Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 28.09.2004 22:00

Reiz kādu dienu cilvēku ķēniņš Nahārts nolēma uzcelt sev templi.Gaismas Dievi pamatīgi sadusmojās un par sodu atņēma cilvēkiem un citiem brīvajiem ļaudīm viņu skaisto zemi. To padzirdējis Tumsas Dievs nolēma tukšo valsti pievākt sev. Viņš tur uzcēla milzīgas pilsētas un lielu, lielu pili,kur apmetās uz dzīvi. Gaismas Dievi sacēla traci un sākās milzīgs karš starp labo un ļauno...

Pa vidu bija iespiesti nabaga brīvie ļaudis- bez mājām, bez ģimenēm un bez kāda prieka dzīvot. Apkārt mūždien risinājās Dievu kari.

Kādu dienu kāds enģelis nolēma, ka tam jādara gals. Viņš aizlidoja uz dēmonu pilsētu un atrada tur sev domu biedru. Enģelis un dēmons kopā radīja bērnu, tik pilnu ar apslēptu spēku,ka pat vesela enģeļu orda nespētu viņu apturēt.Bet nedomājiet,ka ar to viss beidzās. Tumsas Dievs pamanīja bērnu un pats devās ārā no savas pils, lai bērnu nogalinātu. Tumsas Dievam izdevās nogalināt bērna ķermeni, bet viņa dvēsele paspēja aizbēgt.

Bērna māte ir likusi brīvajiem ļaudīm atrast bērna dvēseli un palaist to brīvībā. Tas nebūs viegli,jo dvēsele izrādās ir paslēpta Pērnu kalna dzīlēs, kur kāju spert neuzdrošinās pat Dievi.

Enģelis Goha ir izvēlējies pāris ļaudis un devis tiem zīmi, ka viņi ir izredzētie,kuriem jāatrod dvēsele.

Mūsu uzdevums ir iet šo tālo ceļu un atrast bērna dvēseli, lai ko tas arī maksātu.

Tātad jūs varat pieteikties uz šo lomu spēli ar PZ, kurā jums jāiesniedz šādas ziņas par savu varoni:

Vārds:
Dzimums:
Rase:
Ģimene:
1 maģiska spēja:
Ierocis:
Dzīvnieks:
Bilde vai tēla izskata apraksts:
Raksturs:
Tēla vēsture:

Es jau iepriekš pasaku, ka man kā GM būs 3 maģiskas spējas, bet nebūs ieroču, jo mans tēls būs grupas tā saucamais "līderis".

Tātad mans tēls:

Vārds: Elaine Roze
Dzimums:sieviete
Rase: burve/mags
Ģimene: Kad Elaine bija maza viņa zaudēja atmiņu, tāpēc neatceras kas ir viņas māte un tēvs.
Maģiskās spējas: Pārvalda ūdeni, lasa domas un prot runāt visās pasaules valodās
Ierocis: nav
Dzīvnieks: Brīnišķigs, sudrabots vienradzis vārdā Terro
Bilde vai tēla izskata apraksts: http://www.jonathonart.com/kau3-x.jpg
Raksturs: maiga,labestīga, bet mēdz arī kļūt strauja,asa un tieša
Tēla vēsture: Neko dižu nav izdarījusi un par viņas ikdienu nav vērts stāstīt. var tikai piebilst, ka viņa ļoti, ļoti mīl visu dzīvo izņmot ļaunumu, kas laikam jau skaitās miris.

Lūk tā! Atgādināšu, ka lai pieteiktos šajā LS jums ir jāsūta man PZ ar tēla aprakstu un tad es jums pateikšu vai jūs varat piedalīties vai ne.

Iesūtīja: sinda ; laiks: 30.09.2004 21:23

nu tas ir mans apraxc

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 01.10.2004 11:36

Vārds- Kerija
Dzimums- sieviete
Rase- mags
Gimene- tāda neeiksistē, jo Kerija dzīvoja kopā ar laipnu kundzīti.
Spēja- Dziedināšana
Ierocis- Loks un bultas
Dzīvnieks- Ērglis Hero
Izskats- Tumsnēja rudmate. Ļoti gara, tieva. Zaļas acis
Raksturs- Nenosakāma, vienmēr izpalīdzīga, laipna...

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 01.10.2004 12:46

All right me iejutīsies džeka lomā .

Vārds: Raiho
Dzimums: vīrietis
Rase: enģelis/dēmons (pa pusei no labā pa pusei no ļaunā ) tikai nav enģeļa spārnu pa pusei raxtura
Ģimene: Viņš neatceras kā dzimis jo radīts uz marsa .
1 maģiska spēja: dziedēt
Ierocis:Zobens kuram uz spala ir varāki sarkani dārgakmeņi .
Dzīvnieks: melns vilks .
Bilde vai tēla izskata apraksts: Tagad viņš ir vecāks bet nu
Raksturs: Jauks , mīļš reizēm ass atraidoš , izmanto savu ne gluži spēju bet veidu apburt jebkuru pretējā dzimuma pārstāvi ,
Tēla vēsture: Dzimis uz marsa un pavadijis visu bērnību . Pieredzējis daudz ļauna un laba .

Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 02.10.2004 17:53

OOC: ewz, bet es savu aprakstu no galvas neatceros....un to PM es izdzeesu....ko man taadaa gadiijumaa dariit? ew, mia mirra....varbuu tu ielixi?

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 03.10.2004 21:52

Labi ielikšu,Bezcerība.

Vārds: Kiipey di Nihilet
Dzimums: sieviete
Rase: dēmons/ ragana
Ģimene: Māte Uguns gars Niye un tēvs Ūdens dēmons Yoku, tāpēc viņā mīt it kā divi ļoti atšķirīgi raksturi. Ir vecāks brālis Ilmodi (dēmons) un jaunāka māsa Doneta (uguns priesteriene)
1 maģiska spēja: savaldīt divus elementus - uguni un ūdeni.
Ierocis: Melns zobens ar ievārdotiem uguns rakstiem.
Dzīvnieks: fēnikss
Bilde vai tēla izskata apraksts:
Raksturs: reizē ugunīga un mierīga kā plūstoša upe, reizē apdomīga un trakulīga, visā pretrunīga.
Tēla vēsture: dzīvojusi tēva, Ūdens dēmona Yoku valstībā kādu laiku, tad devusies apskatīt pasauli un atklājusi daudz labu lietu... Bet nerunā par to.

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 04.10.2004 15:44

Vārds: Žanella
Dzimums: sieviete
Rase: Ūdens stihijas eņģelis
Ģimene: Divi vareni ūdens stihijas ēņģeļi: Fiona un Heops
1 maģiska spēja: dziedēt
Ierocis: http://www.armes-medievales.com/swords/sword%20of%20fire.jpg
Dzīvnieks: nav
Bilde: http://setsunasheart.free.fr/wall/rochel/rochel07.jpg
Raksturs: Nepacietīga, jauka, reāliste
Tēla vēsture: Dzīvoja ļoti laimīgi kopā ar saviem vecākiem, tomēr, kad saņēma uzdevumu atrast dvēseli sašuta, tomēr uzdevumu pieņēma.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 04.10.2004 18:12

Piebilstu, ka tas ir mans apraksts, Mia Mirra... Nevis Bezceriibas. Bet es jau arī tev lūdzu ierakstīt savējo, cik nu atceros, tā ka paldies!

Nu man sāk apnikt viss šitais, tev vajadzēja uztaisīt ATD, lai varētu runāt un nenāktos šāda veida murgus rakstīt, lai postā būtu vairāk zīmju.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 05.10.2004 21:08

OOC: Khe khem... Tātad ATD es uztaisīju un laikam jau jāsāk spēle ne tā?

Mazajā Siloras ciemiņā valdīja miers un klusums. Dažos namiņu logos dega spoža gaisma, bet pārsvarā visi logi bija melni un tumši. Ar akmeņiem izliktais ceļš mirdzēja spožajā zvaigžņu gaismā. Bija pilnmēness.

Elaine stāvēja pie ciemata vārtiem un gaidīja izredzētos. Goha bija teicis, ka viņai tie jāgaida šeit pie Siloras vārtiem. Elaine domīgi pavērās debesīs. Zvaigznes ir tik skaistas un mēness mirdz kā negudrs. Dīvaini. viņa nodomāja. Patiešām tas likās dīvaini,jo sākoties lielajiem kariem tās parasti bija mākoņainas un lija lietus. Ak, Goha, viņu vēl te nav. Vai mana laika izjūta ir pazudusi? Elaine bažīgi novērsās no debesīm un aplūkoja mežmalu, kas atradās tieši pretī ciemam. Tur neviena joprojām nebija. Elaine skumīgi nopūtās un atsāka pētīt debesis. Arī Terro, viņas skaistais, sudrabotais vienradzis palūkojās debesīs ar savām spožajām, melnajām acīm. Terro sudraba rags viegli novizēja.

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 06.10.2004 18:56

Žanella lidoja virs mirguļojošā ezera un laimīgi vēroja, kā viņas garie mati plīvo vējā. Brīvībā!... viņa izsaucās un aizvirpuļoja līdz mākoņiem. Nav brīnums, ka mēness tā spīguļo, viņa nodomāja, šodien dabas stihijas eņģeļi, svin... ko? Viņa vienaldzīgi paraustīja plecus un Virpuļoja atkal lejā. Baltajiem spārniem pieskroties ūdenim, viņa iesmējās. tad smaids nozuda. "Tevi gaidīs pie vārtiem... vārtiem... atrodi bērna dvēseli... " vecāku balsis atbalsojās viņas prātā. Njā... tur jau priekšā kāds gaidīja. Tad klusi nosēdusies blakus sievietes stāvam, pajautāja: Elaine? pametus skatu uz sievietes stāvu secināja. Apmēram tādu man tevi raxturoja. Es atvainojos, bet vai tu tiešām esi Elaine? neuzticīgi pametusi acis uz viņas pusi, pētīja sievieti.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 06.10.2004 19:27

Elaine mazliet satrūkās un paskatījās uz Žanellu. Jā, esmu Elaine. Vai tu esi viena no Goha izredzētajiem? Kā tevi sauc? viņa jautāja un pasmaidīja. Elainei Žanella likās ļoti skaista. Viņai pat piemetās neliela skaudība. Elaine aiztrauca domas par skaudību un atkal uz viņas sejas parādījās smaids, bet šoreiz tas bija noslēpumains.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 06.10.2004 19:43

Raiho mierīgi soļoja pa mežu līdz sadzirdēja balsis un devās uz būtņu pusi kaut ko murminādams viņs piegāja pavisam tuvu un neveikli nomurmināja Ē nu hallo .. esmu Raiho .. ja kas nesākat karot , jo tas jums nesanāks ! viņš plati pasmaidijis apsēdās uz zemes un izņēmis zobenu sāka to spodrināt .

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 06.10.2004 19:48

Elaine jau otro reizi mazliet satrūkās un paskatījās uz Raiho ar baltu aci. Kā var tā vienkārši atnākt un apsēsties, pat nepaprasot mūsu vārdus! Elaine nodomāja.Ai, ko es te muļķojos! Pārāk bieži esmu satikusies ar galantajiem bruņiniekiem. Tagad man visi liekas rupji. viņa nodomāja un pasmaidīja.Sveiks! mani sauc Elaine. Kas būtu tu un kādi vēji tevi te atveduši? viņa joprojām smaidot jautāja un arī apsēdās,jo šķiet bija vienīgā no trim, kas nesēdēja.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 06.10.2004 19:51

Nekādi .. vienkārši vazājos un izdzirdēju sarunas .. klačas un citas pļāpas .. viņš paskatijās apkārt un nodomāja ''Dzirdēju diezgan daudz .. '' tad viegli pieskāries mugurai viņš veikli rokas noņēma jo bija aizmirsi par nocirstajiem spārniem viegli smaidot viņš paskatijās uz Elaini un teica Priex .. iepazīties .. kas tevi te atvedis ?

