Pavediena drukājamā versija
Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.
Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Baltās Rozes [C] [BP]
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 27.09.2004 22:00
Kā gandrīz visās spēlēs šeit labais cīnīsies pret ļauno, tikkai šoreiz viss būs nopietnāk nekā citās lomu spēlēs.
Viss norisinās 14. gadsimtā. Mūsu mīļo, skaisto salu ir apsēduši ļauni spēki. To priekšgalā izvirzījies tumšais burvis Harevs. Stāsts sāksies klusā cilvēku ciematiņā, kur pavisam nejauši mēs būsim satikušies. Mazliet par ciemu:
Ciemā atrodas apmēram trīs duči mājeļu un krogs "Zaļais trollis". Ielas ir šauras, nav bruģētas,jo pa tām gandrīz neviens nebraukā. Mājeles ir vecas, mazas un šķības, vienīgi krogs izskatās kaut cik pieklājīgi.
Pirms uzrakstu pieteikšanās anketu vēlos jums pateikt to, ka uz spēli varēs pieteikties tikai pieci tēli, jo mēs visi zinam cik grūti ir atcerēties visiem vārdus. Varēs pieteikties šādi tēli:
1 elfs(1 maģiska spēja,2 ieroči):
1 cilvēks(3 ieroči):
1 burvis(3 maģiskas spējas):
1 enģelis(2 maģiskas spējas, 1 ierocis):
1 feja vai laumiņa(2 maģiskas spējas 1 ierocis):
Pieteikšanās anketa ir šāda:
Pilns vārds:
Vecums:
Rase:
Izskats:
Raksturs:
Vēsture:
Maģiskās spējas:
Pārvietošanās līdzeklis:
Ierocis:
tagad mans varonis:
Pilns vārds:Sivers Merenvens
Vecums: 20
Rase: cilvēks
Izskats: Viņa garo, gaišo matu dēļ daudzi Siveru notur par elfu. Siveram ir dūmakaini pelēkas acis, kuras var atsaldēt jebkuru sirdi. Sivers nav īpaši garš vai muskuļains.
Raksturs: Sivers mīl dzeju, nostāstus un pasakas viņš tajās var klausīties visu dienu. Sivers mēdz būt straujšs un neapdomīgs.
Vēsture: Pagaidām neatklāšu
Maģiskās spējas: cilvēkiem nav
Pārvietošanās līdzeklis: balta ķēve vārdā Alžīra
Ieroči:Zobens, duncis un loks ar bultām
Labi, paziņošu,kad sāksim spēli!
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 27.09.2004 22:20
Me piesakās uzreiz par enģeli ..
Pilns vārds: Ašanti Leo Hamija
Vecums: izksatās 16 īstnībā 300
Rase: Enģelis
Izskats: 
Raksturs: jauka , piemīlīgas dabas , reizēm skarba ļauna vai pat asa ..
Vēsture: Piedzimusi uz Jupitera bet pārsūtīta uz zemi līdz kļuvusi par gaismas glabātāju un 16 gados kaujā mirusi . Tad ieguvusi tā dēvētos spārnus un turpinājusi dzīvi .
Maģiskās spējas: Teleportēties , raidīt dažādus uguns , ūdens , ledus lādiņus .
Pārvietošanās līdzeklis: Melnrozā pegass .. teleportācija
Ierocis: Loks ar bultām (reizēm atgādina amoru )
P.S. spārni ir neredzami arī nejūtami ..
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 28.09.2004 14:57
Es piesakos par elfu
Pilns vārds: Artemīda Rītazvaigzne
Vecums: 19
Rase: elfs
Izskats: Dezeltenīgi (vairāk blondi) zilganzaļas acu krāsa un gaiša ādas krāsa. Skaista un tēlaini izsakoties smalki viedota.
Raksturs: jauna un traka (labā nozīmē). mīl piedzīvojumus.
Vēsture: Dzīvojusi ar vecākiem. Labi apguvusi dažādus cīņas veidus. Izbaudījusi bērnību. laimīga pagātne!
Maģiskās spējas: nu kā to sauca? pārvietot priekšmetus ar domu spēku!
Pārvietošanās līdzeklis: Melna ķēve vārda Brina
Ieroči: Pati (pārvalda dažādus cīņas veidus), loks ar bultām.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 28.09.2004 15:07
Es piesakos par burvi 
Pilns vārds: Selēna Banisela
Vecums: 200 
Rase: burve
Izskats: rudi, sarkanīgi mati gari līdz viduklim un zaļas acis, gara
Raksturs: neatkarīga, spītīga
Vēsture: vienmēr dzīvoja kopā ar cilvēkiem, māte un tēvs nebija nekas dižs...vienīgais bērns ģimenē
Maģiskās spējas: sasaldēt, mest ledus bumbas un teleportēties nelielos attālumos...
Pārvietošanās līdzeklis: tumšibrūns zirgs vārdā...Luiss 
Ieroči: nav
Sor es sākumā gribēju būt cilvēks un šo te aizmirsu pamainīt... 
Iesūtīja: Sindra ; laiks: 28.09.2004 15:14
1) Elfs 19 gadu vecumā ir pilnīgs zīdainis.
2) Man jau liekas, ka burvis nav rase, bet gan klase...
Nu ja un tā, ka lai šo iesūtītu man pieprasa garāku rakstu, tad laikam jāizskata vēl pietekumu un jānokritizē vēl kaut kas...
Jā domāju, ka burvis 20 gadu vecumā ar tāds nīkulis iesācējs vien ir.
izvēltieties taču normālus vecumus saviem personāžiem.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.09.2004 17:16
OOC: Ami, tavi komentaari ir vnk skaisti! 
Pilns vārds: Kiipey Mirenu, saukta Kii
Vecums: 230
Rase: feja
Izskats: 
Raksturs: klusa, apnjeemiiga, drosmiiga, tomeer ljoti aizdomiiga.
Vēsture: Hmm... Nerunaa par to daudz, tikai zinaams, ka dziivojusi Francijaa.
Maģiskās spējas: sasaistiishana ar dazjaadaam fiziskaam un ne tik fiziskaam lietaam, telepaatija
Pārvietošanās līdzeklis: paklaajs, taads mazs jauks un lidojoshs. 
Ierocis: zobens ar graveejumiem feju valodaa ar elfu ruunaam.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 28.09.2004 18:56
OOC: Labi, varam sākt.
Bija vakars. Zilganmelnajās debesīs sāka parādīties pirmās zvaigznes. Svilpoja vējš. Kluso, greizo namu logos iedegās gaismas izgaismodamas ceļu. No kroga skanēja piesmakusi mūzika.
Sivers domīgi vērās uz ciematiņu un sprieda vai doties iekšā. Sāka palikt auksti un abi bija noguruši,jo visu dienu bija jājuši. Alžīra smagi elsoja.
-Kas ir ,meitenīt? Esi nogurusi?- viņš mīļi jautāja ķēvei un noglāstīja viņas balto kaklu. Tas bija sasvīdis. Sivers tomēr izlēma nejāt ciemā. Viņš pajāja gabaliņu tālāk no mājelēm un apmetās meža maliņā. Sivera vēders iegaudojās.
-Sasodīts! Man ļoti gribas ēst!- viņš neapmierināti noteica un sāka meklēt barību, atstādams ķēvi iepakaļ. Pats nemanot viņš ieklīda mežā.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 28.09.2004 18:59
Ašanti paraudzijās zvaigzņotajās debesīs un pēc brīža jau atradās debesīs Ir tik viegli lidot viņa nodomāja un atgriezās uz zemes un noglauda gar pegasu savu vaigu Ak ja tu prastu runāt .. viņa tam sacija chukstot ausī un pasmaidijusi apsēdās pegasa mugurā .
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.09.2004 19:00
Kiipey seedeeja pie kaada galdinja ciema krodzinjaa un izlikaas par cilveeku. Nekas sevishkjsh, taapat kaa citi cilveeku iestaadiijumi... Bez tam nevienas zinjas par Lielo notikumu, neviena aizdomiiga apmekleetaaja, nevienas diivainas noraades... Vinja leeni malkoja viinu un skatiijaas pa mazo lodzinju.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 28.09.2004 19:07
Artemīda jāja caur mežu. Viņa izjāja no meža un uzlūkoja noplukušo pilsēteli. Brina sacēlās pakaļkājās Brin, kas tad nu? Artemīda skanīgi jautāja. Viņai patlaban bija labs garastāvoklis un viņa apņēmās, ka niķīgs zirgs to nesabojās. Artemīda palūikojās debesīs un nespēja novērsties. Tik skaista nakts un tik neglīta pilsētele! Artemīda nodomāja un pasmaidīja par šo paradoksu.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.09.2004 19:12
Kiipey noveersaas no loga, bet tad zibeniigi pagrieza galvu atpakalj. Vai vinjai tikai raadiijaas? Vai arii tas tieshaam bija noticis?
Kii nolika uz galda kaadu cilveeku moneetu un nemanaami gar sienu izsliideeja pa durviim. Vai vinja tieshaam taalumaa bija redzeejusi kaadas buutnes siluetu lidojosha vienradzja muguraa? Meitene staaveeja tuvu pie sienas eenaa, lai nebuutu tik viegli manaama, lai arii veeriigas acis to tomeer speetu.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 28.09.2004 19:25
Sivers uzmanīgi pētīdams zemi gāja pa mežu. Viņam šausmīgi gribējās ēst. beidzot uzgājis kādu sēni viņš to nolauza un paskatījās uz priekšu. Siveram likās ka viņš bija redzējis zirgu.
-Lai nu paliek!-viņš nodomāja un priecīgi soļoja uz vietu, kur bija apmeties. Tur ganījās Alžīra. Sivers sakūra uguni un palūkojās iesāņus. Tur stāvēja melna ķēve un tai mugurā...
-Elfs!- Sivers skaļi iesaucās un tad pats apjauzdams ka sacēlis varenu troksni apklusa kā kapā iemiets.
-Ko es tagad izdarīju!- viņš dusmīgi un bailīgi norāja sevi.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 28.09.2004 19:31
Sakustējusies pārlaidās uz pegasa pāri mežam un jūram bet atgriezusies nopūtās Tā laikam bija iztēle uguns un šeit ? viņa prātoja neiespējami . Tad uz pegasa sēžot viņa viegli plīvoja gaisā .
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.09.2004 19:31
Kiipey izdzirdeeja kaadu skanju no mezja puses, tomeer neizkusteejaas, tikai nogaidiija. Kad nekas nenotika, vinja ieskreeja pamezjaa lai labaak dzirdeetu notiekosho. Vienalga bija gruuti dzirdeet... Pat nebija droshi pasakaams, no kuras puses skanja naaca. Kii saaka nomierinaaties, un vinju paarnjeema vilshanaas. Taatad atkal nekaa...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 28.09.2004 19:36
Artemīda pamanījia cilvēku Nu jā es zinu, kas es esmu nevajag jau bļaut! Artemīda noteica pasmīnēdama, tad viņa nokāpa no zirga un palaida to vaļā Brina kad saukšuu, lai tu atgrieztos! Artemīda bezrūpīgi noteica un Brina aizaulekšoja mežā Nu laikam īsti labs sarunas sākums nav izdevies? Viņa vaicāja
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 28.09.2004 20:07
-Jā!- Sivers nokaunējies atbildēja. Viņam TIK ļoti patika elfi un paskat, viens tāds ar viņu sarunājās. Sivers piecēlās kājās un zemu paklanījās.
-Mani sauc Sivers. Esi laipni lūgta man piebiedroties pie ugunskura, jaukā būtne.- Sivers to teica cik pieklājīgi vien mācēja.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 28.09.2004 20:23
Pilns vārds: Sonnia jeb Sonja
Vecums: 345
Rase: nimfa
Izskats:
Raksturs: viltīga un spītīga
Vēsture: dzīvoja kādā laumiņu dīķī. viņai piešķīra sargāšanai gaismas zobenu, un tas galvenokārt ir arī viņas pienākums - nosargāt zobenu.
Maģiskās spējas: (cerams ka 3) pārvalda ūdeni, spēj uzburt caurspīdīgus spārniņus un prot sarunāties ar dzīvniekiem
Pārvietošanās līdzeklis: sirma ķēve Enylla
Ierocis: gaismas zobens
piesakos ar Mia Mirras atļauju
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 29.09.2004 14:56
Vai cik mīļi! Artemīda noteica Zini, bet man ir arī vārds! Vari saukt mani par Artemīdu! Man ne visai patīk uzruna būtne! Artemīda noteica un jautri pasmaidīdama piesēdās pie ugunskura. Kādi vēji tevi šurp atpūtuši? Artemīda ievaicājās ar mirdzošām acīm nopētīdama tumšo mežu.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 29.09.2004 15:32
-Nezinu. Es jāju pa ceļu un nezkāpēc nogriezos tieši uz šīs pilsētas pusi. Tagad jautāšu tev- kādi vēji tevi atpūtuši?- Sivers jautāja uzmanīgi pētīdams Artemīdu.
