārtojušies, viens lukturītis tika piekarināts pie telst griestiem un ar vāju gaismiņu izgaismoja telpu, telts bija samērā liela, matrači mīksti un segas siltas, tā ka bija ērti un patīkami, vecmāmiņa palūdza Seilai kuloniņu un, to saņēmusi, iesāka stāstīt:
Todien bija jūlija vidus, laiks bija silts un saulains. Mans tētis ar jūsu vectētiņu devās zvejā, solījās liels loms... Viņi izbrauca agri no rīta, es vēl knapi paspēju abiem iedot līdzi kādas sviestmaizītes- jāsteidzas taču! Viņi devās prom mazajā laivelē- Patvērums- tā to sauca. Bet jūra mēdz klusēt pirms metas nāvējošā uzbrukumā. Todien debesis mazāk kā pusstundas laikā aizklāja vētras mākoņi- milzīgi, melni un draudīgi tie dižojās debesīs. Bija pusdienlaiks, kad ataskanēja pirmais pērkona grands. Jūra trakoja. Ūdens bija kļuvis melns un viļņi meta nepratīgus kūleņus, notrausdami savas baltās putu mices. Es stāvēju krastā, gaidām viņus atgriežoties. Sāka līt, lietus ar varenām dusmām kapāja baltās smiltis. Viņi tā arī neatgriezās...
Par tālu, viņi bija pārkāpuši galveno zvejnieku likumu- iepeldējuši par tālu, pārāk tālu jūrā, viņi nepaspēja atgriezties. Jūra viņus paņēma.
Vēl ilgi pēc tam es mēdzu staigāt gar jūras krastu, gaidot viņu atgriešanos. Un dažkārt, kad jūru ieskāva miglas vāli, man likās, ka es redzu laiviņu. Mazo, melno laiviņu, kas toreiz nespēja viņus glābt no jūras dusmām.
Bet zini, vectētiņam bija viena lieta, no kuras viņš nekad nešķīrās, nekad!
Viņa virpināja rokā kuloniņu. Tad to lēni atvēra, bet kaut kā jocīgi, no otras puses, viņa iespieda kuloniņu meitenei rokā, tagad tajā bija cits foto, jau daudz pazīstamāks, pie tā maliņas ar kruzuļotiem, maziem burtiņiem bija rakstīts: Mollija Akmentiņa...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 06.03.2005 13:52

Seila bija klusēdama klausījusies skumjo stāstu un paņēma kuloniņu. Viņa pat nedaudz nožēloja, ka ir izprovocējusi vecomāti uz kaut kā tik personiska stāstīšanu, taču dzirdētais bija ļoti satraucis viņas prātu. Meitene atvēra kuloniņu, taču pamanīja, ka svešādā vīrieša fotogrāfija ir pazudusi, nu tās vietā ir cita..
Vecomāt, kur tā pazuda?? Un kas tas bija par vīrieti?
Viņa iesaucās, neizpratnē par tā pazušanu. Vai tiešām viņai rādījās?

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 06.03.2005 13:58

Seila, meitiņ, nekad neesi dzirdējusi par kuloniņiem, kuri veras no divām pusēm? Tas ir tavs vectētiņš, šī ir tā lietiņa, no kuras viņš nekad, nekad nešķīrās...
Viņa skumīgi noteica, aizvērdama pusiiti kurā bija viņas foto, skatienam atkal atklājās vīrietis...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 06.03.2005 19:25

Nu gan Seila klusēja. Trūka vārdu. Patiesībā viņa bija cerējusi uzzināt kaut ko vairāk. Kaut ko dramatisku, romantisku, neparastu..

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 06.03.2005 19:45

Pēc tik daudziem gadiem, pēc daudziem, daudziem gadiem, tu esi atradusi mūsu kuloniņu, kuloniņu, kra dēļ es saderinājos ar vectētiņu...
Vecmāmiņa kļuva skumja, acīs sariesās asaras.
Labi, bet tagad iesim gulēt, ir jau vēls, un jūs noteikti esat varen noguruši...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 09.03.2005 07:09

Viņi visi ieslīga miegā. Matrači bija mīksti un segas siltas. Ārā varēja dzirdēt jūras nomierinošo šalkoņu. Rīts pienāca nemanot. Šodien debesis vairs neklāja drūmā mākoņu sega. Tās bija zilas un skaidras. Turklāt bija kļuvis siltāk, pat karsti. Mollija cēlās:
Iesim pāēst mājās, ko?
Viņa jautāja mazbērniem, kas ar jau slējās augšā.
Pēc tam varēsiet aiziet izpeldēties...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 09.03.2005 07:29

Protams !
Seila tūliņ pieleca kājās.
Nevaru vien sagaidīt peldi..
Domas aizvien vēl kavējās pie kulona. Nevar būt, ka viss ir tik vienkārši, tur jābūt paslēptam kam vairāk !

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 09.03.2005 18:55

Andris lēnā garā izkūņojās, tad kārtīgi izstaipījās un gari nožāvājās. "Lābu rīt!" Viņš bija gulējis visumā labi, lai gan viņam bija rādījušies pagalam dīvaini sapņi, laikam dzirdētā iespaidā. Arī ikrīta skrējiens laikam būs jāatliek, taču to varēja pielīdzināt gaidāmajai peldei.
Andris palūrēja uz dvīņiem, kas vēl gulēja saldā miegā, tomēr atturējās no tā, ko vēlējās izdarīt. Tā vietā viņš sāka laist ārā gaisu no matrača.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 09.03.2005 19:08

Mollija maigi piebikstīja abiem guļošajiem.
Celieties, iesim mājās...
Viņa maigi noteica.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 09.03.2005 20:17

mmmm....
Nellija norūca. Sapnis bija tik salds...negribējās ne celties, ne darīt ko citu- tikai gulēt, gulēt un gulēt.
Omīt, pagaidi!Vēl tikai piecas minūtītes.
Un viņa pagriezās uz otriem sāniem.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 09.03.2005 20:32

Labi,meitiņ, tikai mēs paņemsim matracīšus un nojauksim teltiņu, tev jau netraucēs, ja kādu laiku uz galvas gulēs audumiņš, Ko?
Vecmāmiņa smaidīja:
Jā un mājās mēs paēdīsim lielās pankūkas bez tevis, labi?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 10.03.2005 11:23

"Lielās pankūkas?" Andris pārjautāja, viņām garšoja lielās pankūkas, bet mamma tik reti cepa, jo esot daudz vajadzīgas olas un laika tik daudz nav.
"Paldies Nellij, tas ir ļoti laipni no tavas puses atstāt savam lielajam brālim savu pankūku tiesu un, acīmredzot Tims taisās sekot tavam piemēram... Nu, kam gan vēl ir tik laba māsa un brālis!" viņš paziņoja, smaidīdams pār visu ģīmi un izlikdamies, ka tūlīt izraus telts mietiņus, "Labi, vecmamm, tad jaucam to telti nost! "

Iesūtīja: addnill ; laiks: 11.03.2005 23:15

Nēēē!Nejauciet to telti uz manis!Mana frizūra!
Nellija izb''ega no alas.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 12.03.2005 08:11

Mollija ar Andra palīdzību novāca telti un salika visas mantiņas ratiņos. Tims jau ar bija pamodies un sparīgi vilka ratiņus mājās. Kad viņi atnāca, vecmāmiņa paghatavoja kaudzi(kā dažs labs izteicās) ar lielajā pankūkām. Uz galda bija rī meža zemeņu ievārījums, kas tika labprāt notiesāts.
Nu jauki, tagad varat iet peldēties...
Mollija noteica.
Bet uz pusdienām gan esat atpakaļ, Viņa nokliedza pakaļ aizejošajiem,kas jau bija pārģērbušies peldkostīmos(diena bija īpaši karta) un paķēruši dvieļus,
Un turieties kopā!

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 12.03.2005 08:43

Seila uzmanīgi laipoja pa akmeņiem izklāto taciņu basām kājām un domās jau atradās jūrā. Viņa sajutās kā driāda, kas uz brīdi nolēkusi no sava koka un tagad izbauda mirkļa burvību. Viņa aizvēra acis un aizķērās aiz akmens, nogāzdamās un pamatīgi sasizdamās.
Kādu laiciņu es vairs nesapņošu !
Viņa pikti noteica.

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 12.03.2005 13:49

Tims nebūt nebija apmierināts ar agro celšanos, kaut gan pankūkas ar ievārijumu bija mazliet uzlabojušas viņa garastāvokli, viņš tomēr nedomāja peldēties un īgns vienkārši gāja līdzi saviem radiniekiem, vai drīzāk vilkās.
Fredi, tu gan man esi vienīgais, kas saprot, ka celties tik agri no rīta nav normāli, vai ne?
Viņš runājās ar suni, kurš kā vienmēr, asti vicinādams atradās līdzās. Tims gāja un spārdīja akmentiņus un pēkšņi māsa nogāzās...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 12.03.2005 14:35

Seila, joprojām guļot, palūkojās uz Timu.
Ko blenz, vai tad roku padot nevari??
Labi, celšos vien pati augšā..

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 12.03.2005 14:50

Tims jutās dīvaini. *padod roku* Esi uzmanīgāka. Viņš noteica un pasmaidīja! Fredis gāja blakus, apkārt bija ģimene, visi apkārt kaut ko čaloja.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 12.03.2005 15:07

Seila sajutās vainīga, ka bija uzbļāvusi mazajam brālītim, kurš tomēr viņai padeva roku !
Paldies, zaķīt !
Viņa sacīja un uzreiz saprata, ka tas nebija prātīgi teikts..
Kad tu biji maziņš, izskatījies līdzīgs zaķītim !
Viņa piebilda, cerēdama, ka briesmas būs izdevies novērst..

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 12.03.2005 15:26

Izbeidz, man riebjas tie mīļvārdiņi!
Tims nosmējās, viņš tomēr mīlēja savus radus, bet nejutās labi to izrādot.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 12.03.2005 15:32

Un tad jau jūra bija klāt, atlika tikai izskriet cauri mētrājam un iebrist smiltīs. Seila no prieka iekliedzās, tik sen viņa nebija redzējusi jūru un vēl senāk - peldējusies ! Kādu brīdi meitene stāvēja, raugoties vilnīšos, bet pēc tam nometa dvieli un metās iekšā jūrā.

