Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Ieputinātie [ATD][C]

Iesūtīja: saule ; laiks: 21.12.2004 01:58

http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?showtopic=14126&view=findpost&p=326448
Pēc spēles sākuma pieteikties nevarēs tā kā piesakies tūlīt

Iesūtīja: Forte ; laiks: 23.12.2004 17:21

OOC-tagad var?

Deivs izkāpj no autobusa ar Gospeli.''kapēc.... kapēc es nenoīrēju mašīnu, tejos autobusos nevar pagulēt...'' Deivs no murmina lēni ietams kopā ar savu suni uz māju...

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 23.12.2004 17:24

Kaadus kilometrus 30 ataalumaa no wiesiibu wietas, pa shoseju traucaas sarkans porche... Dana centaas nekaweet un taapeec skubinaaja wiiru(Zewu) braukt nedaudz aatraak... Nelielais celjs, pa kuru wareeja nokljuut no shosejas uz maaju, bija nedaudz apsnidzis..un wareeja redzeet, ka tas nau tiiriits...

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 23.12.2004 17:26

*esmu tik tuvu vinjam, tik tuvu, bet vinsh vienalga ir tik taalu, taalaak par meenesi, taalaak par visu... kaut vinsh kaut reizi uzmestu akas\du slepenu skatienu, kaadu maigu, miilas pilnu skatienu... bet nee... vinjam ir taa anna... anna jau vislabaakaa, visgudraakaa, visskaistaakaa... nee... taa nau! anna ir cuuka! padauza! resna govs! kad beidzot buusim klaat lai vareetu tikt prom no vinjiem kaut uz mazu briitnju...* domaaju seedeedama mashiinaa starp rurki un zhizeli kas vislaik savaa starpaa kikinaas..

Iesūtīja: saule ; laiks: 23.12.2004 17:31

Ko tu mani rausti ? Zevs īgni atrūca sievai, kad tā lika viņam pasteigties neesi dzirdējusi cik cilvēki šogad ir gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos ? Lūk mēs jau esam gandrīz klāt! viņš teica iegriezdams šaurajā sānceļā, kas veda uz vēl visai patālo māju

Iesūtīja: Atikuss ; laiks: 23.12.2004 17:33

Rurke, puisis kuru skolā visi uzskatīja, ja ne par aizdomīgu tad vismaz dīvainu, ik pa brīdim pašķielŗja uz auklīte spusi. Viņš bija pieradis pie šīs sievietes, viņa ilgi dzīvoja ar Briežiem. Rurke iegrima pārdomās par to, kādi izvērtīsies šie ziemassvētki ģimenes lokā.

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 23.12.2004 17:36

"Labi..jau labi..." Dana winjam atteica un uzsmaidiija.. "Jaa...esi uzmanigs...neizskataas, ka celjs ir tiiriits..." winja teica un nolaida shirmiiti(tas, kas aizsargaa no saules spiideeshanas aciis) un ieluukojaas spoguliitii... Tad pakjeera sominju...izwilka no taas sarkanu luupu kraasu un uzmaniigi to uzklaaja uz luupaam, neskatoties uz to, ka mashiina nebrauca iipashi liidzeni...

Iesūtīja: Forte ; laiks: 23.12.2004 17:38

Deivs klauveja pa durvīm un pameiģināja tās atvērt, bet tās bija aizslēktas.''sasodīts!'' Deivs aizgāja un apšedās uz laukakmeņa

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.12.2004 17:50

Nikola ar savu balto Mersedesu piebrauca pie mājas. Mersis bija pagājušā gada izlaiduma un to viņa bija dabūjusi 18smitajā dzimšanas dienā un nākamajā dienā nokārtojusi vadītāja tiesību eksāmenu. Viņa izņēma atslēgu no aizdedzes un aplūkoja sevi spogulītī un uzsmaidījusi sev izkāpa no mašīnas. Viņu nebūt neiepriecināja braukšana mājās, bet ja reiz māte tik ļoti bija lūgusies bija jāatbrauc. Viņa bija tērpusies garos melnos ādas zābakos līdz ceļiem, ādas biksēs ar paplašinātiem galiem un diezgan plānā blūzītē, jo mašīnā bija silts. Viņa uzvilka kailkažoka (vai kā tur viņu sauc) mēteli un nospieda signalizācijas podziņu, lai iedarbinātu mašīnas signalizāciju.

Iesūtīja: Forte ; laiks: 23.12.2004 17:52

Deivs nokāpj no laukakmeņa un iemet cigreti sniegā kas ar klusu ssssssssssssss nodzisa.''sveiki, jums ir atslēga?''

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.12.2004 17:55

Nikola strauji pagriezās pret runātāju tumšajiem matiem noplīvojot.
Nē. Nāksies gaidīt pārējos.
Viņa noteica. Viņu nevarēja uzskatīt par pārāk sabiedrisku un iekarot viņas uzticību un kur nu vēl vairāk draudzību bija ļoti grūti taču tas bija tā vērts. Pret īstiem draugiem viņa bija atklātaun tāda kāda bija pirms vecāku naāves. Jautra un sabiedriska. Viņa pra'toja, kas šis cilvēks varētu būt, bet jautāt viņai arī negribējās.

Iesūtīja: Forte ; laiks: 23.12.2004 17:57

Deivs izvelk velvienu cigreti un sāk to pīpēt. ''man neveicās....''

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.12.2004 18:20

Jūs varētu nodzēst?
Viņa vaicāja. Viņa negrasījās izlikties piemīlīga kā citas viņas vecuma meitenes, lai panāktu savu. Viņa mēdza būt Ledus karaliene un tieši tāda viņa bija šobrīd. Valdzinoša, skaista un auksta.
Ja Jums ir auksti mēs varam pasēdēt manā mašīnā.
Viņa ierosināja un nosprieda, ka puisis ir kārtējais radagabals.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 23.12.2004 18:21

Anna jau kavēja, un tas viņu pagalam uztrauca. Melnais, spīdīgais un koši nolakotais b&w slīdēja lejup pa kalna nogāzi, ik pa brīdim izdodot dīvainu pukšķi, kas lika viņai noraustīties, lai atkal atslābtu svētku gaidās. pa radio skanēja viņas iemīļotākais hip-hopa izpildītājs Sezzy-Yo, un Annas ļumīgais dubultzods, šķita līgojamies mūzikas ritmā.

visas sievietes domas bija nodarbinātas ar svētkiem. tiem bija jāizdodas. iepriekšējā vakarā uz vasarnīcu bija nosūtīta vesela kalpotāju gvarde, kurai nācās izkārt lampiņas, sanest ēdienus, uzklāt galdus, un izdarīt visu citu "melno darbu". tad sulaiņi aizvācās, lai pēc svētkiem atgrieztos un visu sakoptu. eglīšu rotājumus, virtenes un uzkodas, saprotams, bija izvēlējusies pati namamāte, lai gan tas nebija vienīgais, kas varēja būt nogājis greizi. prātā iezagās arvien vairāk pašas pielaistu kļūmju: galvā pārskaitot viesus, viņa saprata, ka pietrūks šampanietis un guļvietas. arī pirts iekurināšanai bija vajadzīgi specifiskie aroma trauciņi, kuri, protams, bija aizmirsti. un bērnu galds... ai! bērnu galds! par to viņa nebija iedomājusies. bērniem nāksies sēdēt kopā ar pieaugušajiem. un vai tiem pusaudžu šmaukstiķiem dosim alkoholu? labāk ne... ja nu pietrūkt...

lēnām galvā pārliekot pasākuma plānu, viņa tuvojās savai rezidensei, pie kuras durvīm jau gaidīja pulciņš viesu.
no ārpuses celtne izskatās tīri tā nekas , viņa nodomāja, un pasviedusi mēteli Antonam, savam vīram, kurš sēdēja pie stūres, un pavicinājusi savu tuklo roku, viņa atvēra durvis. Anna, kā jau vienmēr, bija pārspējusi pati sevi. kājās viņa bija uzstūķējusi trenniņbikses- zilas at baltām svītriņām, un ap galvu-apsējusi sviedru lentīti. izcili taukainās krūtis apņēma lillīga blūzīte. uz visiem apģērba gabaliem, rēgojās izšūtas narcises un zvaniņi. tas tā- lai var redzēt, ka nav kaut kāds konveijera variants.

pasmaidijusi platu smaidu, un lepni izdvesusi kaut ko kas izklausijās pēc sveikiņi mīlīši, kā tad jums klājas, viņa teatrāli izvilka atslēgu, un, nesagaidījusi atbildi, aizsteidzās līdz durvīm, lai iebāztu to slēdzenē... atrāvusi masīvos aizbīdņus, viņa iesteidzās ipriekšnamā, kurā jautās patīkama piparkūku smarža... tik nu tālu mēs būtu, viņa nodomāja.

Iesūtīja: Forte ; laiks: 23.12.2004 18:23

''nu labi, ja tu uzstšāj...'' Deivs iemeta otru cigreti sniegā kas ar klusu ssssssssssssss nodzisa. ''GOSPELI, PIE KĀJAS!'' Deivs uzbļāva savam sunim kas grasijās atkal uzčurāt begoniju dobei

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.12.2004 18:28

Nikola pamanīja puiša suni un izsmalcināti saviebās. Viņa necieta suņus un kaķus. Viņa vispār necieta dzīvniekus, ja neskaita zirgus. Viņa pamanīja atgbraucam māti un pasmaidīja.
Labdien, Anna.
Viņa sasveicinājās un sekoja viņai mājās.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 23.12.2004 18:34

OOC: BRUIINA: kas viņš ir šajā ģimenē: mirušās mātes māsas meita... hmmm...

sveika sveika nikola... sveiks deiv... sveiks... krancis. viņa paskatijaas uz suni, kas draiskojaas ap viņas puķu dobēm. dzīvniekus Anna necieta. lai gan puķes, protams, viņai arī nerūpēja... aunieties vien nost, viņa pasmaidīja un nāciet dziļāk, uz viesistabu... vēl jau visi ne tuvu nav klāt.

un tu, viņa noteica, pasviesdama Deivam lupatu no skapja noslauki savam sunim kājas... pielāčos vēl visu Anna saviebās, un plati uzsmaidijusi Nikolai nozuda durvju spraugā.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 23.12.2004 18:40

Sabīne izlēca no mammas un tēta mašīnas un sekoja mammai. Viņa turēja rokās savu kaķi, kas no pārlieku ilgās braukšanas bija galīgi satraucies. Viņa paskatījās uz Deivu un viltīgi pasmaidīja. "Nākamais upuris..." meitene nodomāja, bet neko līdzīgu nodomātajam klaji neizrādīja. Meitene paskatījās uz Nikolu. "Neizskatās, ka viņai patiktu suņi... Vismaz ceru, ka kaķi viņai patīk..." Sabīne domāja. Viņa kaut ko nesaprotami nomurmināja un iegāja iekšā mājā. Siltums... Sabīne patiešām bija pagalam nosalusi.

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 23.12.2004 18:40

njina protams kautriigi paliek mashiinaa peedeejaa un tad ar jaunajaam RUSKIJI botaam iekaapa sniega kupenee *baac* un leenaam kaadu gabalinju atpaliktdama no citiem iegaaja maajaa...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.12.2004 18:43

OOC:: Nikolas māte bija Annas māsa, bet nikolas māte ņēma un atstiepa kājas autoavārijā! whistling.gif

Nikola novilka garo mēteli un pakāra uz pakaramā. Viņas garie zābaki bija tīri, jo viņa bija braukusi mašīnā un nopirkusi tos kādā Manhetenas veikalā pirms braukšanas līdz šejienei. Viņa uzmeta slēptu skatienu sunim..
Veeeh...
Viņa nodomāja un novērsās no tā un devās uz viesistabu.

Iesūtīja: Atikuss ; laiks: 23.12.2004 18:46

Rurke izkāpa no auto un palīdzēja tikt Ninjai laukā no kupenas. Viņš atvēra mašīnas bagāžas nodalījumu un izņēma no tā savu somu un iegāja mājā. Sveiki visi! Rurke uzsauca un nometa somu, kura nograbēja un nošķindēja pie durvīm, novilka savu ādas jaku un pakāra uz pakaramā.

Iesūtīja: Nightingale ; laiks: 23.12.2004 19:02

Lilija pie viesību vietas piebrauca savā melnajā džipā.Viņa bija diezgan nervoza,jo šodien bija sev apsolījusi nesmēķēt.Viņa izkāpa no mašīnas,izvilka savu mugursomu un diezgan klusi noteica:"Sveiki.Es esmu Lilija,ja kāds mani neatceras."Lilija centās neskatīties apkārt un cerēja,ka tomēr ārā vēl kāds stāvēja,jo durvis jau bija atvērtas.Viņa aizslēdza džipa durvis un lēnām sāka iet uz ieejas pusi.Tur viņa pakāra savu jaku uz pakaramā un gāja meklēt pārējos.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.12.2004 19:04

Nikola sēdēja viesistabā dīvānā vienu kāju pārlikusi pār otru. Viņa dzirdēja, ka iekšā ienāk vēl kāds, taču nosprieda, ka viņai nav kā šveicaram jāstāv un viņi jāsagaida, tādēļ viņa palika viesistabā, taču piecēlās kājās, jo sēdēt jau bija apnicis un lēnām apstaigāja telpu.

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 23.12.2004 19:17

Kratīdamās pa iebrauktajām sliedēm sniega klātajā ceļā, Milda iegrieza visai veco žiguli mājas piebraucamajā ceļā un sodījās, ka mirušais ````-vīrs bija viņai atstājis mantojumā tik vien kā lielus parādus un vecu mašīnu. Tomēr pirms apstāšanās pa radio atsāka skanēt viena no ciņas mīļākajām salkanajām Ziemassvētku dziemiņām un mašinš noparkošana blakus "biezajiem" autiņiem, tādēļ bija vieglāk pārciešama. Izraususies no mašīnas viņa veltīja ilgpilnu skatienu autiņiem, kas stāvēja blakus viņas žuiguliem un tad sakārtojusi kleitu, kas bija iegriezusies padusēs un nedaudz ierāvusies diebenā viņa devās iekšā. Ienesusi savas milzīgās miesas priekšnamā viņa ār operdziedātājas cienīgu balsi iesaucās
-ĀAnnnnāaa!-
Viņa vēl nebija veltījusi nevienu kritisku skatienu vai gudru pamācību nevienam no jaunās paudzes cilvēkiem iekams nebija apsveicinājusies ar savu sirdsdraudzenīti Annučku.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 24.12.2004 11:38

Hornberijs raitā solī soļoja pa ceļu, diezgan lielu attālumu viņš bija veicis ar stopēšanu. Pēdējos pāris kilometrus viņš bija nosoļojis ar kājām, jo brauca maz mašīnu un tās kas pabrauca garām nabaga stopotāju neuzņēma. Beriju tas nuztrauca. Viņš bija pie tā pieradis, jo stopotāju - vīrieti, mašīnā parasti neuzņēma, lai gan viņš bija cerējis, ka tā kā ir Ziemassvētku laiks, vairāk cilvēku būs izpalīdzīgāki...
Viņs zināja, ka viņam, līdz galamērķim ir jānoiet vēl pāris kilometri... tāpēc viņš uzsāka svilpot jautru meldiņu...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 24.12.2004 11:46

Sabīne ātri nometa savu mugursomu ar visām nepieciešamajām mantām, tai skaitā arī klēpjdatoru, uz grīdas. Viņa savu kaķi nolika uz zemes un novilka savu jaku. To viņa naski pakāra uz pakaramā blakus Nikolas jakai un steidzās dziļāk mājā, paķērusi līdzi arī mugursomu. Kaķis brītiņu pasēdēja uz vietas, bet tad aizskrēja pakaļ Sabīnei. Sabīne nonāca viesistabā, kur momentāli ieņēma vietu krēslā. Viņa nevarēja saprast, kāpēc visu laiku staipa līdzi mugursomu. Viņa nolika to uz grīdas blakus krēslam un paņēma klēpī savu kaķi. Viņa sāka to glaudīt un vēroja ko dara Nikola.

Iesūtīja: dream destruction ; laiks: 24.12.2004 13:06

Antons, kursh liidz shim bija vieniigi tureejies tuvumaa Annai, turpinaaja to dariit. Vinjam nepatika shii Ziemassveetku knjada. Visi kaut kur steidzaas, kaut ko rosiijaas. Vislabaak vinjsh noliistu stuuriiti un nemaz nesvineetu kaut kaadus Ziemassveetkus... Bet shkjita, ka Annai tas sagaadaa milziigu baudu un gandariijumu, taapeec, aiz miilestiibas pret sievu, vinjsh noleema kluseet un izpildiit visus vinjas noraadiijumus. No paaraak leials straadaashanas veel neviens nav nomiris. Tiesa gan, no atpuushanaas arii, bet par to nav ko domaat.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 24.12.2004 13:22

Nikola pagriezās un ievēroja, ka Sabīne viņu pēta. Nikola mēģināja atcerēties, kas šī meitene varētu būt un visbeidzot atmeta tam ar roku un nosprieda, ka kārtējais radagabals. Nikola no ģimenes kontaktējās vineīgi ar Annu, kamēr visus šos gadus tīri laimīga pavadīja ārzemēs. Viņa piegāja pie loga, dārgo kurpju augstpapēžiem noskanot un uzmeta skatienu savai mašīnai. Lai gan vecāki bija gājuši bojā autokatastrofā Nikola dievināja ātru braukšanu. Nikola atmea savus garos tumšos matus atpakaļ un nosēdās dīvānā gandrīz pretī Sabīnei un pārlika vienu kāju pār otru un izņēma no somiņas mobilo.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 24.12.2004 13:29

Sabīne saprotot, ka nav jēgas uzkrītoši pētīt cilvēku, ja viņš galīgi nereaģē uz to, turpināja glaudīt melnā kaķa kažoku kamēr tas murrāja. "Nesaprotu, kā var vienkārši tikai paskatīties un atmest ar roku, ja cilvēks tik uzkrītoši skatās uz tevi... Ai, varbūt uzsākt sarunu un uzzināt, kas viņa par radu vai draugu ir?" Sabīne domāja un ierunājās:"Sveiki! Kā jūs sauc? Un, kāda ir jūsu radniecība vai draudzība ar mums? Mani sauc Sabīne, un es esmu Annas meita." Sabīne iesēdās ērtāk krēslā un skatījās uz Nikolu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 24.12.2004 13:34

Nikola uzmeta vēsu skatienu Sabīnei un nolēma atbildēt. Galu galā te jāpavada visi Ziemassvētki.
Mans vārds ir Nikola. Un es esmu Annas mirušās māsas meita.
Nikola īsi un skaidri atbildēja un nolika telefonu atpakaļ somiņā.
Tagad mani vairs interesē vai te vēl būs kādi bērni...
Viņa rūgti nopūšoties nodomāja.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 24.12.2004 13:44

"Aha... Skaidrs..." Sabīne nu jau vienaldzīgi teica un paskatījās uz somu. Kaut kā negribējās klausīties mūziku, jo visu ceļu bija klausīts viens un tas pats disks. Tomēr viņa izņēma savu mobilo un iebāza bikšu kabatā. Nevarētu teikt, ka viņa bija sajūsmā par mātes māsas meitu. Katrā ziņā viņa bija vecāka... Sabīne saudzīgi paņēma savu kaķi un nolika uz zemes. Tad viņa iegūlās krēslā un skatījās apkārt, bet visbiežāk pievērsa skatu Nikolai. Kāpēc?

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 24.12.2004 13:51

Nikola uzmeta skatienu kaķim un novērsās. Viņai nepatika dzīvnieki, bet kamēr tas viņai netraucē, viņas pēc. Nikola sāka garlaikoties. Viņa labprāt izietu ārā, bet bija auksts un klīst vienai apkārt vienkārši stulbi, bet aplikt šeit tāpat. Nikola palika sēžam un izvilka aplūkoja Sabīni.
Ko viņa visu laiku skatās uz mani?
Viņa nodomāja. Sabīnes skatiens nelika viņai justies neērti, jo viņa pie tiem bija pieradusi un parasti nepievērsa uzmanību, taču šī meitene sāka Nikolu kaitināt.
Vai tu varētu man paskaidrot kādēļ visu laiku vēro mani?
Nikola vaicāja

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 24.12.2004 14:07

"Nū, varbūt tāpēc, ka man nav nekā cita ko darīt un tu... man liecies gana interesants cilvēks, lai es uz tevi skatītos..." Sabīne knapi novaldot smieklus sacīja, bet gandrīz nevarēja redzēt, ka viņa grib izsmieties. "Nu tad beidzot..." Sabīne nodomāja. Kā viņai patika kaitināt cilvēkus!

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 24.12.2004 14:12

njina citu nepamaniita bija paguvusi ieskriet uz briitinju garderobee kur citu netrauceeta vareeja pieseest istabas stuuriitii un visu paardomaajot ik pa briitnjam uzmest seu kaadu skatienu lielajaa garderobes spogulii... vinjai te patika... te bija kluss un mieriigs, gluzhi kaa vinja pati. lai arii njina peec dabas bija ljoti skalja un vienmeer izceelaas briezhu gimenee vinja bija noleemusi palikt neredzama. vieniigi ar laiku vinja nedaudz atbriivojaas un saaka iejustus starp shiem skaljajiem un bagaatajiem cilveekiem. peeksnji pie durviim kaads pieklauveeja un njina nobijusies ieraavaas sevii izdveshot vien klusu "jaa"

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 24.12.2004 15:29

occ: Nedaudz apjukuse esu >< ..

Žizele nopētijusi cilvēkus kas te atradās nožavājās & noglaudija suņuku Vismaz tu kaut ko dari . viņa nodomāja pasmaidot & noskatoties , kā viņš aizskrien & atskrien .

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 24.12.2004 15:56

Mildočka, mana dārgā! anna neviltotā priekā iesaucās, pietvīkdama sarkana, kā tomāts. Šī nu bija tā viešņa, kuras priekšā bija jāizrādās visvairāk! Kāds prieks tevi redzēt! anna nomurmulēja, norāvusi Mildas mēteli un uzkarinājusi to uz pakaramā. Anna paķēra Mildu aiz elkoņa un ierāva viesistabā, kur jau drūzmējās bariņš cilvēku. Tā!!!! sapazīsties ar visiem. viņa nokomandēja un pazuda gaitenī, lai atrastu Mildiņai čībiņas. Viešņas kājas bija ļoti dubļainas.
Noaunies noaunies, dārgā, namamāte nošļurkstēja, ieskrējusi atpakaļ istabā.

Iesūtīja: Nightingale ; laiks: 24.12.2004 16:07

Lilija beidzot atrada,kur ir visi pārējie.Viņa iegāja viesistabā un apsēdās uz krēsla,kas atradās vistuvāk durvīm.Viņa atkal noteica:"Sveiki.Mans vārds ir Lilija Briede,ja kāds mani neatceras."Lilija nopētīja visus un secināja,ka viņi tomēr izskatās tīri jauki.

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 24.12.2004 16:12

Žiza nodomāja Tik ātri tik daudz tautas. meitene paskatijās uz kādu sievieti Njā & ja kāds tiešām nezin es esmu Žizele Briede viņa apsēdās vai pareizāk iekrita dīvānā & paskatijās apkārt Šitāds bars cerams māju nenogāzīs.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 24.12.2004 16:20

Doloresa pavēra vienu aci, lai samanītu, ka zviln ērtā klubkrēslā, kur nu viņu kārtējo reizi bija pārsteidzis uz vecumu uznākušās miega lēkmes. Apkārt drūzmējās bars cilvēku, bārstīdami neveiklus jokus un juzdamies acīmredzami neiejutušies.
Doloresa skaļi nožagojās, pievērzdama pārējo uzmanību sev.
"Es vēl kā šodien atceros, kā mēs svinējām Ziemassvētkus tūkstoš deviņsimt piecdesmit.. ai, nē," vecīgi iesmējusies, viņa blenza pārējos glāžainām, no miega vēl nepamodušām acīm, "tas bija četrdesmit devītais! ha! ha!" viņa vēlreiz nožagojās un paglūnēja uz Annu: "tolaik sievietes pašas pratās sataisīt ēdmaņu kārtīgiem svētkiem, un es domāju riktīgu, labu ēdmaņu, deviņus kārtīgu cilvēku paēdienus, tā ja!" ar apmierinātu krekstienu viņa iekārtojās ērtāk sasilušajā krēslā, "nedomājiet, ka mums viegli gāja, bet galds vai lūza no gardiem ēdieniem, ko nav kauns magazīnos likt..." Doloresa smagi piecēlās, lai aizietu uz virtuvītes pusi pakaļ zaptes dzērienam, ko pati dēvēja par "ekoloģiski tīru mantu".

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 24.12.2004 17:55

Nikola turpināja smalki sēdēt dīvānā. Viņa šajā sabiedrībā nejutās īpaši labi. Viņa bungoja ar saviem smalkajiem nadziņiem pa dīvāna rokturi. Viņa negrasījās iepazīties pati uin turpināja gluži trausla sēdēt šeit. Nikola patlaban lūkojās uz apkārtējiem un saprata, ka šeit ir visdažādāko vecumu cilvēki un turpināja sēdēt ar endaudz garlaikotu sejas izteiksmi.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 24.12.2004 18:16

Hornberijam garām patrauca kāda mašīna, kas protams, neapstājās. "Es noteikti nokavēšos." viņs pie sevis nodomāja. "Jauki, sen neesam tikušies un man protams ir jānokavē! Tā jau no noteikti visu, vai lielākās daļas, acīs esmu kriminālnoziedznieks, narkomāns un alkoholiķis... Jauki! " viņs pie sevis burķšķēja.
"Kas gan vēl tur būs? Tēvs, māte, noteikti Sabīne un Rurke , nez ko viņi domā par savu vecāko brāli? Tad tur noteikti būs pilns ar visādiem vairāk vai mazāk zināmiem radagabaliem. Kautkādi draugi.. " viņš pie sevis pārdomāja. Berijs apstājās izņēma no somas pudeli, ar bezalkoholisku pildījumu, jo nebūtu labi tur galā ierasties jau pilnīgā ķēmā, vai vienkārši drusku iereibušam, un padzērās. Tad viņš devās tālāk....