-Elfs! Daile un prieks!- Sivers nodomāja. Šo teicienu viņš bija kautkur dzirdējis, tikai nespēja atcerēties kur.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 29.09.2004 15:37
Nu kas gan varētu likt man pamest mājas un ērtības? Man sagribējās piedzīvojumus un es ļāvu Brinai mani vest kur acis rāda! Artemīda noteica novērsdamās no meža. Viņai bija licies, ka tur kāds ir, bet nu viņa nodomāja, ka tikai iedomājusies to. Zini tu esi ļoti līdzīgs elfam! Artemīda noteica un nopētīja Siveru. Un arī glīts! Viņa nodomāja
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 29.09.2004 15:43
-Jā,es zinu. Nesaprotu kāpēc. Man rados nav elfu. Vismaz es tā domāju.- viņš teica un tad pēkšņi iedomājās
-Bet, ja nu ir?-Sivers sapurinājās un pasmaidīja.
-Muļķības!- viņš nodomāja un sadzirdēja spārnu švīkoņu,kautkur tālu tālu.
-Kas?- viņš nesapratnē pagrieza galvu uz vietu, kur šķiet bija dzirdējis švīkstoņu. Neko nesamanījis Sivers pagrieza galvu atpakaļ un atvainojās par savu izsaucienu.
-Gana esmu bļaustījies!- Sivers nosprieda un centās saglabāt nopietnu sejas izteiksmi, bet viņam nāca smiekli par paša muļķibām un dīvaino uzvedību.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 29.09.2004 15:58
Selēna jāja gar meža malu un skaļi dziedāja kādu senpazīstamu cilvēku dziesmu...pēkšņi viņa pamanīja tālumā gaismu...tādu kā ugunskura, un divus stāvus pie tā...Un atkal Selēna nenocietās, lai nemēģinātu nobaidīt viņus... Viņa nolēca no zirga un ieskrēja mežā...tad pielīdusi no aizmugures aši izlēca ārā no meža un iesmējās... Sveiki, ko tādā tumsā nava bail šeit tupēt...Esmu Selēna...burve... un kas būtu jūs?
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 29.09.2004 16:07
Sivers salecās. Viņš pagriezās pret burvi. Siveram rokā mirguļoja zobens,ko viņš bija zibenīgi izvilcis no tam domātās maksts.
-Tev gan patīk baidēt cilvēkus! Mani sauc Sivers un man nav bail šādā tumsā sēdēt. Esmu pie tā pieradis.- viņš atbildēja un nolaida zobenu. Sivers taču nevarēja uzbrukt sievietei.
-Laipni lūgta pie ugunskura,Selēna, tikai vairs mani gan nebiedē.- Sivers nevis paklanījās, kā to bija darījis pret Artemīdu, bet vienkārši apsēdās. Viņš diezgan dusmīgi iemeta pāris žagarus ugunskurā un tad atcerējās ka bija izsalcis.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 29.09.2004 16:09
Artemīda nopētīja Selīnu no galvas līdz papēžiem un tad atbildēja Nē man nav bail. Es esmu Artemīda! Elfa! Artemīda noteica Selīnai un atkal pievērsās Siveram Nu bļaustīties jau nav nekas pārāk slikts! Artemīda noteica un iesvilpaas. KLusi un melodiski. No meža izaulekšoja melna ķēve Brin kur tu biji?
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 29.09.2004 16:17
Ak vai es arī pēc zava zirdzi'ņa aiziešu... Siver tikai nedusmojies tas tāds sīkums...piedošanu... Viņa pasmaidīja Siveram un aizjoza uz klajumu un atveda savu zirgu...Jā Artemīda manējais zirgs neatbild uz svilpieniem...viņa noteica...Iepazīstieties šis te ir Luiss viņa teica norādot uz zirgu...viņa plati smaidīja'...cik labi, ka te esat jūs, man jau likās, ka es nosprāgšu aiz vientulības, runāt ar zirgu ir diezgan garlaicīgi... Selēna aps''edās pie ugunskura.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 29.09.2004 16:43
Kiipey no sajuusmas gandriiz iespiedzaas!!! Jaa, jaa, jaa, beidzot! Beidzot tas notika! Peec meeneshiem ilgas gaidiishanas shajaa paniikushajaa un tik shausmiigi cilveeciigajaa ciemataa vinja bija atradusi shiis buutnes! Kii pagaajaas vinjiem tuvaak taa, ka gandriiz kljuva redzama, tomeer pagaidaam neatklaajaas, tikai klausiijaas.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 29.09.2004 18:00
Ar zirgu ir jāprot sarunāties! tas ir jāsaprot! Artemīda noteica. Brina saslējās pakaļkājās un iezviedzās Brin kas ir? Artemīda noprasīja pieceldamās un sākdama glaudīt zirga kaklu Tā tak nevar niķoties! Artemīda čukstēja zirgam, bet tad pati krūmos kādu kustību un nu bija par to gandrīz pārliecināta. Artemīda nolēma pārbaudīt kas tur ir. Viņa soli pa solim tuvojās krūmiem roku joprojām turēdama uz zirga kakla.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 29.09.2004 18:06
Feja pamaniija, ka taa, kas sevi bija nosaukusi par Artemiidu, vinju ir ieveerojusi, un pati izleeca klajumaa. Sveiki, mani sauc Kiipey Mirenu. Es juus jau sen gaidu, nevareejaat pastegties? Tas ir, protams, ne tieshi juus, bet... Bet veestis! Tad Kii ashi paceela roku un piebilda: Nevajag nosaukt vaardus, es tos jau dzirdeeju.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 29.09.2004 18:13
Artemīda mazliet pakāpās atpakaļ, kad Kiipey bija izlēkusi klajumā. Manis pēc! Viņa nomurmināja un atlaidusi Brinu atgriezās savā vietā pie ugunskura. Tu esi feja! Artemīda sēžot ar taisnu muguru (kā vienmēr) un sakrustotām kājām (tā ērtāk) noteica. Tas nebija jautājums! Viņa piebilda. Viņa sāka apdomāt, ko lai tālāk dara.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 29.09.2004 18:15
Jaa, protams, es nekaadaa gadiijumaa neesmu haizivjroziishu puduris. Kiipey atteica un no vietas neizkusteejaas. Tad vinja peec kartas nopeetiija visus sheit esoshos. Jauki, jauki... Vai juus zinaat, cik garlaiciigi ir fejai cilveeku ciemataa? Vinja iesmeejaas, bet tad atguva nopietnu sejas izteiksmi.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 29.09.2004 18:32
-Noteikti, ka garlaicīgi. Es esmu cilvēks un man pat te ir garlaicīgi. Šķiet ka šejienes ļautiņi nesaprot kāri pēc piedzīvojumiem.- Sivers uzmanīgi pētīdams visus pēc kārtas teica. Iestājās klusums. To pārtrauca dīvaina murdoņa.
-Ak, mana atvainošanās jums! es tik ilgi neesmu ēdis...- Sivers pasmējās un norādīja uz savu vēderu. Viņš beidzot apēda sēni un svētlaimīgi pasmaidīja.
-Tā ir labāk.- Sivers noteica un gaidīja kad kāda ko teiks.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 29.09.2004 18:33
Nu es tādā garlaicībā visu savu mūžu esmu dzīvojusi...vairākas cilvēku paaudzes nodzīvoju, man tā šķiet, ja ne es tad viņi tur sapūtu... Prieks ar tevi iepazīties es esmu Selēna...viņa priecīgi noteica Kii...nu tas ir mans zirdziņš Luiss, kas ir tā varētu teikt mans īstākais draugs... viņa norādīja uz sarkanbrūno zirgu...un atkal jautri pasmaidīja...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 29.09.2004 19:14
NU mana dzīve nav pārāk ilga! Un laikam man vēl nekad nav bijis garlaicīgi! Artemīda jautri noteica Nu kādam ir idejas ko darīt? Artemīda novaicājās un nogūlās zālē.Zāle bija patīkami vēsa jo bija vakars un zvaigznes tik spožas. Viņa skatījās debesīs līdz kaut ko tur pamanīja un sāka lūkoties vērīgāk.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 29.09.2004 20:24
Sonnia veda savu sirmo ķēvi Enny pie pavadas. izdzirdusi tālumā sarunas, nimfa piesēja ķēvi un lavīgi slēpdamās aiz kokiem, pietuvojās pie krūmiem, kas auga tieši pie ugunskura. sapratusi ka nekas nedraud, nimfa iesvilpās un ķēve ar zobiem atraisījusi mezglu lēni pierikšoja pie Sonjas. meitene izslējās un ugunskura gaisma apspīdēja viņas ugunīgi rudos matus. "sveiki," viņa mazliet vēsi noteica. piesardzība nenāca par ļaunu. roka itkā nejauši bija novietota uz gaismas zobena, gatavībā to izraut un likt lietā, ja šie būs ienaidnieki.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 29.09.2004 20:33
O sveiki...tev jābūt manai draudzenei tavi mati ir kā manējie.. Es esmu Selēna un tu...mazliet izskaties pēc...nezinu...aj kāda starpība... Selēna iesmējās un paspieda roku atnācējai...nu ko domā mums piebiedroties?... viņa jautri pavaicāja un tad uzlēca uz sava zirga unnojāja vienu rinķīti lai pārbaudītu vai neviens vairs nenāks...nu mūsu daudz... viņa noteica nolēkusi no zirga...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.09.2004 14:16
Artemīda palūkojās uz atnācēju un nodomāja Nimfa! Bet skaļi neko neteica un uzsmaidījusi apkārtējiem noteica Es esmu Artemīda! Un atkal pievērsās debesīm. Man tikai liekas, vai tiešām tur kāds ik pa brīdim uiz kaut kā lido garām? Viņa vaicāja apkārtējiem jioprojām gulēdama zālē. Viņas mati bija izveidojuši tādu kā vēdekļa izskatu ap viņas galvu jo kad viņa nogūlās tie izlasti gulēja katrs uz savu pusi.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 30.09.2004 14:21
Selēna arī uzmeta acis debesīm...Es gan neko neredzu, bet ja tur kautkas slikts būs tad sadošu tā, ka vairs nerādīsies... Artemīda no kurienes tu nāc? Selēna iejautājās un arī nometās uz zemes un smaidīja...viņa skatījās debesīs...zvaigznēs...Tās ir skaistas...tās man elfus atgādina....viņi tiešām ir smuki... un cilvēki arī...bet burvji visi veci un kraupaini... viņa noteica un jautri iesmējās...
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 30.09.2004 14:22
-Sveika. Mani Sauc Sivers. Esi lapni lūgta mums pievienoties.- Sivers smaidot teica Sonniai. Viņš palūkojās debesīs.