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 12.03.2005 15:34

Tims jutās omulīgi silti un negribēja līst ūdenī, Fredis viņu bakstīja ar degunu, mudināja, bet Tims apsēdās smiltīs un vienkārši vēroja savējos, Fredis arī nomierinājās un atsēdās līdzās!

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 12.03.2005 19:16

Ārāija nu neizturami karsti un timam pār pieri noritēja sviedru lāsīte...

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 12.03.2005 20:11

Noskatījies kā pārējie plunčājas un tomēr saule jau bija dienvidū, Timam palika karsti un viņš arī tomēr pievienojās saviem radiem, un Fredis protams arī bija ļoti priecīgs, un skrēja ūdenī! Abi sāka šļakstīties paseklajā piekrastē!

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 12.03.2005 21:08

Saule karsēja, ūdens ar bija kļuvis silts, vispār bija karti un sāka jau kļūt tā dīvaini ar galvu...(dizzy ) Pie jūras slējās klints, kas meta ēnu uz aļģēm nosēto jūras krastu tās piekājē...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.03.2005 12:53

Andris izvilkās no ūdens. Jušana bija tāda dīvaina un viņš beigās nosprieda, ka laikam nebija labi tik naski peldēties, pēc tik pamatīgām brokastīm. Bet jūra bija tā vilinājusi, ka viņš bija meties iekšā. Labi, ka vēl nebija ienākusi prātā doma peldēt dziļāk.
Lēni likdams soļus, viņš aizgāja līdz klintij un atkrita tās ēnā, neskatoties uz aļģēm - galu galā tepat bija ūdens, kur tās noskalot.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 14.03.2005 16:12

Aljgjes bija slidenas un veesas. Bij patiikami seedeet eenaa. Zeens pasliideeja un pakrits pamaniija kaadu veel neredzeetu alu klints sienaa...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.03.2005 17:20

Andris pieslējās un atbalstījies pret klinti, tuvojās alai. Viņš piesardzīgi spēra soļus,lai atkal nepaslīdētu uz aļģēm. Viņš ielūkojās tumsībā un nosaucās: "Uhu, uhuhuhu!" Viņš atcerējās jocīgo ūpi no "Ezīša miglā", ko sen sen atpakaļ bija redzējis. Tad paspēra pāris soļus iekšā. Tagad te būtu derējis kāds lukturītis, bet kā par spīti man viņa protams nav! viņš pie sevis nopukojās, lūkodamies tumsā...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 15.03.2005 13:57

Nellija bija izslējusi saulessargu. Tas meta patīkamu ēnu, kurā varēja nodarboties ar tādām patīkamām lietām kā nagu lakošana. Viņa patlaban zīmēja mazu, sārtu puķīti uz zeltneša, kad kaut kur tālumā sāka bļaustīties brālis.
Āaāāāāņdrīīīīī', vai tu neizbeigtu?
Viņa nokliedzās.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 15.03.2005 14:16

Ausis sasniedza, māsas brēciens. Viņš pakāpās pāris soļus atpakaļ: "Seila! Es atradu alu! Nāc paskaties!!!" Savādi iepriekšējo reizi, te nebija alas, viņš to skaidri zināja, vai varbūt nebija pamanījis.
Tad, joprojām vērdamies tumsībā, iesoļoja iekšā un sāka taustīties gar sienu...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 15.03.2005 14:25

OOC:nevis Seila, bet Nellija

Tā, vai Andris ir traks?Lai es līstu kādā tumšā alā...bet varbūt tomēr?
Pagaidi, brīdi, es pēdējo nagu nolakošu!Šjā karstumā nagulaka žuva pārsteidzošā tempā. Drīz jau tas bija paveikts un meitene uzmanīgi sāka čāpot pa slidenajām aļģēm brāļa balss virzienā. Jebkuram gadījumam viņa bija uzvilkusi gumijas čības, kas nedaudz mazāk slīdēja.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 15.03.2005 14:31

OOC: Ai, ai, sorry, bet tas nozīmē, ka tu varēji arī neatsaukties

Andris turpināja taustīties gar sienu, bet neko lāga nevarēja saredzēt, tāpēc viņš pagriezās, lai ietu atpakaļ. Taču izdzirdējis uz aļģēm plakšķošos soļus, viņš pasmīnēja un cieši piespiedās pie sienas, tā lai viņu ienākot alā pirmajā brīdī neieraudzītu...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 15.03.2005 14:49

OOC: nevarēju gan, jo Ledenīc kādu laiku nebūs šeit sastopams un nekas tādā gadījumā nenotiktu

Andriiiiiii?
Nellija sauca, taustīdamās gar sienu.
Andrīīīiiiiii!Nu kur tu paliki?
Viāni nemaz nepatika šī ala. Te viss bija tik tumšs un slapjš...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 15.03.2005 15:08

Andris klusi noraudzījās, kā Nellija bailīgi ienāk alā. Viņš nostājās māsai aiz muguras un dobjā balsī ierunājās: "Kas, kas uzdrošinājies traucēt Alu ķēma mieru?! Vienīgā reize, kad var izgulēties un tad vēl tev neļauj! Aaaargh!" Zēns beigās izdvesa baismīgu neartikulētu skaņu.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 15.03.2005 15:17

ĀAāāāāāā''aāāāāāā''aāāāāā!Nellija iekliedās un metās bēgt, protams, nokrītot un sasitoties...akmeņi bija cieti un ūdenszāles slīdēja un meitene zaucēja samaņu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 15.03.2005 15:28

To, ka māsa nobīsies, viņš zināja, bet to, ka viņa tādā panikā metīsies prom pa galvu pa kaklu... Andris metās klāt Nellijai, kura bija nokritusi. Vai tiešām viņa vispirms nevarēja paskatīties! Tie skuķi, kā kas tā kliedz un spiedz un... *&#^@$! viņš pie sevis piktojās, lai aizgainītu uznākušās bailes.
Uzmanīgi pacēlis māsu viņš aiznesa viņu pie jūras. Noguldījis no aļģēm un ūdenszālēm brīvā vietā, viņš pasmēlis saujās jūras ūdeni uzlēja to uz Nellijas sejas un bažīgi skatījās uz viņu, krūtis durstīja sirdsapziņas velniņi.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 15.03.2005 20:02

Esmu gan !

Seila pieskrēja klāt Andrim un Nellijai. Viņa uzlika roku uz māsas pieres.
Domāju, viss būs labi ! Tu taču zini, ka viņai patīk krist panikā ! Atceries to reizi, kad saplīsa oranžās nagu lakas pudelīte?..
Nellij, celies, tas briesmonis patiesībā bija tikai Andris !
Tad viņa palūkojās uz Andri.
Citreiz esi piesardzīgāks, viņa vēl ir tikai bērns ..

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 15.03.2005 22:17

Pie Nellijas drēbēm kaut kas bija pielipis. Kaut kas mazītiņš un spīdīgs...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 16.03.2005 00:29

Kaut kur tālumā skanēja balsis. Bet tās bija pārāk izplūdušas un neskaidras, lai atšķirtu...viss grima melnā tumsā, galva griezās.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 16.03.2005 08:39

"Toreiz apakšā nebija akmeņu!" Andris vēlreiz bažīgi paskatījās uz Nelliju, "Es domāju, ka viņai varētu būt smadzeņu satricinājums, labāk būs nogādāt mājās."
"Ceru, ka... Ei, kas tas!" Andris iesaucās, pamanījis spožo nieciņu pie meitenes drēbēm.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 16.03.2005 10:10

Andris peileicies redzēja, ka tas ir mazs stikla gabaliņš ar izgrebtām zīmēm. Pavisam mazītiņš, kā fragmentiņš no kaut kā lielāka...
Nellija atguva samaņu (te nu es izmantoju savas GM spējas, tas bija tikai viegls sitiens pa galvu! Vai arī es tevi sūtīšu mājās, vai arī varēsi sēdēt istabā visu laiku! Izvēlies pati ! Vari, protams ignorēt šo piebildi un apgalvot, ka ir smadzeņu satricinājums... ).

Iesūtīja: addnill ; laiks: 16.03.2005 10:16

Khe khem, es jau iepriekš sāku izrādīt kaut kādas apziņas pazīmes!

Nellija pamodās. Galva stipri sāpēja un no kaut kurienes tecēja asinis. Andris kaut ko pētīja pret sauli un visi pārējie uzmanīgi skatījās. Vēl pie tam, viņai uz galvas bija vesela čupa aukstu, pretīgu, smirdīgu ūdenszāļu...
Fuuuuuuuuj!
viņa aizspieda degunu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 16.03.2005 11:08

"Apsveicu ar atmošanos!" šķietami nevērīgi izmeta Andris, apspiezdams atvieglojuma nopūtu. Izskatījās, ka ar māšeli viss kārtībā un turklāt Seila arī tepat bija, kam uzticēt turpmākās rūpes.
Tad viņš atkal visu uzmanību pievērsa stikla gabaliņam. Piecēlies viņš aizgāja līdz vietai, kur Nellija bija nokritusi un sāka vērīgi to pētīt un rakņāties pa ūdenszālēm. Tas arī bija labs iemesls, lai izvairītos, no māsām, jo vainas sajūta zēnu vēl nebija pametusi.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 16.03.2005 12:44

Seila izvilka no kabatas salvetīti un sāka salucīt asinis no māsas galvas. Straumīte bija pavisam sīka, tā bija tikai neliela skramba.
Nellij, tu esi pārāk lētticīga !
Viņa piktojās.
Spožo nieciņu viņa bija noturējusi par kādu meitenei pielipušu kristāla gruzīti.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 16.03.2005 18:11

Andris sajuta asas sāpes pirkstā, kaut kas bija iedūries, kad puisis apskatīja atrakto lietu, viņš saprata, ka tā ir stikla gabaliņa atlikusī daļa- senlaicīga krūka ar zīmējumiem un rakstiem uz tās. Ala stiepās tālāk, kur pletās biedējoša tumsa. Un katra skaņa ieguva tūkstošiem atbalsu...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 16.03.2005 20:28