Iesūtīja: saule ; laiks: 24.12.2004 18:24

Apjautājies sievai, kas tas par puisi kam viņi tikko pabrauca garām Nezinu, nepaguvu apskatīt Dana atteica nevajadzētu sanīsties ar vēl kādu radu Zevs nodomāja un pateicis sievai Nu tad paskatīsimies - nekas cits kā vien kāds no taviem radiem viņš nevarētu būt ieslēdza atpakaļgaitu

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 24.12.2004 18:30

Hornberijs, pamanīja, ka mašīna, kas tik tikko bija panesusies viņam garām piebremzē, tad sāk braukt atpakaļgaitā. "Vai tiešām, kāds mani paņems mašīnā? /tas būtu fantastiski! VArbūt, ka vadītājs, varēs mani pat pievest diezgan tuvu man vajadzīgajai vietai?" Berijs gan neuzdrošinājās uz to cerēt. Tad Viņš pielika soli un sāka skriet uz mašīnas pusi.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 24.12.2004 18:41

"Čav, Žiz! Sen neesi redzēta... Un tavs suns arī..." Sabīne pasveicināja māsu un izņēma no somas klēpjdatori. Veikli to ieslēgusi un atvērusi viņa iegrima interneta dziļumos. Ik pa brīdim viņa uzmeta skatu savam kaķim, kas ar lielu nepatiku skatījās uz Žizeles suni. Tad viņa atkal sāka klabināt pa taustiņiem un nelikās ne zinis ne par mammas sirdsdraudzeni, ne par māsu, ne par Nikolu un vispār ne par vienu. Pēc brītiņa viņa pieslēdza datoram austiņas un visticamāk klausījās mūziku vai skatījās kādu filmu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 24.12.2004 18:57

Nikola nopētīja Sabīni.
Maza, nepieklājīga meitene!
Viņa nodomāja uzmetot skatienu Sabīnei. Viņa piecēlās kājās un izgāja laukā no viesistabas.
Pārāk biezs...
Viņa nodomāja izejot laukā pa durvīm. Viņa uzmeta skatienu savai mašīnai un nolēma appētīt apkārtni. Viņa nolēma iziet mazu līkumu pa parku. Kad vēsais vējšs skāra viņas maigo ādu viņa apjauta, ka ir aizmirsusi savu biezo kažoku, bet bija pārāk lepna lai ietu atpakaļ tādēļ nolēma iztikt tāpat.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 24.12.2004 19:12

"Nu tad beidzot..." t;as savukārt bija Sabīnes pirmās domas, kolīdz Nikola izgājā ārā. "Kā var būt tik lepns un... Ai, nu vienalga... Ir taču Ziemassvētki..." Sabīne nodomāja pētot savu e-pastu un atbildot uz vienu vēstuli. Kā viņai patika šādi datori ar tik lielu akumulatora darbības laiku! Turklāt internets jebkurā vietā un laikā... Tas bija ko vērts...

Iesūtīja: saule ; laiks: 24.12.2004 19:13

[OOC- Lepna vai vienkārši stulba, lai aukstā ziemā vazātos bez kažoka ? Paipera mani rakstīt viņas vietā, jo pa svētkiem drošvien te nebūs tamdēļ rakstīšu par abiem Neimaņiem]

Tas ir Hornberijs - mans brāļadēls Dana teica vīram savilkusi Zevam neizprotamu sejas izteiksmi - viņa mīlēja ģimeni un tai piederēja arī Hornberijs, bet... Kaut kas te nav kārtībā - parasti ieraudzījusi kādu no saviem brāļabērniem viņa sāk priecīgi smaidīt Zevs nodomāja nobremzēdams līdzās Hornberijam

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 24.12.2004 19:22

"Labvakar! Priecīgus Ziemassvētkus!" Hornberijs iesaucās piesteigdamie pie mašīnas. "Pavedīsiet kādu gabaliņu?" Viņs jautāja vēl nepamanījis un neatpazinis vadītāju un blakussēdētāju. Pēkšņi viņs atpazina savu tanti un savu "sirdsmīļoto" tantes vīru. "Ēee.. sveiki!" viņš nedroši iesāka, cerot, ka viņu tomēr panēms mašīnā. "Pieņemu, ka mums ir viens galamērķis" viņs mēģināja pajokot.

Iesūtīja: saule ; laiks: 24.12.2004 19:57

[OOC-mēs varētu pieņemt, ka Zevs Hornberiju vēl nepazīst ]

Labvakar, priecīgus ziemassvētkus Zevs atbildēja domīgi saraucis pieri - kaut kas te tiešām bija dīvaini - atpazinis Danu puisis nez kāpēc nevis priecājās, bet palika tāds kā nedrošs Domāju, ka mums tiešām ir viens galamērķis un tad jau arī tiešām varētu aizvest

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 24.12.2004 20:09

OOC - ok. lai nepazīst, bet tākā Zevs vada Krim.info. tad Hornberijs viņu pa tv ir redzējis un zin kas viņš ir... bet viņš var neatpazīt Beriju...


"Liels paldies jums!" Hornberijs pateicās. Tad viņš atvēra aimugurējās durvis ( OOC es pieņemu, ka mašīnai ir 4 durvis). un apsēdās.
Viņš nebūt ne`jutās laimīgs, ka tā mašīna, kas apstājās bija tieši tā ar viņa tanti. "Bet labāk tā nekā , ka vispār neviens neapstājas" viņš sevi uzmundrināja. "Vismaz galā tikšu laikā!"

"Tiešām liels paldies jums!" jauneklis vēlreiz pateicās, pieklājīgam būt nebija grūti pat pret šo vīru..tas nekas, ka Berijam viņš nepatika: " bet pateikties, jau nebija grūti. Pēc tam visu vakaru viņš varēs viņūs pilnībāq ignorēt." Berijs sevi mierināja...

Iesūtīja: saule ; laiks: 24.12.2004 20:23

Pēkšņi attapusies Dana teica Atvainojiet,aizmirsu jūs iepazīstināt... Zev, tas ir mans brāļadēls Hornberijs, Hornberij, tas ir Zevs... mans vīrs un samulsusi pasmaidīja visai samākslotu smaidu Priecājos iepazīties norūca par vīru nosauktais, nepagriezdams galvu, jo bija atsācis braukt

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 24.12.2004 20:28

Žizele pasmaidija Njā tu arī esi sen neredzēta .
meitene atbildējusi māsai paskatijās uz pilnīgi nevainīgo kucēniņu (tāds viņš bija meitenes acīs ) . Labradors ar naidu paskatijās uz Sabas kaķi & noklabināja zobus
Ko esi sadarijusi ?
viņa prasija māsai.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 24.12.2004 20:40

"Njaa sveiki tad vēlreiz!" Ar jau aizvien mazāku entuziasmu, Horneberijs atbildēja. Viņš nebija kļūdījies, tas bija viņa tantes vīrs. "Miiļo tant! Kaa jums ir klājiees pa šo laiku???" Hornberijs pavaicāja, ielikot visas savas emocijas vārdā "tant" un "mīļo", bet paliekot pieklājīgā tonī.. lai nevienu neaizvainotu!

Iesūtīja: Sfinx ; laiks: 25.12.2004 11:27

Rurke stāv'weja atspiedies pret durvju stenderi un nopētīja visus pēc kārtas. Viņš nebija radis redzēt tik daudz ģimenes locekļu vienu viet. Kad Anna apsveicinājās ar savu sirdsdraudzeni mildu, Rurke saviebā un paskatījās vai nav iespējams uzsākt kaut nedaudz jēdzīgu sarunu ar kādu.

OOC- Rakstīja Atikuss, kurš aizmirs izlogoties no šitā s... konta... wink.gif (sitīšu Sfinx)

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.12.2004 11:48

"Ai, daudz ko... Man sekmes beidzot ir normāli pacēlušās... Neviens sešinieks vai piecinieks... Tikai augstākas atzīmes... Eu, Leo, nomierinies! Tas taču ir tikai suns..." Sabīne klusu iesaucās jo Leo bija sacēlis kūkumu un šņāca. "Vispār es vēl esmu ieguvusi šo te smukulīti..." Sabīne pavisam vienkārši piebilda un parādīja savu klēpjdatoru, kas atradās viņai klēpī. "Ko tu esi sadarījusi?" viņa jautāja.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 12:19

Nikola pēc dažu minūšu stāvēšanas ārā nolēma, ka saslimt nebūs nekādas jēgas un viņa tikai dabūs aizķertties te ilgāk tādēļ ienāca atpakaļ iekšā. Viss bija diezgan garlaicīgi un neinteresanti, kā jau tas parasti mēdza b;ut, ja viņa atradās sabiedrībā, kurā viņas draugu nebija, jo ar jauniem cilvēkiem, viņai nekad nebija entuziasma iepazīties. Viņa vienkārši tiem neuzticējās. CVisbeidzot viņa ienāca iekšā un nevilšus saberzēja nosalušās rokas un palika stāvam pie durvīm nespējot izšķirties vai uzvilkt kažoku un iet ārā vai arī palikt tepat iekšā.

Iesūtīja: saule ; laiks: 25.12.2004 12:35

Mašīnā bija iestājies pilnīgs klusums - tagad Zevs pat būtu priecājies, ja Dana atkal sāktu viņu skubināt pasteigties. Beidzot ieraudzījis māju viņš atviegloti uzelpoja Cerams, ka viņš uzreiz ieies iekšā, lai es uzreiz varētu noskaidrot, kas viņš tāds ir Zevs domāja apstādamies blakus žigulim Ak, dievs tā briesmīgā Milda arī ir te... viņš klusībā secināja

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.12.2004 13:35

Sabīnei paņēma kaķi klēpī, lai tas atkal nesaķtu uzbrukumu Žizeles sunim. Kaķis apgūlās tieši Sabīnei blakus krēslā tā, lai meitene varētu netraucēti darboties ar datoru. Viņa pārbaudīja cik ilgi vēl varēs iztikt nelādējot datora akumulatoru. Nu, vakaram noteikti pietiks. Tad viņa datoru izslēdza un ielika atpakaļ somā. Sabīne skatījās kaut kur tālumos, bet varēja redzēt, ka viņa domā.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 13:55

Hornberijs izkāpa no mašīnas:"Paldies, ka atvedāt!" viņš nosaucās. Berijs apskatījās apkārt: " Diezgan daudzi jau ir klāt", viņš pie sevis nodomāja. "Laikam takš jāiet iekšā."
Viņš pie sliekšņa nodauzīja kājas un atvēra durvis. Ieejot iekšā viņš pie citiem apģērbiem pakāra savu jaku, un novilka zābakus (paliekot zeķēs)... Pēkšņi viņš pamanīja kādu meiteni stāvam burtiski pašā priekšā...
"ēe.. sveika!" viņš iesākā mēģinot atcerēties, kas par radinieku viņa bija, jo savu ģimeni nebija redzējis jau pāris gadus, un mēģinot saprast, kā viņam izdevās viņu nepamanīt nākot iekšā.. "Es esmu Berijs, tas ir Hornberijs. Piedod īsti neatceros tavu vārdu. Kauns man par sevi, tu liecies , sasodīts, kaut kur redzēta!" viņs izsaucās...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 13:59

Nikola pagriezās.
Skaisti, tagad es tiešām ārā netikšu, kāda es esmu čamma...
Viņa nodomāja pieklājīgi smaidot.
Nikola... Mans vārds ir Nikola, bet es tevi tik tiešām neesmu redzējusi. Bet šeit es vispār nevienu izņemot Annu gandrīz nepazīstu.
Viņa atteica atglaužot garos tumšos matus no sejas.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 14:06

"Nu tad sveika, Nikola." Berijs noteica.. "vauč viņa ir smuka!, žēl, bet esmu gandrīz pilnīgi pārliecināta, ka viņa man ir radiniece, tik labi vienkārši nevar būt!" viņs nodomāja. "Ā! Anna ir mana māte!, kas tu esi man par radu? jo esmu gandrīz pilnīgi pārliecināts, ka mēs esam radi..." viņs nobeidza ar smaidu..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 14:20

Mana māte bija Annas māsa.
Nikola īsi atteica
Te jau visi ir radi kā esmu sapratusi.
Viņa teica
Interesanti vai šīs divas dienas būs tik nāvīgi garlaicīgas?
Viņa nodomāja. Ja Nikola vairāk uzticētos cilvēkiem varbūt viņai pašai būtu interesantāk, taču viņa pirmkārt deva priekšroku piesardzībai ņemot vērā, ka radus viņa redzēja kopus pirmo reizi.

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 25.12.2004 16:09

Milda plati smaidot apkampa savu draudzeni Annu un tad nolūkojās kā viņa sāk nēsāties pa istabu. Noāvusi savus garos, melnos ādas zābakus, kas viņas resnās kājas nedaudz pat slaidināja viņa nolika tos turpat istabas malā un tad uzlika roku Sabīnei uz pleca un spēcīgi paspieda to.
-Samanta!-
Viņa nekad allaž mēdza aizmirst bērnu vārdus, jo pat necentās tos iegaumēt.
-Kur tad tavs papucīts?-
Dobjā krūšu balsī sieveite vaicāja un nopētēīja istabas iekārtojumu. Njā...neteiktu, ka retro, bet moderni jau ar nav... lats smaids parādījās uz viņas spilgiti krāsotajām lūpām un viņa devās Antona Brieža virzienā.
-Anton!!! Kāds prieks šeit būt! Jums ir tik jauka māja!-
Tad nedaudz pieklusinājusi balsi vaicāja
-Un kā tad sokas Bičkovu lietā? Es 'tai sekoju televīzijā līdz un zin, man jau nu nebut' drosm's ko tāāād uzņemties! Viņš ir tik baismi neglīts!-
Iesmējusies par savu gauži nesmieklīgo un dumjo "joku" sieviete pasniedza roku skūpstam.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 16:36

"Jauki! tad jau tu esi mana māsīca!" Hornberijs iesaucās. viņš nedomāja, sākt iepazīstināt ar sevi, aj viņa neizrādīja nekādas pazīšanas pazīmes. Viņam sāka nepatikt šīs meitenes vēsā un atturīgā uzvedība, tāpēc viņš palocīja galvu un devās uz istabu pie pārējiem viesiem / radiem un neradiem.
"Labvakar un Priecīgus Ziemassvētkus!" viņš skaļā balsī nosaucās ieejot istabā.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 18:00

Patīkami apzināties.
Viņa noteica un sekoja Hornberijam istabā, jo stāvēt koridorā jau bija apnicis. Viņa nosēdās savā iepriekšējā vietā un pārlika vienu kāju pār otru. Viņa sāka domās pārskaitīt, ko bija paņēmusi līdz, lai pārliecinātos vai kaut kas nav aizmirsts un pie katras domas nolieca vienu no saviem garajiem pirkstiņiem. Viņa saprata, ka laikam nekas nav aizmirst, tādēļ atbalstīja muguru pret dīvāna atzveltni un ļāva laiam un cilvēkiem vienmuļi ritēt. Viņa nedaudz ilgojās pēc draugiem, kas palika Ziemassvētkus svinēt Eiropā - Francijā. Šeit viņa pazina tikai 3 cilvēkus ar kuriem īpaši tuvas attiecības viņai nebija turklāt, lai gan viņa to neizrādīja radi no kuriem viņa bija veiksmīgi izvairījusies savus 8 vai pat 9 gadus viņu nedaudz biedēja, bet ārēji to varēja saskatīt tikai cilvēks, kam tiešām šādas izjūtas būtu pazīstamas.

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 25.12.2004 19:12

OOC:beidzot es arii esu klaat...

Dana nogaidiija liidz Berijs ieiet maajaas un tad pagriezaas pret wiiru... "Miiljais, wai tu luudzu wismaz uz sho wakaru newareetu buut miiljsh pret maniem radiem un meegjinaat iesaistiities kaadaa sarunaa newis sapuuceejies seedeet kaktaa un pumpeet alinju?" winja uzsmaidiija, pieliecaas tuwaak un iedewa wiiram buchu.. Tad panjeema sawu rokas sominju, atweerusi durwis, izkaapa aaraa, sawam polaarlapsas kazhocinjam nopliiwojot... "Naac, Zew!" winja uzsauca wiiram, aizweera prieksheejaas durwis, atweera aizmugureejaas un panjeema wisus daawanu maisus, kurus Berijs, seezhoties mashiinaa, bija sastuumis uz wienu pusi.. Un ar nelielu pakaljas piesitienu durwiim, taas aizweera... Un tad wiira pawadiibaa, kas jau bija paguwis aizsleegt mashiinu, dewaas iekshaa... Iegaajusi maajaa winja turpat priekshnamaa nometa maisinjus un iesteidzaas wisiestabaa... "Sweiciens wisiem! Esam klaat..!" winja pazinjoja lielajai radu saimei,...un plati uzsmaidiija...

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 19:26

"Jā ... to es pamanīju, kā nekā braucu ar jums vienā mašīnā...." ļoti, ļoti klusu pie sevis noteica Berijs. Un ieslīdēja dziļāk istabā.
"Sveika māsa!" viņs sacīja paejot garām Sabīnei, "Kā iet? Sen neesmu tevi redzējis! Skat! Tu esi paaugusies! " Viņš "lielā brāļa" tonī noteica. Tad viņš nostājās nepārāk tāliu no viņas. Bet tā lai nevienu viņš netraucētu, un sāk aplūkot sanākušos. Viņš to darīja diezgan neuzkrītoši, piereizes pūloties atcerēties kā kuru sauca, lai vēlāk nenokļūtu kaunā. Par laimi ar vārdiem viņam nebija daudz problēmu.

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 25.12.2004 19:35

Dana nowilka meeteli ieswieda to wiiram rokaas, liekot saprast, lai winjsh winju pakarina. Panjeemusi maisus ar daawanaam, winja iesteidzaas atpaklaj istabaa...Aizsteidzaas pie egliites(OOC:atljaushos..pateikt ka taada te arii ir) un iznjeemusi no maisinjiem daawanas, sabaaza taas pawirshi zem egliites.. Tad ieraudziijusi Antonu pieskreeja klaat, augstpapeezhu zaabacinjiem klabot, "Ak, sweix, miiljo braal.." un apmiiljoja to... Tad pamaniijusi turpataam mammu... (OOC:taa kaa chema i Antona mamma, tad sanaak, ka arii maneejaa) "Mammu...cik sen tewi neesu satikusi..." un apskaawa arii mammu..

OOC:eu...braalja beerni...jums ikaa waiceetu owaacijaas spiegt un kliegt un mesties miiljajai tantei Danai ap kaklu...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 19:42

Nikola sēdēja dīvānā līdz viņai palika karsti. Viņa brītiņu vēroja savus nagus un tad nopētīja apkārtējos. Viņa bija pārāk nedroša, lai šobrīd iepazītos ar vēl kādu jaunu personu un patlaban viņai nekādi nepadevās sava imidža - Ledus Karaliene- saglabāšana, jo viņu pārņēma nedrošība un viņa vēlreiz aplaida skatienu visiem apkārtējiem, kuri pazina cits citu un piecēlusies kājās viņa izgāja koridorā. Ārā bija satumsis un viņa saprata, ka īslaicīgu glābiņu neatgradīs pat tur.
Tagad atliek tikai saņemties..Es varu viņiem uzticēties.. Sarunāties ar viņiem.. Tie taču ir tikai mani radinieki.. Viņi nekož...
Viņa domāja un iedrošināja sevi atstutējot muguru pret sienu.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 19:44

OOC piedod, manas ovācijas tu nedabūsi, cik tante bija pelnījusi, tik dabūja jau mašīnā!!!


"Vispār, sveiks, tēt! Paldies, ka uzaicināji!" Berijs noteica pieejot pie tēva. "Jauki, atkal tevi satikt! "

Pēkšņi viņš pamanīja eglīti. :" Ak, vai, es taču neiedomājos, ka te būs TĀĀDS bars ar cilvēkiem, man dāvanas ir tikai tuvākajiem: mammai, tēvam, un brālim ar mās- un pat tās nav īpaši dārgas... esmu gandrīz pārliecināts, ka visiem pārējiem te ir baisi dārgas dāvanas, nu labi ne visiem, bet lielākajai daļai noteikti." Berijs pie sevis nodomāja.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 19:53

Beidzot Nikola bija nedaudz nomierinājusi sevi un tad vēl domās norāja
Neuzvedies, kā mazs bērns un kur tad citur tu vēl būsi atklāta, ja ne mājās?
Un ar vieglu smaidu sejā nosēdās savā iepriekšējā vietā. Nikola uzskatīja, ka nakts būs pietiekami gara, lai no sava Merša izvilktu dāvanas un saglabātu kaut nelielu svētku burvību. Viņa ērti nosēdās tur kur bia sēdējusi iepriekš un izvilka no somiņas ko iepriekš bija atstājusi turpat savu jaunākā modeļa Samsung telefonu sāka atbildēt uz Ziemassvētku apsveikumiem klusi klikšķinot pa podziņām. Šo nelielo troksni noteikti nevarēja dzirdēt ļaužu pilnajā istabā. Kad viņa ik pēc brītiņa pacēla acis no telefona ekrāna nez kāpēc viņas skatiens atdūrās pret trešo cilvēku ko viņa šeit vismaz apzina - Hornberiju vai kā nu viņš tur sevi iesaukā bija nodēvējis un tad atkal pievērsās telefonam atglaužot nepaklausīgu matu šķipsnu no sejas.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.12.2004 20:15

"Mani sauc Sabīne! Lūdzu, iegaumē to! Es tevi tikai lūdzu to izdarīt! Vai tas ir par daudz prasīts?" Sabīne ar notēlotu aizvainojumu teica un bez nekādām emocijām pārcieta pleca saspiešanu. "Kaut nu viņa vismaz pret savas sirdsdraudzenes bērniem izturētos saudzīgāk..." Sabīne nodomāja un atkal ērti iekārtojās krēslā. Viņa paskatījās apkārt un ieraudzīja tanti Danu. Viņa piecēlās no krēsla un atstādama savu kaķi vienu pašu krēslā piesteidzās pie Danas un viņu apskāva. "Tu nu gan sen neesi redzēta! Ko labu esi izdarījusi pa šo laiku?" Sabīne sajūsmā jautāja, jo Dana viņai bez mammas, tēta, brāļiem un māsās bija vismīļākā. Sabīne priekā staroja.

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 25.12.2004 20:39

Dana pagreizaas pret meiteni.. "Sabiin!" winja iesaucaas un apskaawa arii winju.. "Nu neko dizhu..paarswaraa straadaaju...bet bija arii briiwi briitinji.." winja teica... "Naac aiziesim apseesties.." Dana skubinaaja Sabiini... "Pastaasti labaak gan par sewi.."

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.12.2004 20:44

"Jā, ejam te." teica Sabīne un aizgāja kopā ar viņu uz krēslu blakus viņas krēslam. Sabīne apsēdās savā krēslā un iesāka:"Nu, es jau neko dižu neesmu sadarījusi... Vienīgi savas sekmes pavilkusi uz augšu! Tas gan bija grūti! It īpaši priekšmetos, kur skolotājām uz mani ir zobs. Un tādu priekšmetu nav daudz. Kā tev iet pa darbu? Labi strādājas?" 'Varēja redzēt, ka Sabīne ir ļoti priecīga par tantes ierašanos.

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 25.12.2004 20:49

OOC:Dana ir interjeeriste...nu kjipa iekaarto wisaadus dziiwokljus...eekas..utt...

"Nu iisteniibaa ljoti labi..nesen liela firma piedaawaaja iekaartot winju biroju..." Dana klaastiija...winjai winjas darbs sagaadaaja baudu, jo tas no wienas puses bija ljoti interesants un aizraujosh... "Ienaax laba summinja..un tad mees wareetu aizshaut uz lielweikalu..." tante uzsmaidiija Sabiinei... "Un kaa tew pa miilas celjiem..? esi atradusi sawu iisto un wieniigo.." dana maaniigi pajautaaja... (OOC:luudzu nestosties, jo Danai tu pienjemsim staastiitu gandriiz wisu)

Saakam pildiit SP noteikumus - Pulstens - 18.27

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.12.2004 20:54

Plkst. 18.28 grin.gif

Sabīne uzsmaidīja Danai. "Jā, tas būtu jauki. Kā tu domā, kā man piestāvētu asinssarkans krekliņš ar kādu foršu uzrakstu?" Sabīne smejoties jautāja Danai un tad turpināja. "Nu, pa mīlestību man sokas tā nekas. Ar vienu čali esmu kopā. Viņš ir vienkārši superīgs, bet diezin vai viņš būs tas vienīgais. Diez vai..." Sabīne teica un atlaidās krēslā.

OOC:Tā PZ ar to, ko dari naktī ir taču jāsūta, ja?

Iesūtīja: saule ; laiks: 25.12.2004 20:56

18.26-29
Pirms vēl Zevs bija paguvis atvērt muti, lai apjautātos par Hornberiju sieva jau bija kā lidot ielidojusi mājā un viņš pats to vien spēja kā sekot viņai, tagad viņš apmulsis stāvēja pie durvīm ar mēteli rokās nezinādams, kur to likt kamēr Dana jau priecīgi pļāpāja ar Sabīni. Atvainojiet... Anna viņš teica pieiedams netālu stāvošajai mājasdmātei Sveicināta, vai jūs nepateiktu, kur likt virsdrēbes ?
[OOC jā, bet tagad vēl ne]

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 25.12.2004 21:14

18.28

"gan jau ka piestaaweetu..un pat ljoti..." Dana teica... "Nu..wai smux...? Miiljsh?" winja izjautaaja braaljameitu, jo sen nebija tikushaas... Dana pamaniija, ka winjas wiirs censhas uzsaakt sarunu ar namamaati, un par to bija staawaa sajuusmaa...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 25.12.2004 21:28

laikā, kad Dana apskāva savu veco māmuļu, lai arī kad tas būtu smile.gif

Doloresa ar vienu roku mierinoši papliķēja pa Danas muguru, bet otrajā turēja bīstami zvalgojošos zaptes dzēriena glāzīti, ar pusaci bažīgi šķielēdama uz tās pusi.
"Meitiņ, cik tu gara izaugusi," viņa izmeta standartfrāzīti, nedaudz piemirstot, cik Danai gadu, un neliekuļotā sirsnībā nobučoja viņas vaigu. Tad viņa devās pie nonicinātajiem gardumiem un iekrāmēja šķīvītī pāris karošu rosola. Sastingusi ar dakšiņu vienā rokā un šķīvīti otrā, viņa apdomāja kādu sakāmvārdu, kas te būtu īsti vietā. Nevienu tā arī neizdomājusi, viņa aizvēra muti un uzkrāmēja uz dakšiņas nedaudz rosola, tad ar pilnu muti piepeši skaļi ierunājās: "Paēdis cilvēks neēdušo nesapratīs!", noslaucīja muti un ar apmierinātu seju devās uz televizora pusi.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 25.12.2004 21:33

vih! Anna izdvesa vai tad jūs pac neredzējāt kur, Zev? viņa iebļāvās tā, ka viss dubultzods noļumēja. Annai jau tā bija pietiekami daudz darba, lai vēl atbildētu uz maznozīmīgāko viesu muļķīgajiem jautājumiem dodiet man, es pakāršu, ja jau jūs pac... eh neko...!
viņa nosīca. annas domas valstījās ap neveiklo situāciju, kas bija radusies... itkā jau daži viesi sāka iejusties, bet tai pat laikā valdīja arī zināmi sapringta gaisotne. Anna izšķīrās par labu pirmajam, kas viņai ienāca prātā.
Iedzersim par namamātes veselību! viņa noķērca, ieskriedama viesistabā. Paķērusi pāris uz galda stāvošās vodkas pudeles, viņa uzmeta apmulsušu skatienu vīriešiem, kas atradās telpā.
kurš te ir stiprais dzimums , Anna nodomāja, redzēdama, ka neviens i netaisās palīdzēt ne saliet ne attaisīt "stipro dziru".