-Tev neliekas, te kāds patiešām lidinās. Es viņu dzirdēju jau iepriekš.- Sivers noteica joprojām verdamies debesīs. Viņš apsēdās un atbalstījies uz vienas rokas atsāka blenzt tumšajās nakts debesīs.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.09.2004 14:33
Nu es nāku no Mežiem. Artremīda neprecīzi noteica Ne visi burvji ir tādi. Pie elfiem reizēm iegriežas dažas raganas, bet ne visas ir baismīgas pēc skata. Tu pati jau ar tāda neesi! Artemīda noteica un piecēlās sēdus. Viņa uzmeta acui ciematam lejā un pasmaidīja par pirmīt izdomāto paradoksu.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 30.09.2004 14:40
Artemīda nu tur ir jāpagaida...palikšu veca būšu kraupaina... nu bet vēl dzīve priekšā nu ko dosimies pie miera... mani jau miegs sāk pieveikt...jā un tie meži kādi meži...mežu ir daudz...un tie ir skaisti... varbūt no šī meža nāc? Selēna iekārtojās un aizvēra acis domādama par nākamo dienu, bet vēl nevarēja iemigt...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.09.2004 14:54
Nē! Mani meži ir tāli un tumšzaļi un skaisti! Artemīda skanīgi noteica Njā cik var vērot kādu! Ja tas lidošais noplems mums pievienoties tad gan jau mēs to uzzināsim! Artemīda noteica un atkal atgūlās zālē nomurminājusi Brina, ja kas pamodini mani! un aizvēra acis. Viņa pamazām iegrima snaudā. Viņa uzticējās saviem satiktajiem druagiem un vēl varirāk Brinai. nekas slikts nenotiks! Ar šādu domu viņa laidās miegā.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 30.09.2004 14:58
Selēna piegāja pie sava zirdziņa Arlabunakti viņa noglāstīja viņam purnu un ātri nometās guļus mazliet patālāk no ugunskura...tomēr ledus bija viņas stihija... Selēna drīz vien iemiga Meži laikam bija skaisti...man gan nācās ciemā stulbā dzīvot...šis bija viņas pēdējās domas...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.09.2004 17:43
Artemīda uztrūkās augšā. Viņai bija pēkšņa nepatīkama priekšnojauta. Viņa pieslējās sēdus un smagi, bet klusi elpoja. Viņa pavērās apkārt. Gaišas zvaigznes, tumšs mežš un lejā pilsētele ar dažām lampām, jo pārējās acīmredzot bija izsistas. Brina paskatījās uz Artemīdas pus, bet klāt nenāca. Artemīda turpināja lūkoties apkārt.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 30.09.2004 17:50
Kiipey aizdomiigipaluukojaas uz Artemiidu. Vai kas noticis? Kas ir? Arii Kii paluukojaas apkaart, bet tad atkal pieveersaas Artemiidai. Feja nemaniija neko, kas buutu burvi uztraucis, tomeer saaka mazliet piesargaaties un pavirziijaas tuvaak liesmaam. Ja nu kas. Sheit jau nekad nekas nenotika. Lai arii, ja taa padomaa, te agraak nebija bijushas arii visas shiis rases.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 30.09.2004 18:32
Ašanti atskanot smagiem pegasa soļiem piezemējās pie ugunskura Labvakars zem melnas nedaudz nomācošas kapuces atskanēja dzirdra un pat maiga , apburoša balss . Būtne viegli pasmaidot noņēma kapuci un sakrustodama kājas apsēdās uz aukstās zemes .
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 30.09.2004 18:37
-Labs vakars!- Sivers nedaudz izbrīnīts atsveicināja un pielika roku uz zobena spala,bet tad viņš to momentāli atrāva.
-Ko es domāju!- viņš nomurmināja un palūkojās atnācējas sejā.
-Mani sauc Sivers. Kas būtu tu?- viņš jautāja. Sivera balsī varēja sadzirdēt ziņkārīgu pieskaņu. Parasti Sivers palika ziņkārīgs tikai tad, kad viņš dzirdēja vārdus- stāsts vai vārsma, bet šoreiz viņu interesēja šī butne.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 30.09.2004 18:42
Viegli pasmaidijusi viņa pieverot acis teica Es esmu Ašanti .. tomēr rasi viņa nevēlējās izpaust pēc brīža izspieda Esmu enģelis pēc rases lai arī bez spārniem es lidoju .. viņa viegli noplikšķināja skropstas un uzsmaidija Siveram
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 30.09.2004 18:51
Selēna strauji pamodās Kas te ir ieradies? Viņa pieskrēja pie atnākušās un ieraudzījusi pēgasu nopriecāsjās lūdzu lūdz vai varu uz tā pajāt? viņa iejautājās nemaz nezinādama, kas tas par atnācēju...cik skaists pēgass...vai 
...es esmu Selēna viņa lietišķi teica...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 30.09.2004 18:51
Nu skaidrs ir tas, ka esam sapulcējušies! Nu rodas jautājums kāpēc! Artemīda liegi noteica pieceldamās Esmu Artemīda! Elfa! Viņa noteica pieejot pie Ašanti. Ejot viņa nenolieca nevienu zāles stiebriņu. Brina aizaulekšoja mežā. Hmm kas noticis? Artem'da nodomāja vērojot Brinas rīcību.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 30.09.2004 20:03
Kiipey Mirenu, feja. Es, man shkjiet, tevi jau reiz redzeeju pa cilveeku ciema krodzinja logu. Jaabuut piesardziigaakai. Meitene pasmaidiija un paklaniijaas. Kaapeec? Jo... Jo kaut kas ir noticis. Es to jau sen sajutu, es juus, kaa teicu, gaidu jau ilgi.... Pie... pie... cilveekiem. Vinjas balsii izskaneeja kaads tonis, kas lika noprast, ka vinja tiem nav piekjeerusies.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 30.09.2004 21:50
Sonnia glaudīja ķēves maigo purnu un ieinteresēti lūkojās atnācējā. pegass... skaists, vai ne, Enny? viņa sarunājās ar Ennyllu ar domu palīdzību un ķēve piekrītoši mētāja galvu. no seglu somas viņa izņēma tīrāmos un noberza ķēvi, neaizmirstot iztīrīt arī pakavus. kad meitene pabeidza darbu, viņa noņēma apaušus un ļāva ķēvei aizlēkšot tumsā. tikai atgriezies, meitenīt... viņa vēl domās noteica un dzirdēja kā ķēve tālumā klusiņām iezviedzas. apsēdusies pie ugunskura nimfa atbalstīja galvu pret segliem un lūkojās zvaigznēs.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 01.10.2004 11:04
Jā droši .. vari jāt tikai necērt papēžus sānos .. pegass apstiprināja samnieces teikto un Ašanti pie pegasa purna teica Darel esi kārtīgs .. viņa pasmaidot paskatijās uz citiem un teica Jā priex iepazīties . tad pievērsusies Siveram viņa piebilda Kadas rases tu esi ?
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 01.10.2004 12:39
Artemīda vēroja notiekošo. Viņa vēlējās pajautāt Kāpēc? Bet nejautāja. Viņa piegājapie kraujas no kuras lejā varēja redzēt cilvēku ciematu. Dažas lampiņas viņai atgādināja mājas kur vienmēr naktīs spīdēja lākturi kas izskatīojās noslēpumu apvīti. Artemīda nolēma pagaidīt tālākos notikumus un pārlaisdama acis pār pārējiem atsāka lūkoties uz ciematu.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 01.10.2004 13:01
Selēna pasmaidīja un saudzīgi uzkāpa uz pēgasa...cik viegli un ātri viņš kustējās viņa nojāja pamatīgu apli...un tad atgriezdamās pie pārējiem nokāpa...Cik viegli viņš kustās... Manējais gan mēdz mani izmest no segliem... Ak kaut man tāds būtu... viņa vēlredz noglāstīja pēgasu un tad pievērsās atnācējai...No kurienes esi nākusi? Enģeļus esmu redzējusi tikai dažas reizes...
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 01.10.2004 13:09
es esmu no jupitera ... Ašanti pārdroši atbildēja un paskatijās debesīs Tur ir skaisti un labi .. viņa pasmaidijusi pasauca pegasu un palaida tp palidināties debesīs noskatīdamies tā lidojumā .
occ- ienāca traka ideja mosh spēles pusē manc tēls nosprāgs un atnāx jaunz .. varētu jau hex ..
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 01.10.2004 13:13
OOC:: Es izdar\iju līdzīgi Džngļu Zvaigznēs! Jaunajam tēlam nav piekrišanas! žēl!
Artemīda jutās garlaikota. NU ja jau tik daudzi esam salasījušies tad tam ir iemesls! Un man atliek minēt kāds? Artemīda vaicāja un tad pagriezusies piegāja tuvāk pārējiem
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 01.10.2004 13:19
Patiesībā es nezinu iemeslu...satikāmies tāds paprāvs pulciņš, tam jābūt kādai nozīmei... Selēna noteica...varbūt varētu visi izbaudīt kārtiņu piedzīvojumu un pablandīties kopā pa pasauli, jo es cilvēku vidū esmu pietiekami atpalikusi no dzīves... Nu kā jums manas domas? Selēna jautri noteica...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 01.10.2004 13:31
Nu var jau! Man jau ar bija ideja papriecātis pa dzīvi un pameklēt piedzīvojumus! Artemīda noteica un nosvilpās. Brina atauļoja un Artemīda momentāli uzleca viņai mugurā. Pārbaudījusi sedlu somas viņa noteica Es personīgi esmu gatava ceļam! UN jautri pasmaidīja. Uzpūta neliels vējiņa un viņas gaišie mati plivinājās vējā.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 01.10.2004 13:36
Vai tiešām kautkur kopā iesim? Selēna iesaucās priecādamās par tik jaukiem ceļabiedriem un turpmākajiem piedzīvojumiem...Es arī esmu gatava...viņa noteica tikai sāksim ceļu no rīta, kad saule uzlēks...tagad visiem ir jāpaguļ... Selēna iesmējās un nometās guļus netālu no sava zirga...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 01.10.2004 13:47
Manis pēc! Artemīda noteica rina saslējās pakaļkājās. Artemīda bija laba jātniece un tāpēc nenožāvās. man laikam jāizlaiž kāds loks! Pret rītu būšu atpakaļ! Artemīda noteica un iejāja tumšajā mežā. Mežā viņa jāja ātri, ka viens zars viņai iecirtās sejā un noskrāpēja vaigu. Viņa ieraudzīja skaistu ezeru ar ūdenskritumu.
OOC: tas anv tavs dīķis sinda! Es to tā lai nerastos pārpratumi!
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.10.2004 10:23
Kiipey pamāja un atspiedās pret koku. Varbūt kādam labāk palikt... sardzē. Viņa uzsvēra vārdu "sardze". Nekad nevar zināt... Nekad neko nevar zināt... Cilvēki, ziniet, vismaz lielākā daļa, ir kļuvuši nejauki... Meitene nogrozīja galvu un kārtējo reizi paskatījās apkārt.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 02.10.2004 11:56
OOC"" Es uzdrošināšos sākt rītausmot!
Lēnām uzlēca rīts un saule apzeltīja apvāršņa malu. Artemīda izjāja no meža, kas saules pirmajos rīta staros kļuva gaišāks un mīļāks. Artemīdas gaišie mati un drēbes bija mazliet slapjas. Es nebiju domājusi, ka var tik dziļi ienirt lecot no tik maza ūdenskrituma! Artemīda smaidot nodomāja. Tauta laiks celties. Artemīda dzidriun skanīgi noteica. Viņai bija lielisks garastāvoklis.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 02.10.2004 17:00
Selēna ātri uzmetās augšā un izberzēja acis...Labsrīts Artemīd...tu vai tad šonakt negulēji...? viņa pavacāja mazliet miegaini...Vai te tuvumā ir ūdens kur nomazgāties un padzerties...? Cik salds miegs bija... viņa piegāja pie sava zirga un noglāstīja to...Luis kā tu gulēji? viņa pasmaidīja...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 02.10.2004 17:41
Labs rīts Selēna! Nop es šonakt negulēju! ja jāj ātri divu stundu attālumā ir burvīgs ezeriņš ar ūdenskritumu! Naktī tur ir patīkami vēss ūdens! Artemīda noteica. Tā kā pārējie vēl nebija pamodušies Artemīda iesaucās Ātrāk! Miegamices ceļās augšā! Viņa melodiski noteica. Brina saslējās pakaļkājās. Kuš, kuš! Artemīda teica. Viņai tai mežā un ezerā kaut kas nepatika! Artemīda skaidroja.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 02.10.2004 19:28
Kiipey lēni modās. Fejas jau no dabas ir miegamices, bet Kii piedevām pusi nakts bija stāvējusi sardzē. 'Brīt... Viņa norūca un pieslējās sēdus. Kur ir kaut kāds ūdens? Man jāizmazgā miegs no acīm... Viņa teica rupjajā cilvēku leksikā. Tādu viņu dzīve bija padarījusi...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 02.10.2004 19:39
Divu stundu jājiens! Artemīda noskaldīja bet es jau varu ar Brinu aizjāt un paķert bišķi līdzi! Artemīda piedāvāja Brinuci tu takš gribi mazliet izjāt ne? Artemīda vaicāja Brinai un ķēve saslējās pakaļkājās. Tam vajadzētu arī pamodināt viņu! Artemīda noteica uzlūikodama joprojām guļošo Siveru. Bet, ja es jāju ar Brinu un mēs jājam ātri es pēc divām stundām jau būšu atpakaļ! Tad jūs būsiet visi pamodušies un kaut ko iekoduši! Artemīda noteica valdīdama Brinu.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 02.10.2004 23:10
nimfa pamodās un nožāvājusies uzklausīja Artemīdas teikto. "mm, man vajag izpeldēties, vislabāk ezerā, pagaidi lūdzu!" meitene aši piecēlās un nodomāja: ķēvīt, atgriezies nu!" tālumā atskanēja auļi un drīz vien laukumā ierikšoja Enny. ātri uzlikusi iemauktus, Sonnia ieķērusies krēpēs, uzleca ķēves mugurā. "es jāšu bez segliem," viņa noteica un palaida Enny sīkos riksīšos apkārt izkūpējušajam ugunskuram. "neuztraucies, arī mana Enny ir pietiekoši ātra lai tiktu līdzi tavai Brinai." Sonja attrauca, atzinīgi papliķējot sirmajai skaistulei pa kaklu.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 02.10.2004 23:16
Nu tad jau redzēsim! Artemīda noteica Brina ir elfu zirgs! Artemīda noteica Man ar patīk jāt bez sedliem, bet man vajadzēja paķert šo to līdzi līdz ar to vajadzēja sedlu somas un sedlu somas! Artemīda noteica Nu jājam? Viņa vaicāja un paskubinājusi Brinu ieauļoja mežā. Brinu liekas bija pārņēmis sacensību gars, jo viņa auļoja ātrāk nekā naktī, kad Artemīda bija pētījusi šo ceļu.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 03.10.2004 12:35
"jājam!" Sonnia piekrītoši pamāja un ar papēžiem paskubināja ķēvi. Enny metās aulekšos un tad pavisam auļos, ķēves kājas zibēja tā, ka pat atšķirt nevarēja kura priekškāja, kura pakaļkāja. pārlekusi pār nokrituša koka stumbram, Ennyla izvairījās no kokiem kas pēkšņi parādījās pašā priekšā. Sonja smaidot bija pieplakusi pie ķēves kakla, turoties krēpēs. tagad Sonnia ar ķēvi auļoja tieši blakus Brinai un Artemīdai. malacis, meitenīt! Sonnia domās teica Enny un ķēve tīksmīgi izstiepusi galvu, auļoja vēl ātrāk.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 03.10.2004 12:56
Artemīda neskubināja Brinu. Brina pati jāja arvien ātrāk un ātrāk. Līdz strauji apstājās, jo viņas bija sasniegušas ezeru. Artemīda bija turējusies Brinas krēpēs un knapi nepārkrita pār brinas galvu, jo auļojušas viņas bija patiešām ātri un tiešām spēji apstājušās. Šī ir tā vieta! Artemīda noteica rīta gaismā aplūkodamaa mazu ezeriņu, lai gan visai padziļu ar nelielu ūdenskritumu no paliela strautiņa.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 03.10.2004 12:57
Nu ko kamēr viņas aizies pēc ūdens mēs varētu pagatavot kautko brokastīm... Selēna jautri teica...Uzmeklēsim ogas un riekstus... Selēnai bija ļotri labs garastāvoklis...šī sabiedrība viņai iedvesa jautrību un padomājot par piedzīvojumiem viņa kļuva vēl priecīgāka...nu, kas ies ar mani barības meklējumos?