"Auč!" Andris patirināja roku gaisā. Tad viņš uzmanīgi paņēma krūku un iznesis vairāk dienasgaismā, sāka to pētīt. Viņš gan neko nezināja par arheoloģiskiem izrakumiem, taču jutās satraukts. Šitāds atradums!
"Paskat, ko es atradu! Kā jūs domājat, par šādu lietiņu varētu saņemt lielu atlīdzību?" viņš ierunājās, gara acīm sevi skatot avīzes pirmajā lapā. Viņš vēl pameta skatienu uz alas ieeju - varēja gadīties, ka tur atrod vēl kaut ko.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 16.03.2005 20:49

Krūka bija gaiši zaļa. Uzraksti svešajā valodā uz tās vēstīja kaut ko nesaprotamu, tā bija aptuveni 10 cm augsta un diametrā 2 cm, gara un slaika. Uz tās malām bija iespiesti mazmazītiņi zīmējumiņi, ja ieskatījās, tad varēja redzēt, ka tur attēlots kaut kas līdzīgs rituālam. Mazā lauksa bija noplīsusi no krūkas maliņas- savādi. Tās galiņā bija iebāzts porains, sarkans, koka korķis...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 16.03.2005 21:28

Nellija ieinteresēti pētīja atradumu. Protams, tikai tad, kad bija līdz pēdējam atbrīvojusies no ūdenszālēm.
Kas tas ir?Vai parādīsi?Nu lūūūūūūdzu, parādi!Šis stikla priekšmets bija patiesi interesants...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 17.03.2005 08:22

Andris pacēla krūku, tā lai Nellija un arī pārējie varētu to apskatīt, bet no rokām neizlaida, viņš baidījās, ka tā varētu tikt nejauši nomesta un saplēsta, turklāt sīkie varētu pasteigties izvilkt korķi, bet zēnam gribējās to izdarīt pirmajam. Tāpēc pagrozījis krūku, viņš pajokoja: "Lūdzu! Vai visi apskatījuši? Tāda izskatās krūka ar korķi un tagad dāmas un kungi mēs redzēsim kāda krūka izskatīsies bez korķa un bez iekšā mītošā džina!"
Iebāzis mēles galiņu starp zobiem, kā to darīja lielas uzmanības brīžos, viņš uzmanīgi izvilka korķi un to nopētīja: "Interesanta krāsa, šādu korķi vēl nekad nebiju redzējis!" Tad viņš atkal pievērsās krūkai...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 17.03.2005 08:44

Krūka stāvēja kā stāvējusi, tik vien pēc maza brīža atskanēja gurda nopūta.
Puf!
No krūkas izpeldēja mazītiņš zaļš mākonītis. Tas auga arvien lielāks un lielāks, līdz pārvērtās par tieviņu meitenīti- džini- kuras astīte vēl joprojām atradās krūkā. Viņai bija zilganlillā mati, kas stāvēja uz galvas šķībā astītē un lielas, gaiši zilas acis.
Bella Etarella Kordantīne jūsu rīcībā.
Viņa vienaldzīgi paziņoja, tad gari un gurdeni nožāvājās, apguļoties gaisā uz sāniem un veroties jauniešos:
Kā varu jums pakalpot, saimniek?
Skatiens bija veltīts Andrim, kura rokās vēl aizvien atradās korķis...

Nu bet nu bet nu! Kā tu mani šitā atkodi, Ragastīt! Un jāpiemin, ka tas nebūt vēl nav viss, let the adventure begins!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 17.03.2005 10:32

OOC: Un es visā nopietnībā domāju, ka tur būs vēstule...

"Ē, sveiki!" Andris pazaudēja pēkšņi runas spējas un ieplestu muti raudzījās uz džini. Visu ko viņš bija cerējis ieraudzīt izbirstam no krūkas, bet tikai ne džinu. Nē. džins, tās vispār bija pasakas, viņam bija halucinācijas. Nu ja, karts, pelde ar pilnu vēderu, satraukums par māsu.
Tā viņš arī pateica: "Man rādās halucinācijas, ieknieb man, ja tu esi pa īstam ieknieb man. Bet tu nevari būt, tātad tas nesāpēs, man vienkārši rādās halucinācijas..." Viņš ieplestām acīm turpināja vērties uz Bellu...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 17.03.2005 10:36

Labi, pirmā vēlēšanas.
Džine mierīgi noteica, piepeldēja pie Andra un ieknieba viņam vaigā, tādā sāpīgā vietā.

OOC: neuztraucies, viss veel priekšā... Tagad nāksies iztikt ar tempermentīgu džinu .

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 17.03.2005 10:57

"Au!" zēns iebrēcās un atrāvās. Tātad viņš nemurgoja, halucinācijas nebija ar prātu viss kārtībā. Viņš palūrēja uz māšām, kas tāpat izbrīnītas raudzījās uz džini.
"Nu labi, pirmā kārta izturēta!" Viņš paziņoja Bellai, kamēr prātā griezās mazie zobratiņi maļot visvisādas domas. Viņš savilka cik iespējams nopietnu seju un vēl nopietnāk noprasīja Bellai: "Tātad Bellas jaunkundz, jūs taču esat jaunkundze? Vai jūs man varat pastāstīt par savu līdzšinējo dzīvi, darbības sfērām un kad pēdojoreiz kaut ko esat darījusi?" Džins, tas bija kaut kas neiedomājams un nevarēja laist garām izdevību uzzināt ko vairāk...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 17.03.2005 11:04

Labi, labi, otrā vēlēšanās. Nu tā, ko lai saka, esmu džins, visnotaļ jauka profesija, paceļo, papildi vēlēšanās, atpūties speciālajos apartamentos...
Viņa palūkojās uz mazo stikla lausku Andra rokā.
Wau! Mana siena un es vislaik domāju, ka pie baseina sauļojoties nelāgs caurvējš velk, ielic to lūdzu atpakaļ.
Viņa norādīja uz pudelīti, kuras sieniņā rēgojās caurumiņs.
Būs laikam izplīsusi dēļ tās nelāgās apiešanās, pirāti ir īsti nelieši, zinies šitā iesviest zelta kaudzē, pat neuztraucoties, ka tas manu māju var apdraudēt! Nu tad jau bija kad tas pirātu kapteinis saķēra, tad ar bij tā pēdējā reize, kad esmu šo to darījusi, šim redz vajadzēja runājošu papagaili un ātrāko kuģi, dabūja, bet trešo vēlēšanos pataupīja, nez kam... Dzīve nu ja, visnotaļ jauka, tikai personīgais bāriņš sabojājies, pēdējā laikā rumam kaut kāda paskāba piegarša, jā. Un tā smaciņa jau ar briesmīga un tas vis dēļ tā cauruma... Es kādā govs pļekā gulēju, vai?

Iesūtīja: addnill ; laiks: 17.03.2005 11:30

Nellija sēdēja tur pat smirdīgajās jūraszālēs un blenza plati ieplēstām acīm. Džins!Nē, nu tas vienreiz bija par daudz. Būs jāizbeidz vienreiz skatīties tās pasaku filmas sestdienu rītos...varbūt tomēr saule pie visa vainīga, vai galvas sasišana...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 17.03.2005 11:39

"Paga, paga, kopš kura laika džini izpilda tikai trīs vēlēšanās?" Andris iesaucās, cik viņš atcerējās tā izrīkojās tikai zelta zivtiņas. Nupat viņš apjauta, ka nepiesardzīgi bija iztērējis divas no tām un vajadzēja kā nākas apdomāt ko runāt. Viņš paskatījās uz pārējiem. Pēdējai vēlmei vajadzēja būt prātīgai, pavisam prātīgai un lietderīgai un ilgi paliekošai, un... Tādu un bija daudz.
"Hmmm, vai katrs no mums var izteikt tev trīs vēlēšanās?" viņš dedzīgi pajautāja.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 17.03.2005 11:45

Nē, saimniek, jums ir atlikusi vēl tikai viena vēlēšanās,pēc tam es lienu atpakaļ migā un, ja vien jūs nedzīvosiet simt trīsdesmit trīs gadus, vai vairāk, tad nevarēsiet mani izsaukt vēlreiz, jo tikai pēc simt trisdesmit trīs gadiem varēšu atkal parādīties... Bet vai jūs lūdzu nevarētu ielikt to stikliņu?
Viņa lūkojās Andrī lūdzošām ačtelēm...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 17.03.2005 11:48

Ak, Dievs...es jūku prātā!Nellija konstatēja...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 17.03.2005 11:54

Stikliņš, nu jā, tas stikliņš: "Un kas būs kad es to ielikšu?" Viņš pagrozīja to rokās, viņš mazliet šaubijās, ka tas gabaliņš tur tā vienkārši turēsies, bez kārtīgas superlīmes devas.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 17.03.2005 12:04

Nebūs pie baseina caurvēja.
Džine atteica, viegli pasmaidīdama.
Un varbūt nelaidīs tik ļoti smaku cauri, kur ta jūs mani atradāt? Toč bija kāda pļeka?

Iesūtīja: addnill ; laiks: 17.03.2005 12:06

Seila...seila, patausti man pieri!Man...man nav tempertūra?
Viņa paraustīja māsas roku.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 17.03.2005 12:09

Kas tai tavai kalponītei lēcies, varbūt man viņu atveseļot? Būs vismaz pēdējā vēlēšanās jēdzīgi izlietota...
Džine teica, lūkodamās Nellijā.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 17.03.2005 12:13

Nu labi, zēņs iebikstīja stikla gabaliņu tam paredzētajā vietā, vienlaikus murminādams: "Nu, jā tām dūņām, kurās krūka gulējusi un arī ūdenszālēm, nav gluži jauks Chanel Nr. kāds tur aromāts. Tā nav mana kalponīte, bet māsa. Un viņai nekas nekaiš vienīgi mūsdienās neviens netic džiniem un višadām tādām lietām. Ai nu labi, tevi pieskaitītu droši vien kaut kādai halucinācijai, ko radījusi no krūkas izplūdusi reibinoša viela. Nellija tu esi gana vesela, lai nesapņotu!"