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 06.10.2004 19:57

Elaine aši pārdomāja vai teikt par Gohu un bērna dvēseli. Viņa sadūšojās patekt.Esmu šeit dēļ enģeļa vārdā Goha. Viņš teica, ka man jānāk uz šejieni un jāsagaida pārējie izredzētei, kas dosies man līdzi uz Pērnu kalniem. Tu vēl neesi pateicis savu vārdu. es domāju, ka esmu pelnījusi to dzirdēt. Elaine nodzēsa smaidu. Vai viņš ir izredzētais? Elaines galvā rosījās šāda doma.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 06.10.2004 20:01

Mani sauc Raiho .. un esmu divu rašu krustojums .. viņš norija kamolu viegli pasmaidīdams , bet rases tomēr neatklādams . [b]Un mani māc nojauta ka vārdu Gohs esmu dzirdējis pirms uzsāku šo ceļu ..[ /b] viņš pirmo reizi paskatijās uz būtni un viegli pasmaidija .

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 06.10.2004 20:09

Ak tad esi dzirdējis par Gohu? Bet pats saticis neesi? Elaine dedzīgi jautāja. Viņai vajadzēja zināt visu pēc kārtas. Viņa parasti nemēdza tā uzvesties, bet Goha bija patiešām aikustinājis Elaines sirdi ar savu stāstu un viņa gribēja pēc iespējas ātrāk doties ceļā.

OOC: Uzmanieties,ko domājat. Manam tēlam piemīt domu lasīšanas spējas! Jūs neko nenoslēpsiet!

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 06.10.2004 20:14

Vispār esmu bērni'bā un tad vēl biju 11 gadus sīks puišelis kas naivi smaidīt vien prata .. vin''s pasmaidijis piebilda Protams ka esu savādāk tagad nerunātu .. lai nav skaļi jābļauj viņš apsēdās nedaudz tuvāk Elainei un paskatijās uz ugunskuru . (occ- ceru tur tāc ira . )

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 06.10.2004 20:25

OOC: Nu, vispār nava, bet iedomāsimies ka ir!

Elaine arī palūkojās uz ugunskuru. Iestājās klusums. Un tad to pārtrauca skaļš zviedziens. Kas ir Terro? Ko tu dzirdi? Elaine jautāja apburošajam vienradzim. Viņa labi saprata, ka ir muļķīgi sarunāties ar vienradzi, bet Elainei likās,ka viņš viņu saprot. Terro sapurināja krēpes un paskatījās debesīs. Arī Elaine tur paskatījās, bet nekā neredzēja. Viņa domīgi pavērās uz Raiho, tad uz Žanellu.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 06.10.2004 20:31

Kas notiek ? viņš instinktīvi salēcās izslāpējot neveiklo klusumu un uzlēcis kokā nomurmināja Tā jau domāju nekur bez harpijām .. viņš dusmās nobubināja paskaļāk silti iesaku kaut kur paslēpties ..

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 06.10.2004 20:36

Elaine palūkojās apkārt meklēdama vietu kur paslēpties. Viņa debesīs pamanīja pāris harpijas. Nu jau viņa izmisīgi meklēja vietu kur paslēpties. Viņa pamanīja koku ar cauru vidu un aši ieleca tajā nedaudz saplēzdama savu skaisto, zaļo kleitu. Terro nozviedzās un viegli saplūda ar apkārtni.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 06.10.2004 20:39

Raiho viegli ar zobenu raidija uz harpiju kakliem , bet tās viegli smīnot izvairijās un nozuda Kas ! Kā ? Es pat nespēju .. viņš notupās un atspieda galvu pret ceļiem .

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 06.10.2004 20:43

Viena harpija pielaidās pie Elaines. Viņa ļauni smīnēja. Vācies prom! Elaine nokliedza harpiju valodā,bet harpija tāpat lidinājās pie koka tikai šoreiz smaidīja vēl ļaunāk. Elaine nomērķēja un -šļaks- trāpīja harpijai sejā ar ūdens šalti,ko bija izveidojusi rokās. Harpija sāpēs iekliedzās un palaidās mazlietiņ uz augšu.

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 07.10.2004 15:33

Žanella vērīgi klausījās Raiho un Elaines sarunā. Tad pavērās Raiho. Bāc, kur es jau esmu viņu manījusi? Žanella nodomāja. Tad viņa pavērās uz zirgu, tad uz Elaini un pajautāja: Kas ir? Viņa nesaprašanā palūkojās uz Elaines seju. Tad palūkojās uz mēnesi. Tur bija harpija. Paskrējusi tālāk, viņa vēroja kā Elaine izšauj ūdeni, tad neko negaidījusi izvilka savu dēmonu zobenu un nocirta galvu harpijai. Drīz arī viņas ķermenis, kas bija turpinājis spirināties, nomierinājās. Ielikusi zobenu makstī, pasmaidīja. Mmm... labs sākums. nedaudz uzlidojusi gaisā uzsauca: apskatīšos, kas notiek šaizemē... , tad, pēc vērīgas apskatīšanās apkārt,nolaidās atpakaļ zemē un pajautāja Elainei: Kā tas iespējams, ka harpija zināja, ka mēs esam te? Neizskatījās, ka viņa tikai lidoja garām un mūs pamanīja... Uzmentusi skatienu Raiho, nopūtās. Tas nava labi... pakratījusi noraidoši galvu, uzsēdās kokā un sāka domāt.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 07.10.2004 16:30

Viegli pasmaidijis viņš ar lēcienu bija kokā un nomurmināja Viņas mums kāds uzsūtija .. tikai kas .. to sakot viņš pamanijis uz rokas nelielu skrambu nomurmināja Kas tas ir .. un pielicis otru roku pie skramas aši to sadziedēja jautājoši paskatoties uz meitenēm Nu jums nekas nekaiš ?

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 07.10.2004 17:12

Pum-purum-pum-pum... klusi dungoja Žanella. Viņas domas jau atkal bija aizklejojušas tālu prom pie saviem draugiem, vecākiem, ienaidniekiem... Cik jauki bija tur... es nesīšu šo nastu... es atradīšu dvēseli... Lai kur tā būtu... viņa pie sevis nosolījās. tad paskatījās uz Raiho un iesmējās. Kas tad var notikt, ja šeit klāt esmu es? Bet ja godīgi, tad ar mani viss ir labi. viņa pievērsās Elainei. Viņai bija ziņots, ka šamai ir spējas lasīt domas. Saki, Elaine, kas mums vēl jāgaida? Par to man teikts nav. Žanella ar domām vērsās pret Elaini.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 07.10.2004 17:22

Un kas tad tu izstaro labo enerģiju ? Raiho sapīcis nobubināja un acīm zibsnot paskatijās uz Žanellu Tas ir smieklīgi ! pēkšņi iesaucies viņš lēni uzleca kokā un apsēdies uz zara palika tur sēžam .

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 07.10.2004 17:51

Kāda muša tev iekodusi? sapīkusi nobubināja arī Žanella. Es - staroju? Varbūt dzīvību un savu spēka enerģiju, bet tas nevienam nepalīdz. viņa sapīka vēl vairāk. Tad izdarīja šādu --> <-- kustību un domās sev piebilda: Man šodien veicas... Tad atkal pievērsās Raiho un iedomājās: Pazīstams vārds. Kaut kas pazīstams... Pieķērusi sevi pie nepieklājīgas vērošanas, ieķiķinājās. Tie, kas nav eņģeļi, tiešām ir nedaudz dīvaini.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 07.10.2004 18:05

Kiipey stāvēja uz kraujas malas netālu no šīm būtnēm un skatījās tālumā...
Viņas dzīvei vairāk nav jēgas...
Viss beidzies... Vai arī viņa to tūlīt izbeigs... Daži saka, ka tas ir kā lidot.
Tūlīt... Vēl tikai mirklis.... Nekavēties... tikai nekavcēties...
Kiipey spēra vēl vienu soli tuvāk malai.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 07.10.2004 18:48

Raiho pamanija kādu būtni , bet tomēr viņa skatienu aizrāva Žanella Man nekas nav iekodis .. un es neesmu dīvains .. vienā mirklī viņš bija nost no koka , blakus Žanellai Ja gribi zināt te ir pilns pašnāvnieku .

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 07.10.2004 19:03

Mmm... Pašnāvnieki? Žanella apstulba. Cik zinu, tad te neviens nav pašnāvnieks. Ne tu, ne es, ne viņa... Tad viņa pameta apkārt skatu un ieraudzīja, ko Raiho ar to bija domājis. Ak, tā... viņa taisa pašnāvību? Tas nav labi. viņa nosodoši pakratīja galvu. Pacēlusies spārnos viņa pielidoja klāt pašnāvniecei un uzsēdās līdzās Kiipey kājām uz kraujas. Lēni šūpodama kājas, viņa pajautāja: Pašnāvība nav izeja. Tu neizbēgsi no problēmām, ja mirsi. Kādam sāpēs... Padomā par Nāves vēstnešiem. Tiem jau apnicis skraidīt pakaļ tiem, kas nav nāves vērti. Vēl ļaunāk ir ar dzīvības nesējiem. Tie raud. Un ir izraudājuši upes, kuras pārvalda mans tēvs. Tu tiešām gribi mirt, zinot, ka citiem nodari sāpes?...

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 07.10.2004 19:07

Raiho noskatijās ka Žanella ir devusies būtni mierināt viegli pēkšņi uzradās neno kurienes uz kraujas un nochuxtēja Ja gribi lec .. tāpat tu nemirsi es par to parūpēšos .. vēljoprojām skatoties Kiipey mugurā viņš novērsās un uzlūkoja Žanellu ar skatienu kas leicināja ''Lai lec . ''

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 07.10.2004 19:14

Kiipey pagrieza galvu uz pielidojušo būtņu pusi un bezemocionāli pietupās, lai apsēstos viņām blakus. Kāpēc es kavējos...? Jā, protams. Bet... Kuram īsti sāpēs? Tēvs no manis ir atteicies, māte ir vistālākajā vietā, kur vien var būt, māsa ceļo un nav ar mani sazinājusies jau gadsimtiem, savukārt brālis ir kopā ar tēvu vienmēr un visur... Draugu man nav, pat ja ir bijuši...

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 07.10.2004 20:02

Katrs ir dzīvības nesējs, kam jābūt atbildībai un respektam pret savu dzīvību. Tev ir dzīvības nesēji un auklētāji, kas audzināja tevi, pat, ja tu to nemanīji. Tavs tēvs nav no tevis atteicies. Īsti tēvi tā nedara. Varbūt ārēji jā, bet iekšā... sirdī, viņš noteikti jūt kaut ko pret tevi. Un tā noteikti nav vienkārša pieķeršanās. Vai esi mēģinājusi sameklēt māti, nevis meklēt, kamēr viņa tevi sameklē? Žanella satvēra Kiipey roku un sāka to berzēt, cenšoties tai iedvest siltumu. Tad, uzmetusi skatienu Raiho it kā teica: "Nesaprotu, ko tu dari. Katram ir tiesības." Es būšu tavs draugs, ja vēlies. Kā sakās, nevis tu atrodi draugus, bet draugi atrod tevi.pasmaidījusi, viņa satvēra Kiipey roku stingrāk.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 07.10.2004 20:11

Nu labi , bet ceru tu vairs tā nedarīsi ne ? raiho nopētijis būtni teica un žilbinoši pasmaidijis atgriezās tur kur pirms došanās uz krauju . Iekuŗis ugunskuru viņš pavēroja vai nekur nav ļaunā un uzelpojis uzsauca nu nākat sasildāties .