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 21:48

varētu būt ~18.35

Hornberijs bija nolēmis šovakar darīt visu, lai kāds neizdomātu celt augšā viņa pēdējos pāris gadus un nesāktu lasīt lekciju par uzvedību un "kaitīgiem ieradumiem", un to, ka "ja es būtu tavā vietā - es vispār savai ģimenei pēc visiem šiem gadiem acīs nerādītos, jo esmu viņus jau gana apkaunojis".
Tāpēc viņš piesteidzēs pie mammas un sāka palīdzēt atvēt viņai pudeles un saliet tās glāzēs. Pie reizes viņš nomurmināja:
"Sveika mamm! Kā iet? "

Pēkšņi viņa saprata, ka no malas tas varbūt izskatās tā: "mazais dzērājiņš" ieraudzījis pietiekami grādīga dzēriena pudeli uzreiz metas pie tā, nomaskējot to ar izpalīdzību... Bet dotajā mirklī Berijs nolēma, ka tas var tā arī izskatīties, un ja arī kāds tā nodomās tās ir viņa problēmas, jo viņš zināja, ka vismaz šajā brīdī, tā nav patiesība...

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 25.12.2004 21:58

slikti Anna vēsi atbildēja, un aiztipināja prom...

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 25.12.2004 22:01

aiz durviim klusums... neviens vai nu nenaaca iekshaa vai arii kaluveejiens bija tikai Njinas izteeles auglis? "NU LAB" Njina nodomaaja "JAAIET IEPAZIITIES VAI ARII AR KAUT KO NODARBINAAT ROKAS SAVAADAAK NEKUR NEVARU ATRAST MIERU SHOVAKAR" un vinja klusinjaam izgaaja no vienas no pirmaa staava guljamistabaam.

paluureejusi pa stuuriiti vinja visus paklusaam noveeroja "VISI JAUNI, BAGAATI, IZLUTINAATI- LAIKAM KAARTEEJIE BAGAATIE DRANKJI" Njina diezgan pesimistiski nodomaaja un griezaas jau apkaart lai samkleetu annu un paprasiitu kas nu buutu jaadara bet paklupa aiz lietussragu statiiva un ar lielu bliikshkji nogaazaas zemee

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 22:03

Nikola piecēlās kājās. Līdz glāzei viņa prata tikt pati turklāt viņa iuzradās daži jautājumi. Viņa piegāja pie Berija un pārskaitot cilvēkus un glāzes vaicāja
Glāzes viņi taču paņems paši?
Jo nezināja kādas īsti bija tās ģimenes paražas un nolēma jautājumu par Berija attiecībām ar māti atstāt uz vēlāku laiku.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 22:08

"Nezinu, laikam jau jāapnēsā apkārt un jāpiedāvā..." Berijs klusi noteica, bet viņš jutās pārsteigts, ka Nikola ir ķontaktējusies ar viņu. Viņam likās ka šī meitene`, pēc sarunas ārpus istabas, nebūs tā, kas atkārtoti ar viņu sarunāsies, jo iepriekš bija izturējusies ļoti vēsi.
"Nu glāžu skaits ir pareizs?" Berijs ar smīnu vaicāja, redzot, ka viņa pārskaita glāzes un cilvēkus.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 22:14

Ha, ha, ha..
Nikola pasmaidot atteica. Pamazām viņa sāka iejusties un bija vismaz kāds ar ko papļāpāt.
Jā, pareizs ir, tikai vai Sabīnei un tai otrai meitenei vajadzētu dot šito dziru?
Viņa prasīja.
Eh, es te neatbraucu par kalponi, lai ņem paši, lai gan ja te sāksies kašķi, :: tev tika pilnākā glāze..:: tad es mīļā miera labad esmu ar mieru bišķ izlocīt kājas un panēsāt glāzes.
Viņa atklāti noteica.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 22:21

~18.42

"Laikam tev taisnība, tik agri apdzirdīt māsu laikam nevajadzētu" Viņs noteica pie sevis pasmaidot. Berijs bija priecīgs, sastopot pirmo vismaz draudzīgi izturošos personu šajā telpā. (Zevu viņš neskaitīja, jo viņam viņs nepatika).

"Nezinu, laikam jau labais tonis prasa, ka man vajadzētu anēsāt vismaz dāmas, " viņš paskatījās uz māsīcu, liekot sev atgādināt, ka viņi ir radi!!! asinsradi, " Bet ja es apnēsāšu dāmas, nevaru takš paiet garām viņu vīriem! Laikam jau būs jāapnēsā visi!" Viņs paņēma glāzes un Nikolai noteica: "Ja gribi vari palīdzēt un "izlocīt kājas" tad ātrāk tikšu galā... " viņš ar smaidu nobeidza...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 22:28

Nu nekas cits neatliks, kā uzstāties tautas piedzirdinātājas lomā!
Viņa teica un paņēma paplāti ar kādām 10 glāzēm un sākaa staigāt starp cilvēkiem
Tā visiem, kas grib nedaudz iedzert tostam pa virsu piedāvājumā - šis...
Viņa noteica tiem, kuriem piedāvāja dzeramo. Tad viņa devās atpakaļ pie galda un ļāva Berijam apkalpot pārējos radagabalus, bet pat pagaidām vēl glāzi neņēma. Vodka nebija viens no viņas mīļākajiem dzērieniem.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 22:37

~18.56. ( kautkāds laika takš pagāja, kamēr apnēsāja dzērienus)

Berijs apnēsāja pārējos un tiem kas atsacījās piebilstot: "Vēlāk, gan jau mana māte, salūkos arī ko vieglāku un bezalkaholiskāku..." Berijs i nedomāj pats iet meklēt kaut kādus dzeramos, tas nu pilnīgi neietilpa viņa idejās par to ko paveikt šovakar.
Dodoties atpakaļ viņs pamanīja ka Nikola nav paņēmusi vēl glāzi. "Kā es to neiedomājos, cik tad daudz ir cilvēku kas dzer tīru vodku, un kas vispār dzer to.." viņs pie sevis nodomāja. "Nikol, pieņemu, ka tu vēlies, kādu citu dzeramo, varu mēģināt tev ko salūkot! Tā skatos (OOC pieņemu, ka uz galda ir lielāka dzērienu izvēle) varu piedāvāt minerāli, sulu, vīnu... labi izvēlies un es tev ieliešu, nepazīstu tevi tik labi, lai zinātu ko tu dzer.."

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 22:42

Tā ļauj padomāt.. Lai šovakar iet vīns..
Viņa noteica.
Cik gan viens vakars būs garš.. Ar ko tu nodarbojies? Cik tev gadu? Varbūt pastāsti par sevi!
Nikola iesāka izvaicāšanas procesu. Viņa vienmēr centās uzzināt visu iespējamo par cilvēku ar ko bija sākusi runātr. Ja viņu tas neinteresētu viņa nemaz nesāktu sarunu.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 22:48

Berijs ielēja viņai vīnu. "Panāc nost no galda." viņš palūdza. Un pavadīja viņu uz vietu, kur viņa bija sēdējusi. Jo Berijam negribējās, ka visi tā labi dzird, ko viņš saka, un arī negribēja, ka kāds liek viņam izdarīt vēlkautko.
"Man ir 22 gadi..." viņš iesāka. "Tu par mani tiešām neko nezini??" viņš izbrīnīts iesāka, jo tas bija dīvaini, ka viņa nezion par viņu..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 22:56

Nikola nosēdās dīvānā un eleganti pārlika vienu kāju pār otru un gaidīja, kad Berijs arī apsēdīsies.
Nē.. Es vispār neko nezinu par nevienu no klātesošajiem. Varbūt izņemot Annu. Vienkārši kopš mana māte nomira un es biju Annas aizbildniecībā es nebiju īpaši sabiedriska un tad kādu laiku dzīvoju internātā, tad pagājšgad sāku mācīties kembridžā, bet vasaru pavadīju Francijā.
Nikola īsi pārstāstīja savu dzīvi pēc vecāku nāves.
Nu un tagad tu varētu paturpināt stāstīt par sevi!
Viņa mudināja,

Iesūtīja: saule ; laiks: 25.12.2004 23:08

19.00
Manīdams, ka Hornberijs viņu ignorē Zevs vēl vairāk sāka vēlēties kaut būtu paguvis pajautāt Danai par Hornberiju To puisi pat māte nepriecājas redzēt... viņš domāja un izdomājis ieganstu kāpēc aizdabūt sievu uz kādu klusāku vietiņu devās pie viņas Atvaino mīļā, bet vai mašīnas atslēgas ir pie tevis ?
[OOC-Es pieņemu, ka tas ir gana prātīgs iemesls, lai Dana uzskatītu par vajadzīgu aiziet ar Zevu vismaz uz priekšnamu un starp citu vai kalponei nebūtu jāsalej dzērieni ?]

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 23:08

~19.00

Berijs ātri apdomāj vai stāstī visu, vai ko noklusēt, bet tad saprata, ka vakara gaitā, kad vēl kāds būs iedzēirs viņa pagātne var uzpeldēt tāpēc nolēma netēlot eņģelīti un stāstit visu...

"Tātad, kā jau teicu, man ir 22 gadi. Pagātne.. njā.. nav tāda ar ko lepoties..." viņs apklusa, nevarot izlemt, kā saudzīgāk to pasniegt..
"teiksim tā, es iekļuvu nepareizā draugu kompānijā, kas beidzās ar smēķēšanu, narkotikām... esmu pabijis arī cietumā, ar to nelepojos, un mani tajā reizē arī draugi iegāza, lai gan varbut es biju to pelnījis.. lai nu kā, pēc cietuma narkotikām neesmu ne pieskāires" viņš apklusa. "Pēc tam man bija draudzene, kuru vienā ballītē nošāva otrs viņas labākais draugs, kā pierādījumu tam cik bīstamas ir narkotikas. Mēģināju viņu ( šāvēju) apturēt , taču viņs mani sašāva...šeit." Berijs norādīja uz kreiso plecu, kur zem džempera vēl joprojām bija rēta. "Ā.. es vēl esmu alkoholiķis, par tādu kļuvu aiz bēdām... jeb precīzāk sakot biju, lai gan man vēljoprojām paslīd... Taču es ar savu pagātni nelepojos! Nezinu kāpēc tev vispār to izstāstīju.. laikam tu to tāpat būtu vakara gaitā no kāda uzzinājusi.. Esmu bezdarbnieks, ja jautā kur strādāju.."
Un viņš nobeidza cerot, ka Nikola tūlīt nepazudīs, jo viņam patika ar viņu sarunāties, un viņa pret viņu vismaz līdz šim brīdim bija izturējusies labi..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 23:14

Meitene bija visai satriekta par dzirdēto. Viņas dzīve ir bijusi ļoti viegla pretstatā ar Berija dzīvi, tikai sašutuma vietā kā puisis nespēja atturēties no kārdinājuma Nikolai kļuva viņa žēl.
Tava dzīve nav bijusi viegla...
Viņa noteica uzliekot roku uz Berija pleca.
Pagātne ir pagātne un visu taču var labot? Ir Ziemassvētku vakars un visādi brīnumi notiek!
Nikola noteica nogaršojot vīnu.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 23:28

~19.10

Berijs bija šokā. "kā kāds var tik viegli to uztvert?" viņš nodomāja. "Nu labi, man jau prieks, par to." pēkšņi viņš aptvēra, ka viņam laikam takš būtu vajadzējis, izteikt līdzjūtību sakarā ar savas tantes un viņas mammas nāvi...
"Piedod, man laikam vajadzēja izteikt līdzjūtību! sakarā ar tavas mammas nāvi.."

Tad viņš apsēdās blakām Nikolai, jo visu bija izstāstījis kājās stāvot.
"Man prieks, ka tu domā ka pagātni var labot... Taču ar manu pagātni tā viss nenotiks.. pārāk daudz kas ir noticis, un pārāk daudz ziepes ir savārītas... Ja godīgi brīnos, ka vispār es šeit sēžu... Ne tikai dēļ tā ko es esmu izdarījis un kas ir noticis, bet es brīnos, ka vecāki mani uzaicināja... Lai gan neteikšu ka mamma izskatās īpaši priecīga mani redzot..." viņs nobeidza..
"Labi, kā au tu teici pagātne ir pagātne... Kā tev vispār klājas.. kādas sekmes Kembridžā?"

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 23:35

Njā paldies..
Nikola nedaudz sadrūma atceroties vecākus.
Es vienkārši nepazīstu tevi tik labi, lai sāktu tevi tiesāt par to, ko tu esi pastrādājis agrāk. Es nemēdzu uzsāties soģa lomā bez vajadzības. Turklāt šodien ir Ziemassvētki un tu esi vienīgais ar ko man šeit sanākusi saruna!
Viņa pasmaidot noteica.
Sekmes? Nu vispār jau labas.. Šur tur veicās šur tur ne pārāk!
Viņa teica iedzerot vēl mazliet vīna.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 23:44

~19.11 un 45 sekundes
"Nuja ...es Kembridžā ne dienu neizturētu... Bet preiks ka tev sokas tīri labi!" viņš ar tēlotu skaudības izteiksmi noteica...

"Negribi apstaigāt māju? es to vēl neesmu izdarījis, nezinu, kā tu, bet es labprāt iepazītos ar māju... Un skatos, ka līdz ēšanai arī vēl tālu... " viņš piedāvāja, nezinot, kā vēl uzturēt sarunu un juzdamies neērti par visu, gan par to ko bija izstāstījis, gan par to ka bija uzvedies ne tā kā varbūt vajadzētu, un par to ka nezināja kā uzturēt sarunu..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 23:47

Var jau apstaigāt. Es te esmu pirmo reizi...
Viņa teica pieceļoties kājās.
Zini, te kādam ir labs plāns! Nedot vakariņas kamēr visi nepiedzersies un vairs nemaz negribēs ēst...
Viņa pasmaidot noteica un atglauda atpakaļ kārtējo nepaklausīgo matu šķipsnu.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.12.2004 23:53

19.12.


Berijs samusla, viņam nepatika runas par piedzeršanos...

"Nezinu, vai kādam būtu ienākusi prātā ideja apdzirdīt viesus, lai tie negribētu ēst ...
Labi ejam.. Ar ko sāksim? Ar āru vai iekšu? Pag, laikam ar iekšu, jo tu taču biji jau ārā, kad es nācu iekša tu izskatījies pēc tādas,kas ir bijusi ārā.." Viņs pagāja malā, pa priekšu paližot Nikolu.
"Starp citu, man ir divi jautājumi: pirmais - es neprasīju atļauju vai drīkstu tevi uzrunāt uz "tu"; un otrs - tev ir kādi iebildumi ja es tevi sauktu par Niku? " viņs pavaicāja..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 25.12.2004 23:57

Njā ārā es biju gan un vienīgais ko izdarīju - nosalu, jo muļķe aizmirsu mētli iekšā!
Viņa noteica
Njā es tev ar atļauju neprasīju! Un atļauja tev tiek dota, ja es arī tādu no tevis dabūšu!
Viņa iesmejoties noteica
Par Niku? Vari jau saukt!

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 26.12.2004 00:05

Berijs iesmējās. "Skaidrs, ka vari! uzrunāt uz "Tu" kāpēc tu nevarētu??" viņs iejautājās. "neatbildi!" viņš pabeidza.
"Kāpēc tu smejies, ja es gribu tavu vārdu saīsināt?" Berijs pajautāja.
"Labi ejam, citādi nekur tālāk par durvju ailu netiksim, jo kāds izdomās, ka grib, lai mēs kaut ko izdaram, vai ka jānāk ēst, vai kaut ko tikpat stulbu."

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.12.2004 00:08

Labi, ej pa priekšu, jo man pa ršīs mājas iekārtojumu nav ne mazākās sajēgas.
Nikola noteica
Kāpēc smējos? Vienkārši Nika, Niks....Tā jocīgi!
Viņa pasmaidot teica un tad nedaudz apmulstot nopētīja apkārtni.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 26.12.2004 00:15

"Ā.. nu labi, par to es neiedomājos... Labi sāksim ar šito stāvu, tad uz otro un tad uz bēniņiem.." viņš noteica un sāka virzīties uz kāpnēm. "Pārdomāju iesim uzreiz uz otro, jo izskatās ka šeit nav daudz ko apskatīt..." skaidri zini, ka nevēlies iet pa priekšu? es arī esmu šeit pirmo reizi.."

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.12.2004 00:21

Labi..Tu mums te esi gids.. Es uz tevi paļaujos...
Viņa pasmaidot teica un gāja tieši aiz Berija
Es tā domāju.. Interesanti visi ir sanākuši? Te jau tā ir vesels bars! Ārprāc ārā ir tik tumšs!
Nikola noteica pametot skatu uz logu.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 26.12.2004 00:28

Berijs aizgāja lidz kāpnēm un apstājās:"Laikam ir visi! Jo ir baigi daudz.. taču varētu būt arī vēl kāds.. nezinu... " Tad viņš sāka kāpt pa kāpnēm, viņš gāj apirmais, jo kaut kur prātā bija aizķēries, ka pa kāpnēm vīrietis gāja pa priekšu. Tad viņš pagaidīja līdz Nika uzkāpju un teica: "Tā skatos, ka tieši priekšā mums ir bibliotēka, gribi apsaktīties?"

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.12.2004 00:35

Jā.. Grāmatas ir draugi, kas tevi nepametīs nekad!
Nikola noteica, kad bija uzkāpusi. Viņa piegāja pie bibliotēkas durvīm un pavēra spraudziņu un ielūkojās iekšā pabāžot galvu. Telpa bija jauka un mīlīga tādēļ viņa atvēra durvis plašāk un ienāca iekšā pamājot Berijam,l ai nāk līdzi un pirms viņš ienāca iesēdās lielā klubkrēslā ar milzīgu atzveltni, kura bija ar muguru pret durvīm. Sanāk ienākot pa durvīm Nikolu krēslā nemaz nevarēja pamanīt.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 26.12.2004 00:42

19.17.


Berijs atvēra plašāk durvis un ienāca istabā. Viņš to rūpīgi nopētīja. Tai bija 2 durvis, vienas pa kurām viņi bija ienākuši, un otras, kas veda uz kādu citu istabu. Prieksā viņs pamanīja lielu darbagaldu un saprata, ka tas ir arī kabinets. Pēkšņi Berijs pamanīja, ka viņs neredz Niku: "Eu, Nika, kur tu paliki? tu iegāji jau blakus istabā?" viņš sauca, vēljoprojām stāvot pāris soļus no durvīm istabā...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.12.2004 00:46

Meitene iekoda mēlē, lai neiesmietos, taču sīks smiekliņš gan paspruka. Viņha joprojām bija ieritinājusies milzīgajā krēslā un krēsla vēl milzīgākā atzveltne itin labi viņu noslēpa. Viņa gaidīja kamēr Berijs viņu sameklēs un centās nenodot savu slēptuvi.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 26.12.2004 00:53

19.18

Berijs sadzirdēja spurdzienu: "Es tevi dzirdēju!" Un sāk ar acīm pārskatīt istabu, kur viņa varētu būt ielīdusi. Viņš pamanīja lielo krēslu. Tad viņš klusu uz pirkstgaliem piezagās tam klāt un atrauji pieliecās pie Nikas auss : "BŪ!" un nostājās viņas priekšā. "Skatos, ka tev ir jautri... labi virzamies tālāk!" viņs noteicaun sāka virzities uz gaiteni atakaļ...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.12.2004 00:59

Meitene līdz šim bija sēdējusi tīri klusi, ja neskaita iesmiešanos un visai sarāvusies un, kas pie viņas auss atskanēja baiss Bū viņa paskaļi iesaucās vai iekliedzās.
Ak tu jautrībnieks!
Viņa iesmejoties noteica un matiem noplīvojot aizskrēja viņam pa priekšu laukā no istabas.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 26.12.2004 01:03

Berijs aprāvās izdzirot tādu vārdu kā "jautrībnieks", ko tādu viņs nebija gaidījis. "Labi, tagad tava kārta vadīt! Ej pa priekšu un es tev sekošu."
Tad viņs izgāja no istabas un devās pakaļ Nikai... "Nu kur dodies tālāk? uz nākamo istabu vai lejā atpakaļ pie pārējiem?" viņš jautāja.



OOC viss, mani dzen gulēt... ar labu nakti un priecīgus Ziemassvētkus pirmaos vai otros vai kuros...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.12.2004 01:08

OOC:: Ar labu nakti, ar labu nakti!

Uzkāpsim uz bēniņiem!
Nikola iesaucās un rotaļīgi pagrūstot Beriju aizlēkāja līdz kāpnēm un aši dipināja augšā. Viņa aši aizskrēja kāpnēm otrā pusē un gaidīja kamēr uzkāps Berijs. Viņai paslēpes sāka iepatikties.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 26.12.2004 10:42

19.22

Berijam radās nojauta, ka viņa atkal gribi paslēpties, tāpēc viņš deva viņai laiku un lēnā solī uzkāpa pa trepēm. Tad viņš nostājās kāpņu galā un itkā pie sevis, bet reizē arī diezgan skaļi, lai telpā to varētu dzirdēt noteica:
"Nez , kur atkal ir palikusi Nika?"
viņš to pateica tādā intonācijā it kā sarunātos asr trīsgadīgo, kurš ir paslēpies tikai tā lai pats neredzēu, kas notiek un tic, ka ja viņš(3gadīgais) neko nerdez, tad arī viņu neviens neredz. "Nika? kukū? kur tu paliki?" Berijam sāk aiepatikties...
TAd viņš sāka virzīties uz telpas vidu un aspkatījās a-kārt, novērtējot, kur`viņa varētu būt ielīdusi. Iespēju nebija daudz, tāpēc viņš sāk avirz`ties uz `priekšu. viņš pagāja apkārt trepēm un sav`priekšā pamanīja Nikolu. "Sveika!"

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.12.2004 11:25

OOC:Atgriežos laikā getlost.gif

18.30
Sabīne pasmaidīja. "Jā, viņš ir ļoti smukiņš. Tādi smuki tumši mati un skaistas, zilas acis. Un mīļš viņš arī ir... Valentīndienā bija tik mīļa dāvaniņa. Viņš ir neliels romantiķis, lai gan man šķiet, ka viņš tikai izliekas, ka ir tāds vēsais džeks. Varbūt mums tur tomēr sanāks kaut kas labāks, nekā tikai parasta mīlestība..." Sabīne nobeidza. Pēc brītiņa, kad Danas vīrs pasauca Danu, Sabīne teica:"Ar tevi laikam grib aprunāties... Es tevi te gaidīšu, labi?"

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.12.2004 11:38

Njā interesanti gan, kur es esmu ielīdusi?
Viņa klusie iesmejoties nodomāja
Atradi gan!
Viņa smejoties teica.
Šī māja ir visai jauka! Bet bibliotēkā bija labāk te ir mazliet baisi!
Viņa nodrebinoties teica

Iesūtīja: saule ; laiks: 26.12.2004 14:47

[OOC-tas pārlēciens nedaudz par lielu, bet nu labi]

19.01
Izmantodams izdveību, kad Sabīne teica Danai, ka pagaidīs viņu tur pat un Dana vēl nav paguvusi viņam atbildēt Zevs teica: Nāc, palīdzi sameklēt! Man liekas, ka man tās ģērbjoties nost būs izkritušas un sāka virzīt sievu uz priekšnamu, tur viņš ātri pārliecinājies, ka neviens nedzird viņai prasīja Kas ir ar to puisi ko mēs atvedām ? Gandrīz visi, tevi ieskaitot, izturas tā it kā viņš būtu bez maz vai spitālīgais

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 26.12.2004 16:10

Žizele jau atkal garlaikojās . Meitenes suns jau sen bija sācis dzenāt Sabīnes kaķi . Viņu tas neuztrauca lai arī ik pa laikam viņa noskaidroja apstākļus paskatoties uz susi . Garlaicība. meitene nodomājusi teica neveltot jautājumu konkrētai personai Kad mēs beidzot sāksim kaut ko darīt ? viņa koncentrēja skatienu pretējā sienā.

Iesūtīja: Forte ; laiks: 26.12.2004 17:00

Deivs sāka pētīt ledusskapja saturu. ''Vīns, Šapmpānietis, Vodka, Pepsijs... kur viņiem ir aliņš?nav?damnit, njemšu Pepsi''
Gospelis uztaisa kūpošu čupu. ''HELL NO, I`m NOT CLEANING THAT UP!''
aizskrien prom

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.12.2004 19:46

"Ak Dievs... Leo!" Sabīne neizturējusi iesaucās tik skaļi, ka visi dzirdēja un kaķis noskrējis vēl divus apļus apkārt eglītei, ieleca pie Sabīnes krēslā. Kaķis redzot, ka suns šeit nevar tikt viņam klāt sāka kaitinoši šņākt un mest ar ķepu. Tomēr Sabīne viņu saudzīgi saņēma un neļāva nekā tamlīdzīgi kaitināt Žizeles suni. "Klau, tavs suns pret visiem kaķiem tā izturas?" Sabīne jautāja Žizelei.

Iesūtīja: Forte ; laiks: 26.12.2004 19:59

Gospelis ieiet istabā ar savu rupjo saimnieku. ''vau, vau vau!''Gospelis ierējās un meiģina uzbrukt kaķim. Deivs saķer savu vilksuni un pavelk viņu atpakaļ. ''JA TU KĀDAM KAĶIM UZBRUKSI ES TEVI PĀRDOŠU ĶĪNIEŠU RESTURĀNAM!''

