Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: DarkJedi ; laiks: 19.08.2006 23:43

Spēle notiek. Piedalos, mani OOG piespieda atransportēt real life kritušos, taču taisos braukt atpakaļ uz spēli.

Manā kontā viens paladins kuram uz altāra ar asu dunci pārgriezu rīkli.
Tas protams pateicoties, tikai ''ļaunajiem'' GM kuri mani godīgu Mirdzošās Niras priesteri padarīja vienā jaukā mirklī par Falekas kalpu, kam jādara briesmīgas lietas. Lol elfi gan to vēl nezina, bet es braucu atpakaļ uz spēli.

Garie komentāri man būs pēc spēles.

Iesūtīja: estraven ; laiks: 20.08.2006 00:55

Mjaaa... ko tur bilst. Esmu maajaas jau shonakt, jo bija sajuuta, ka pietiek.

Bija jauki momenti. Dazhi. In-game bija stipri neinteresantaaks par out-game sarunaam, kas ir zinaams raadiitaajs speeles kvalitaatei. Ar miinusa ziimi.

Liela organizatoriskaa nekaartiiba. Praktiski nefunkcioneejosha vai slikti funkcioneejosha ekonomiskaa sisteema. Vispaar galvenais shiis speeles klupshanas akmens ir noteikumu un priekshrakstu paardaudzums un sarezhgjiitiiba, kas neljaava speeli iisti izprast speeleetaajiem, un reizeem radiija sajuutu, ka pashi GM nekontrolee tajaa notiekosho.

Manupraat, suudiiga kvestu sisteema - kvesti, kas apziimeeti ar ciparinjiem, rada situaaciju, kad what you see is not what you get, tas ir, iespeejams, ka kvests, kuru ljaudis dabuus, buus absoluuti nepiemeerots attieciigaa kvestotaaju kontingenta speejaam un iespeejaam un otraadi. Tu nezini, uz ko paraksties. Bija cilveeki, kas neveeleejaas kaujas kvestus un gribeeja sev speelee izvirziit citus meerkjus, tomeer kaut ko reaali darot, dabuuja smagi atrauties jau pashaa saakumaa.

Nav veerts piesieties sadzeerushamies drakonistiem, jo tad vareetu saakt piesieties visiem...

Pozitiivie momenti - bija daudz cilveeku, liela daliibnieku dazhaadiiba (I mean, nevis rasu, bet kontingenta - drakonisti, latvieshu larperi - dazhaadu speeles stilu piekriteeju grupinjas), kas pieljaava improvizaaciju, radoshu pieeju, arvienvaardsakot - ja gribeeja, vareeja atrast, ko un kaa dariit.

Bet - in my humble opinion and only. Speele jau veel nav beigusies. Kas zin, kaada izveertaas peedeejaa diena.

Iesūtīja: Kaza ; laiks: 20.08.2006 00:55

Skat, skat ^^
Labu laiku domāju uzveidot pavedienu, bet mani atturēja pārāk nesvarīgā loma, ko spēlēju

Njam,. no spēles esmu (lai gan - esam, runāšu arī otras driādas vārdā) atpakaļ jau stundas, ām, 10. Pašsajūta nu jau OK, tikai tāds nelāgs nogurums un bites sakostā kāja bik surst.

Bet nu par driādu piedzīvojumiem Uvaisā.
Ieradāmies biku pēc divpadsmitiem, ievērtējām pilsētas dzīvi. Ļoti ātri un veiksmīgi uzslējām telti, kas mūs pašas ļoti pārsteidza, jo bijām domājušas, ka vismaz kko noteikti sajauksim (a varbūt tā arī bija, bet katrā ziņā teltī pavadījām gana maz laika, lai to nemanītu). Pēc laiciņa mūs savāca GM Gunta un aizveda uz mūsu jauko ''nekurieni'' meža vidū. Mūsu uzdevums - labi izskatīties, dancot, lēkāt, ķiķināt un flirtēt, tb - sargāt alķīmisko komponentu Dzīvības Ūdeni.
To tad arī darījām. Pēc laika kļuva karsti, ņemot vērā to, ka mūsu mājvieta atradās pļavā. Avota sargāšana pārvērtās par random klīšanu līdz ceļam un atpakaļ, vārgi cerot, ka tomēr kādam savajadzēsies to Dzīvības ūdeni. Rezultāts - drausmīgi daudz odu, drausmīgi daudz cigarešu un pilnīgs pfeeeee. Tad atskrēja šausmīgi pārskrējusies Gunta un aizsūtīja mani pēc kkāda tur kausa uz pilsētu. Tip esot mēs viņu pie beigtiem vilkačiem atradušas, iepaticies un savākušas. Smuka mantiņa, spīd (un maksāja Ls 5.65, btw), ko tur daudz - mums patīk, mēs ņemam. Ko tas dara, kas tas tāds un cik tam liela nozīme - hvz. Arvārdsakot, paķēru kausu un rikšoju atpakaļ uz savu bedri. Kas tur jauns - nekā. Tagad mēs sēdējām tur ar kausu un avotu.
Protams, pēc laika atkal apriebās un atsākām savu skraidīšanu līdz ceļam un atpakaļ. šoreiz mums paveicās un sastapām trīs elfus kas veda līdzi divas cilvēku meitenes. Viens no viņiem mūs izprašņāja mūs par kkādiem mostriem, kas radušiem maģijas rezultātā. Secinājis, ka mēs zinām apmēram tikpat, cik viņš un vēl mazāk, jams visnotaļ galanti pateicās un atvadījās. sasparojušās un dabūjušas sava veida būstu, devāmies atpakaļ pie sava avota, naivi cerot, ka nākamais viņu pieturpunkts būs mūsu placdrams. Lika pagaidīt.
Pēc apmēram stundas mums apriebās tur cepties, tādēļ devāmies aplūkot apkārtni. Laimīgas sagadīšanās dēļ, pirmos izdomājām apciemot elfus, kas vēlākajā spēlē izrādījās varen noderīgi. Elfu cietoksni atradām makten fiksi. Vispirmām kārtām, izlūkojām situāciju pa žoga šķirbām, vai tur maz kāds ir, jo pirmiņ laba ''čupiņa'' elfu aizdevās uz pilsētās pusi. Tomēr Nira bija mūsu pusē un tomēr ieraudzījām kādus trīs elfus, kas cītīgi ko apsprieda. Pēc laba laika klusāku un skaļāku minējumu (pa to lai ku stāvot sarkanajās skudrās, kuras mūsu kājas uzskatīja par varen jauku izklaidi), viņi beidzot mūs sadzirdēja un pienāca pie vārtiem. Pēc neveiklas un samocītas sarunas, secinājām, ka elfi ir tīri jēdzīgi un veikli notināmies. Kur? Protams, atpakaļ uz savu bedri.
Pēc stundas pusotras atskrēja Gunta un beidzot deva mums cerību uz normālu spēli. Izrādījās, ka pasauli pārņēmis mēris, kurš steidzami jāaptur, savādāk drīs visi sēdēs mirušo zemē. Dabūju rikšot uz pilsētu pēc lapeles ar šifrētu pantiņu, kas acīmredzot bija lūgsna trim māsām. Veiksmīgi dabūju savu lapeli un tādā pašā riksītī cilpoju atpakaļ uz savu mājvietu. Vēl vairāk cerību deva Guntas komentārs par to, ka mani jau iespējams tur gaida pārbijušies un izmisuši elfi. Gaidīja? KĀ TAD! Neviena tur nebija, tikai bik ````ed -off driāda, kura bik kusi lēkāja pa pļavu un lasīja puķītes. Tip, domājām izskatīties pēc driādām, kuras ir varen ''driādiskas''. Protams, pēc zināma laika lēkāšanas pa sauli mēs piekusām un, uzlikušas mīksto visam mērim, atgriezāmies ēnā. Tā arī nesagaidījušas nevienu pašu mirēju, devāmies uz ceļa galu, tā teikt, izlūkot, varbūt kāds tuvojas. Un uzskrējām virsū tiem pašiem elfiem, kuri iepriekš mūs iztaujāja par briesmoņiem. Diezgan ātri un viegli viņi pierunāja mūs nākt līdzi uz jamo nometni. Tur ietirgojām almighty lūgsnu pret varen jauku aizsardzības burvestību. Tad sekoja ilga un mokoša dirnēšana elfu nometnē, jo viņi acīmredzot bija diezgan populāri un tādēļ viņus regulāri apciemoja visādi random chari. Kad beidzot viss bija padarīts, mūs aizvilka līdzi noskatīties pasaules glābšanas rituālu ar solījumu pēc tam uzlikt mūsu bedrei apsolīto charmu. Bija interesanti. It īpaši tad, kad kāds vilkacis gandrīz uzkāpa man virsū.
Tas viss aizņēma aptuveni stundas trīs, lai gan varu kļūdīties, bet katrā ziņā mēs beidot nokļuvām mūsu nometnē. Tur mūs gaidīoja nepatīkams pārsteigums. Bet nu, speli uzlikām (tip ja kas, tad visi, kas bija tur un neredzēja mūs, bet lapiņu kokā, turklāt vēl to izlasīja, zinās, kas ar jamiem notika) un saņēmām uzaicinājumu padzīvotie pie elfiem kādu brīsniņu. To arī darījām> Jāsaka, ka ar prieku pametām savu vietu, jo tā tāpat izrādās bija pārāk grūti atrodama.
Elfu nometnē mūs uzņēma ļoti jauki un viesmīlīgi. Iekodām savu paiku, parunājām un tā. Pamanījām ciema priesteri (or mācekli, tā arī nesapratu), kuš viens pats sēdēja uz kkādas segas tālāk no pārējiem. Saštukojām, ka jāiet izklaidēt jams. Izrādījās, ka tas baltais ir marihuānas lauks un ka priesteris pašlaik to ''audzē''. Nu neko, ceram. ka driādu klātbūtne tur deva kādu labumu
Gandrīz novērsām priesteri no garīgām lietām un pievērsām viņu laicīgajām. Laikam tas mūsu nosacīto apģērbu dēļ Priesteris mūs vislaipni pacienāja ar krājumiem no tempļa pagrabiem. Patiesībā, tā arī sēdējām, noklausījāmies vakara rituālu, kurā apsvētīja visu ciemu un aizsedza Niras Mirdzošās portretu (lai viņai nav jāskatās, ar ko elfi pa naktīm nodarbojas), iztukšojām pagraba krājumus, sapīpējāmies laukā audzēto zāli (lol), vedām sarunas gan in, gan out of game. Pieredzējām nepatīkamu brīdi, kad pie mums ieradās Falekas sekotāji (protams, ārpusspēles) un pamatīgi ````ofoja GM.
Tālāk tā arī ar musm nekas nenotika, atplīsām turpat pie ugunskura un nočučējām līdz pulksten desmitiem. Pēcāk veikli savācām mantiņas un nozudām uz savu placdramu, kur turpinājām vērot, kā zāle aug. Pārsteidzošo, bet līdz pat šim brīdim nevienam nah nevajadzēja to sasodīto Dzīvības ūdeni. Arī par jauniegūto itemu ''Driādas Asaras'' neviens neklapēja ne ar ausi. Pasēdējām, izdomājām visus par un pret un devāmies uz pilsētu, lai sazvanītu civilizāciju un tiktu mājās.

Tā lūk. Nekas TĀDS nenotika. Varbūt, ka GM vnk nebija laika priekš visiem spēlētājiem, varbūt NPC patiešām ir garlaicīga spēle. Katrā ziņā, ne pile dzīvības Ūdens netika atdota. Iespējams tāpēc, ka viens alķīmiķis atstiepās, otrs zināmais piedzērās un par pārējiem mums vnk nebija ne jausmas. Vienīgās Driādas Asaras beigās atdevām Dveshy par skaistām acīm. Tad jau mums viss bija visnotaļ pie kājas.

Njā. Atliek secināt, ka spēle mums bija visnotaļ vienmuļa. Bet nu - nemaz ne slikta. Ceru, ka jums tur vēl turpinās gana jauka un interesanta spēle, kura paliks atmiņā
Paldies liels Guntai, kas mūs pieskatīja, paldiesiņš elfiem par naktsmājām un Dark Jedi par alu (un zvaigznēm, lol). Arīdzan visiem pārējiem ceļā sastaptajiem kā arī nesatiktajiem čariem Jums ir par vismaz vienu spēlētāju vairāk, jo otrai driādai šitas viss patika, neskatoties uz negatīvajām spēls pusēm.
Vēl tikai padoms turpmākiem gadījumies - lai vai cik necivilizēta liekas spēles vieta, pieskatiet savu īpašumu un personīgās mantas. Lai vnk nesanāk kā mums

Iesūtīja: Kī Kī ; laiks: 20.08.2006 16:45

Man bija gan dzīvības ūdens, gan driādu asaras, bet iegūtas citā veidā, jo tikai ap spēles vidu uzzināju, ka arī tādas vispār ir. Diemžēl nebija GM, kas man pateiktu, ko es iegūstu sajaucot šos divus.. Jā - ko es būtu ieguvusi sajaucot dzīvības ūdeni un driādu asaras?

Patika sistēma, kas bija alkķīķiem.. nu respektīvi - kā viss darbojās. Interesanti. Bet nu man ir smagas aizdomas, ka bija tādis, kas negodīgā ceļā tika pie komponentiem. Bet nu - kam negadās. Jeb - visādi (cilvēki) gadās.

Nu jā. Vairāk laikam neko nav ko teikt.

Iesūtīja: Northwatch ; laiks: 20.08.2006 17:00

*Nokrekšķinās tā, ka sardzes vīri jau sāk raustīties, vai nebūs atkal pēc malkas jāiet*

Pateicība ļoti ņerkstīgajam krogus personālam par lielisko iespēju pastrādāt krogū un paņerkstēt.

Pateicības GM:
Lia'angia - par to, ka izturēji un darbojies. Visu cieņu.
Jēkabam - par to, ka parūpējies.
Avenalam - par laipnajiem dakteronkuļa pakalpojumiem un ēdelīgo vēju.
Šakālim - par to, ka nedusmojies (vismaz uz mani) nevienā brīdī.
Zenofex - par skaistām acīm.

Manuprāt GM manu viedokli par spēli dzirdēja jau tad, tāpēc neatkārtošos. Lai gan, jāpiebilst, ka fīlings kautko darīt bija. Un tas jau ir labi.

Vēl mazliet - komunicēju kopsummā ar lielāko daļu spēlētājiem, prasot gan palīdzību krogus darbā, gan vienkārši ņerkstot par apkārt notiekošo. Tāpēc īpašie paldiesi:

Gintai - pati zini par ko,
aivvv, Slayer, Mārītim - par malku,
Mārai un Sigitai - par jauki pavadītu laiku,
Mausnam - pati zini par ko,
Puisim no bordeļa - par iespēju kādam iegrūst "smaidi, ````" sindromu.

Protams, liels paldies arī spēles "Rrrrr" un "Prrrr" aka Osītim un Aikim.
Paši zināt par ko.

Vai kautkā tā. Pretenzijas pieņemu visu diennakti.

Iesūtīja: Etasi ; laiks: 20.08.2006 19:08

Paldies GM par spēli!

Biju tikai 19.-20.08, tāpēc sākumu nepiedzīvoju, bet šīs divas dienas bija tīri jaukas.

http://www.elkorfoto.lv/users/Dachux/57654/, cik nu sanāca. Labprāt redzētu arī no citiem, kas bildēja.

P.S. Visas bildes ir samazinātas ieskatam. Ja ir konkrēta vajadzība, tad var dabūt arī lielās (3072x2048).

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 20.08.2006 19:44

Visupirmām kārtām vēlējos izteikt pateicību visiem meistariem par spēli, it sevišķi Jēkabam par tēlu un leģendu.

Pirmo mēnesi Falekas tempļa novice Elle pavadīja mierīgi dzīvojoties pa templi un pilsētu, baudot kroga labumus, lūdzot, ziedojot, ārstējot, vedot pie ticības, dalot Falekas cepumiņus un visādi citādi izklaidējoties. Elle joprojām ļoti bieži redzēja murgainus sapņus, dzīve ritēja cēli, bet, jāatzīst, arī visai vienmuļi.
Taču kādu dienu Elles dzīve izmainījās ļoti krasi. Kāds dīvains kungs, dēvēts par Vampīru bankas īpašnieku, piedāvājās iegādāties Elles dvēseli. Jebkādas zināšanas par šo tēmu klostera māsas Ellei nebija devušas, un, zinātkāra būdaba, Elle vēlējās izzināt šo procesu.
Liels bija viņas pārsteigums, kad tā uzzināja savas dvēs’les vērtību! Līdzšinējās dzīves iekrājumi nebija pārsnieguši 25 naudiņas, Ellei nekad nebija šķitis, ka tā dzīvo trūcīgi, taču viņas dvēseles novērtējums – 10 000 naudiņu- pavēra Elles dzīvē jaunus horizontus un jaunas iespējas.
Kungs, protams, solīja daudzas un dažādas priekšrocības un spējas, ne tikai naudu. Solīja, taču nežēlīgi piekrāpa! Elle attapās uz upuraltāra ar ļoti sāpošu kaklu, dievi ducināja savu lēmumu- Elle bija kļuvusi par undead’u. Kamēr viņa izmisumā mētājās pa pasauli līdz nonāca līdz templim, skarbie dievi bija mainījuši savu lēmumu un, sūtot kādu spēcīgu dziru, Elli atjaunoja iepriekšējā – puscilvēka, puselfa, puscilkača- statusā.
Tā kā klostera abate ar priesterieni sāka lēnām gatavoties kādam lielam rituālam, Elle bija nolēmusi veikt uzlabojumus tempļa iekārtojumā. Viņa kopā ar klostera priesteri devās uz pilsētu un cerēja par Vampīru bankas līdzekļiem Maradu bankā iegādāties smaragdus tempļa izrotāšanai. Taču viņas piemeklēja liela vilšanās – abas bankas bija slēgtas. Vajadzēja doties meklēt banku pārstāvjus, tamdēļ tika izveidota spēcīga sešu..septiņu apsargu komanda un pie alķīmiķiem iegādātas dažādas dziras ceļam.
Zinātāji stāstīja, ka viens banķieris meklējams pie maradiem, otrs- pie elfiem. Pie maradiem ceļotāji ilgās pārrunās vienojās tikties pēc dienas pilsētā un veikt darījumu. Laika, lai atrastu Vampīru banķieri un iegūtu līdzekļus darījumam kā arī algas pavadoņiem, kļuva arvien mazāk!
Nonākuši atpakaļ pilsētā ceļinieki devās uz vampīru banku pēc naudas. Izrādījās, ka līdz ar dievu lēmumu par novices atgriešanos iepriekšējā “stāvoklī” arī dvēsele bija palikusi pie Elles, bankā viņas konts bija pilnīgi tukšs. Tomēr Vampīru bankas īpašnieks izrādījās īpaši laipns un pretimnākošs, atmaksājot apsargu algas 240 naudiņu apmērā un piešķirot 3000 tempļa uzlabošanai. Turpmākajās dienās templis tika steidzīgi uzlabots, abate jau devās pildīt lielo rituālu, Elle ar priesterieni pēc atjaunošanas darbiem panāca viņu vēlāk. Rituāls tomēr tika atlikts uz nākamo mēnesi, iestājās nakts, Elli atkal mēģināja pataisīt par vampīru, diemžēl, ļoti nemākulīgi- nabaga novice "devās pie tēviem".

Trešajā mēnesī pilsētā uzradās ceļiniece Ceļiniece. Viņas panākumi bija Mārītim nozagts maks, aizdejošana līdz maradiem, Aksela kaitināšana, saubagotā naudas summa – 1350 naudiņu, galvenokārt pateicoties elfu burvim(?), kurš, vilkdams no maka simtniekus, sacīja, ka pa rokai esot gan tikai sīknauda...


Enīvei, pasākums ļoti jauks un no ikdienas relaksējošs, man patika! Protams, spēli tādu padarīja apkārtējie cilvēki- gm, kas tiešām bija nikni sagatavojušies, un paši spēlētāji ar savu attieksmi. (Pē gan visiem, kas kritizējās spēles vidū un vēl pie tam nepārtraukti! Nepatikās man.)

Falekas cepumiņš:
Sīdžmāsteram par super duper kompāniju
Dii par jautra prāta uzturēšanu un citiem pakalpojumiem
Akselam viennozīmīgi par asmens laizīšanu
Pārējiem vakara pasēdēšanu dalībniekiem par nerimstošo jautrību

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 20.08.2006 20:44

UZMANĪBU!!!!
Šis raksts ir domāts un veltīts galvenokārt Nimuei, kura par katru cenu pieprasīja lasāmu atskaiti par piedzīvoto mītiskajā pilsētā Varmē.Esi jauka, novērtē Tevis dēļ pie datora nosēdētas stundas, pārējos lūdzu atvainot par pārlieku garā un detalizētā apraksta iesūtīšanu.

Es mājās pārrados šovakar. Es nebiju krogus komandā. Es pilnībā izbaudīju savu lomu, varbūt tāpēc man spēle tik tiešām patikās.
Pirms stāstu visu no sākuma un kā bija tās lietas no mana skatījuma, gribu pateikt paldies:

GM-iem - par doto iespēju paspēlēties, par to, ka bija spēle, par to, ka mani iesaistīja, par to, ka ieskaitīja mani fantastiskā komandā, par... ek, PAR VISU.
Gintai - par atbalstu In-game, kad tas bija vajadzīgs, par gatavību uzklausīt un paklačoties OOG, kaut arī reizēm saturiski tā bija jau trīsreiz OOG noklačota infa... Bet ir forši, ja vari par to klačoties ar vienu cilvēku un tā OOG informācija paliek iespējami šaura cilvēku loka (=2) zināšanā... Un par telti arī protams.
Mausnam - par to, ka pēkšņi mums ēdienu atnesa uz pili bijām vairāk kā patīkami pārsteigti. Un par pašu ēdienu arī paldies.
Vampīriem - jūs bijāt brīnišķīgi.
Elfiem - bija tiešām prieks pie Jums doties meklēt ko nu kuro reizi mēs tur meklējām.
Un visiem, visiem pārējiem par to, ka bijāt.
Manai komandai - pat ja jūs te diez vai iegriežaties, es tik un tā gribu pateikt paldies. Ar jusm varētu spēlēt, spēlēt, spēlēt, spēlēt...

Bet nu, JA KĀDAM IR DROSME TIK GARU STĀSTU LASĪT, par spēli.
Kāds gan jau ka piefiksēja, bet kāds arī varbūt nē, man bija iedalīta visnotaļ interesanta loma šajā visā pasākumā, proti, pirmā sieva ciemā jeb vietvalža sieva. KAd to sen, sen piedāvāja, teju pabrīnījos, bet, iepazīstoties ar savu "vīra kungu" un noklausoties, kā viņam biju prezentēta, bija skaidrs - veci lauri, veca slava jāspodrina.

1. diena
Ierados poligonā pirms vai ap diviem piektdienā. Bija izdevies atrast mazos zaļos vārtiņus, kuriem iepretī īsais gājēju ceļš ar visām norādēm, dikten labā garastāvoklī devos iekšā mežā un gāju, gāju, gāju... Parādījās pirmie ļauži, klātu negāju. Bija tak teikts - spēle sāksies ap 11.30, ienākot ar spēlētājiem nerunāt, meklēt meistaru. Kā tad. Būtu es zinājusi pirms tam poligona uzbūvi, struktūru, plānu vai kā nu to nosaukt, būtu prasījusi ceļu uzreiz (ņemot vērā, ka jau spēlējot, sevišķi spēles sākumā) man reizēm joprojām radās problēmas ar pareizā virziena atrašanu...)
Galu galā, kaut kam uzprasījos, tas kaut kas aiz rokas aizveda, parādīja - re, sarkana bante uz pieres, lūk, varenais GM, bīsties un klanies (tb. saņem savu pasi...)
Turpat jau bija mans vīrs, tur arī viņa uzticamais samurajs "čop-čop", turpat vēl pāris pilsētas sargi. Saņēmu pasi, saņēmu ģimenes naudu, ar to pašu brīdi neapzināti kļūstot arī par pilsētas skaidrās naudas kasi, un devos pārtapt vietvalža sievā grāfienē Estellā. Šajā brīdī sākās spēle.

Pāris minūšu mierīga defilē, lai tad nu visi redz un visiem skaidrs, cik es svarīga un godājama, vēl kāds laiciņš tāpat pastaigāšanas pa Falekas tempļa priekšā esošo pļaviņu, lai apostītu gaisu, pa ceļam vēl izstāstīt vīram, ka tam pilsētas sargam, kas aristokrātam atņēmis nazīti, to vajadzētu atdot, lai ir miers pilsētā un cilvēkiem labs prāts (tiesa, atdot nepaspējām. Kad pilsētas sargam tas tika izstāstīts, aristokrāts ienesās ar tekstu "Atdodiet nazi, man to vajag, esmu jau cits tēls, mani piebeidza..." un vēl citām satrauktām frāzēm...)