Iesūtīja: sinda ; laiks: 03.10.2004 14:40
Enny arī strauji apstājās, paceldamās uz pakaļkājām tieši pie paša ezera, tā ka putekļi pašķīda uz visām malām. Sonnia pārsteigta pieķērās pie Ennylas kakla lai nenoslīdētu no ķēves. noslīdējusi lejā Sonnia notīrīja putekļus no sava apģērba un atzinīgi noteica: "skaisti..." nometusi apmetni Sonja ar visām drēbēm ienira ūdenī. ienirusi un iznirusi, meitene izpeldējusies izkāpa no ūdens.. "ūdens gan silts." viņa uzmeta pār slapjajām drēbēm apmetni un ievedusi Enny līdz ceļiem ūdenī, sāka berzt to ar vēso ūdeni.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 03.10.2004 19:59
-Es iešu!- Sivers jautri pasmaidot teica. Viņš jutās stīvs un neliela izkustēšanās varēja tikai nākt par labu. Viņš pavēroja kā Sonnia ienirst ūdenī un viņam pašam uznāca velme tur ielekt. Sivers nokāpa no savas ķēves un piegāja pie ūdens. Te bija patiešām skaisti.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.10.2004 15:51
Sveiks! Artemīda nosveicināja un uzsāka rāpšanos nelielajā ūdenskritumiņā. Tikusi līdz augšai viņa iekāpa palielajā strautiņā, kura straume nebija parāk stirpra un no ūdenskritumiņa augšās ienira ezeriņā. Viņa mēģināja aizpeldēt lidz ezera dzelmei bet aptrūkās gaisa un viņa šķaudīdama iznira. Bišiņ pārrēķinājos! Artemīda noteica šķaudīdama
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 04.10.2004 16:29
Sivers žēli nopētīja kā Artemīda ielec ūdenī. Arī viņš gribēja ielekt, bet stingri ieaudzinātās pieklājības normas turēja viņu pretī. Sivers novicināja rokas un pievērsās Selēnai.
-Nu, tad iesim?- viņš jautāja un pasmaidīja, lai gan viegli tas nenācās,jo acis griezās uz ūdens pusi un sirds dega velmē tur ielēkt.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.10.2004 16:45
Siver! Vai tad tev negribas nopeldēties? njā šis jau nav diez kāds udenskritums! Mežos tir ir lielāki un dziļāki! Artemīda noteica un iznāca no ūdens. Viņa izspieda no gaišajiem matiem ūdeni. Ak nu iesim meklēt ko ēdamu? Artemīda moži ievaicājās un gaiši pasmaidīja. Cik šodien skaists rīts! Viņa noteica pavērojot apvārsni.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 04.10.2004 17:01
-Gribas.- Sivers skumji paskatījies uz ūdeni teica.
-Bet es nevaru.- viņš klusāk noteica un palēnām atguva labo omu.
-Labi, lai nu paliek! Ejam!- viņš pasmaidījis teica un sāka soļot apkārt meklējot ko ēdamu. Mežs nebija diezko auglīgs. Izskatījās ka visas sēnes,ogas un rieksti ir jau nolausti.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 04.10.2004 17:23
Maz gan šeit odziņu... Nu bet gan jau atradīsim... Kautkā dīvaini tu atbildēji, ka negribi iet peldēties.... viņa noteica Siveram... Ak re kur ir odziņas...laikam mellenes... viņa jautri iesaucās un sāka tās lasīt... Sivers viņai likās pavisam noslēgts...Vi tu esi pārliecināts, ka esi cilvēks? viņa jautri iejautājās un pasmējās...Mūsu ciemā cilvēki bija ļoti runīgi un traki... laikam nemaz tik labi jūs nepazīstu...kaut vai dzīvoju ar tādiem uh cik daudz gadus...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.10.2004 17:33
Nu kā vēlies! Nu ja nav pārāk privāts jautājums nu, ja gribi vari neatbildēt, bet kāpēc tu envari peldēties? Artemīda vaicāja. Brina bija kaut kur aizauļiojusi, bet Artemīda par to nelikās ne zinis. Viņa zināja, ka uz svilpienu Brina atgriezīsies. Uz kuru debess pusi ceļosim? Artemīda pēkšņi ievaicājās. Viņa brida pa mežu un centās ieraudzīt kaut ko ēdamu.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 04.10.2004 20:52
Sivers mazliet padomāja.
-Esmu pārliecināts ka esmu cilvēks. Laikam...- viņš domīgi sarauca pieri un tad atkal pasmaidīja.
-Atbilde uz tavu jautājumu par to kāpēc es nevaru peldēt,Artemīda, ir diezgan jocīga, bet speršu vaļā! Agrāk es mācījos par karavīru un mums bija jāuzvedas galanti. Viens no pieklājības likumiem bija šāds... Nu, labi es neatceros, bet vienu zinu- bija liegts peldēt kopā ar sievietēm. Varēju peldēt tikai ar savas kārtas pārstāvjiem. Liekas mazliet muļķīgi, ka es vēl šim likumam sekoju,jo vairs jau neesmu karavīrs, bet mani tur tā audzināja, ka likumus vairs pat nevar neaizmirst!- Sivers diezgan sapņaini noteica un pacēla vienu mazu odziņu.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 04.10.2004 21:06
Jā esmu parliecināta ka arī esmu cilvēks bet tomēr ik pa laikam tie tur augšā atgādina par pienākumiem ! Ašanti domīgi novilka un norādija uz debesīm Esmu vēljorpojām... vinā iesāka un ātri apklusa naivi pasmaidot .
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 04.10.2004 21:28
Ha nu likumi kā likumi... Selēna iesmējās...viņa pakāpeniski sāka lasīt ogas mutē nevis censties tās salasīt kopīgām brokastīm... Nu Siver...peldēties tad tev pavisam neesanāks...mūsu daudz, bet tu esi viens... Selēna pasmaidīja un dīvaini paskatījās uz Siveru... Viņam vajadzēja būt elfam...Selēna nodomāja...Vai kāds zin kādu jautru dziesmuņu...bet lūdzams elfu vai cilvēku...citas nezinu...
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 04.10.2004 21:36
-Dziesmiņu? Nu, labi!- Sivers smejot teica. Viņš palūkojās debesīs un uzsāka jautru un skanīgu cilvēku dziesmu. Viņa balss kā zobens pārdūra meža noslēpumaino auru un tas sāka mirdzēt pilns laimes un prieka. Beidzis dziesmu Sivers nedaudz kautrīgi pasmaidīja un turpināja lasīt ogas. Vismaz izlikās to darām...
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 04.10.2004 21:38
Ašanti izdzirdējusi ka runa sākas par rasēm uzlidoja augstu gaisā līdz noskatijusi kādu priedi viegli apsēdās uz viena no tās zariem un uzsāka diezgan savdabīgu lēnu , sērīgu melodiju .
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 04.10.2004 22:23
Ai Siver tu skaisti dziedi!! Selēna iesaucās Šo te es zinu...to mēs bieži dziedājām... Jā kad vēl ar cilvēkiem dzīvoju... Selēnai patika Sivera sabiedrībā atrasties...viņš bija kaut vai noslēgts bet jauks cilvēks...šķiet, ka te ogu pavisam vairs nav... bet es bez brokastīm nemāku... Selēna nošķendējās un apsēdās uz zemes...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.10.2004 14:18
Nu tur ir sēnes! Artemīda norādīja uz gaileņu koloniju. Viņas elfu acis to bija pamanījušas. Siver es jau neesmu cilvēks! Bet zini tagad ezers ir tukš! ja ir liela kāre! Tad gan jau sagaidīsim tevi pie ugunskura! Artemīda noteica un pasmaidīja. Lai gan var jau protams sagaidīt kādu mazliet augstāku ūdenskritumu! NU kā tad būs ar tām ceļa pusēm? uz kuru dosimies? Viņa vaicāja
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 05.10.2004 15:46
Sivers pasmaidīja.
-Dosimies uz austrumiem. Bet nu, ja atvainosiet es došos izpeldēties!- Sivers naski noteica un sāka dungot to pašu dziesmiņu ko iepriekš. Viņš dungojot aizsoļoja līdz ūdenskritumam un ieleca tajā iekšā ar visām drēbēm. Aplaidis ap ezeriņu pāris rinķu Sivers laimīgi smaidot iznāca no ūdens un pavisam slapjš atgriezās.
-Atvainojos, ka esmu tāds slapjš.- viņš jautri noteica un pacēla no zemes pāris ogas.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.10.2004 15:54
Gan jau pārdzīvosim! Es neesmu sausāka! Artemīda jautri noteica un tad sapņaini piebilda uz Austrumiem kur saule lec! UN debess mala zaigo sārta! Njā šis apzīmējums man vienmēr ir paticis! tagad tad atliek vien salasīt tās sēes un doties paziņot ot pārējiem! Artemīda noteica un pamāja. No sedlu somas izlidoja groziņš un ar pāris viņas mājieniem visas sēnes bija salaslītas grozā.
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 05.10.2004 16:24
Kiipey stāvēja viņām līdzās un nespēja sagaidīt, kad viņi sāks kaut kur doties. Feja nesaprata, kur gan lai dodas, tomēr viņa bija nepacietīga (un arī mazliet iedomīga) un negribēja gaidīt ne mirkli. Šī viņai likās tāda nekā nedarīšana. Bet ko gan es varu līdzēt, ha.......
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 05.10.2004 16:38
Siver jauki izskaties Selēna iesmējās...viņa jau bija salasījusi diezgan daudz ogu un devās ārā no meža...Uz Austrumiem.... nu tā ir laba puse...es dodu priekšroku ziemeļiem...nu bet iešu vienalga kur... šeit vairs negribu uzturēties... Selēna noteica....Kiipey cienājies ar ogām ... Selēna piedāvāja
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 05.10.2004 16:40
Kiipey pasmaidīja un paņēma mazliet ogu. Paldies! Garšīgas, viņa piebilda, Kā tās sauc? Meitene nebija agrāk tās ēdusi, bet, galu galā, Kii taču tik ilgi dzīvoja cilvēku vidū, ka bija pieradusi pie viņu pārtikas... Un cilvēki jau lietoja arvien mazāk dabas produktu, visu viņiem vajadzēja izcept...