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 26.12.2004 21:32

"Var jau iet atpakalj uz bibliotēku, jo izskataas ka paareejaas telpas ir guļamistabas, vai visādas tādas telpas. Var iziet uz balkona... ā tev nav jakas... bet varu iedot savējo... Berijs sacīja. Un gaidīja atbildi. Pēkšņi nopīkstēja viņa telefons, bija pienākusi īsziņa. Berijs izvilka savu telefonu mūžvecu nokiu, kas sastiprināta ar skoču, un izlasīja īsziņu. Viņš uzreiz sadrūma, bet to īpaši neizrādīja . " nja, zināju, ka vis ir pārāk labi, lai tā turpinātos...", viņš nodomāja...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.12.2004 21:36

NU var jau iet arī uz balkona, bet tad noteikti nosalsim abi..
Viņa smaidot teica.
Vai kas noticis?
Viņa vaicāja pētot Berija sejas izteiksmi. Tad viņa sāka virpināt vienu matu šķipsnu ap pirkstu un jorpjām ar vaicājošu skatienu vērās Berijā.
Vai viņš nav glīts?
Viņa nodomāja

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 26.12.2004 21:49

es turpinu savu laiku 19.24


"Nu par to vai abi nosalsim neesmu tik drošs, jo man zem jakas ir vēl džemperis, aizmirsu to novilkt, bet nākot šurp ārā bija diezgan vēss un tā, tā ka , ja gadījumā tu pieņemtu manu jaku, tad tik auksts nemaz nebūtu... karsts gan arī nē..." un viņš novilka jaku pastiepjot to uz Nikas pusi, "Ja nē, nē neapvainošos.."
Tad viņš atcerējās Nikolas jautājumu : " Ā.. noticis nav nekas īpašs.. man.. ē viens mans draugs pārāk daudz... nu jā viņš ir ievietots slimnīcā..." viņš nobeidza...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.12.2004 21:52

Pieņemšu jau pieņemšu es tavu jaku!
Viņa pasmaidot teica un paņēma Berija doto jaku un aplika sev ap pleciem.
Esmu gatava doties ārā!
Viņa noteica, bet, kad berijs pateica par savu draugu viņa uzlika roku Berijam uz pleca un teica
Man žēl.. Bet gan jau būs labi!
Viņa mierinoši teica

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 26.12.2004 23:55

Žizele pasmaidija
Nē tā ir pirmā .
viņa novēroja suni kurš ierējies turpināja meklēt kaķi iesaucās
Sisy šurp.
sunenīte luncinot astīti pieskrēja pie meitenes un ieleca dīvānā Garlaicīgi ..
meitene noteica glaudot suni kurš bija galvu novietojis meitenes klēpī
Pavazājamies pa māju ?
viņa piedāvāja Sabīnei.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 27.12.2004 09:27

"Nu tad ejam ārā." Berijs noteica un sāka kāpt lejā pa kāpnēm. Tad viņš sagaidīja Nikolu un virzījās uz durvīm, kas veda uz balkonu, atvēra tās: "Lūdzu!" viņš sacīja pieturēdams durvis. "Hmmm.. nez kā gadījās, ka es nezināju, ka man ir tāda māsīca? kāpēc neviens mani par to tā īpaši neinformēja? Radinieks, atču nav nekas tāds ko var noslēpt? nja. lai gan būtībā tas taču ir vienalga... tagad es to zinu..." Berijs domāja, kamēr gaidīja Nikolu...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 27.12.2004 10:54

"Labi, man nav iebildumu..." Sabīnte teica un piecēlās. Viņa paņēma kaķi rokās un saudzīgi turēja. Viņa izgājā ārā no viesistabas un pagaidīja Žizeli. "Viņas sunim nu gan ir labs vārds... Sisy... Nav slikts!" Sabīne padomāja un atspiedās pret sienu.

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 27.12.2004 13:48

CITĀTS(saule pazare @ 26.12.2004 14:47)
[OOC-tas pārlēciens nedaudz par lielu, bet nu labi]

19.01
Izmantodams izdveību, kad Sabīne teica Danai, ka pagaidīs viņu tur pat un Dana vēl nav paguvusi viņam atbildēt Zevs teica: Nāc, palīdzi sameklēt! Man liekas, ka man tās ģērbjoties nost būs izkritušas un sāka virzīt sievu uz priekšnamu, tur viņš ātri pārliecinājies, ka neviens nedzird viņai prasīja Kas ir ar to puisi ko mēs atvedām ? Gandrīz visi, tevi ieskaitot, izturas tā it kā viņš būtu bez maz vai spitālīgais
*


Dana aizgaaja liidzi wiiram... "Nu winjsh ir taads nedaudz jociigs, bet tas ir radinieks..winjam ir nedaudz sawaadaaki uzskati par dziiwi, bet puisis ir diezgan forsh...ja winju iepaziist..." winja paluukojaas uz beriju...un tad atkal uz wiiru... "Un kaapee tu wispaar jautaa..?"

Iesūtīja: saule ; laiks: 27.12.2004 15:58

[OOC-paskatījās uz Hornberiju ? viņai ir rentgenredze vai, ka viņa vaqr paskatīties uz kādu, kas ir otrajā stāvā ? huh.gif )

[b]Kādi savādāki uzskati ?[b] Zevs jautāja [b]Izskatās, ka neviens te nav viņu iepazinis, ja jau viņš ir forš puisis... Ja neskaita to meiteni ar kuru viņš kaut kur aizgāja, kas viņa ir ?[b]

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 27.12.2004 16:06

OOC:sorr...man nebija laika izlasiit kur winji palika.. pinch.gif

Dana weeroja wiiru... "Nu taa ir Annas mirushaas maates meita...sanaak berijam maasiica..laikam.." winja skaidroja wiiram... "Un kaapeec wispaar tu taa intereseejies par to puisi?" Dana jautaaja, uzmetot wiiram domiigu sktaienu...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.12.2004 16:42

Nikola nokāpa pa kāpnēm.
Ak sirsnīgi pateicos..
Viņa gaiši iesmejoties noteica un izgāja uz balkona.
Cik tumšs vakars..
Viņa nomurmināja palūkojoties augšup debesīs un cenšoties tur saskatīt kādu zvaigznīti.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 27.12.2004 17:17

Berijs pievienojās viņai uz balkona. Tad viņš paskatījās uz debesīm: "Nu jā.. tās ir mākoņainas..."
Viņš skatījās debesīs mēģinot izdomāt, ko vēl tādu varētu pateikt...
"Kā vispār ir mācīties Kembridžā? Tu teici, ka sakmes ir normālas, bet kāda ir pati skola? pasniedzēji utt? pastāsti kaut ko.." Berijs vaicāja, pirmo, kas ienāca prātā. "Kādas attiecības ar ne ta klases biedriem, bet nu ar tiem ar kuriem kppā mācies? Sīva konkurence? Draudzīggs bariņš? "viņš turpināja. Novēršot skatu no bezzvaigžnainajām debesīm.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.12.2004 17:26

Nikola atbalstījās pret balkona margu un turpināja vērties tumšajās debesīs.
Skola ir liela... pat milzīga.. Parks tur ir diezgan liels. Pasniedzēji? Daži ir amizanti, daži ir jautri un saprotoši, bet daži īstas skabargas.
Viņa noteica
Kursabiedriem? Ļoti labas. Konkurences mūsu starpā nav un pārsvarā mūsu kurss visvairāk mīl jokus un tādus mazus draudzīgus saietus gandrīz katru vakaru un reidus pa nakti līdz mazajam ciematiņam uz diennakts veikaliņu!
Viņa stāstīja atceroties pagājušo gadu ar draugiem.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 27.12.2004 17:41

"Jā jums tur laikam iet jautri... tā kā vecās filmās ja?" viņs ar smīnu piemetināja... "Pasniedzējus arī izjokojat? Spraudītes uz krēsliem... stop! tu neesi pirmklasniece, piedod aizmirsu, ka nemācies sākumskolā.." Berijs atcerējās. "Tu, kad es biju tikko ienācis, precīzāk kādu laiku pēc tam izskatījies tāda saskābusi, nedaudz," Berijs iesāka, " Tu negribēji braukt šurp vai ne? Tev bija plānots kāds pasākums ar kursabiedriem un/vai citiem draugiem, draugu." Pēdējo vārdu Berijs uzsvēra.

Iesūtīja: saule ; laiks: 27.12.2004 17:43

[OOC-Paipera domā taču ko raksti, viņa taču nav Annas māsa pinch.gif ]
Zevu sāka kaitināt sievas izturēšanās - viņam likās, ka viņam kaut kas tiek noklusēts Cik savādākiem uskatiem ir jābūt, lai gandrīz ikviens viņu ieraudzījis paliktu drūmāks ? Pat tu nepriecājies viņu redzēt

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.12.2004 17:49

Gluži kā nostāstos par skolām..
Viņa iesmejoties noteica un joprojām atstutējusies pret margām pūlējās saskatīt kādu zvaigznīti.
Nē spraudītes mēs nespraužam..
Viņa smejoties atteica
Mēs kaitinām skolotājus citādāk ar veco labo demokrātijas un viedokļa aizsargāšanas principu!
Viņa joprojām smaidot noteica
Taisnība šurp man nekārojās braukt.. Lielākā daļa draugu grasījās Ziemassvētkus svinēt Parīzē, bet man bija jābrauc šurp..
Viņa noteica izlikdamās, ka neivēro vārdu - draugs-
Lai gan nemaz tik slikti jau te nav.. Vienkārši man veselus 9 gadus biju veiksmīgi izvairījusies no šāda ģimenes saieta!
Viņa teica

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 27.12.2004 17:57

Berijs pamanīja, ka viņa nav ievērojusi uzsvērto vārdu, bet nolēma to ignorēt, lai jau..
"Ak nabaga bērns!" Berijs smejoties uzsvēra. "Ļaunā tante lika tev braukt šurp uz šo vietu, un pavadīt riebīgos Ziemassvētkus ar ģimeni! Kuras lielāko daļu tu neesi redzējusi 9 gadus vai vairāk, vai, tā kā mani, vispār neesi redzējusi un cik saprotu neesi zinājusi par eksistenci! Kā gan tu to pārdzīvosi?!" Berijs pabeidza valdot smieklus.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.12.2004 18:01

Vispār 10 gadus es ar vecākiem dzīvoju te Eiropā, te Kalifornijā un tad 9 gadus itin veiksmīgi izvairījos no satikšanās, tā, ka es te gandrīz nevienu nepazīstu!
Viņa noteica un tad pasmaidot piebilda
Jā, kā gan es to izturēšu.. Ļaunā tante un nejaukie radinieki! Ak es nabadzīte.
Viņa teica un novērsās no neesošajām zvaigznēm un samirkšķināja acis, jo galva bišķi sagriezās.
Vismaz brālēnam nav ne vainas.
Viņa smaidot teica nu lūkojoties Berijam tieši acīs.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 27.12.2004 18:06

"Ak! Tikai neraudi! Es zinu, ka tu to pārdzīvosi! Jeb precīzāk es nezinu, bet es ticu, ka tu pārdzīvosi..." Un viņš teatrāli apkampa māsīcu. Un sāka glaudīt tai galviņu...
Tad viņš atkāpās soli atpakaļ un piemetināja: "Par to brālēnu tu nopietni? Šausmas.. gandrīz nosarku, t.i. es to tiešām izdarīju, bet nu paldies... Manai māsīcai arī nav nekādas vainas... " un viņš pasmaidīja...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.12.2004 18:12

Aaaaaw lielais brālēns un mazā māsīciņa guga guga..
Nikola neveiksmīgi valdot smieklus noteica
Domājams, ka nopietni, jo tu pagaidām esi vienīgais ar kuru man ir sanākusi normāla saruna!
Viņa noteica
Ak paldies... Nav ne vainas.. Es tev to pieminēšu..
Viņa teica kratot Berijam ar pirkstu tā kā parasti dara, kad aizrāda mazam bērnam.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 27.12.2004 18:22

"Tu tikai neapvainojies ja! Un neprasi par ko, un neprasi kāpēc... Un to frāzi par sarunu esmu jau dzirdējis jau pāris reizes... Vispār es tik liels nemaz neesmu, vienīgi varbūt garš, bet mums nevajadzētu būt lielai starpībai, es tā pieņēmu, jo pēc tava stāstītā tev jābūt vismaz 16, es nerēķināju precīzi, bet mazāk, tev nemaz nevar būt tā ka... " Berijs sacīja..
"Apejam apkārt stāvam pa balkonu, man liekas ka to varēja izdarīt..." viņš ierosināja...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.12.2004 18:30

Vai es atkārtojos.. Cik neorģināli..
Nikola noteica un nopūtās. Kad viņa izdzirdēja tālāko Berija sakāmo viņa dzidri iesmējās.
Tu tik tiešām māki uzlabot garastāvokli.. 16..
Viņa mēģināja savaldīt smieklus un kad likās, ka tas ir izdevies viņa atbildēja uz jautājumu
Nu vispār man jau labu laiku ir 19...

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 27.12.2004 20:51

Berijs bija laimīgs.. viņam tieši neprasot, jo tā nav peiklājīgi, bija izdevies vēl kaut ko noskaidrot, par savu māsīcu, konkrētāk viņas vecumu... "Nu, ja ... tad jau nemaz tik tālu no paiesības nebiju... kas tev atkal nepatīk? es neteicu, ka tev ir 16, tas bija mazākais vecums, kas tev derēja, un tākā prasīt dāmai vecumu, tāpat kā apvainot viņu dodot tai pārāk daudz, nav pieklājīgi - es teicu 16..." Berijs izskaidroja,reizē atvainodamies.

"Nu kā būs? Apiesim ap māju, jeb iesim iekšā,lai tu galīgi nenosaltu un nesaķertu sazinko..." Berijs atkārtoja iepriekš uzdoto jautājumu.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 27.12.2004 20:58

19.20

Sabīne jau gribēja kāpt pa kāpnēm augšā, bet tur sadzirdēja kaut kādu knadoņu. Kaķis izlēca no rokām, bet Sabīne to veikli noķēra nomierināja, lai gan kaķis nemierīgi sita ar asti Sabīnei pa viduskli. Tad viņš tomēr nomierinājās un Sabīne varēja pakāpties dažus pakāpienus uz augšu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.12.2004 23:02

Ak cik gan tu mums te esi džentlmenisks..
Viņa iesmejoties teica.
Riskēsim un apiesim ap māju.. Gan jau izdzīvošu šā vai tā..
Viņa smejoties teica un padipināja bišķiņ tālāk kurpju papēdīšiem noskanot.
Ja reiz tu varēji mani atrast varbūt tu varēsi mani noķert?
Viņa vaicāja un padipināja vēl gabaliņu tālāk un ieskrēja ēnā un tumsa apņēma viņu.

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 27.12.2004 23:28

Žiza negaidot panāca māsu . Suņuku viņa bija atstājusi lejā , jo negribēja lai tas misītos pa kājām . Meitene pasmaidijusi teica
Problēmas ?
pavērojot kaķi viņa piebilda
Nus tad ejam ?

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 27.12.2004 23:30

njinai aks guleeja zemee klaat pierikshoja kaads sunjuks un saaka laiziit vinjas seju... EI! PAARTRAUC! vinja smejoties sunjukam teica KAA TEVI SAUC UN KAM TU IISTI ESI ATBRAUCIS LIIDZ?

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 27.12.2004 23:30

~19.30 joprojām turpinu savu laiku...

"Stop! lai nu kāds, bet džentelmenisks es tiešām neesmu!Man ir daudz sliktu īpašību, bet starp tām nu noteikti nav šī! Varbūt brīžiem man uznāk, bet tas ir tikai uz brīdi, visā savā būtībā es esmu tik pat labs džentelmenis, cik labs dārznieks ir āzis... neveiksmīgs salīdzinājums.."

Tad Nikola piekrita apiet ap māju :"Labi bet tu skaties es atbildību neuzņemos!"

Kad viņa aizskrēja, Berijs mirkli pagaidīja un sekoja viņai:"Paklau, man jau sāk apnikt! Es nesūdzos, bet tas vairs nav interesanti! Es tevi tūlīt noķeršu!"

viņš uzsauca un metās tumsā...

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 27.12.2004 23:32

Izdzirdējusi ka KĀDS bauro par kaut ko Žizele noskrēja pa kāpnēm & pamanot ka viņas suns aplaiza kādu sievieti teica
Ēe .. Sisy šurp .
meitene nedroši paskatijās uz sievieti
Ceru tas nekas , ka nu pati saprotiet Sisa jūs sabučoja .
meitene veltija suņukam skatienu & tad paņēma to rokās.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.12.2004 23:37

Ak tad nav, ja?
Viņa viltīgi vaicāja. Bijs tumšs un knapi ko varēja redzēt. Viņa pielavījās Berijam no muguras un bišķi pabakstīja viņu un atkal sīkajiem solīšiem nodipot noslēpās tumsā. Viņas plāns pakaitināt brālēnu bija spīdošs tikai tas izgāzās tajā brīdī, kad viņa paslīdēja un nokrita sēdus.
Bļāviens...
Viņa norūca.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 27.12.2004 23:46

"Hei!" Berijs strauji apgriezās, kad kāds viņu no muguras pabakstījia. "Nika?" un sāka virzīties atpakaļ. Tad viņs izdzirdēja, kādu, vismaz pēc skaņas, smagi nožaujamies un piezemējamies, kam tūlīt sekoja "Bļāviens".
"Tu nesasities?" viņš vaicāja virzīdamies uz trokšņa pusi. Tad viņš pamanīja Nikolu sēžam uz ledus [OOC pieņemu, ka uz balkona ir ledus, jo savādāk ir diezgan grūti paslīdēt, var jau uz flīzēm, bet pieņemu, ka ir ledus]. Viņš piegāja viņai klāt un uzrāva viņu kājās. "Tā.. vis ir kārtībā? Neatsities?" viņš vēlreiz pajautāja.

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 27.12.2004 23:48

EH... NEKAS NEKAS njina noteica un uzsmaidiija sunjukam un zhizelei. JUUS EJAT IZPEETIIT MAAJU? TAS NAU BIISTAMI? njina nedroshi pavaicaaja

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 28.12.2004 00:26

Nepavisam nav... vismaz man tā liekas.
to sakot meitene palaida suņuku zemē
nu tad.. ē uz redzēšanos.
viņa izgrūda kāpdama pa kāpnēm & nonākusi līdz Sabīnei meitene parāva māsu
Ejam .
viņa nočukstēja.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 28.12.2004 11:16

19.34

"Nu labi, ejam! Es jau te gaidu, kamēr tu mani panāksi un varēsim iet... Un nevajag tāpēc raustīt mani!" Sabīne ātri nobēra un nolaižot kaķi uz zemes lēnām gāja pa trepēm uz augšu. Viņa smaidīja. Uzkāpusi augšā pa trepēm viņa paskatījās atpakaļ uz māsu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 28.12.2004 12:23

Nikola vairs itin nemaz nebija priecīga. Nožauties uz stulba ledus neietilpa viņas plānos nu nekādi.
Nesasitos, neatsitos, tikai sadauzījos, bet gan jau būs labi...
Viņa bišķi paīgni noteica.
Un ir jau ir kārtībā tikai tā stulbi sanāca...
Viņa nomurmulēja. (kā man šitais vārds iepatikās grin.gif )

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 28.12.2004 12:27

"Tas labi" Berjis sacīja. "Tev tiešām nesāp?" Viņš neticīgi pārjautāja. "Blīkšķis bija pamatīgs. " Berijas ar smīnu noteica.
"Tagad, kad esi pārbvudījusi ledus slidenumu, ko darīsim?" Viņš jautāja.
"Nu?" Viņš ksatījās pētošu skatienu uz Niku...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 28.12.2004 12:36

Ak pateicos, ka izbaudīji koncertu, taču stipri nemaz nesāp... Astes kaulu sadauzīju..
Viņa norūca
Nez, man nav ideju ko darīt..
Viņa noteica un nedroši nokāpa no apledojošā laukuma pieturēdamās pie Berija.

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 28.12.2004 13:37

CITĀTS(saule pazare @ 27.12.2004 17:43)
[OOC-Paipera domā taču ko raksti, viņa taču nav Annas māsa pinch.gif ]
Zevu sāka kaitināt sievas izturēšanās - viņam likās, ka viņam kaut kas tiek noklusēts Cik savādākiem uskatiem ir jābūt, lai gandrīz ikviens viņu ieraudzījis paliktu drūmāks ? Pat tu nepriecājies viņu redzēt
*

OOC:sorr...man wakar bij weejsh gauwaa... pinch.gif

"Nu nau jau taa, ka es nepriecaatoes.." Dana attaisnojaas.. "wieniigi winjsh nau mans miiljaakais radinieks.." winja teica...

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 28.12.2004 14:46

~19.35


"Varam iet iekšā... vajadzētu, jau tākā kādam sākt domāt par ēšanu... tas ir par mielastu, ir jau pusastoņi, vai pat vairāk..."Viņs sacīja.
"Un ja neviens ēst vēl negrasās dot..es labprāt pats ko sev salūkotu.. sen nekas nav ēsts.." viņs noteica. Un sāka turot Nikolu, lai tā atkal nenožautos, sāk alenām virzīties uz durvīm...

Iesūtīja: saule ; laiks: 28.12.2004 15:05

[OOG-http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?showtopic=14126&view=findpost&p=330094]

19.05
Nez kāpēc man liekas, ka tu kaut ko neizstāsti līdz galam Zevs teica sapīkdams arvien vairāk Kas tie viņam par savādākiem uzskatiem ?

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 28.12.2004 15:08

"Luudzu, miiljais, nezibojaa gjimenes sweetkus ar sawiem jautaajumiem..." Dana luudzaas... "Un es weeleetos atgriezties pie swiniibaam..." winja teica paluurot pa durwju spraugu uz wiesistabu... "Un luudzu nestriidies ar citiem..esi saprotosh..." Dana teica wiiram..ieskatoties winja aciis..

Iesūtīja: saule ; laiks: 28.12.2004 15:32

[OOC- paipera tu mājas plānu apskatījies ?]

19.06
Kā - izbojāt svētkus ar saviem jautājumiem ? Ko tad es tik traku jautāju ? Zevs nesaprazdams domāja Paklau, ja tu pati atbildētu uz maniem jautājumiem, tad svētki nebūt netiktu sabojāti

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 28.12.2004 16:03

OOC:skatiijos, bet wairs neatceros... pinch.gif labaak neko neraxtiishu... pinch.gif

19.06
"But tur jau taa lieta, ka tu uzdod jautaajumus uz kuriem es newaru atbildeet.." Dana teica... "Labaak neturpinam sho sarunu...citaadaak taa beixies ar striidu..un Ziemassweetku priekshwakaraa es to neweelos..." winja satweera wiira roku... "ja weelies uzzinaat ko wairaak par Beriju ej un pajautaa winjam pats..." winja teica un leenaam wilkdama wiiru aiz rokas weda atpakalj uz wiesistabu...

Iesūtīja: saule ; laiks: 28.12.2004 16:14

[OOC- Raaksti, tikai pārbaudi vai tas ko tu raksti atbilst spēles pasaulei]

Zevs beidzot padevies sekoja sievai atpakaļ uz kamīnzāli, taču tagad viņš bija saīdzis vēl vairāk kā parasti Pati runā un tad nevar paskaidrot ko ar to domājusi viņš pie sevis pukojās jeb varbūt viņa no manis kaut ko slēpj ?

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 28.12.2004 16:21

OOC:ak dies kas pa textiem... pinch.gif

Dana ieweda wiiru atpakalj kamiinzaalee un aizweda winju apseesties uz wiena no kreesliem(taadi miixtie lielie), jo diiwaans bija aiznjemts.. Bet pati ieseedaas wiiram kleepii/ceru, ka tew nebuus iebildumu/ Ceru, ka winjsh nebuus tas, kursh izbojaas wiesiibas... winja nodomaaja un lai nosleeptu winjas domas winja uzsmaidiija wiiram...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 28.12.2004 16:41

Kad Nikola beidzot tika līdz durvīm viņa atviegloti nopūtās. Viņa novilka Berija jaku un pasniedza viņam atpakaļ.
Paldies.
Viņa teica sabverzējot nedaudz nosalušās rokas.
Tikai ienākot iekšā var novērtēt, kas ir īsts siltums..
Viņa noteica.

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 28.12.2004 16:46

Nu ja ..
Žizele nobubināja panākot māsu un pasmaidija
Sisy paliec.
meitene pavēlēja suņukam lai viņš nekāpj augšā & tadējādi paglāba viņu no drošas maldīšanās pa istabām .
Uzkurieni visprims ?
atglaudusi no sejas matus meitene paprasija Sabīnei.

Iesūtīja: Forte ; laiks: 28.12.2004 21:01

''Gospeli, ejam''
Deivs piekabināja savam sunim kakla siksnu un gājaārā, izvilkdams cigreti.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 28.12.2004 21:28

"Lūdzu!" Berijs noteica un paņēma atpakaļ savu jaku. Viņš to neuzvilka, bet pārmeta pār roku. "Jā iekšā ir ļoooti silts.. " viņš piekrita.
"Nu un kur tagad? Atpakaļ uz lielo istabu pie pārējiem? vai kā?" Berijs jautāja, izbraukdams cauri matiem ar roku.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 29.12.2004 11:37

Nez, nez...
Nikola noteica
Var jau izmest vēl vienu loku pa māju! Un es apsolos nekur prom neskriet... Tagad zinu kā tas mēdz beigties...
Viņa pēdējo teikumu aizkaitināti nomurmulēja.
Bet, ja tev ir dikti liela vēlme pēc mūsu radiņiem ejam vien atpakaļ!
Viņa viltīgi teica

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 29.12.2004 11:53

Milda redzot, ka ar namatēvu vis nekāda saruna neiznāks iesēdās viesistabas dīvānā. O, kāds mīkstiņš... Viņa tomēr nolēma, ka labāk būs, ja ies izmest kādu loku pa māju. Viņa spērās iekšā pa pirmajām durvīm, kas bija manāmas un attapās ienākusi guļamistabā.
-Vai, cik labi! Vai tik tā nebūs manējā?-
Redzot, ka tā vēlir brīva viņa apcerēja iespēju aizņemt šo dzīvaojamo platību, bet tad nosprieda, ka viņair pelnījusi ko labāku par guļmtelpu blakus kamīnzālei. Nopētījusi istabas iekrārtojumu un atzīmēdama prātā dažas labas lietas, ko savā guļamistabā varētu ieviest viņa devās atpakaļ uz kamīnzāli. Pa to laiku tur bija uzradusies kāda jauna dāma, kas itin nekautrīgi sēdēja klēpī kādam vīrietim. (Pieņemu, ka Nemanis arī vada Kriminālo info. un viņu var TV ekrānā) Milda samiedza acis un brīdi pētoši lūkojās Neimanī.
-Ā!-
Viņa beidzot iesaucās balsī, kas liecināja ka viņā kaut kas uzpledējis no prāta dziļākā nostūra
-Vai tik jūs neesat Neimanis?-
Viņa uz brīdi aizmirsa, ka viņai jāizturas "retro" un sniedza roku sviecienam.
-Milda Bērza.-

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 29.12.2004 12:08

"Nu, izpētam otro stāvu pulksteņa rādītāja virzienā!" Sabīne negaidot atbildēja un iemetās guļamistabā. Uz reiz viņa ieraudzīja kamīnu. "Nav slikti..." Sabīne nodomāja un apskatīja garderobi. Viņa ielaida tur iekšā savu kaķi un tad iegāja pati. Viņa paslēpās aiz sienas tādejādi cenšoties paslēpties un vēlāk arī nobiedēt Žizeli, ja viss notiks tā kā viņa bija plānojusi.