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 07.10.2004 21:06

Elaine bija noklausījusies visu domas. Esmu gan es riebīga! Lasu domas visiem, kas pagadās ceļā. Elaine nodomāja un izlīda no koka. Viņa domīgi paskatījās uz savu kleitu un vēlējās, kaut būtu uzvilkusi ko citu. Viņa pārlaida aci visiem un apsēdās. Es nezinu cik vēl jāgaida. Goha man teica, ka nāks tie, kas gribēs. Tie varot būt 2 un var būt pat 20. Elaine paziņoja Žanellai caur domām.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 07.10.2004 21:09

Raiho viegli pasmīnēja un teica Tomēr izrāpies no koka ? viņš nopētot Elaine vēlreiz pasmaidija un pievērsās uguskura kurināšanai .

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 08.10.2004 12:47

Kerija vientiļi gāja pa maigi šalcošo mežu un nopūtās. Viņas priekšnojauta teica, ka Kerijai kas jāatrod, bet viņa nespēja saprast ko tieši meklē...
Tas bija sarežģīti un nesaprotami. Meitene nolēma apsēsties un atslējās pret koku, cerot, ka liktenis, ja gribēs, pats viņu sameklēs. Tā vinā turpināja sēdēt, līdz iemiga...

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 08.10.2004 13:19

Tad, nopūtusies, Žanella atlaida Kiipey roku, jo tā bija jau pietiekami silta. Viņa bija saņēmusi Elaines ziņu. Veseli 20, var būt viņa izbrīnījās. pasmaidījusi Kiipey, viņa aicināja: Nāc, iesim uz uguni. Tev vajadzētu sasildīties... Tad, kaut kas skaļi nobrākšķēja. Žanella satrūkās un piecēlās stāvus. Mmm... aizej tu līdz ugunij, parunā ar Raiho... Njā, Raiho. Tāds ļauns reizē labsirdīgs. Kur, velns es viņu kaut kur jau esmu redzējusi?! Žanella pacēlās spārnos un piesardzīgi lidoja tuvāk vietai, no kuras bija brākšķējis. Pacēlusi dēmonu zobenu, viņa pielidoja tuvāk un... satrūkās. Tur, uz nolauzta zara, saldi gulēja kāda meitene.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 08.10.2004 13:57

Kiipey nopuutaas. Vinjas pretruniigaa rakstura otra, dziiviigaakaa puse bija atmodusies, un meitene zinaaja, ka tagad vairs nenoleeks. Mans teevs ir deemons. Arii es esmu pa daljai deemons. Vinjsh uzskata, ka esmu izveeleejusies nepareizo celju, aizstaavot labo. Kii veel piebilda, bet zinaaja, ka pat vinjai pashai shie vaardi neko nenoziimee.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 08.10.2004 14:26

Kerija saldi sapņoja savus ierastos redzējumus, līdz viņas asā dzirde uztvēra kādu jaunu un vēl nesaprastu skaņu, ko Kerija atšķīra no meža klusās sanēšanas. "Gluži gā klusas spārnu vēdas" nodomāja viņa un lēni pavēra acis kurās atmirdzēja klusuma nomāktā dvēsele. Virs viņas staroja koki, taču...kas tas?

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 08.10.2004 14:36

Žanella sašaurināja skatienu un lēnām tuvojās meitenei. Mmm... neesi par jaunu, lai te staigātu viena pati? Žanella pajautāja un ielika dēmonu zobenu makstī. Pasviedusi gaišzilos matus tālāk no sejas, pietupās meitenai tuvāk un neuzticīgi un neticīgi pajautāja: Kaut ko meklē? Šeit?

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 08.10.2004 14:50

Kerija bailīgi un no pārsteiguma pierausās tuvāk kokam un neuzticīgi lūkojās uz zobenu makstī. Tad klusi nopūtās un sacīja "Es nezinu kur klejoju, taču uzskatu, ka liktenis mani vadīs tur, kur viņam labpatiks un par jaunu neesmu!"
Kerija piecēlās, jo no miega acīs nebija ne miņas un palūkojās apkārt."Es ilgi ceļoju, jau krietnu laiku, šķiet esmu nomaldījusies" To gan viņa teica vairāk sev, taču gaidīja nepazīstamās reakciju

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 08.10.2004 15:57

Nomaldījusies dvēsele... cik romantiski. Žanella pasmaidīja un pacēlās nedaudz augstāk. Ļoti reta parādība mūsdienās. Ļoti reta. viņa iesmējās. Reiz gadījās man tādu satikt. Ne tādu kā tu, man jāpiezīmē... Žanella ātri nopētīja meiteni ... tomēr, šī dvēsele meklēja kaut ko kur veldzēt slāpes... Tēvs viņu nosūtīja pie Nāves nesējiem. Šī dvēsele bija nomaldījusies no dvēseles takas. Njā... viņu vairs ne reizītes neredzēju. viņa nopūtās un pamāja uz ugunskuru. Nevēlies apsildīties? Tu izskaties auksta. Nepārproti mani... Žanella ieķiķinājās. Pielaidusies tuvāk meitenei viņa pārlaida delnu pār viņas plecu un dēļ nolauztā zara nedaudz asiņojošo skrāpi aizdziedēja. Tad uzsēdās kokā. tagad bija Žanellas kārta vērot viņas reakciju.

Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 08.10.2004 18:29

OOC: emmm...njaa...es savu apraxtu neatceros unj nevaru saprast kur juus visi tagad esta, bet tas jau laikam nekas....gan jaw kaukaa...ehz...palaidu garaam to briidi, kad saakaas speele

IC: Ariii (emmm...ka bija manc teela vaards?) vinja pievienojaas barinjam izredzeeto...emm...neteikusi ne vaarda....(ak dies cik stulbi sanaaca...)

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 08.10.2004 18:43

OOC: Bezcerība es laikam esmu izdzēsusi tavu aprakstu. Un arī miskasti esmu iztīrījusi. Ko lai dara?

IC: Elaine apsēdās blakus Raiho. Viņu nezkāpēc interesēja šis savādnieks. Viņa centās nolasīt Raiho domas, bet Elaini koncentrēties traucēja uzbāzīgs ods. Viņa nosita odu un atkal mēģināja iejaukties Raiho prātā. Ceru, ka viņš to nesajutīs un nedusmosies. Elaine nodomāja.

Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 08.10.2004 20:02

OOC: slikti gan....ta man teela vaards noteikti bija Stey...un tad cik tur speejas driixteeja??un kaa ar raseem...?
Vispaar man pirmo reizi gadaas, ka es aizmirstu savu apraxtu... :/
Nu juusu teeli paarmainjas peec vareetu pieveerst manam teelam kaadu uzmaniibu, ne..?

IC: Stey garlaikoti noluukojaas visaa jezga un joprojaam neko neteica. Vinja nebija no taam buutneem, kuras meedz uzsaakt sarunu...

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 08.10.2004 20:07

OOC: Jā, tūlīt tavam tēlam pievērsīšu uzmanību.

Elaine nekādi nevarēja sakoncentrēties, jo viņas domas klejoja citur. Viņa pamanīja ka klāt piesēdusies vēl kāda būtne. Sveiki! Es esmu Elaine. Kas būtu tu? viņa mīļi jautāja, bet domas atkal aizklejoja tālu, tālu prom.

Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 08.10.2004 20:17

OOC: tomeer tiem maniem ierpeiksheejiem jautaajumiem ir sava jeega...

IC:
-Esmu Stella,-atbildeeja buutne,-visi sauc mani par Stey.
Stey nezinaaja, kur likties, jo pati iisti nesaprata, ko sheit dara (es atkal savaa stilaa..) taa pat arii nesaprata kaa sheit nokljuva.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 08.10.2004 21:11

Prieks iepazīties, Stella. Ja drīkst jautāt kādi vēji tevi šeit atpūtuši? Vai tevi sūtīja Goha? Elaine rimti un ļoti pieklājīgi jautāja. Viņa nolasīja Stey domas. Šķeit meitene nesaprata kā un kāpēc šeit nokļuvusi.Vai tas nozīmē ka viņa nav izrezdētā? Elaine nodomāja.

Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 09.10.2004 10:53

-Es nezinu, kas mani te atsuutiijis,-vinja teica,-bet mani vadiija balss, kas manaas domaas teica, kur iet (njaaa...manam teelam ir sleepta shizofreenija)...shkjiet, ka tieshi taa es sheit nonaacu.
Stey paskatiijaas apkaart. Te bija diezgan daudz dazhaadu buutnju...

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 10:57

Goha? Vai viņš prot sarunāties caur domām?Ak, kaut es ko vairāk zinātu par šo dīvaino enģeli! Elaine nodomāja un ziņkārīgi sāka pētīt Stey. Vai balss neteica savu vārdu? Vai viņu gadījumā nesauca Goha? Elaine jautāja, bet tad atcerējās, ka Stella bija teikusi ka nezināja,kas viņu vada.

Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 09.10.2004 11:03

-Iespeejams, ka teica,-atbildeeja Stey,-bet taa izmantoja manu speeju, lai valdiitu par mani. To es noteikti zinu, jo es nevareeju pretoties un gaaju tieshi tur, kur man lika.
Stey nedaudz sadruuma. Vinja paaris reizhu pabakstiija zaali ar zizli, ko joprojaam tureeja rokaa. Zaale uz briidi aizdegaas, bet Stey veelreiz pamaaja ar zizli, kaut ko murminot, un uguns izdzisa.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 11:10

Nevar būt, ka tas bija Goha. Viņš nekad nebūtu kontrolējis kādu. Bet var būt... viņa nodomāja un palūkojās debesīs. Elaine bija pārliecināta, ka no debesīm viņu vēro Goha. Tālumā iemirdzējās zvaigzne. Elaines vienradzis bija klusiņām piesoļojis un sācis ganīties.

Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 09.10.2004 11:10

Es tad tomeer ielikshu savu apraxtu, lai gan es gan citi vareetu atcereeties speejas, rasi utt...


Vārds: Stella (Stey)
Dzimums: sieviete
Rase: baltaa ragana
Ģimene: maasa, varena tumshaa burve Irada
1 maģiska spēja: Teleimpaatija
Ierocis: Magjiskais zizlis
Dzīvnieks: Melns Krauklis
Bilde vai tēla izskata apraksts:
Raksturs: diezgan nenoteikts.
Tēla vēsture: baltaa ragana, kas maaciita vienmeer dariit labu un sekot savai ieksheejai balsij, jo taa nekad nepievilj. vinjas speejas vienmeer bijushas noderiigas. shii speeja vinjai piemiit jau gadsimtu, taadeelj vinja sho speeku ljoti labi paarvalda. vinjas maasa Irada, atshkjiriibaa no Stey, kljuva par melno magu, kas kalpo Tumsas Dievam. tomeer Irada un Stey veel nekas nav gaajushas viena pret otru liidz shim briidim...



IC:
-Domaaju, ka vinjsh vareeja gan,-teica Stey, bet tie nebija vinjas vaardi. Vinja uz briidi apjuka, bet noleema neko neteikt. Vinja vienmeer ideaali paarvaldiijusi savas speejas...bet tas bija telepaatisko speeju miinuss...cits telepaats sho speeju vienmeer vareeja pret tevi izmantot...