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 05.10.2004 19:08
-Paldies par komplimentu,Selēna. Man liekas ka tās ir meža zemenes, bet arī es neko daudz par ogām nezinu.Parasti es pārtieku no gaļas un sēnēm.- Sivers pasmaidot teica. Viņš izžņaudza no matiem ūdeni un sāka susināt arī pelēkzaļās drēbes. Sivers domīgi smaidīja un viņa domas klejoja tālu, tālu prom.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 05.10.2004 20:31
Nu es domāju ātri paēdīsim un dosimies ceļā... Jā...sen jau sapņoju izrauties un mājām... Selēna ēda ogas un skaļi runāja... Selēna bija diezgan nepacietīga... Kaut mums ceļā jautri ietu un par bēdām mēs tik smietu, iesim kamēr kājas kritīs, vietās kur neviens nav mitis... Selēna nodziedāja un iesmējās...šo izturības dziesmiņu mēs ar cilvēkiem mēdzām dziedāt grūtās dienās vai arī pirms grūtiem ceļiem... jā dziesmas ir kautkas ļoti svarīgs priekš manis...tāpēc dziediet daudz un dikti... Selēna pasmaidīja un aizdomājās...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 06.10.2004 15:50
Njā dziesmas, man ar tās patiktu, ja dzirdētu ik pa laikam nevis visu laiku! Man mājās dziesmas bija no rīta līdz vakaram, lai gan man tās jau bija apnikušas pamazām sāku pēc tām ilgotiwes! Artemīda noteica Sēnes? Viņa piedāvājka nolidinot groziņu katram gar degunu. Laikam pēc pusstundas jau dosimies! Artemīda noteica mazliet aprēķinājusi laiku.
Iesūtīja: sinda ; laiks: 06.10.2004 17:27
Sonnia uzlēca ķēves mugurā un lēnā riksītī aizjāja līdz vecajai ugunskura vietai. sakārtojusi seglu somas un uzlikusi Ennyllai seglus, meitene pārlūkoja vai kas nav palicis, un iekāpusi seglos tikpat lēnā riksītī devās meklēt pārējos. sirmā ķēve vairs nebija nosvīdusi un bija atpūtusies, tāpēc Sonja tikai nedaudz paskubināja Enny ar papēžiem un nelielais riksis jau pārvērtās ātrā lēkšošanā. " ķēvīt, mierā!" Sonja smejoties apstādināja Enny un noslīdējusi no segliem, ķēvi vezdama pie pavadām, meitene devas meklēt kādu pazīstamo.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 06.10.2004 19:58
Ašanti viegli no koka vēroja notiekošo un smaidija Ja vien es būtu amors es dažu labu padarītu par pārīti ar kādu citu skatoties pēc situācijas.. viņa brīdi pašūpojusies zaudēja līdzsvaru un strauji krita zemē no koka līdz ar skalu būkšķi palika guļot zemē.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 06.10.2004 20:06
Sivers iztrūkās no domām un piesteidzās pie Ašanti.
-Ak, dieniņ,Ašanti, kas notika?- Sivers piesteidzās viņai klāt un atglauda no sejas uzmācīgu, blondu matu šķipsnu. Viņš notupās pie Ašanti un palūkojās augšā uz koku, domādams ka Ašanti zemē ir notriecis kāds ļaunais spēks.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 06.10.2004 20:33
Ak nē nekas .. enģeļus nav tik viegli nogalināt .. vinā sapurinot galvu teica juzdama nelielu reibumu Bet es domāju ka viss būs ok . neraxturīgā balsī sev vinā iesaucās un pasmaidijusi teica Vari iet un turpināt dziesmas .. man viss būs labi vismaz liekas . to sakot Ašanti atkal sapurināja galvu juzdama to pašu reibumu .
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 06.10.2004 20:40
-Nu, ja tu tā domā.- Sivers noteica ar nelielu neticību un piecēlās kājās. Viņš vēlreiz palūkojās uz koku. Atmetis ar roku savai domai un beidzot noticējis Ašanti vārdiem Sivers devās atpakaļ pie pārējiem. Viņš apsēdās un uzcienājās ar sēnēm. Kautkas tomēr viņu nelika miera un viņš iegrima pārdomās.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 06.10.2004 20:46
Ašanti noskatijās Sivera mugurā un nemanāmi saķēra galvu . Pēkšņi tā bija sākusi pulsēt un neciešami sāpēt , bet Ašanti murmināja Kādēļ man nav dziedinošās spējas .. viņa bija apjukusi un nezinot ko dara sāka lēni brist ezerā .
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.10.2004 20:09
Nu ja reiz neviens negrib! Artemīda noteica un sēnes iebērās sedlu somā ar5 visu grozu Nu dodamies tālāk? Artemīda ievaicājās uzlecot mugurā Brinai Dtrīz jau būs vēls rīts un ceļot gar pilsētu vislabāk ir tad kad cilvēki vēl guļ un diemžēl vairs nesapņo! Artemīda stalti sēdēdama zirgam mugurā noteica.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 21:00
-Jā dodamies!- Sivers teica iztrūcies no savām neizdibināmajām domām. Viņš aši sameklēja savu ķēvīti un uzleca tai mugurā.
-Nu, jūs nāksiet vai ne?- Sivers jautri pasmaidot jautāja pārējiem. Viņa ķēve nepacietīgi mīņājās, gatava uzsākt ceļu. Sivers mazliet novaldīja zirdziņu, bet viņa tāpat pēc laiciņa sāka metāt krēpes un klusi zviegt.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 09.10.2004 21:59
Nu tātad kā mia tejca vajagot kādu jaunu dalībnieku 
Tātad manC tēls
Pilns vārds:Džeralda Vokulnē
Vecums: 21 ( kā eņgelis 750gadi)
Rase: eņgelis
Izskats: http://elfwood.lysator.liu.se/art/s/t/stardust/angel.jpg.html
Raksturs: Apdomīga un gudra.Savā ziņa mēdzbūt ļoti skarba,bet viegli ievainojama( tas anf domāts fiziskā nozīmē)
Vēsture: Džeraldu 21 gadu vecuma noslepkawoja viņas pašas līgavajnis ( nu jau vīrs) kāzu naktī nodurot ar nazi.Tā kā viņa nebiaj mirusi dabiskā nāwe viņa kā jau pārejie nonāca elle un tika radīta,kā ļaunais eņgelis,bet viņas sirds bija apr baltu un skajdru,pārax laba ,lai būtu ļauna tamdēļ viņa tika padzīta no elles.Paradīzē viņa netika pieņemta tamdēļ klīst starp elli un paradīzi tāda ziksatā,kādu viņu radīja ....
Maģiskās spējas:ledus elpa,uguns šautraz no acīm un pirkstiem 
Pārvietošanās līdzeklis:spārni
Ierocis: gari, asi nagi
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 09.10.2004 22:30
Paa to laiku kā jau ierasts Džeralda klaiņoja pa mežu ........ tikai nezinādama ko meklē :blink: Tā jau dzīvodāma ( nu nez vai tas būtu parejzajs vārds,jo takš viņa bija mirusi jau pirms vajrāk neka 750 gadiem ) 750 gaduz.
Pēkšņi kautkas galotneees sarosijas - Džeralda satrūkas un uzlidoja koku galotnēs aplukot ........... <ĀĀĀĀ.....tikai sikie zvirbulēni gajda sawu maltīti> viņa uzmanīgi ar savu garo nagu gribēja noglāstīt mazuļa galviņu,bet tas sāxa sprināties un brēkt,kā traks.
<Njāāā lajkam tiešām esmu tik bajsa ka pat neika zvirbulis no manis sabīstas> Noskumusi par sawu enģeļa izksatu Džeralda nolaidās zemē apsēzdamās uz celma iegrimusi pārdomāāās........
Tad pēkšņi sadzirdēja zirgu pakawu klaudzējienus pret zemi........
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 22:46
Pēkšņi ķēve nenovaldījās un traucās prom vēja spārniem.Sivers centās viņu novaldīt, bet tā spītīgi turpināja ceļu līdz apstājās. Sivers nokāpa no ķēves un pametis uz viņu niknu skatienu pakāpās pāris soļus uz priekšu. Viņš pamanīja uz celma sēžam savādu enģeli, kura bija iegrimusi dziļās pārdomās. Sivers pietuvojās būtnei un klusi jautāja
-Kas tu esi?-
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 09.10.2004 22:54
Džeralda satrūkusies paraudzijāsar viņu ta kā ar bailū pilnu un rejzē arrī pārmetošu skatienu ........ Viiņa visulajku slepusies no civilizaaacijas un jau to naw redzeeeeejusi tos gadiem ilgi........
Viņa sakumpusi novērsās un vēlrejz apsaktijās uz Siveru.Nez kapēc viņs viņai atgādinaja tāu romantiskas dabas elfu,bet nejau par to gāja runa.
Viņa fiksi pamuka zem tuvāka koka un klusāāa trīcošā balstiņāāā nomurminaja <es esmu enģelis> ........... unpēctām sāxa gauži skaļi un no sirds raudāt.....
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 23:00
Sivera sirds notrīsēja. Viņš tik daudz bija dzirdējis par enģeļu asarām,ka nespēja noticēt ka pats tās redz. Sivers uzmanīgi piegāja tuvāk enģelim.
-Mani sauc Sivers. Kā tevi sauc? Lūdzu neraudzi, man sirds sāk sāpēt redzam tevi šādu.-Sivers piesardzīgi un labestīgi teica. Viņš ar žēlsirdību sirdī nopūtās un apsēdās pie koka cerēdams, ka enģelis neaizbēgs.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 09.10.2004 23:22
Džeralda piesardzīigi lēniem un sīkiem soliem izgāja gajsma un juta,ka sivers ir labz cilvēks ( tādus viņai neradās bieži sastapt parejzāx sakot vispār negadijāš) .
Viņa piegāja nu jau mazliet drošāx Siveramklāt ieksatījās viņam acīs ar sawam saraudātajām,sarkanaam acīm un sacīja : < Maa....aaans va...va....vaaaards ir Dždžeralda > viņa piesardzīgi noskatiajs uz sawam plikajam ,noskrandushajam kajelem un atkal pieversaaas Siveram.... viņa paņēma viņa roku un sirsnīgi sacīja : < Tu esi labs cilvēks ,es to jūtu > .......
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 09.10.2004 23:39
-Tavas jūtas ir pareizas, Džeralda. Es esmu labs un tev nav no manis jābaidās. Nāc, es tevi iepazīstināšu ar saviem draugiem. Nebīsties, arī viņi ir labi un tev pāri nedarīs.- Sivers teica un piecēlās kājās. Enģelis atlaida viņa roku. Sivera ķēvīte pierikšoja viņam klāt.
-Ak, tu mana viltniece!- Sivers laipni noteica un noglāstīja baltās ķēves kaklu. Viņš uzleca viņai mugurā.
-Sēdies man aizmugurē! Mana ķēve mūs aiznesīs. Viņa ir spēcīga.-Sivers teica un pasniedza Džeraldai roku, lai viņai būtu vieglāk uzkāpt zirgam mugurā.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 09.10.2004 23:51
Džeralda uzrejz nedewa roku.Viņa atkDal apdomāja un nedroši kautgan sirsnīgi pasniedza roku Siveram noslaukot pēdējaz asaras .......... zirgs nedaudz saaraustijās nedaudz abus sagrīļojiot un Džeralda pat nedaudz pavēriusies uz Siveru iesmējās .....
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 12:00
Artemīda novēroja Sivera ķēves dīvaino izturēšanos. Tā kā Artemīda jau bija zirgā viņa uzsauca pārējiem Nu ejam! Citādāk šeit iesūnosim! UN mazliet paskubinājusi Brinu devās ceļā. Pēc kādām dažādām minūtēm viņa ieraudzīja Siveru un pēc visa spriežot enģeli. Viņa neko neteica tikai aplūkoja šo visai amizanto situāciju.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 12:06
Sivers arī iesmējās un apgrieza ķēvi. Viņiem aiz muguras stāvēja Artemīda uz sava zirga- Brinas. Sivers plati pasmaidīja un teica
-Sveika! Tā ir Džeralda. Es te viņu atradu sēžam uz celma...- Sivera ķēve nikni pašūpoja galvu
-Tas ir ēee.. viņa to atrada!- Sivers iesmējās un noglāstīdams savu ķēvi teica.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 10.10.2004 12:10
Ašanti attapusies no nelielās paralīzes ko izraisijusi bija kāda ūdenszivs veikli uzlēca pegasa mugurā un uz tā aizlidojusi līdz pārējiem teica Kur mēs dodamies .. Ašanti atkal sareiba galva un vinā nopētija jaunpienācēju enģeli pasmīnējusi viņa ātri uzlidoja gaisā un atkal nolaidusies paskatijās uz pārējiem Gaiss ir tīrs varam doties ..