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 17.03.2005 12:16

Pē, dūņas, pē! Laikam būšu aizskalota no dārgumu krātuves... Dūņas, kaut vairāki gadi jau pagājuši...
Viņa murmināja.
Paldies.
džine pa starpai nevērīgi izmeta, kad zēns pielika pie krūkas stikliņu, kas tūlīt "saauga" ar pašu krūku, atmirdzot zaļai gaismiņai.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 17.03.2005 12:23

ES-vesela?Beidz...tu maz zini, ka pašlaik cītīgi sarunājies ar gaisu...?Nu tev arī rādās!Ārprāts, tas ir lipīgi!
Nellija iesaucās.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 17.03.2005 23:37

Klau, tu tiešām nevēlies pēdējo vēlēšanos veltīt tai, nu, kā viņ tur sauca māsai?
Džine veltīja Nellijai domīgu skatienu:
Izskatās, ka šī galīgi traka palikusi...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 18.03.2005 00:20

Beiz izrunāties, gaisa burbuli...nēēēē!es arī jūku prātā....
Nellija konstatēja.
Es runāju ar no pudeles iznākušu gaisu!Jej!
Nellija iesmējās tā, kā viņa bija dzirdējusi darām trakos visādās filmās.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 18.03.2005 00:24

Es neesmu nekāds gaisa burbulis, jaunkundzīt un vispār varu ar jums nemaz nerunāt, jo jūs nebūt neesat mana pavēlniece.
Viņa pikti novērsās un atkal pievērsās Andrim:
Nu saki, kāda tava trešā vēlēšanās?

Iesūtīja: addnill ; laiks: 18.03.2005 00:26

Nellija aizspieda ausis un sāka bļaut...
Es nekā nedzirdu, esmu pilnōgi normāla un nerunāju ar gaisu!

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 18.03.2005 08:03

Man atkal liekas, ka jūs esat pilnīgi un galīgi nenormāla...
Džine nevarēja atturēties no dzēlīgas piezīmītes... Nu bet ļoti jau patīkami, ja tevi sauc par gaisu un neesošu un vēl visādos sazin kādos vārdos!
Ka tevi divi deviņi!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 18.03.2005 12:00

"Kas noticis?" Andris satrūkās no Bellas pēdējā izsauciena. Viņš bija iegrimis dziļās pārdomās par trešo vēlēšanos un tāpēc tas viņu tā iztramdīja.
Sirds dziļumos zēns jau zināja, ko vēlas, tikai tas vēl nebija aizgājis līdz apziņai.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 18.03.2005 21:12

Nē, nē, neko saimniek, vienkārši atcerējos, ka atstāju ūdeni vannā tekam, var lūdzu uz momentiņu?...
Viņa rādīja uz lampas kakliņu, cerīgi raudzīdamās Andrī...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 18.03.2005 21:40

Eu, nelaid to mākoni atpakaļ!
Nellija sauca!
Iebāz korķi!Un nelaid vai arī vēlies, lai tev būtu vēl tūkstoš vēlēšanās!Jā, dar tā!
Tā likās laba doma!Tad viņa, iespējams, tiktu pie jauna pledkostīma un kosm;etikas...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 18.03.2005 21:44

Nē !
Seila iebilda, palūkojusies uz Nelliju.
Es gribētu pāris disku, grāmatu, vīraka kociņus, sveces, jaunas kedas un šūpuļtīklu ! Tavi peldkostīmi man bijuši nebijuši..
Viņa skumji noraudzījās džinītē..

Iesūtīja: addnill ; laiks: 18.03.2005 21:50

Nu tā, lai viņš vēlās vēl daudz vēlēšanas, daaaaa!Un tā būtu saprātīga vēlēšanās!
Nellija staroja par savu ideju.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 18.03.2005 22:06

Džine nicīgi pavērās meitenēs.
Jūs,
viņa noteica ar manāmu nicinājumu balsī,
Neesat manas pavēlnieces...
Viņa uzsita knipi un rokās parādījās bieza apputējusi grāmata,
Bet šeit lūgtum ir rakstīts par vēlēšanos noteikumiem, kur minēta arī, ka noteiktais trīs vēlēšanās nav nekādi izmaināms, pat, ja tam izlieto vienu vēlēšanos.
Viņa atšķīra grāmatu lapuusē, kur tiešām ta bija rakstīts...

OOC: domājat, ka es par to jau nebiju padomājusi .

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 18.03.2005 22:13

Seila tikai nopūtās.
Kā vienmēr.. man viss iet secen. Ja tu, Andri, būtu bijis apdomīgāks, mums katram pietiktu pa vēlēšanai ! Tikai Timam ne, bet viņam jau ir Fredis...
Viņa nikni palūkojās uz māsu un brāli.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 19.03.2005 22:31

Nē, tas patiešām nav godīgi!
Nellija noburkšķēja.
Tā, viss vairāk es patiešām neticu, ka tas gaiss ir uz kaut ko spējīgs!Tukšas pļāpas...
Meitene nosēdās smiltīs un uzmeta lūpu.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 19.03.2005 23:03

Tev ar neviens neprasa...
Džine parādīja meitenei lillā mēlīti. Un atkal skatījās uz Andri:
Nu, kā tad būs, ko tu vēlies, pavēlniek?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 21.03.2005 09:51

Andris jutās vainīgs, tāpēc nosprieda, ka par pēdējo vēlēšanos noteikti jāapspriežas ar māsām un brāli, nu labi varbūt tikai ar Seilu, jo mazākā māsa domāja vien tikai par visādiem nieciņiem, un brālis arī uzvedās visai nenopietni. Andris paskatījās uz Nelliju un pasniedza viņai krūku un stingri noteica: "Tā, paturi un pieskati kā nākas! Es gribu pārmīt pāris vārdus ar Seilu."
Aizvedis sāņus vecāko māsu, tā lai džine neko nedzird, viņš klusā balsī izklāstīja, ko domāja: "Nu tā, kā divas vēlēšanās es palaidu vējā, tad trešo... Huh, nu labi, es gribu, ko vairāk uzzināt par vectēvu un vecmamma skumst pēc viņa, nezinu vai ir laba doma vēlēties, lai viņš atgrieztos, bet vēlme uzzināt kas notika... Bet no otras puses, mēs uzzināsim un ko tad, trešā vēlēšanās arī būs pagalam un džine nozudīs atkal uz tiem, cik tur gadiem." To visu nobēris, Andris paraudzījās uz māsu, gaidīdams viņas viedokli.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 21.03.2005 13:44

Bellai ne visai patika atrasties Nellijas rokās, bet ko tur vairs, tāda bija saimnieka griba... Viņa lūkojās abos, kas tagad apspriedās par pēdējo vēlēšanos:
Kad izlemiet, tad pasakiet, es eju atpūsties...
Viņa nozuda lampā...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 21.03.2005 17:14

Nellija iebāza pirkstu vāzes kakliņā, pirms džine vēl bija paspējusi tur ielīst.
Paga, kā tevi sauca?Eu, tev ir tik kolosāli auskari!Kur tādus var nopirkt, es arī gribu!Mamma noteikti iedotu naudu kaut kam tik skaistam...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 21.03.2005 17:32

Seila domīgi paraudzījās brālī. Viņš bija uzminējis viņas domas, taču meitene negribēja izniekot pēdējo vēlēšanos veltīgi. Turklāt Nellija un Tims noteikti nebija visai ieinteresēti šajā noslēpumā..
Varbūt varam vēlēties tā kā pasakās - pēdējā vēlēšanās ir, lai katram no mums būtu iespēja kaut ko vēlēties !
Viņa sacīja.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 21.03.2005 17:45

"Jā, bet tas ko viņa tur teica par vēlēšanās noteikumiem - vēlēšanās nemaina vēlēšanos skaitu? Vai kā nu tur bija. Turklāt mēs jau varam paparasīt viņiem arī un ja nu Tims ar Nelliju, tomēr nevēlēsies, tad laikam jau būs vien tā jādara." Andris iebilda, viņš nešaubījās, ka Bella atkal izvilks savu grāmatu un parādīs kaut kādu punktu un vēlēšanās tad tiešām būs zemē nomesta.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 21.03.2005 17:49

Mēs viņai tikai paprasīsim, un, ja viņa neļaus, tad tiešām vēlēsimies atklāt noslēpumu ! Es jūtu, ka aiz tā visa slēpjas kas vairāk, nekā vecmāmiņa grib teikt.. tikai vēlēšanās jāizsaka apdomīgi, piemēram - mēs gribam zināt visu, kas saistīts ar kulonu un mūsu vectētiņu !
Un Nellijai mēs nopirksim jaunu nagu laku, bet Timam - gumiju kaķenei ! Tas neizmaksās pārāk dārgi, un visi būs apmierināti !
Seila priecīgi berzēja rokas.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 21.03.2005 17:58

Džine nikni pavērās Nellijā. Tomēr mazliet pasmaidīja par komplimentu:
Tādus auskarus vis nedabūs kurš katrs, man iedāvināja kāds sultāns, redzies, šim patikās mani mati, bet tas jau bija varen sen...
Likās, ka viņa aizsapņojas...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 22.03.2005 14:40

"Labi," Andris piekrita, reizēm bija lietderīgi paprasīt māsai padomu.
Viņš piegāja atpakaļ pie krūkas un paskatījies uz džini pajautāja: "Vai es drīkstu vēlēties katram no mums iespēju kaut ko vēlēties?"

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 22.03.2005 17:12

Nē, diemžēl nē, saimniek... Manos noteikumos tas ir liegts, kā jau minēju, trīs vēlēšanās katros 133 gados... ne vairāk. Jums ir palikusi tikai viena, tā ka izvēlaties rūpīgi, varbūt jums ir kāds sapnis, vai kaut kas reālajā dzīvē nepiepildāms, sakiet visu, kas ienāk prātā... es izdpildīšu it visu, kas sakritīs ar noteikumiem...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 22.03.2005 18:50

Vēlies, lai viss lielveikals būtu tavā rīcībā 12 diennaktis un mēs varētu ņemt, ko gribam!
Nellija izsaucās.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 22.03.2005 21:10

Seila piešāva māsas mutei roku priekšā.
Neklausies viņā, tavs saimnieks ir Roberts !
Tad viņa gaidoši uzlūkoja brāli.
Saki, to ko mēs bijām nodomājuši..
Viņa lūdzās.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 22.03.2005 21:47

Džine paskatījās uz vienu meiteni, otru, bet nepievērsa viņām lielu vērību, viņa atkal gaidot uzlūkoja Andri,
Nu, kā tad būs?