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 09.10.2004 16:12

Paķērusi meitenes roku, Žanella pacēla viņu augšā, aizstiepdama līdz ugunskuram. Mums ir jauns biedrs? Žanella sarauca pieri. Tad pasmaidīja. Nu labi, galvenais, ka mēs drīz sāksim. Es arī kādu atvedu... viņa nostādīja visiem priekšā Keriju. Es nezinu kā tu domā, Elaine, bet man šķiet, ka šī meitene mums nāks līdzi... bet ne jau nu man lemt. Atstājusi Meiteni citu sabiedrībā, viņa piesēdās tuvāk jauniņajai: Sveiki! Mani sauc Žanella un es arī piedalos šājā te... ēm... ekskursijā.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 16:21

Goha man teica, lai ņemu līdzi visus, kas vēlas nākt. Vai tu vēlies? viņa jautāja meitenei. Elaine uz viņu skatījās, kā uz neapdomīgu cilvēku un pati nesaprata kāpēc. Viņu māca šaubas. Ja nu meitene mums izrādās par smagu nastu? viņa nodomāja un palūkojās zvaigznēs. Atkal likās ka no debesīm kāds viņu vēro. Ne jau kas ļauns, bet gan kāda tīra un svēta dvēsele.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 09.10.2004 18:24

Es veelos kautriigi atbildeeja meitene.
Kerija kluseeja un veeroja paareejo reakciju. Ugunskurs sasildiija vinnas saaposso un kailo dveeseli un metene saprata, ka vinnas liktenis ir pienaacis. Vinna dosies liidzi ssim barinnam. Lai gan, kur vinni iisti devaas? To meitene nezinaaja, bet cerreja noskaidrot no kaada, taccu no saakuma piegaaja tuvaak ugunskuram, lai sasildiitos. Tajja mirklii paar debesiim paarlaidaas putns, Kerijas liidzgaitnieks un meitene klusumaa noleema pieveert acis, jo zinaaja, ka, lai arii kas notiks,. viss ir uz labu.

Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 09.10.2004 18:31

-Es arii ieshu liidzi,-noteikti teica Stey,-es uzticos savai speejai un savai sirdij. Taas mani nekad nepievilj. Ja reiz esmu sheit nonaakusi, man jaaiet jums liidzi.
Stey paskatiijaas zvaigznees. Vinjai taas nepatika un nekad nav patikushas. Ragana shajaa briidii atguva pilniigu varu un knotroli par savaam speejaam, taapeec sajuta visu klaatesosho emocijas ljoti skaidraak nekaa tikshanaas briidii...

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 19:04

Es jūtu tevī nepatiku pret zvaigznēm. Kāpēc tā? Elaine nenovērsusi skatu no debesīm ielauzās Stey galvā. Raganas prāts bija grūti izdibināms, bet Elainei bija liela pieredze šajā jomā. Viņa nopētīja skaistās zvaigznes un paglūnēja uz Stey. Dīvaini gan. viņa nodomāja. Pēdējā laikā šāda doma viņas galvā parādījās ļoti bieži. Labi, ka tevī mīt drosme nākt līdzi,jo ceļš nebūs viegls un dvēseles atraššana ne tik! Elaine teica Kerijai un silti pasmaidīja, bet joprojām vēroja zvaigznes.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 09.10.2004 19:42

Raiho viegli uzlaidās uz koka un paskatijies apkārt nopūtās tad viņa acis apstājās pie Žanellas un vin''s pie būtnes piegājis teica Vai neesam jau kaut kur tikušies ? viņš zināja ka jautājums skan truli , bet tomēr mēģināja .

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 09.10.2004 20:18

Žanella pavērsās pret Raiho un centās atcerēties. Nē... domājams, ka nē. viņa izvairīgi nočukstēja. Tad, jau skaļāk visus uzrunāja. Labi, tauta, ko darīsim tālak? Vai pārlaidīsim naksti šeit vai arī beidzot kustēsimies? Tā dvēsele, vai zinies, uz vietas gluži nestāvēs. Manuprāt. Viņa pasmaidīja un atspiedusies pret koku, atmeta matu šķipsnu.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 20:47

Es domāju, ka pārlaidīsim te nakti. Ja,nu gadījumā uzrodas vēl kāds. Elaine teica un automātiski apgūlās. Viņa joprojām cītīgi vēroja debesis un domāja par visu ko bija stāstījis Goha.Viņa iešķībi paglūnēja te uz raiho te uz Žanellu. Viņa visu saprata. Žanellai likās ka viņa ir kautkur satikusi Raiho. Toties Raiho nespēja atcerēties. Raiho un Žanella ir kādreiz satikušies. Bet kur? Un kāpēc? viņa pie sevis sprieda un aizvēra acis.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 09.10.2004 22:36

Raiho paskatijās uz Žanellu un neveikli nomurmināja Nu ja tu tā saki .. viņš pavērsās pret Elaini un nodomāja Tā jau guļ ? viegli pabikstijis Elaini viņš smaidot teica Es palikšu nomodā !

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 22:42

Elaine atvēra acis un nedaudz sarūgtināta, par to ka iztraucēta no sapņiem piecēlās sēdus. Lai nu tā būtu. Būsi mums šonakt par sargu. Elaine pasmaidījusi noteica un atkal apgūlās, bet šoreiz tik ātri neaizmiga.Viņa domāja par zvaigznēm, Gohu, viņas biedriem un visu ko bija nācies piedzīvot. Lēnām domas aizvirzījās līdz harpiju uzbrukumam. Elaine sažņaudz dūres un aizvēra acis. Viņa bija aizmigusi.

Iesūtīja: sinda ; laiks: 10.10.2004 00:15

Raisa nekustīgi vērdamās tālumā, dzina savu zirgu auļos, tā ka putas sakrājās tam pie lūpām un smagi elsodams tas ar spēcīgiem auļiem šķēla nakts tumsu. tālumā mirdzēja maza uguntiņa un Raisa pavadas stingri savilka, apturot Rio un tas pacēlās uz pakaļkājām. ne vārda neteikdama Raisa noslīdēja no segliem un devās uguntiņas virzienā bet Rio viņai sekoja. "sveiki." viņa klusi nomurmināja sasveicinoties. vējš plivināja viņas tumšās matu šķipsnas, padarot viņas izskatu īpaši draudīgu. noņēmusi seglus un iemauktus viņa uzsita Rio ar pavadām pa muguru un tas ierikšoja tumsā. īsti neizlēmusi ko darīt viņa stāvēja pie ugunskura (ja tāds vispār te ir) ar pavadām rokās. "drīkst apmesties te, pie šī ugunskura?" viņa klusiņām vaicāja, šauboties vai vispār kāds viņu sadzirdēja.

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 10.10.2004 09:14

Žanella visu laiku bija nomodā un domāja par Raiho. Es laikam izdedzināšu sev caurumu galvā, ja tā turpināšu. viņa nodomāja un pasmaidīja. Raiho, es tevi nomainīšu vēlāk... aiziešu nelielā pastaigā. Viņa pačukstēja viņam ausīs un pacēlās spānos. Aizlidojusi virs ezera, viņa nosēdās uz vītola un pavērās apkārt. Viss bija mierīgs, izņemot, to, ka dunēja skaļi auļi un kāds piejāja pie viņu nometnes vietas. Tā kā īpaša panika neizcēlās, Žanella palika sēžot vītola zaros.


[OOC: atkārtoju vēlreiz, esmu slima un varēšu vēl iepsotot, laikam tikai rīt. Ja varat, piebremzējat spēli. ]

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 10:07

Elaine uzleca aukšā no miega. Viņa dusmīgi visus nopētīja līdz apstājās pie Raisas. Lūdzu, sēdies vietas ir daudz. Mani sauc Elaine. Arlabu nakti! Elaine pasmaidīja un atkrita zālē. Viņai ļoti nāca miegs,jo burve visu dienu bija jājusi ne uz brīdi neapstādamās.Elaine saldi nopūtās un aizvēra acis. Miegs bija aizdzīts kā ar slotu, bet Elaine vēlējās, lai pārējie domā, ka viņa ir aizmigusi.

Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 10.10.2004 11:29

Stey arii palika nomodaa, kaut arii neapgruutinaaja nevienu ar sho faktu. Stey juta, ka Elaine juut vinjas nepatiku pret zvaigzneem. Arii to, ka Elaine speej ielauzties vinjas praataa. Tieshi taapeec raganai nekad nebija patikushi citi telepaati, bet ko nu dariit, ja reiz vinja satikusi shaadus celjabiedrus...

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 10.10.2004 12:05

Raiho noskatijās ka Žanella aizlaižas nomurmināja Kā tad .. ja tu vispār atgriezīsies .. nu cerēsim . viņš pievilka pie sevis ceļgalus un skatīdamies apkārt neredzētai būtynei atbildēja Sveika ! tad nopētijis visus ar skatienu ''ejiet gulēt'' sāka vērties ugunskura liesmās .

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 10.10.2004 12:40

Kerija vēroja ka daudzi jau dodas gulēt un pēkšņi pati jutās ļoti savārgusi.
Ar jūsu atļauju došos gulet viņa klusi teica un pieslējās pie tuvaka koka šaubīdamās, ka viņu kāds bija sadzirdējis.
Man ta trūks dzimtās puses. domāja meitene, kad vēra ciet sāpošās acis. Tās bija ļoti nogurušas un sūrsēja. Viņai vajadzēja miegu.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 10.10.2004 13:09

Ej vien neviens tev to neliedz .. Raiho pasmaidijis atbildēja Kerijai un sapratis mka ar šo būtni nav iepazinies teica Ja vari atbildēt kas tu esi ? Nu es esmu Raiho ja kas .

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 10.10.2004 17:00

Žanella pārlaida aizmiglotu skatienu un nolēma atgriezties pie pulciņa. Pielidojusi klāt Raiho viņa skaļi nožāvājās un pabiksitīja ar atrasto pagali ugunskuru. Mmm.... ceru, ka neiebildīsi, ja pasnaudīšu... uznāca miegs... viņa vēlreiz skaļi nožāvājās, un pašai nemanot atspiedusies pret Raiho plecu iemiga, pa sapņiem sēžot pie vecākiem un jautri smejoties par laumiņām, kas dejoja dejas... Žanellas seju pārklāja smaids.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 11.10.2004 13:40

Kerija savilka ciešāk savas plānās drānas un palūkojās uz Raiho.
Es pati nevienmēr esmu pārliecināta par to, kas esmu... meitene dziļdomīgi atbildēja. Lai gan viņas acīs vēl spīdēja jaunība, meitene bija piedzīvojusi daudz, lai neteiktu vairāk.
Taču, ja vēlies, dēvē mani par Keriju, tāpat kā pārējie. Viegls vējš uzpūta viņas plānajai ādai un Kerija noraustījās.
Kā lai es saucu Tevi?viņas maigā balss skanēja kā no ūdens dziļumiem.

Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 12.10.2004 18:29

Jaaa, lielais iepaziishanaas vakars...forshi...tagad es noteikti vareshu aizmigt, domaaja Ella. Vinja bija jautrs cilveeks...paarsvaraa, bet ne jau shaadaa briidii. Vinja atkal iznjeema no somas graamatu un atveera kaadu lpp kaut kur viduu....

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 13.10.2004 11:12

Kerija no guļus stāvokļa vēroja apkārt notiekošo vieglo kņadu un sapņoja par siltu gultu vecmāmiņas istabā. Es vēlētos būt tur... meitene ar sāpēm nodomāja un norija asaru. Kāda vēl neiepazīta švešiniece lasīja grāmnatu un Kerija nolēma veldzēt sāpes viņu klusi aplūykodama. Meitene bija iemācijusies novirzīt savas domas uz citu pusi...
Nakts savilkās nedaudz tumšāka, bet Kerijas vērotā meitene joprojām lasīja grāmatu. Kerija nomierinājās un nopūtās...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 13.10.2004 18:43

Kiipey nejutās savā ādā, tomēr pievienojās pārējiem. Meitene piegāja pie ugunskura un paņēma saujās mazliet uguns, tad uzpūta tai elpu, un liesma gaisā izveidoja lielu jautājuma zīmi.
Kii nopūtās un aizsūtīja to atpakaļ uz ugunskuru. Galu galā... Kāda jēga jautāt, ja nevar saņemt atbildi.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 14.10.2004 14:26

Raiho paskatijās uz Žanellu un pasmīnējis turpināja skatīties ugunskurā atbildēdams Kerijai Esmu raiho .. bet man šķiet ka nav jēgas intresēties .. un žilbinoši pasmaidijis kerijas virzienā viņš pabakstija ugunskuru . Ko tu tur veido ? brīdī pētijis Kiipey izdarības čukstēja Raiho .