Un tad sākās prieki. Pie mātes Falekas abates viens pēc otra ieradās ļauži, kam ap roku bija apsieta slimība. Dāmas klosterī ņēmās ārstēdamas, es skatījos un prātoju, vai tam ir kāda nozīme arī no mana skatpunkta, pastaigāju mazliet apkārt, un ko domā - nostājas man priekšā melns apmetnis, paziņo, ka esot vīzija un liek man ķeksēt no bļodiņas diedziņu. Bet protams, baltais (veselība) gan tam sarkanajam, manis izvilktajam bija pieķēries, bet jāņem bija tas slimais un tā nu es lielā sajūsmā devos vien pie abates, izstumdīju visus rindā stāvošos (esmu es varena vai neesmu...) un ātri vien ar manu kaiti tika galā.
Tad, devos jau atpakaļ uz pili, tur jau bija arī atgriezies mans vīrs, un pie mums ieradās pareģe. Samaksājām, viņa arī pareģoja - oi, mīlīši, trakas lietas, trakas lietas, puse pilsētas saslims... Nospriedu - vo, aptrūksies naudas, iešu es arī pareģot. Paskatīšos, kas tikko noticis un pareģošu to citiem.

Tak tā tās lietas nebeidzās. Kaut kādā sakarā elfi bija pie sevis aizstiepuši Falekas priesterieni, kas nu jau labu laiku bija pazudusi. Abate satraukta, mēs ar vīru ne mazāk, garīga persona tomēr. Jāiet pie elfiem. Elfi pie vārtiem ir gan, bet iekšā nelaiž, sākotnējie teksti teju tādi, kā ar prastiem ikdienas garāmgājējiem, ne ar diplomātiskā vizītē atnākušu vietvaldi. Kad nu uzzināja, tad ielaida gan, bet ar to pašu mūsu runasspējas aptrūkās. Priesteriene sveika, vesela, smaidīga, mūsu sarunu tēma izsmelta, saruna beigusies, lāga nesākta. A ko teikt? Atzīties - jā, ziniet, mēs atnācām pārbaudīt, vai gadienā neesat piebeiguši mūsu priesterieni? Ak neesat? Nu, labi, šoreiz karu necelsim... Sākās vervelēšana no mūsu puses par lielo, kopīgo problēmu ar epidēmiju (surprise! - tā tiešām izrādījās kopīga).

Finālā, pēc ilgas skaidrošanas, ka elfi nebūs vainīgi, ja mēs iesim bojā un cilvēki noteikti karu pret viņiem necels'(par mūsu izdzīvošanu viņi būtu mazāk satraukušies, ja zinātu, ka tankam, kuru reizēm dēvēja arī par vietvaldi, piešķirta iespēja reizi dienā teleportēties un zobens, kas nogalina ar vienu cirtienu), izcīnījām iespēju piedalīties lielā rituālā slimības aizdzīšanai. Brīdinājuši priesterieni, savējo, protams, par iespēju teleportēties, ja nu kas, skatījāmies ar, kas nu būs. Uzradās divi mošķi, elfi ar bultām diez ko netrāpīja, bet mošķi bija šokā, kad ar saviem 12 hitiem uzbrukdami vietvaldim saņēma dūrienu un tekstu - tu esi miris... Slimība līdz ar to bija iznīcināta.

Vēl viens notikums, kas man palicis atmiņā no pirmās dienas, bija vakarā.
Mums jau bija patīkams pārsteigums, kad uz pili tika atnestas divas porcijas vakariņu, pēc tam pievienojot vēl pārīti, un mēs varējām ieturēties savā rezidencē. Bija paēsts, parunāts, apspriests šis un tas (ak, neprasiet kas, ziniet, visādi valstiski sīkumi, viens līdzīgs otram, ne visai svarīgi, bet bez tiem nevar...). Viss beidzās ar to, ka mūsu divi uzticamie sargi paziņoja, ka gribot uz bordeli, esot dzirdējuši labas atsauksmes, iešot. Ar vīru teicām uzreiz - vieni bez sargiem nepaliksim (lai kāds tanks pēc leģendas viņš nebūtu...), bet nu, negribas jau arī liegt puikām papriecāties. Tam sekoja dialogs:
-Seržant!
-Jā!
-Marš, uz bordeli, atvest četras smukākās dāmas!
Vēlāk, kad ieradās arī sardzes priekšnieks, četrām pievienojās vēl divas. Ļāvām viņiem priecāšanās nolūkiem izmantot vienu no pils telpām. (Ak, kad jūs redzētu tās aplaimotās sejas pēc priecāšanās... Ja apskatīsiet Dačuka bildēs tās, kurās attēloti Iusat priesteri eiforijas pārņemtiem skatieniem, tad ziniet, priesteri ne tuvu neizskatās tik aplaimoti kā mūsu sargi...) Pēc tam, otrā dienā kaut kas kaut kam, kas to pēc tam pateica man, bija teicis, ka kāda no bordeļa meitenēm, kurai bija sifiliss, savu klientu sarakstā bija minējusi arī sardzes priekšnieku. Par to iztaujāts, priekšnieks atzinās, ka vismaz četriem viņa vīriem arī tāda kaite esot...

2. diena
Principā diena, kad risinājās galvenie notikumi. Priesteri, magi un citi malači skraidīja apkārt, lielo bēdu bēdādami, viens otram sūdzēdami un prātodami, kā ar visu nelaimju sakni tikt galā. Lielākā problēma šajā procesā gan bija fakts, ka nevienam nebija zināms, kur to sakni meklēt. Katram bija pa druskai informācijas un tad arī sākās - viens lāga negribot stāstīt, otram nepatīk ko stāsta trešais, kamēr trešais pats vispār kaut kur pazudis ar ceturto, kā izrādīsies vēlāk, meklēdami, piekto. Turklāt, paralēli kopīgajai lietai katram ir savas ambīcijas un mērķi...

Piemēram, mūsu nekromants ik pa laikam ieņēma galvā kādu jaunu, šaubīgu ideju, parasti tik šaubīgu, ka pirmā doma bija triekt viņu ratā. Vai - pie vampīriem, tiem tak gan jau ka garšotu. Arī viņa rituālo, vēl neizmantoto pentagrammu noturējām par ļaunā gara radītu, aiztriecām turp paskatīties priesterieni, piesaucām magu, šie rausta plecus - ne vienam, ne otram papīros nekā tāda nav. Atskrien nekromants - vai, mīļo valdniek, es vainīgs, es vainīgs, gribu to un šito. Piemēram, izsaukt no mirušajiem aizstāvi. Mja, laikā, kad viedie dara visu, lai no visādiem miroņiem tiktu vaļā, taisni tas vajadzīgs,turklāt, ej nu sazini, kādiem nolūkiem.

Nekromantu pielikām pie nopietnāka darba - lai parunājas ar nesen atrasta līķa garu, kurš atrasts ar vampīru simboliku. (vampīri bija dievojušies, ka neesot vainīgi un neuzbrukšanas norunu nav pārkāpuši) Viss beidzās ar to, ka gars norādīja uz klātesošo vampīru šefieni kā vainīgo, privātā sarunā dāma teica - nu jā, norāvos no ķēdes, katram gadās. OK, katram gadās, kad nākamreiz taisaties uz gadīšanos, nāciet, pateiksim, ko ēst. Šī afēra galu galā beidzās ar to, ka atļāvām vampīriem ēst elfus, uz kuriem jau bija sakritusi kaudze visādu nelāgu aizdomu, pilsētas ļaužu nolaupīšanu ieskaitot. Un galu galā, gan jau pratīsies garausaiņi, ja vajadzēs, un ja ne - nu tad nekā, i ne līķīti neatradīs, tos pieteicām noglabāt labi neatrodami un tālu no Varmes.

Galu galā, arī nekromants dabūja visu, ko gribēja. Tiesa, pirms atļāvām viņam dabūt visu, ko grib, šim nācās mūsu maga klātbūtnē dot zvērestu - būšu labs, nekaitēšu vietvaldim, viņa ģimenei un uzticīgajiem pavalstniekiem. Un ja tomēr? Nekromantiņš mirst nost uz līdzenas vietas. Tad nu viņš ir aizstāvi varēja saukt, i savu torni ierīkot, lai jau tiek viņam prieks. Visubeidzot, puisis pārstiepa lielo, vareno Nekromantu karaļa kroni un paziņoja, ka vakarā gribot vietvaldi kronēt, lai atdzimtu kaut kādas lielās un varenās spējas. Vēlāk, saliekot kopā visus apstākļus, piekritām, ka tāda kronēšana notiek.

Pirms kronēšanas vēl pamanījāmies pavadīt priester-mag-baru uz kādu rituālu, kas beidzās ar kaušanos un mīklu minēšanu (žetons Guntai par fantastisko vīzijas atainojumu, Dačuka bildēs tās ir tās, kur viņa dzeltenā ģērbā), tur par atrašanos vistuvāk kaut kam kaut kādā brīdī (tā arī nesapratu neko precīzāk) dabūju imunitāti pret cirtieniem uz 12 stundām, sajutos traki varena (ar tādu piedevu un vēl vīru ar visu zobenu pie sāniem), sajutos vēl priecīgāka un laimīgāka kā eiforiskais Iusat priesteru duets, Iusat plīvuru dabūjuši.

Nu, un tad kronējām karali, galvenokārt, lai varētu tikt galā ar spēles centrālo problēmu (precīzāk jums varētu aprakstīt magi vai priesteri, viņi ar to ņēmās idejiskā līmenī). No pils visi izdzīti, izņemot rituālam vajadzīgos, es sargāju durvis. Brīdī, kad šis tika kronēts, pa visu poligonu aizgāja mistiskais vilnis, kas visiem lika mesties ceļos.

Te nu bija slepenais rituāls, nu arī arhimags, no kura bija jāprot noslēpties 12 stundas kā no vienīgā iespējamā karaļa slepkavas šajā laikā (un arhimags pēc idejas arī ļoti gribēja nobeigt karali...) zināja, ka tas ir noticis. Necik ilgi, klauvējiens pie durvīm, kuras jau sargāja sardzes priekšnieks, vampīri klāt, esot sajutuši (vēji, vārdā GM papūtuši), ka šiem jauns karalis kronēts, kas tagad pār viņiem valdīšot. Mūsu plāns bija mazliet citāds - saglabāt maksimālu slepenību līdz 11.30 no rīta. Pārņēmu sarunu.
-Esam atnākuši apsveikt jauno karali!
-Karali? Te nav karaļa.
-Bet mēs jutām (mums meistari norādīja, ka te jānāk meklēt..), ka ir kronēts mūsu jaunais karalis. viņš ir mūsu jaunais valdnieks. Vai jūs nejutāt to vilni?
-Ojā, bija, bija, vilnis te arī... Bet valdnieks Varmē ir tikai viens, pārvaldnieks.
-Hmm... Laikam būsim sajaukuši.

Un viss. Ar to beidzās vampīru apvārdošana. Biju gatavojusies uz pamatīgāku apstrādi. Bet laikam jau vampīru maņas nav tik stipras kā likās...
Tūlīt pēc kronēšanas atrisinājām vēl vienu no problēmām, kas galvassāpes sagādāja jau krietnu brīdi. Runa bija par gredzenā ieslēgto dēmonu, kas ik pa laikam panodarbojās ar terora kustības popularizēšanu (tiesa, terora komandā viņš joprojām bija vienīgais). Gredzens bija pilī, GM Jēkabs stāsta NPC dēmonam situāciju.
-Tevi pirms laika ieslēdza gredzenā, bet neizdarīja visu līdz galam. TU atkal atdzimsti, lai strādātu sliktas lietas. Bet -tev tas ir sanācis krietni nelāgā laikā un vietā.

Tātad, vietvaldis, nu jau karalis, kontrolēja visu ko, ieskaitot šo dēmonu, nobeigt viņu bija viena mājiena jautājums. Iesākumā domas dalījās - atstāt kalpībā vai nogalināt. Un tad pēkšņi visi bija vienisprātis - bija izskanējusi tāda interesanta ideja teleportēt dēmonu uz elfu pilsētu, lai ņemas tur. Tā arī tika darīts - ar aizliegumu nogalināt viņam tika dots rīkojums maksimāli sabojāt elfiem dzīvi no mūsu puses un imunitāte pret jebko no GM puses. Gribētos zināt, ko viņš pie elfiem sadarīja...
Ar to laikam arī beidzās 2. diena. Ne sliktāka par pirmo.

3. diena
Nu, jāatzīstas, šī diena vairāk izpaudās kā jauniegūtā statusa baudīšana (grāfiene --> karaliene ir gana nopietns kāpums). Pie reizes pieklājīgi pasūtīju pie velna hercoga revidenti ar visu komandu, galu galā, ne hercogs būs tas, kas mani inspicēs manā valstī un manu vīru ne tik. Pie reizes bijām arī kaut kur prom, kur tika veikts beidzamais rituāls, aiztaisīts kaut kāds portāls, visas bēdas aizskalotas un prieks Varmes Nekromantiskajā karalistē atgriezts uz, cerams (es liktu uzsvaru uz šo vārdu...), visiem laikiem.

Nu, ņemot vērā, ka uz spēli devos bez liela noteikta mērķa, varu teikt, ka saturiski tā pārspēja jebkuras manas cerības (nerunājot nemaz par paaugstināšanu amatā...), man visu laiku bija ko darīt, ja tas nenāca no GM puses, tad vienmēr bija kādas diplomātiskas pārrunas o vest vai lietas, kas iestāstāmas vīram, vai vēl, kas ko darīt ļāva manas lomas specifika. Iespējams, lielā mērā tas noteica, ka man šī spēle bija tiešām izdevusies.

Iesūtīja: mausns ; laiks: 20.08.2006 21:44

Liiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiels paldies meitenēm par izturību krogā par spīti visām kolektīvajām ņerkstēšanām. Īpašais paldies gan jāadresē mūsu kurinātājpuisim par viņa izturību visas šīs dienas noņemoties pie ugunskura...
Meitenes, viss bija OK!

Superīpašais paldies visiem GM, Aivvv, Mārītim un vilkačiem par darbu, sadarbu un ne darbu.

Iespaidus uzrakstīšu vēlāk.....

Iesūtīja: enj ; laiks: 20.08.2006 23:29

O.K., pateikšu arī kādu vārdu, sava veida spēles atskaiti. Kam nepatīk, lai nelasa.

Tātad - biju Keins, oficiāli - kroga apsargs, patiesībā klejojošs piedzīvojumu meklētājs un kontrabandists, kurš, savārot sūdus, vienkārši kādu nosit, un pārvācās uz jaunu vietu.

Ierados tikai pašā TH vakarā, jo visu dienu centos steigā kaut ko sakarīgu uztaisīt ekipējumam (vienalga - paliku bez bruņām bet tajās es izceptos, tāpat bija karsti ). (Pēc visas tās springšanas pusgada garumā par tērpiem un apaviem, vai vispār pielaidīs, bija savādi redzēt dažus main character'us botās un šņorzābakos, bet labāk jau tā, nekā kādu, kas ir reāli gatavojies spēlei, tiešām nepielaist ). Tieši sākās atklāšana, tjipa - spēle jau notiek, bet vēl viss kas jāiekārto, krogs jau strādā, bet nevienam nav laika, un vispār - pilnīga anarhija. GM'iem pret anarhiju ir pamatotas pretenzijas. Bet nu gadās arī pirmais in-game abloms - jāslēdz krogs (OOG prasība, rītā taču jāstrādā), jāmet ārā cilvēki, bet izrādās, ka viens no viņiem ir pilsētas sardzes vadītājs, turklāt pašlaik aizvieto gubernatoru (OOG es to, protams, nezināju - no kurienes, lai arī IG tas būtu jāzin). Vobščem nepatīkams IG starpagījums.

FR bija jāceļ māja - fiziski jāceļ, IG viņa tur jau atradās, sanāca tīri laba villa, ar slepenām durvīm uz ārpilsētu, kā jau kontrabandistiem pieklājas, un laikam vienīgā poligonā (ja neskaita objektus bunkuros) ar veramām durvīm. Aizmūķēju, un pabāzu $100, lai rēgojās no zem telts stūra - Varmes zagļiem par prieku . Vēl nepārtraukta OOG ņemšanās ar krogu - visādas tehniskas lietas, 5 cV komandā, neskatoties uz papildus personu atbalstu, uz tādu baru ir 3x par maz. Man jau neērti, bet meitenēm vispār pilnīgs ārprāts.

Beidzot mazliet piegriezās, apkārt redzu cV, kuriem iet aktīvi kvesti, nolēmu, ka arī jāsāk kvestot. Izejot pa brīdim, apstaigāju apkārtni, atradu altāri kalnā, pamesto pilsētu Rigoru, ar bariņu aristokrātu aizgājām pieklājības vizītē pie maradiem un elfiem, bet maradi uz vietas nebija (vai arī mēs viņus neuzmodinājām), a elfi bija aizņemti, un mūs nepieņēma, lai arī uzaicināja iegriezties vēlāk. Toties uzzināju kur tas viss atrodas . Tā, nekas īpašs nenotiek, zagļi un kontrabandas tirgotāji pie manis nevēršas, vampīru bankas solītie "riska kapitāla grupas" (to biš laupītāju finansēšana) darbi arī nav, laikam būs vien jāmaina spēles stils.

SA no rīta sāku aktīvi meklēt nepatikšanas, un re - tieši pie pilsētas kvest-karte, dabūju gredzenu, sak pēc stundas (spēles diena) pienāc pie meistariem. Izrādās, ka tagad manī iemiesojies dēmons, kuram vajag upurus, max laiks 3h, toties, ja manu ķermeni nogalina, tas pēc stundas atdzimst no jauna, tāds pats kā bijis. Jā, vēl bija labais ļaunais spoks, no kura dabūju maģiskos akmentiņus. Aizvilkos uz otru galu (kur gan vēl taisīt dēmonu uzbrukumu, ja ne pie pamestajām pilsētām ), tur, protams, neviena nav, toties norakstīju veselu kaudzi ar kvest-kartēm (meistari, nudien, pacentušies). Staigāju maskā, lai nepazīst, un atceļā sastopu trīs labi pazīstamus vilkačus. Viens no viņiem ir ļoti labi pazīstams, un mani atpazīst pēc smakas. Izrādās, ka viņi meklē tieši mani, un pēkšņi brūk virsū. (Izskatās, un arī pēc OOG - pasūtījuma slepkavība, KĀDA KONKRĒTA PERSONA mani ļooti nemīl ... bet gan es to ... ). Viens pret trim, negaidīti, bezcerīgs gadījums (ehh, būtu man kāds izstāstījis vismaz to, ka pusdēmonam ir 5 hiti, nevis 2). Nu ko, varu iedomāties, cik pārsteigti viņi būs, ieraugot mani sveiku un veselu . Bet situācija ir nestandarta (viņi grib manu galvu, kā pierādījumu, a kas ar to notiek pēc brīža, un vispār viss setings ir neskaidrs), ejam skaidroties pie GM, pa ceļam vilkači laupa un ēd mierīgos ceļiniekus, starp tiem gadās arī ličs, kas pieceļās no līķu kaudzes, un, skaidrojot "es neesmu dzīvs. es neesmu dzīvs." vienu vilkati noplēš, un tikai tad pārējie saprot, ka viņš ir jāsit . Vienalga, informāciju nekādu saprātīgu no GM nesaņemu, vazājos riņķī kā mirusī dvēsele, pablenžu uz to, kā kvesto elfi, un eju atdzimt piemērotā vietā.

Pēc tam atkal pa ceļu - barot izsalkušo dēmonu . 2 bruņoti maradu karotāji - mērķis noteikti par stipru (vēl arvien nezinu, arī OOG ne, ka esmu daudz krutāks, nekā domāju), aristokrātu pāris - dēmons rūc, laizās un šņakstina zobus, bet tie man labi čomi, kaut kā noturos , un tad trīs ceļotāji, kas šajos bīstamajos laikos vieglprātīgi ceļo bez apsardzes. Daru visu, lai cīņa būtu līdzīga - drraudīgi nostājos ceļa vidū, un elfu valodā (pēc tam arī cilvēku, jo elfiski viņi laikam nesaprot) skaidroju "Stop ! <pauze> Jums ir kas tāds, kar pieder man ! <pauze, šie vēl taisnojas - nē nē, mēs jau neko > Tās ir jūsu dvēseles !<pauze>" Tad es lēni izvelku zobenu, nostājos, un beidzu bremzēt (viss, varējāt aizmukt vai organizēt pretestību - bet tagad būs vien jāmirst ). Viens uzreiz gar zemi (ceru, ka neiezvēlu par stipru), otru arī turpat panāku un piebeidzu, trešais sakitās aizbēdzis (nu neko, IG atpazīt viņš mani nevar). Izrauju dvēseles no nelaimīgo vēl siltajām miesām, un dodos pie GM. 6h varot neuztraukties, dēmons paēdis, tik kaut kādiem tur personāžiem esot spēja mani sajust. Nu ko, turēšos pa gabalu. Lēnā garā mana cilvēciskā un dēmoniskā esība nonak tīri labā saskaņā. Kas smieklīgi, taisot leģendu par amuletu, ierakstīju tajā, ka dēmoniskas esības tas no maģijas pasargā labāk, nekā normālas, jo radīts speciāli pusdēmoniem, un pēkšņi bac - esmu pusdēmons . Nododu GM vienu kvest-karti - esmu atradis karavānas atliekas, tieku pie čipiem un alķīmiskajām komponentēm (vispār vajadzēja nodot visas, bet nokautrējos - viens spēlētājs nogrābis visus kvestus, ko tad darīs pārējie ).

Vienā no izgājieniem pa centrālo ceļu sanāk labākais moments spēlē - tikko esmu novilcis bruņu cimdu (karsti taču !) - izvelkas miris bruņinieks smagajās bruņās, kuru interesē mana miesa. Te nu beidzot attaisnojās trenniņos pavadītās stundas - pieveicu viņu (pats paliku uz nullēm), lai arī cīnoties gandrīz pusceļu noskrēju. Nu ko - izņirgājos par līķi kā pieklājas, lai neatdzimtu, un velkos uz nometni ārstēties. Tā kā cīņā asmu pārsitis pirkstu (lai nolādētas ir kļūdas blokos ) un notraipījis kreklu ar asinīm, tad atspēle sanāk visai pārliecinoša . Paldies Nirai mirdzošajai un tās laipnajam priesterim, esmu atkal vesels. Pie viena iepazīsos arī ar Niras paladinu. Vispār šis kults man paliek daudz simpātiskāks.

Satiekos ar chariem, kuri taisa algotņu ģildi, piesakos tur, ir uzdevums - apsargāsim karavānu. Beidzot kāds reāls actions. Bet nekā - sardzes pārstāvji palūdz uz brītiņu, domāju - viņiem palīdzēt ko vajag - seko muļķīga apsūdzība, kas piesedz īsto mērķi - kāds tomēr ir saodis dēmonisko klātbūtni. Atkal jāgaida GM, jo man nav ne jausmas, ko vajag atspēlēt, kā ir jāreaģē uz maģiju pusdēmonam, kuram pret to ir zināma resistance. Vobščem sēžu cietumā (vajadzēja jau aizbēgt, bet beidzot taču ir jāuzzina, kas es esmu, un ko varu). Uzzinu tikai par 5 hitiem, un to, ka jāatdzimst man būs pie gredzena (pēc stundas), eju pie GM par NPC. Būt krutam monstram pie mainkvesta organizācijas ir tīri jauki (varbūt šinī spēlē vispār vajadzēja iet meistaru komandā). Beidzot vēlu vakarā atrodas mazliet laika arī manām vajadzībām - dēmons atdzimst vietvalža (tagad jau karaļa) pilī, pārsteigtās kompānija acu priekšā. Kompānijas domas dalās, es esmu par to, ka varētu apvienot spēku - "Padomājiet, jūs taču paši nogaliniet cilvēkus savām vajadzībām - likums, taisnība, vara , nauda ... jums stāv priekšā niknas cīņas, un nemirstīgs dēmons var būt ļoti noderīgs komandā ... kāpēc jāpūlas izdarīt to, kas nav iespējams - mani iznīcināt ... etc." Un kādam spontāni rodas ideja nosūtīt mani uz elfu nometni - baidīt elfus "Tikai nevajag nevienu nogalināt vai savainot ... ! Glāsti vinus ar nagiem ... ...". Karalim - Lordam Ištvānam - ir daudz maģiskā spēka, kas iedarbojas arī uz dēmoniem, viņs dod pavēli, un mēs ejam teleportēties pie elfiem. Mūsu ausainie brāļi sēž pie ugunskura un atpūšas no dienas darbiem, dēmona parādīšanās ir liels pārsteigums. Padarīt viņi man nekā nevar (karaļa un GM maģija), es savukārt izklaidējos, iemēģinot vilkaču un monstru nagus visādiem praktiskiem darbiem (izvilkt svešu zobenu, izdzert kolu - žēl , ka nebija nekā cita, etc.). Elfi nebija īpaši nobijušies, toties viņi noteikti jutās "really ````ed off" . Maģijas iedarbība beidzās, un es kātoju atpakaļ uz pilsētu savā cilvēka formā. pēc GM teiktā, man tagad ir izdevīgi sadarboties ar lordu Ištvānu, caur kuru varot dabūt visādus upgreidus (personīgas dabas jautājumus atliksim uz laiku, kad būšu pacēlies līdz addona līmenim - ja spēle vilktos vēl kādas trīs dienas ).