Iesūtīja: addnill ; laiks: 22.03.2005 23:05

Nellija iekoda Seilai pirkstā.
Mēs gribam lieeeeeeeelveikalu!
Viņa spiedza.
Saproti taču, es arī gribu beidzot tikt pie tik pat koša matu sakārtojuma kā tev- tas izceļ tavas skaistās acis!Varbūt arī man tā būtu, bet naudas matu krāsai kā nav, tā nav...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 23.03.2005 06:45

Awww!
Seila iesaucās un dusmīgi palūkojās Nellijā.
Mazā, alkatīgā būtne !...
Tad viņa atkal pievērsās Andrim.
Izvēle ir tavās rokās..
Viņa nočukstēja.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 23.03.2005 07:14

Bella nosmējās par mazo joķeli. Viņa palūkojās uz Seilas sakosto pirkstu ar neviltotu sajūsmu.
Jums nu gan sargsunītis, saimniek...
Viņa piebilda, nu jau puievērsusies Nellijai.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 23.03.2005 13:52

Andris paņēma krūku rokās un vēl brīdi padomāja, tad viņš izteica vēlēšanos: "Es vēlos zināt visu, kas saistīts ar kulonu un mūsu vectēvu, Mollijas vīru."
Tas nu bija padarīts, Andris bija sekojis Seilas piemēram, jo nekas jēdzīgāks prātā nenāca un viņam nebija vēlmes, kaut kā sabojāt to visu ar nepareizi pateiktu vēlēšanos.
Nevilšus aizturējis elpu un lūkodamies uz džini tā, it kā gribētu viņu ar skatienu apēst, zēns gaidīja...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 23.03.2005 14:47

Visu dzīvi, sīkumos?
Džine pacēlusi uzaci jautāja.
Tad jau mēs te pavadīsim gadus...
Viņa nobolīja acis un sāka stāstīt:
Jūsu vectēvs piedzima...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 23.03.2005 15:29

"Labi, visu pēc kārtas," atgaiņājās Andris, tā džine pārlieku apzinīgi pildīja savus pienākumus, "vispirms par kulonu." Viņam nemaz negribējās te nīkt gadus un viņš nešaubījās, ka džine uz to spējīga, ja jau viņa savu noteikumu grāmatu pārzināja...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 23.03.2005 15:34

Nu, to viņš pasūtīja speciāli vecaimātei, jo viņam patiesībā bija kāda cita meitene no sākuma un tad šiem abiem radās nesaskaņa, tā nu viņš ņēma un uzdāvināja vecaimātei šito rotiņu, bet tā tiešām bija no sirds un tikai daļ tās viņi apprecējās... Vēl ko?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 23.03.2005 15:50

"Jā, daudzko," atsaucās Andris un turpināja, "Kā kulons gadījās izskalots šajā jūras krastā un kāpēc, ja reiz viņš kulonu bija uzdāvinājis vecmammai, tas atradās pie viņa?"

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 23.03.2005 15:54

Nu kā, ļoti vienkārši, kad vectētiņš to dāvināja, Mollija lūdza viņam to patuirēt pie sevis, kā atgādinājumu par viņu abu mīlestību, kas tiešām bija ļoti spēcīga un ar gadiem tikai auga. un šeit tas nokļuva, sekojot kādai pazemes straumei, un ar gružiem vētras laikā tika izskalots krastā, kur Tā tur (te viņa norādīja uz Seilu) to atrada. Nu, vēl kas?
Viņa nepacietīgi jautāja.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 23.03.2005 15:57

"Kas notika ar vectētiņu, kad viņš devās jūrā ar Patvērumu?" Andris pajautāja un sirds nez kāpēc sāka tā sisties kā kaut kāds supersmags pulksteņa pendelis.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 23.03.2005 16:12

Sākās vētra. es vis viņa laiveli nesauktu par drošu. Noslīka. Bija pārāk tālu no krasta. Viņi abi noslīka. Pārkrita pār bortu. Un viss. Laiva gan palika, nenoslīka. kaut kur tepat jābūt izskalotai.
Visu to viņa stāstīja ar gandrīz vienaldzūigu sejas izteiksmi, slēpdama savas skumjas par cilvēku nespēcīgumu.
Vēl kaut ko?

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 23.03.2005 16:21

Jā, bet kādēļ vecmāmiņa to visu no mums slēpj? Tur noteikti slēpjas kaut kas dziļāks..
Seila uztraukti sacīja.
Kulonam noteikti ir lielāka nozīme, nekā tu pieminēji !

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 23.03.2005 16:27

Vai tad viņa kaut ko slēpa?
Džine pārsteigta jautāja.
Man liekas, ka viņa vilcinājās, tas viss, vienkārši, redziet, viņai vēl joprojām ir ļoti, ļoti grūti runāt par šo notikumu... pietam savādi, ka pēc tik daudziem gadiem pēkšņi uzrodas šis amuletiņš, kas viņai to atgādina. Ceru, ka neiebilstat, ka mazliet papētīju, tas viss lietas labā.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 23.03.2005 16:42

Viņa to slēpa gan..
Seila domīgi sacīja.
Bet kādēļ viņa amuletu nepaņēma sev, tikai tā jocīgi nolūkojās?

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 23.03.2005 16:46

Džine pievērsās Seilai:
Es tev neesmu nekāds psihiatrs, varbūt viņai jau tā parādīšanās vien sagādāja pārak daudz sāpīgu atmiņu, kādēļ lai viņa to ņemtu?!
Viņa nobolīja acis un atkal jautāja:
Vai viss?

Iesūtīja: addnill ; laiks: 23.03.2005 20:51

Kāpēc...kāpēc tu te vispār esi?Kā tu te uzradies?
Nellija redzēdama, ka visi uzdod visādus jautājumus, arī uzdeva sev interesējošos.
Un, vai tad, kad Andris būs izteicis savas vēlēšanās, es arī varēšu tevi atrast un pajautāt kaut ko??

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 23.03.2005 20:54

Kā jau es teicu, ja dzīvosi vēl trīssimt trīsdesmit trīs gadus, tad nav problēmas.
Džine piemiedza ar aci.
Redzams, ka viss...
Viņa noteica:
Labi, tad es dodos, čau, čau!
Viņa ienira vāzē un vāciņš aizvērās, vāze zaļi mirguļoja saulē...

Bija jau pusdienlaiks, daudz laika bija veltīts šīm te vēlāšanām un džinu lietām...

Iesūtīja: addnill ; laiks: 23.03.2005 21:02

Eu, tu smukā gaisa pļecka, nāc laukā!
Nellija pieklauvēja pie pudeles.
Nu nāc!Man vajag kaudzi nagulaku, čupu lūpu balzāmu...un...
Meitene sāka lēkāt un dauzīt ar rokām pa Andra plecu.
Tu!Kā tu varēju tā izniekot savu pēdējo vēlēšanos?Nu kā?Un ko tu uzzināji?Tu..TU!

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 23.03.2005 21:07

No pudeles nekas, protams, laukā nenāca, tā vietā dažam labam sāka burkšķēt vēders, atgādinot, ka pienācis pusdienlaiks.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 23.03.2005 21:17

Tā nav godīgi!
Nellija uzmeta lūpu un nogāzās smiltīs.
Nemaz nav godīgi!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 24.03.2005 09:20

Andris neko neteica, viņš bija īgns, nē nikns. Kā tā džine tik patvaļīgi varēja ielīst atpakaļ, viņš vēl ne tuvu nebija beidzis. Zēns paķēra pudeli, to viņš protams i netaisījās te atstāt, savāca savas mantas un negaidot pārējos, metās prom. Viņam vajadzēja padomāt un nomierināties.
Sīkais cerību stariņš, ka vectēvs varbūt kaut kādā brīnumainā veidā ir dzīvs, bija satriekts smalkos putekļos un lai gan ar prātu zēns bija apzinājies, ka tā ir velta cerība, tomēr tagad viņam palika skumji.
"Tu manu vēlēšanos neizpildīji līdz galam, tāpēc iesūdzēšu tevi Starptautiskajā garu tiesā!" Andris uzšņāca mēmajai pudelei, brizdams pa smiltīm.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 24.03.2005 15:45

Arī Seila bija noskaitusies uz vieglprātīgo džini, taču klusēja. Šo to viņi patiešām bija uzzinājuši, bet - vai tiešām tas bija viss? Meitene bija iedomājusies, ka mazais kuloniņš slēpj daudz lielāku noslēpumu.. būs tomēr jāparunā ar vecmāmiņu !
Varētu doties uz mājām šo to iekost?
Viņa ieteica.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 24.03.2005 16:40

OOC: varējāt vēlēties lidojošu paklāju tagad nekas vairs nesanāks, džine ir tur iekšā un ārā tiks vien pēc 133 gadiem, bet neuztveriet to tik skumji, patiesībā jums vēl kas ir priekšā...

Vecmāmiņa pusdienās bija sacepusi mazas, apaļas kotletītes, brūnas un kraukšķīgas, ar dzeltenu kartupeļu biezeni- ņammm... Un vēļ salātiņiem ar tomātiem, gurķiem, krējumu un salātlapām...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 24.03.2005 17:03

Seila ņammāja iekšā kraukšķīgās kotletītes un aiz labsajūtas un sāta pievēra acis.
Vecomāt, es vēlējos tev kaut ko pajautāt par kulonu...
Viņa iesāka.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 24.03.2005 17:24

Mollija brīdi vilcinājās, viņas acīs atkal ielauzās skumjas, tad pievērsās meitenei:
Jā, zaķīt, ko tu gribēji jautāt?