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 14.10.2004 15:42

Kiipey pacēla acis. Neko sevišķu... Tikai spēlējos... Ha... Jautājumu ir tik daudz, ka nav jēgas tos uzdot, ja var noklusēt. Meitene paskaidroja, bet nepalika iespaids, ka Kii būtu aizvainota, bēdīga vai tamlīdzīgi - vienkārši... Tāda kā vienaldzība... Attālums...

Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 14.10.2004 16:18

Ella nolika malaa graamatu tikai taa iemesla peec, ka taa bija aarkaartiigi garlaiciiga un nelasaama. Vinja paskatiijaas uz jautaajuma ziimi, ko bija izveidojusi Kii un nopuutaas...kaut vinja buutu taa maaceejusi....

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 14.10.2004 16:20

Raiho atbalstijis Žanellas galvu pret kautko līdzīgu mikstam spilvenam piecēlās kājās un noskurinājies teica Man šķiet ka es tevi nesapratu .. piegājis pie Kiipey raiho paskaļi teica un drūmi uzlūkoja būtni Paskaidro tiešāk !

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 14.10.2004 16:26

Kiipey pat nesarāvās, kas būtu instinktīvi noticis ar jebkuru būtni. Nu, bet es taču tev nejautāju, kādā veidā tu būtu mani izglābis, ja es tomēr nolēktu no tās kraujas, vai ne...? Arī šis neizskanēja ne aizvainojoši, ne dusmīgi, bet gan tieši tikpat bezemocionāli - nu, labi, varbūt nedaudz jautrāk, bet to bija grūti manīt - tāpat kā dzidru, klusu skaņu cilvēku pilnā telpā.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 14.10.2004 16:36

Nu vai zini ... viņš novērsās un nobubināja piebilsdams Paskaidro .. viņš tēloja muļķi un nobubināja Es tevi izdziedinātu tākā lec ! iedrošinādams Kiipey to atkārtot viņš uzņēmās risku , bet tomēr zināja ko dara .

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 14.10.2004 16:39

Kiipey neatbildēja. Pēc brīža viņa tomēr ierunājās. Es pārāk negribu runāt par savām iedzimtajām spējām. Es protu valdīt pār uguni un ūdeni, tomēr ar ūdeni tā ir kā ir... Uguns man izdodas daudz labāk... Meitene kā pierādīdama vēlreiz pacēla roku uz ugunskura pusi, un maza, maza liesmu lodīte atlidoja un nostājās tieši starp Kiipey un Raiho.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 14.10.2004 16:42

Skaisti .. raiho novilka pavērodams lodīti un uz muguras atlaizdamies zālē . Negribi pastaigāties ? Man šķiet ka viņām neviens neuzbruks . raiho nepaskatoties uz Kiipey prasija nevainīgā balstiņā .

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 14.10.2004 16:48

OOC: Skaisti....

Kiipey beidzot pasmīnēja un paraustīja plecus. Jā, kāpēc ne... Meitene atteica, pielīdzinādamās Raiho "nevainīgi vienaldzīgajam" tonim. Viņa pacēla roku un lika lodītei griezties gaisā, tomēr tam nebija ne mazākās nozīmes... Kii sapurināja melnos matus un tad atkal atglauda tos no sejas.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 14.10.2004 16:50

Tikai jautājums uz kuru pusi / viņš pasmīnēdams paskatijās kā lode griežas un nodomāja Tai nu gan ir iekšā . neko skaļi neteikdams viņš sāka iet gar mežmalu .

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 14.10.2004 16:53

Kiipey arī piecēlās un pagāja viņam līdzi. Uz priekšu... Taisni uz priekšu... Meitene gandrīz pasmaidīja, to sakot. Lodīte it kā bija nezin kur pazudusi, tomēr Kiipey tā bija iepriecinājusi - tātad viņas spējas joprojāsm darbojās tikpat labi, neskatoties uz to, ka ar ūdeni nekas tāds neizdevās.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 15.10.2004 12:52

Kerija ieklepojās un pāvēra acis. Klusums visapkārt bija gluži kā ar nazi pāršķeļams.
Kapēc es jūtos tik nomākti? meitene palūkojās apkārt.
Viena, kā jau vienmēr!
Meitene klusi sāka dungot un dziedāt bērnības dziesmiņu Kur klusums mīt, Tu drošsirdīgi stāvi pie kraujas malas un kliedz...

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 15.10.2004 14:03

Žanella strauji piecēlās sēdus. Divi mazi pušumiņi rēgojās uz viņas rokas. Bija pielīdusi maza čūskiņa. Dusmās viņa to pacēla un aizsvieda. Uzmanīgi pārlaidusi ar roku, viņa sadziedēja to. Maza vēsmiņa un tas satrauca Žanellu. Bija pārāk auksti. Virs mēnes parādījās mākonis... Žanella satrūkās un izvilka savu dēmonu zobenu. Viena maza daļiņa no tā mirdzēja... tas nozīmēja tikai vienu - harpijas... Apskatījusies apkārt viņa manīja, ka augšā ir tikai viņa un Kerija - Lielā sarga - Raiho - trūka. Savicinājusi spārnus, viņa uzsauca Kerijai: Pamodini pārējos, lai nāk cīnīties... Mums ir problēmas! Viņa norīkoja un lidoja pretī harpijām. Viena ar briesmīgu ķērcienu metās uzbrukumā un izlaida nagus un cirta. Žanella paspēja izvairīties, bet viens nags aizķēra viņas plecu... Žanellas acis šausmīgi nospīdēja, mati vējā plandījās - tas ieviesa šausmu skatu. Neko negaidot viņa izvilka zobenu un metās uzbrukumā. Viena vientuļa galva krita lejā un apdzēsa ar asinīm ugunskuru... Nu viņas bija satrakojušās un gatavas uzbrukt - visas, ieskaitot Žanellu. Viņa savēcināja zobenu un uzbruka nākamajai.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 15.10.2004 15:37

Kiipey paskatījās atpakaļ un tad arī sāka lēni iet uz skaņu pusi. Viņa pārāk ilgi bija jutusies pārāk vientuļa, viņai bija vienalga, ka viņa īstenībā gāja kaut kur pastaigāties kopā ar Raiho, viņai patiesībā nerūpēja arī tas, kas notika ar pārējiem, ko harpijas izdarīs.... Citu glābšana bija tā ierastā lieta, ko Kii darīja vienīgi, lai izpirktu tēva dēmona grēkus... Šo pienākumu viņa bija sev uzlikusi pati, to neapzinoties, un tāpēc arī nezināja iemeslu, kāpēc vienmēr jutās tik slikti...

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 15.10.2004 16:10

OOC: Baigi bieži man tās harpijas uzbrūk!

IC: Elaine pieleca kājās un viņas rokās parādījās auksta, zila ūdens šalts. Viņa bažīgi palūkojās uz pusi kur bija aizgājis Raiho un Kīpey. Jums viss kārtībā? viņa caur domām jautāja un sāka nervozi vicināt roku ar ūdens lodi.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 15.10.2004 16:14

Kiipey to dzirdēja, bet nevarēja atbildēt.
Meitene metās skriet uz viņu pusi un, tikko tur nonāca, pavērsa roku uz ugunskura pusi, lai kopā ar Elaines ūdens spēku cīnītos pret harpijā. No liesmām atdalījās liels uguns gabals, kas sāka gaisā griezties arvien straujāk, veidojot arvien stiprāku lodi, beidzot tā apstājās un ielidoja Kiipey plaukstā. Ar mani viss kārtībā, bet es neredzēju, kur palika... Raiho...

OOC: Es esmu Kiipey, nevis Kīpey... But I don't care!

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 15.10.2004 16:14

Neņemiet šo postu vērā! Sajaucu pavedienus! Sorzz!

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 15.10.2004 16:17

Kamēr pārējie runāja, Žanella cīnījās ar nolādēto harpiju. Viena lidoja uz zemi, par to viņa neuztraucās - gan jau pārējie tiks galā. Tomēr viņu uztrauca tieši tā, kurai tecēja putas gar lūpu. ( ) Viņai ir trakumsērga! Žanella iedomājās. Savicinājusi zobenu, Žanella stingri satvēra tā spalu un uzbruka. Harpija spēja izvairīties. Ne tikai traka, bet arī izvairīga! viņa iedomājās un pievēra acis: Es piesaucu jūs stihijas eņģeļi... viņa nočukstēja un atvēra acis. Samācās mākoņi un sāka gāzt kā no spaiņa. Uzmirdza spilgts zibens, kas apžilbināja harpiju, bet deva iespēju Žanellai... viņa atvēzējās un cirta... vēlviena krita lejā. Žanella lidoja uz leju, spārni bija samirkuši un smagāki, slapjie mati pluinīja aiz muguras... Es ceru, ka pārējā tauta būs tikusi galā ar pēdējo...

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 15.10.2004 16:23

OOC: Ak mūsu varenā un stiprā Žanella, visas harpijas jau nokāvusi un mums tik vienu atstāja!

IC: Elaine pamanīja ka viņiem tuvojas harpija. Viņa izšāva ūdens lodi. Harpija nogāzās uz zemes, bet vēl nebija mirusi. Elaines rokā parādījās vēlviena ledaina lode, bet šoreiz lielāka.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 15.10.2004 16:25

Kiipey aizšāva Harpijai savu uguns lodi un nobrīnījās, cik viegli Žanella bija tikusi galā ar visiem vētras dēmoniem... Tiešām dīvaini...
Kii pēc tam, kad bija piebeigusi Harpiju, nicīgi nošņācās un apsēdās pie ugunskura.

OOC: Nav godīgi... Tiešām, varenā Žanella....

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 15.10.2004 16:29

OOC: Ko Dievs dod, to arī ņem... tikai šoreiz tas ir eņģelis labi, nākamreiz došu vairāk ļauno, lai nebļautu Vajdzēja noreaģēt bišku ātrāk... tad tiktu 2 es esmu m@ita vai ne? skatATD

IC: Žanella ielika zobenu makstī, jo ja nojauta viņu nevīla, tad tauta būs tikusi galā ar pēdējo. Viņapiesēda kokā un centās atelsties. Kur tas laiks, kad pēdējo reizi kāds kauts nost...

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 15.10.2004 18:45

Raiho bija aizklaiņojis par tālu un sadzirdējis saucienus ieteleportējās nometnē kurā vairs nekas nenotika noelsies viņš uzleca līdz Žanellai un teica nu maybe jūs varētu mani apgaismot par to kas šeit notika ? lūdzoši paskatijies Žanellā viņš pasmaidija un paprasija Neesi savainojusies ?

Iesūtīja: Nemesida ; laiks: 16.10.2004 15:37

OOC: sveiki shajaa lomu speelee es nogalinu savu teelu. uzskatiet, ka vinja nomira kaujaa ar harpijaam...bye bye...nevaru darboties uzreiz tik daudzaas LS...sorry....

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 17.10.2004 16:35

Kiipey sēdēja un blenza liesmās. Viņa ilgi domāja un tad pacēla galvu. Man liekas, ka kāds ir pazudis. Varbūt, ka man tikai liekas, bet... Meitene negribēja radīt paniku vai kaut ko tādu, taču Kii tiešām likās, ka kāds ir pazudis. Tā meitene, kuras vārdu Kii nezināja... Jā.... Viņa bija pazudusi...