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 29.12.2004 12:25

Tu jau kopš bērnības esi skrējusi.
novaidējās žizele ieiedama turpat kur māsa -guļamistabā
Wow iespaidīgs kamīns. meitene nodomāja visu pārskatot . Tad viņa padomājusi devās garderobes virzienā.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 29.12.2004 12:36

"Tūlīt būs, tūlīt... Stulbais kaķis!" Sabīne domāja un gandrīz iebļāvās, jo kaķis gribēja skrāpēt durvis, tāpēc meitene saķēra kaķi un pavilka to nost no durvīm un to varēja pavisam vārgi dzirdēt. "Nevari klusāk, lūdzu?" Sabīne palūdza kaķim un nolika to atpakaļ uz grīdas.

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 29.12.2004 12:44

Žizele izdzirdēja skrāpēšanos via ko tamlīdzīgu
Te toch spokojas vai man izskatās ?
viņa bija piegājusi pie vietas kur slēpjas Sabīne tikai pati to nezināja.
Pēkšņi pa durvīm ielēkšoja Sisy un žizele pieliecās suņuku noglaudīt.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 29.12.2004 12:48

"Hi, hi..." Sabīne nodomāja un paņēma kaķi tik klusi, ka tikai suns to varēja sadzirdēt. Tad viņa kaķi aši uzmeta Žizelei uz muguras brīdī, kad viņa pieliecās noglaudīt savu suni. Tad viņa aizskrēja garderobes pretējā stūrī un smejoties sauca: "Bū, bū, bū... Bū, bū!" Tas varētu izklausīties diezgan jocīgi, jo viņa gan smējās, gan centās Žizeli nobaidīt.

Iesūtīja: Forte ; laiks: 29.12.2004 12:50

12:50
Deivs atkal ievilkās ar savu suni.
''vai te ir kāds auhakols ko es varētu izdzert?''
Gospelis ierauga kaķi
''hek nē, aceries par ķīniešiem!''

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 29.12.2004 15:29

hvz cikos

Doloresa smagi piesvempās kājās no mīkstā krēsla, kurā pa pusei sēžot, pa pusei zvilnot, bija vērojusi ziņas. Neapmierināti izklāstījusi visiem savas domas par sviesta cenu celšanos un piecu bērnu nosalšanu Rīgas centrā (un kas pie tā būtu vainojams), viņa pavērās apkārt, ielēja sev glāzē pirmo dzērienu, kas gadījās pa rokai, un piesēdās blakus Zevam.
"Joprojām nodarbojamies ar sēņošanu, a?" viņa novilka, drūmi caur acenēm blenžot Zeva sejā.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 29.12.2004 15:33

"Būtībā man nav liela vēlme, tikties ar saviem radiniekiem, bet mēs esam bijuši prom jau kādu laiku, krietnu un varbūt vajadzētu, tur parādīties..." Berijs sacīja.
"Varbūt ejam atpakaļ! Protams , ja tev nav iebildumu... bet ja - izdomā kur, un es tev sekošu!" Berijs ar smaidu nobeidza...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 29.12.2004 16:24

Hmm...
Nikola izlikās domājam..
Tagad jāapsver visas iespējas... Mēs varam blandīties pa mājuun izklaidēties vai arī atgriezties stīvā sabiedrībā un pasniegt visiem dzērienus... Njā izvēle grūta..
Viņa uzjautrināta teica
Tik tiešām.... Nu varam jau vēl bišķi pastaigāt.. Bēniņos parasti sabāž visādas interesantas grabažas, taču tagad ir visai tumšs... Aizejam līdz bibliotēkai... Es paspēju pamanīt, ka grāmatplaukti stiepjas līdz griestiem, taču interesanti tur ir tās jocīgās kāpnītes?
Viņa prātoja.

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 29.12.2004 16:51

Žizele iebļāvās tik skaļi ka meitenes bļāviwenu varēja dzirdēt visā mājā un tās apkārtnē
Ak dievs.. kas tas pa penteri .. au
visa mana mugura.. es vēl atriebšos.
meitene čerkštošā balsī teica vai pareizāk
mēģināja uzbļaut māsai un iegājusi guļamistabā ar kamīnu meitene apsēdās uz gultas.

Iesūtīja: Forte ; laiks: 29.12.2004 16:56

Devs uzvilkās aukšā un teica
''klusāk, es cīnos ar paģirām...... oghhhhhhh.... sajūta itkā es būtu apēdis žurku uz kociņa''

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 29.12.2004 17:18

Nikola ienākot iekšā no balkona nebija pamanījusi klātesošos, bet nu gan pamanīja. Divas mazas meitenes un vēl kāds sviestā sagājis radinieks...
Skaisti..
Viņa nomurmināja.
Laikam jau aiziesim līdz bibliotēkai un tad nāksies vien iet atpakaļ pie pārējiem, lai gan izskatās, ka tavs cerētais mielasts nav sācies!
Nika notieca Berijam.

Iesūtīja: Forte ; laiks: 29.12.2004 17:22

''ši tualete ir sū... GOSPELI, KO PIE ```` TU TUR DARI?''
Gopelis pekakāja kādam gultu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 29.12.2004 17:36

Nikola aizgriezās ar riebuma izteiksmi gleznajā sejiņā.
Berij, ejam... Nu jau man ir vienala kur...
Viņa ar zināmu riebuma devu balsī noteica. Tas vecis ar savu suni vienkārši tracināja Nikolu, taču viņa savāca visas labās manieres un neko neteica.

Iesūtīja: saule ; laiks: 29.12.2004 18:17

[OOC-Pastāv jau arī puspagrabs, kuru var izpētīt]

19.35
Zevs domīgi vēroja savu sievasmāti, kura beidzot atrāvusies no televizora īpaši nepētīdama pagrāba pirmo dzērienu, kas gadījās pa rokai Nez kurš atvedis kaut ko tik stipru ? Tiešām tā Anna būtu tik traka ? nolēmis, ka veciem cilvēkiem kaut ko tādu jau nu nevajadzētu dzert viņš jautāja sievai ''Mīļā vai tavai mātei...'' taču pirms viņš paguva pabeigt teikumu uzradās kāda korpulenta būtne, kura ātri izlēma, ka viņai jāiepazīstas ar Zevu ''Jā, cienītā es esmu Neimanis, Zevs Neimanis un šī ir mana sieva Dana'' viņš teica Mildai. Tajā brīdī atskanēja ķērciens "Joprojām nodarbojamies ar sēņošanu, a?"

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 29.12.2004 19:55

19.35
"Nu, māsiņ, patika tev mans kaķītis? Leo, mīļumiņ, nāc šurp!" Sabīne smejoties teica un kaķis nolēca no Žizas muguras. Tad Sabīne paņēmusi kaķi rokās apsēdās blakus Žizelei un klusēja. Viņa nezināja ko darīt. Laikam jau neko. Droši vien viņa pēkšņi metīsies Sabīnei virsū un atriebsies. Bet diez kā viņa to darīs?

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 29.12.2004 19:58

Mīļumiņš se Tev mīļumiņš.
Žizele iesmējās
Ejam uz puspagrabstāvu.. tur laikam atrodas baseins.
Žizele pasmaidija plati .. mega plati
Tikai varbūt zvērus atstājam , ja nu , kas ..
meitene pievērsās Leo un sisy .

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 29.12.2004 20:08

19.36
"Nu labi, atstājam. bet tu atbildēsi, ja tavs suņuks manu kaķi apstrādās, labi?" Sabīne teica un lēnām devās lejā pa trepēm. Viņa pavisam lēnām nonāca puspagrabā un noelsās ieraugot baseinu:"Super... Žiz, varbūt ejam peldēt, ko?" Sabīne patiešām bija gatava iet peldēties.

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 29.12.2004 20:11

Ņu davai .
Žizele bija sekojusi māsai un tikpat pārsteigta izdvesa
Ejam .
meitene piegājusi pie baseina pataustija ūdeni
Normāla temperatūra.
tad pamanijusi saunu viņa sajūsmā teica
Sauna .. forši.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 29.12.2004 20:14

19.37
"Ko tad tu domā... Baseins bez saunas? Tas ir tieši tāpat kā... Ziemassvētki bez izpušķotas eglītes! Klau, aizejam pakaļ peldkostīmiem un ejam peldēt. Tikai jāpaprasa, vai tagad var iet, savādāk lielie visu norīs, un mēs paliksim bešā..." Sabīne teica un arī pataustīja ūdeni. Viņa vienkārši tirpa ielekt baseinā un ienirt uz dažām sekundēm un varbūt arī pašļakstīties ar Žizeli.

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 29.12.2004 20:20

Davai..
vinā piekrita māsas ierosinājumam
Nezinu gan vai norīs.. nu labi uzejam augšā pateiksim lai mums atstāj kaut ko un pa ceļam pēc peldkostīmiem.
meitene teica kāpjot augšā nonākusi viesistabā viņa noaurojās
Mēs ar sabīni eisim uz peldbaseinu , ka redzat šajā mājā tāds ir.Atstājiet mums ko ēdamu un mēs būsim jaukas pret jums..
tad ivņa pagriezās pret māsu
Ir kas bilstams ?

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 29.12.2004 20:25

19.39
"Laikam jā... Ja neatstāsiet, izrīkošos vēl skarbāk nekā ar dažiem pagājušos Ziemassvētkus!" Sabīne piebilda. Viņa pagāšgad bija ļoti skarbi un slikti izrīkojusies pret dažiem ģimenes locekļiem. Viņa pavisam mierīgi aizgāja pie sava krēsla un paņēma mugursomu. "Ejam!" viņa uzsauca māsai un jau nokļuva pie baseina.

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 29.12.2004 20:34

Jā ejam.
Žizele paķēra arī savu somu un
nonākusi pie baseina un saģērbusies teica
Esmu gatava kurš pirmais ūdenī.
meitene iebļāvās un ieskrējusies ienira pēc brīža
iznirdama un paskatīdamās uz Sabīni.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 29.12.2004 20:42

19.43
"Nē, tu nu gan esi vējš..." Sabīne teica kad bija izgājusi no dušas, kur ģērbās. Neko labāku viņai nebija iedvesmas meklēt. Viņa nostājās pie baseina un tieši galvas ieleca baseinā. Dažas sekundes viņa centās noturēties pie baseina grīdas, bet tad uzpeldēja augšā. "Forši..." Sabīne izdvesa.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 29.12.2004 21:07

"Būttībā man , kā jau teicu ir pilnīgi vienalga... nepatīk man šī sabiedrība... Labi, ejam uz bibliotēku, un tad gan jau būs sācies.. nevar takš bezgalīgi vilkt laiku!!!" Berijs sašutis teica un virzījās uz bibliotēkas istabu...

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 29.12.2004 22:18

namamāte dzēra šņabi. jā, namamāte dzēra šņabi. un labi daudz. skapī. jā, skapī viņa dzēra. un kāpēc? tāpēc, ka bija pazudusi gaļa. visa svētku mielastam paredzētā gaļa, steiki un uzkodu sāļie groziņi, siera plates un saldējums. patiesībā jau, nevis gaļa, bet viss ēdiens, kas itkā tika pieteikts (jeb vakar pasuutiits uz vasarniicu firmaa "baltre'll") bija pazudis, kā peklē. un nekur tas nebija atrodams. nekur. arī ne skapī, vismaz ne tajā, kurā sēdēja Anna Briede. sēdēja un dzēra. dzēra šņabi.
ārā jautās aizvien nepacietīgāka viesu kņada, šķita, ka viņi jūtas izsalkuši. bet Annai kaut kas bija jāizdomā... tā nu viņa, noraudātu skropstu tušu un sarkani sapampušām acīm un degunu (tā viņai tāda alerģija pret alkoholu), izstreipuļoja viesistabā. šķita, ka visu skatieni pēkšņi pievēršas viņai.
namamāte bija domājusi pateikt patiesību... tad izmest kādu galīgi nesmieklīgu joku. nu galīgi nesmieklīgu (sak, grauziisim viens otra kaajas).... (ā, galīgi nesmieklīgs), bet tad, kad viņa ieraudzija satrauktas un izbadējušās sejas, prātā ienāca tikai viens- dziesma. dziesma. varbūt tā, šī svētku sajūtu nesošā, sildošā un remdinošā dziesma radīs tādu noskaņu... tādu auru, ka liks aimirst par pasauliigajiem priekiem. (PAR DZERŠANU GAN NE, JO DZERT MUMS IR CIK UZIET)...

te nu man jāpiebilst, ka Anna Briede ar dziedāšanu parasti nenodarbojas, ja nu galīgi ekstrimālās situācijās, tādēļ arī pantu krājums viņai tads pašvaks... bet nu nekas. lai jau. un tā viņa iesāka to vienīgo dziesmu... to vienīgo ziemassvētku dziesmu... to vienīgo miera vēstnesi, kuru viņa zināja (nu vismaz sākumu):

kluuUUsāāā nāāākts.... Sveeētā nāāāākts! vīsi dūs noooomodā!

pievienojieties! viņa nomurmulēja ievērojusi, ka neviens i netaisās dziedāt līdz...

Vēl ir Jāāāāzeeps un Māāāāāāaarijāāāa! kūuuuuutiii DĀĀĀvida piīīlsētāāāā!.....

pāri telpai atskanēja samtains soprāns.
no jumta nokrita lāsteka.
bet āfrikā šamanis no````ās...

OOC: neko neesmu lietojis, nu goda vārds... zvēru

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 29.12.2004 22:59

ooc: rover, tavs posts... izcils! perfekts! Žetons no manis! grin.gif


Milda jau grasījās piesēst iepretim Zevam un Danai un izspļaut kādu joku un parunāt par dzīvi, kad atvērās skapja durvis un no tā izlauzās briesmīgs ausu terorists - Annas balss. Viņa dziedāja. Lai dievi stāv klāt.
-Annočka!!!-
Milda pārbijusies iesaucās. Tad manot viņas piesarkušo degunu viņa atskārta, ka par lietu. Mildai bija līdzīgi tādā stadijā kā Anna, bet viņa nebija tādā stadijā.
-Jēēēzus siliitee duuus, Jeeezus siiliiiteee duuus!-
Vinja piegāja pie Annas aplika viņai ap pleciem roku iesāka dziedāt viņai līdzi. Mildas balss skanēja gluži kā operdziedātājaī. Tā bija varena balss. Un par laimi nebija nedz šķība meldiņa, nedz sajauktu vārdu.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 29.12.2004 23:02

"Dzirdi, Nika, lejā kāds ir sācis "gaudot" - "klusu nakti, svētu nakti"... ejam klausīties? gan jau ka tādā gadījumā dtrīz dos arī ēst.." Berijs domīgi novilka..
"Piedod, ka es visu laiku tik par to ēšanu, bet sen nekas prāīgs nav ēsts... šorīt brokasstīs sikai kaut kādi sīkumi, bet vakar un aizvakar ar nekas daudz nebija..", Berijs paskatījās un Niku.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 29.12.2004 23:31

milda, tu tačš nemāki dziedāties!!! iesaucās Anna un sāka šausmīgi skaļi un histēriski smieties. smējās viņa. ai, kā smējās. un pie reizes arī dziedāja..

klūHAHAHAsa nāhahahahakts, svēhahahahata nakhakts...

bet tad viņa atskārta- atskārta biedējošo patiesību. viņa nemācēja pārējos dziesmas vārdus. visi pēkšņi izskatījās TIK apgaroti un ar gaismu pielieti... viņa nedrīkstēja beigt dziedāt. nedrīgstēja. ja viņa beigs, viss būs cauri. finito. da'hucio. di'rsā.
bet Anna jau nebija ar pliku roku ņemama. kā jau kārtīga latvju sieva (vēl pietam trīs gadus skolas korī gājusi) viņa izdomāja vilkt pēdējo "nāāāāāā (kts)" bezgalīgi. jo ilgāk viņa vilks šo skaņu, jo ilgāk viņa saglabās pacēlumu. garīgo emuncipāciju, nirvanu. un tā nu viņa sāka.

āāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāā

elpas kļuva aizvien mazāk...

āāāāāāāāāāāāāā

aizvien mazāk

āāāāāā

aizvien mazāk

āā

un viņas balss izzuda, kā izzūd pērnajais sniegs, kad to nomin mūsu papēži, nemaz nejūtot balsi. Annas balsi, kas guļ mums zem kājām.

ā

un viņa ieslīga bezsamaņā... Anna noģība.

un noģība arī Aļoša Aļona Vasiļijevičs Moskavā... toties viņš nekad vairs nepiecelsies. Ja Anna to (vai vispār kaut ko) būtu zinājusi, viņa būtu apskaudusi Aļošu... jo Ziemassvētku balle vēl tikai sākās... devil.gif

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 29.12.2004 23:48

Žizele izdzirdēja dziedāšanu un izkāpa no ūdens
Māte laiž ..
meitene valdīdama smieklus teica sabīnei
un ātri saģērbusies nedaudz pasusināja matus
Gaidu Tevi augšā.
to sakot meitene uzskrēja pa kāpnēm.
Beidzot nonākusi viesistabā meitene noskatijās
visā trādirīdā ar nelielu smaidiņu .
Kad māte nogība Žizele sastinga
Eh gaisa par maz .. ar gadiem ko meitene bija pavadijusi prom no ģimenes Žiza bija atteikusies arī no pali'dzības - kā tas izskatītos , ja viņa slietu aukšā savu māmiņu vēlpietam piedzērušos.

Iesūtīja: saule ; laiks: 30.12.2004 04:00

[OOC-un viņa noģība, bet pie datoriem vēl ilgi nenorima rēka laughing.gif ]

19.37-42

Pirms Zevs vēl paguva pievērsties Dolloresai atskanēja šaušalīgas dziedāšanai līdzīgas gaudas un būtne, kas bija sevi nodēvējusi par Mildu Bērzu srauji atteicās no nodoma runāt ar tikko atpazīto Neimani, lai pievienotos šīm gaudām, kas attāli atgādināja vienu no populārākajām ziemassvētku dziesmām pasaulē.
Aši uzmetis skatu Doloresai viņš konstatēja, ka sievasmāte sastingusi ar puspavērtu muti blenž uz savu vedeklu. Pēkšņi viņš samanīja aiz loga kādu kustību Mīļā man šķiet, ka es manīju aiz loga kaut ko kustamies. Vai tu arī kaut ko tādu redzi ? viņš jautāja sievai, kura paskatījusies uz logu attrauca Nezinu, ārā ir pārāk tumšs, lai kaut ko saprastu. Varbū aizej paskaties ? pēc intonācijas kādā viņa pateica pēdējo teikumu varēja pajaust, ka ja Zevs strīdēsies pretī viņa paziņos, ka viņš vislabāk zinot kā tikt galā ar aizdomīgiem indivīdiem. Klusi nopūties Zevs devās uz terases durvju pusi Viņa laikam nemaz nav aizdomājusies, ka te tiešām varētu ložņāt kāds noziedznieks viņš domāja iziedams ārā.
Palūkojies apkārt zevs nevienu nemanīja, taču tad aiz stūra atskanēja kluss troksnītis. Aizgājis līdz stūrim viņš uzmanīgi palūrēja ap to - tur kāds puisis pētīja mājas logus un tad pieklauvēja pie viena no tiem Ja jau klauvē tad drošvien grib kādu sastapt nevis aplaupīt mūs Zevs atviegloti pie sevis pasmaidīja un apgājis ap stūri uzsauca svešiniekam Labvakar! Ko jūs meklējat ?
Svešais pagriezās - viņš izskatījās diezgan noraizējies Labvakar! Es esmu no ēdienu piegādāšanas kompānijas "baltre'll" Vai jūs būtu Brieža kungs ? viņš apjautājās un nesagaidījis atbildi sāka bērt vārdus tādā ātrumā, ka Zevs gandrīz neko nesaprata tomēr galvenā doma šķiet bija, ka runātājs strādā kādā (acīmredzot - zemas kvalitātes) ēdienu piegādes firmā un tagad ir daudz vairāk nokaunējies par firmas pakalpojumu slikto kvalitāti kā viņa priekšniecība Labi, jau labi - nav jau briesmīga traģēdija, ka nokavējāt. Tagad taču jūs tos ēdienus atvedāt ? viņš pārtrauca runas plūdus. Puisis samulsis pārtrauca un pamāja ar galvu Jā,jā protams... tie ir mašīnā viņš uztraukti atildēja un pagriezās, lai dotos uz mājaspriekšu, bet tad sāka minstināties - laikam viņam likās, ka tā darīt būtu nepieklājīgi Nu tad iesim uz jūsu mašīnu! Zevs viņu paskubināja.
Kad viņi bija aizgājuši līdz mājaspriekšai atklājās, ka puisis nav atbraucis viens - viņa kolēģis gaidīja turpat pie mājas stūra stāvošā kravas mikroautobusā ieraudzījis kādu nākam viņš izlēca ārā no mašīnas un saveicinājies atvēra busiņa aizmugurējās durvis - visai plašajā bagāžas nodalījumā bija sakrautas kastes ar ēdieniem Vismaz iesaiņots kvalitatīvi - nebūs jānes pa taisno uz istabu. Nevar taču svešiem cilvēkiem rādīt, ka daži te jau ir pilnīgā mērkaķi - ko cilvķi padomās ? Zevs nodomāja un pievērsies ēdienu tirgotājiem teica Būtu labi, ja jūs to visu sanestu priekšnamā un uzskrēja pa kāpnēm līdz ārdurvīm piegājis pie tām viņš attapās stulbais - es taču nācu pa otrām durvīm, šīs būs aizslēgtas taču tomēr pamēģinājis tās atvērt viņš atklāja, ka tās ir vaļā - acīmredzot kāds tās bija aizmirsis tās aizslēgt šinī mājā acīmredzot cilvēkiem pašiem sava drošība nerūp viņš drūmi nodomāja un paaicinājis ēdienu piegādātājus, iegāja iekšā parādījis, kur nolikt kastes ar ēdieniem viņš devās uz kamīnzāli no kuras skanēja baisa gaudošana (viņš īpaši nevēlējās būdams viesis maksāt par ēdieniem).
Tikko viņš bija iegājis kamīnzālē Anna, izdvesusi klusu a zaudēja samaņu un gandrīz uzkrita Zevam. Ņoķēris mājasmāti vēl pirms viņa paspēja atsisties pret zemi, Zevs viņu uzmanīgi noguldīja uz grīdas

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 30.12.2004 10:53

19.44-19.53
Sabīne papurināja galvu un izmeta vēl trīs nelielus apļus pa baseinu. Tad viņa izkāpa ārā un paskatījās apkārt. Viņa vēl aizvien dzirdēja mātes dziedāšanu, kas pēkšņi kļuva par garu, garu āāāāā... un visbeidzot izdzisa kā svecīte lielā un daudzkārt spēcīgākā vējā. Sabīne izspieda no matiem lielāko slapjumu un aizgāja saģērbties. Ģērbās viņa lēnām, jo negribēja redzēt māti atkal piedzērušos un tā tālāk. Meitene visbeidzot bija saģērbusies un arī mati bija dīvaini ātri pažuvuši. Tad Sabīne paņēma savu mugursomu, uzmeta to uz muguras un, cik nu lēni iespējams, uzkāpa augšā pa trepēm. Tur viņa jau pa gabalu varēja saskatīt notiekošo. "Tak ne jau atkal!!!" Sabīne nodomāja un turpināja iet tikpat lēnām kā pirms tam. Viņa ienāca dzīvojamajā istabā un apmetot līkumu ap publiku, apsēdās savā iemīļotajā krēslā, kur bija pavadījusi lielu daļu dienas. Viņa lēnām un mierīgi aplūkoja visus cilvēkus un gribēja jau iet palīdzēt mātei, bet juta, ka viss būs labi, un ka pieaugušie palīdzēs. Viņi taču ir pieaugušie...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.12.2004 11:42

Nu ejam vien ejam!
Nikola atteica un vairīdamās uzmest skatienu personai ar suni aši nodipināja lejā pa kāpnēm un pagājus dažus soļus uz priekšu ieraudzīja Annu vēl griezīgi spiedzam kādu garu ā. Nikola izspieda vārgu smaidiņu, un valdījās, lai neaizspiestu ausis, bet tad Anna noģība. Nikola apjuka.
Ko nu?
Viņa sev domās vaicāja un nedroši palūkojās apkārt.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 30.12.2004 11:49

<19.42.


Berijs viņai sekoja. Viņš nonāca lejā mazliet vēlāk, un tieši tajā brīdī, kad viņa māte sāka ģībt. Viņš pamanīja, kā Zevs viņu "uzķer" un nogulda uz grīdas. "Labi, kāds par viņu parūpēsies... pag, viņa gadījumā nav "nedaudz" dzērusi?" Berijs sev klusībā vaicāja.