SU pieceļos ap desmitiem, palikušas vairs tikai dažas stundas, pavazājos līdzi Karalim, bet tur nav nekāds actions. Sardze jau aizbrauc mājās, pilsētā ir qq konflikts ar vilkačiem, kuri ir iznesuši vampīrus, Sardzes priekšnieks gan sola kautiņu, taču beigās viņi ar karaļa miesassargu sarīko mistisku dueli ar vilkaču līderi, kuram ir ūberkruts zobens, un kurš uzvar. Mani GM'i pie pasākuma nepielaiž, žēl, nedabūju izkauties. Paliek tikai sardzes priekšnieka pēdējā griba - "Satiec vilkati - vari droši nogalināt !", bet spēle jau beidzas.

Secinājumi :
Pirmais brīvdabas fantasy LARPs aizvadīts, ir daudz skaidrāks, kā tas notiek.
Meistaru komanda bija pārāk maza, tāpēc viņi tika pārslogoti, tieši tāpat arī kroga komanda.
Man personīgi spēle gāja diezgan vienmuļi un bremzīgi, toties, kad notika actions, tad bija reāli labs.

Skaidrs, ka citreiz ir jātaisa pašam sava komanda, un ilgi pirms spēles nekaunīgi jāspiež meistariem taisīt sev un komandai personīgos kvestus, jo tiem, kuriem tādi bija, gāja daudz, daudz interesantāk. Un tāpat jāspiež ārā arī OOG informācija, lai nav kā tādam muļķim pie katra sīkuma jātraucē GM viņu svētīgajā darbā.

Ja kas, tad visā nepatīkamjā es vainoju galvenokārt sevi, jo nebiju to paredzējis iepriekš un pieņēmis nepieciešamos mērus, paldies GM un pārējiem dalībniekiem par spēli.

ENJ, from ENJ Industries headquarters.

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 21.08.2006 07:40

Ak, jā, pievienoju divas leģendas, par vienu no kurām pārsteigts bija arī pats spēles pasaules radītājs.

Leģenda Nr.1
Autori: Maradu komanda, kas to cītīgi sludināja visiem, kas bija gatavi klausīties.
Kā radās elfi?
Iesākumā bija maradi (viņi ir bijuši vienmēr un nekad nav radušies). Viņi dzīvoja savu dzīvi, bet mežā bija pērtiķi, protams, dumji un neattīstīti. Maradi bija labi, palīdzēt gribēja, dažiem cirvjus iedeva.
Tie, kas cirvjus dabūja, ar laiku attīstījās, par cilvēkiem evolucionēja.
Tie, kas cirvjus nedabūja, par elfiem evolucionēja un no kokiem tā arī nav nokāpuši.

Leģenda Nr.2
Autors: Viens no elfiem, pierakstīja, stāstāmā formā izveidoja Falekas abate un vietvalža sieva kādas nopietnas diskusijas par reliģiskām atšķirībām laikā.
Kā rodas elfi?
Visas pasaules elfiem uir viena liela, svēta, gaiši zila puķe, kas tumsā spīd. Viņi to visu laiku nēsā no ciema uz ciemu, no ciema uz ciemu. Kurā ciemā puķe bijusi, tajā visas elfietes paliek stāvoklī, lai pēc deviņiem gadiem dzemdētu mazos elfiņus. Turklāt, deviņus mēnešus no šiem deviņīem gadiem, mātes klēpī aug mazais elfiņš, bet atlikušo laiku viņa ausis. KAd elfiņš piedzimst, viņam veic apgraizīšanu. Ausu.
Pirmos divdesmit gadus māte mazoi elfiņu baro ar krūti. Bet, tā kā elfi ir noraidoši pret jebkādu šķidrumu, kas nāk no dzīvas būtnes ķermeņa, tad mazajam elfiņam tiek barotas lembas. No mātes krūts.

Tā, lūk...
2. leģenda radās, kad elfs centās izstāstīt, ka Nira ir labāka par faleku un katrā otrajā teikumā nonāca pretrunās pats ar sevi, pīdamies savos vārdos nepārtraukti.

Iesūtīja: mausns ; laiks: 21.08.2006 08:43

Nu esmu drusku pamodusies un sanāks kas vairāk par iepriekšējo nelielo paldies.

Iesākumam:

Pieklīdušas - ēdamkarote, dakša un tējkarotīte.
Bez zināmas atrašanās vietas - zila termosa vāciņkrūzīte, divas baltas termosa vāciņkrūzītes, caurspīdīgs plastmasas trauciņš ar sarkanu maliņu.

Dveši, Tevis dotie aizkari ir pie manis. Taps izmazgāti un atdoti. (Kaklarotiņu atdošu bez mazgāšanas).

Kad līdz galam izkravāšu somas, varbūt vēl kas taps šajā sakarā.

Cīņā ar galveno spēles kvestu - krogu, nav jau gluži tā, ka mums bija tikai smags darbs 29,17 stundas diennaktī. Izdevās jau arī dažas mazas papildus būšanas. Viena no manām krogusmeitām iedzīvojās divos vīros vienlaicīgi un uztraukājās par to, lai viens neuzzinātu par otru; par otru krogusmeitu man tā īsta skaidrība netapa - dzīva vai beigta (jebkurā gadījumā vienalga strādāja). Pašas meita kā jau luteklīte ik pa laikam bija jāsauc pa visu laukumu....
Tas, ka nogurušas bijām visas četras, laikam jau pieder pie lietas. GM nogura vairāk skraidot pa visu poligonu.
Pašai sanāca arī dažas pastaigas pa pilsētu (žēl, ka līdz elfiem un maradiem tā arī neizkasījos - laikam jau darba dēļ īpašas vajadzības nebija. Gan vieni, gan otri tāpat līdz mums atnāca).

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.08.2006 09:11

Paldies tiem, kas spēles laikā reāli strādāja, lai citiem būtu labi! Izklaidēties ta prot katrs, bet ar to strādāšanu ir kā ir. Tāpēc liels paldies tiem, kas reāli darbojās.
Paldies manai svītai, ar kuru mēs, manuprāt, gluži jauki sadzīvojām visu šo laiciņu.
Paldies krogam - kas, neskatoties uz to, ka viņiem patiešām bija daudz ko darīt, nesa ēdamo un dzeramos uz mūsu rezidenci.

Etasi! Milzīgs paldies par bildēm. Ļoti ātri un operatīvi.

Es noteikti gaidu garāku pārskatu no GM par to, kas tur vispār notika, jo beidzamajā skaidrojumā es tā arī pilnīgi neko nesapratu Tāpat es dodu viņiem atļauju publicēt hercoga revidentes vēstules hercogam (protams, ja viņi tās nav izmetuši). Atkārtot otrreiz to, ko tur sarakstīju, tāpat manas suņumeitenes vēstules (tās drīkst publicēt tikai ar suņumeitenes personīgu atļauju) viņas Ernestam (vai kā viņu), kas tika sūtītas caur vampīru teleportu tieši hercogam, mēs vienkārši nespējam.

Tātad - Viņa Augstības Uvaisas Lorda Protektora hercoga Stenlija pilnvarotās revidentes marķīzes de Levo īss pārskats par notikušo. (Padomājiet, ka šo penteri vajadzēja iemācīties manam bardam, lai pie vajadzības noskaitītu katram, kas prasa "kas tu tāda?" )

Ieradāmies sestdien, ne pārāk agri no rīta, vispirms iztraucējot elfus, lai noskaidrotu, kur ir pilsēta. Pilsētu atradām. Vampīru bankas vadītājs, savā nodabā ar sevi sarunājoties (mums bija baltās bantes), pavēstīja, kur atrodami meistari. Vispirms izvēlējāmies vietu, kur celt savu rezidenci, nometām mantas, un gājām "piedzimt". Piedzimām visai ātri, revidentei sadeva visādas krutās aizsardzības pret viskautko, ko vien varēja iedomāties, bards dabūja aizsardzību pret uzbrukumu, kamēr spēlē blokflautu (tāpēc visai daudz klejoja viens un spēlēdams ). Un plusā metriem sarkanās bantes, ar ko apjozt māju - tā teikt, pret visu.
Tikušas galā ar dzīvojamiem jautājumiem, devāmies meklēt pilsētas vārtus - lai svinīgi ierastos. Tas neizdevās, jo tieši tobrīd vārti bija salūzuši un viens no lielajiem balsta baļķiem ar lielu blīkšķi novēlās zemē. Iegājām pilsētā tāpat un pa taisno uz vietvalža rezidenci. Viņš tur nebija, toties iztramdījām sardzi, kas satraukumā sāka organizēt - grīdas slaucīšanu rezidencē, šņabja slēpšanu, priekšniecības saukšanu, ekskursiju pa pilsētu un ko tik vēl nē. Dežurants salutēja ar dunci pie deniņiem, jo tas nejauši bija pagadījies rokās.
Seržanta (viņš bildēs redzams sākuma stāvam sardzē pie mūsu tenta) pavadībā devāmies ekskursijā pa pilsētu, un pats elfu lords apgalvoja, ka ekskursija šā gida pavadībā esot neaizmirstams pasākums. Pasākums beidzās krogā, kur, par spīti tam, ka tas bija slēgts, mēs ēdām cepumus, dzērām tēju un kafiju un gaidījām vietvaldi ar sievu. Viņi drīzumā uzradās, nez kāpēc dikti satraukti (laikam tāpēc, ka par manu īsto ierašanās iemeslu viņiem nebija ne mazākās nojausmas), un vietvaldis pēc sasveicināšanās aizgāja ar vārdiem "es jums atstāju manu sievu". Ko viņš ar to domāja, palika drusku neskaidrs.
Izklāstīju oficiālos ierašanās iemeslus un paraudāju par to, ka man nav suņa. Un ka ceru tādu dabūt šai pilsētā. Vēlāk izrādījās, ka pilsētā nav neviena suņa, bet tas bija drošākais līdzeklis panākt, lai revidente vispār neko nedara. Nepārprotami apspriedām, ka "suns - tas ir dzīvnieks ar četrām kājām un, vēlams, asti". Bet pat tādu nebija. Monstriem, kas apsēduši pilsētu, esot divas kājas. Neder, tātad.

Nu ko, noklausījos, kas katram sakāms, aprunājos ar maradiem - kam nepatika 20% nodokļu likme, viņi gribot 10%, rakstīju pirmo atskaiti.
Tā, ik pa brīdim paklejojām pa pilsētu, paklausījāmies baumas, utt.
Vakarā aizsūtīju savu bardu un neredzamu suņumeiteni līdzi kvestā, kam pēc GM domām, vajadzēja beigties vēl gaismā, bet beidzās, protams, pilnīgā tumsā, kāpēc sestdienas vakarā izpalika dzīres un turnīrs, par ko man patiešām žēl.

Pēc manas svītas atgriešanās mierīgi likāmies gulēt, ko centīgi darījām līdz pusdesmitiem no rīta svētdien.

Mans bards, kas bija stingra Niras Mirdzošās piekritēja, vēlējās atdabūt iepriekšējā vakarā sagandēto veselību, bet Niras Mirdzošās templī, kā jau visu laiku (starp citu - revidente parunājās ar visiem, bet Niras Mirdzošās templī nekad neviena nebija, ar ko runāt!!!) - nebija neviena, kas kaut ko varētu darīt. (Un kāpēc mēs par to nebrīnamies? ) Un iepriekšējā dienā uz vēlmi "parunāt ar Niru Mirdzošo", priesteriene, vai kas tur, kas sēdēja templī, atbildēja, ka "Nira nerunājot ar kuru katru". Bards apvainojās un nolēma pievērsties Mātes Falekas kultam, kuras abate bija pieejama vienmēr. Klosteris nopelnīja 1000 naudiņas par šito, tieši vampīru bankas izsludinātos 20%.
Rituāls un dziedēšana ir redzamas bildēs, arī dāvinātā koka stādīšana pie klostera (vai tempļa) vārtiem.

Padzirdējām, ka vietvaldis ir kļuvis par karali, gribējām šo apsveikt, bet neskaidrās politiskās situācijas dēļ, to tā arī neizdevās izdarīt.

Jo - revidente nebija sūtīta ar galveno domu - kontrolēt vietvaldi vai nodokļus, bet gan noskaidrot, kur parādās tik daudz mošķu, vai vietējie tiks ar šiem galā, un vai blakus esošajām provincēm nav jāsatraucas. Un bija vienalga, kas izsauc mošķus vai kur tie rodas - galvenais, vai Uvaisa kopumā nav apdraudēta. Kas tur - viena attāla Vārmes province Diemžēl, no hercoga (GM aizņemtības dēļ, protams) nepienāca neviena atbilde, bet man ir aizdomas, ka visā Uvaisā nesen nodokļu likme ir samazināta uz 10%. Ko vairs nevar teikt par Vārmi. Tāpat jaunais karalis ir zaudējis iespēju piedalīties Lordu vēlēšanās un vismaz uz 5 gadiem dabūt visu Uvaisu. Tā, protams, ir viņa paša izvēle.

Man tā bija zināma atpūta pāris dienas, jo es nebūt nevēlējos skraidīt apkārt caurām diennaktīm, kā jau tas ar GM mums bija sarunāts.
Vienīgi žēl, ka tiešām nesanāca parunāties ne ar vienu Niras Mirdzošās augstāku pārstāvi, tāpēc viņi nedabūja nekādas "pļuškas" no hercoga, kamēr vien hercogs vēl bija galvenais Vārmē. Pārējie arī kaut kā neiedomājās, ka atnakot pa taisno pie revidentes un pasūdzoties par grūto dzīvi, reāli var dabūt visādus uzlabojumus spēles laikā.

Piedodiet, ka tik gari sanāca, paldies tiem, kas izturēja un izlasīja līdz galam.

Iesūtīja: Northwatch ; laiks: 21.08.2006 09:17

Caurspiidiigie traucinni ar sarkano malinnu atrodas melnaa maisa passaa apakssaa.

Iesūtīja: Goldberry ; laiks: 21.08.2006 09:31

Kopumā uzskatu, ka nedēļas nogale pavadīta visai veiksmīgi. Iespējams, ka spēles organizācijā bija visai daudz dažādu misēkļu un šis tas no visa man šķita ne-gluži pieņemams, tomēr nenožēloju, ka aizbraucu uz spēli un tas ir visai pozitīvi. Tiesa gan nu esmu visai pārliecināta, ka man daudz labāk patīk what you see is what you get vai vismaz virtualitātes mērenamums.

Nolēmu, ka šī ir no tām spēlēm, kur prasās pateikt paldiesus.

Visiem, kas respektēja manu valodas barjeru
Brāļiem un māsām iekš ticības par (daudzkārtējo) pasaules glābšanu un interesantuma ieviešanu
Axelam par sadarbību
Andzam par jautrību
Avenalam par pozitīvismu
Kormaka brigādei par izpalīdzīgumu
Kamazam par to ka uzradās īstajā vietā un īstajā laikā

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 21.08.2006 12:10

hmm - nedēļas nogale aizvadīta visnotaļ patīkami, ja neskaita sīkumus, kā iesnas kas tagad pieņēmušās spēkā, nogurumu un vēl neizkrāmētas mantas, kas atrodas mājās.

tātad par mani - es biju (pilnā vārdā) Angelika Beauprī, vampīrs - tieši padota vienīgi Sesīlijai (mums bija problēmas ar hiarhiju, jeb mēs paši to īsti nesapratām).

pirmajā vakarā kad tika savākta komandas sanāksme liekās , ka gals klāt, un ka neizdzīvosim, pat līdz otrajam vakaram, bet mums smagi noveicās ar to, ka neviens mūs tā īsti nogalināt nemaz netaisījās. Pie problēmām nosaukšu to, ka daļa spēlētāju bija pavisam jauni, un tas, ka mēs viņus arī pa dživei īpaši nepazinām, par labu nenāca. Bet būt vampīram (vismaz sākumā) bija visnotaļ interesanti.

Man visnotaļ patīkamā kārtā izdevās radīt un realizēt tieši tādu savu tēlu kā biju to iedomājusies - izcili perversu pilsētas vampīru (sīkumos gan neiegrimšu - tas smagi pārsniedz PG - 13).
kā savu mērķi biju izvirzījusi veidot sabiedriskās atiecības ar pilsētu, kas patiesībā bija visnotaļ viegli. rūpējos par bordeli, par ēšanu un par citiem sīkumiem, kas bija kārtojami, ar pilsētu, tās valdību, vai sardzi. domāju, ka sanāca visnotaļ labi.
atceros, vakaru, kad tiko ierados uz spēli, vēl bez spēles pases, nesaģērbusies tērpā un vēl bija jāsarunā pirms spēles viena lieta ar sardzes vadītāju Randu - viņš tiko saņēmis pasi, un es vienkārši pasaucu viņu ārā parunāties. runājam, tur par mūsu situāciju, pēc kāda laika viņš tā pētoši sāk skatīties uz mani visā augumā. es drusku samūlstu no šāda skatiena, un uzreiz saņemu arī atbildi: "es tagad skatos un runāju ar pliku vampīru", pēc kā man viss tapa skaidrs - pabeidzu sarunu, dabūju pasi un haratņiku, jo kā izrādās pliki vampīri piesaista visnotaļ daudz uzmanības. jātdzīst, ka man tik tiešām izdevās visu sarunāt.

nākošā diena ritēja visnotaļ mierīgi - vakarā bija bordeļa atklāšana.
pa dienu, biju jau pāris reizes iegriezusies, pārbaudīt, kas un kā, un vakarā mums bija tik tiešām privāts pasākums. atnāca vampīri un tika saaicināta vēl daļa pilsētas elites, kas nu bija atroda tai bŗidī uz vietas pilsētā. pavadīju tur visnotaļ interesantu vakaru. vakara gaitā no pilsētas sardzes priekšneika Randa tika saņemta pat ļoti interesanta un patīkama dāvana - vakariņas, kurām, pat nebija jāiet pakaļ.

nākošajā dienā, es pavadīju visnotaļ lietderīgu aliku bordelī, kārtojot gan darīšanas , gan vienkārši izklaidējoties (kā izrādās patīkamo tik tiešām var apvienot ar lietderīgo). Jau ap desmitiem, sāku uztraukties, kur pazudusi Sesilija, kura nebija devusi par sevi ne ziņas jau pāris dienas (stundas). protams Andreas (Axels) pateica, ka uztraukties nevajag, jo viņa pati esot tā teikusi. drusku vēlāk, vējš (GM) papūta, ka nu tagad gan ir pienācis laiks uztraukties. ātri savācāmies un devāmies pie elfiem, jo pēc pēdējām ziņām viņa bija tur. ziņas maldīgas - tagad viņas lokācija itkā bija kāda slepena vieta, kur tikt iekšā var tikai elfi un driadas. rīts gudrāks par vakaru - uzzinot, ka viņa dzīva, vairāk vai mazāk likos mierā, bet neko vairāk arī neuzsākām.

pirmtam, vēl vakarā jūtos impulsu, ka ir jauns karalis - pirmā domā, jādodās pieklājības vizītē rūpējoties par to, lai gadījumā, ja tas nav vietvaldis, mēs tik un tā netiktu apdalīti no privilēģijām, kas mums jau ir piešķirtas. paņēmu dāvanas, ko sākumā biju paredzējusi kā kāzu dāvanas un gāju pie vietvalža - ja šeit ir jauns karalis, tad sveikšu jauno karali ar karalieni ar dāvanām - galu galā, par savu vietu jādomā, ja jaunā karaļa šeit nav, tad sveikšu veco vietvaldi kāzu jubilejā. rezūiltātā, kā vietvalža sieva atrinājās, mēs tā arī nevienu nesveicām. nogalināt tik tiešām nebija mērķis un arī vajadzības nekādas.

visnotaļ interesanta bija arī saruna drusku agrāk, es biju atnākusi pie vietvalža ar ideju, ka mans bordelis varētu apkalpot viesus dzīru laikā, kas tika arī sarunāts, tālāk panesās runa par to, ka musm nepatīk elfi:
- vai jūs mīlat elfus?
- nu nē, jeb precīzāk, jā .... es mīlu viņus ēst ...
- (vietvalža sieva) perfekti, un jau sāku uztraukties ko priekš jums ielikt cietumā, bet ja jau jums garšo elfi, tad lūdzu ... mums viņi sagādā tikai galvas sāpes. pilsētā ēst viņus gan nevajadzētu, bet atļauja to darī klusu un tīri jums tiek dota.

principā viss bija vienkārši perfekti, līdz pazuda Sesilija. tad radās jautājums par hiarhiju. man tika paziņots ka jaunais klana galva ir Aikis (bankas vadītājs), visnotaļ interesanit, jo klanā taču ir matriarhāts. bet nu neko - neiešu taču palaist muti, būdama priekš vampīra gana vāja un pietam nepilngadīga.

vēl interesants bija brīdis, kad izdomāju aiziet apmācīti pāris izdzīvošanas lietās savus jaunos vanpīrus aristokrātus.
mērķis, bija medīt - pastaigas vieta, galvenais cēļš, līdz krustcelēm un atpakaļ.
tur ejot satikām parīs cilvēkus, bet falekas priesterienes ēst negribējās.tieši pie krustecelēm uzskrienam virsū mazam puikam , kas meklēt zālītes priekš alķīmiķa - neko darīt. ēdīsim šo pašu.
atpakaļ ceļā, ejam kopā ar puiku. viņš gan ļoti uzmanīgs - cenšas turēties pa gabalu, bet nesanāk, pagaidām, kāmēr ceļš tukš. dodu zīmi māceklim, lai viņš viņu nomedī.
pievilināt mazo gan nesanāca - ļoti ietiepīgs, tāpēc tika pielietots brutāls spēks viņu noķerot un nokožot. vilkacis aiz mums satīrīja. interesants piedzīvojums.

nākošajā rītā kā pārsteigums jāsecina, ka vilkači no mums ir atbrīvojušies.
un nākošajā brīdī, kad esmu apēdusi ķiršus un kļuvusi depresīva, es tieku nolaupīta, un pēcāk arī upurēta aizliegtajā kalnā. bet mans tēls tik tiešām var lepoties ar skaistu nāvi. izvirzu savu kandidatūru , kā miss upuris arī šogad. pievienoju to klāt titulam miss ķīlnieks.

vinotļa liels bija mans pārsteigums, kad man (ne GM ) paziņoja, ka man var būt bērns no cilvēka (nekomentāšu pārsteiguma iemelus (PG - 13)).

"cilvēka dzīve ir vienmuļa līdz brīdim, kad viņš nomirst" - vampīri piekopj nekrofīliju, pārvēršot nāvi par piedzīvojumu. nekrofīlisms iet roku rokā ar ninfomānismu.

visu laiku tika slavētas elfu delikateses un kaifs, kas rodas, tās baudot - pārbaudīt gan nesanāca.
bija mēģinājums pret vampīriem veiktr bioloģisko teroru, sūtot pie mums saindētas bordeļa meitenes. tas feiloja

liels paldies par spēli, tiem, kas man to padarīja tik interesantu. paldies GM - kas laiku pa laika bija klāt, bet jūsu tik tiešām bija par maz.

man visu spēli naudas pericipā nebija - bet visu nepieciešāmo es tik un tā spēju sarūpēt. tākā par ekonomiku nemācēsu izteikties.

nepatīkami, bija tas, ka spēles laikā atklājas kautkas, jauns vai nezināms, precīzāk - kas tāds, kas nebija notiekumos pirms spēles, vai varbūt, kas tāds, ko katrs tūlko pa savam, tāpēc, bija situācija, kad nebija īsti saprotams, ko darīt.
laiku pa laikam daudz, kas neibja izskaidrojams - kāpēc, tik daŗit tā un ne savādāk, ja jau pir spēles skaisdri bija uzrakstīt, ka alinaci ar to rasi, veidot ir vairāk nekā sarežģīti abpusēju iemeslu dēļ.

bet tā spēlēt bija tik tiešām interesanti - tieši komplicētās sabiedrības dēļ. kā aŗi priekšnoteikumi, kas diemžēl tika tūlkoti dažādi.
ir lietas, ko man neizdevās īstrenot kā bribētos, bet tas visticamāk pašas vainas dēļ.

paldies dveši, kas tomēr komandu savāca, un centas arī saturēt - žēl, ka nozudi.
paldies arī korogam - par vip vip telpu un apkalpošanu.
milzīgs paldies bordelim - par visu ... un ja izdosies, tad labprāt, redzētu jūs vēl kādā spēlē. jūs bijāt brvīgas un burvīgi.
paldies kristapam - par tik tiešām uzticīgo vilkaci miesassargu.
paldies arī citiem, par patīkamiem spēles brīžiem - itīpaši guntai, ezītim miglā, axelam, aikim un pārējiem, kas zinās par ko.