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 17.10.2004 16:41

Raiho nailaidies pie Kii teica Nu ja tu tā saki varbūt zini kurš ? uzmetis jautājošu skatienu būtnei viņš strauji palidoja dažus soļus uz priekšu un pamanija kādu līķi noelsies viņš teica Es esmu atradis pazudušā atliekas .. viņš tramīgi paskatijaš apkārt un nopūtās.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.10.2004 18:47

Elaine nobeidza pēdējo harpiju ar ūdens šalti un piesteidzās klāt līķim. Viņa sērīgi palūkojās visiem acis un nobirdināja asaru. Ak, Goha! Viens jau ir miris pašā sākumā. Vai mēs maz tiksim uz dvēseles atdusas vietu? Viņa nobirdināja vēlvienu asaru un to noslaucījusi apsēdās pie mirušās. Mums viņa jāapglabā un jādodas ceļā. Elaine noteica un nokāra galvu.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 17.10.2004 20:12

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 19.10.2004 17:03

Kiipey nepiecēlās un negāja viņai tuvāk. Meitene arī neraudāja. No liesmām izlēca maza liesmiņa un nokrita atpakaļ asins lāsei līdzīgā veidā. Pārāk daudz nāves.... Pārāk daudz sāpju... Pārāk daudz asaru jau aizgājušas, un to vairs nav atlicis... Viņa tikai sēdēja un skatījās liesmās.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 19.10.2004 20:54

Vai tu to dari ? pavērsies uz Kii viņš jautāja norādot uz liesminū asins lāses formā Vai arī viņas tā vienkārši lēkā . ieturējis pauzi enģelis izdvesa Es varēju viņu dziedināt , bet es nespēju ..

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 19.10.2004 20:54

Izdzēsiet šo postu vispār šito un vēlvienu ..

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 20.10.2004 15:55

Kiipey nepakustinot galvu atteica. Liesmas reizēm atspoguļo manas izjūtas... Ja es pārāk cieši tajās skatos... Meitene noteica un tad pacēla acis. Man - ir - apnikusi - nāve. Jūs saprotat? APNIKUSI!!! Ja nebūtu jūsu, es jau šodien būtu pārdzīvojusi pēdējo nāvi savā mūžā - bet tagad man tā jāredz atkal... un atkal...

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 20.10.2004 18:27

Nomierinies.. raiho sapurinājis kii turpināja būtni turēt un neveikli pasmaidijis nočuxtēja Kamēr tu neapsolīsi nemēģināt mirt es tevi vaļā nelaidīšu lai kādu maģiju to lietotu . Nav jēgas vēl kādam mirt ja vien .. uzbrukumā , bet šaubos vai kāds mirs iznēmot mani es to nepieļaušu .

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 20.10.2004 19:29

Kamēr pārējie pļāpāja, Žanella klusi lūdzās. Neviens pat nepamanīja to, ka Stey bija sākusi izdziest... Nāves vēstneši noveda viņas dvēseli prom uz taku, bet ķermeni nesa prom... Viņas ķermenis nozuda. Jau pirmajā vakarā... mira... Žanella skumji noteica un nokāra galvu uz leju. Šim ceļojumam nav jēgas... nav jēgas! viņa skaļi čukstēja. Mēs visi mirsim... visi pēc kārtas. Visi. Raiho, tu neupurēsies. Ja nāks nāve...viņa strauji pacēla galvu un paskatījās ugunskurā ... tad viņa ies arī prom. Mēs to padzīsim... vienkārši... viss ir vienkārši...viņa ar rokām aptvēra sevi un sataustīja asiņojošu brūci uz rokas. Viņa bezspēkā paraustīja plecus un atkal nokāra rokas un galvu uz leju.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 20.10.2004 20:33

Ja es spētu dziedēt, es sadziedētu jūsu dvēseles! Nekad nezaudējiet uzticību laika enģeļiem! Diezgan dusmīgi noteica Elaine joprojām galvu nokārusi. Pēkšņi viņā bija uzliesmojušas nevaldāmas dusmas uz viņas biedriem. Nevar būt ka Goha sūtīja viņus! Viņi taču netic pašu spēkam! Elaine nodomāja un strauji piecēlās kājās gandrīz apgāzdama kādu. Viņai bija vienalga. Elaine uzmanīgi pacēla mirušo. Ņem viņas ķermeni,Goha! Tev tas noteikti noderēs Debesīs. Pēkšņi līķi apņēma zila gaisma un tas pazuda. Elaine klusi nošņaukājās un palūkojās zvaigznēs.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 21.10.2004 16:38

Voo Doo jautri kjikjinaadama leeni soljoja caur brikshnjiem. ::Veel viens un mana rotalja buus pabeigta!!!:: Voo smiins bija ljauns un izsmejosh, bet rokaa vinja nesa savu ieroci - Mazo Voo Doo lelli. Lelle paceelusi to sevi pie aciim, ruupiigi to nopeetiija un izraava vienu no adataam. Kaut kur dziljaak mezjaa iekliedzaas kaada buutne, saapju kliedzienaa. Atkal no Voo mutes izspraucaas velnishkjiigie smiekli un vinja veederu tureedama smeejaas visu turpmaako celju... Solji bija plati un droshi, jo lelle bija paarliecinaata, ka shajos laikos neviens vinjai nevar uzbrukt...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 21.10.2004 18:23

Kiipey paskatījās Raiho acīs un mēģināja pasmaidīt. Labi, labi... Es nemēģināšu.... Bet tas nenozīmē, ka mani obligāti ir jālaiž vaļā... Meitene atčukstēja un tad mazliet nosarkusi novērsa skatienu. Viņas skatiens aizklīda līdz klints malai, kur vēl pirms neilga brīža Kii bija stāvējusi un gribējusi lēkt lejā...

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 21.10.2004 19:48

Raiho izskatijās nedaudz apmulsis un arī čuxtus noteica Nu varu arī nelaist .. viņš pasmaidijis turpināja turēt Kii rokas un nomurmināja neviens nemirs , ja vien es būšu klāt .

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 21.10.2004 20:01

Bet redzi, ka nomira! Raiho, tu nevari... Elaine nedaudz spītīgi un dusmīgi iesāka, bet momentā apklusa, jo juta, ka viņi nav vieni. Viņa novērsās no Raiho un palūkojās visapkārt. Es aiziešu, paskatīšos kas tur ir. Elaine noteica un skumīgi vilkās pati nezinot uz kuru pusi. Viņa nemanīja, ka soļo uz klints pusi. Elainei bija vienalga. Viņa gribēja tikai atpūsties no pārējo skaļajām domām un uz brīdi pabūt viena pati. Elaine apsēdās uz kraujas malas un šūpodama kājas lūkojās zvaigznēs. Tas viņai bija paradums. Elaine nolaida rokas gar sāniem un no tām lejup pa klinti sāka mutuļot ūdenskritumi. Nemaz nevajadzēja asaras.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 21.10.2004 20:11

Enģelis klusi atlaidis Kii (beidzot ) piegāja pie Elaines un stāvot būtnei aiz muguras teica Ko es nevaru ? tevi glābt ? Gribi pārbaudīt lec ! viņa balss izklausijās vēsa un atturīga itkā viņš to teiktu vienkāršam lauku sunim .

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 21.10.2004 20:18

Kiipey atkal palika viena, tomēr jutās tā dīvaini... Meitene klusi piecēlās, nostājās blakus Elainei un Raiho un arī paskatījās lejā. Zeme vilināja, tomēr Kii negrasījās lēkt un laikam netaisījās neko teikt. Meitene tikai skatījās un pārdomāja pēdējās minūtes...

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 21.10.2004 20:23

OOC: Vauč! Lauku suns! Cik rupji!

IC: Elaine sadrūma, jo bija iztraucēta no savām domām. Tu nevari izglābt no nāves itin visus. Tev pašam tas jāsaprot. Viņa pacēla rokas un ūdens plūsma izbeidzās. Elaine piecēlās kājās un ielūkojās dziļi, dziļi Raiho acīs. Brīdi viņa palika vienkārši lūkojamies viņa acīs, līdz pacēla uz augšu labo roku, kā miera zīmi. Es nemaz nevēlējos lekt. Tikai palikt viena kaut uz brīdi, pirms dodamies ceļā. viņa drūmi noteica un atkal apsēdās uz kraujas malas. Šoreiz viņa rokas sakrustoja uz krūtīm veidodama ūdenskritumu krusteniski. Elaine aizvēra acis, itkā tas ļautu viņai pabūt vienai.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 21.10.2004 20:35

occ; A ko jūs gribējat no enģeļa/dēmona
Raiho nomurminājis Ja traucēju tad pazudīšu .. to sakot viņš asi pagriezies aizgāja līdz Kii un nočukstēja Un atkal es tevi turēšu . to čukstot vin''s satvēra Kii .

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 21.10.2004 20:46

OOC: Raiho tik ĻOTI patīk turēt Kii.

IC: Elaine nolaida rokas. Viņa bija nomierinājusies. Mirkli pagaidīdama, kad Raiho un Kii ir aiņemti Elaine klusi nošņācās, kā ūdenskritums un prātīgi nokāpa lejā. Nekur nevar pabūt viena... Nav ar ko parunāt...Ko es vispār domāju? viņa pavicināja gaisā roku ar ūdens šalti apšļāgdama kokus. Elaine sabruka uz ceļiem. Viņai sāpēja... Viņas rēta sirdī atkal bija uzplēsta... Elainei galvā šaudījās atmiņas par viņa nāvi... Viņa klusi iešņukstējās un sabruka pa visam. Tā viņa tur gulēja, viena- vēja plandīta kā lupata. Viņa raudāja, bet šķiet visiem bija vienalga...

OOC: Thfū... Kas man uznāca? Kāds taču nāks ar Fēsu parunāt, ne?

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 21.10.2004 20:56

occ:Dabiski ...

Raiho pamanijis Elaini sabrūkam aizsoļoja līdz būtnei un no savām rokām izdabūja gaismas starus kas vērsās uz elaines sirds pusi . raiho nezinādams kaiti ar itkā saules stariem ārstēja būtnes sirdi kā noskaidrojās .

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 21.10.2004 21:04

OOC: *smejas vēderu turēdama* Elaines sirds nav melna...

IC: Elaine raudošām acīm paskatījās uz Raiho. Viņa pieslējās sēdus. Kaut tu mani saprastu... viņa vāri čukstēja un noslaučija asaras, bet tās spītīgi leca ārā no viņas acīm. Ak, es muļķe! Elaine nočukstēja un atkal sabruka. Viņa sajuta nelielu siltumu sirdī, bet tas neko nelīdzēja. Viņas nāve atgādināja Elainei par Namfisa- viņas mīļotā nāvi. Elaine sajuta velmi nolekt no klints, bet apvaldījās un klusi iešņukstējās. Mans sāp- stipri un nesatricināmi...

OOC: Okey, laikam visi domās, ka Elaine ir kautkāda histēriķe, bet lai nu būtu...

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 21.10.2004 21:08

OCC: *vārtās pa grīdu* ..

Raiho nezinot ko dara (occ: Jāa jāa ) apskāva Elaini un teica Apspied vēlmi lekt .. vienkārši paļaujies uz sevi . to sakot raiho aizvēris acīs (occ: Jā jā ceriet ka viņš bučosies) mēģināja ielūkoties Elaines domās un sirdī Es zinu , ka tev sāp , bet apspied apspied aizmisrsti viņu .

occ: How romantic ..

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 21.10.2004 21:14

OOC: *nokrīt uz zemes un raustās smieklos* Jā, cik romantiski! Es jau zināju, ka kautkas tāds notiks!