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 12:18
Njā tava ķēve ir attapīga. Ja Džeralda ir ar mieru mēs varētu turpināt ceļu? Vienkārši man nez kāpēc liekas, ka kaut kas šajāa mežā nav īsti labs.. Artemīdadomīgi noteica ieklausījusies meža trokšņos, bet neko nesaklausījusi viņa atkārtoti pievērsās Džeraldai un Siveram.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 12:45
-Jā, protams varam turpināt ceļu. Man arī sāk likties, ka šis mežs nav nemaz tik jauks kā izskatās.- Sivers appētījis mežu noteica. Viņš pagrieza ķēvi uz austrumiem un sāka dzīt viņu rikšos, uzmanīdams lai pārējie seko. Siveram likās, ka kāds viņu vēro. Kāds ļauns un tumsas pilns. Viņš nodrebēja.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 12:47
Tie netuvosies kamēr nenorietēs saule.. Artemīda nočukstēja Siveram ar mazliet bailīgu skatienu nopētīdama mežu. Manuprāt ir jājaj gana ātri, lai līdz tumsai tiktu vai nu meža dziļumā vai lai paspētu izjāt ārā. Artemīda noteica, lai gan zināja, ka mežs ir pārāk leils, lai līdz tumsai izjātu ārā. Šonakt mūs gaida piedzīvojumi.. Artemīda nodomāja.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 10.10.2004 13:16
Ašanti lika pegasam skriet diezgan ātri jo apkārt juta kustību panākusi Siveru viņa ēlsdama teica Kāds ir visapkārt vai pareizāk kādi . tad viņa skatoties apkārt teica Vai man nedaudz atpalikt un viņus nogalināt ?
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 13:20
Nav jēgas.. Artemīda teica To ir pārāk daudz un tie parādīsies tikai naktī. Es īsti nezinu, kas tie ir, bet skaidri zinu, ka draudzīgi radījumi tie noteikti nav! Artemīda basžīgi teica Un izkļūt no meža līdz tumsai mēs arī nepaspēsim! Artemīda noteica vērojot tumšos kokus. Tuvumā tie bija gaiši jo saule bija nesen uzlēkusi, bet tālumā koki bija tumši.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 10.10.2004 14:15
OOC:Es mazliet pamainīšu savu rakstīšanas vridu, lai ir vieglāk palasīt.
IC:
Sivers nedroši palūkojās apkārt. Viņš nebija nekāds dižs karotājs. Siveram mugurā iedūrās ļauns skats. Kāds vai kādi viņu vēroja. Kas viņi ir? Sivers nedaudz sasprindzis pie sevis jautāja un bažīgi palūkojās uz pārējiem.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 14:18
Tās ir tumsas radības. Kas tieši es nezinu, bet tās ir ļaunas tumšas un alkst iznīcību! Artemīda ar riebumu vērodama tumšās ēnas mežā noteica. Tie uzbruks tikko norietēs saule. Mēs nepaspēsim izkļūt no meža! Nāksies aizstāvēties! Artemīda noteica. Rīts ritēja pilnā sparā un saule pagaidām bija spoža.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 10.10.2004 14:35
Ašanti nosprieda ka Sivers viņu ignorē tapēc pievērsās Artemīdai Mēs esam mazākumā ar enģeļa aci skatoties viņu ir vairāk kā 40 bet mēs .. viņa uztraukusies kaut ko nomurmināja un piebilda Nu ja mans pegass spēs tad kaut kā viņš mūs visus izvilks no meža lidojot pa gaisu .
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 14:56
Mežs ir pārāk liels. Tas ir cetru dienu jājiens cauri mežam! UN sazin cik ilgi būs jālido! Nekas cits neatliks kā cīnīties! Artemīda apņēmīgi noteica Bet pagaidām labāk neaizskart viņus ! Maz kas ja nu es kļūdos un mums neuzbruksTad būsim, veltīgi pacēluši karu ja ne tad rīt sākot ar rītu apšausimn viņus! Artemīda apņēmības pilna noteica
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 10.10.2004 15:49
Selēna nebija no bailīgajiem...Novāksim viņus tūlīt pat... lai nemaisās pa vidu, mēs nedrīkstam pieļaut to ka mums seko... viņa skaļi iekliedzās Jūs varat darīt kā gribat bet es cīnīšos lai cik viņu tur būtu... viņa ieteicās un šāva ar ledus šalti tuvākajam kokam...Nu Luiss iesim uzbrukumā.. viņa noteica savam zirgam...pēkšņi zirgs salēcās un izmeta Selēnu no segliem...Luis ja tu vēl tā darīsi...tad...es nezinu... šie zirga gājieni mazliet nomierināja Selēnu viņa uzsēdās uz zirga un mazliet apdomājās...Piedodiet...
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 10.10.2004 18:09
Kiipey nebija sekojusi viņiem, bet iemaldījusies nepareizā takā un tagad nesaprata, kas notiek.... Te bija tik tumšs... Debesis bija knapi saredzamas, visapkārt bija tikai kaut kādi krūmi ar dzeloņiem, tā ka Kii vienīgā iespēja bija doties tālāk pa taku... Bet tad viņa paklupa pār kādu sakni un skaļi iekliedzās...
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 10.10.2004 20:14
Džeralda visu sho lajku staweja un sekoja visur ciehsi ajz muguraz Siveram neveksmīīgi izligdamies ,ka viņas nemaz te naw.
Dzirdot sho sarunu viņa pabiikstija Siveram un klusinjam sacijja : Es zinu,aks šīs par radībām
Tie ir fīlragi.Tie ir idezgan miermīlīgas dabas un nemīl zīmeties.Pret maģiskām būtnēm viņiem nekas naw pret,bet nu kā,laj pasaxa eeee.......... nuuuu..........es........nuu........ viņi necieš eee......... nu jaukteņus un cilvēkus 
Tad viņa sadzirdēja kādu dīvajjnji spiedzoshu kliedzienu ....... eeee.......Si......ver.........vvaj tu neko nedzirdej ?
Džeraldaa ne ar wienu citu nerunāja,jo nemaz nepazina un neuzticejas nevienm.Vienigajs kamuzticējas bija Sivers
Mejteni nedaudz bidēja Ašanti ,bet nejau tamdēļ ,ka viņai vinja nepatiktu,bet vinja ari bija engelis..... un nu.........vinaj bija labaz engelis vismaz tada bija radita un nez vaj vinjaj simpatizee tumshaas radibaz ......
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 10.10.2004 20:21
NU un man ir pretenzijas pret tumsas radījumiem! Artemīda nikni noteica Es viņiem parādīšu! Artemīda noteica izvilkdama loku un bultu un raidīdamaa mežā šāvienu. Kaut kas ievaidējās Viens nost pāris simti palikuši! Artemīda uzjautrināti noteica un uzvilka vēl vienu bultu. Viņa izskatījās dīvaini skaisti jājot viņas mati plīvoja vējā un ar loku viņa izskatījās pēc senas strēlnieces.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 11.10.2004 14:37
Nē nedari tāa ...... Džeralda atmetusi visu kautrīgumu un baļu sajūtu iebiedēti un diezgan nikni uzsaukusi
Ja tu viņus galēsi nost visi nāks un atriebsies mums un to i ap 1o00 un mes nespēsim karot pret viņiem
Ko tu esi izdarijusi ..... 
Džeralda nu jau klusāx pārbiedfēti un ar skumjām tuprinaja .......
Džeraldas balss majnijusies tādā kā sātana ļaunumā un itkā transā biedējioši notejca : Jūs esat izvēlejiušies ....... jus tikko izsaucaas karu .....
Tād viņa takā pēkšņi dziļi ieelpoja un atguwas.......... : Uuups........
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 11.10.2004 17:49
Artemīda iesim uzbrukumā!! Selēna iesaucās... Vai gaidīsim kad viņi paši mums nemanīti uzbruks? Selēna noteica un viņas acis iedegās cīņas sajūtās...Selēnai patika kaujas, viņai patika cīnīties un uzvarēt...Viņas mati plīvoja un zaļas acis bija pilnas uguns tagad viņa tiešām izskatījās pēc īstas burves... Selēna iesaucās Džeraldai...Tu nebīsties, tie tūkstoši tevi neaiztiks... šis cilvēks Selēnai likās jocīgs un mazliet aizdomīgs...
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.10.2004 17:52
NO manas bultas tikai rets nešķīstenis ir izvairījies! NU tad uzbrukumā Selēna? Artemīda noteica un papstādināja zirgu un tad to pagriez tas viss notika ātri, ka to gandrīz nevarēja pamanīt, bet ierinda bija izjukusi un Artemīda iecirta zirgam piešus sānos un jāja un meža biezokņa pusi.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 11.10.2004 18:48
Džeralda mazliet muļķīgi palūkojiās uz Selēnu un pamāja ar galvu kautgan bajles pret fīlragiem viņa nemazneizjuta,bet tieši ottrādi viņa nevēlējas,lai tiem nodara pāri,jo tomēr Artemīda pirmā iesāxa.
Džeraldai Artemīda likāš diezgan lecīga uniedomiiiiga...... bet nu,kam pašlajk ir svarigs viņas viedoklis..........
Viņa uzlaidas uz koka galotnes un vēroja,aks notiks tālax ar pieliktu plaukstu pie mutes............ protams neviens nepamanija,ka vinja i tur augshaaa.......
Tad pēkšņi sadzirdēja riktīgu rosīšanos kŗumos un redzēja,ka viena bulta šāvās tieši uz Artemidas galvu ...........
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 11.10.2004 19:04
Kiipey neko nedzirdēja, viņai mazliet sāpēja galva un vispār negribējās kustēties. Auuuu, sasodīts.... Meitene klusītiņām nolamājās un mēģināja piecelties sēdus, tomēr, atvērusi acis, atklāja, ka pasaule griežas, un tas Kii negāja pie sirds... Feja atspiedās ar muguru pret koku un aptaustīja galvu. Laikam tā bija pārsista... Sasodītā sakne...
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 11.10.2004 19:39
Džeralda no koku galotnēm pamanija ļoti skajsta izksata feju,kura tupeja pie koka turēdama roku pie galwas.
Džeralda pielidoja nedaudz tuvāx fejaj un paslēpās zem koka ........ tad pienāca nedroši tuvāx ,tuvāx ,bet feja vel noprjām viņu nepamanija,taad lēnītiņam no ajzmugures piebakstija ar pirkstu pie pleca un uzmanīigi klusiņām nočukstēja : Vai tew nekas nekajš ? .........
Iesūtīja: sinda ; laiks: 11.10.2004 19:53
"uzbrūkam!" Sonja piejājusi pie pārējiem, karstasinīgi piekrita un izvilka gaismas zobenu, kas vakara saules gaismā dīvaini uzliesmoja. ar melnajos zābakos autajām kājām viņa paskubināja sirmo ķēvi un tā metās varenos auļos tieši pretim ienaidnieku krūmiem.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 11.10.2004 20:36
Sivers domīgi uzvilka bultu uz tikko paņemtā loka un sāka pētīt krūmus. Šaut? Nešaut? viņš domāja.Viņam galvā rosījās Džeraldas vārdi. Beigās Sivers tomēr izšāva. Bulta ķēra vienu no ķēmiem, bet viņš nezkāpēc nožēloja ka ir izšāvis. Viss mežš trīcēja no naida un dusmām.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 13.10.2004 16:19
Artemīda izvairījās no bultas un raidīja mežā vēl dažas. Izvairoties no nākamās viņa nokrita no zirga Neciešu, kad tā gadās.. Viņa nočukstēja joprojām guļot zemē. Viņa piecēlās kājās un izšāva vēl pāris bultas Selēna.. Iesākumam pietiks? Vienkārši visērtāk būtu, ja mēs izkļūtu no meža līdz naktij, lai gan tas nav iespējams. Varbūt mošķi atkāpsies? Artemīda domīgi teica. Viņa šķita ka gana daudzi ir ievainoti. Viņa it labi zināja, kur trāpa nogalinājusi pagaidām viņa nevienu nebija, bet grasījās to darīt, ja kāds tuvosies...