Iesūtīja: Ausminta ; laiks: 21.08.2006 12:23

Nu ko, mana pirmā larpu pieredze izvērtusies visnotaļ pozitīvi. Pirmo pusotru dienu gan pavadīju boksterējot un tamlīdzīgi, bet tālāk jau process noķēra, un pat tīri iepraktizējos alķīmiķa amatā. Sistēma izdomāta super, cepuri nost idejas autoru priekšā. IG visvairāk izbaudīju vazāšanos pa meža neceļiem nakts vidū, bet OOG dziedāšanu - paldies biedriem.
Sveiciens konkurējošajai alķīmiķei, kuras plāns kādu no mums piebeigt ar efektu ūdens +10, iekārdinot ar visa zināšanu, gandrīz izdevās. Ā bet driādu asaras+dzīvības ūdens efekts ir ūdens +11 un hmmm kaut kas spēcīgs, kas tieši, to mēs tomēr nepaspējām atklāt, par spīti rosīgajai sadarbībai ar maradu speciālistiem. Toties sasniedzām vienu no tradicionālajiem kārtīga alķīmiķa virsmērķiem - atrast savienojumu, kas pārvērš dzelzi zeltā. Šķiet gan, ka šajā pasaulē zelts diemžēl neko augstu nekotējas
Paldies GM par spēli un jo sevišķi par pacietību attiecībā uz "mazo puisīti" un viņa neatlaidību

Iesūtīja: bondaronkuls ; laiks: 21.08.2006 12:40

nu ko lai saka liels paldies gm par to ka paradijat kadas lietas nevajag likt spele lai es tas lietas nepielautu wolf songa

tas lietas butu
ekanmomija vajag maz naudu iepludinat spele lai vina truktu nevis lai par 2000 pirktu vienu cigreti jo nav kur likt naudu un vajag lietas kurneudu varetu visu laiku ieguldit
virtualitate nu protams ir vajadziga bet nu ne tadas devas nu biki virtuala spele var but un pat ir ieteicams bet nu tas kas jums tur bija tas bij jau stingri parspilets
kvestus nu secinhaju ka vajag ari socialosd kvestus un dzudz ka ari prieks socialajiem kvestiem ir vajadzigs kads npc huh par laimi ir jau sarunats un nu ta ka tas bus socialais kvests tad ni vinam n ebus jakaujas un jatelo vilkatis ar 30 hitiem un n u nevajag parspil;et ar ja gribi kvestu ej ala un skaties kas tur ir vardabut kvestu ne kur citur ta pat vinu nebija gm vbajag skraidit un dot individualos kvestus visiem nevis tikai caliem kuri ir galvenajas lomas kadiem maksimums 10
pilseta un krogs cietums un 50 arceri kas sez uz sienas kura ir 100 m augsta uari laikam nav tas forsakais jo ja tur ir krogs tad vina ir kadiem cilvekiem jastrada unh vini to speli isti izbaudit nevar ja ir cietums atd tu ka dzerajs pieceries ilgak par 3 minutem nevari but jo pa tam 3 min tevi noker un teu tur ir jasez pus stundu respektivi nav forsi nu un par 50 arceriem nu tur jau takal augstak mineta virtualitate
kaujas istema nu tik gejisku kaujas sistemu vel nebiju redzejis un sadu varetu izdomat tikai pegiki nu kamon ja teu ir cains tad teu var trapit tikai pa grudaku pirmakrt ja teu ir vairoks tad teu nevar vispar trapit un nu padomasim reali piliks calis caina terpies skraida apkart es vinam ne jau par sokam kajam mei9ginasu trapit bet tiesi par ceinu kur vinam ir brunas tas kaut ka izklausas biki stulbi secinajums ja teu ir brunas vinas tev pieliek hitusa nevis samazina trapijuma zonu tas butu daudz sakarigak
magijas nu man jau skiet ka magiem ir jabut krutiem suportam nevis ta ka vini var nogalinat jebkuru faiteru un ja nak masa virsu tad ta viniem ir pukite nerunajot par magiju ka tu ar ierociem esi neievainojams 15 min andzam tada bij lol magiem var but visadas socialas magijas nu ja neko labaku nevarat izdomat tad ta pati patiesibas teiksana nevis uber kaujas masinas
nu jatzist ka sini spele bija ari vierna pozitiva lieta man loti patika ka stradaja alkimija bet diemzel tas ari viss
nu un vel es secinaju ka vajag pielais terpu ja tas ir atbilstos sistemai un vina telam nevis nepielais jo man tas nepatik vai tas tels ir parak bistams jo meza vare iekost erce lai gan par mezu nevajag staigat jo tur neka nav
par poligonu secinaju ka poliganoam ir jaburt ka kautkadai figureai nevis punktiem un kuri ir savienoti ar taisnem respektivi ar celiem
ka ari nu ir secinajums ka mums nevajag dazus krutos telus un masu ar leimajiem piemeram nevajag mums telu kuram banka stav 55000 tukstosi nauds un kuram ir duncis kas nogalinja ar vienu sitien un zobens kas dilo 15 dmg man skiet ka visiem teliem ir jasak vairak vai mazak ka nekam ipasi krutam un speles laika vini atistas par krutakoem vai ari paliek luzeri ja tev velas nu un tas izpaustos ta ka ja kopa ir 5 leveli 5 levels griesti tad tu saca ar 1 vai otro nu maksimums treso bet tad ir jabut uber legendai
vel man ir secinajums ka vajag izauksmes iespejas teliem kauvai to pasu levelu sistemu ieviest ar expi vai ka savadak lai izpildot kautko vin reali kautko ari dabutu un justos gandaric jo visiem patik ka vinu tels izaug
par legendam nu man jau neskiet ka spele ir jaiesuta legendas ja ta pat ar vinam vairumu neko gm nedara un nesagatavo personigos kvestus es saprotu ka tas ir briesmigi gruti katram ielikt kadu personigio kvestu ko vinam pasaka sakuma nu bet vai tad to tiesam ne3var izdarit jo ja to izdara tas taks uzreiz liek tam cilveciunam aktivi darboties un nemties nevis skatities ka zale aug
ps liels paldies gm par to ka man paradijat kadas lietas un kadu speli nevajag taisit
ka ari paldies aivvv andzam kas kau nedauidz uztraisija jautribu spele ar saqviem superigajiem teliem
ka ari izsaku lidzjutibu cilvekiem kas stradaja kroga
pagaidam vis ka ko vel atceresos tad iepostosu

Iesūtīja: aivvv/troll dream walker ; laiks: 21.08.2006 13:59

pagaidaam nav pietiekamas pieejas internetam uz pietiekami ilgu laiku lai iiepostotu visu kaartiigi taccu varu teikt ka ssajaa LARPaa bija vissliktaakaa organizaacija kaadu es esmu redzeejis un tas ka larps pilniibaa neizgaazaas ir tikai speeleetaaju nopelns un man iipass prieks par to ka drakonisti speeleeja daudz labaak nekaa es biju gaidiijis un arii tie kas larpaa bija pirmo reizi lloti centaas (protams ar iznneemumiem)

taccu skatiisimies aciis patiesiibai uvaisas kreesla izgaazaas slikti izstraadaato noteikumu deel gm mazaa skaita deell komunikaacijas truukuma deell starp gm un gm nespeejas izmantot potenciaalos npc


plass detalizeets apraksts kritika un ieteikumi no manis noteikti sekos visticamaak kaa riit un es pamatossu visus savus nepaaraak pozitiivos izteikumus par sso speeli

ubags kaarlis(karlitos)

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 21.08.2006 14:36

Piekrītu, ka GMu bija daudz par maz. Un, ka ekonomika nebija labi izstrādāta. Diemžēl, ne pārāk funkcionēja rācijas, kuras citās spēlēs krietni atvieglo GMiem dzīvi.
Kad pēdējo reizi redzēju spēlētāju sarakstu, tajā bija 109 cilvēki - uz 5 gm tas ir stipri par daudz, mēs fiziski nepaspējām būt visur, kur vajag, un nepalaidām stipri daudzus personīgos kvestus tieši laika trūkuma dēļ. Kaut gan bija spēlētāji, kas savus personīgos kvestus dabūja un izpildīja pat ar uzviju.
Ar lokācijām ir tieši tas pats. Lai būtu kaut cik tik bieži piesauktais wysiwyg vai kā nu tur, pie katras lokācijas vajadzētu sēdēt vismaz NPC un gaidīt, kad kādam spēlētājam labpatiksies tur uzrasties. Tā bija ar avotu un driādām, kuras, kā paši redzējāt, žēlojās, ka bijis traki garlaicīgi.
Lai gan es piekrītu, ka bija daudz kļūdu, tomēr negribu piekrist, ka spēle izgāzās. Tie, kas paši gāja un meklēja piedzīvojumus, kas PAŠI aktīvi komunicēja un meklēja spēles kašķus un draudzības, nevarēja sūdzēties par garlaicību. Tie, kas sēdēja zem eglītes un vēroja, kā aug zāle, un gaidīja, ka GM pienāks klāt un iedos kvestus rokās, tā arī palika sēžam, jo mums bija gana noņemšanās ar tiem pirmajiem. Kā teica Osītis: "Tad, kad es pats sāku iet un darīt, man palika interesanti". GMu uzdevums ir nevis bīdīt spēli, bet radīt pasauli, kurā spēlētāji var ņemties paši, ar pēc iespējas mazāku GMu iejaukšanos, vismaz tā domāju es.
Atvainojos spēlētājiem, sevišķi vampīru-vilkaču komandai, kuriem nevarēju veltīt tik daudz laika, kā viņi bija pelnījuši.
Secinājumi priekš manis - nedomāju, ka vēl kādreiz GMošu, vismaz tik lielā spēlē ne - man trūkst i stingrības, i autoritātes, ja daži spēlētāji var pilnīgi klapēt ar ausīm uz maniem norādījumiem. Tomēr man bija patiesa bauda vērot daudzu spēlētāju sagatavotības līmeni - skaistos rituālus (vilkaču ziedošanas rituāls bija kaut kas neaizmirstams!), dzēlīgās sarunas starp pretiniekiem, patiesās rūpes par draugiem un visu pārējo, kas rada sajūtu, ka tu šajā pasaulē dzīvo.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.08.2006 14:49

Bildes vēl var redzēt te (no Sanctuary):

http://fotki.lv/?x=OS5RKFxDRy06RDxIU1M5LlMoXEdZQVRBV1M5LlIoXEZURldEurl

http://rein.mylivepage.ru/image/188

http://rein.mylivepage.ru/image/189

Iesaku pieslēgties un palasīt viņējo atsauksmes.

Lia'angia, ja Tev tiešām ir saglabājušies mani vēstījumi hercogam, tad tos drīkst publicēt, lai gan es tos, īstenībā, rakstīju, lai GM arī dabū papriecāties.

Iesūtīja: Kormaka brigade ; laiks: 21.08.2006 15:13

Paldies visiem speletajiem! Jus radijat sho pasauli!

Speles plusi

1. daudz jauno speletaju. Daudzi no viniem ar degosham acim prasija kad bus nakama spele
2. Spelee piedalijas latvieshu un krievu lomu spelju kustibu parstavji. (aptuveni 50% uz 50%)
3. Alkimija. Ir vajadzigi tikai dazi labojumi! Un viens GM, kursh visu speli ir aiznemts tikai ar alkimikiem.
4. redzeju ljoti daudz teicamu terpu
5. komandu spele. Maradi gandriz visu speli iztika bez GM.

Speles minusi

1. Bija par maz meistaru!
2. Ekonomika. Mana vaina! Parliecinajos ka chipu ekonomika ir S....! Ne viss kas ir labs teoretiski ir realizejams spele!
3. speletaju iebraukshana poligonaa. Daudziem speletajiem shi spele bija tresha, atvalinajumi ir iznemti. Daudzi paradijas tikai piektdienas vakaraa.
4. Krogs. Jamaina kroga funkcijas!


p.s.

PALDIES visiem speletajiem, kuri savaca atkritumus savaa lokacijaa! Ipashs paldies elfu, maradu un vilkachu/vampiru komandaam!

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 21.08.2006 15:27

kā, GM tu esi baigi ok bija prieks skatīties, kā tu tik tiešām skraidi apkārt.

bet jāatdzīst, ka bija momenti, kad darīt vairs nav ko, guļam Axels izdomā aiziet līdz pilsētai paskatīties vai gadījumā nebūs iespēja piepelnīties, vai dabūt vismaz kaut ko darāmu. pēc brīža neko neatradis nāk atpakaļ: "nu par cik milimetriem zāle jau izaugusi?"

bija problēma ar to, ka atiecīgi gandrīz visu liku vilkači staigāja apkārt meklējot ko darīt, un tad, kad beidzot, bija kaut kur jāiet, tad laiku pa laikam nācās secināt, ka visi ir aizgājuši, lielāko ties, pat nepaziņojot par to, ka kaut kur dodas.

tāpēc bija brīži, kad nometnē neviena nav, jo sēdēt tur nevienam negribējās - pie mums tāpatās gandrīz neviens nenāca.

paldies rovielai par linkiem uz bildēm
bet skaidri zinu, ka tur bija vēl cilvēki no drakonistu vidus ar fotoaparātiem. diemžēl iečekot laikm nesanāks šīs pašas valodas barjeras dēļ.

Iesūtīja: Northwatch ; laiks: 21.08.2006 15:34

Nu jā. Krogū malku vienmēr varēja skaldīt, arī naudiņu būtu iedevušas, par trauku mazgāšanu nemaz nerunājot.
Vienīgie kas šādu nodarbinātību gan piespiedu kārtā izvēlējās, bija mirušās dvēseles aivvv, Mārītis un Slayer. Un vēl viena meitene. Un Uldis vēl piedāvājās.

Nākamreiz ziniet - nav ko darīt, nāciet uz krogu, nostrādināsim tā, ka ātri muksiet prom Kautvai liksim visu laiku VIP zāli tīrīt.

Iesūtīja: Aziren ; laiks: 21.08.2006 15:47

Paldies visiem, kas atbrauca uz spēli, bez Jūsu dalības nekas nebūtu izdevies!
Izsaku pateicību meistariem ar kuriem man šai spēlē sanāca kopā strādāt, es nezinu, ka būtu bez jums

Runājot par pašu spēli, teikšu, ka bija plusi un bija mīnusi.
Meistrau bij parmaz, bet tur neko nevarēja padarīt. Meistaru resurs bija izsmelts un nevienu nebija iespējams savervēt darbam Uvaisas Krēslā.
Atdzīstu arī savu personikos vainu, man bija parmaz pieredzes, lai spētu labi sastrādāties ar pārējiem meistariem un vadītu kopā ar viņiem spēli.


Atvainojos, ja kādu no Jums visiem diskriminējām vai ierobežojām, mūsu rokas vinkārši bij par īsu.

Īpaši gribu atvainoties Andzam. Tam tā nebija jaņotiek, piedod, ka nebiju blakus, tai laikā vadiju citu kvestu.

Gribētoz ikliedēt mītu, ka Drakonisteim kvestu bij vairāk, jo tas tā nebija. Viņi vienkārši atšķirībā no citiem spēlēja un veidoja sev spēli.

Liels paldies tiem Dispora pārstāvjiem, kas atrbrauca, jo īpaši Nikitam, Kerjam un Demonam. Nikita gādāja par to, lai mums visiem Warmē naktī būtu gaisma.

PS.... jā Wolf Song būs vajadzīga alķīmija dodiet ziņu Kormaks ar prieku palīdzēs un pāstāstīs kā to realizēt

Iesūtīja: Tumshiba ; laiks: 21.08.2006 16:02

Paldies visiem spēlētājiem par piedalīšanos spēlē!
Paldies kolēģiem-GM!
Vēl paldies Aziren, kurš radīja šo pasauli - šis fakts kaut kā ir paslīdējis garām visās publiskajās runās!

Patiešām es negribu pašlaik iedziļināties spēles analīzē, lai gan daudz kas man te ir noformējies.

Interesants ir fakts, ka tik ļoti atšķiras atsauksmes sanctuary.lv un kurbijkurnes forumos

Pagaidām - pietiks.

P.S.
Vislielākie paldies - Aijas un Merdoka vilkaču komandai!!!
Kā arī - kroga personālam par grūto darbu!

P.P.S.
Un fui!!!! tiem, kas pēc sevis nesavāca! Paši zinās!!! Nav patīkami savākt aiz citiem visādu drazu, netīrās zeķes, zeķubikses, pieķēzītu tualetes papīru u.c. lietas!!!

Iesūtīja: ShadowDragon ; laiks: 21.08.2006 17:08

Labdien. Nu te Jums raksta pilsētas mag Aleksandrs De'Šardi. Gribu pateikties visiem kas bija atbraucis uz spēli un darīja šo pasauli pilnvērtīgu.

Uzreiz paskaidrošu dažas lietas par savu personāžu.
1. Kam palīdzēja kam ne.
Nu pacik parasto cilvēku dzīves mani neinteresēja uz jautājumiem "Lūdzu palīdzi, vai ko jūs varat man piedāvāt" tika dota negatīva vai ne īpaši patīkama atbilde. Palīdzēju aristokrātiem priesteriem u.t.t. Ja tie man lūdza palīdzību.
2. Kāpēc es atteicos iesaistīties pasaules lietās trešajā dienā.
Es nebaidījos no pasaules bojā iešanas jo biju viens no pieciem kuri atjaunojuši kādu citu. Un tagad pasaules lietās iejaukties negribējās, gribējās pārbaudīt ko spēj veikt ŠĪŠ pasaules iedzīvotāji.

Liels paldies. (Visus nepazīstu realajā dzīvē tāpēc saukšu lomas)
1. Uldim - elfu magam. Paldies ar tevīm tik tiešām ir patīkami spēlēt.
2. Martinam - Vampīru bankas banķierim, par labu un skaistu spēli.
3. Sesī - Vampīru magam, par skaistu spēli un pati zini par ko P.S - "Mēēēs negribam iejaukties Jūsu pasaules lietā, mēs negribam to darīt. Mūs tas neintresē"
4. Liamai - Gaišai abatei, par to ka piekrita piedalīties rituālā Pasaules atjaunošanai. Tikai es biju šokēts par to, ka nācās tevī iemīlēties Bet bij jautri.
5. Vietvaldim un viņa sievai - Par to, ka bija priecīgi vienmēr redzēt un neizrādīja nekādu agresiju uz manu pusi. Itkā varētu novākt viņu no troņa, bet priekšam tā ir Jūsu pasaule
Un protams visiem meistariem. Liels, liels paldies.
Žēl tikai, ka bija maz laika, lai paveiktu visu kas bija ieplānots. Bija situācijas kad vajadzēja izvēlēties starp trijām lietām vienu un saprast, ka pārējās nevar sasniegt tikai tāpēc, ka tev nepietiek laika.

Iesūtīja: mausns ; laiks: 21.08.2006 18:48

Lūdzu atšifrē šo domu. (Tev tomērt īpašais paldies. Šis tas pateiktais bija vietā).

Atsaucu iebļāvienu par noklīdušo trauciņu. Atradās pats.

Piekrītu NW - tiem, kuriem bija grūtības bez GM palīdzības izdomāt, ko darīt, noteikti varēja nākt uz krogu piestrādāt. Par jūsu izklaidēšanu jau nu noteikti parūpētos. Un varbūt pat to mūsu nabaga virtuves puisi varētu uz kādu brīdi atslogot. Tas mūsu kurinātājpuika visu spēli praktiski redzēja tikai caur virtuves bloka "sienu".

Iesūtīja: Jaukais Aikis ; laiks: 21.08.2006 18:51

Ievads

Šis posts satur brīvdabas lomu spēles (BLDS vai LARP) "Uvaisas krēsla" atsauksmes, novērtējumu un kāda spēlētāja dzīves stāstu tā personīgā izpratnē.


Kāda spēlētāja stāsts 1: Pirms tam.

Viņš klusi raudzījās ārā pa logu. Saullēkta stunda jau bija garām. Vampīrs
vēlējās baudīt ko svaigu...

Mortons noskurinājās. Viņš taču bija smaidīgais un laipnais Vampīru bankas
vadītājs. Ja viņš tagad sāktu ļauties asins aicinājumam, matriarhāts viņu
nobakstītu ar dzelzs mietiem tā, ka Mortons pat iedomāties nevēlējās. Viņš
bija redzējis māšu naidu un dīvaino humora izjūtu, kad kāds vecais vampīrs
bija nostājies pret pastāvošo iekārtu un apmierinos tavas vajadzības pēc
svaigām asinīm sācis iznīcināt ciemu pēc ciema. Asinis bija kā opijs. Bija
tik labi, kad viņas maigi lija pāri zobiem pieskaroties lūpu kaktiņiem, bet
tai pat laikā bija tik sāpīgi tās redzēt tekam cita miesās.

"Ser..." melodiski ieskanējās vampīra balss aiz muguras. Mortons
atcerējās, ka telpā neatrodas viens. Viņš nepagriezis galvu turpināja vērot
rosību pilsētas ielās.

"Ser, mūsu naudas rati nodrošināti ar labākajiem aizsardzības mehānismiem
dodas uz Centrālo banku. Vai būs kādi papildus norādījumi?" Smagnējais
vampīrs aiz Mortona muguras runāja uzsvērti mierīgi. Mortons vēlējās
apgriezt tam sprandu! Tomēr viņš arī zināja, ka ir tikai gadu vecs vampīrs,
kas uzņemts asinssūcēju kārtā tikai dēļ maģijas un zināšanām ekonomikā, un
nespēs stāties pretim speciāli izaudzinātam Sargam!

"Paldies Altol, lai jūsu ceļš rit mierīgi, kā asinis vecā cilvēkā!"
Mortons aizvēra rēķinu audita grāmatu un ar maģijas palīdzību aizslidināja
to Altola rokās. "Sargiet šos perakstus! Tie ir ļoti svarīgi matriarhātam!"

"..." Altols pagriezās un... izzuda. Mortons noskurinājās un paņēma otru
rēķinu grāmatu. Tad atvēris to ierakstīja "100000 zelta florinu bankas
aktīvos, 100000 zelta florinu apgrozījuma summa, 20000 sudraba florinu
algām. Nepieciešams papildināt bankas apkalpotāju un sargu skaitu.
Pašreizējais..." Mortons saprata, ka bankai gandrīz nav apsardzes! Trīs -
četri vampīri un daži vilkači. "... stāvoklis nav apmierinošs. Uzsākšu
apsardzes personāla vākšanu. Uzsākta vienošanās ar vietvaldi, par bankas
apsardzi."

Mortons aizvēra grāmatu un ieraduma pēc nomirkšķināja ar acīm. Ko nu? Ak
jā! Viņš sāka šķindināt zvanu, lai izsauktu bankas personālu - vampīrus.
Viņam bija jāveic drošības pasākumi. Viņš neuzticējās nevienam.


Spēlētāja stāsts 2: Tad

Mortons atgriezās bankā vēlāk kā bija vēlējies. Visu pēdējo mēnesi viņš bija nodarbojies ar darbiem galvaspilsētā un nu, līdz krēslas iestāšanās brīdim, bija atvēris banku. Klientu bija daudz un dažādi. Naudas klientiem uz konta kā parasti bija vairāk kā banka spēja samaksāt - vēl nebija atnācis naudas teleports no galvenās Vampīru bankas.

Drīz vien pārstrādājies Mortons, kā parasti, devās apciemot bordeli, lai ieslīgtu baudas un fantāziju gaisotnē, kas atsauca viņa agrāko - cilvēka - dzīvi. Viņu patīkami pārsteidza sardzes kapteiņa dāvana vietējās vampīru matronas Sisī mazgadīgajai kalponītei, kuras skābeni šķebinošo garšu izbaudīja arī viņš pats.

Nākamajā mēnesī Mortons paspēja sastrādāt visu ko, tikai ne noorganizēt stabilu bankas darbību. Nebūsim sīkumaini aprakstot katru noieto pēdu, bet apskatīsim tikai galveno.

Viena no spilgtākajām atmiņām, bija brīdis, kad savas ietiepības un pārgalvības rezultātā Mortons kļuva par Felekas avatāra izklaides objektu un viņš tika cauri ar sveiku ādu tikai apsoloties pabeigt pasaules glābšanas rituālu, dot upuri Felekai un paklausīt vienai Avatara pavēlei.

Šīs scēnas rezultātā bankas darbība aizgāja pa pieskari. Mortons apmeklēja un sabrāļojās gandrīz ar visiem burvjiem un burvekļiem, apmeklēja elfu bibliotēku, šķetināja mīklas un šifrus, koda pirkstos, pirka dvēseles un deva nepamatotus solījumus. Divreiz nogalināja un iemīlēja vienu un to pašu Felekas adepti, pats kļuva par upuri, to izdzīvoja un aizmirsa, veica trīsvienīgās izveidošanas rituālu, ieveda bankā miljonus un banku uzreiz apzaga, saprata, ka elfiem nevar ticēt un aizbēga uz citu pasauli ar gandrīz visu bankas naudu.

Otrs nozīmīgākais moments bija, jau pieminētās Felekas adeptes divkārtīga nogalināšana. Pirmā reize bija, kad Mortons izmisis tai piedāvāja pārdot dvēseli par 10 000 naudiņām, uzbūra pret to draudzību, iekoda, pierunāja un aizveda uz upurēšanas altāri Felekai, kura arī to upurēja, radīja par nemirušo zombiju. Tūlīt pēc tam felekas kalpi – vilkači – upurēja pašu Mortonu, bet Felekas avatārs upuri nepieņēma un uzlika Mortonam notikušā aizmiršanas lāstu.