IC: Elaine sajuta, ka Raiho viņu apskauj un nedaudz nodrebinājās( ). Viņa asarām acīs palūkojās Raiho sejā. Paldies... viņa vārgi nočukstēja un viņas galva atdusējās pret Raiho plecu.( ) Pamalē ausa saule izgaismodama abus stāvus un ietverdama tos zeltainā gaismā.

OOC: Es esmu nepārspējama!

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 21.10.2004 21:22

occ: *joprojām vārtās* um a kas tagad jāsūcās ? Nu varētu jau ui tūli't apčurāšos..

Raiho pacēlis Elaines galvu pamanija kādu sīku asariņu būtnes skropstā un pasmaidijis viņš atkal nolaida Elaines galvu sev uz pleca pēc brīža paceldams un noskūpstīdams būtni (:lol:awww *piecēlusies veureiz krīt gar zemi )

occ: Jā mmums galvas strādā..

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 21.10.2004 21:29

OOC: Zvaniet uz ātro palīdzību, es tūlīt nobeigšos no smiekliem!

IC: Elaine ļāvas Raiho skūpstam(Es laikam esmu traka ). Viņa notrausa asaras un piekļāvās Raiho pavisam tuvu, tuvu(Oh, my God! ). Viņai likās, ka viņš izstaro gaismu, siltumu. Elanei negribējās laist valā. Beidzot viņa joprojām pieglaudusies Raiho vaicāja. Kādēļ?, bet pati labi zināja atbildi.

OOC: Ārprāc... Nu mums gan ir idejas!

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 21.10.2004 21:35

occ: *smok aiz rēkas* mūsu gaišās galviņas uz šito pasitušās
Raiho vēlreiz (viņam nekad nepietiek ) noskūpstija (nosūca ) elaini un pasmaidijis teica Tu zini kādēļ viņš samīļojis elaini negribēja viņu laist vaļa vai arī pavisam prom , jo tas būtu zaudējums .

occ2: Oh how sweet mēs te lugu iestudējam *zvana uz ātrajiem*

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 21.10.2004 21:51

OOC: Ja nu kādam te piemetas skaudība? *nokrīt no krēsla, krēsls uzkrīt virsū*

Elaine noglāstīja Raiho vaigu(Okey ātrie mani tūlīt uz Strenčiem sūtīs ) un pasmaidīja. Viņa lūkojās Raiho acīs un viņai pār vaigu noritēja asara...Laimes asara. Elaine nekad nebija jutusies tik labi, tik silti. Viņa nekad nebija jutusies tā, pat kopā ar Namfisu.(man jāatzīstas mīlestībā, vai ko? ) Elaine apskāva Raiho un klusi iečukstēja viņam ausī:Tu esi vienīgas, kas man ir licis justies šādi... Es nezinu ko darīt... Vai man teikt, ka mīlu tevi?

OOC: Viss! Mani jau trako kreklā vīsta iekšā!

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 22.10.2004 13:39

ooc: ak Dies... Ko es esmu palaidusi garām... *raustās smieklos* jums sanāk... tā tik turpināt... Laikam jau pēc iestudējuma man vajadzētu jūs pieķert un noslīgt greizsirdībā? Starp citu, jūs pamanījāt, ka Kiipey ir jums visu laiku blakus?

Tu trāpiji āboliņā! Tas ir tik... tik dramatiski...

Žanella vēroja to visu, kas notika ar Kii. Žanella bija iesnaudusies un pamodās tikai tad, kad bija sākusi aust saule. Pārlaisdama ar delnu pār brūci, tā aizdzija. Paskaļi nožāvājusies viņa redzēja tikai pāris cilvēku, bet kāda trūka... pareizāk sakot dažu. Pacēlusies spārnos, viņa nolēma, ka vajadzētu noskaloties upē. Pārlidojusi pāri kokiem... viņa pamanīja, ka divi skūpstās un glāsta viens otru... Žanella pārsteigumā apstājās. Tie taču Raiho ar Elaini... viņa pārsteigumā nodomāja. Viņiem vismaz naktī bija jautri... viņa ciniski noteica un pašai nesaprotamā iemesla pēc dusmīgi ienira ūdenī, tā, ka ūdens uzšāvās augstu gaisā. Ienirusi līdz dzelmei, viņa dusmīgi uztaisīja pāris virpuļu, kas iesūca dažas nāras. Viņa iznira pie ūdenskrituma un palika tur sēžot. Stulba diena! viņa uzkliedza putniem. Un tā ir viņu vaina. Žanella piemetināja. Cik tizli. viņa nodomāja un apsēdās aiz ūdenskrituma sienas, cerībā, ka vismaz drēbes izžūs.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 26.10.2004 15:26

OOC:Mjā. Par nabaga pašnāvniecisko pusdēmonu meitēnu neviens vairs nedomā. Nu, man ir iespēja izpausties depresīvos sacerējumos....

Kiipey neskatījās apkārt, tikai mēģināja saprast, vai viņa tiešām kādam ir vajadzīga tikai tad, kad jau lec no klints... Laikam jau. Bet... Pie tā viņa jau bija pieradusi... Tikai pirms kāda brīža, satiekot jaunos ceļabiedrus un pēc tam viņai bija licies, ka kaut kas mainīsies... Bet, uz ko tad viņa varētu cerēt... Kiipey pagriezās un ieskrēja mežā.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 27.10.2004 21:44

occ: Nu tā nekādu happy the end .. mani vēl neievīstija trako kreklā ..

Raiho strauji uzlidojis gaisa nomurmināja Ak Dievs .. ko es daru tā nevar .. to sakot viņš nepaskatoties uz Elaini elidoja kādā kokā (nejau ietriecās) un apsēdies uz zara nožēloja izdarīto


occ: *:raud* cik dramatiski Elainei kurvītis ..

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.10.2004 18:03

Kiipey bija nonaakusi jau ljoti taalu, tad vinja peekshnji elsodama apstaajaas un paceela galvu. Paaris metrus uz priekshu bija redzams strautinjsh, tomeer Kiipey truuka speeka aiziet pat liidz tam. Meitene sanjeemaas un leeni aizgaaja liidz strautam un atkrita taa malaa. Vinja skatiijaas uudenii, kur mazas, zeltiitas zivtinjas speeleejaas un kjeera viena otru. Jums g-gan ir labi... juus neko nezinaat....

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 28.10.2004 18:51

Raiho atradis Kiipey negāja būtnei ne tuvu , bet gan vēroja viņu no tāluma .

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.10.2004 18:54

OOC: Mjaa.... Tu zini, man kaut kaa liekas, ka tajaa postaa nav vairaak par 20 ziimeem...

Kiipey nemaniija Raiho, vinja vispaar neko nemaniija... Diez vai vinja, tik dzilji iegrimusi domaas maz pamaniitu, ja kaads vinjai paargrieztu riikli. Zivtinjas shkjita peekshnji no kaut kaa nobijushaas, taas saaka svaidiities un peec briizja aizpeldeeja, un Kii palika pavisam viena. Arii to meitene nemaniija.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 28.10.2004 18:58

kii .. Raiho izdvesa nedroš par savu rīcību t.i. atklāšanos . Enģelis pielidoja pie Kii un teica Vai tu nezini kādu aizmirstības burvestību ? viņš lūdza meitenei un izvairijās pastīties uz viņu .

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.10.2004 19:03

Kiipey ielika roku uudenii. Nee. Meitene iisi atteica un arii neskatiijaas uz Raiho. Vinja tikai veeroja uudeni. Taa virspusee siiki vilniishi taa kaa saaka veidot kaut kaadas formas, taapeec Kii noveersaas no strautinja un saaka skatiities uz zaali zem savaam kaajaam, jo galu galaa vinjai piemita speejas valdit arii paar uudeni.

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 28.10.2004 19:28

Žanella nespēja gaidīt. Viņa izskrēja cauri ūdenskritumam pilna pozitīvu domu. Ienirusi atkal upē, viņa peldēja pa straumei līdz.. viņa ieraudzīja Raiho ar kii. Apbrīnojami! viņa iedomājās. Viņa pēkšņi sadusmojās. Iznirusi viņa nostājās virs ūdens. Žanella izskatījās draudīga, viņas mitrās drēbes bija piegūļušās tieši klāt augumam, bet no matiem pilēja piles, kas skaļi pilēja tieši upē. Viņa pacēla galvu un paskatījās tieši Raiho acīs. Acis nikni mirdzēja (dzeltens, zeltains - eņģeļu paradums niknojoties). Tu... esi brunču mednieks... ienīstu... tādus... Viņa strauji pacēlās gaisā un vējš cirtās Raiho sejā. Ko tu vēl te ar viņu dari?! Žanella iesaucās uz Kii un bezjēdzīgi aizlidoja uz priekšu, lai tikai tālāk no viņa.

OOC:

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.10.2004 19:33

OOC: Burviigs paveersiens.

Kiipey kaadu briidi neatbildeeja. Es te neko nedaru ar vinju. Es vispaar nekur neko nekad nedaru ne ar vienu. Kuram mani vajag? Naakamreiz es atradiishu kaadu nomaljaaku klinti, no kuras leekt, jo tad neatradiisies neviens, kuram peekshnji nezin kaapeec mani tomeer vajag, bet kursh mani aizmirst, tikko es pasaku, ka vairs neleekshu! Vinja pat nemaniija, ka ir saakusi kliegt. Meitene pieceelaas un, nikni un saraustiiti elpojot, atkal saaka skriet prom, veel dziljaak mezjaa.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 28.10.2004 21:16

Izbeidziet .. raiho iebļāvās un no enģeļa muguras parādijās gaismas stari kas apvijās gan ap Kii gan Žanellu gan Elaini un lika aizmirst gan to ka viņš skūpstija Elaini vai vispār bija pie viņas .
And raiho pats aizmirsa to ka Elaini jebkad mīlējis

occ: Sviesc glābju situāciju .

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 29.10.2004 09:54

Žanella juta gaismas starus, kas apvijās viņai apkārt. No viņas atmiņas izzuda tas, kas bija noticis nesen. Viņa pārsteigumā apstājās un apskatījās uz savām drēbēm. Tās bija slapjas. Ko-a? viņa iesaucās un centās ar spārniem izžaut drēbes. tad, viņa pamanīja Raiho un uzsauca: Nu, vai mēs reiz iesim ceļā?!

OOC: Pieņemsim,ka Goha izdzēsa mūsu atmiņu, lai mēs izpildīto īsto kvestu Jo tas jau bija kļuvis par mūūūūūūūūrgu Turpinām...

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 29.10.2004 10:42

Varam jau .. Raiho nedaudz apmulsis teica , jo nesaprata ko dara pie strauta blakus kii Nu tad ejam ? ciņš pajautāja pārējiem .

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 29.10.2004 12:46

Kiipey nogroziija galvu, jo vismaz vienu labu speeju teevs vinjai bija nodevis - pat ja vinjai tiktu izdzeesta atminja, vinja zinaatu, ka taa ir izdzeesta. Piedodiet, es zinu, ak mees esam paziistami, tomeer neatceros juusu vaardus... Ko es sheit daru? Peedeejais, ko es atceros, ir, ka es piegaaju pie kaadas klints malas un gribeeju leekt lejaa. Kaapeec es neesmu noleekusi? Kas juus esat? Ko mees te daraam Meitene neuzticiigi jautaaja.

OOC: Taa kaa juus man izjaucaat visu jautriibu, es pajaukshu juusu staasta logjisko turpinaajumu.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 30.10.2004 23:44

Esmu Raiho .. nesapradams kā Kii zaudējusi apziņu viņš teica un nervozi pasmaidija neatcerēdamies savu īsto būtību .