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 13.10.2004 18:27
Kiipey nepakustējās un neatbildēja. Nelikās, ka būtne būtu naidīgi noskaņota, bet Kii nebija ne mazākās vēlēšanās sarunāties, pirmkārt viņa bija visai augstprātīga, kā jau vairums feju tajos laikos, otrkārt viņai sāpēja glava, treškārt viņa bija apmaldījusies un tā tālāk un tā joprojām.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 14.10.2004 14:29
Džeralda dīvaini un neizprotami pasaktiajs ,tad saņemusies piegāja un pietupāš fejaj tieši priekšā . Paņema viņas roku savējas un un vēlrejz atkārtoja < Vai tev tiešām nekas nekaiš?,es tev nekā ļauna nedarīsu> viņa jau bija zaudējiusi jel kādas ceirbas uzzinot,ka vinaj jutas paskatoties uz fejas iedomīgo un augstprātigo ģīmi ........ pēkšņi Džeralda sadzirdēja,ka kautkas zaros sakustas ........
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 14.10.2004 15:45
Tagad Kiipey neatlika nekas cits kā pacelt galvu. Sveika! Mani sauc Kiipey Mirenu. Ja nu tu neesi atradusi bariņu maģisku radību, manu paziņu, laikam nevarēsi palīdzēt... Es, redzi, nomaldījos, un tagad vēl sasitu galvu pret to koka stumbr... Feja noņēma roku no galvas, kas nedaudz asiņoja, un paskatījās augšup.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 14.10.2004 16:12
Džeralda paskatijas atpakaļ uz fejiu un lapni pasmajdija.
Sveika,sveika! eh....lajkam jau esmu gan redzējiusi .... vismaz elfu,engeli un divus cilvekus ...
Vaj....... kas ar tavu ggalvu
Mums stejdzami jaatgriezhas pie aprejiem,laj vinji spetu tew palidzeeet ...
Džeralda paņema feju ajz elkoņa piecēla kājas un sāxa vilkt ..... uj piemirsu 
......... viņa saķēra Kii ajz rokas un uzlidināja viņu gaisa virs koku galotnēm .... paskatijiusies apkrārt ieraudzija kādu spurnajnu elfu kauajs gatavība ......... eh tie lajkam bus vinji 
Džeralda ar mazu līksmību ierunājas....... Viņa nolaidās tiesi Selēnaj blakus .......
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 14.10.2004 16:30
Kiipey uzreiz pakāpa soli sānis, laukā no Džeraldas rokām. Paldies par palīdzību... Viņa tomēr noteica un vēlreiz pielika roku pie galvas. Ak, neuztraucieties, mēdz gadīties.... Un vispār - kur jūs visi bijāt...? Es apmaldījos... Kii nedaudz tā kā pārmetoši, tomēr draudzīgi teica.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 14.10.2004 16:45
Ašanti uzlūkoja visus un teica elsdama Ātri .. kamēr viņi .. nav mūs sagūstijuši auļos no meža prom ātri laižaties uz gaismas pusi . nokomandējot ašanti norādija uz tuvāko meža malu Es te palikšu kā nekā es spēju lidot bet jūs .. bēdziet !
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 14.10.2004 16:50
Kiipey bija gatava sevi piebeigt, jo bija atstājusi somu mežmalā. Tu esi droša, ka tiksi galā...? Meitene tēloti vienaldzīgi pajautāja, jo tikai draugu dēļ viņa atteicās no sava egoisma, kas Kii bija iešķiebts visai pamatīgā daudzumā, tomēr iekšēji viņa tāpēc jutās vientuļa....
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 14.10.2004 17:20
Sivers vēl domāja. Atstāt viņu vienu būtu muļķīga lieta, bet Ašanti liekas pārliecināta. viņš nodomāja un savilka ciešāk pavadu. Ķēvīte sāka mīņāties nesaprazdama uz kurieni vēlas doties viņa saimnieks. Visbeidzot viņa atmeta krēpes un saslējās pakaļkājās. Sivers gandrīz nokrita, bet pēdējā brīdī paspēja iekrampēties ķēves krēpēs. Viņš nikni palūkojās uz zirgu un nopūtās. Viņa sajuta ļaunuma klātbūtni.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 14.10.2004 17:30
Protams ka tikšu .. Ašant par spīti saviem 16 teica , jo apzinājās savas spējas Nu ko gaidiet .. aulekšiem .. viņa pavēlēja pilnīgi ignorējot to kas notiek apkārt .
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 14.10.2004 20:58
Kamēŗ visi gatavojāš bēgt ..... Džeralda visa jukuma viu stāwēja un vnk blisinājas nesaprazdama pati uz ko ...... Viņa azisapņojās ,bet pat nezinājka par ko 
Pēkšņi viņa sadzirdēja traci paraudizjās apkārt un pārejie jau taisijās bēgt ........ Tad viņa sadzirdēja,ka kāda būtnīte no krūmiem sauc viņu iekšā ..... Tas bija fīlrags vārdā Tomijs ...... viņa baiidijāš,ka kāds var ieraudzīt,ka viņa azjiet( kautgan neviens viņu it nemaz neieveroja) un visvajrāx jau bajdijāš,ka kās redzēs,ka viņa kontakteejas ar tām būtnēm ar ,kurām viņi tikko biaj izsaukuši karu.
Mejtene piegaja tuvāx un klusi nemanāmi ieslīga zāles pudurā......... pēkšņi viņa iekrita iekšā tāa kā leilā bedrē un ap viņu saskrēja apkārt daudz sīcinu,bet bīstami bruņotu fīlragu.viņa no viņiem nebajdijas,jo pazina viņus...
Viņi lūdza,lai Džeralda palīdzot karā ( kurš vēl nemaz naw sācies) pret pārejiem nu jau viņas ceļaas biedriem,bet Džerada visnotaļ attejcas.Citi fīlragi jau gribēja viņai mesties virsū,bet Tomijs viņus apstādinaja.Viņa būdama lajpnība izgajsa un viņs augstprātigi un lepni ar kautkāu spēku ar acīm viņu iznesa arā no bedres un pavēlēja ajzvākties un nekad neatgriezties .
Džeraldaj acīs parādijās asaras,jo viņa filragus pazina jau sen un viņi rpet viņu vienmēŗ ļoti labi izsturējas ,akd viņa bija atstumta.
Vaj tas bija tā vērts? Džeradas sirdi mocija jautājums
Es taksh viņus nemaz nepazīstu un nodevu filragus,kuri mani mileja,ka mejtu ........ dēļ kautkādiem tur dzīwajam butnem,kuras viņaa vēl pat tā īsti nepazīst
Vaj tā vajadzeja rikoties ......
Iesūtīja: sinda ; laiks: 16.10.2004 22:34
Sonja stipri savilka pavadu un ķēve sametās uz otru pusi. sirmā metās ļoti ātros auļos, Sonja vēl paspēja pieķerties pie ķēves kakla lai nenoslīdētu lejā. apstādinājusi ķēvi, viņa noslīdēja no ķēves kakla un piegāja pie Ašanti. "piedod, bet palikšu ar tevi. mana ķēve ir ārkārtīgi ātra, tikšu ārā no meža." viņa noteica, bet tad pārdomājusi, palaida Enny brīvībā un tā aizrikšoja gaismas virzienā. "gan jau tikšu ārā bez viņas. nevēlos Enny pakļaut briesmām." Sonja paskaidroja balsī, kas necieta iebildumus.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 16.10.2004 23:47
Ļoti ātra .. Ašanti noskatijās kā ķēve aizrikšo un pasmaidot teica Pret vienu cilvēku nekas nav pretī , bet pret pārējiem gan .. viņa visus nopētot kaut ko nomurmināja un pasmaidot paskatijās debesīs tad viņa pavēlošā balsī uzbļāva Nu tinaties .. vai pašu dzīves jums nemaz nerūp ?
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 17.10.2004 11:05
Seleena veel nekaadi nevareeja beigt kauju...moskus vina sasaldeeja vienu peec otra nelaudama tiem uzbrukt. Dzirdeejusi Ashanti kliedzienu vinja noleema paklausiit, jo mosku skaits bija paaraak liels lai to uzveiktu. Labs ir beegsim prom.. Ashanti, ja tu esi tik paarliecinaata, ka vareesi tad aizkavee vinjus... Seleena strauji pabikstiija zirgu un metaas prom...mesdama ledus saltis paareejiem lai tie sekotu...
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 17.10.2004 15:21
Pareizi pacenšaties ātrāk .. viņu turpināja bakstīt pārējos un zem deguna kaut ko murmināt , kad pēkšņi no viņas murmināšanas mošķi mežā lēnii atkāpās pat ļoti lēni , bet tomēr Ašanti turpināja murmināt un likās ka mežš pielīst ar savādi spožu gaismu kura radās ap visiem .
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 17.10.2004 18:53
Sivers beidzot paklausīja Ašanti un lika savai ķēvei aulēkšot prom. Pēc neilga brītiņa viņi panāca Selēnu un viņas zirgu. Sivers tomēr bažījās vai bija darījis pareizi. Pag, kur tad... viņš pēkšņi atcerējās Džeraldu un pagrieza ķēvi atpakaļ. Kur nez viņa palika? Sivers nodomāja lūkodamies atpakaļ.
Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 18.10.2004 10:54
Selēna sagaidīja Siveru...kur pērējie? viņa noglāstīja savu zirgu un aizvēra acis...Man riebjas mošķi, esmu piekususi cīnīties... Selēna bieži likās drosmīgāka nekā patiesībā ir, viņa baidījās zaudēt un tā bija viņas vājība...tāpēc viņa bieži atsakās no cīņas un bēg prom...Selēna jutās nožēlojami...
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 18.10.2004 14:50
Pa to laiku kamēr visi centāš bēgt .... Džeralda tajā vietā,kur nesen vēl visi bija sēdēja uz celma un pārdomāja vaj tiešām viņa bija rīkojiusies pareizi ..... Nu ja viņa īstenībā šiem svešiniekiem nav vajadzīga 
Tikko Džeralda pārliecinājās,ka Ašanti viņa riebjas ......... visiem v°iņa lika bēgt,bet viennozīmīgi pie visiem Džeralda nepiederēja vismaz pašlak nea
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 18.10.2004 20:07
Ašanti pamanot Džeraldu raidija būtnes virzienā spožu gaismu un nobļāvās Vienreiz kusties individuāliste ja vien negribi mirt . Ašanti mati gaismas vējā plīvoja un pavisam liels lādiņš džeraldu uzmeta augstu gaisā kur bija aprēķināts , ka viņa nolaidīsies pie sivera un Selēnas tā arī notika un labpatikā pasmaidijusi Ašanti nopriecājās , ka visi kas lieki aizvākti tādēļ meitene ap sevi un Sonju radija gaismu lai mošķi apžilbtu un būtu vieglāk sakaujami.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 18.10.2004 20:19
Artemīda nez kādā veidā bija iemaldījusies mežā. Viņa neko nezināja parpārējiem, kur tie ir un ko dara. Artemīda lēnā un mazliet grīļīgā gaitā devās ārā no meža vismaz viņai tā likās un pa ceļam nogalināja dažus mošķus, kas viņai uzmācās. Viņa uzkāpa Brinas mugurā un jāja arvien dziļāk biezoknī...
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 19.10.2004 13:35
Džeralda bija labestīga ... bet nu viņa nepacietīs to,ka kāds jauns skuķis paņem viņu un izrīko pret pašas gribu ....... Tieši taja brīdi Ašanti uz viņu paskatijās ( love hater sorz,ka bishk tawa vieta ) Džeralda uzrejx atsmajdija itkā nekas nebūtu un Ašanti apmeirnāta apgriezās uz citu pusi ...... < Tagad i mana kārta> Džeraldas mīlūms un labā sejas izteksme pazuda un viņa jau vajrāk lidzinājas sawas eņgeļa sugas pārstāawim ..... viņaj no acīm izlajdās divas tievas uguns šautras ...... kas aizdedzināja Ašanti klejtas malu ............
< Vaj peidod es nejauši 
.... > notelodama vajnas apziņu un viltīggi sacīja 
>
Džeralda pie sewis klusi un ļaundabīgi sacīja: <Nu ko darbiņs padarīc , tagad vajrs mani newiens neizrikos 
>
.............