Lai nu kā, Mortons pēc pāris mēnešiem izbrīnīts ievēroja ka Felekas adepte, kura tika upurēta, skraida apkārt dzīva un vesela. Mortons negaidot iemīlējās un vēlējās radīt no Felekas jaunu vampīru, lai baudītu to visu savu ilgo dzīves mūžību. Tomēr rituāls izgāzās. Felekas adepte nomira un izmisis Mortons devās jaunas mīlestības meklējumos.


Spēlētāja stāsts 3: Pēc tam

Tagad iegrimis zināšanu meklējumos vampīrs Mortons iegrimis foliantos, grāmatās un zinību rituļos kādā pamestā pilsētā, citā pasaulē un plānā papildina savu zināšanu līmeni, lai atjaunotu un radītu pasaules daļu pēc sava prāta un līdzības – Utopiuma pilsētu.

Viņa sapnis palēnām īstenojās – Vampīrs kā dzīva radība kļūst nemirstīgs. Vampīru sabiedrību nevada matriarhāts, bet personas, kas ir cienīgas un spēcīgas diezgan, lai ieņemtu savu amatu. Cilvēki kalpi un ēdiens uzmanīgi audzēti neapdraudot to svēto brīvības sajūtu, kas liek cilvēkiem un citām būtnēm sacelties pret vampīriem...


Subjektīvs novērtējums

Spēle bija liela!
Spēlē piedalījās daudz dažādu spēlētāju ar kuriem varēja vadīt dažnedažādas sarunas.
Vampīru banka, sekojoši, arī baņķieris visiem bija vajadzīgs!
Spēlētāji bija lieliski!
GM darīja ko varēja.
Spēlē patīk ēkas. Ir kur pa kluso pašķetināt intrigas.
Abi bordeļi bija vienkārši skaisti. (Eh! Vienu gan nenobaudīju).
Maģijas sistēma bija pietiekami spēcīga, lai neiegrimtu sīkumos (man pluss, citiem mīnuss).
Spēles dislokācija ir lieliska LARP veidošanā.
Patika brīvās stundas vampīram no rīta un vakarā, kuru laikā varēju aizbraukt uz pilsētu labi paēst un sagatavoties turpināt spēli.

GM netika līdz spēlētājiem.
Bankas ideja netika izpildīta pilnībā (Banka ir laba ideja, tikai bankā jāsēž NPC)
Nebija vēlēšanās tērēt naudu krogū. Iespējams vajag par 1000 naudiņām piedavāt šašliku? (To saku es, naudiņu turētājs. hehe!)
Dažkārt traucēja OOG sarunas. Manuprāt, tās ir jāpiegriež pilnīgi! (Lai gan pats tajās aiz pieklājības piedalījos, man tās traucēja)
Kauju sistēma nepatika. (Pārāk ātri un neinteresanti. Nav tas fantazy setingā)

Pārējais viss ir piemirsies. Nu i labi!
Kopējais novērtējums – ļoti labi, tikai varēja vēl labāk

Ja ir nākamā reize, vēlētos piedalīties kā GM. Ir idejas ...


Paldies!

Paldies manam personīgajam vilkatim. Viņš bija lielisks komandas biedrs.

Paldies ŠadowDragon. Tieši viņš mani ievadīja spēles ritmā un bija lielisks savas lomas tēlotājs.

Paldies elfiem. Ausis gan vajadzēja spicākas par mēlēm.

Paldies maradiem. Es patiešām izbaudīju tās piecpadsmit minūtes viņu sabiedrībā.

Paldies pilsētas sargiem. Par drošības nodrošināšanu manai bankai un man ()...

Paldies bordelim. Dūms bija labu labais, lai gan līdz siltajam dvielim netiku.

Paldies Šakam, Guntai, Avenālam par spēles vadīšanu un, protams, Aziren par spēles pasaules radīšanu un atdzīvināšanu LARPĀ.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 21.08.2006 19:04

Nu visā visumā spēle bij OK
Diemžēl manam sākotnējam tēlam, bordeļa apsargam, līdz spēles beigām nodzīvot neizdevās - kļuvu par vakariņām (ak, šie ēdelīgie vampīri ). Bet mana nāve nebija veltīga ar burvja palīdzību tika izsaukta mana dvēsele un noskaidrota "vainīga" vampīriene, un cilvēkiem bija miers no vampīriem.
Kā "undead" piedalījos arī kāda burvja kvestā pēc maģiskiem priekšmetiem, kurus viņš pēc mīklu minēšanas un upuriem arī ieguva.
Vēl ... Maradi bija ļoti viesmīlīgi ... un arī alķīmijas eksperimenti bija ļoti interesanti, bija tā iespēja pāris reizes būt par izmēģinājumu trusīti

P.S. Tirgotājai-Vilkacei interesants pārvēršanās veids(tikai nezinu, vai pārējie arī tā darīja)

Iesūtīja: ShadowDragon ; laiks: 21.08.2006 19:06

Nav par ko. Tik tiešām mūsu pilsētas iedzīvotāji ir godam pelnījuši iespēju tur atrasties, vēlreiz paldies.
Žēl, ka bankā tā naudas mazāk palika

Iesūtīja: Tumshiba ; laiks: 21.08.2006 19:52

Te var apskatīties kādu bildi

http://uk.pg.photos.yahoo.com/ph/leviatans2003/album?.dir=4329re2&.src=ph

Iesūtīja: Kormaka brigade ; laiks: 21.08.2006 20:58

Maradu arsta "Darvina teorija"
""
Чтобы такой труд не пропал даром, а так же, выполняя обещание, данное марадам и некоторым людям и нелюдям, что донесу своё гениальное открытие до масс, с некоторым опозданием, публикую.
....И попрошу без обид

Ч. Дарвин «О происхождении марадов, людей, эльфов и вампиров»
Всё началось много лет назад. Первыми в мире появились марады. Их сотворили боги, как существ идеальных и совершенных. Долго марады обитали одни в мире, населённом лишь существами неразумными, а потом, стало марадам скучно, и решили они, что будет неплохо, если в мире появятся и другие разумные существа. Тогда марады приняли решение, ставшее роковым для последующей судьбы всей цивилизации....
Марады выбрали из животных самое, на их взгляд «разумное» и даровали ему лопату. То была обезьяна обыкновенная. Обезьяны, что приняли лопату, стали впоследствии человеком, а те, что остались по деревьям лазать – развились до эльфов. Непринятию будущими эльфами лопату, подобрали другие обезьяны, что стали позже оборотнями. Будущие оборотни уже тогда проявляли чрезмерную агрессию и избивали некоторых своих собратьев только что обретённой лопатой, били преимущественно по зубам, так появились вампиры. То были обезьяны, у которых в целях самосохранения развились особо крепкие передние зубы и жажда мести, а с ней и крови.
Что касается людей – путем естественной эволюции из примата вырос человек. Сегодня, наблюдая повадки hopmo sapiens sapiens, мы можем заметить, как умело человек подражает повадкам своих предков. По-сути, что было, то и осталось, лишь способность изредка мыслить, а иногда и творить, отличает человека от примата.
Об эльфах. Это неблагодарные мерзкие обезьяны, которые не захотели принять щедрый дар марадов – лопату. Они долго отсиживались на деревьях и корчили рожи. Что из этого выросло можно лицезреть и по сей день: примитивные ушастые разгильдяи, проводящие своё время праздно и бесцельно, творящие нечто бесполезное и совершенно абсурдное. Растопыренные уши свидетельствуют об их низком интеллекте, а преобладание зелёного цвета в одежде, о врождённом дальтонизме.


Доктор кнохе Ингрид Грэтхен вторая фон Брунхильдвальд Чарлитта Дарвин.

Благодарность за помощь в развитии теории: Эгил, Ульф, Мисье Де ЧопЧоп, и, конечно же, ВСЕ кнохи марады.

P.S.: У марадов ДЕЙСТВИТЕЛЬНО нету копчика, что подтверждает их божественное происхождение. Сей факт исследовал и подтвердил сержант «Колба»

А вообще, народ, спасибо за игру. Огромное. МОРЕ позитива.

Кнохи марады =наше всё.

""

Iesūtīja: mausns ; laiks: 22.08.2006 07:17

P.S. Rovielai.
Krogs jau tika slēgts jūsu vizītei par godu. Sardzes priekšnieks mūs steidzīgi brīdināja par jūsu vizīti uz krogu un pēc tam tur visu laiku pie durvīm stāvēja sargi, kas citus vnk nelaida iekšā. Pārāk augstas viešņas, lai pa krogu dzīvotos arī kādi citi.... (Vnk paldies - iznāca arī kāds atelpas brīdis)

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 22.08.2006 10:36

ak nu aiki - es nebiju nemaz tik mazgadīga un neskaitījos gluži kalpone - patiesībā, pēc dveši nozušanas galvenā biju es, diemžēl man to neviens nepateica (tev tik tiešām nepatīk matrearhāts) .... un acīmredzot es māku uzturēt labas atiecības ar pilsētas sardzi, un netikai sardzi.

berserk - tava nāve bija velta, un diemžēl nevienam drošību nedeva.

Iesūtīja: Demiurgs ; laiks: 22.08.2006 13:33

Un liels liels paldies tev par samērā lielo algu!!Ja tā nebūtu bijusi tik liela es nebūtu varējis nopirkt Maradskuju nastoiku no Merdoka ko iesmērēt Valentīnam, bet diemžēl viņš tā arī par vardi nepārvērtās
Protams arī par to ka tu man uzsauci trīs meitenes bordelī!! Godīgi teikšu tas bija pats labākais kas ar mani notika visā spēlē, bija baigi labi!!
Paldies protams arī pašām bordeļa meitenēm!!

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 22.08.2006 13:59

Starp citu, tām meitenēm, kas tika atvestas uz pili (kopā sešas...), lai sardzes puišiem nebūtu jāiet uz bordeli, arī liels paldies no viņu puses. Jums tiešām vajadzētu redzēt tās sejas pēc "priecāšanās", pārlaimīģas, smaidīgas... Un pēc tam neliels OOG komentārs - mūsu [drakonistu] spēlēs bordelis nekad netiek tik fantastiski atspēlēts. Mūsu dāmas nekad ne uz ko tādu neparakstītos...
Komplimenti jums, dārgās dāmas!`

Iesūtīja: Hareki ; laiks: 22.08.2006 15:02

Pievienojos Lielajiem un Pozitīvajiem paldies par šo spēli. Tā nudien bija fantastiska. Pat neskatoties uz pēdējā rīta šoku par GM nekonsekvenci dažās ticības lietās. ( Vīrietis - Falekas priesteris. Tas joprojām skan vnk katastrofāli! ) Tomēr ceru, ka mans ņaudulīgais protests pret to visu Gm tomēr neradīja pārāk lielas neērtības. Galu galā tas viss man nekādi netraucēja sasniegt leģendā minēto mērķi - kļūt par Mātes Falekas Virspriesterieni, lai arī ne Uvaisā, bet gan jaunizveidotajā Varmes karaļvalstī.

Un te nu daži paldies.

Manām jaukajām komandas biedrenēm- Liels paldies ka jūs bijāt un mani atbalstījāt. Un pacietāt to, cik draņķīgi es mēģinu vadīt komandu. Piedodiet par to, kas nesanāca un priecāsimies par to, kas sanāca.

Vietvaldim un jo īpaši viņa sievai, kur nāca konsultēties ar mani dažādos jautājumos Patīkami just tik lielu atbalstu no augstākās varas. Paldies par lielo uzticību Falekai. Lai Māte faleka mūžos sargā Varmes karaļvalsti.

Elfu Iusat priesterim, kurš pirmais veicināja un no visiem priesteriem visaktīvāk turpināja visu triju dieviešu priesteru sadarbību un nesavtīgi palīdzēja slimajiem un ievainotajiem, kad manis nebija klāt.

Nekromantam, kurš par spīti visām manām bažām par viņa nekromantiskajām izdarībām un to neprognozējamajām sekām, ne reizi mūs nenodeva pie tam nenovērtējami palīdzēja man sasniegt augsto virspriesterienes titulu.

Elfu Niras-Falekas-Visu Treju Dieviešu priesterim par pēdējā rīta izglītojošo diskusiju ticības un elfu fizioloģijas jautājumos. Tas nenoliedzami bija jautrākais mirklis visā spēlē. Paldies arī Vietvalža sievai par šo pašu sarunu.

Tirgotāju-vilkaču komandai par lielo atbalstu man un manam templim.

Elfu burvim par vareno manis čakarēšanu Falekas kausa sakarā ( Tu to zināji jau no paša sākuma, vai ne?! )

Krogusmeitām Dī, Seilai un Eišei, kā arī krodziniecei par to ka tur bijāt, ka izturējāt un pie reizes saspringtajā laikā neaizmirsāt iegriezties templī.

Jaukajai Gaišreģei/ Falekas adonam un viņas palīdzei par nemitīgiem pareģojumiem un atgādinājumiem to pildīšanā.

Lielais paldies spēles Dieviem - GM par šo spēli.

Iesūtīja: ShadowDragon ; laiks: 22.08.2006 15:39

Jā tas tik tiešām bija jauki. Bet tas jau bija viņa kaus

Iesūtīja: Inx ; laiks: 22.08.2006 16:36

Tā kā pirms spēles klīda runas, ka Kormaka Brigāde tēlos pašu Niru, tad elfiem pirms spēles tapa lieliska altārglezna. Spēles laikā gan tā izmantota netika, bet es tomēr uzskatu, ka ar tādu skaistumu nevar nedalīties. Nedrīkst pasaulei liegt mirdzošās Niras gaismu jeb nav ko turēt sveci zem pūra:

Attēls izņemts pēc Niras lūguma

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 22.08.2006 19:56

Fantastiski!

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 22.08.2006 20:41

Un tomēr...

Paldies GM par to, ka spēle notika un par nerimstošajiem centieniem. Īpaši Guntai, kas kavēja vienu elfu un vienu vampīru ar sarunām, aizmirstot, ka ieradusies kā dieviete Tas bija jauki.

Un vēl - paldies komandai, ka mani pacietāt un neizpildījāt savus pirmsspēles draudus par nogalināšanu. Ceru, ka nesabojāju jums spēli pavisam.


Uh... Paldies.

Iesūtīja: Kurbads ; laiks: 22.08.2006 21:07

patika

bija daudz speeleetaaji
viņi bija interesanti
interesanti teerpi (un dvarfu ieroci)
bordelis
muusu 2 KRIPTI pazemee

nepatika

mana un manas komandas speele
maz gm un kvesti, vienmuļa speele
slikta informaacija par speeles noteikumiem,poligonu utt
LEIMAA SPEELES "beigu kauja", kuraa tika izdariiti tiesi 2 duurieni ar zobenu

Iesūtīja: DarkJedi ; laiks: 23.08.2006 01:19

Tā nu laikam pienācis laiks bēru rituālam kuru daži dīvaini cilvēki no paralēlā plāna mēdz nez kādēļ dēvēt par ‘’Iespaidiem par spēli’’.

Tad nu sākot bēru runu un apbērējot nelaiķa Uvaisu, laikam jāizsaka tas kā es pazinu un ko piedzīvoju esot kopā ar Uvaisu kamēr tā bija vēl dzīva un staigāja pār šo saules apmirdzēto un pagraba drūmās smakas apņemto pasauli.

Uvaisa! Šo vārdu man pirmoreiz nācās dzirdēt kādā necilā krodziņā kam ‘’Zelta Vārpa’’ (or smth) vārdā. Malkojot aizvēsturisku alus dziru un domājot sen aizmirstas domas, man ausīs pa ausu galam nonāca saruna, kā kāda dāma kuru tolaik nezināju kā dēvējama vārdā kaut ko azartiski stāsta bez vai maz no sajūsmas lēkādama pa galdu, vicinot rokās iedomātu zobenu un raujot no krogus griestiem lampas, par kādu kabineta spēli. Izrādījās tā bija trīskāršā kroņa spēle. Pēc laika kad dāma iznāca no ekstāzes un sarunas ievērtās par citu tēmu, es pievērsos atpakaļ savam alus kausam. Tālāk par nelaiķa Uvaisu dzirdēji tik šo to ko nenozīmīgu manām ausīm, bet droši vien nozīmīgu citu ausīm.

Tā gāja laiks, kāds pusgads droši vien, līdz briesmīgais Sithu Lords Andžejs kuram ejot caur mežu nokalst koki un slimnīcā mirst jaundzimuši bērni, beidzoties LARPam Ceļš 2 izteica man nāves draudus, ja nepiedalīšos Uvaisas Krēslā kā priesteris. Kā zināms cilvēkam dzīvība dārga un citas izvēles man nebija, tad šai LARPā ar drebošu roku un dzīvības apdrošināšanas polisi kas sedz arī bēru izdevumus pieteicos.

Sāku aktīvi interesēties par spēli un sāku lasīt sen mirušus foruma pavedienus par Trīskāršā Kroņa kabineta spēli un jaundzimušos pavedienus par Uvaisas Krēslu un pat safanojos, ka sāku rakstīt pat dažus slimīgus postus.

Tad man uznāca tik slinkuma vilnis, kas mijiedarbojās ar laika trūkumu, līdz ar to personāža leģendu un ticības traktātu iesūtīju tik divas dienas pirms spēles.

Tātad mans personāžs – Dārkas Džediēls jeb Džediēls no Dārkas nonāca elfu komandas kurā spēlēja

Andžejs aka Lords Anserots mūsu visvarenais diplomāts (labi, ka ne čemodāns )

Sindra aka Abate Sinraēla mana spēles visgodājamā garīgā māte, kas gādāja par tēla iešanu pa ‘’pareizo’’ ticības taku. Arī tērpu šuvēja un sazin kā vēl darītāja.

Jānis aka Janiels (vai kaut kā tamlīdzīgi). Varens karotājs un arī apmetnes ‘’praktiskais latvietis’’, kas labi piekopa celtniecības darbus.

Inx ka Inxiēls. Trinkšķinātājs jeb vienkārši bards.

Uldis aka ‘’sazin kāds vārds’’. Muldoņa vietā un nevietā, pie reizes mags un arī heralds.

Chufs – karotājs.

Kikis aka Kikiēls. Alķīmiķis kas spēja uzmeistarot potionu no kura viņam palika pumpaina seja un gribējās seksu ar trim daiļavām uzreiz kā minimums.

Baiba aka Baibariela. Pazemīga Mirdzošās Niras priesteriene.

Pats es biju visugaišās, pilnvērtīgi perfekti pilnīgi pilnīgās Mirdzošās Niras priesteris.

Tas laikam viss, ja vien kādu neesmu bezkaunīgi aizmirsis (cerams).


Džediēls bij dzimis Dārkas ciemā ‘’kaut kur citur’’ jeb kā rakstīts leģendā

‘’ Dārka ir pavisam neliela elfu apmetne dziļāk Elfzemes kreisās malas augšdaļas labajā pusē no lejasgala skatupunkta, kas vērsts no saulrieta virziena uz ziemeļu virzienu caur dienvidiem neskarot austrumu pusi.’’

Džediēls uz Lorda Anserota ‘’kraju’’ sākoties spēlei bij atceļojis tik gadu atpakaļ un nodots Abatei audzināšanā (iespējams pāraudzināšanā).

Un tad sākās spēle. Man patiesībā tā sākās jau pirms oficiālās atklāšanas jo pirms spēles tiklīdz kā uzvilku balto talāru, tā uzreiz centos tēlot tādu Mirdzošās Niras priesteri kāds man labpatikās un subjektīvi šķita jautri izklaidējošs.

Pirms spēles jau biju paspējis gana plaši izdiskutēt ar kādu pilsētas tirgotāju par to cik viņa ir grēcīga un, ka viņas dvēsele bez patiesas grēku izpirkšanas ir zudusi. Bet, lai izpirktu grēkus ir jāziedojas Mirdzošās Niras vārdā. Jāziedo, piemēram, nauda ‘’tempļa būvniecībai’’ (kas gan visticamāk būtu notikusi vīna pagrabu paplašināšanas veidā). Tai mirklī radās arī vēlāk spēlē tirgot Induligences (vai kā tos grēku atlaižu papīrīšus par naudu sauca), taču tam nepietika laika.

Un tad sākās spēle. Pa pusei gan jāsaka, jo ceturtdienas vakarā tā it kā sākās, bet viss vēl nebija atļauts līdz piektdienas 10:00. Nu vairs īsti neatceros ko darīju ceturtdienas vakarā. Laikam pāris reizes vazājāmies no elfu ciema uz pilsētu un atpakaļ, baudījām Mirdzošās Niras dzirkstošā vīna malkus pie ugunskura, līdz devos gulēt ‘’bleķa pūķī’’ ko citi nez kādēļ dēvē par mašīnu.

Nākamā diena man sākās ar OOG braucienu uz Rīgu kur GM vajadzēja kaut kādus vadus un visādu citādu nepieciešamu OOG crapu.

Kad atgriezos, tad spicauši bij paspēju elfu krajā uzbūvēt funkcionējošu nolaižamo tiltu kas man patiesi priecēja.

Tālāk abate laikam veica ciema svētīšanas rituālu pret ļaunajiem gariem un apvārdoja templi ar pūšļošanas palīdzību tā, ka tajā neviens normāls cilvēks nevarēja melot.

Un tad sekoja manā elfu mūžā pirmā pasaules glābšanas uz kuru manis iedomāts virtuāls 3000 gadus vecs elfs tikai ar nopūtu un patiesu sagurumu noteica. ‘’Atkal jau? Vai tiešām pasaules gals nevar būt retāk kā reizi gadsimtā, savādāk man tā jau 30 reize kad glābju pasauli.’’

Elfu komanda saspringti kvestoja un risināja ko tur, es īsti neiedziļinājos un havoju fanu muldot kaut ko par Mirdzošu Niru un tamlīdzīgām blēņām.

Tad mani kā priesteri lūdza novadīt rituālu kas atbrīvotu elfus no sērgas. Rituāls tika novadīts, sērga palika kā bijusi.

Tālāk pie elfiem ciemos nāca dažādi ļaudis, elfi kuri sajūsminās par Iusat, vecišķās Falekas vergi, kas sevi dēvēja par tās priesteriem un daiļās driādas ar gaumīgu ietērpu.

Jā, runājot par driādām, tad manam priesterim tapa skaidrs, ka ja dzimtās Dārkas ciemā tuvumā būtu dzīvojušas driādas tad jūsu padevīgais Mirdzošās Niras kalps, garīgas dzīves vietā būtu izvēlējies visnotaļ laicīgu un tā vien meklētu iemeslu, lai nokļūtu driādu ciemā kur mīt šo divu burvīgo driādu desmit ja ne simts apbrīnojamās māsas.

Tālāk pasaule tika glābta un Mirdzošās Niras priesteris atgriezās sava tempļa zāles laukā kur kopa šos visnotaļ nepieciešamos zālājus. Pēc laiciņa viņam smagajā zāles audzēšanas darbā piebiedrojās driādas, kas visnotaļ eleganti izgulās manā plantācijā. Tai pašā mirklī man tapa skaidrs, ka zāles raža, dēļ driādu elegantā gulējiena, būs visnotaļ vislabākā zāles plantācijas vēsturē, jo katram taču skaidrs, ka tādas zāles dūms uz kuras ir gulējušas driādas ir visnotaļ daudzus desmitu pakāpienus augstākas kvalitātes ziņā par tādu uz kuras driādas nav gulējušas.

Uzreiz arī kopā ar driādām tika iemēģināti jaunie zāles asnu dūmi, kurus papildināja Mirdzošās Niras tempļu vīna pagrabu dzērienu krājumi. Ar driādām, kopistiski, zāle tika audzēta šķiet kādas divas dienas iespējams visas trīs, jo Abate sāka uztraukties par kaut kādiem nenozīmīgiem rituāliem kurus man jāvada, tā vietā, lai veiktu daudz svarīgāko darbu un kopā ar driādām audzētu zāli.

Pēc kādas pusdienas arī Lords Anserots mani pusdienu centās izdabūt no zāles lauku dūmiem, lai vadītu nevienam nevajadzīgus rituālus (vismaz man tai brīdī tā šķita).

Tad beigās kad arī driādas solījās paskatīties rituālus tie arī tika veikti. Elfu ciems nosvētīts pret mošķiem un Mirdzošās Niras portrets aizklāts, lai viņa neredzētu ar ko nodarbojas elfi kad viņa nav klāt.

Tālāk jūsu Mirdzošās Niras priesteris ļāvās visnotaļ laicīgām baudām kā reibinošu dzērienu malkošana no tempļa pagrabiem un visnotaļ laicīgai tērzēšanai ar driādām. Cik labi ir tad kad Mirdzošā Nira neskatās.

Tad nāca nākamā diena. Bija uzaususi gaisma, skanēja bļaustīgas elfu balsis, Mirdzošās Niras portrets atsegts un driādās pazudušas kā jauks sapnis.

Taču zāles ražu, zāles čipu sastāvā, tā arī pa visu spēli nesagaidīju. Zāles ražai vajadzēja būt vienkārši ūber pārbagātai ja ņem vērā, ka laukā tika ‘’atstrādāts’’ 3x vairāk par noteikumos noteikto 1 real life stundu, pie tam zāles audzēšanā piedalījās vesela audzētāju komanda, priesteris, 2 driādas un beigās pats Lords Anserots ar kareivi Jānielu Mirdzošās Niras vārdā ravēja no tā nezāles un laistīja reibinošos auglājus.