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 30.10.2004 23:48

OOC:Ta reko jūs sadarījāt kamēr biju projām Francijā!*krata pirkstu*

IC: Elaine samirkšķināja acis un strauji pielika pie tām roku. Asaras? viņa nodomāja un neticīgi pavērās apkārt. Neviena nebija viņai pat tuvumā. Nu rekā! Šoreiz tev tas,Goha, izdevās- tu izdzēsi manu atmiņu. Bet kas notika? Elaine nodomāja un nesapratnē apsēdās uz tuvējā akmens. Pēkšņi viņas priekšā parādījās arka. No tās atskanēja tālīna, lēna un rimta balss. Tu vēlies redzēt patiesību? Lai nu būtu kā tu vēlies! Pēkšņi arkā parādījās savādi tēli. Elaine ieskatījās ciešāk. Viņa pazina visus- Raiho, Kii, Žanellu un pati sevi. Goha bija viņai parādījis nakts notikumus. Pēc nospēlētā teātra arka ar klusu paukšķi pazuda. Elaine zvēroja dusmās. Viņa piecēlās kājās un nikni soļoja uz pārējo pusi. Elaines rokās šalca milzīgs, nikns ūdens vilnis.

OOC: Domājat es esmu ar pliku roku ņemama?

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 30.10.2004 23:51

occ: Labi tātad Mia Mirra ir atpakaļ turpinam rēkt ..

Raiho pamaija Elaini soļojam šurp un strauji pie viņas pielidojis teica Vai .. kas noticis ? viņš prasija sūpojoties gaisā Mēs domājām jau sākt ceļu .

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 31.10.2004 01:00

Kas noticis? Kas noticis? Elaine dusmīgi atkārtoja. Viņa izskatījās tik drausmīga, ka nekad. Elaine jau pacēla roku, lai uzšļāktu Raiho ūdeni, bet viņu apturēja Gohas balss viņas prātā. Stāt! Tev nebūs nogalināt nevainīgas dvēseles. Bez tam esmu pārliecināts ka tu NEGRIBI viņu nogalināt. Elaine nolaida roku un ūdens pazuda. Viņam taisnība, es nemaz negribu Raiho nodarīt pāri. Elaine nodomāja un joprojām nedaudz dusmīgi palūkojās katram sejā. Dodamies! viņa iesaucās un sparīgi pacirtās pa labi. Elaine cerēja ka pārējie seko.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 31.10.2004 01:16

Raiho nikni izgrūda Nu ko nenogalini ? viņš jau lidoja blakus elainei Esi par vāju ? nvarēja nojaust , ka pat kādreiz viņš bijis iemīlējies Un uz kurieni mēs ejam tu vispār zini ?


occ: Waii kāds naids

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 31.10.2004 01:23

Zinu. Elaine dusmīgi noskaldīja un turpināja soļot tikpat raitā un līdzenā solī. Viņas galvā jaucās savādas domas. Ja Goha ļautu, es būtu tevi nogalinājusi. Elaine izsvieda, lai gan skaidri zināja, ka melo. Patiesībā viņa Raiho nenogalināja jo mīlēja to.

OOC: Likteņa pavērsiens! Elaine mīl Raiho! *atsāk vareno smieklu lēkmi*

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 31.10.2004 01:27

Tiešām ? Raiho kaitināja Elaini un klusi smaidija Un ja mē nomaldīsimies vai pareizāk jūs .. vainos tevi .. to sakot Raiho uzlaidās debesīs un nobrēcās Es jūs pametu .. tad enģelis wnk aizlidoja...


occ: Oh tas ir tikai sākums

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 31.10.2004 08:30

ooc: O jā un par mani piemirsāt

Es esmu Žanella... viņa apstulba un teica Kii. Viņa nesaprata to, ka tikusi izdzēsta atmiņa. Sveika, Elaine! viņa priecīgi uzsauca un jau atkal apstulba. Bija taču tik miermīlīgs noskaņojums, bet pēkšņi tāds uzliesmojums... Viņa pacelās Raiho līdzi un satvēra viņu aiz rokas. Uz kurieni, tad tu sataisījies, jaunskungs? Žanella pajautāja. Pie kārtējās s... ? Žanella apstādināja pati sevi. Viņa neizprata notiekošo, viņa nevēlējās teikt pēdējo teikumu, bet it kā atbalss lika viņai to darīt... Kaut kas neizprotams. Es vienkārši... viņa pateica diezgan paskaļi pašai neapzinoties. Viņa atlaida Raiho roku un cenšoties neskatīties uz viņa pusi lidoja pie grupas, tomēr pie tās turoties no atstatuma, iegrimusi savās domās.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 31.10.2004 09:34

occ: waii jautrība sākaz

Es nekur .. Raiho ļauni pasmīnēja Nu nobeidz savu teikumu ! Es pieprasu .. viņš šoreiz satvēra pašu Žanellu Kur sataisijos ?

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 31.10.2004 17:04

Nepieskaries man. Žanella uzsauca. Eņģeļa acis jau atkal sāka šaudīt zibeņus. neko es tev neteikšu. Viņa gribēja teikt "sievietes", kaut viņai nebija pat apjausmas tobrīd, ka Raiho viņai šķitis tāds bruņčumednieks... Tā bija tikai attāla atbalss no tā, kas bija noticis pirmīt. Atlaid mani! viņa atgrūda Raiho no sevis. Mirkli viņa tam skatījās acīs, bet tad aizlidoja drošā attālumā no viņa.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 31.10.2004 17:07

Kiipey tikai seedeeja un smiineedama peetiija vinjus. Veel viena no teeva mantota iipashiiba, vinjai reizumis patika uzjautrinaaties, veerojot citus no malas... Veerot no malas buutnes, kuraam izdzeesta atminja, bija iipashi jautri. Meitene turpinaaja uz vinjiem skatiities un leeni saaka praatot, kas vinji ir un kaadeelj pleeshas...

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 31.10.2004 17:47

Elaine pagriezās atpakaļ un tikpat strauji un līdzeni piesoļoja pie Žanellas un Raiho. Viņas rokās parādījās pa ūdens šaltij, kuras nepaklausīgi(vai ar nolūku ) iešļācās abiem sejā. Tā! Elaine stingri noteica. Nebūs vairs jaukās Elaines. Nomierinaties jūs abi! viņa iesaucās un satvēra abus aiz rokām, kā māte nepaklausīgus bērnus. Mums jāiet! viņa iesaucās un atsāka soļot vilkdama abus līdzi.

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 31.10.2004 18:06

Žanella satrūkās no šoka. Tu... trūka vārdu, viņa nebija vēl atguvusi balsi. Žanella brīdi, rāmi soļoja uz priekšu līdzās Elainei, tad atguvās. laid mani vaļā! viņa izsaucās un izrāvās no "mātes " rokām kā niķīgs "bērns". Lepni paslējusi zodu, viņa iesēdās kā krēslā un rāmi vēzējot spārnus, lidoja līdzās Elainei. Tikai lepno izskatu izbojāja nelielais sārtums, kas liecināja par... miniet paši

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 31.10.2004 18:06

Paga, paga... Kiipey pieleeca kaajaas. Kur tieshi mums jaaiet? Mani atminjas izdzeehsana ietekmee visai pamatiigi, ja neskaita faktu, ka es pamanu, ja manaa galvaa truukst paaris failu. Meitene izaicinoshi un visai dusmiigi veeroja triis paareejaas buutnes.

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 31.10.2004 18:13

Elaine dusmīgi palūkojās uz Žanellu,kā uz mazu nepaklausīgu meiteni, bet neatlaida Raiho. Ārprāts! viņa uzsita sev pa pieri ar brīvo roku un pārlaida skatu apkārt un pievērsās Kiipey. Mēs ejam uz Pērnu kalniem, protams! Mums jāatrod bērna dvēsele! viņa noteica un saspīlēja Raiho roku vēl ciešāk.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 31.10.2004 18:22

Nu ja. Es jau domaaju, ka uz tiem kalniem. Redzi, man nedrriikst tiiriit atminju, neviens nevar prognozeet, kuras manas atminjas daljas pazudiis un kuras saglabaasies. Kiipey mazliet saskuma, bet saaka leeni slideet liidzi Elainei un Zjanellai. Nerausites, Zjanij, naac liidzi... Noimierinies...

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 31.10.2004 20:48

Kāda auklēšanās .. raiho izrāvies bez mazākās piepūles nobubināja un uzmeta nicinājuma pilnu skatienu Žanellai .

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 31.10.2004 20:57

Elaine pievērsa ledainu skatu Raiho, kas bija tikko izrāvies un nedaudz spītīgi turpināja soļot līdz pamanīja netālu ganamies viņas skaisto vienradzi.Terro! viņa priecīgi iesaucās un atmetusi visas dusmas piesteidzās pie sudrabotā zvēra. Elaine noglāstīja vienradža vaigu un mīļi uzsmaidīja tam. Es jau uztraucos, ka tu būsi kautkur aizbēdzis vai vēl ļaunāk- atradis galu. viņa noteica un pieglaudās pie Terro vaiga. Tu esi vienīgais, kurš mani patiesi mīl. viņa nodomāja un nicinoši paskatījās uz Raiho. Elaine uzsēdās Terro mugurā un pēkšņi sajūtās tik brīva, cik vien ir iespējams. Terro sajutis Elaines prieku skaļi nozviedzās un atmeta savas skaistās, kuplās krēpas.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 31.10.2004 21:02

Ko es ? pamanijis elaines acu skatienu viņš nobubināja un katram garam paietajam kokam raidija kādu niknu skatienu iztēlodamies tur Kiipey , Elaines vai Žanellas seju . [/color]

Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 31.10.2004 21:11

Bezcerīgs gadījums. Elaine pie sevis nomurmināja un pārmeta sev to, ka bija aizmirsusi par pārējo atmiņas zudumu. Nez kādēļ viņai likās ka visi, ieskaitot viņu pašu, ir palikuši nedaudz īgnāki un nejaukāki. Elaini mocīja doma, ka tur pie vainas nav tas, ka viņiem izdzēstas atmiņas. Drīzāk ka viņu smadzenes ir sagrozijis kāds dēmons un ieborējis, ka viņa ir izdarījusi kautko sliktu. Elaine apsvēra šo domu un mudīgi par to aizmirsa. Nevar būt. viņa nodomāja uzsmaidījusi sev par savu muļķību.

Iesūtīja: Afēriste ; laiks: 01.11.2004 18:01

Žanella meta zibeņus uz Raiho pusi. Nesauc mani par Žaniju. Viņa tikai noteica Kii un turpināja lidināties. Sāka līt lietus, kas pierādīja Žanellas dusmas. ja viņa sāktu naidoties uzšķiltos arī zibeņi... Kāda auklēšanās, kāda auklēšanās! viņa sāka mēdīties. tagad es zinu, kur esmu tevi redzējusi, tu biji tas memmesdēliņš kurš prasījās pie savas mātes un pēc saldumiņa. viņa izmeta.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 11.11.2004 21:07

Voo Doo kjikjinaadama atkal brida caur brikshnjiem un viltiigi paskatoties apkaart ieklausiijaas veeja melodijaa... Vinja dzirdeeja katru skanju, ko bija sev liidzi atnesis veejsh pat no taalaam zemeem... Uzmaniigi ieklausiijusies, lelle iesmeejaas un aatri izvilka savu VooDoo lelliiti. Veelreiz ljauni pasmiineedama vinja izvilka naglu un pamatiigi iegruuda to lelliites veederaa, taa, ka pat no taas nolija maza asinspile... Taalumaa saapees iekliedzaas kaarteejaa buutne un kliedzieni bija tik moku pilni, ka tas taa sajuusminaaja Voo Doo, ka vinja pat aiz priekiem leekaat saaka... Jaa! Tas tik ir patiikami - dzirdeet shiis saapju pilnaas skanjas! Mmm...

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 29.11.2004 21:27

Pēc LS vadītāja lūguma slēdzu šo LS