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 24.03.2005 17:52

Kādēļ tu vienmēr izskaties tik bēdīga, ieraugot kulonu, vecmāmiņ? Vai tu no mums kaut ko slēp?
Seila ātri nobēra, nožēlodama jautājumu..

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 24.03.2005 17:56

Nē, meitiņ, vienkārši tas man atgādina vectētiņu...
vecmāmiņa skumji novilka.
Sāpīgi atcerēties, redzi, es viņu ļoti mīlēju un šo viņš man dāvāja, lai pierādītu, ka mani mīl, par savu pēdējo naudiņu, es atdevu atpakaļ, lai valkā pats un nekad neaizmirst par mūsu mīlestību.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 24.03.2005 18:10

Tātad Džine nebija melojusi...
Seila nopūtās un nožēloja jautāto.
Piedod, vecomāt, negribēju tevi sāpināt !
Viņa apķērās Mollijai ap kaklu.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 24.03.2005 21:48

Mollija mīļi apskāva mazmeitiņu.
Nekas, nekas, bērniņ, zinātkāre ir laba lieta, tā bieži palīdz uzzināt ko jaunu.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 24.03.2005 22:10

Nellija dziļdomīgi knibināja kotleti.
Nu varēja taču vēlēties lielveikalu...
Viņa murmunāja.
Un kāds tev bija labums no tā stāsta?!Tik un tā tagad tev omīte visu pastāstīja!No tās vēlēšanās nebija nekādas jēgas!

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 24.03.2005 22:15

Vecmāmiņa, kas bija uz momentu izgājusi, šo Nellijas teikto nedzirdēja, viņa patlaban nāca iekšā pa durvīm un jautāja:
Klau, vai jums ir kāda ideja, ko gribētos darīt?

Iesūtīja: addnill ; laiks: 24.03.2005 23:14

Es gribu savu lielveikalu!Zini, omīt, mēs jūrmalā atradām pudeli...un tur iekšā bija džine, kura pastāstīja mums visu par to kulonu!Es tikai nesaprotu, kādēļ Andris tā izniekoja pēdējo vēlēšanos...
Nellija klāstīja, bakstīdama tomātu.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 25.03.2005 08:36

Nellij !
Seila nošņācās un tad uzsmaidīja vecmāmiņai.
Mēs patiešām atradām pudeli, taču tajā, protams, nekāda džina nebija ! Nellija vienkārši pārāk daudz salasījusies pasakas un saulē bija pārkarsējusi galvu..

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 25.03.2005 09:07

Kādu pudeli, kādu džinu?
vecmāmiņa saausījās. Tad pasmaidījusi teica:
Skatos, ka jums gājis jautri.
Viņa palūkojās abu vecāqko virzienā. Viņa taču ļoti labi zināja, ka lielākajiem mazos patika ķircināt, sastāstot visvisādus niekus...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 25.03.2005 09:09

Tieši tā !
Seila atviegloti pasmaidīja.
Mēs iznesām cauri Nelliju un Timu ! Protams, tas nebija ļauni domāts, tikai - maza paķircināšana !
Viņa šķelmīgi piebilda.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 25.03.2005 09:13

Tikai nesabiedējat jūs viņyus te pārāk, citādi atkal pa tumsu nevarēs paiet...
Vecmāmiņa noteica.
Bet, klau, jums ir kāda doma, ko gribētos tagad padarīt, varbūt vēlreiz uz jūru, es tagad varu ar jums. Vai jums jau pietika?

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 25.03.2005 09:51

Nezinu.. man jau jūras nekad nav par daudz !
Seila domīgi atbildēja.
Varbūt dodamies pastaigā pa mežu, pameklēsim mellenes un meža zemenītes?
Viņa ieminējās.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 25.03.2005 09:59

Nu, bet ko pārējie domā?
Vecmāmiņa pievērsās pārējiem bērniem.
Ko jūs gribat padarīt, man jau vispār vien ideja ir, bet ja nu jums kāda labāka patrāpas...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 25.03.2005 10:06

Kāda ir tava ideja?
Seila izbrīnīta sarauca uzacis.
Vecomāt, nu lūūūdzu pasaki ! Domāju, ka mums visiem tā patiks.. kā jau visas tavas idejas !
Viņa pasmaidīja.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 25.03.2005 10:17

Nu, es tā kā devos kādā pastaigā uz klinti un uzgāju alas, daudzas mazas, savienotas, alas. mēs tā kā varētu doties tas izpētīt, man šķiet, ka šis tīkls varētu būt samērā liels, bet vienai pašai negribējās klīst...
vwecmāmiņa klāstīja.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 25.03.2005 11:40

Vecmāmiņa man netic.
Nellija konstatēja.
Nē, tas nav normāli, vecmāmiņ!Tu man netici?Tu tici...viņiem?Un es nemaz nelasu pasakas...saulē sēdēju tikai zems saulessarga...vecmāmiņ!Tas bija pagalam skumji, kad tev netic!

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 25.03.2005 15:59

Bērniņ, es tev ticu, tikai tie lielie māržojas, vai tad tu nezini, viņiem jau patīk jūs ar mazo brāli nemitīgi nest cauri...
vecmāmiņa iejūtīgi noteica.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 25.03.2005 21:13

Seila, priekškam tu melo vecmāmiņai?
Nellija nesaprata.
Jā, vecmāmiņ,viņai patīk gan mani nest cauri, un tieši to jau viņa arī pašlaik dara!

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 25.03.2005 21:54

Nu beidziet nu kašķēties!
Vecmāmiņa samiernieciski noteica, likdama saprast, ka tēma izsmelta.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 25.03.2005 22:33

Neeeeee, vecmāmiņ!
Nellija ietiepās.
Tā nav godīgi, ka tu viņiem tici, kad viņi tev melo, acīs skatīdamies, bet man, kad es runāju taisnību, nē!Nellija skaļi nometa dakšiņu un lielām acīm skatījās vecmāmiņā.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 25.03.2005 23:00

Nellij, saulīt, es jau nesaku, ka tev neticu! Viss, viss, pietiek kašķēties, iesim nu, Bet ko jūs sakat par to alu pētīšanu?
Vecmāmiņa jautājoši vērās mazbērniņos.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 28.03.2005 18:52

Nellija iegāzās savā gultā.Nu kā var būt tik nataisnīgi?Viņai ļoti sāpēja apkārtējo attieksme, tāpēc meitene, lai uzlabotu garstāvokli, izņēma nagulakas noņēmēju un sāka tīrīt nost rozā ziediņus, lai atkal kaut ko jaunu uzzīmētu.Lai jau iet uz savām alām!Vismas man nebūs jāklausās melos.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 28.03.2005 18:56

Nellij, vai tad tu nenāksi?
Vecmāmiņa jautājoši pavērās mazmeitiņā, kas likās esam apvainojusies.
Nu labi, tad es eju, kas grib, var nākt ar mani.
Viņa noteica un izgāja ārā.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 29.03.2005 16:02

Andris visu laiku klusēja, pudeli viņš iegrūda somā - vārbūt vēl izdosies to džinu izmānīt laukā. Drūmās pārdomas negribēja un negribēja atstāties. Viņš priecājās, ka Seila tik veiksmīgi bija aizbāzusi Nellijai muti. Nu labi, aizbāzusi nebija, tikai izdevas iestāstīt, ka viņa džinu izdomājusi.
Alas, tas puisi ieinteresēja - vienā taču bija atrasts džins, tāpēc viņš paķēra to, kas pēc viņa domām, varēja būt nepieciešams un sekoja vecmāmiņai: "Es gribu iet tev līdzi!"

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 29.03.2005 16:10

Arī Seila piecēlās.
Protams, dosimies pēc iespējas ātrāk ceļā, man patīk alas un domāju, ka tas būtu daudz interesantāks laika pavadīšanas veids, nekā šī muļķīgā strīdēšanās par džiniem ! Nellija patiešām pārāk daudz dzīvo iedomu pasaulē....

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 29.03.2005 16:13

Seila, meitiņ, nekaitini māsu!
Vecmāmiņa no priekšas uzsauca. Un teciņus vien devās pludmales virzienā.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 30.03.2005 13:07

Andris soļoja blakus vecmāmiņai un viņam pēkšņi prātā ienāca kāda doma.
"Klau, vecmamm, tās alas atrodas tajā klintī, kas slejas pie jūras, tas ir es gribēju teikt, ieeja ir no jūras puses, gadījumā?"

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 30.03.2005 14:49

Nē, dārgumiņ, kāpēc tu tā jautā? Īstenībā otrā pusē... bet es jau teicu, ka neesmu vēl pētījusi, varbūt alas ir viscaur klintij...
Viņa noteica, tad sāka klusi bubināt:
Interesanti... interesanti...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 30.03.2005 14:56

Alu pētīšana.. nevaru vien sagaidīt ! Beidzot arī kaut kas interesants un jauns, savādāk man dzīve šeit jau bija sākusi šķist vienmuļa.. nez ko vecmāmiņa būs sarūpējusi?
Seila jau atkal aplaizīja lūpas, dzīvojot pie Mollijas varēja ātri vien varēja iedzīvoties jaunos kilogramos !
Nu, tad jau ejam !
Viņa nepacietīgi iesaucās.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 30.03.2005 14:59

"Vienkāršii es šodien pie jūras vienu uzgāju, bet nebija lukturīša un kā nākas nedabūju apskatīt. Un tā kā ejam uz pludmales pusi, man tā vienkārši ienāca prātā. Var jau būt, ka kaut kur savienojas. Veiksim jaunu atklājumu, speleologiem mutes aiz brīnumiem paliks vaļā!" Andris jautri nobeidza un pie sevis nodomāja Un džekiem arī.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 30.03.2005 15:02

Ai, pareizi, gfandrīz aizmirsu par lukturīšiem, tie, kas nāk, paķer sev ar kādu līdzi.
Viņa noteica, aizskrējusi atpakaļ, paķērusi lukturīti, piekodināja mazajiem, as palika mājās uzvesties kārtīgi un nu jau atkal devās pludmales virzienā.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 30.03.2005 15:13

Andris pasmaidīja un palika gaidam vecmāmiņu, jo lukturītis jau mierīgi gulēja viņa mugursomā. Zēns, to bija paķēris pašu pirmo un tagad nosprieda, ka lai arī kur ies, vienmēr nēsās sev līdzi lukturīti.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 30.03.2005 15:20

Pēc kādas pusstundas iešanas, viņi nonča pie klints, vecmāmuļa nogriezās gar to un cdevās prom no jūras. Pēc mirkļa gājiena, viņu priekšā pavērās šaura eja:
Nu, ejam iekšā?
Vecmāmiņa jautāj un pat nesagaidījusi atbildi, iespraucās alā. Viņa ieslēdza lukturīti un izgaismoja grieztus, tie bija samērā augsti, kādi divi ar pusi metri. Gaismuņu pavērsa uz priekšu, tur atklājās eja...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 30.03.2005 16:13

Seila, turēdama rokā lukturīti, arī pavērās griestos. Skatienam atklājās klinšaina velve. Iesākumam izskatījās labi, bet meitene nodrebinājās, sajuzdama aukstuma vilni - alā tomēr bija aukstāks nekā ārpusē !
Protams, ejam iekšā, nespēju vien sagaidīt, kad tiksim pie alā apslēptajām bagātībām !
Meitene pajokoja.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 30.03.2005 16:17

OOC: beidziet jokot, daa, ar šitiem jokiem jūs man visus nodomus atklāsiet vai!? :blink: labi jau labi, smejos, bet neapstrīdu, ka šāda ideja man bija ienākusi prātā, bet tad to nomainīja cita... Labāka...