Bet nu bija jauna diena ar jaunu pasaules galu vai visiem diviem, neatceros kas un kā, jo es personiski mazāk vērības pievērsu kvestu risināšanai, kā vienkārši muldēšanai ar dažādiem random cilvēkiem pēc kārtas par ‘’patiesās’’ ticības jautājumiem un visādām citādām priestera figņām. Bija jautri.

Tad nāca pavērsiens manā priestera karjerā. Klejojot kopā visnotaļ raibā kompānijā ar elfiem, Niras un Iusat priesteriem, Vampīru banka vadītāju, kā arī pilsētas magu. Klejojām ar mērķi atrast ko noderīgu pasaules glābšanai, kad nonācām pie kalna kur sajutām briesmīgas bailes. Daži laikam sajuta lielākas bailes un palika kalna lejā, taču es, vampīru bankas vadītājs un pilsētas mags sajutām mazākas bailes un uzkāpām kalnā kur mūs sagaidīja asinskārs, izbadējies, melns, neglīts, asiņainiem zobiem un mēslainiem zābakiem notašķījies Falekas addons. Šis uzbūra mums kaut kādu nekustīguma burvestību un teica, ka tikšot no kalna projām tikai tad ja izdarīsim katrs trīs lietas viņa labā.

Neatceros vairs ko apsolīja pārējie abi, bet es katrā ziņā paliku pēdējais un beigās apsolīju addonam pāriet Fallekas ticībā, apgānīt Mirdzošās Niras altāri un upurēt upuri uz Falekas altāra.

Attiecīgi dēļ sava neapdomīgā soļa turpmāko spēli arī centos saprāta robežās atspēlēt GM izmainīto tēlu.

Vispirms devos uz pilsētu un vaktēju izdevīgu mirkli, lai no Tempļa nospertu kādu relikviju un to ‘’iznīcinātu’’ uz Fallekas altāra. Gaidīt sanāca ilgi, jo templis atradās pilsētās centrā un vispirms šķiet vai veselu stundu nomuldēju ar 70 gadīgu alķīmiķi kura drīz miršot (Tija) par ticības lietām un Mirdzošās Niras skaistumu (pats kā tēls nu jau dziļi sirdī ticēdams Falekai). Muldēja par to cik nira ir pareiza un vienīgais glābiņš uz pasaules.

Vecā kaza (vismaz es tā pieņēmu, ka jādomā jaunajam Falekas sekotājam) bij neatlaidīga un rūdīta ```` ne tikai no Tempļa prom netinās, bet pat izvilka no savas nosirmojušās tašas arbūzu ar kuru vēlējās uzcienāt Mirdzošās Niras priesteri par dedzīgu ticības aizstāvību (lol). Arbūzs saprotams pievilināja svētceļnieku pūļus uz templi, kur katrs man bij jāsvēta un visnotaļ neiespējami bija apgānīt Mirdzošās Niras altāri. Tā šķiet pagāja vēl viena stunda, kuras beigās uzradās Mirdzošās Niras dziļi ticīga paladine (tā tik man vēl trūka), kura bij laimīgāka par laimīgu satikt Mirdzošās Niras priesteri un stāstīt savu dzīvesstāstu. Šķiet paladines dzīvesstāstu klausījos veselu pusstundu diskusijas veidā (pats jau ar vainīgs, ka tik kaislīgi stāstīju par Mirdzošo Niru) līdz nonācām pie paladines lūguma dziedēt viņas gadu atpakaļ zombija savainoto roku. Ak vai, un es izdarīju tik muļķīgu kļūdu, ka izdziedēju ar šo roku, par ko paladine bij tik laimīga, ka zvērēja man sekot, lai vai kur es ietu (un kā lai es apgānu Mirdzošās Niras altāri, ja man visu laiku aiz muguras seko dziļi ticīgs un patiesi gaiša paladine?). Paladine pirms tam izteica dziļu vēlmi iet uz elfu ciemu, bet par cik bij zvērējusies sekot man, tad gaidīja ar dziļu nepacietību, kad es došos atpakaļ uz savu dzimto pilsētu.

Beigās redzot, ka palaidne tā arī sēdēs templī man blakus kamēr es nedošos uz elfu ciemu izteicu viņai priekšlikumu apskatīt pilsētu, kamēr es lūdzos par Mirdzošo Niru un cietušajām dvēselēm. Pēc tam apsolīju pa taisno doties uz elfu pilsētu. Paladine par laimi piekrita apskatīt pilsētu, kamēr es veicu viņasprāt svēto darbu un izgāja no svētnīcas. Es pārmetis skatienu apkārt paņēmu no altāra svētu relikviju un fiksi devos uz Falekas adona kalnu iznīcināt relikviju

Relikvija ātri tika iznīcināta, addons mani noguldīja uz altāra, pārgrieza rīkli un pataisīja par tumšo elfu. Taču ārēji vizuāli šīs izmaiņas par laimi nebija redzamas, jo tas man dikti sarežģītu nākamo uzdevumu atrast upuri ko upurēt.

Skriešus devos atpakaļ uz pilsētu pie paladines (ar jau apmēram saprastu domu, ka upuri patiesībā Mirdzošā Nira man atsūtījusi, jo paladine nebija nedz vajadzības pierunāt nedz kā, jo tas tāpat sekoja kur es gāju). Taču par cik paladine ļoti vēlējās apskatīt elfu pilsētu, tad pa priekšu devos izrādīt viņai elfzemi. Elfzemē viņu šķiet silti uzņēma arī pārējie, kādu laiku pasēdējām pie ugunskura kur paladini, kā gatavojot nokaušanai, es pat nedaudz paēdināju un devos atpakaļ uz pilsētu.

Nonācis pilsētā, pēc mirkļa devos pie paladines uz kura drošības pēc vēl izmantoju priestera spēju nočarmot personu uz 20 minūtēm un vedu uz Fallekas adona kalnu nokaušanai, trīs vilkaču klātbūtnē kas gaudoja debesīs, upurēju viņu pārgriežot tai rīkli.

Tiesa paladines upurēšanai bija sava OOG ēnas puse, jo kad pilsētas laukumā klusām sarunājos ar vēju (GM) un norādīju uz personu, kura tiks vesta upurēt, GM laikam neuztvēra manu mājienu, par to, ka cilvēks, kas atspēlē savu personāžu, tik ļoti labi iejūtas lomā, ka varētu dikti saskumt ja nāktos mirt (tādejādi centos norādīt GM, lai tas risina situāciju, ka man ir upuris kuru pats GM ir licis atnest, bet viņa nogalināšana pēc GM rīkojuma var nest OOG problēmas), taču GM laikam tik ļoti iepriecināja manis atrastais upuris, ka neuztvēra manu mājienu. Laikam tādēļ, ka labāku upuri ko upurēt uz Falekas altāra nebija iespējams atrast. Pats Mirdzošās Niras padevīgs paladins. Falekai vienkārši pēc tāda upura bij jādejo un no priekā jārauj sev mati.

Nu jā, kad es ar paladini jau kāpu kalnā, sapratu, ka patiesi OOG problēma laikam briest, jo paladine kļuva diezgan tramīga un kad tika guldīts uz altāra, tad atskanēja vārdi
‘’Džediēl! Što ti ģelaeš?’’ Tas būtu patiesi skaisti ja vien tas būtu pa spēlei nevis OOG uztraukums par savu personāžu.

Taču paladine mira un pēc laika ar balto apsēju kā rēgs raudādams skrēja prom.

Taču savus solījumu Falekai es biju izpildījis un devos atpakaļ uz elfu ciemu, kur uzzināju, ka zem Mirdzošās Niras tempļa atrodas katakombas kur var iekļūt tikai Falekas priesterienes. Taču par cik Abate domāja, ka visi ciemā ir tikai Niras priesteri, tad sarunāja, ka rīt no rīta piekāps Falekas priesterienes un no katakombām iznesīs amuletu, kas bija viena no komponentēm priekšs pasaules glābšanas rituāla.

Naktī no katakombām, par cik biju kļuvis par Falekas priesteri, un tikai izlikās par Niras priesteri, tad tur netraucēts tiku iekšā, izzagu amuletu un drīz arī gāju gulēt.

Nākamajā dienā. Pa dienu sadarīju visu ko. Dienas sākuma daļu uzturējos pilsētā kur kādu pusstundu nomuldēju ar Vietvalža sievu un Falekas abatieni par ticības lietām. Kaislīgi aizstāvēju Mirdzošo Niru (kaut patiesībā sirdī debesīs cēlu Faleku) pret ‘’ļauno’’ Falekas abatieni, kas nezināja manu patieso ticību. Tai laikā arī mirstīgiem ļaudīm izstāstīju kā dzimst elfi (20 gadus baro no krūts u.t.t.) un drīz piebiedrojos pasaules glābējiem kur man ar bija jābūt klāt. Pasauli izglābu un kļuvu par triju dieviešu abatu (lol divas reizes ticības mainītas spēlē un abas reizes ne manis iniciētu iemeslu dēļ ).

Nu un tad jau drīz spēle beidzās.

Šeit izklāstītais gan ir tikai daļa no piedzīvotā, taču vairāk jūs negurdināšu ar lasīšanu jo pats esmu jau noguris rakstot.

Taču kopumā vērtējot spēli, tad varbūt man piezemētas prasības vai vienkārši esmu slimīgi traks, taču Uvaisas Krēsla man patiesi patika.

Un lol, kārtējo reizi pārliecinājos, ka man ļoti patīk spēlēt priesteri. Visticamāk, ka tagad kādu diezgan ilgu laiku fantasy larpos tēlošu priesteri. Būt priesterim, tā ir garantija stundām ilgām tukšām muldēšanām par ''pareizajām'' ticības lietām, iespēja taisīt muļķīgus rituālus un vienkārši priesteri visi ļoti mīl un ir ļoti vajadzīgs, jo parasti ir tā, ka nevis priesteris meklē cilvēkus, bet cilvēki meklē priesteri.

Un jā, spēle bija tālu no Mirdzošās Niras perfektās pilnības, taču kā jau minēju, tad spēle tik vai tā man patiesi patika.

Iesūtīja: aivvv/troll dream walker ; laiks: 23.08.2006 10:35

saakssu ar atstaastu ko speeles pasaulee sadariija "kaarlis" par kura ierassanos zinaaj atikai retais un bija paarsteigti daudzi un kuram nebija leggendas jo personiskus kvestus vinnss negaidiija un kas gan par dizzu leggendu nepieciessama ubagam kas tup dubllos....


ierados poligonaa piektdienas vakaraa un ap kreeslas laiku saaku speeli man galvaa bija maiss un tikai retais mani atpazina taadeell tas bija savaa zinnaa veel interesantaak es teeloju visprastaako ubagu kas bija meems un pat neprata rakstiit dazzaadu iemeslu deel (ko iztiraassu naakamajos postos) nevareeju iipassi daudz paarvietoties ja man nebija pavadonna par kuru naacaas buut andzzam ar kuru kopaa tad arii staigaaju un daudzi domaaja ka tas trakais man saimnieks

vispirms ubagoju pie niras templlla bet vietinna neskkita paaraak ienesiiga un es paarceelos tuvu krogus durviim un tur jau aizgaaja visi bija daasni un deviigi nevein bagaatiigi aplaimoja mani ar zeltu bet atnesa arii kolu ar ssnnabi teeju gurkki un rupmaizes riku un pat bllodinnu ar zupu kaa arii cik nopratu jauna falekas priesteriene piebeera man pilnu sauju ar "falekas pupinnam" aka konfekteem neesmu paarliecinaats kas bija tie kas atnesa maizes riku jo neko neredzeeju jau bija nakts taccu lloti labi dzirdeeju kaa ssie priecaajaas ka es maiziiti apeedu tad jau arii uzradaas mans "aizbildnis" andzza un es saaku paarvietoties pabiju krogaa iekaapu bordelii veel paubagoju tad pavakarinnojaam uzvedos kaa iists susskkis un pat baazu karotes svessos sskkiivjos bet taa arii probleemas nesanaaca kaa par briinumu
tad kopaa ar andzzu aka graafu etjenu bastardo devaamies pie elfiem un arii noklluvaam elfi muus ielaida un saziedoja ubadzinnam taa dikti brangi ja neklluudos kaukaada elfu priesteriene aka sindra nenoskopojaas un pat iedeva simtnieku un jau tajaa briidii es biju jau klluvis par turiigaaku varmes iedziivotaaju kaa lielaakaa dalla vienkaarsso llauzzu elfi arii turpinaaja jauko tradiiciju un uzcienaaja mani gan ar cigareti gan cepumiem un lloti priecaajaas kaa es tos grauzu kaa dziivniecinnss un cuukojos un izraadiiju savu labpatiku (un slepssus priecaajos ka ssameejie nezin kas es esu he he(lai gan to es dariiju visu laiku )) taa kaa andzza bija noguris tad devaamies atpakall pie cilveekiem un vinnss aizgaaja guleet ubagossana vairs paarak nevedaas jo daudzi jau guleeja un es ar noleemu dotiespie miera bet sskkiet nebiju aizmidziis ne pusstundu kad man iespeera "veejs" un pamodinaaja biju dikti iigns uzpiipeeju cigareti un noleemu ka ja jau "veejss" negrib ka es gullu tad neguleessu ar un iessu apskatiit kaiminnu ciemus....

pirmie atkal traapiijaas elfi taa kaa bija jau ap 3 naktii tad ssie mani nelaida iekssa pa vaartiem protams ka pilniigi normaali jo galvenie lika aizveert vaartus tad arii taa bija jaadara pamociiju ssos kaadu briidi teeloju ka palikssu turpat aaraa guleet utt beigaas izspiedu naudinnu un tad devos taalaak pi maradiem tur tas pats scenaarijs tad pie vampiiriem un tas bija saliidzinossi negaidiiti ka tiessi vampiiri bija tie kas ielaida mani iekssaa un miilli uznneema un veel atvainojaas ka neeesot ugunskura utt tad es ssiem atklaajos un pavadiijaam kaadu laicinnu OOG sarunas...

naakamaa lieta ko izdomaaju kaa meigginaat tikt iekssaa citas pilseetaas bija tiiri orgginaala vienkaarssi nolauzu parastu zaru un biju izleemis ka zars grib tikt pilseetaa pie elfiem mani sagaidiija driaadas kas vieniigaas veel neguleeja (bija jau ap pieciem no riita) un taa arii palika neizpratnee ko iisti vajadzeeja ar mani iesaakt taccu iekssaa taa arii neielaida un es demonstratiivi salauzu saru un aizgaaju taalak pie maradiem dabuuju jaunu zaru nonaacu pie maradiem un aardiijos savas minuutes desmit bet taa arii nepamodinaju un vienkaarsis atstaaju zaru turpat pie vaartiem atslietu taalaak aizgaaju liidz vaampiiriem bet arii tikai lai atstaatu zaru pie vaartiem jo vampiiri bija bijussi labi pret mani un es negribeeju vinnus modinaat peedeejaa vieta kur es tiessam nu jau gribeeju tikt iekssaa bija cilveeku pilseeta tur dauziijos pie vaartiem un uzmodinaaju paaris pilseetas sargus plus pilseetas magu tad nu ssie ilgi domaaja ko ar mani un zaru iesaakt iet modinaat galveno vai nee tad mags izmantoja telepaatiju (sskkiet gna kaa izraadiijaas ka ssim magam nemaz taadas maggijas iisteniibaa nebija ) un tad protams vinnam aizgaaja ka es tiessam esmu tikai vinkarss ubags pa pusei kkerts ar zaru rokaa un visi pukojaas par to ka esmu vinnus pamodinaajis

satiku nw aka krodzineices meitu un vienkaarsis vazaajaamies pa cellu kas bija starp cilveeku pilseetu unelfu un maradu nometneem atradaam kvestu kas gan bija domaats magiem un ejot atpakall satikaam to passu manis pamodinaato magu un notirgojaam vinnam informaaciju

aizgaajaam atpakall uz cilveeku pilseetu leenaa garaa iekuuraam uguni un garlaikojaamies un tad man ienaaca galvaa spozzaakaa ssiis speeles ideja un es devos aatraa solii pie elfiem....

bija jau 7 no riita nonaacu pie elfiem pakkeeru kautkaadu zaru un spariigi daudzot pa vaartiem uzmodinaaju sargu un saaku staastiit vinnam savu sapni protams raadot ar ziimeem un ticat via nee bet man sskkiet ka vinnss paarprata un laikam nodomaaja ka vinniem naak uzbrukumaa vampiiri ar muuru dragaajamo iennemt vinniem pilseetu ta anu es pastaastiiju paprasiiju naudinnu un vinni samaksaaja biju traki prieciigs un aatri devos projaam un tad atcereejos ka man taccu bija veel viens sapnis un skreeju ko kaajas nes pie vampiiriem uzbuknniiju augssaa tos un izstaastiiju vinniem savu otru apnio taccu sskkiet ka mani paarprata nu jau otro reizi ssajaa riitaa un vampiiri domaaja ka vinniem uzbruuk elfi ar muuru dragaajamo ssie man protams samaksaaja un es atkal biju traki prieciigs tak saakaas nelieli sarezzggiijumi vampiiri bija daudz aktiivaaki un viens no vinniem devaas izluukos un gribeeja redzeet cik tuvu ssie jau ir izdomaaju ka vajag atkratiities un saaku ziimeet karti bet ssis jau atkal mani paarprata un domaaja ka es ziimeeju cik talau atrodas elfi takss es vienkaarssi ziimeeju kur es guleeju kad redzeeju sapni un lamiigs devos uz pilsetu kur tad slimniicaa arii beidzot nolikos guleet...

paguleeju stundinnas triis un atsaaku speli nekaa paarak interesanta nebija leenaa garaa atklaajos cilveekiem lloti prieceeja vinnu sejas kad ssie uzzinaaja ka tas esmu es neesaajos pa poligonu ar veestuliiteem niras priesterienes aka goldbery uzdevumaa pastaigaaju apkaart ar andzzu un atklaaju jaunu ubagossanas metodi kaa kaads naaca garaam via pretii taa es notupos cellmalaa un tas atkal labi atmaksaajaas taccu vienaa no riezeem kad taa notupos vma uzbruka vilkacci un uzkastoja aklumu un trakumu taa nu aizblandiijos liidz pilseetai un saaku triekties taas sienaa sargi domaaja laikam ka es pillaa un apdullinaaja mani cietumaa gan neiemeta jo mani pievaaca burvis un kaadu laiku nnemoties arii izdziedinaaja no taam seergaam veel bissku paubagoju un sapratu ka loma sevi ssaadaa formaa ir konceptuaali izsmeelusi un paardomaas ar sevi un veeju sapratu ka jaatop izdziedinaatam un to nu arii niras priesteriene ar graafu de bastardo paveica un es atguvu balsi un dalleeji zaudeeto sapraatu un turpinaaju jau kaa kaartiigs balamute visiem staastot apssaubaamu stastu par to kaada man bijusi pagaatne un ieguuldot pa labi un pa kreisi savu ubagojot iekraato kapitaalu kas normaalam cilveekam nebuut ar nebija nemaz tik mazs nodibinaaju kontaktus ar paaris aristokraatiem un atklaaju ka ssiem ir roziinu krava no austrumiem atvesta taas tad arii veiksmiigi uzpirku un paardevu taalaak par izdeviigaam cenaam un turpinaaju uzvaariities bet iipassi izplesties nespeeju jo cenas bija diivainas un inflaacija bija nenormaala dabiski ka biju paguvis pievienoties graafam de bastardo vinna savaaktajaa diivainnu puulcinnaa nopircis sev dunci un panaacis ka tas ir +2 kad grafu debastardo neggeeliigi aizvainoja pilseetas sardzes priekssnnieks protams ka tas bija jaatribj un tika izlemts ka esam pietiekami stipri un gatavi saniisties ar pilseetniekiem taa nu tika izlemts ka bastardo dosies pileseetaa un meigginaas atriebties un nogalinaat sardzes priekssnieku un tad teleposteesies pie mums kas vinnu gaidiis aarpus pilseetas taa kaa de bastardo nespeeja to nedariit pompozi tad tas ievilkaas un es iegaaju atpakall pilseetaa taa teikt peec nodrossinaajuma un nolaupiiju bordella priekssnieci aka riani kas visnotall vaiksmiigi izdevaas izvedu vinnu aarpuus pilseetas un aizvedu pie saveejiem pa cellam paskaidrodams ka vinnai nekas nedraud ja vien nenotiks ka aarkaarteejs un ka labpraapalaidiissu vinnu vallaa kad mee sbuusim drossiibaa peec neilga briitinna pie mums atteleporteejaas bastardo gandriiz miris ar peedeejiem speekiem muusu puulcinna alkkiimikks gan vinnu aatri atgrieza pie veseliibas taccu tai briidii mums pieseejaas nejaussi garaam ejoss sargs ar sskkeepu un ssaujamo kurss sagribeeja atbriivot bordella saimnieci bet aatri tikaam no vinna vallaa jo paskaidrojaam ka ja vinnss arii paraus kaadu no mums paareejie piebeigs vinnu un ja vinnss vispaar uzbruks es nogalinaasu kkiilnieci tas nu bija nokaartots un maneejie skriessiem devaas beegt pildiit kautkaadus uzdevumus bet es laipns buudams negribeeju dziit kkiilnieci skriessus jo ssii bija basaam kaajaam bet mana laipniiba nevainagojaas panaakumiem un vinna kas izraadiijaas vampiirs nneema un mani nokoda taa nu nomira kaarlis un ar to mana ingeima speele beidzaas iemeslus kaapeec neatdzimu pastaastiissu naakossajos postos

taa bija kaarlla dziive varmes provincee

Iesūtīja: Henenu Hissu ; laiks: 23.08.2006 19:57

Par meistariem nabagiem aizbildēšu vārdu.

Milzīgs paldies un cieņa jums par jūsu darbu, rūpēm, pūlēm, pacietību, saprašanos, bezmiegainām naktīm un jezgainām dienām, iztērētām nervu šūnām, iztukšoto kafijas tasīšu un glāžu leģioniem – un runa iet ne tikai par laikposmu no 17. līdz 20. augusta – paldies jums par visu jūsu pēdējo vismaz pusgadu, kad Uvaisa tika gatavota iemiesošanai un iemitināšanai. Un kaut arī šo paldies es rakstu no visas sirds, esot ar pagājušo spēli apmierināts līdz ausīm, protams ir jāatceras, ka cilvēks nav “prjaņiks” un ikvienam mīļš būt nevar – tapāt kā viņa darbs, tāpēc nav nekāds brīnums, ka ir daži spēlētāji, kas novērtē meistaru darbu citādāk.

Hm, tātad, kas visbiežāk tiek uzskatīts par meistaru vainu?


1. Komunikāciju trūkums.
2. Meistaru mazs skaits un “nespēja” izmantot “potenciālos” NPC.
3. Kvestu sistēmas trūkums.
4. Spēles noteikumu trūkumi.


1. OK, numurs viens: komunikāciju trūkums. Vispār es gan nezinu vai ir vērts to komentēt... Vai ir no mums kāds, kas doma, ka tas, ka rācijas slikti darbojas ir meistaru vaina?..

2. Nu, re, numurs divi – tas gan ir interesantāks. Cik es zinu, meistari vismaz vēl no aprīļa beigām aicināja 10 cilvēkus uz NPC lomām. Nu un kur, pie velna, tie bija? Vai tas ir tie desmit cilvēki, kas tagad raksta par komunikāciju trūkumiem, GMu nespēju tikt līdz spelētājiem u.c.? Es ceru ka mājiens ir pietiekami caurspīdīgs.

3. Numurs trīs – vēl labāks. Ieskatīsimies situācijā kad kāds zemnieku puika esot no savas nabadzības noguris dodas projām labāko dzīvi meklēdams. Agri vai vēlu viņš nonāk līdz kādam jaukam un saulainam klajumam mežā, kur... Kur, sekojot dažu spēlētāju loģikai, var būt tikai tas ar ko viņš ir spējīgs tikt galā. Tātad – leprehūna zelta katls un varavīksne no tā izejoša debesīs. Tur nevar būt ne pūķa, ne mantikoras, ne laupītāju bandas, ne pat vilku bara – nekā, kas “būtu nepiemērots attiecīgā kvestotāju kontingenta spējām un iespējām”. Un personīgi man nav saprotams kā tas nodrošinātu “What you see is what you get” principu, jo sekojot augšminētai loģikai tas būtu: “What you WANT is what you get”.