"Gan jau ka kāds par viņu parūpēsies, gan jau ka te ir kāds ar pieredzi, ko darīt šādā gadījumā. Ejam kaukur apsēsties..." Berijs ierrosināja pievērsdamies Nikolai.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.12.2004 12:02

Jā, jā... tev taisnība...
Nikola visai izbrīnīta murmināja. Viņa vēl nekad nebija redzējusi Annu šitā pietempjamies.. Viņa apsēdās savā iepriekšējā vietā uz dīvāna un gaidīja kamēr apsēdīsies arī Berijs.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 30.12.2004 12:12

Berijs apsēdās viņai blakus un uzmeta riebuma pilnu skatienu savai mātei. viņam bija kauns viņas vietā. "Šitā pietempties, ka jāģībst... šausmas... un viņai visulaiku, kā essaprotu ir bijusi nosodoša attieksme pret dzeršanu, vismaz tādu skatienu vina man veltīja.. bet tagad pati?.." Berijs pie sevis domāja..

"Labi.. tā nu ir viņas problēma tikai brīnos, kā viņai iadevās to dabūt gatavu..." Berijs noteica...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.12.2004 12:14

NJā...ā..Nikola nepaspēja atapties līdz beidzot viņai tas tomēr izdevās.
Un tagad vien laikam atliek gaidīt kamēr viņa pamodīsies... Ja te kādam būtu ožamais sāls, ko pabāst viņai zem deguna..
Nikola gana klusi spriedelēja.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 30.12.2004 12:20

"Nevis ožamo sāli, bet spirtu, ožamo... tas esot labāks, ja nemaldos... Nu, ko tas tantes vīrs neceļ viņu aukšā.. Pieaudzis un zinošs, vai vismaz tādam viām vajadzētu būt, vīrs.. kāds varētu aiziet un uzgāzt viņai aukstu ūdeni.." Berijs klusi atspredelēja Nikai atpakaļ..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.12.2004 12:27

Nē labāk par aukstu ūdeni būtu ledains ūdens vēl ar ledusgabaliņiem, jo tad viņa sajūtot triecienu pamostos ātrāk.. Vēl jau varētu iegāzt šņabi viņai mutē, tad droši vien pamostos... Vēl jau var iemest sniegā vai baseinā...
Nikola turpināja klusi spriedelēt.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 30.12.2004 13:11

"Gribētu redzēt, kā kāds v i ņ u iemet sniegā.." Berijs ar smaidu turpināja atspriedelēt atpakaļ. "Nesaprotu, kāpēc neviens, neko nedara litas labā? Kaut gAan lai takš cilvēks atpūšas, "nostrādājies".." Berijs piebilda..

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.12.2004 13:17

Nikola dzidri iesmējās. Viņa apzinājās, ka šajā situācijā varbūt tas nav īpaši piedienīgi taču..
Berij, tu esi nepārspējams...
Viņa ķiķinot izdvesa...
Tik iedomājoties kadru kā kādi 5 Bergmaņi mēģina Annu iemest sniega čupāa..
Viņa mēģināja savaldīt smieklus, bet tas īpaši labi neveicās.
Beigu beigās rodas jautājums vai ir tik liela sniega čupa...
Viņa aizlika roku priekšā mutei lai apslāpētu smieklus.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 30.12.2004 13:29

"Gan jau ka tādu, kāds arī atrastu.. ja vajadzētu.." Berijs noteca veksmīgi valdīdams smieklus, bet viņa pleci kratījās, jo pilnībā tos noslēpt, apvaldīt viņam beizdwvās...
"Pieci Bergmaņi.." viņs atkārtoja..




OOC Bruīn, tas bija nežēlīgi, šiā smīdināt cilvēku.. es dabūju to kadtru, kad pieci bergmaņi stiepj Annu...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.12.2004 13:33

OOC:: Es arī! laughing.gif

Tad jau vajadzētu ar traktoru sarakt no kādas kvadrātkilometru lielas apkārtnes...
Nikola nespēja valdīt smieklus. Viņa aizlika rokas priekšā sejai un turpināja smieties pēc iespējas klusāk.
Es miršu....
Viņa vaidēja.. Ribas jau sāka sāpēt no smieklu valdīšanas procesā.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 30.12.2004 13:36

Sabīne nezin kāpēc vienkārši nespēja sēdēt rokas klēpī salikusi, tāpēc aši aizskrēja uz virtuvi un ielēja krūzē tik aukstu ūdeni, cik nu iespējams. Tad viņa aizgāja uz viesistabu un uzlēja ūdeni mammai uz sejas. "Cerams, ka tas palīdzēs..." viņa nodomāja un paskatījās uz Zevu, bet tad atkal pievērsa skatu mammai.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 30.12.2004 13:45

Arī Berijs vairs nespēja savākties. Tad viņš pamanīja, ka beidzot kāds ir sācis rīkoties- viņa māsa.
"Skat! beifdzot kāds ir sācis kauko darīt!" Berijs klusi izsaucās, vēljoprojām kratīdamies aizturētos smieklos, un skatīdamies uz Sabīni un māti...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.12.2004 13:48

Es jau domāju, ka neviens nesaņemsies...
Viņa smejoties izstostīja
Un tādā gadījumā es nevienu nespētu vainot.
Viņa joprojām smejoties teica. Viņa atgūlās pret dīvāna malu, jo vēders, jau sāpēja no smiešanās.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 30.12.2004 13:49

19.58
Sabīne paskatījās uz brāli. "Klau, tas, ka tev ir draudzene un jautrība, nemaz nenozīmē, ka nav jāpalīdz. Nu, tu kaut ko darīsi, vai nē? Atbildi droši! Par sekām gan spried pats..." Sabīne dusmīgi teica un aizskrēja pakaļ vēlvienai glāzei auksta ledus, jo izskatījās, ka tā pirmā neko nelīdzēja. Sabīne atkal uzlēja ūdeni mātei uz sejas.

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 30.12.2004 13:51

Žizele piegāja pie māsas un pietupusies papliķēja mātes vaigus
varbūt par stipru , bet meitenei bija vienalga
Silti iesaku nevienam viņu nekustināt izdarīs vēl muļķības
un tad būs ''jauka'' pasēdēšana ģimenes lokā.
Meitene atglaudusi no sejas matus apsēdās. Meitenei riebās , ka viņas māte dzer tādēļ arī šo cilvēku viņa knapi spēja mīlēt kā māti.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 30.12.2004 13:53

"Mās! es takš neko nedaru! es varu jau palīdzēt, bet diez vai viņa būs priecīga manu ģīmi ierraugotr pirmo! kad iepriekš mēģināju palīdzēt.. iznākums nebija labs.. Labi.. var jau.." tad berijs pievētrsās pārējiem:
"Kur šajās sasodītajā mājā ir aptieciņa? ožamā sāls vai spirts nav kādam?" Tad viņš izmetās no istabas un diezgan veiksmīgi virrtuvē atrada aptieciņu ar visu ožamo spirtu. Tad viņš atskrēja atpakaļ un palika viņai zem deguna.
"nu?!"

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.12.2004 14:00

Nikola apvaldīja smieklus, lai gan situācija bija komiska. Viņa palika sēžam uz dīvāna.
Gan jau viss būs labi.. No dažām glāzītēm neviens nav atstiepis kājas.. Lai gan tāds skats tik tiešām bojā istabas kopskatu..
Viņa uzjautrināti nodomāja, bet tad centās saglabāt normālu sejas izteiksmi.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 30.12.2004 14:06

"Nu, bet tev vismaz izdevās un tas bija galvenais..." Sabīne nomurmināja un skatījās kā Berijs atnes ožamo spirtu un pieliek pie Annas deguna. "Ideāli... Vismaz kāds palīdz..." Sabīne nodomāja un cerēja uz ideālu iznākumu. Tādu, par kuru pat viņas brālim būtu priecīgs prāts.

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 30.12.2004 14:16

Danai shaads pasaakums likaas nedaudz par sherpu...tapeec winja seedeeja kreeslaa iekrampeejusies roku balstos un blenza apkaartnotiekoshajaa... - Kaa Anna un Milda dzied, kaa Anna nokrit bezsamanjaa un nezno kurienes paraadaas Zews un taa teikt izglaabj Annu no milziigaa buukshkja pret zemi...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 30.12.2004 17:00

Doloresa kādu brīdi vēroja notiekošo. Brīdī, kad Anna saļima, viņas smadzenes sāka strādāt paātrinātā režīmā.
Sēnes.
Viņa noteikti bija saēdusies sēnes.
Ko pirms tam gribējusi dot Antonam.
Doloresa skaļi un spalgi, cik nu viņas balss to atļāva, sāka spiegt.
Viņa spiedza, sagrābusi galda malu, tik ilgi, līdz prātā atkal notika kāds īssavienojums un atslēdzās viņas veselais saprāts.
Neatlaidusi pirkstus no galdauta, viņa kāpās uz priekšu, vilkdama to līdzi ar visiem alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas nu tur bija. Kad visi dzeramie ar lielu troksni bija nonākuši uz zemes un palika tādā kondīcijā. Galdautu gan Doloresa izmantoja cēlākiem mērķiem – lēni un apzinīgi viņa tinās tajā, līdz atgādināja kaut ko starp spoku un romieti togā ar liekā svara problēmām. Lēniem, gracioziem soļiem viņa pārstaigāja istabu un centās izpildīt ko līdzīgu piruetei.
“Līdzsvars ir visa pamatā,” viņa noskandināja, pārlekdama pāri Annas saļimušajam ķermenim. Pielēkājusi pie Zeva, viņa tam nopietni ieskatījās acīs.
“Tīri zobus trīsreiz dienā un ēd dārzeņus,” viņa piekodināja un cienīgiem soļiem devās uz jau tukšā galda pusi. Nogūlusies uz tā, viņa pacēla rokas pret lampu un iesaucās: “Ak, Romeo, mans Romeo!” un aizmiga.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.12.2004 17:05

Nikola bija šokēta.
Kāda velna pēc man bija vajadzīgi šie Zimeassvētki ģimenes lokā?
Viņa noelsās. Viņa nedroši piegāja pie Doloresas.
Ehm ko ar viņu lai dara?
Viņa deguntiņu saraukusi ievaicājās.
Kaut šīs 2 dienas ātri paietu..
Viņa nodomāja.

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 30.12.2004 18:19

njina jau gadu laikaa bija iemaniijusies ka tad kad saakas kaads traadiriidi tad labaak seedeet malaa jo viss ies tikai uz slikto pusi un akd visi jau buus gandriiz bez praata viss pats no sevis noskaidrosies... taa nu vinja izdomaaja aiziet uz kamiinzaali un iekurinaat kamiinu..

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 30.12.2004 21:25

epizode nr1:
es esmu baigā traumētā vista!!! es esmu baigā traumētā vista!!! es esmu baigā traumētā vista!!!

epizode nr2:
im so sexy! beibii!
annai pēkšņi bija uzaugusi mīlzīga pumpa. vannasistabaa... viņa sēdēja vannasistabā... un tīrija zobus. sēdēja. un tīrija zobus.
pēkšņi mutē kaut kas bīstami notirkšķēja...
"vai tas esi tu, zobgali?" viņa jautāja, bet bija jau par vēlu. zobs izkrita un Anna gāja to slīcināt podā. viņi bija žēl slīcināt zobu podā, bet ko nu tur darīt. kas jādara, jādara...
piegājusi pie poda, Anna noliecās pār to, lai apraudātu zobu... bet tad viņa atkal izdzida TO... to TIRKŠĶĒŠANU, kas nāca no viņas mutes...
"vai tie esat jūs, zobgrauži?" viņa mēģināja jautāt, bet līdz ko Anna atvēa muti, visi zobi izbira ārā... tie itkā bija sairuši smalkos bēšos putekļos.
bet Annu tas neuztrauca. Viņa nolaida zobus (nu tas ir- nolaida zobus podā)... un devās uz darbu... pa ceļam viņa gāja cauri mežam, bet mežā dzīvoja viņas draugs bebrs... bebram bija vienīgais pulkstenis visā mežā, bet visi viņu uzskatīja par sadistisku kropli, jo pulkstnim bija negliņa, un bebrs ar to bakstija visiem acīs...
pulkstenis bija zaļš.
bet šoreiz bebrs neko nebakstija, viņš tikai teica, ka būšot pasaules gals. Anna prasīja, kādēļ, bet bebrs atbildēja, ka viņa esot galīgi ne īpaši gudra, turklāt viņai kaut kas nesot ar acīm, jo vai tad viņa neredzot, ka krīt saule un ka pastiprinās radiācijas l\daudzums, bet Anna teica, ka viņai patī radiātori un gāja tālāk... viņa atrada riteni un brauca tālāk. un brauca tālāk. tālāk.
viņa nokļuva liea kalna galā un saule jau tikpatkā bija nokritusi, jo bija ļoti silts un kalna galā jau vispār auga palmas. un starp palmām Anna satika Nikolu, Ņinu, un vēl kādu.... laikam danu. to trešo nevarēja pamanīt, jo viņai bija nosvilusi galva.
viņa teica, ka jāiet lejā, jo ja nu saule uzkritīs uz zemes, tad vispirms jau uz Lielā Kalna... Nikola un Dana (?) uzreiz piekrita, bet Ņina teica, ka nenākšot. bet anna piesolijās viņu atlaist un tad viņa tomērt nāca...

epizode nr3:

tas ir tik pretīgi! es to nevaru izturēt! tā smaka... es tūlīt vemšu!!! pēc vecām olām un kaut kāda spirta... un pēc sviedriem... smird tā, itkā es ar mēli laizītu vecas smirdošas, sviedrainas, nočurātas olas, un bāstu sev mutē pirkstu... tas ir tik pretīgi... es vemšu....


un ar mīlzīgu atraugu pamodusies no ģīboņa murga, Anna apvēma visu paklāju ar zaļiem, vietām sarkanīgiem, bet tomērt visai pretīgiem vēmekļiem... dažviet kunkuļodami uzpeldēja nelieli atpazīstami augļu gabaliņi un sēkliņas, un no šķidrās masas ārā nāca sīvi smakojoši garaiņi....
atraugājusies vēlvienreiz, Anna vēma atkal, un tad vēl, ar katru reizi arvien vairāk apšļakstīdama viesu kājas...

CITĀTS
Anda Viksone "sinonīmu vārdnīca": vēmas, svērkļi, vēmekļi, izkārnījumi, atmiras,

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.12.2004 21:34

Nikola saviebās. Viņa nopriecājās, ka bija piegājusi pie Doloresas, bet nezinādama, ko sagaidīt no šīs būtnes viņa ar līkumu apejot apkārt Anas vēmekļiem nosēdās kādā dīvāna pēc iespējas dziļāk istabā un uzcēla kājas uz dīvāna pievelkot sev klāt un atvēra loga šķirbiņu.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 30.12.2004 21:39

Berijs paspēja palekt malā, brīdī kad viņa māte izrādīja pirmās pamošanās pazījmes. Viņš negribēja būt pirmais, kas patrāpīsies viņai ceļā, kad viņa atjēgsies. Brīdī, kad viņa sāka vemt, viņš juta, ka arī pašam tūlīt sāks raut uz augšu... lai gan viņam vajadzētu būt pieradušam pie vēmekļiem un dažāda "stila" vemšanām un izvemtajiem kuņģa saturiem, viņsš tads nebija.. viņam joprojām rāva uz augšu, kad vēma kāds cits(nevis viņš pats). Berijs supermena cienīgā ātrumā izmetās no istabas un lidoja uz tuvāko tualeti, kur noliecies pār podu izvēmās...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.12.2004 21:44

Nikola ar līkumu gar kamīnzāli izgāja koridorā un izgāja ārā salā savās ādas biksēs un plānajā blūzītē. Viņa devās uz pils parka pusi spītējot aukstumam.
Šīs divas dienas būs drausmīgas..
Viņa nodomāja. Ar roku pārbraucot pār apsnigušo krūmu.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 30.12.2004 21:50

Viņa vemšana beidzās ātri.. jo nebija īsti ko vemt.. tikai tīra kuņģa sula un sajūta ka gribās vēl vemt..
Viņš piegāja pie krāna (OOC parasti tualetēs tādi ir..) un izskaloja muti.. Tad viņš iznāca no tualetes, ūn devās pie savas somas. Viņš izņēma cigaretes (kas gan labāk par dūmu aromātu nomāc visus pārējos???), šķiltavas un virzījās uz āru, lai uzvilktu dūmu. priekštelpā viņš aidedzināja cigareti un devās ārā...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.12.2004 21:55

Meitene viegli drebot apsēdās uz soliņa parkā. Viņa bija diezgan nosalusi un atsāka snigt pieberot viņas matus ar baltām sniegpārsliņām un darot viņu vēl pievilcīgāku. Viņa izbaudīja āra svaigo gaisu un, lai kakls nebūtu tā jāmoka lūkojoties debesīs viņa nogūlās uz soliņa un vērās debesīs izbaudot svaigo gaisu.

Iesūtīja: saule ; laiks: 31.12.2004 00:28

[OOC - rover, tu droši zini, ka neko nelieto ?]

19.45 - 20.00
Zevs, kurš sākumā nebija varējis izdomāt ko darīt, ieraudzījis, ka tuvojas Sabīne ar ūdens krūzi un apjautis ko viņa ar to darīs atrāvās no Annas, lai ūdens netiktu uzliets arī viņam brīdi samulsis vērojis notiekošo viņš atcerējās par ēdienu piegādātājiem Ak, dievs, jha viņi atnāks šurp.... Nez kur palicis Antons... Nu nekas samaksāšu pats, cerams ka man pēc tam naudu atdos
viņš nolēma un devās atpakaļ uz priekšnamu, kur piedāvāja savu palīdzību abiem piegādātājiem Jo ātrāk ēdiens būs izkrauts, jo ātrāk mēs tiksim pie ēšanas viņš skaidroja domās piemetinādams un jo ātrāk jūs pazudīsiet no šejienes Kad ēdieni bija izkrauti un Zevs samaksājis viņaprāt neadkvāti lielu summu par tiem, Zevs devās atpakaļ uz kamīnzāli pa ceļam sastapdams NIkolu, kura devās uz ārdurvju pusi un Hornberiju, kurš iedrāzās kāpņu telpā [OOC-pirmajā stāvā nav tualetes]
Aizgājis līdz kamīnzālei un ieraudzījis, kas tur notiek viņš ātri devās atpakaļ Zevam bija viegli nelabi no cūkkūts, kas valdīja kamīnzālē Cienījama ģimene, bet izskatās kā... fui... un sievasmāte drošvien ir iedzērusi to ko pati sev ielēja... kāpēc es... tiešām neviens cits neredzēja ? Kur te būtu kāda klusa vietiņa... viņa izgāja ārā... viņš laikam uzskrēja augšā Zevs domāja un izlēma doties pa kāpnēm uz leju.
Apakšstāvā viņš pavēris vienas durvis atklāja ka aiz tām ir tumša telpa atradis slēdzi viņš konstatēja, ka tā ir garāža Dīvaini... Nez kāpēc tad visi ir novietojuši mašīnas ārā ? viņš domāja un izslēdzis gaismu aizvēra durvis, lai paskatītos, kas ir otrpus kāpņu telpai. Nākamajā telpā Zevs ieraudzīja baseinu piegājis pie tā malas Zevs nolūkojās ūdenī, kas viegli šūpojās - tas viņu nomierināja Būs vēlāk jāatnāk izpeldēties

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 31.12.2004 23:32

Anna vēma... ai kaa anna veema, un paarstaat nevareeja...
vēmekļi spraucās ārā no viņas mutes ar neizmērojamu sparu, kaa taureņi, kas tiiko tikushi aaraa no sprosta un dodas pretim sualei... tad vinji izplesh savus spaarnus, un visa griida paarveershas smakojoshaa un kunkuljainaa veemeklju utopijaa... vismaz taa to izteelojaas Anna.
viņa pieceelaas un veel jo projaam vemdama devaas izzinaat pasauli. vispirms vinja izgaaja priekshnamaa. tur vinja pieveema kurpes. visas kurpes. gan daamu smalkaas sarkanaas, gan kungu melni lakotaas. vinja devaas uz baseina pusi....

viesu sejas satinga izbailees, un luupas savilkaas. lai gan viņi ļoti veeleejaas aptureet trakojosho namamaati, visi arii baidiijaas, ka pieejot klaat sievietei, tie tiks apvemti no galvas liidz kaajaam... un to vinji negribeeja. nepavisam negribeeja, jo taa buutu zaimoshana Jeezus beerninjam, taa buutu zaimoshana bazniicai kaa taadai, un shajaa maajaa jau pietika zaimoaaju- vemjoshu, dzeroshu......... PELDOSHU!!!!!

jā... Anna bija metusies baseinaa... lai gan... vinja vismaz vairs neveemma... buutu vemusi, bet nebija jau vairs ko vemt, eests ar bij maz (nu ok, dzerts gan vairaak)- tikai desmazies mashiinaa un chipsi.

taa nuanna peldēja peldeeja kaa ronis, kaa juuraslauva, kaa sliiceejs...

vai Annas interpretaacijaa:

taa nu es peldu shai debesu akvaarijaa, kaa naara, kas dodas izglaabt nešķiistos, kaa sliiceejglaabeejs... kaa sveetais Pēteris, kas ienesīs visus šajā Nirvanas cieniigajaa sveetku rutiinaa, shai ekscentriskajaa un pataloģiskajā pasaulee, kura JĀSAPROT un JĀIZPROT, jo citādāk visi nogrims saltajā pasaulē... saltaa un bezgaliigaa... un rutiinaa grieziisies pashi ap sevi. tikai ap sevi... un citus neieveeros...

es esmu naara...

bet ja sho "nāru" redzētu īstās nāras, viņas raudātu sāļas asaras savās ūdeņu pilīs...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 01.01.2005 04:40

Nikola bija laimīgā neziņā par mājā notiekošo, jo viņa savus garos zābakus tā arī nebija novilkusi un kažoku&citas mantas atstājusi mašīnā. Patlaban viņa gulēja parkā uzsoliņa, vērās debesīs un sniegpārsliņas lēni krita viņas garajos&tumšajos matos, kas lielākajā daļā sava krāšņuma skaisti izkarājās pāri soliņa malai un izgreznojās ar sniegpārslām.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 01.01.2005 05:18

Berijs nesteidzīgi, ārā vilka dūmu... viņš zināja, ka iekšā vēl ilgi būs jūtams "Aromāts", un ka to visu tik drīz nesakops. Viņš izsmēķēja vienu cigareti, tad otru... tad trešo. Tad viņam iezvanījās telefons un viņs to izvilka no kabatas. "Hallo? ... Jā, te Hornberijs klausās... ko? tiešām?... man ir ļoti žēl... Nē! Es nevaru ierasties, kad varēšu nezinu, pēc ziemassvētkiem... Izsaku visdziļāko līdzjūtību... " un viņš nolika klausuli.

Iesūtīja: saule ; laiks: 01.01.2005 20:12

Izdzirdējis tuvojamies soļus, nē drīzāk nedrošus būkšķus, kas streipuļojošā ritmā tuvojās no kāpnēm ar vien tuvāk un tuvāk Zevs atkāpās uz atpūtas telpu - viņš gribēja pabūt vienatnē, viens pats kopā ar sevi pašu - tikai un vienīgi ar sevi... Tad viņš attapās - tepat bija jābūt tualetei, kurā viņš varētu atrast drošu patrvērumu (cerams) atradis meklēto telpu (starp citu ilgi nebija jāmeklē) viņš iespruka tajā un caur durvju šķirbu vēroja notiekošo - kā baisa parādība, kāda parasti sastopama pusnaktī tumšos mežos un kapsētās no kāpņu telpas izslīdēja Anna Vizbule Briede un lēni sperdama soļus, lai spētu noturēties kājās pie viena sev pa priekšu sperdama kurpes, zābakus un citus apavus - no zamšādas, no nubuka, no lakādas, pat ar samtu apšūtas čības - visu viņa bija pievēmusi un tagad vairs nespēdama pavemt atvilkusi sev līdzi...
Viņa tuvojās baseina malai...
Viņa bija nolēmusi šķīstīt sevi ūdenī...
Šai ziemassvētku vakarā viņa ar grandiozu šļakstu savienoja savas miesas ar ūdeni...
Zevam no redzētā aizrāvās elpa, aizvēris acis viņš redzēja sevi baseinā līdzās Annai... nē, viņš bija viens... viņa acis nekustīgi skatījās augšup to skats caururba griestus un saskatīja nesaskatāmo, viņa mute bija pavērta - kā tverot pēc elpas, kā kliedzienā...
Zevs juta, ka nespēj vairs mierīgi noskatīties - viņam bija jāizkļūst no šejienes pirms kāds vēl ir nolēmis sekot Annai... nē, kāds jau bija pieņēmis šādu lēmumu - no kāpņuy telpas bija dzirdami steidzīgi soļi...
Zevs metās skriet, viņa smadzenēs domas skraidīja gaismas ātrumā - garāža, tur jābūt ārdurvīm - ceļam uz brīvību...
Zibens ātrumā izskrējis cauri kāpņu telpai, viņš ar pāris lēcieniem pārlidoja garāžai un izmetās ārā pa durvīm.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 03.01.2005 16:24

Berijs ienāca iekšā. Pēc kāda brīža viņš pieejot pie savas somas konstatējs ka ta nav cietusi. Viņš to paņēma roka un gāja uz lielo istabu. viņš centās dziļi neelpot, lai atkal nebūtu jāvemj.
"Varbūt vajadzētu tagad darīt tā, ka no šīs istabas iznes visu, kas būs vajadzīgs: eglīti, dāvanas, nesaplēstos traukus utt. Tad aizsēdz šo istabu un visi pārvācas uz kādu citu telpu. jo nedomāju, ka ir kaut viens, kas tagad gribētu to visu uzkopt." Berijs ierosināja.

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 03.01.2005 16:44

pat kamiin istabaa njina juta sho smaku, smaku kas pilna bailju, naida, miilestiibas, uztraukuma, riebuma. shii smaka apvijaas visapkaart njinai taa, ka, lai kaa vinja meeginaatu no taas izbeegt vai pasleepties, tas nesanaaktu... njina dzilji ieelpoja, ielpoja un gaisu tureeja sevii preciizi 36 sekundes, tik maz jo 10 gadus vinja bija smeekeetaaja, bet, paldies dievam, sho ieradumu atmeta. vinja leenaam izpuuta gaisu radot ljoti skalju SSS. liesma kamiinaa noraustiijaas un un vinja aizveera acis, vinja sapluuda ar sho telpu- ar sho gaisu, griidu, griestiem un istabas dveeseli... jaa katrai istabai bija sava dveesele bet shiis dveeseles noluuks bija ljauns tapeec njina noraustiijaas un izgaaja no istabas.

koridoraa smaka bija veel nezheeliigaaka taadeelj vinja skreeja, skreeja uz priekshu un atpakalj, pa trepeem uz augshu un uz leju liidz nonaaca beeninjos. tur vinja ieskreeja istabas stuurii, nokrita uz celjiem un raustoties atguva elpu.