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 19.10.2004 16:56
Kiipey paskatījās uz Džeraldu un nicīgi saviebās. Tu tiešām jūties tik nevērtīga, lai šādi pierādītu savu taisnību? Meitene novērsās un tad teica Ašanti: Ja tu tā vēlies, es iešu ar viņiem. Bet, tikko paredzēšu ko nelāgu, pie tevis acumirklī būs vesels bars palīgu!!! Kiipey "piedraudēja" un pasmaidījusi piecēlās kājās.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 26.10.2004 19:24
Džeralda vnk stāstos bez nekādas taisnošanas apskatot sawus garos,glītos nagus notejca: < Mani neviens neizrīkos >
Paskatījusies uz pārejiem zaudējiusi sawu bārbīli un mīlūmu pasmīnēja uz pārejiem ( OOC: nejau ļauni ) .... Nu ko dodamies ........ Un aizgāja pa priekšu
<Uj , vienmer aizmirsu... jau septiņsimt cik tur gadus .... > Viņa pacēlas uz spārniņien un lēna gara itkā iedama pa gaisu slīdeja pa priekšu
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.10.2004 16:07
Artemīda bija nokritusi zemē. Viņa bija gandrīz bezsamaņas. Zirgs nogūlās viņai blakus un viņai atlika vien pabrīnīties, kā toreiz tika tam mugurā. Bet tas, ka viņa tika glāba viņai dzīvību. Brina jau pēc pāris stundām bija izauļojusi no meža. ārpus meža bija liels un gleznains klajums, bet netālu neliels ezeriņš un aiz tā diezgan paugurains apvidus. Netālu no ezera Brina atkal nogūlās un nesmalki izsakoties nometa Artemīdu no muguras. Artemīda bija tādā kā bezsamaņā, o neapjēdza neko kas notiek apkārt un vnk gulēja bezsamaņas.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 27.10.2004 21:39
Ašanti acis iegailējās un uz Džeraldas pusi viņa raidija ... lāstum burvestību kas lika džeraldai iek';lūt dažādākajās neveixmēs un no lāsta nevarēja atbrīvoties tadēļ Džeralda lidojot ietriecās kokā un nošļūca zemē Ašanti ātri pārbūra savas drēbes un teica Kī tur vari palikt ..
occ: Bāc Jana nekontrolē manu tēlu saprati ? Pamēģini tikai ..
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 27.10.2004 22:05
OOC: nu bljaaawiens hater es atvajnojios tas bija vajadzigs 
khem khem un ja,kas Ašanti naw tādu spējiu
Lūk Ašanti spējas ==== > Maģiskās spējas: Teleportēties , raidīt dažādus uguns , ūdens , ledus lādiņus .
daaaaaaaaa .............. nu tew būs kautko citu jāpielieto
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 27.10.2004 22:10
occ: Man pie vienas vietas spējas var nedaudz papildināties vai izmainīties that's way just shut up if you got nothing to say for good luck !!!
Ašanti paskatoties apkārt noelsās un apsēdās uz zemes jusdama ka mošķi tuvojas viņa palika tajā pašā mierīgajā pozā .
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 27.10.2004 22:15
OOC: nu baaaaa...... nevajag jau būt tik nerwozaj .... :blink: karo4 ok pieņemsim,ka var papildināties to es nezinājiu ,bet nu anyway naw jau te jaizraada visadas rupjiiiibas tikpat labi es tagad varu Džeraldaj likt tewi noburt par vardi un no ās burvestības newar atbrīvoties :blink: nu kā tu man ari uzlikt tādu burvestīību - neveiksmes visa mūža garuma manuprāt tik spēcīgs taws tēls naw .... protams var papildinātie,sbet nu nejau liic tādaj pakāpej :blink:
Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.10.2004 17:47
OOC: Eu... Slow down... Sweethearts, stop that... :blink:
Kiipey uzsmaidiija Ashanti un saaka soljot uz to pusi, kur vinja bija raadiijusi. Ei! Meitene uzsauca paareejiem. Ja vinja taa veelas... Mees tik un taa buusim tuvumaa... Ljausim vinjai pieraadiit, ka vinja to speej... Manupraat, tieshi to vinja grib. Kii apstaajaas, lai pagaidiitu citus.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 02.11.2004 17:49
OOC: eh tā ko ta neviens ne ko neraxta ? :blink: eu klau earny tā tawa tēla runa nu ne runa karoč tejktajs ir domās Ašanti or man ?
Te uzraxtīšu īsi,jo nekas nenāx prāta nekā jauna takš naw 
---------------
Džeralda slīdēja tālax......uj.... atpakaļ viņa gluži tikaj pieklājības pēc izklikās itkā pagajdīja pārejios....
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 02.11.2004 19:01
Sivers aši piejāja viņiem klāt un laipni uzsmaidīja, lai gan apkārt čumēt mudžēja no mošķiem un ļaunām radībām un gaisā virmoja neaprakstāms naids. Sivers īsti nesaprata kādēl, bet viņš noteikti zināja, ka tas ir vērsts uz viņiem. Viņš nopūtās. Jājam prom, šeit nav jēgas palikt. viņš noteica un drūmi nopētīja apkārtni. Gadījumam, ja kāds uzrastos viņš paņēma rokās loku un uzvilka tā stiegrā bultu.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 03.11.2004 17:01
eeeeee.......čau........ Džeralda paskatīdamas uz siveru attejca.
Viņs lajkam vel bija vienī°gajs uz ,kuru viņa ļaunu prātu neturēja un bija palikusi tāda kāda bija pirmajā dienā........ nja visādu mošķu te tiešām daudz...... viņa pasmajdīja un paskatījas uz Siveru,jo manīja,ka viņš izvelkt Loku..... bet uzmanaties,jo fīlragi tiešām ir pat ļoti bīstami radījumi viņa atplestām acīm °Siveram itkā mēģināda ieskaidrot,jo viņs nesaprot.........
Jūs pat newwarat eidomāties cik ļoti......viņa nopūtās un bēdīgi nolieca galvu uz leju
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 04.11.2004 16:37
khem.....khem vaj mēs varētu šo spēli neatstāt novārtā ja jau esam te pietjekušies ,tad luucu arī palūgtu spēlet 
P.S baaaaaa newar iesūtīt par īsu raxts rīkošos pēc mia mirra vejda.......... la la laaaaaaaaa
rasaaaaaaasaaaaaaaaaaa
umpa paaaaaaaaaaa
opa paaaaaaaaaaa
pam pam param la laaaaaaaaaaa
jiiiiihaaaaaaaaa
Nu cerams,ka tagad varēs iesūtīy 
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.11.2004 17:48
OOC:: Ko no manis gaidāt? Mans tēsl bezsamaņā čuč pie ezera ārpus meža? kas man aprakstīt pulsa ātrumu?
Artemīda gulēja zemē. Viņa nedaudz pagrieza galvu iesāņu un palūkojās uz līdzās esošo ezeru. Tad viņai atkal sareiba galva un viņa palika guļam zemē nespēkā līdz tuvojoties vakar aizmiga. brina ganīojās netālu svaigā zālītē un pieskatīja saimnieci. Artemīdai atlika vien domāt, kur varētu būt pārējie, bet jau pēc brīža viņa atkal ieslīga nemaņā un viņas pulsa ātrums samazinājās un sirdspuksti gansdrīz nebija dzirdami.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 04.11.2004 18:39
Sivers joprojām turēdams savu loku uzvilktu sāka saspringti domāt. Tad viņš salecās un izšāva bultu. Tā gandrīz trāpīja pa Kii plecu. Sivers aši atvainojās. Artemīda...Kā es varēju viņu aizmirst? viņš nodomāja un padzina savu ķēvi uz priekšu. Tur viņa gulēja...Bezsamaņā...Sivers noleca no zirga un piesteidzās pie viņas. Viņas sirdspuksti ir vāji. viņš teica pārējiem ,kas nemaz nebija atpalikuši.
Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 05.11.2004 17:02
Par cik visi bija aizbēguši Ašanti sēdēja uz bluķa un smējās par pārējo neapķērību - galu galā tie nebija bijuši nekādi tumsas radijumi .. tie bija tikai gnomi . Jāpievienojas.. viņa nodomājot lēni uz pegasa lidoja tad pamanijusi Artemīdu guļam bezsamaņā viņa pielidojusi pie būtnes ar rokām itkā dziedēja viņu un kad tas izdevies viņa teica Tie bija tikai gromi .. un artemīdai tūlīt vajadzētu celties. Ašanti atkal uzlidojusi gaisā viegli šūpojās vējā . Līdz viņu no gaisa notrieca kāda bulta iešķeldamās viņas rokā un ietriekdama viņu ūdenī .
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.11.2004 18:14
Artemīda lēnām uzmodās bet galva vēl griezās.
šitā nogāzos un s vēl saucos elfs..
Viņa drūmi pajokoja
Ooops..
VIņa novilka, kad Ašanti ielidoja ūdenī
Nu nez vai man lūgums ir dīvains, bet varbūt kāds varētu viņu izvilkt no ūdens, jo es itkā tikko pamodos, bet neizskatās, ka jūs būtu dikti ūdens fobiķi... Kaut kā negribas, lai viņa noslīkst..
Artemīda noteica cerībā, kā kāds tač izvilks Ašanti no ūdens.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 05.11.2004 20:26
eh..... Džeralda neapmierināta iesaucās .Viņa pielidoja klāt Ašanti paķēra viņu aiz elkoņa un uzlidināja viņu gaisā.Kautko augstu gaisā pagaidīja pati nezinot ko un nolaida Ašanti zemē un,tad itkā nekas nebūtu noticis piestejdzās pie Artemīdas un pajautāja,kas viņaj uzbrucis,bet balsī nebija jaušama lielu lielā lajpnība,bet diezgan liela ledajnība
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.11.2004 20:29
Vispār es īsti neatceros. Redz es mežā kaut kā aizmaldījos no jums. So viens mošķis mani nogāza gar zemi es apdauzīju galvu un tas tā kā būtum viss. Un tagad mani moka mazas galvassāpes.
Viņa noteica
No kurienees mežā tādi bluķi rodas?
Viņa nodomāja kad atcerējās pret ko atdauzījās.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 05.11.2004 20:53
A tu aceries,kā tas mošķis izskatījās ? Ar kāu,tad nolūku viņs tew uzbruka ? Džeralda turpināja iztaujāt Amidalu,tad pēkšņi viņa paņēma Amidalas roku savējās un mīļi un nomierinoši viņu uzlukoja.Viņa saprata,ka Amidala tiešām ri jauks cilvēks ......
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 06.11.2004 10:05
OOC:: Artemīda.. Jana!
Mošķis? Nē neatceros.. Es viņu sejas neievēroju.Viņš drīz vien iemuka meža biezoknī!
Artemīda teica
Nu kur mūsu ceļš tālāk ved?
Viņa ievaicājās
Mēs varam jāt taisni pāri klajumam uz rietu vai lēktu pusi. Nu uz kuru tad?
Viņa vaicāja pavērojot rietumus un austrumus.
Iesūtīja: Mia Mania ; laiks: 07.11.2004 21:12
Sivers rūpīgi nopētīja Artemīdu un pasmaidīja. Es domāju mums jādodas uz austrumiem, kur saule lēc! viņš noteica. Sivers palūkojās apkārt, līdz ar acu skatu atrada savu ķēvi. Nāc nu, meitenīt! viņš uzsauca un piecēlās kājās. Ķēve, kas bija nedaudz aizklīdusi, iezviedzās un atmetusi krēpes piesteidzās pie Sivera. Viņš noglāstīja ķēves purnu un vēlreiz nopētīja Artemīdu. Tev viss ir kārtībā? viņš jautāja.
Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 07.11.2004 21:47
Jā.. Paldies par apvaicāšanos..
Artemīda noteica piesliedamās kājās
Ašanti, ja tu jūties labi, tad turpinām ceļu.
Artemīda noteica un braši uzsēdās zirgam mugurā.
Man tik tiešām nekas nekaiš..
Viņa centās pārliecināt Siveru, lai gan nemaz tik labi nejutās.
Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 09.11.2004 18:55
OOC: bruīna sorrz.......jūx man Amidala un Artemīda :wakco:
------------------------------------------------------------------------------------------------
IC: NU laikam jau būs japaklausa Siveru! Kā nekā vienīgajs vīrietis....... Džeralda pacilāti un preicīigi uzsauca.
Cik ātri viņaj majnījās garīgajs un protams uz labo pusi .....
Kad Artemīda apjautājās par Ašanti viņa uzlukoja ar nedaudz šķību aci,bet tomēr uzmsajdīja viņaj,jo Džeraldaj negribējās atkal liekus konfliktus.
Iesūtīja: Arwen ; laiks: 29.11.2004 21:30
Pēc LS vadītāja lūguma slēdzu šo LS
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)