4. Nu un ceturtais – vislabākais. Turēties aiz sēdekļiem, jo doma var būt jauna un galva var apjukt. Trīs, divi, viens, kas nav gatavs – nav mana vaina: ja jums nepatīk noteikumi, tad spēlējiet nepievēršot tiem uzmanību. Lomu, kurām noteikumiem būtu kritiska nozīme ir niecīgs mazums – nāk prātā tikai alķīmiķi, kuri bija sajūsmā no alķīmijas noteikumiem. Pārējie taču... Vai noteikumi ir Bībele? Vai tie ir gaiss? Vai tie regulē kā tev aplaudēt bardu dziesmām, kā teikt komplimentus bordeļa meitenēm, kā sadarboties ar pilsētas sargiem, kā aiziet no savas nometnes palīdzēt kādam vai vienkārši piedzīvojumus meklējot, kā pārdzīvot biedru nāvi vai līksmot par kopējiem panākumiem? Bet var būt ir kāds, kas meklē noteikumos recepti kā izdarīt tā lai automātiski kļūtu labi?.. Vai ziniet, man ir vienas spēles pieredze, kas gāja trīs mēnešus (katru dienu no 18 un līdz 2-3 naktī) un pat otra mēneša beigās bija tādi spēlētāji, kas zināja noteikumus tikai vispārīgi (ja vispār), bet spēlēja, un ziniet, kāpēc? Tāpēc, ka tas nav spēles noteikumi ko jūs spēlējāt. Jūs spēlējāt spēli.

Nu vot. Sumējot visu augšminēto es grību vēlreiz pateikties meistariem par viņu laiku un ticību sevī un viņu spēlētājos, ka neskatoties ne uz tehniskām problēmām, ne uz šādu tādu spēlētāju neatsaucību viņi paši neatsakās no idejas un to realizēja. Un tas, ka tie, kas sēdēja zem egles tur arī palika nav meistaru vaina, atvainojiet. Viens no svarīgākajiem meistaru pienākumiem ir ieinteresēt cilvēkus, dot viņiem gribu spēlēt, un šo gribu apliecina jebkurš ieradis uz poligona – vienkārši ar savu ierašanos faktu. Un ja katram uz poligona bija tā griba (jo es ļoti šaubos, ka kādu uz turieni atveda ar varu), tas, ka kādam pietrūka vai nu iedvesmas, vai nu iztēles to realizēt... Beidziet – kas domā, ka tas ir meistaru vaina?

Iesūtīja: aivvv/troll dream walker ; laiks: 23.08.2006 23:43

manas atskaites otraa dalla ko varam deeveet vienkaarssi par kritiku jo tas nu ir iistais ko diemzzeel izpelnijaas ssiis speeles organizaacija



kaa es skatos daudzi neizprot manis iepriekss nosauktaas galvenaas probleemas tad nu ar taam arii saakssu un turpinaassu

ar komunikaacijas truukumu es nebuut nedomaaju to ka vinniem tur nedarbojaas raacijas vai kas tamliidziigs bet gan to ka vienam GM nav ne mazaakaas nojausmas kaadaa virzienaa peekssnnas situaacijaas riikosies katrs cits GM taadejaadi radot milziigu juukli nesaprassanos katru individuaalu probleemu katrs GM risina pa savam un paareejiem par to nav ne jausmas taadejaadi speeleetaaji nesaprot kuram no vinniem iisti ticeet ja viens GM ir teicis vienu informaaciju (runa iet tiessi par speeles pasaules nevis konkreetu kvestu probleemaam) taccu cits GM apgalvo ko pavisam citu taadejaadi es uzskatu ka GM komanda nav pavadiijusi pietiekami daudz laika kopaa lai ti buutu vienots uzskats par speeles pasauli un taas mehaaniku kas arii rada sso komunikaacijas probleemu un nevajag man staastiit ka daraamaa bija par daudz tas nav ar to saistiits... to ka nevar sakontakteeties par to kaadi uzdevumi doti attieciigiem personaazziem tas ir vairaak vai mazaak piennemami un visnotall normaali....


naakamais buutu par to ka GM nespeeja izmantot ne esossos ne potenciaalos NPC

taatad neesmu dross cik iisti NPC ieradaas uz speeli taccu esmu paarliecinaats ka vismaz viens un tas kaa GM izmantoja sso NPC via pareizaak neizmantoja jau vien ir sassutuma veerts ...sis NPC bija meitene ja neklluudos vinnas vaards bija maara kas bija atsaukusies uz aicinaajumu un devusies kaa vinnai sskkita paliigaa GM taccu kaa speeles gaitaa noskaidrojaas SOCIAALAJAA SPEELEE "UVAISAS KREESLA" NAV NEPIECIESSAMI SOCIAALI NPC IR NEPIECIESSAMI TIKAI UN VIENIIGI NPC KAS PROT CIINIITIES vai tagad veel kaads var man paarmest ka es vainoju GM nespeejaa izmantot NPC??? un taspats notika arii ar speeles laikaa pieejamiem NPC varbuut ka es klluudos bet vieniigie NPC ko es noveeroju bija tikai kautkaadi briesmonni un algotnnu komanda ko uzdeva veidot osiitim tajaa pat laikaa (es gan to aptveeru tikai tagad diemzzeel) kad es nomiru tad pirmais ko man uzdeva bija paliidzeet virtuvee bez nekaadas kurneessanas klluvu par truku mazgaataaju un mazgaaju cik nu lika peectam mani aizsuutiija uz banku piestraadaat par klerku un man ssobriid patiesi zzeel ka es neatcereejos tajaa briidii par maaru kas ja lloti neklluudos buutu to dariijusi ar lielaako prieku taccu ak vai GM visticamaak par vinnu vienkaarssi bija aizmirsussi veelaak arii mana paliidziiba vairs nebija nepieciessama jo speelei redz vairaak NPC nevajagot un lai taccu es nnemot un atdzimstot taccu personiski es nespeeju iedomaaties nevienu lomu kuraa buutu bijis veerts iejusties tajaa mirklii (sestdienas vakarpusee) jau tik dzilli sajaatajaa speelee kuraa gruuti raamjos notureeties pat tiem kas savus teelus nav zaudeejussi (taadeell arii izleemu neatdzimt nemaz taccu tas protams bija atkariigs tikai no manis un nav nekaa saistiits ar GM tikai ar mani)
...un gribat teikt ka GM nebija potenciaalo NPC un kaa veel bija ssajaa sociaalajaa speelee liiki bija sastopami ik pa briitinnam un ssad tad vienkaarssi taadeell ka pi speeleetaajiem teiksim tiek aizsuutiits monstrs ar 30 hitiem kad randoma normaalajam personaazam ir 1 (bet pie taa mees atgtrieziisimies veelaak)
taapat kaa NPC speeles vadiitaaji neprata arii izmantot speeles taa saucamos key characterus kas arii mieriigi vareeja padaliit pavisam vienkaarssus kvestus kas nekaadi netrauceetu paareejai speelei vieniigi patiikami nodarbinaatu passus speeleetaajus paldies tomeer protams tiem speeleetaajiem kas to bija iedomaajussies dariit passi
kvestus gan esnemineeju kaa galveno priobleemu bet to var piemeest klaat pie taas passas NPC buussanas un principaa es tam taisos pieveersties veelaak savaa postaa ar iieteikumiem....



speeles noteikumu un passas izstraadaatas pasaules truukumi

pirms speeles daudzi kunksteeja par garajiem un sarezzggiitajiem noteikumiem taccu vissmielkiigaakais izraadiijaas tas ka pat neskatoties uz to ietilpiigo apjomu tajos nebija mineets kaudzeem dazzaadu lietu un pasaules iipatniibu saakssu ar to kas man passam nenormaali truceeja speeleet un tas bija "ko es redzujeb ssto ja vizzu" kautkaads absoluuti OOG jautaajums kas nebija piemineets noteikumos bet uz ko GM nekustinaaja ne ausu un taa deell man diemzzeel jaatvianojas paaris speeleetajiem kam es sabraucu augumaa pamatiigi uzbreecot jo nenocietos protams es par to atvainojos taccu ssaada lieta pati veicina OOG no kaa GM veelas izvairiities taccu passi to piellauj kurss gan speej normaali paspeeleet kad vinnam tiko ieraugot kaadu tiek uzdots absoluuti diivains jautaajums OOG nevis normaali pajautaats IG "labvakar kas juus esat" vai arii "labvakar es esmu taads un taads man prieks ar jums iepaziities kas ja driikst zinaat esat juus?" (nav svariigi kaadaa valodaa tas tiktu uzdots)

vienkaarssi apbriinojama bija lieta ar pilseetas vallnniem teiksim speeles saakuma kad maariitis gribeeja kaa vilkacis uzbrukt pilseetai tad vinnam pazinnoja ka pilseetas sienas ir augstas un ka uz taam staav 50 lokssaaveeji respektiivi nav iespeejam uzbrukt a sveedienas riitaa passi GM uzsuutiija pilseetai triis "vagrus" no kuriem vienam bija 30 hiti un peekssnni pilseetas sienas bija tik augstas cik nu vinnas bija un 50 lokssaaveeji bija nez kur mistiski izkuupeejussi pietam vinni veel ielaida tos monstrus pilseetaa ...njaa neko tiekt sociaalaa speele kuraa GM rada visas iespeejas ka speeleetaaji var vienaa mieraa nnemt un nomirt kur tad paliek koncepcija ka mees veelamies lai juus dziivotu peec iespeejas ilgaak mullkkiigi nemirtu utt....

par ekanomikas sisteemu vispaar nav daudz veerts runaat taa nebija deriiga nekam par naudu nevareeja jeedziigi neko iegaadaaties un nebija jau arii nekaa ko buutu veerts ja neskaita dazzaadas alkkiimikku dziras kas inflaacijas deell bija klluvussas nenormaali daargasun parasti mirstiigie nevareeja taas iegaadaaties ...pilseetas gavai un tas padotajiem teiksim bankaa staaveeja 55000 no kuriem vinni speeja noteereet labi ja 15000 taipat laikaa saliidzinossi karivja alga bija saakot no 60 moneetaam reaalas naudas kaa taadas bija par maz taa pietruuka veel speeles laikaa saakoties inflaacijai GM to tikai veicinaaja dodot jauniem teeliem un komandaam skaistus paaris tuukstossus veertus reikkinus bankaa taadejaadi veel viaraak veicinot inflaaciju nauda bija tik neveertiiga ka teiksim e subags aatri vien klluvu bagaataaks par daudziem vienkaarssajiem llaudiim... peedeejaa dienaa naudu nebija tiktaal kur likt ka viena cigarete tirgojaas pat pa 2000... nu vaardu sakot par to jau GM bija briidinaati pirms speeles taccu vinni neceela ne ausu (protams naudas dizains gan bija veeraa nnemams un lielisks)

atgriezzoties pie tiem passiem noteikumiem kur skaidri un gaissi rakstiits ka falekas priesteriene var buut tikai sieviete... njaa bet kuru gan tas interesee uzradaas falekas priesteris tas nekas ka tas noveda iisto falekas priesterieni liidz asaraam par to cik GM noveertee vinnas lomu

noteikti ka ir veel kaudzeem lietu ko ssai sakaraa nemaz neatceros.....


daudzi man censsas teikt "tu taccu esi atbraucis uz ssejieni via tad tu nemaaki sseit vienkaarsis dziivoties pasaulee ko tu redzi" ssis man liekas viens no stuulbaakajiem aizbildinaajumiem kaads vispaar var buut taapat kaa teksts "lielasi paldies maradiem ka vinni taa jauki dziivojaas pie vinniem GM bija labi ja paaris reizes un vinni taapat pavadiija labi laiku paldies" vai tad tas paliidz speelei vai tas ka barinnss llauzzu ir vienkaarssi aizbraukussi patuseet zallumos savaa nodabaa un gandrizi neiesaistaas speelee vai tad tas tam kautkaadaa viedaa paliidz nu protams itkaa jau apmierinaati vinni ir GM arii ir apmierinaati reku mees vinniem pazinnojaam datumu paraadiijaam vietu kur un vinni jauki izpriecaajaas zallumos nu super lilisks abpuseejs ieguuldiijums speelee... ja kaads sseit nesajuta dzillu ironiju tad sajuutiet un padomaajiet cik tas iisteniibaa lomuspeelei ir nozzeelojami tas gandriiz via noziimee to ka speele nespeeja attieciigo maradu komandu piesaistiit....

par speeleetaaju kas visu laiku tikai pieskatiija uguni itkaa no vienas puses kolosaali bez vinna krogus buutu nomiris arii no mausuna puses un krogusmeitaam var saprast arii vinnam tika maz speeles ka vinnas neveeleejaas vinnu zaudeet un neatlaida pa pasauli paieties arii es neatraavu vinnu no ugunskura jo man bija paaraka zzeel mausuns lai atnnemtu vinnai taadu straadnieku taccu tas ir kaarteejais kauna traips GM laucinaa jo vinni taa arii neiedomaajaas ka vinnu vajadzeetu vismaz uz kaadu briitinnu iemest tiessaam reaalajaa speelee....
(protams arii es saku sim speeleetaajam ja nemaldos vladimiram(taccu varu klluudiities) paldies)





nobeigumam taada kaa atkaape no teemas lai arii kaa juus te dazzi noliktu kamaza larpus taccu alkahola lietossana tajos varteikt praktiski neontiek un es nekad neesmu tajos lietojsi alkaholu veeraa nnemamaa daudzumaa (atziissos ka divas reizes naktii esmu izdzeeris pa paaris malkiem piparu ruugtaa) jo tas pat nemaz neprasaas taccu uvaisas kreeslaa to dariija katrs otrais un sestdienas vakaraa to dariiju arii es kopaa ar tiem kuru speele vai nu bija izbesiijusi liidz galam vai nogarlaikojusi liidz naveei
...ar top ka lietoju alkaholu nemazaakajaa meeraa nelepojos un iisteniibaa nevainoju GM jo tikai pats pie taa esmu vainiigs bet tas liek nedaudz padomaat vai tiessaam aizraujossaa speelee buutu jaalieto alkahols un neviens nevar man paarmest ka es nebuutu speeleejis no visas sirds un centies cik speeka gan IG gan veelaak peec naaves OOG

Iesūtīja: mausns ; laiks: 24.08.2006 08:43

Aivvv, drusku pretī Tev par to puisi. Tas puisis, likās, ¨pielīmējies" virtuvei. Mēs jau viņu ik pa brīdim sūtījām pilsētā izmantot jebkuru atelpas brīdi. Slaviks tik' izmeta kādu loku un atpakaļ pie uguns vai vienkārši krogā pie galda atpūsties. Pat vakaros nācās gandrīz vai pierunāt iet gulēt skatoties uz viņa nogurušajām acīm.
Mēs pašas, kaut minimāli, bijām redzamas darbojamies arī kur citur, ne tikai krogā. Slavikam no mūsu puses tika dotas iespējas izmantot brīvos brītiņus pašam savā labā. Mēs nebūtu traucējušas un pat centāmies veicināt puiša izkustēšanos un darbošanos arī ārpus kroga sienām.
Līdz ar to - daudz kas viņa rīcībā bija viņa paša izvēlē un tā pašattdeve kroga vajadzībām.... Un viņa brālis arī teica, ka Slaviks ir tāda tipa cilvēks. Darīs un viss.
Aivvv, mūsu īpašais paldies viņam un visiem pārējiem, kas piedalījās korga darbībā, ir īsts.

Iesūtīja: aivvv/troll dream walker ; laiks: 24.08.2006 08:48

es nebuut nebiiju domaajis savu paldies kaa neiistu

Iesūtīja: Kamazs ; laiks: 24.08.2006 11:45

Šis izklausās ļoti dīvaini tik virtuālā spēlē.

Virtuālā spēlē visiem spēles noteikumiem vajag būt tādiem, kādi tie bija alķīmiķiem Uvaisas krēslā.


Tu mini WYSIWYG lietas.

Vajag skaidrus noteikumus, lai, piemēram, GMi nevarētu pateikt "pilsētai ir 50 arčeri uz sienām" un vēlāk tos piepeši "nomainīt", lai būtu konsekvence, skaidrība. Ja spēle nav WYSIWYG, tad noteikumiem skaidri jādefinē tas, kas nav redzams. Kam tas vajadzīgs? Lai spēlētājs varētu izprātot cēloņus un likumsakarības, varētu izdomāt kā risināt kvestus izmantojot viņam dotās iespējas saskaņā ar noteikumiem -- tobiš, interesanti un pilnvērtīgi spēlēt.

Iesūtīja: Sīdžmāsters ; laiks: 24.08.2006 11:51

Liels paldies GM un spēlētājiem arī no Māte Falekas priesterienes!

Te būs http://s85.photobucket.com/albums/k65/sigitipa/?sc=1&multi=19&addtype=local&media=image ko paskatīties

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 24.08.2006 15:44

Negribas gan sākt taisnoties par visām mūsu pieļautajām kļūdām, kuru tiešam nebija mazums. bet tomēr:

Personīgi es palaidu vismaz 5 sociālos NPC un pati 2x izgāju kā sestais. Tiesa, viņu bija par maz. Tas atkal atduras meistaru daudzuma problēmā...



Neviens meistars netika teicis, ka uz sienām stāv 50 lokšāvēji. Tas bija Randa pieņēmums, ko mēs neatbalstījām.

Vismpār, palasot šo forumu un Sanktu, man sāk likties, ka ir notikušas divas dažādas spēles... Nu ko, novēlu, lai jums katram izdodas mācīties no mūsu daudzajām kļūdām un izveidot labas, lieliskas, visiem 100 spēlētājiem aizraujošas spēles.
Ar to tad arī atklanos.

Iesūtīja: Henenu Hissu ; laiks: 24.08.2006 16:39

Sveicināti atkal. Nu, re, cik skaistas atbildes parādījās. Ne tā, ka man gribētos šeit uzsākt kādus strīdus, bet ir jāatbildē it īpaši ja izmanto manus vārdus.

Gan nē. Tur es minēju atspēles lietas, sajūti atšķirību. Godīgi sakot man ir maz saprotams kā dēļ tiem maniem vārdiem bija izdomāts kaut kāds sakars ar pseidosvarīgo WYSIWYG. Turklāt – vai tiešam ir tā, ka “pilnvērtīgi spēlēt” nozīme “risināt kvestus izmantojot dotās iespējas saskaņā ar noteikumiem”? Nez kāpēc es visu laiku biju domājis, ka “pilnvērtīgi spēlēt” ir “gūt baudu no un sagādāt baudu ar saskari ar pārējiem spēlētājiem, mēģinot iepazīt to, ko reāla dzīve sastapt nevar”.

Šādējādi mēs nonācām pie maradu komandas. Nu gan ir skaisti, viņiem bija “jāpalīdz spēlei” un tā, lai pat pēdējais pilsētas ubags zināja, ka viņi “palīdzēja”. Pirmkārt ar to “palīdzību spēlei” nav visam skaidrs, “spēle” ir abstrakts jēdziens, no kādas puses neskaties. Kam tad konkrēti viņiem bija jāpalīdz? “Spēlētāju” pulkam, kas parakstījās savā nespējā spēlēt un gremdēja savas skumjas piparu rūgtā? Bet ja tomēr tas ir spēles sižets kam bija jāpalīdz attīstīties, esiet ar mieru – bez maradu palīdzības psions Mets neatdzīvinātu seno pilsētu, alķīmiķiem nebūtu amuletu apburšanai, elfiem nebūtu jaunu vārtu, pasaulei nebūti traktāta par rasu izcelsmi, un tas ir tikai mazi nieki ko es zinu no tā iespaida, ko maradi atstāja Uvaisā. Laikam, cilvēkam ar maisu uz galvas (kas izskatījās tāpat ka vilkaču maskas vilkačiem no vampīru-vilkaču komandas) bija grūti to iespaidu ieraudzīt. Tomēr apvainoties uz to, ka taisnīgi nesaprotošie spēlētāji jautāja viņam ko tieši viņi redz – to lūdzu, to varēja.

Labi, šeit varētu būt rakstīts vēl daudz ko, bet ir jāapstājas. Pierādīt apkārtējiem ka viņi spēlēt neprot vai kaut kas tamlīdzīgs nav mans mērķis. Ko man gribētos sasniegt ir lai pirms rakstīt, ka spēle ir sūds un meistari ir āži, tas spēlētais apstātos un aizdomātos “bet ko es izdarīju lai gūtu baudu no spēles?”.

Esiet sveiki un labi spēlējiet labas spēles.

Iesūtīja: Kamazs ; laiks: 24.08.2006 17:26

Manuprāt mēs visi dažādi izprotam spēles būtību. Vienam tā ir iespēja ietērpties neparastās drānās un iedomāties sevi fantastiskā pasaulē, dzīvoties tur.

No otras puses spēle tomēr ir spēle un parasti spēli veido kaut kādi šķēršļi, problēmas, kurus pārvarot dažādos veidos spēlētājs sasniedz kaut kādu mērķi.

Vēl spēle ir eksperiments "what if" -- "kas notiktu, ja..", kas ļauj ar interesi vērot kā attīstās un mainās politiskā, ekonomiskā utt. situācija atkarībā no spēlētāja rīcības.

Pavisam dažiem spēlē svarīgs ir sižets..bet tas parasti ir zemā līmenī un pārāk neinteresants, salīdzinot ar pārējiem elementiem.

Reti kurš no larperiem pārstāv vienu "skolu", lielākā daļa larpā meklē pa daļai no visa. Jo vairāk, manuprāt, pilnvērtīgā brīvdabas lomu spēlē spēlētājam gan jāiejūtas pasaulē un tēlā, gan arī jāpārvar šķēršļi/problēmas un pēc kaut kā jātiecas. Kā arī ir jauki, ja tavai rīcībai ir novērojamas sekas un ir redzama kāda sižetiskā saistība visam notiekošajam.

"Atspēlēt lomu" ir tikai viena larpa dimensija. Ne visiem ar to pietiek.

Iesūtīja: mausns ; laiks: 24.08.2006 18:18

Aivvv, būšu ko pārpratusi vai neizpratusi. Ja ar kaut ko aizvainoju, atvaino.

Tiem, kuri "uzbrauc" GM.

Lūdzu noorganizējiet paši tik pilnvērtīgu spēli, lai jums neuzbrauktu. Iz kroga sienām redzēju nogurušus un noskrējušos cilvēkus, kuri visiem spēkiem darīja visu, lai radītu interesantu spēli ap 100 cilvēkiem. Cilvēkiem, kuriem katram ir sava "uts" un savas prasības. Un pie viena daudzvalodīga vide ar visām no tā izrietošām īpatnībām. Lakam jau attaisnojas izteikums par latviešu mīļāko ēdienu pusdienās. Sanktai piederīgie pilnībā izbaudīja spēli un ne jau tāpēc, ka viņus GM lutināja. Mēģināja darīt arī ko paši. Negaidīja, ka kāds viņiem pienesīs kvestus uz paplātes un vēl sagremos.
Mīļie, vai nejūtat - interesanti bija tiem, kas arī paši ko bīdīja, no GM saņemtos kvestus izmantojot kā papildinājumu jau esošajai sabīdītajai situācijai?
Kurš aizmirsis, ka larps ir kolektīva pasāciens, nevis individuāls organizatoru īpašums?

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 24.08.2006 20:08

Man spēle patika. Kā jau rakstīju iepriekš, pat ļoti.
Varu vien atkārtot un atkārtot lielo paldies meistariem, ka man piešķīra tik fantastisku komandu.

Jā, protams, bija lomas, kuras spēlējot, tik tiešām vienīgais, ko tāds tēl varēja darīt bija sēdēt un vērot kā zāle aug. Tajā pašā laikā - seilas krogusmeita paguva apprecēties ar diviem un lūk viņai skaists uzdevums - lai vīri neuzzina viens par otru. Skaists piemērs, kā cilvēks uztaisa sev spēli.
Brīžiem te izklausās tā, ka katram vajadzīgs savs individuālais GM pie sāniem, kas to vien dara kā čukstinās - tagad ej tur, ok, aizgāji, tagad tev tas...
Man bija bauda spēlēt kopā ar drakonistu puišiem, kas spēli uztaisīja turpat pilī, uz līdzenas vietas, sēžot un diskutējot. Nekas nenotika, bet tas bija kaut kas. OK, savajadzējās reizēm meistaru, atrada, paprasīja un ņēmās tālāk.
Kāds iebildīs - kā gan vietvaldim nebūs interesanti utt. Vietvaldimi personīgi netika dots neviens kvests. Tas, ka mēs kaut kur pievienojāmies (piemēram, pretslimības rituālam...), lai būtu jautri, bija mūsu pašu iniciatīva, tāpat, kā neviens mūs nedzina meklēt priesterieni pie elfu slepkavām utt...
GM tikai rada pasauli, reizēm palaiž tajā kādus kaitnieciskus un problēmas radošus elementus un mēģina izskaidrot noteikumus. Spēli katrs taisa pats.

Iesūtīja: Fijusska ; laiks: 24.08.2006 21:00

arī biju.

mans spēles rezumē:
2x sifiliss (atvainojos, ja kādam pielipa )
2x nāve (paldies laipnajam monstram un izpalīdzīgajam vampīru valdniekam(?) )
mēris (veiksme XD)

nekad tādā spēlē nebiju bijusi, tā man bija jauna pieredze un interesanti pavadīts laiks. ak, nu jāsaka paldies, ka vispār kas tāds tiek rīkots. jāatzīst gan, ka sākumā neko nesapratām no paražām šādās spēlēs. Vai gan varēju zināt, ka neviens piepūšamos neņem līdzi? Vēlāk gan daži labi cilvēciņi pumpi aizdeva, paldies. Vispār atpazinu dažus labus forumiešus, pašai prieks par sevi, ka tik acīga Prieks redzēt šos cilvēkus, tā teikt, dzīvajā.

eziiti miglā, paldies par komplimentiem

aivv, tu biji dikti dievīgs ubadziņš, mūsu iestāde par tevi bija sajūsmā, nespējām vien beigt apbrīnot. Nu ritīgi mīļais skatiņš tas bij, arī tas pie pilsētas vārtiem. Stāvējām tur un jūsmojām uz ubagu skatoties. ^__^ Maizīte mūsu. Gurķis arī. Bet tu tur ubagodams biji bagātāks par dažu labu godīga ( ) darba darītāju.