Iesūtīja: Atikuss ; laiks: 03.01.2005 17:04

Rurke šo traģisko notikumu uzņēma ārēji vēsi, viņš bija radis pie tā, ka Spānijā vēršu cīņās ik gadus gāja boja kāds cilvēks. Bet ko anna darīja baseinā un kādā jēgā viņa bija pagalam, to Rurke ar visu iespējamo prāta pielietojumu nespēja izdomāt. Rurke devās uz parku, viņam vajadzēja mieru, nevbis šo briesmīgo skriešanu, kliegšanu un vēl ļaunāk, Annu baseinā. Tiklīdz viņš bija nonācis parkā, jauneklis apsēdās uz tuvākā soliņa un paskatījās apkārt, neviena... Tad sev par pārsteigumu, Rurke pamanīja Nikolu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 03.01.2005 17:57

Nikola vēl brītiņu gulšņāja uz soliņa līdz nodrebinājusies piecēlš sēdus un notīrīja no drēbēm sasnigušo sniegu.
Vēl bišiņn un es būtu sniegavīrs...
Viņa uzjautrinati nodomāja, bet iekšā vēl negāja, jo lai gan ārābija auksts viņai nekārojās redzēt vēl kādu "skaistu" skatu.

Iesūtīja: Atikuss ; laiks: 03.01.2005 18:47

Sveika Nikola! Rurke uzsauca Ko tu dari šeit ārā, nav nemaz tik silts! Viņš piegaaja pie Nikolas un apsēdās uz soliņa. Viņš klusēja, neteica neko, jo neko normālu sakāmu nespēja iedomāties. Saki kaut ko taču, viņš nodomāja, ciest nevaru šitādu klusēšanu!

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 03.01.2005 19:36

Nikola pagriezās pret Rurki.
Es neesmu pārliecināta, ka tevi pazīstu..
Meitene nedaudz bvainīgi teica, jo par radiem tiešām nebija pārāk interesējusies esot prom un vienīgais cilvēks, kuru viņa pazina bija nozudis.
Bet katrā ziņā tu pazīsti mani..
Viņa pasmaidot teica

Iesūtīja: Atikuss ; laiks: 03.01.2005 20:04

Es esmu Rurke,vins atteica, esmu Annas deels. Es paziistu ljoti daudzus no muusu radiem un draugiem, ir naacies ar vinjiem visiem runaat dazos deju vakaros un balliitees. Es nesen atgriezos no maaciibaam Spaanijaa un tagad censhos atkal ienaakt gjimenee.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.01.2005 18:35

Skaidrs...
Viņa noteica aptverot saņemto informāciju. Viņa saprata, ka pienāktos pastāstīt par sevi un teica
Mana māte bija Annas māsa. Viņa nomira, kad man bija 11 un es dzīvoju šur un tur dažādās skolās...
Viņa teica

Iesūtīja: Atikuss ; laiks: 04.01.2005 20:18

Skaidrs, vinjsh atteica, nu jaa, laikam nav iipashi patiikami, bet tas nav svariigi. Kurp tu dosies, kad vis shitais murgs buus garaam? Rurke sho jautaajumu uzdeva taa pat vien, vinjsh saprata, ka vinjam nav izredzu uztureet sakarus ar kaadu no gjimenes, jo liidz ar tikshanu preom, viss mainiisies.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.01.2005 20:22

Atpakaļ uz Kembridžu...
Viņa noteica.
Lai gan es tik tiešām ceru, ka šīs 2 dienas paies ātri jo vērojot, kā Anna piedzeras nbūt nav patīkams skats..
Viņa teica un izpurināja no matiem sniegu, lai gan dažas mirdzošas sniegpārsliņas turpināja tur spīguļot.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 04.01.2005 20:26

Tākā visi bija pārāk aizņemti, Berijs atkārtoja to visu vēlreiz, iepriekš diezgan skālī noklepojoties : "Varbūt vajadzētu tagad darīt tā, ka no šīs istabas iznes visu, kas būs vajadzīgs: eglīti, dāvanas, nesaplēstos traukus utt. Tad aizslēdz šo istabu un visi pārvācas uz kādu citu telpu. jo nedomāju, ka ir kaut viens, kas tagad gribētu to visu uzkopt." Un tad viņš skatījās uz visiem " NU?"

Iesūtīja: Atikuss ; laiks: 04.01.2005 20:36

Rurke kluseeja, vinjam nebija ko teikt. Tas ko nikola teica bija taisniiba. Nikol, ar ko kopaa tu atbrauci, vinjsh uzdeva jautaajumu, lai paartrauktu klusumu. Kapeec tieshi Ziemassveetkos annai vajadzeeja piedzrties un....., nodomaaja Rurke veerodams niegpaarslinjas Nikolas matos.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.01.2005 20:39

Es atbraucu pati..
Viņa teica.
Njā ties šī diena bjia gara.. Kamēr uz lidostu.. No lidostas visi tie dokumenti kā apformēt mašīnas tiesības te.. Un kamēr vēl līdz šejienei..
Viņa nodomāja lūkojoties apkārtējā vakara tumsā.

Iesūtīja: Atikuss ; laiks: 04.01.2005 20:45

Mees vareetu doties uz maajas pusi, ja vien, protams, tu neveelies palik sheit un zkaitiit zvaigznes visu nakti liidz nosalsanai. tas, kas tur iekshaa notiek, nav jaapiemin, visiem jautaa slikti....Rurek pieceelaas un izstaipiija saslushos loceklus.

Iesūtīja: dream destruction ; laiks: 05.01.2005 08:56

Antons visu laiku bija seedeejis un sastingushu skatienu veeries vienaa punktaa kaut kur virs kamiina. Bet tad vienaa briidii kaut kas notika, vinjaa uzbangoja taads niknums, ka vinjsh pieceelaas kaajaas un stingraa, paveeloshaa balsii jautaaja: ''Kur ir taa sasodiitaa kalpone?'' Nesagaidiijis nevienu sakariigu atbildi, vinjsh skreeja uagshaa beeninjos, jo, kaa pasham shkjita, bija dzirdeejis ninjas soljus dodamies augshaa. Jaa, protams, te vinja arii bija. Atons piegaaja njinai klaat un maigi chuksteeja: ''Njina, Njinochka, kas noticis? vai es tev nevaru paliidzeet kaut kaa? Es redzu, ka tev ir ljoti slikti, bet viesistabaa daraas taadas nekaartiibas, ka mees bez tevis nevaram! Luudzu, Njiinochka, saki, ko es varu dariit tavaa labaa, lai tu atkal buutu smaidiiga!'' Antons jau sen bija ieveerojis, ka Njinu kaut kas nomaac. Vinja vairs nebija taada kaa agraak. Un piepeshi shajaa briidii vinjaa kaut kas sakusteejaas... Kaut kas maigs un jauks.

[OOC: manupraat, sheit iedereetos kaut kas sentimentaals vai smth like that grin.gif]

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 05.01.2005 17:42

[OCC- kamaa kaut kas silts sakusteejaas? manii vai antonaa? laughing.gif ]

njina dzirdeeja ka kaads kaapj augshaa pa kaapneem. sho 12 gadu laikaa vinja jau bija iemaaciijusies atskirt soljos un zinaaja ka tas ir antons. vinja nolieca galvu un iespieda to starp celjgaliem. kad antons prasiija ko lai vinsh dara vinjas labaa njinaa kaut kas izkusa. izkusa un viss palika silts un jauks un miilsh un nekas vairs nelikaas peleeks beediigs vai saapiigs. njina izjuta laimi, miilestiibu, prieku un speeju dziivot taalaak. juus pat nevarat iedomaaties kaa njina veeleejaas piecelties kaajaas un kaisliigi noskuupstiit antonu bet vinja to nedriiksteeja. nedriiksteeja un viss. PALDIES ANTONA KUNGS BET MAN VISS IR LABI njina klusi nochuksteeja un pieceelaas kaajaas. VIESISTABAA SHMUCES? ATKAL ANNA? SKRIENU JAU! vinja nochiepsteeja acis nepaceelusi. vinja gribeeja skriet aaraa no tejienes bet antons vinju sakeera aiz rokas. stingri kaa iists viirietis bet tomeer maigi kaa miilosh beerns.

Iesūtīja: dream destruction ; laiks: 09.01.2005 21:35

''Nee, pagaidi, Njina.'' Antons klusi teica. ''Paklau, tu man esi kas vairaak nekaa vienkaarshi kaut kaada kalpone. Zini, taa Anna... Vinja mani patiesiibaa kaitina -- ljoti, ljoti. Man ir tik gruuti taa dziivot! Paklau, es zinu, ka izklausiisies uzmaaciigi un stulbi, bet... Sanaak kaa kaut kaadaa salkanaa lubenee, bet fakts paliek fakts -- esmu iemiileejies savaa pasha kalponee...'' Peedeejo teikumu vinsjh pabeidza ar zemee veerstu skatienu. Vinjsh neiedroshinaajaas paskatiities Njinai aciis. Shkjita, ka tuuliit vinja to atraidiis vai pasmiesies par to.

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 09.01.2005 21:40

njina palika ar valjeju muti. lai nu ko, bet to vinja nebija gaidiijusi. sho mirkli vinja bija gaidiijusi gadiem, bet tagad vinja nezinaaja ko teikt. vinjai bija kauns par to ko juut un vinja to vnk nevareeja vinajm pateikt taadeelj vinja izliidzeejaas ar skuupstu- mezhoniigu nevaldaamu bet tomeer maigu un miilas pilnu. ES ARII. ES ARII. vinja teica un saaka laiziit vinja kaklu.

OCC loool laughing.gif

Iesūtīja: dream destruction ; laiks: 09.01.2005 22:18

[OOC -- psc!!! laughing.gif]

Antons kaisliigi atbildeeja Njinai. Taa nu vinji tur njeemaas apmeeram 15 minuutes un tad vinjsh paskatiijaas Njinai aciis un teica: ''Viss. Mums tas ir jaasleepj no apkaarteejiem. Taapeec tev tagad visdriizaak jaaiet lejaa un jaakjeras pie darba...'' Antons skatiijaas Njinaa miilestiibas pilnaam aciim.

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 09.01.2005 22:59

JAA MIILAIS! njina antonam aciis nepaskatiidamaas izskreeja no istabas un devaas lejaa visu sakopt.


kad vinja nokaapa pa trepeem tur paveeraas shausmu skats- viss bija pievemts, viss smirdeeja un visa balle bija pagalam... vinja leenaam aizgaaja uz virtuvi peec lupatas un neelpojot saaka visu tiiriit.


tiirot vinja domaaja, daudz domaaja... itkaa bja labi, bija patiikami un tas bija tas par ko vinja bija sapnjojusi jau sen... bet varbuut tas tomeer nebija vinajs sapnis? vinajs sapnis bija ar vinju appreceeties, aizmirst par annu un paareejiem briezhiem un dziivot laimiigu liidz muuzha galam, bet shis nebija tas... tas taa nebija... sho vakaru vinji aizmirsiis vish veelaizvien vaartiisies pa gultu ar annu un viss buus pa vecam un tas njinai nepatika

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 09.01.2005 23:14

Anna, izpeldējusies baseinā, bija atguvusi spirgtumu un namamātes uzmanību....
viņa uzmanīgi izšļampāja no baseina, un, modīgajām kedām žļurgstot, devās meklēt Ņinu, lai tā viņai sagādā jaunas drēbes. jo šīs nu bija galīgi izmirkušas.
Annas prātā valdīja vispārīgs sajukums- viņa īsti nesaprata, kāpēc bija peldējusies, viņa neatcerējās neko no šī vakara gaitas. Anna bija aizmirsusi to, kā viņā dzēra skapī, kā dziedāja, un kā vēma. viņa bija aizmirsusi visu.
Nonākusi viesistabā, viņa ieraudzīja haosu. haosu, kas valdīja apkārt- novemtā, smirdoši dvakojošās sienas, teju pludojošo grīdu. 'parkets jau bija sācis uzburbt, un no dēļišu sastiprinājumu spraugām sarkanajā, kunkuļainajā vēmekļu masā uz augšu cēlās nemanāmi burbulīši.
viņas skatien pārslīdēja visai telpai, līdz apstājās pie kāda sakņupuša stāva istabas vidū.
tur Ņina tīrija vēmekļus.

Kalpone, vai tu to izdariji? :blink:

ar neaizmirstamu šausmu izteiksmi sejā nobļāvās Anna... viņa domāja, ka Ņina, nevis pati namamāte, bija izpostijusi svētkus ar savām trakojošajām orģijām

vai tu to izdarīji, tu ````! tu ````````! tu ````ā ````! tu ````````!!!!!! es tevi iz```` ar visaam tavaam ```````` tu, smirdīgā padauza!

jā, tā anna kliedza un nerimās, saukdama Ņinu visdažādākajos nesmukajos vārdos...

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 09.01.2005 23:21

njina nepaceelusi galvu niciigi izmeta NEE. NEE TAA NEBIJU ES. un turpinaaja slauciit griidu. njinai tagad bija diezgan vienalga ko anna par vinju domaa jo savu pienaakumu vinja jau bija paveikusi

Iesūtīja: dream destruction ; laiks: 10.01.2005 10:52

Antons staaveeja un skatiijaas. Vinja acu skatiens sastapaas ar Njinas un vinjsh cereeja ar to kaut cik nomierinaat Njinu.

Tad vinjsh pagriezaas pret Annu. ''Paklau, khm, daargaa, mums jaaaprunaajas,'' Antons teica. Vinjsh jau bija pieradis pie shaadaam sievas leekmeem un taapeec shaados briizhos centaas buut mieriigs un pazemiigs. ''Ir, eem, taada lieta, ka tu... nu kaa lai to labaak pasaka...'' Vinjsh nespeeja pabeigt teikumu liidz galam, tikai uzmaniigi veeroja Annas sejas izteiksmi un nevareeja saprast vinjas attieksmi.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 11.01.2005 13:10

Doloresa pamodās no skaļajām klaigām. Redzēdama, kā izskatās grīda un viss apkārt, un dzirdēdama, kā Anna uzklūp kalponei, viņa nolēma, ka kalpone pie reizes arī nogāzusi visu galda sastāvu uz grīdas un aptinusi viņai galdautu apkārt. Jau sperdama vienu soli uz tās nejaukās kalpones pusi, viņa sāka bļaut: "Kā nav kauna, neliete? Anton, es taču teicu, ka nevajag viņu pieņemt! teicu! TEICU!" vārdi skanēja aizvien spalgāk, "aptinusi vecai sievietei apkārt galdautu! kauna nav! fui! tas ir aaaa," viņa paslīdēja uz slidenās masas uz grīdas un nogāzās. Brītiņu padomājusi, viņa piecēlās atkal kājās.
"Mīļie!" viņa ieaurojās, vērojot, kā Antons uzsāk sarunu ar Annu. Kad viņa bija droša, ka visas acis, cik vien istabā bija, būs pavērstas pret viņu, Doloresa mīlīgi pasmaidīja un pakniksēja: "Šodien pusdienās būs teļa gaļas radziņš," viņa atieza zobus, atvainojiet, protēzes, un, saritinājusi tuvumā esošo avīzi tūtā, uzlika to sev uz galvas: "To garantē jūsu vislabākais pavārs pasaulē," gaiši iesmējusies, viņa skrēja uz virtuves pusi, aizvien klusākiem paliekot vārdiem "vislabākais.. vislabākais.. vislaaabākais..."

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 11.01.2005 14:44

Dana pieceelaas no kreesla un piegaaja pie njinas... "Miiljaa, Njina...wai tu luudzu nebuutu tik miilja un tad, kad buusi sakopusi griidu nesakoptu to nekaartiibu pie galda?" winja jautaaja, cerot, ka kalpone nau iipashi apwainojusies uz mammu.. "Zini...Doloresa...nu winjai dazhreiz uznaak leekmes un winja kljuust newaldaama...taapeec newajag winju njemt galwaa..." Dana pasmaidiija un dewaas uz wirtuwi pakalj mammai... Tad ashi pagriezaas un uzmeta skatienu njinai, kas weeljoprojaam tiiriija griidu... "Atceries par galdu..."
Iegaajusi wirtuwee winja uzlika roku uz maates pleca "mammu..." winja iesaaka "tew naw jaataisa nekaadi telja galjas radzinji..." winja teica, apturot mammu no drausmiigaas rosiishanaas pa wirtuwi "Ir atwesti eedieni.." winja teica...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 11.01.2005 14:50

"Viņi neko nejēdz, bumbulīt," Doloresa starojoši smaidīja un vicinājās ar mīklas rulli, "tur viss ir pilns ar SĒNĒM! jā! SĒNĒM!" viņa sāka intensīvi griezt dekoratīvo Ziemassvētku kaktusu ar maizes nazi, "pudiņā ir sēnes! mērcē! šņabī!" viņa sastinga ar maizes nazi rokā, "nē, šņabī nē," viņa piebilda ar svētlaimīgu izteiksmi sejā, sagriežot uz pusēm kādu īpaši sārtu kaktusa ziedu, "bet pudiņā gan! pilnīgi nopietni!" viņa bargi nolika nazi, it kā Dana viņai iebilstu, un ieslaucīja sagriezto kaktusu bļodā. Pielējusi klāt puslitru ūdeni, viņa kādu brīdi izlikās, ka lasa kādas Santa Marias garšvielu etiķeti, tad atmeta ar roku un sabēra visas garšvielas, cik tik garšvielu turētājā bija, traukā. Kārtīgi samaisījusi ar karoti, viņa pagriezās pret Danu: "Egila Zariņa kungs! Nemaz necerēju!" viņa ātri piegludināja svētku kleitu un dvieli, kas kalpoja par priekšautu, "jūs manā virtuvē? Jā, droši nāciet iekšā, un pasakiet operatoriņam, ka arī viņš dabūs porciju," Doloresa šķelmīgi piemiedza ar aci ledusskapim.

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 11.01.2005 15:02

OOC:chem... laughing.gif kaa tu kko taadu wari uzraxtiit....? *reec*

"Mammu..." Dana iesaucaas, bet bija jau par weelu, kaktuss tika sakapaats un jau uztaisiita kaut kaada zhljemba... "Anton!" winja uzsauca braalim, luudzot, lai winjsh naak paliigaa nedaudz sawaldiit mammu... "maaminj..." winja iesaaka pagriezhoties pret maati... "Kaa redzu tu esi piekususi no aarkaartiigaas eediena taisiishanas, Zarinja kunga operaators to wisu nofilmeeja, bet tagad tew wajag aiziet atgulties - atpuusties... Es noteikti pasniegshu tawu...eee...bruuweejumu..." Dana teica, panjemot mammu aiz elkonja un meegjinot winju izdabuut laukaa no wirtuwes, lai uzwestu otrajaa staawaa un noguldiitu...

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 11.01.2005 17:56

OOC: es jau neko! man teica, ka tajā sulā alkohola nav! ;D

"Bet Egila kungs!" Doloresa iekaucās, vicinādamās ar karoti, ko turēja otrajā rokā, un notraukdama visus mazos magnētiņus no ledusskapja durvīm, "nu paskat! Ko es izdarīju! Operatora kungs, piedodiet, es laikam sašķaidīju jūsu brilles, bet ziniet, Pasaules Optikā kā reiz šodien ir izpārdošana, es ZINU, es personīgi pazīstu turienes direktoru! Ļoti jauks, simpātisks kungs! Vai kundze!"
Viņa pēkšņi sastinga un ļāva sevi izvilkt koridorā, lai ieteiktos: "Mīļumiņ, tev pilnīga taisnība! Atpūsties! Bet kas gan var būt labāka atpūta kā.." *vecumam neraksturīgs izrāviens un jauneklīga uzlekšana uz tuvākā galda* "kā SPĒLES?" Doloresas smadzenēs šīvakara jezga un atsišanās pret grīdu bija radījusi pārslodzi.
Vecā sieviete piesita pie Danas pleca un uzleca atpakaļ uz galda. Viņa acīmredzami spēlēja "augstāk par zemi": "Bet atceries!" viņa nedaudz apsūdzošā tonī pakratīja ar pirkstu, "atceries, ka jāskaita līdz TRĪSDESMIT! savādāk es nespēlēšos!"
Bija brīnums, kā vecās sievietes organisms spēja strādāt tādos tempos. Gan nedaudz aizelsusies, viņa plati smaidīja, un seja bija piesarkusi gluži sarkana no pūlēm.

Iesūtīja: saule ; laiks: 13.01.2005 03:39

20.00 - 20.45

Aizskrējis līdz mašīnai Zevs atslēdza bagažnieku un nikni atrāvis to vaļā un uzmeklēja sēņošanas piederumus - sēņošana vienmēr palīdzēja viņam atslābināties.
Sameklējis visu nepieciešamo viņš devās uz meža pusi, taču tad attapās ka ir ziema uz sēnes laikam tomēr neaug. Galu galā kāpēc man būtu jālasa tikai ēdamas sēnes ? galvenais taču ir process viņš nolēma un sāka kasīt no parka kokiem piepes.
Pēc brīža viņam sāka salt - viņš pārstāja kapāt kokus ar sēņu nazīti un palūkojās debesīs - putenis pieņēmās spēkā, spēcīgs vējš nesa pa gaisu lielas ķepīgas pārslas, kuras veidoja gluži vai knapi caurredzamu aizkaru. Apkārtne lēni pārklājās ar biezu baltu sniega segu, kas nozlāpēja visus trokšņus, vējš pūta sniegu grūti izbrienamās kupenās...
Pēkšņi Zevs attapās, ka gandrīz nokavējis savu ik vakara rituālu - ''Panorāmas'' skatīšanos un steidzās atpakaļ uz māju.
Ienācis priekšnamā Zevs steidzīgi nometa savu sēņu grozu un , protams, tas apgāzās - pār ēdienu kārbām nobira piepju lietus, istabas kaktā ieripoja kāda nejauši gadījusies suņu sēne, bet pats sēņotājs, aizmirsis par vēmekļiem, devās uz kamīnzāli - tur viņš pirmīt bija redzējis televizoru, taču ieraudzījis, kas tur notiek tagad viņš pirms viņu kāds pamanīja pagriezās un devās prom tikpat ātri kā bija nācis Te taču vajadzētu būt vēl kādam televizoram... Varbūt otrajā stāvā būs ? viņš domāja un devās uz kāpnēm.
Ilgi viņam nebija jāmeklē - televizoru viņš atrada guļamistabā, kas atradās blakus bibliotēkai. Atlaidies gultā Zevs ieslēdza LTV1, taču viņa domas drīz vien aizmaldījās kaut kur citur - viņš tā bija centies iepatikties Briežiem, kāpēc viņi tik ļoti neieredzēja Zevu ? Varētu domāt, ka viņi paši ir paveikusī kaut ko izcilu cilvēces labā... Šis vakars pierādīja, ka Cūkas viņi ir ne Brieži, ja nu vienīgi Anna drošvien būtu iekļuvusi Ginesa rekordu grāmatā, ja kāds būtu reģistrējis viņas vemšanas lēkmi... Uz Dana... vai viņa vispār vēl mīlēja Zevu - vienīgais, kas viņu šovakar interesēja bija, lai Zevs būtu ''pieklājīgs''... Varbūt viņa nemaz viņu nekad nav mīlēejusi - vienkārši nogrāba pirmo puslīdz ciešamo vīrieti, kas izskatījās gatavs nopietnām attiecībām ?

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 13.01.2005 09:23

Berijam apnika stāvēt durvju ailā un skatīties uz tīrīšanas darbiem, jau pirms kāda laika, tāpēc viņš bija aizgājis pablandities pa māju. Viņš nolēma iet uz bibliotēku. Berjis ienāca telpā un paņēma, kaut kādu A.Kristi romānu, no plaukta, apsēdās lielajā krēslā, ioeslēdza lampu un sāka lasīt. Pēc krietnas pusstunas viņš sadzirdēja, a blakus istabā kāds ienāk, un ieslēdz televizoru.

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 13.01.2005 15:14

OOC:Tuulinjaam dana paraadiis sawu kweelo miilestiibu.. lai uzreiz es nebuutu pirmaa aizdomaaas turamaa..

Dana saprata, ka maati uz gultu nespees aizwilk...un Antons izskatiijaas, ka nenaax paliigaa... Dana noleema nedaudz atgulties...un atpuusties no shii drausmiigaa trokshnja... Winja uzkaapa otrajaa stawaa un dzirdeeja, ka kaut kur kaut kas skan... winja ieskatiijaas rokas pulkstenii 20.45 protams - panoraama... winja saprata... paweerusi durwis Dana ieraudziija to, ko gaidiija... - Zewu.. "Cik labi ir buut no taa wisa taalaak..." winja teica wiiram un noguulaas winjam blakus, piekljaujoties manaami tuwu... Winjai neintereseeja panoraama/kaa wienmeer/ winja weeleejaas atguuties no trokshnja... Dana uzlika sawu maigo roku uz zewa rokas...

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 13.01.2005 15:25

Horberijs lasīja detektīvromānu ar nosaukumu "Slepkavība Ziemassvētkos"... viņš to bija paņēmis, kā pirmo Kristi darbu no plaukta un sācis lasīt. nenojaušot ka pats Ziemassvētkos pieredzēs slepkavību.
Viņš dzirdēja, ka blakusistabā ieiet vēlkāds. sieviete viņš pēc balss noteica. bet turpināja lasīt.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 13.01.2005 17:56

Doloresa tobrīd spēlēja augstāk par zemi ar neredzamiem draugiem (nepārtraukti apvainodama tos krāpšanās mēģinājumos), un bija diezgan skaidrs, ka drīz viņa varētu gluži vienkārši atrubīties. Visticamāk, tā arī notiktu, ja nebūtu kāds starpgadījums.
Lecot uz kāda krēsla, viņa nejauši paleca garām (kādu pusmetru) un, ar večiņai galīgi neraksturīgu vieglumu noveldamās uz grīdas, deguna priekšā ieraudzīja...
Sēne.
SUŅU sēne.
Doloresas augumu sāka raustīt drebuļi. Viņa paņēma sēni vecīgajā rokā un ar nicīgu skatu to aiznesa uz virtuvi. Tur viņa paņēma lielu maizes nazi. Kādu brīdi drūmi lūkodamās uz visslapjāko mēteli visā garderobē -- Zeva mēteli -- viņa sacirta sēni mazmazītiņos gabaliņos, iebēra trauciņā, sadedzināja gabaliņus un pelnus izkaisīja, atverot logu. Tad viņa saberzēja rokas un iecirta maizes nazi dēlītī.
"Operatora kungs, tā jau ir nodevība pret manu mazo bubucīti," viņa drūmi noteica un apsēdās krēslā. Pēc piecām minūtēm viņa sāka tīri skaļi krākt.