Vecmāmiņa brida uz priekšu lēnām, zeme bija slidena, to klāja aļģes, droši, ka te ar ūdens kādreiz attecēja... Viņa nopētīja sienas un grieztus, tunelis pēkšņi sadalījās trijos, Mollija apstājās, nevarēdama izvēlēties, pa kuru iet... Turklāt viņai kļuva mazliet neomulīgi, ja nu apmaldās, jau kārtējo reizi viņa nodomāja, ka ir galīgi traka, bet mazie nebija līdzi un ziņkāre dzina tālāk...
Kuru ņemam?
Viņa jautāja...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 30.03.2005 16:36

Zelta vidusceļu !
Seila ieteica.
Nav laika šaubīties, dodamies uz priekšu !
Meitenes entuziasmu nespēja izjaukt pat glumā, slidenā grīda un no griestiem pilošās ūdens lāses. Vienā brīdī viņa nejauši uzkāpa uz aļģes un gandrīz paslīdēja.
Jābūt uzmanīgai...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 30.03.2005 16:47

Mollija soļoja Seilai līdzi, vismaz viņa nebija tā, kas izvēlējās... Luktura gaisma krita iekšā tunelī, kas likās pletās vēl diezgan tālu uz iekšu. Pēc mirkļa, grīda zem kājām pēkšņi pazuda, nē, ne pazuda, pēkšņi gāja lejup. Mollija paslīdēja, jo nebija laikus pamanījusi slīpumu un pēkšņi slīdēja lejup.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 30.03.2005 16:51

Andris, kas soļoja aiz vecmammas, pamanīja, ka viņa slīd un ilgi negaidot ieķērās drēbēs, lai noturētu. Arī viņš bija domājis par vidusceļu, taču labi vien, ka māsa pirmā pateica, atbildība gulsies uz viņu.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 30.03.2005 16:55

Nekas viņam nesanāca un drīz vien abi pazuda tumsā... Sienas, kas kļuva arvien šaurākas un šaurākas zibēja garām, Mollija turēja lukturi priekšā, lai redzētu, kas tuvojas. Drēbes kļuva slapjas un aplipa ar aļģēm. Njā, traki gan bija sanācis...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 31.03.2005 14:12

Andris aizmiedzis acis šļūca uz vēdera, jūtot, kā drēbes paliek arvien mitrākas. Viņš vēl joprojām bija ieķēries vecmammas drēbēs. Tas tik bija kaut kas, bet nebija tik aizraujoši, kā viņš bija iedomājies, vismaz ne braukšana uz vēdera pa slapjumu un aļģēm.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 31.03.2005 14:39

Bums!
atskanēja apslāpēts troksnis, viņiem ietriecoties kādā lielā, mīkstā objektā...
Mollija ar pārsteigumu vērās lielajā ādu čupā, tur bija lāčādas, lapsādas un dažnedažādas citādas kažokādas. Liels, liels baķis, kas aizšķērsoja ceļu tālāk. Vecmāmiņa palūkojās uz Andri, kas atradās turpat blakus.
Bums!
Blakus atskanēja tāds pat troksnis, Seilai ietriecoties baķī, meitene laikam bija paslīdējusi līdz ar abiem pārējiem.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 31.03.2005 15:15

Seila sajuta mīkstu triecienu, atsitoties ar galvu pret baķi.
Kas te notiek?!
Viņa neizpratnē vaicāja.
Tad meitene aptaustīja baķi, tas bija satīts no kažokādām.
Dzīvnieku dīrātāji..
Viņa ar žēlumu sacīja.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 31.03.2005 16:36

Jā, bet kalna iekšienē...
Vecmamma bažīgi noteica.
Man liekas, ka esam iekļuvuši ķezā...
Nu nebija tas gudri, blandīties pa kādām nepazīstamām alām. Tāda bezatbildība! Kā viņai kaut kas tāds vispār ienāca galvā?!

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 31.03.2005 17:10

Vecomāt, bet mēs taču neiesim prom, par spīti glumajai grīdai un kažokādām, mēs varētu palikt un papētīt alas vēl.. nu, lūdzu !
Seila lūdzošām acīm vērās Mollijā.
Šeit taču ir daudz interesantāk nekā mājās !
Tad meitenes acis iemirdzējās.
Kā jums šķiet - vai šajās alās gadījumā savus dārgumus neslēpj kontrabandisti? Kurš normāls cilvēks gan mūsdienās alā turētu kažokādas, par kurām varētu dabūt krietnu summiņu?...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 31.03.2005 21:36

Mollija nodrebinājās vien par šādu domu. Viņa palūkojās augšup. Pieķērusies pie kādas aļģes, viņa centās rāpties augšup. Viņa paslīdēja, aļģe izslīdēja no rokām un viņa jau atkal atradās ādu baķī.
Mums nekas cits laikam neatliek, kā meklēt ortu izeju...
Viņa skumīgi noteica, aplūkojot savusasisto lukturi.

OOC: dārgie pārējie spēlētāji, jums neviens neliedz gāzt podus mājās vai ārpus tās, jūs taču esat mazi, bez uzraudzības atstāti vandāļi! Tad rīkojieties! Add, Olorin...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 02.04.2005 12:01

"Ei, kas par ādām, varbūt malumednieki sametuši? Un tagad gaida izdevīgāku brīdi, kad varēs savākt!" Andris sajūsmināts rakājās pa kaudzi trūcīgajā lukturīša gaismā tās aplūkojot. Viņš tās ņēma vienu pēc otras un nolika sāņus, daudz neraizēdamies par kārtību un par to, ka laikam būtu jāmeklē izeja.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 02.04.2005 12:12

Nu ja, Andri, es taču teicu - vai nu tie ir malumednieki vai kontrabandisti, kas šīs ādas te atstājuši ! Varbūt viņus piepeši kāds pieķēra, un dārgumus viņi pameta tepat...
Seila aizsapņojās.
Kā būtu, ja mēs šīs kažokādas aiznestu mājās? Par tām varētu dabūt krietnu summiņu !

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 02.04.2005 12:58

"Ak tu tā teici?" Andris turpināja ņemties ap ādām, tā kā viņš lāga nebija klausijies māsas teiktajā, tad bija to palaidis garām.
"Kā tev patīk šī te?" viņš ar pūlēm pacēla smago lāčādu un negaidot uzmeta Seilai uz galvas, "Itin labi piestāvētu!"

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 02.04.2005 13:18

Seila sagrīļojās zem biezās lāčādas svara un norāva to nost.
Idiot, tā taču ir smaga, un pie tam smird ! Sazin cik ilgi te jau stāv... tad jau labāk tev piestāvētu tā tur..
Viņa norādīja uz strīpaino āpša ādu, kas stāvēja stūrī un izdalīja nepatīkamu aromātu.
Ko tu saki par manu ideju?

OOC - Neapvainojies, Ragastīt, par uzbraucienu...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 04.04.2005 13:32

Mollija tikām šausmās lūkojās uz kaudzi:
Tas nevar būt, nevar un viss!
Viņas sejā bija parādījusies savāda izteiksme. Baiļpilna un neticīga reizē.
Mums jātiek prom, cik ātri vien var!
Viņa pēkšņi izsaucās un devās virzienā, no kura viņi šeit bija nokļuvuši- uz slīpo grīdu, taču augstu netika, jo drīz vien noslīdēja atkal lejā.
Būs jāmeklē cita izeja...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 04.04.2005 14:57

"Nē, nē, kur tas redzēts, ka puiši tik smaržīgas ādas nēsātu," brālis atteica.
Tad, izdzirdis, cik Mollija izklausās satraukta, Andris saslējās un noprasīja: "Kas par lietu vecmamm? Nebūs taču šitais, kāds midzenis, kur regulāri piestaigā nevēlami ļautiņi un nebūs šodien tā reize, kad viņiem ir jāierodas?" Zēns bija maķenīt iztrūcies, taču centās to neizrādīt.
Tad viņš sāka pārlukot alas sienas, cenšoties neizlaist tumšākos kaktus un ieraudzīt kādu plaisu.

OOC: Vari nesatraukties, ledenīt, šitā taču ir tikai LS un tas, ka māsa uzbrauc brālim (tas pat bija diezgan maigs uzbrauciens ) ir parasta lieta.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 04.04.2005 15:20

Es, es, nezinu, kas te ir, vai ir bijis, vai būs... Zinu tikai to, ka savas neapdomības pēc esmu kārtējo reizi ievilkusi kādu ķezā!
Viņa uztraukti noteica. Augšā atskanēja troksnis, jau nākamajā mirklī varēja dzirdēt, ka kāds šļūc lejup pa nogāzi...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 04.04.2005 15:28

"Vai tiešām te nav nevienas plaisas," Andris pie sevis čukstēja, ar vienu roku braukdams gar sienu, ar otru spīdinādams lukturīti, katrā vietā, kas likās gana aizdomīga.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 04.04.2005 15:54

Marš aiz tās čupas!
Mollija izsaucās un abus parāva aiz ādu baķa, ierakdamās pa pusei iekšā. Drīz vien atskanēja slāpēts troksnis un bija jūtams viegls grūdiens:
Ir.
Šovakar?
Jā, šovakar.
Divas balsis sarunājās, tad sāka attālināties, likās, ka dodas augšup pa slīpo, slideno eju...