Iesūtīja: K... ; laiks: 24.08.2006 22:53

1. WYSIWYG tiek lietots tikai, lai atšķirtu reāli eksistējošās spēles lietas (zobens, bruņas, amuleti), no virtuālām, proti lapiņām, uz kurām ir uzraksts "izdzer mani, augsi liels!", vai 50 elfu arčeriem, kas stāv uz pilsētas vārtiem. Šis termins attiecas tikai uz spēles mehāniku, tāpēc šajā kontekstā tas tikai norāda, ka krogusmeitas un bardi bija dzīvi cilvēki, nevis papīra lapiņas ar uzrakstu "1 dziesma".

Šis termins tika lietots kādas sen izbeigtas spēļu sērijas raksturošanai, un ir ar to pārāk saaudzis, lai gan tā patiesā un sākotnējā nozīme ir krietni neitrālāka, un tas nozīmē tikai spēles elementus ar mazu virtualitāti.

2.a. Visās spēlēs, kuras pretendē uz stingru iekšējo hierarhiju, proti ar stingru dalījumu aristokrāti / vienkāršie ļaudis, rodas problēma, ka vienkāršo ļautiņu atveidotājiem, ja tie vēlas stingri turēties savā lomā un tajā patiesi iejusties, nav īsti ko darīt, jo "īstajā" dzīvē, viņiem savs laiks būtu jāpavada smagā un grūtā darbā, kas larpā saprotamu iemeslu dēļ, nav nedz vēlams, nedz iespējams. Tāpat arī stingri pieturoties pie lomas, kādam zemnieciņam būtu jāvairās pat uzlūkot sejā kādu augstdzimušu personu, nemaz nerunājot par sarunu ar tām.

2.b. Iejušanās spēles pasaulē ar bardu dziesmām, meiteņu dejām vai bordeļa apmeklējumu (kurš diemžēl man gāja secen gan statusa, gan dzimuma dēļ) protams ir ļoti jauka, taču ne pārāk ilgstoša. Es ticu, ka ar to ir iespējams izklaidēties kādu laiku, taču dzīve bez izaicinājuma un mērķa ir visai garlaicīga. Šī ir vieta kur būtu jāiejaucas ļaunajiem pārējiem spēlētājiem ("Ja tu man rīt nedosi 50 000 naudiņas, es tev nogriezīšu galvu"), vai arī GM ("jums uzbrūk lācis!") [visi personāži un notikumi ir izdomāti, jebkura sakritība ar reālo dzīvi ir nejaušība]

3. Kāda bija šīs spēles problēma? Manuprāt, spēlētāji pārāk maz spēlēja savā starpā. (šis izteikums attiecas uz visu, kas nav bardi, bordelis vai sabiedriska tērzēšana), proti neviens pie manis nenāca, lai no manis kaut ko dabūtu. Pasauli glāba no mēra, nevis no pēkšņas elfu pasaules dezinfekcijas idejām, vai vampīru vēlmes pārvērst visu pilsētu lielā zviedru galdā, kur donori atdod arī visu savu mantību.

Kāpēc? Uzdrošinos izteikt ideju, ka spēlētāji raustījās no GM. (Mani visdziļākie cieņas apliecinājumi viņiem) Tas NAV akmens GM dārziņā. Es ticu, ka GM būtu pieļāvuši daudzas interesantas idejas, un iespējams, ka minētā problēma pat nav pašu GM vaina - taču kāpēc visi spēlētāji mierīgi uztvēra '50 elfu arčerus ar tarpāta bultām' kā pilnībā pieļaujumu GM ievedumui? Manuprāt, šis apstāklis, kas figurēja manā dzirdes lokā esošo spēlētāju apsvērumos, pilnībā parāda to, ko spēlētāji uzskatīja par savām iespējām šajā spēlē.

Iespējams, daži spēlētāji uzskatīja, ka no viņiem sagaida tikai tējas pasniegšanu un novākšanu jauku sarunu pavadījumā. Vai tā ir GM, vai spēlētāju vaina, es nezinu. Varbūt vainojams nav nedz viens, nedz otrs, bet gan neveiksmīgā komunikācija starp GM un spēlētājiem, proti - spēlētāji domā, ka zina, ko domā GM un otrādi. Tas varētu izskaidrot arī atšķirību starp Kbk un Sanctuary - drakonistu skats uz spēli bija līdzīgāks GM viedoklim.

Iesūtīja: Merdok ; laiks: 24.08.2006 23:39

Pārāk daudz burtu... Slinkums visu lasīt. Gribu teikt tikai vienu. Kas vēlas spēlēt vienmēr atradīs sev spēli. Un nevajag velt vainu uz GM. Izanalizējiet katrs pats SAVU spēli un izdariet secinājumus. Varbūt nākamreiz sanāks izvairīties no tām pašām kļūdām un izveidot sev interesantāku un aizraujošāku spēli.

Paldies visiem ar ko sanāca PASPĒLĒT spēles laikā, ar jums tiešām bija jauki. Gribētu izteikt pateicību Meistaru komandai un it īpaši Aigaram, kurš pacieta visas mūsu izdarības spēles laikā un Jēkabam, kurš radīja tik brīnišķīgu un DZĪVU pasauli.

Iesūtīja: Andza ; laiks: 25.08.2006 00:00

Es saprotu, ka visi mēģina būt pozitīviski un atbalstīt GMus, kuri tiešām tur ir ielikuši daudz darba.
Tāpēc kritizēt tik ļoti negribas, un vienmēr var meklēt vainu sevī. Taču tā kā esmu gana paštaisna un riebeklīga persona, atļaušos analizēt un kritizēt šo spēli un GMus, nevis tikai sevi. Galu galā GMiem tāpat nebūs labuma no informācijas - "spēle sūkāja, jo es slikti iejutos pasaulē, jo esmu slikts spēlētājs, varēju spēlēt labāk".

Tāpēc atvainojos, ja kādu aizskaru. Tāds nav mans mērķis.

Ar cieņu, Etjēns de Bastardo aka Andža


Pirmkārt paldies GMiem par spēli.

Otrkārt...

Andzas nosacīti garais atskats uz spēli

Tātad kā jau redzams šī ir diezgan skaļa spēle, kurai ir daudz un pretrunīgas atsauksmes.
Atļaušos no savas puses minimāli pastāstīt par savu tēlu, savu spēles pieredzi, kā arī mēģināt objektīvi un subjektīvi analizēt spēles sliktās un labās puses.


Par grāfa Etjēna de Bastardo tēlu.

Mans tēls noteikti bija vislabākais visā spēlē. Tā vismaz teiktu pats de Bastardo. Taču šim „vislabākajam” tēlam ir nedaudz interesanta priekšvēsture, kas dažiem cilvēkiem varētu likt pasmaidīt.

Kaut kad agrā pavasarī, vai pat ziemā (precīzi neatceros) Akselam (aka DW aka Kristapam) par godu NW sarīkoja LARPu Nacionālās Bibliotēkas telpās. Kamazs pārģērbās par mūmiju, es atkal izmetos vienās apenēs, uzvilku pa virsu Tijas mēteli, paķēru vienu zobenu, un izdomāju, ka būšu iedomīgs nekromants, kurš ir nedaudz perverss, paranoisks un, protams, vēlas iekarot pasaules varu. Tā arī tapa grāfs Etjēns de Bastardo.

Kad tika anonsēta Uvaisa un uzzināju, ka burvji būs drausmīgi spēcīgi spēlē, radās izaicinājums dabūt burvja tēlu. Tad paaugstināju likmes – gribēju dabūt burvja tēlu, kurš būtu perversais Etjēns de Bastardo. Lai dabūtu cauri šo slimo personu nācās radīt pamatojumu 12 lappušu garas leģendas formā (ko, ja kādam ir interese varu iemest kurbijkurnē)

Sev par patīkamu pārsteigumu tēls tika cauri, un tā nu jūs varējāt satikt šo aplam jauko personu.

Par spēli no PC skatpunkta.

Man ir zināmas problēmas spēlēt tēlu, kāds ir Bastardo (Kikis droši vien varētu perfekti tādu spēlēt), jo esmu sociopātisks, nervozs un bailīgs cilvēks, kuram ir pagrūti uzsākt kontaktus ar svešiem cilvēkiem.

Pirmajā dienā man sadeva daudz informācijas (atšķirībā no citiem): 2 šifrēti teksti, 1 vēstule + papildus informācija par notikumiem + dzimtas kvests (kuram tā arī nesanāca īsti pievērst uzmanību vispār), taču atļāvos veltīt sevi tikai tēla atspēlei sākumā, lai paskatītos, kā ies. Atsauksmes no draugiem bija negatīvas, tāpēc ekspektācijas nebija pārāk augstas, bet uzskatīju, ka „spēli var glābt”.

Nākamajā rītā tapa de Bastardo komandas vākšanas akcija, kura, atzīšu bija daļēji metageimīga, jo mēģināju savākt tos draugus, kuriem bija garlaicīgi, lai kopā varētu kvestoties. Diemžēl tīri jaukā sardzes priekšnieka izleciena dēļ, plāni izjuka. Vainīgs arī mans agresivitātes trūkums. Īstais de Bastardo būtu viņu uzreiz nodedzinājis, nevis ķēpājies ar kaut kādām goda lietām, bet es tā nevaru iemest bumbiņu pa spēlētāju un paziņot, ka 6 dmg no viņa un viņš droši vien ir beigts. Pārāk kautrīga man tā daba. Savādāk droši vien viss būtu izgājis interesantāk ar potenciālu pilsētas šturmēšanu (no salašņu komandas puses, vismaz tādas bija cerības, Kikim jau riktīgi gribējās ietestēt savas 4 dmg bultas uz pilsētas sargiem). No otras puses rēķinājāmies ar virtuālajiem sargiem (kuri tad tomēr nebija? Uff, mēs visu laiku tos ņēmām nopietni un bijām riktīgi ````-off’oti).

Nonākot pie elfiem spēle, lai arī ieguva adrenalīnu, daļēji apstājās. Pēc fiasko ar lokācijas uzģenerēšanu, morāli bija atsitusies vēlme turpināt spēli, pie tam bija svarīgāk aizvest ne pārāk veselo Tiju uz mājām. Gribējās vēl pamēģināt dabūt to nekromanta kroni galvā, bet nezinu pie kā tas bija, un man bija pārāk ķēpīgs stāvoklis, kā arī noskaidroju, ka pie vampīriem tas it kā nebija (tā jau vēl bija idejas noslēgt apvienību ar vampīriem&vilkačiem un ...., protams, šturmēt pilsētu (pēc tam bordeli)). Iedvesmas trūkums tā arī lika beigt spēli tajā vietā.

Analīze ar komplimentiem un kritiku (gaidiet vairāk kritikas, un tā tāpat jums ir noderīgāka)

Kāpēc man pašam zuda iedvesma spēlēt? (ievērojot faktu, ka man, atšķirībā no daudziem citiem bija key-personāžs, varens burvis, daudz kvestu iespēju un atraktīvs tēls)

Ne pārāk objektīvie iemesli.
1. Pirms spēles negatīva attieksme virmoja gaisā par to, ka spēle nevarētu būt īpaši veiksmīga (to pastiprināja neveiksmīgie noteikumi) (morāli atsit)
2. Spēles sākumā jau saņēmu negatīvu feedback’u no ceturtdienas spēlētājiem par spēli. (morāli atsit)
3. Spēlēju viens (komandā vieglāk, bet de Bastardo nepiestāv veidot pirms tam komandu) (vienam grūtāk bīdīt lielas lietas)
4. Padzirdēju par virtuālo strēlnieku lietu, kas uzreiz radīja pastiprinātu efektu pirms spēles izplatītajam uzskatam, ka „GMi ļaus notikt tikai tam, kas viņus apmierinās, proti, nolemtajam sižetam”.
5. Grūtāk saspēlēties ar drakonistiem sava sociopātisma labad, valodu barjera (nekāda gan dižā, bet nedaudz just var), kā arī juškas, ka viņiem tomēr ir savādāka spēles uztvere, un likās, ka dažiem no viņiem spēle pārāk sakāpj galvā. (cilvēki pārāk iespringst un ņem to nopietni, par šo tiks arī vēlāk izvērsts vairāk)

Objektīvākie iemesli

1. Fakts, ka GMu ir par maz, bet spēle, lai kustētos pamatīgi balstās uz GMu klātbūtni (kas man jau Ceļā 2 likās neveiksmīgi). Pie tam īsti tā kodu sistēma nestrādāja, veidojās laika cilpas un citas neveiklības.
2. GMu solidaritātes trūkums. Pats to neizjutu, bet dzirdēju cilvēkus sūdzamies, ka jāzina, pie kura GMa iet, lai dabūtu īsto rezultātu.
3. Sistēmu (gan ekonomisko, gan kaujas) problēmas. Te jau viss izrunāts. Piedodama kļūda, cilvēki tomēr pirmo reizi tā pamatīgi izstrādā sistēmu, pie tam, cik saprotu alķīmija visiem patika (pats nesaskāros) Piemēram, nu nezināju es par tarpāta ieroču cauriešanu maģiskajai aizsardzībai (kas pati par sevi ir lieliska ideja), un tagad arī tā īsti nekur nevar atrast šādu informāciju (kuru it kā burvim tomēr derētu zināt).
4. Poligons, cik objektīvs, cik ne šis spriedums, bet man ne pārāk patika. Pārāk determinētas taciņas no vienas nometnes uz otru. Arī bunkuri, kuri droši vien lieliski iederējās Disporā, te kaut kā to fīlingu bendēja (atšķirībā no tīra meža). Krogs un bordeļi gan izskatījās itin jauki izveidoti. Taču tas ir diskutabls jautājums – kaut kā tā neinteresanti pa to ceļu visu laiku kātot no maradiem un elfiem uz pilsētu.
5. Mūžīgais kroga jautājums. Vienmēr esmu bijis pret, un nespēju spēlēt komfortabli, ja man fonā ir cilvēki, kuriem JĀSTRĀDĀ šajā spēlē. Viņi no tā ķer kaifu? Nu varbūt, bet man galīgi negribas sniegt šiem cilvēkiem no vienas puses palīdzību viņu darbos (paši sevi tādā vietā ielikuši), no otras puses moka sirdsapziņas pārmetumi – tomēr savējie draugi un paziņas. Pēc cilvēcīgā faktora jau nevienu čakarēt negribas.
6. Šifrējamais teksts – idejiski labs, taču šoreiz tīri tāds vairāk mehānisks darbs, nevis kaut kādu asprātību prasošs. Man vispār uzreiz pateica kodēšanas tipu priekšā (jo citiem bija bijis laiks). Diemžēl tālāk tas nozīmēja laikietilpīgu ķēpāšanos. Lai gan nevaru noliegt, ka teksti bija tīri jauki sacerēti un poētiski.

Tātad pāris galvenās lietas, kuras, manuprāt, ir svarīgi izcelt un apdomāt, kā nodrošināt patīkamu fīlingu spēlē.

Kaut kā veidot efektīvāku kvestu sistēmu (GMi ir grūti dabūnami, tāpēc vienam vēl jo grūtāk spēlēt, negribas vienam traucēt GMu, kad viņš apkalpo veselu komandu, bet it kā vajadzētu, lai bīdītu lietas uz priekšu. Kopumā vispār kontaktēšanās ar GMu allaž diezgan konkrēti sit laukā no atmosfēras.

Daži GMi bija ļoti patīkami un jauki, bet dažiem ir vērts padomāt par attieksmi tādā ziņā, ka „ar varu nevienu nepiespiedīsi izbaudīt spēli” un „nav vērts pārāk iespringt par notiekošo”, galu galā to jau sen Martins teica ir grūti izbaudīt lomu spēli, kurā tā vien rausties, ka tev kāds kaut ko neaizrāda. Tāpat arī kretinē momenti, kad ir skaidrs, ka dari OOG lietas un tev derētu palīdzība (cel, vāc kādam nojumi utt. lietas), bet kāds vēl ņurd kaut ko par OOG runāšanu. Protams, visi nav tādi nervozi ņergas, kā es, bet tomēr ir patīkamāk, kad nav kaut kāds nīgrs backgrounds, no kā baidies vai ar ko rēķinies. Audzināt, stingrāk raudzīties uz spēlētājiem? Sure, es domāju, ka derētu katram PC pa elektrošoka implantam, ko zippot, katrreiz, kad parādās OOG runa. Būtu perfekti.

Kaut kāds aptuvenais spēlētāju balanss – mēs vienā momentā secinājām, ka šajā spēlē, vai nu tu neesi nekas, vai arī esi tuvu godlike statusam. (uz beigām, ja nemaldos vispār sāka spawnoties kaut kādi uberčari, demiurgi vājprātīgākie)


Pozitīvais

Settings, pasaule, rases, nometnes idejiski ir viss forši.

Iespējas izvērsties klašu un rasu jautājumos.

Daudz spēlētāju.

Tiešām skaisti tērpi.

Interesanti lielie kvesti un sižets (man intriģēja visas tās arhimaga un nekromanta lietas, būtu jauki, ja tās varētu nopublicēt, jo man tomēr bija pagrūti uz vietas iebraukties, kas tur īsti bija noticies senvēsturē).

Apņēmība

Centība un ieguldītais darbs.



Rezumē?

Kāds īsti bija LARPS? Savā skatījumā es LARPa kvalitāti vērtēju pēc tā, cik procentuāli daudz tās dalībnieki ir bijuši apmierināti ar spēli. Jo vairāk, jo labāk. Šinī gadījumā grūti spriest (tāpat, gan kā daudzos citos LARPos), jo ne visi izsakās – iespējams daudzi pozitīvi un negatīvi viedokļi paliek noklusēti.

Pats varu teikt, ka esmu apmierināts ar pieredzi. Tieši gribēju izbaudīt vairāk drakonistu stila LARPu. Priecājos par savu tēlu, tērpu, un leģendu. Esmu pateicīgs GMiem par man sagatavotajām ekstra lietām. Taču kopumā pārāk ļoti neizbaudīju spēli, cik varbūt būtu varējis augstāk aprakstīto objektīvo un subjektīvo problēmu dēļ.

Iesūtīja: Axa Night ; laiks: 25.08.2006 12:51

Pēc Andzas izsmeļošā apraksta man arī radās vēlme tomēr kaut ko uzrakstīt par savu pieredzi Uvaisā, kaut gan no sākuma man pat negribējās šim darba ķerties klāt, jo īsti nezinu kā pasniegt savu viedokli, kas jau sākumā varu teikt ir ļoti subjektīvs un ietekmēts ar metageimingu un pašas garstāvokli pēdējā laikā.

Gribētu no sākuma pateikt, ka mani piedalīties spēlē jau aicināja uzreiz pēc Trīskāršā Kroņa un vēlējās redzēt mani Niras Mirdzošās priesterienes lomā. Taču šis reliģiskais novirziens man jau aizsākumā ne pārāk patika un arī mulsināja iejusties manā personāžā kabineta spēles laikā, tāpēc noteikti zināju, ka vēlētos attēlot ko savādāku. Pēc Jēkaba sniegtajiem reliģiskajiem aprakstiem secināju, ka man vistuvākais ir Iusat kults.
Tomēr es ļoti ilgi vilcinājos ar apstiprinājumu par braukšanu uz spēli, jo man šī vasara ir bijusi ļoti saspringta ārpus LARPiem un pat līdz pēdējai nedēļai vēl īsti nezināju vai patiešām varēšu tikt uz spēli. Leģendu iesniedzu arī ļoti vēlu un īsti ar maģiju sistēmu nevarēju saprasties. Pilnībā saprotu ka tieši tāpēc nevarēju jau aizsākumā spēlē panākt vēlamu uzmanību no GM un par to es viņus nevainoju un arī spēles laikā īpaši uzmākties negribēju, jo viņi izskatījās ļoti aizņemti.

Atbraucu uz spēli ar mērķi vairāk izbaudīt gaisotni, parunāt ar kādu par Iusat kulta mācību, varbūt iegūt kādu sekotāju, veikt savus sarakstītos rituālus un varbūt palīdzēt kādam ar savām klerika dotībām. Domāju, ka pat GM varētu man izsniegt kaut kādu informāciju, ko citi spēlētāji varētu vienkārši no manis iegūt, jo īpaši pašai skraidīt un kvestoties tik traki man negribējās.

No vienas puses šķiet arī savus spēles mērķus sasniedzu, taču nemitīgi kaut kas traucēja man iejusties savā tēlā un pasaulē kā tādā. Man pat grūti tagad paskaidrot kas tas īsti bija, bet šķiet vienkārši cilvēki kuru starpā nonācu vienmēr bija pārāk iespringuši un nemitīgi baidījās par kaut ko vai meklēja kaut ko vai vienkārši nesaprata kas notiekas.
Patiešām klīda apkārt pārāk daudz maldinošas informācijas par spēles noteikumiem, kas arī man radīja tādas bažas kaut ko darīt bez GM klātbūtnes, jo nebija ne jausmas par to ko katrs pretīm nākošais tēls var izdarīt un ko īsti es pati varu darīt sava tēla ietvaros.

Sižetiski biju pilnīgi apmierināta, tīri divu iemeslu dēļ.
Manam tēlam bija savrupmāja aiz Elfu pilsētas pie Zaļajiem kalniem, kur beigās neparādījās neviens cilvēks izņemot mēs paši, kas tur dzīvojāmies. Tāpēc daudzi personāži, kas bēga no pilsētas vai slēpās no vajātājiem meklējot patvērumu pie Elfiem, nonāca beigās manās mājās. Spēles beigās man bija radusies jau personīgā armija ar vairākiem algotņiem, burvi, rakstvedi, alķīmiķis, vampīrs un arī viena bordeļa dāma. Taču visi šie tēli virtuāli atradās manās mājās un galu galā ar viņiem tā arī nesanāca īpaši saspēlēties, tikai tā garām ejot.
Otrais sižetiskais pavērsiens bija mana iesaistīšanās lielajā kvestā par Gaismas un Tumsas spēku līdzsvaru un senās pilsētas atjaunošanu. Ejot atpakaļ uz Elfu apmetni mani pārtvēra kāds tumšs tēls, kas izstāstīja leģendu par kritušo pilsētu ar vareniem arhīviem, kur tika izmantota pirmavotu enerģija no tīrās tumsas un gaismas. Šo līdzsvaru turot sadalot spēkus starp vīriešiem un sievietēm, kas tiek savienoti kā viens vesels. Mani šī leģenda tik ļoti intriģēja, ka piekritu. Domāju, ka nu tik tagad sāksies notikumi, taču atkal bija ilga gaidīšana neko nedarot līdz beidzot tika savākti divi pāri un man par prieku Dvēselīta bija tumsu pārstāvošā otrā sieviete, bet puiši bija Drakonisti. Mēs tikām savienoti tīri jaukā rituālā. Bet pēc tā atkal sākās šaubas par to, ko nu mums tagad darīt, kādas ir mūsu spējas, kādi kvesti utt. Tā arī īsti netikām skaidrībā un pamazām uz mūsu pleciem tika krauta papildus informācija, piemēram, ka mūsu savienība esot ne tikai garība, bet arī fiziska un ka esma patiesībā kā vīrs un sieva. Man vēl vairāk mulsināja beigās, kad Dvēselīta paziņoja man, ka mūsu vīri esot izmetuši kauliņus un ka mēs abas jau esam stāvoklī! Tas nebija īsti tas uz ko es bija domājusi parakstīties sākotnēji piekrītot šim kvestam...Teorētiski vispār mūsu spēle beidzās jau pēc rituāla un mēs vienkārši vazājāmies apkārt pabeidzot dažas lietas un novērojot.
Visjautrākiem brīži spēlē bija tieši apvienojoties ar Andzas tēlu Etjēns de Bastardo, kurš diemžēl kļuva par vajātu personāžu un vairs nevarēja pilnībā piedalīties spēlē.

Kopumā varu teikt, ka spēle varēja būt lieliska un kā stāsts tā arī piepildījās lieliski, taču reāli iejusties traucēja dažādi apstākļi kā subjektīvi tā arī objektīvi. Galvenā problēma man šķiet bija tas, ka spēle bija pārāk nopietni nostādīta un spēlētāji bija iespringuši jau labu laiku pirms pašas spēles, kas radīja tādu samocītu gaisotni arī poligonā, kuru neatviegloja neskaidrības par noteikumiem. Šķiet arī ļoti pietrūka lielākas NPC komandas.
Es domāju, ka spēles pasauli nevajadzētu pamest un to visnotaļ derētu attīstīt, jo tā sniedz lielas izvēles iespējas spēlētājiem.