Iesūtīja: saule ; laiks: 14.01.2005 17:22

[OOC- rakstiet taču to laiku mad.gif ]

20.46
Tu pati gribēji braukt šurp Zevs noburkšķēja - viņam nepatika, ka viņam traucē skatīties Panorāmu pat tad, ja viņš to nemaz neskatījās Vai ar tavu māti viss kārtībā ? viņš neieintresēti jautāja un tūlīt ''pielipa'' pie televizora, jo sāka rādīt sižetu par to ka kādiem tur krieviem nedod uzturēšanās atļauju un kā jau katrs sevi cienošs nacionālists sāka skaļi komentēt ekrānā redzamo [OOC- pieņemsim, ka tā bija http://www.ltv-panorama.lv/panorama/2004-12-24 ]

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 14.01.2005 22:03

20.46
"Jaa...weeleejos, bet nezinaaju, ka wiss taa notix./.." winja teica...un ar roku pabrauca zem wiira krekla... ( :lo: es taa shon dariiju.. grin.gif) un maigi paijaaja muguru..., ljautdama wiiram weerot telewiizora ekraanu, netrauceedama winju ar sawu tizlo runaashanu...

Iesūtīja: saule ; laiks: 22.01.2005 17:57

CITĀTS(Forte @ 29.12.2004 17:22)
''ši tualete ir sū... GOSPELI, KO PIE ```` TU TUR DARI?''
Gopelis pekakāja kādam gultu.
*

[OOC- devil.gif ]

20.47-21.00
Zevs labpatikā pasmaidīja un aizlika rokas aiz galvas - pareizāk sakot gribēja aizlikt, bet tad palēcās kā dzelts BL** SŪDI ! viņš iebļāvās paskatījies uz savām rokām un aiznesās uz tualeti, jo liekot rokas aiz galvas bija iebraucis sūdu čupā, kuru pirms pāris stundām bija atstājis Gospelis. Vanasistabā mazgādams rokas, kreklu un pēc tam arī matus (katram gadījumam) viņš klusi purpināja Es nogalināšu visus dzīvniekus šai mājā... Nogalināšu

Iesūtīja: MareRegina ; laiks: 23.01.2005 11:46

Visu šo laiku meitene tikai sēdēja .. un sēdēja tukši pētīdama šeit esošos cilvēkus un paijājot Sisy . Ik pa laikam meitene aizgāja uz virtuvi lai ko padzertu vai ieēstu.. Šīs ir šausmīgākās brīvdienas .. viņa sarkastiski nodomāja .

Iesūtīja: black_angel ; laiks: 23.01.2005 17:02

satiirijusi istabu un viesu kurpes vinja devaas uz baseinu. visu laiku no galvas vinja nevareeja izdabuut Antonu. kaa vinja ieniida annu... ieniida no visas sirds un bija gatava ar asu nazi paarbraukt vinjas tuklajam pretiigajam kaklam. kapeec tam taa bija jaanotiek? nonaakusi baseina telpaa vinjai paveraas pretiigs skats- viss baseina uudens bija pievemts un to nu vinja nevareeja iztiiriit taatad par lielu naudu buus jaasauc spec. tiiriitaajs turklaat baseinu tuvaakajaa laiaka nevarees lietot taa nu beediigi vinja keeraas pie griidas slauciishanas...

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 23.01.2005 18:24

21.03
Dana pieleeca kaajaas no gultas un izsleedza telewizoru... Paldies diewam winja nebija ieguulusies suudos... winja aizgaaja pakalj wiiram uz wannasistabu.. "Miiljais...neuztruacies, tie tachu ir tikai suudi...un tos war nomazgaat.." winja teica, atweerdama wannasistabas skapiiti... Neko labu tur neatradusi winja dewaas laukaa pa durwiim... "Mashiinaa tew ir wiens cits krekls...es tew to atnesiishu... paliec te..." winja pazuda lejaa pa kaapneem...

21.07
Dana atgriezaas wannasistabaa ar gaishi zilu kreklu... "Njem..shis ir tas, ko es tew uzdaawinaaju tawaa dzimshanas dienaa...Uzwelc!" winja pasniedza kreklu wiiram..

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 25.01.2005 15:51

Mildočka, kā Anna mīļi dēvēja savu draudzeni, bija atlūzusi uz viesistabas dīvāna un ik pa laikam skaļi iekrācās. Pēc notikuma ar Annas dziedāšanu viņa bija apsēdusies un momentīga miega pārņemta aizmigusi un gulēja līdz pat šim mirklim. Kad pār sievietes trekni uzkrāsotajām lūpām noslīdēja gara, staipīga siekela un nopilēja un kuplatjām krūtīm, kas bija iespīlētas vecmodīgā smata kleitā ar milzīgu izgriezumu viņa iekliedzās tik skaļi, ka to noteikti dzirdēja visi tuvākie kaimiņi 10 km rādiusā ap šo vietu
-ĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀ-
Viņa strauji pielēca sēžus un turpināja kliegt
-ĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀ-

Iesūtīja: saule ; laiks: 26.01.2005 13:32

[OOC- Trīs suņi, divi kaķi - cik daudz iespējamo vaininieku Zeva iekrišanā sūdos (nemaz nerunājot par pelīti) devil.gif ]

21.07 - nakts sākumam

Taču Zevs nepaņēma no Danas kreklu tā vietā viņš puspliks un mežonīgs metās ārā no vanasistabas un lejā pa kāpnēm - notikušais bija atmodinājis viņa zemapziņā dzīvnieciskos instinktus, patiesībā vslabāk notiekošo aprakstīt varēja kā populārzinātniskajos seriālos par dzīvnieku pasauli - Cilvēku ( Homo sapiens sapiens ) tēviņš bija ārkārtīgi neapmierināts iekrizdams citas sugas dzīvnieka atstātos mēslos, kad viņa sugas mātīte izrādīja par viņu acīmredzamu intresi, tik kritiskā situācijā vislabākais ko darīt bija nomazgāties (cilvēkiem ir attīstījusies ārkārtīgi augsta izpratne par higēnas ievērošanas nepieciešamību) un tad izrādīt savu spēku iekārotajai mātītei aizvācot traucējošo radību. Sasniedzis pirmo stāvu tēviņš Zevs iemetās kamīnzālē, kur ieraudzīja četrus no iespējamajiem vainīgajiem divus kaķu ( Felis catus ) tēviņus, kā arī divus suņus ( Canis familiaris ) - mātīti un tēviņu, kurš ieraudzījis zvērīgi nikno Zevu metās viņam kost kājās. Zevs savukārt uzbrucējā atpazinis sev tīkamās mātītes mātes suni pārskaitās vēl vairāk (nezināmu iemeslu dēļ cilvēku sugas indivīdiem reizēm novērojams izteikts naids pret savu partneru vecākiem, īpaši mātēm) un Šanmatjē, precīzas Zeva kājas kustības raidīts, ielidoja kamīnā, kur palika nekustīgi guļot. Zevs izdvesis kaujas saucienu KURŠNOTIEMKROPLĪGAJIEMPRETĪGAJIEMSĪKAJIEMPERDEĻIEMPIE````AMANUGULTU?!! metās uzbrukumā - satvēris aiz čupra abus kaķu tēviņus viņš vājprātīgā niknumā sāka griezt tos ap galvu un tad aizlidināja bļaujošas cilvēku mātītes virzienā, tagad bija atlikusi tikai suņu mātīte, taču tā nešaubīgi sajutusi kaut ko nelāgu metās bēgt - izskrējusi no istabas viņa nozuda kāpnēs, Zevs metās bēgt taču ceļā uzkāpa kaut kam kas šausmās iepīkstējās, lai apklustu uz mūžīgiem laikiem, Zevs paslīdēja uz nelaimīgās peles nu jau sadragātā un nedzīvā ķermenīša atkal piecēlies pieliecās un satvēris nelaimīgo dzīvnieciņu aiz astes lēni pacēla priekšā savai sejai, kuras izteiksmē jaucās visas iespējamās emocijas - niknums, pārsteigums, žēlums, riebums... Pelītes vēl siltās asinis ar klusiem pakšķiem pilēja uz grīdas.

[OOC- dzīvnieki pieder: kaķis (Leo) - Sabīnei; Kaķis - Mildai; suns(Sisy) - Žizelei; suns(Šanmatjē) - Doloresai; pele(Gaļa) - Ņinai]
_______________________________________________________________________

Tā kā balsu skaits par katru no piedāvātajiem laikiem nakts sākumam bija vienlīdzīgs, tad es nolēmu nakti sākt tagad.

Tagad katram spēlētājam ir jāatsūta man PZ ko viņa tēls darīja nākamās stundas laikā (līdz 23.00) tad es aizsūtīšu atbildi, ko tēlam vajadzēja redzēt un dzirdēt (tāpēc skaidri jānorāda tēla atrašanās vietas un cik bija pulkstens kad viņš tur bija), kad būsiet saņēmuši atbildi jums jāizdomā, ko katrs tēls darīja nākamajā stundā u.t.t.
tā kā, lai nosūtītu atbildes PZ man jāzin viss kas notika atiecīgajā stundā pacentieties iesūtīt sava tēla darbības ātri Nakts beigsies tad, kad Zevs būs beigts un (vēlams) peldēs baseinā, tad es paziņošu, ka nakts ir beigusies līdz tam spēles pavedienā rakstīt5 nedrīkst.

Tātad - tagad sākas
Nakts

Iesūtīja: saule ; laiks: 20.05.2005 21:57

Viņa locekļus stindzināja aukstums, viņa acis stingi raudzījās uz augšu - Zevs gulēja sniegā kādu kilometru no mājas un vēroja ziemeļblāzmu - šī visvarenā dabas parādība šķiet ne vien nelabvēlīgi ietekmēja sakaru iekārtas, bet arī bija pilnībā attīrījusi Zeva smadzenes no jeb kādām domām, tomēr kad atkal sāka snigt lielās uz sejas krītošās sniegpārslas lēnām atgrieza Zevu realitātē vispirms viņam šķita, ka visas sajūtas viņā ir desmitkāršojušās, bet pasaule sākusi kust'ties lēnāk - viņa sirds krūtīs sitās cenzdamās sasildīt nosalušo, puskailo ķermeni uz kura lēni kusa krītošās sniegpārslas, kuras Zevam iesākumā šķita sastingušas gaisā, taču tad sāka krist arvien ātrāk un ātrāk un tad Zeva galvā atgriezās domas pirmais kas viņam ienāca prātā bija Grinčs - drošvien sniegpārslu dēļ galu galā Grinčs dzīvoja pasaulē, kas atradās sniegpārslā, Zevs nemūžam nevienam to netaisījās atzīt, bet tā bija viņa mīļākā filma - šajā stāstā bija kaut kas mīļš un tas viss vēl mazā sniegpārsliņā, kas tūlīt, tūlīt izkusīs un Zevs sajutās tik draņķīgi, ka no sirdsapziņas pārmetumiem viņam gribējās raudāt - viņš pats bija visīstākais Grinčs, kas gan viņam bija uznācis ? Ziemassvētkiem taču būtu jābūt tam laikam ko pavada ar ģimeni, bet viņš trijos naktī līdz vidum pliks gulēja mežā - kā viņš bija te nonācis viņš īsti vairs neatcerējās, tikai to ka viņš bija skrējis, vēl pirms tam sabradājis peli, vēl pirms tam svaidījis kaķus un spēris pa gaisu suņus, vēl pirms tam bijis riebīgs pret sievu... protams par to, ka svētki bija tik neglābjami sabojāti bija vainojami arī sievas radi, bet tas jau neataisnoja viņa nodarījumu Un es vēl domāju, ka viņa mani nemīl... no otras puses - kā tādu cūku vispār var mīlēt ? viņš sevi šaustīja un piesvempies kājās devās pa dziļo sniegu virzienā, kur vajadzēja būt mājai - ja viņš tagad te nosals nevienam labāk nekļūs, viņš sprieda, vajadzēja doties atpakaļ un mēģināt saglābt, kas glābjams

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 21.05.2005 10:59

Glāze bija tukša un Gospelis jau bija bļodu laizīdams padzinis zem galda. Noslīcinājis cigareti izlietnē, Deivs izgāja no virtuves, vēl uzmetis skatu guļošajai Doloresai. Viņš pavīpsnāja. Vajadzēja Gospeli izvest paskraidīties, lai atkal neuztaisa sūdus, kur nevajag.
"Gospeli, šurp!" viņš nobļāvās, kad suns kaut kur nozuda. Beidzot viņš to atrada laizām grīdu (OOC: Peles asinis, kur Zevs to īsti nospieda?).

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 21.05.2005 20:13

Dana leenaam pieceelaas no gultas, lai tomeer doties kaut kur sabiedriibaa. Jo kas gan tie pa Ziemassweetkiem, kas pawadiiti wienatnee kaut kaadaa mazaa istabinjaa. Wajadzeeja atgriezties pie radiem... Winja pieceelaas no gultas, nedaudz piekaartoja matus un dewaas aaraa no mazaas istabinjas. Kur gan ir Zews? winja nodomaaja un aiz sewis aizweera durwis, jau atrodoties otraa staawa koridoraa. Tad leenaam tuwojoties trepeem winja kaapa lejaa uz pirmo staawu, kur itkaa kaadam wajadzeetu buut.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 21.05.2005 21:46

Berijs ienāca atpakaļ bibliotēkā. Viņš jutās pārsalis. Laiks bija pagājis nemanot. Uzreiz ienākdams viņš nepamanīja stāvu, kas arī atradās šajā telpā. Ienācis iekšā viņš izbrauca roku cauri matiem, un skaļi nožāvājās... Nakts bija pavadīta neguļot, bet diezvai viņš būtu varējis gulēt... Pēkšņi viņš pamanīja otro personu...
"Lāāā-ābrīt!" Viņam tā arī neizdevās apvaldīt žāvu... "Piedod..."

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 21.05.2005 21:57

Nikola gan bija pievērusi acis lasot, taču nu momentā acis bija plati vaļā, itkā viņa censtos pierādīt -Es neguļu, neguļu!-
Abrīt..
Viņa noteica apvaldot žāvas. Aši izberzējusi acis viņa pielēca kājās, jo citādāk pēc brīža pavisam noteikti aizmigtu..



OOC:: es sapratu, ka laikam te tomēr esu! tongue.gif

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 22.05.2005 14:07

Sabīne izstaipījās un piecēlās sēdus. Meitene arī visu nakti nebija gulējusi. Bet tad kāds melns spalvu kamols gandrīz meiteni nogrūda lejā.
- Leo! Es jau domāju, kur tu esi pazudis...
Sabīne klusu teica sabiedētajam kaķim un kopā ar to izgāja no telpas. Melnais kaķis gulēja viņai rokās un klusi, klusi murrāja.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 22.05.2005 21:35

Berijs pasmaidīja. "Atradi, kur piemesties, priekš gulēšanas?" viņš pajautāja, atcerēdamies, ka mājā nebija gluži tik daudz gultu cik viesu. "Dabūji gultu vai kādu atpūtaskrēslu?" Viņš viegli smaidīdams turpināja, "Jeb arī piemeties vienkārši kādā kaktiņā uz grīdas un jakas?" Berijs pagājās vēl pāris soļus dziļāk bibliotēkā.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 23.05.2005 21:33

Es negulēju!
Meitene noteica uzmetot lūpu.. Priekš cilvēka, kurš studē prestižā universitātē tas bija vairāk kā bērnišķīgi, taču viņa allaž beigās aizmiga, ka nu arī viņa jutās visai vīlusies, ka lasot intetresantu grāmatu bija aizmigusi..
Nekad man neizdodas neaizmigt!
Viņa pūcīgi nodomāja, taču saltais rīts darīja savu un miegs vairs nenāca, taču aukstas tirpas skerēja pār muguru pateicoties straujajai temperatūras maiņai.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 23.05.2005 22:04

Hornberijs pacēla rokas, kā mierinādams un padodamies: "Labi, labi... negulēji... es jau neko..." Viņš mierīgi sacīja, vērodams viņas uzmesto lūpu. Redzēdams, ka viņa nodrebinās, viņš pasmaidīja. "Skatos, kāds te jau atkal, pretendē uz manu jaku... Salst? Vari dabūt..." Berijs pielika rokas pie jakas aizdares.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 24.05.2005 15:46

Nē paldies..
Nikola pieklājīgi atteicās, jau kārtējo reizi izģērbt nabaga nesen satikto radagabalu, nebūtu pieklājīgi.
Un tu? Kā gulēji?
Viņa ievaicājās, kad juta, ka vispār jau nav par ko runāt.

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 24.05.2005 18:41

"Kā vēlies, " Viņš atbildēja, un iesēdās, krēslā, kurā vakar bija lasījis. "Kā gulēju...? Jāsaka, ka pievienojos tev - negulēju... šiī nakts pagāja, kaut kā diezgan ātri... Te sēdēju pie galda, te pētīju māju... vai lasīju... pa nakti šo vai to... un tagad, jau no rīta, esmu te - un runājos ar tevi, tā ka... godīgi sakot, laiku gulēšanai neatradu..." Viņš nobeidza nenopietni...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 24.05.2005 18:52

Ak tu nabadziņš..
Viņa teatrāli nopūtās..
Šie svētki ir pavisam šausmīgi, ja gribu būt godīga.. Es laikam jau šodien braukšu prom un jutīšos pamatīgi atvieglota.. Tev te patīk?
Viņa vaicāja saraucot deguntiņu. Godīgi sakot viņai tiešām kārojās ielekt savā BMW un aizlaisties labi tālu.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 24.05.2005 19:38

Sabīne paskatījās pa trepēm uz leju. Likās, ka bibliotēkā kāds ir, bet Sabīni tas neinteresēja. Viņa ar kaķi rokās noskrēja pa trepēm un paskatījās telpā ar kamīnu. Viss izskatījās kluss, tāpēc meitene aizgāja un apsēdās dīvānā. Sabīne sāka glaudīt melnā kaķa spalvu un ieklausīdamās. Viss bija tik kluss... Tik neticami kluss...

Iesūtīja: Dinnija ; laiks: 25.05.2005 11:29

"Jā... ak, es nabadziņš..." Berijs piekrita... ....mazā aktrise... viņš nodomāja, vērojot viņas teatrālo nopūtu. "Nu, svētkiem, nav lielas vainas, domāju un gaidīju, ka bū sliktāk... Bet, tu ar mani sarunājies, " Jaunietis noteica, " tā, ka tas vien jau ir labāk, nekā sēdēt vienam klusumā... biju gatavs, ka būs daudzi, kas man sāks mest acīs visu ko, bet... nu, vien`vārdsakot, biju gatavs uz sliktākiem svētkiem, tā ka nesūdzos.. "Viņš pabeidza savu domu. "Bet, ka patīk nevaru teikt.. ņemot vērā, kas notika vakar - " šo teikumu viņš tā arī nepabeidza. "un bez tam, man nav noskaņojuma tādos laikapstākļos soļot līdz, kādai apdzīvotai vietai... un mašīnu uz ceļa nav tik daudz, lai varētu kādu nostopēt... Un nopietni, ņostopēt mašīnu vieglāk ir meitenei, vai bērnam, nekā tādam, kā man..." Viņš ar smaidu pabeidza. "tā, ka es laikam, gaidīšu, kad mājās sāks braukt radiņi un mēģinašu tikt kādā no viņu mašīnām, vismaz kādu gabaliņu..." Viņš bija ruhnājot aizbraucis diez gan tālu no tēmas, un tāpēc pēdējā teikumā, diezgan neveiksmīgi atgriezās pie uzdotā jautājuma...

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 25.05.2005 16:00

Dana leenaam nokaapa pa trepeem un dewaas uz telpu, kuraa bija kamiins un eertais diiwaans. Irgaajusi telpaa, winja pamaniija uz diiwaana seezham Sabiini. Labriit, skaistuliit! winja uzsauca sawai miiljaakajai radiniecei... Un miiliigi pasmaidiija apseedusies meitenei blakus. Dana paceela roku un wienreiz noglaudiija miixto kakja melno spalwu...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.05.2005 16:13

Sabīne paskatījās uz Danu un viņai uzsmaidīja.
- Ak, labrīt Dana! Vai labi gulēji, ja vispār gulēji? Es teiksim negulēju, bet jūtos ļoti labi.
Sabīne teica Danai. Leo nemaz nepretojās glāstiem, tāpēc klusi murrāja. Sabīne vēlreiz silti uzsmaidīja Danai un iekārtojās ērtāk gultā. Cik labi, ka bija tādi cilvēki kā Dana! Tik mīļi un jauki.

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 25.05.2005 16:18

OOC:a kas tu man biji? Braalja meita?

Dana beidza glaudiit kakji un ielika rokas kleepii un atspiedaas ar muguru pret diiwaana atzweltni. Laikam jau biju iemigusi. Winja noteica aizweerdama acis, jo taa iisti pamodusies weel nebija. Wienaa no otraa staawa guljamistabaam. Tik nezinu, kur Zews ir palicis. Neesi winju redzeejusi? Dana jautaaja Sabiinei, jo winju tieshaam intereseeja, kur palicis winjas wiirs. Gan jau kaut kur atkal pietempies...

Iesūtīja: saule ; laiks: 25.05.2005 16:31

[OOG - tiešām ir tik grūti izlasīt iepriekšējos rakstus ? pirmkārt es rakstīju, ka ir trīs naktī, otrkārt virtuve un kamīnzāle ir savienota telpa, kura nav tukša un arī tas ir rakstīts tepat spēles pavedienā mad.gif ]

Ienācis pa durvīm Zevs gandrīz pakrita pār priekšnamā sakrautajām ēdienu kastēm - acīmredzot neviens nebija uzskatījis par vajadzīgu tās nobēdzināt kaut kur virtuvē, tas lika Zevam apjaust, ka viņš jūtas šaušalīgi izsalcis, ja ņem vērā, ka viss ko viņš atcerējās par pēdējām piecām stundām bija tas, ka viņš skrēja, turklāt puspliks, ziemā, ārā, tad tas nebija nekāds brīnums. Tā nu Zevs pievācis pāris kastes ar ēdamo devās uz otro stāvu, kur ievācās guļamistabā ar kamīnu. Iekūris kamīnu un sameklējis turpat blakus garderobē ko vilkt viņš iekārtojās gultā līdzās rijamajam un izvilcis no tuvākās kastes salātiņus pilnībā aizmirsa visu pasauli.

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 26.05.2005 11:22

Milda joprojām guļ dīvānā, bet, kad tur viena pēc otras uzrodas veselas divas jaunas sievietas un ar savu sēšanos dīvānā izrauj no miega dusošo retro dīvu, viņa pamostas un ar skaļu noelsienu
-Ak!-
Un dziļu elpas ievilcienu, uzraujas sēdus.

Piespiedusi roku pie kuplajām krūtīm, kas iespīlētas īpašā Ziemassfētku kleitā no tumšsarkana samta, kas karsē tik traki, ka sasvīdis ir viss - paduses, piere, dekoltē, viņa palūkojas uz jaunajām sievietēm, atviegloti un reizē pārmetoši nopūšas un atkal atgāās dīvānā, kas par spiti lielajam svaram iznāk diezgan graciozi - jā, filmas viņa skatās cītīgi!
-Daniņ, vai tad tev nebija jābūt pie sava vīra? Modina tev guļošus cilvēkus!-
Skats uz Danu un tad pievēršas Annas meitai
-Un Sardīnīte arī te! Cik pulkstens?-
Uzmetusi skatienu pulkstenim virs kamīna viņa iepleš acis un piespiež roku pie pieres, kuru gan tūlīt pat atrauj, jo plauksta pavisam slapja palikusi.
-Man tak augšā ir guļamistaba ar dušiņu un džakūzī?-

Iesūtīja: Paipera ; laiks: 27.05.2005 08:49

Dana ienaakot istabaa nebija pamaniijusi Mildu. Winjai likaas, ka tas bija kaads liels kumshkjis ar diiwainu segu wai kas tamliidziigs. Wienwaardsakot, Danai tas nebija licies nekas iipashs, taapeec winja tam nebija pieweersusi uzmaniibu. Bet, kad Milda ierunaajaas, Dana aiz neliela izbiilja satruukaas. Milda! Dana iesaucaas uzmetot ashu skatienu Sabiinei. Tu mani nobiedeeji. siewiete iewilka leenu elpu. Piedod, luudzu, ka uzmodinaajaam tewi. Mees taa negribeejaam. Winja uzmeta skatienu Sabiinei, lai winja piebalso. Kaa nekaa pret namamaates draudzeni wajadzeeja iztureeties pieklaajiigi. Jaa, un wispaar runaajot par Zewu. Kur winjsh ir? Kad uz briidi augshaa iemigu, laikam buus kaut kur aizgaajis. Mildinj, wai tu nezini kur winjsh wareetu buut? Danas teikto nobeidza warena zhaawa. Laikam weel naak miegs. Buus jaaiet weel briitinju paguleet, bet kur ir zews?


OOC:piedod saule... unsure_a.gif

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 27.05.2005 10:47

-Kā tad es to varētu zināt?-
Visai šerpi atrauca korpulentā kundzīte.
Es jau no sākata gala tev teicu, ka nevajadg viņu precēt. Paskaties kāds viņš no skata! Kriminālsists! Nav jau brīnums, ka pazudis. Droši vien kaut kur ciemā ar miecām kopā alu dzer. Ziemassvētkos! Pagāns tāds! Un ko tu noguli?! Pati droši vien padzini nabaga Zeviņu.
Ievilkusi elpu un nomierinājusies Milda visu sāka uztvert mierīgāk
Es gulēju. Annočka jau nu varēja parūpēties par manu izmitināšanu, kādā ērtākā vietiņā. Visa mugura sāp. Jā, jā... Nu ja. Tad nu es iešu augšā, paskatīšu to savu istabu.
Piecēlusies kājās un izvilkusi ibenā sabāzušos kleitu viņa aizsteberēja uz kāpņu pusi vēl pati savā nodabā par kaut ko gardi nosmiedamās

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)