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 06.04.2005 19:20

Kopsavilkums: Tātad, add un olorin atrodas mājās. Jūs esat vieni paši, jo vecmāmiņa ar pārējiem diviem aizgāja pētīt alas un vēl nav atgriezušies ir jau vakars .

Iesūtīja: addnill ; laiks: 06.04.2005 21:58

Nellija iznāca no dušas, tikko mazgātiem matiem, kam pāri bija satīts dvielis. Tagad tikai vajadzēja tos ar fēnu izžāvēt...jāpārlako nagi, jāuztaisa pedikīrs...hmmm...arī uzacīm derētu korekcija, bet...kas tas!Meitene skatījās spogulī, plati ieplestām acīm, PUMPA! Šausmas, nee, tas nevar būt...ārprāts!Meitēns ņēma un izspieda to...protams, apkārt viss kļuva spilgti sarkans...un tieši starp acīm, nu bāc!Tūdaļ pat nabaga sārtais puktiņš dabūja kilogramu krema...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 07.04.2005 09:20

Andris nevarēja nociesties un turklāt balsis attālinājās. Zēns pavisam uzmanīgi paslējās un palūrēja pār čupas malu. Taču diez ko redzēt tumsā nevarēja un lukturīti viņš sargājās pagaidām spīdināt.
Nē nu tiešām, čomi skolā neticēs, kad viņš šito pastāstīs. Laikam tomēr viņš bija velti pukojies par braukšanu uz šejieni.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 07.04.2005 14:50

Seila izbijusies klausījās balsīs. Nu, kāpēc viņa bija piekritusi doties uz alām, ja viņus tagad pieķers ?!....
Bet tie pavisam noteikti ir kontrabandisti vai vismaz cilvēki ar šaubīgiem nolūkiem.. ko citu gan viņi varētu te meklēt? Ne jau alas gatavojas pētīt, spriežot pēc visa..
Viņa no izbīļa iekoda sev īkšķī, līdz sajuta uz augšu kāpjam šķavu. Viņa aizspieda degunu, tomēr skaļi nošķaudījās..

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 07.04.2005 15:56

Mollija satraukti palūkojās uz meiteni, tomēr nekas nebija dzirdams, balsis bija izzudušas.
Mums jātaisās prom no šejienes! Ja viņi atgriezīsies un mūs atklās... Bet kā, tur augšā, kā viņi tur tika?! Tā laikam ir vienīgā izeja...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 07.04.2005 18:52

"Varbūt viņiem te ir kāda paslēptuve? Lai gan es pirmīt neredzēju nevienu aizdomīgu plaisu. Vai arī viņiem kaut kur augšā paslēpta virve? Vai varbūt viņi sienās izcirtuši robus, kur aizķerties?" Andris spēra laukā visu, kas iešāvās prātā, satraukti spīdinādams lukturīti uz visām pusēm. Dpma par to, ka būtu šeit jāpaliek, kaut kā vairs nesajūsmināja, jo tā kā sāka gribēties ēst un tomēr gulēt gultā bija jaukāk, nekā uz ādu kaudzes. Viņš paspīdināja lukturīti uz pulksteni - nu ja, tas rādija, ka ir jau vakars. Gluži negribot kaut kur prāta nostūrī iezagās doma par Nelli un Timu.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 07.04.2005 21:15

Mollija saķēra ar rokām seju:
Vai, vai, vai, un mazie mājās noteikti mirst badu! Ko lai tagad dara!? Kā lai mēs tiekam prom, kas mani dzina, kas dīdīja, kāpēc es atkal šitādas neprātības esmu sastrādājusi, ja tie tur runātāji atgriezxīsies, pirms mēs būsim prom, es pat uzzināt negribu, kas notiks!

Kopsavilkums, tagad iet kāda otrā diena, ja nemaldos, nolēmu, ka derētu rakstīt, citādi m'yusu mēnesis paies nemanot .

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 08.04.2005 07:38

Zēns iesmējās: "Mums drīzāk vajadzētu uztraukties par to vai mēs vēl atpazīsim māju, nevis par to, ka viņi mirst badu!"
Tad Andris atkal sāka domāt par variantiem, kā kontrabandisti te varēja iekļūt un pēkšņi iesita sev pa pieri, tad noņēma mugursomu un sāka pa to vandīties. Izvandījies, viņš triumfējoši piecēlās - rokās viņam bija baltas paresnas veļas auklas ritulis.
"Piedod vecmamm, ja es to nevarēju ņemt, bet tā tur karājās un es domāju, ka noderēs. Mēs varētu kaut ko tādu smagāku piesiet galā un tad mēģināt mest tajā ejā."
Zēns lukturīša gaismā nopētīja alu, pa kuru viņi bija iekrituši šeit, Andris neizmeta no prāta, ka tur varētu būt kaut kādi izciļņi aiz kā aizķerties. Tad viņš sāka pētīt grīdu, cenšoties atrast kaut ko tādu smagāku.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 08.04.2005 16:06

Bet kā tu domā šitas viss strādās, tur taču ir ļoti slidens!? Un līdz galam mums tiešām neko neizdosies aizmest. pārāk tālu un smagu vēl pie tam.
Vecmāmiņa, neticīgi grozīdama galvu noteica.
Mums ir jāsaprot, kā tie šeit iekļuvuši, tikai tā mēs varēsim tikt laukā.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 08.04.2005 16:12

Seila domīgi soļoja no vienas puses uz otru, pētīdama augšā esošo caurumu. Par virvi vecmammai taisnība, bet varbūt Andris varētu pacelt viņu, Seilu, un varbūt viņai izdotos ielīst ejā... meitene iespļāva saujās un saberzēja tās, sejā iezagās apņēmības izteiksme.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 08.04.2005 18:01

"Varbūt viņiem ir kāda slepena ietaise. šeit lejā, ko iedarbinot, atvāžas kāpnes, vai atveras siena. Sezam atveries!" zēns dobji mēģināja atdarināt Alibabu un turpināja skatīties riņķī, līdz gaismas stars apstājās pie Seilas, "Rādās tev ir kaut kas padomā, pazīstu šo izteiksmi."

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 08.04.2005 18:04

Andri, varbūt tu vari mani pacelt, es pamēģināšu izstiepties, cik gara vien varu, un varbūt man izdosies ielīst?.. Nu, lūdzu, mēs taču nevaram te sēdēt mūžīgi..
Seila ierunājās, un viņas acīs skaidri bija saskatāms cīņasspars..

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 08.04.2005 18:11

Ko nu tur, arī viņam negribējās šeit palikt mūžīgi.
Palūdzis vecmammai paturēt lukturi, viņš piegāja pie māsas un pieliecās, tā lai viņa varētu uzrāpties viņam uz pleciem un aizsniegties pēc iespējas augstāk.
"Auč, cik smaga! Vai tad tu nemaz neseko līdzi mūsdienu modei - ievērot diētu?" viņš ķircināja māsu, "Vai varbūt tu jau sāc uzkrāt rezerves ziemai?"

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 08.04.2005 18:17

Mollija bailīgi skatījās uz mazmeitiņum, kas pašlaik tika pacelta:
Un kā tu domā tur rāpties?! Tur taču ir slidens, man neliekas, ka tā ir laba doma!
Un jau nākamajā mirklī, kad Seilas roka paslīdēja, vecmāmiņas teiktais apstirpinājās, pirksti paslīdēja un Seila ar visu savu svaru uzgāzās andrim virsū. Mollija piesteidzās klāt un palīdzēja abiem piecelties:
Mums jāatrod izeja, kuru izmantoja tie tur...
Un viņa sāka taustīties gar sienu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 08.04.2005 18:39

Andris noberzēja rokas gar džinsiem, kas jau droši vien bija kā nedēļu pa slapju futbollaukumu vazāti - parādīt tik tādus mammai. Viņš pie sevis pasmējās. Tad atkal palika nopietns un piebiedrojās vecmammai.
Rokas taustoties slīdēja gar sienu, meklējot izciļņus, plaisas, jebko. Zēns pat, dabūjis uz grīdas kaut kādu klints atlūzu, ņēmās ar to klaudzināt, cerība izdzirdēt dobjāku troksni.
"Tuk, tuk, tuk, tuk..."

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 08.04.2005 18:43

Nekas nesanāca, likās, ka lai kas arī tie runatāji nebūtu, tie bija izgājuši cauri sienai.
Kā tas var būt!
Mollija izsaucās un nolaida rokas:
Ja būtu kāda eja, bet nav taču! Ja būtu atvērusies, mums bija jādzird! Neiespējami...
Viņa atkal sāka taustīties.
Andris pēkšņi pakrita. Kāja bija aizķērusies aiz kāda izcilņa.

Iesūtīja: addnill ; laiks: 08.04.2005 18:52

Radinieki jau ilgu laiku kkur bija pazuduši. Tas likās dīvaini, ja ņēma vērā to, ka vecmāmiņa vienmēr tā uztraucās...viņai taču vajadzēja nākt un pabarot savus mazbērnus!Nē, ēst Nellijai nepavisam negribējās, taču, ritot laikam, viņa sāka uztraukties. Varbūt kaut kas atgadījies?Vajadzīga palīdzība?Meitene pārģērbās un izgāja ārā. Laiks bija burvīgs un viņa nolēma aiziet līdz jūrai...kur tās alas atradās, Nellijai nebija ne mazākās nojausmas, viņa gribēja vienkārši pamēģināt uz labu laimi atrast. Brālis bija nezkur ielīdis, lai jau, viņš tikai traucētu.