Cik esmu uzzinājis, tad visām dzīvajām un saprātīgājām būtnēm ir gari, kas pēc fiziskās nāves nemirst. Vismaz tādi ir elfiem un cilvēkiem un par viņu garu likteņiem ir zināms.
Taču rūķi un enti un milzīgie ērgļi? Viņi taču netiek uzskatīti par Iluvatora bērniem, (rūķis, škeit dēvēja par audžubērniem). Vai viņiem ir gari? Un ja ir kas ar tiem notiek pēc nāves?
Un kā ir ar orkiem un troļļiem? Viņiem ir gari, jeb dvēseles?
Ērgļi pieder pie dzīvniekiem. Nav gan zināms, kā ir ar Manwes ērgļiem, iespējams tiem arī ir garas, jo garas dzīves, bet tik un tā, ar viņu gariem notiek tas pats, kas ar citu dzīvnieku.
Rūķi? Tas arī ir diezgans neskaidrs. Elfi saka, ka rūķi kļūst par to pašu akmeni no kā viņi tika radīti. Paši rūķi uzskata, ka viņu radītājs Mahals (Aule) viņiem ir atvēlējis atsevišķu vietu Mandos zālēs, kur viņi gaida līdz Pasaules Galam, pēc kura viņi palīdzēs Aulem radīt Ardu no jauna.
Enti? Ar viņiem visticamāk notiek līdzigi kā ar rūķiem, tikai viņi drošvien nonāk pie Yavannas, vai nu atsevišķā vietā Mandos zālēs vai arī Yavannas dārzos.
Orki un troļļi arī nonāk Mandos zālēs, līdzās pārējiem gariem, jo tos tomēr radījis ir Iluvatars, izkropļojis un samaitājis tos ir Melkors un Saurons.
Tad sanāk, ka vairums dzīvo būtņu nonāk Mandos zālēs, taču tikai elfi saglabā iespēju atgūt ķermeņus. Interesanti, kāpēc šada privilēģija?
Bet kāpēc cilvēku gari dodas ārpus Ardas, bet citu būtņu gari ne?
Interesanti, kas notikas ar orku un troļļu gariem Kauju kaujā, vai viņi cīnīsies Melkora pusē?
Privilēģija vai lāsts, kā nu uz to skatās, ir dots, jo Eru tā bija lēmis un viņa nodomus nevienam līdz galam nav izdevies uzzināt.
Otra lieta - neviena no pārējām būtnēm nebija gluži Ilu paša darbs, kādi bija Cilvēki un Elfi. Rūķus radīja Aule, Entus, baidos samelot, bet tur varētu būt Yavanna pirksts, bet dzīvnieki, pēc manas saprašanas varētu būt Orome un Nessa mūzikas realizācija.
Labojiet, ja kļūdos.
Orki, IMHO, ir pamatā jau Ilu bērnu kropļojumi, tāpēc, pēc idejas viņiem vajadzētu atriebties Melkoram par savu likteni Dagor Dagorath.
Enti bija pretstats rūķiem lai pasargātu Yavnna tik mīļotos mežus no pārmērīgas izciršnas..
Rūķi tika radīti no akmens,enti no kokiem.
Abas radības nebija Iluvatārā roku darbs..Viņš tikai deva savu akceptu.
Aule vispār bija gatavs iznīcināt savas radības ja vien Iluvatārs Eru liktu.
Tātad, ja nav zināms, kāpēc Eru ļauj elfiem reikarnēties(nezinu kā gramatiski pareizi raksta ), nav zināms, kāpēc cilvēku garus aizvāc aiz pasaules robežām?
Bet kas karos kopā ar Melkoru Dagor Dagorath, ja jau orki nebūs kopā ar viņu?
Bet Aule gan ir viens riktīgs... valārs .
Iznīcināt paša radītas, nevainīgas, dzīvas būtnes, ja to gribēs boss. Te tev nu bija valāru humānismas.
Tāpēc, ka tā ir dāvana cilvēkiem. Elfi ir neglābjami piesaistīti Ardai un tās liktenim, priekiem, sāpēm, bēdām un visam pārejam. Cilvēkiem ir dota tā dāvana, ka viņi spēj doties rpom no tā visa. Kur - to nezina neviens.
Ir bijušas diskusijas, ka Mandos zāles ir sava veida šķīstītava (no katolicisma) , kur elfi atsēž noteiktu laiku, līdz viņi atkal spēj atgriezties Amanā un būt ar saviem radiniekiem. Beeet, tas vai tā ir šķīstītava ir strīdīgs jautājums. Ne visi gari arī tiek ārā, teiksim Feanors tur sēdēs līdz Dagor Dagorath. Un nav tā, ka elfi gluži reinkarnētos. Viņi nespēj atgriezties Viduszemē (ir gan izņēmumi, bet tie ir atsevišķi gadījumi), bet drīkst palikt tikai Undying Lands, kas jau sākotnēji bija itkā priekš viņiem, tb Manwe summon'oja viņus no Cuivienenas pāri Viduszemei un Beleriandai uz Amanu.
Vienprātības nekad nav bijis nedz starp cilvēkiem, nedz orkiem, nedz rūķiem. Vienīgi elfi labprātīgi nekad nav karojuši Morgota pusē, jo viņi necieta viņu un viņš viņus. Cilvēki ir karojuši gan Morgota pusē, gan pret viņu. Arī orki visdrīzāk karotu gan par Morgotu, gan pret, gan paši par sevi. Arī starp rūķiem ir bijuši klani, kas pakļāvušies Sauronam, un pakļautos arī Morgotam. Plus, ir vēl Maiari, kas bija Morgota pusē (Balrogi, Saurons un drošvien arī citi), pūķi, vilkači.
Aule?
Viņš nebija sajūsmā par savu bērnu iznīcināšanu. Un viņš Ilvataram nevarēja nepakļauties anyway. Šis citāts diezgan labi parāda kā un kas notika:
Tātad tie, kas karos Dagor Dagorath kopā ar Melkoru tiks iznīcināti uz visiem laikiem? Cik es sapratu, tad tā karošana notiks kā gariem, vai arī tad visi - cilvēki, elfi, rūķi un citi - dabūs jaunus ķermeņus?
Pēc Dagor Dagorath būs Ardas pārradīšana, ainuri atkal dziedās. Bet ar viņiem būs kopā elfi, cilvēki un arī pārējie gari, kas karoja pret Melkoru?
Saproti, tas ir mīts par pasaules galu. Nav skaidri zināms, kas un kā. Tuvākais analogs ir Ragnaroks - skandināvu pasaules gala redzējums. Droši vien, ka kausies ar ķermeņiem. Nu ir teikts, tas, ka Turins nogalinās Melkoru un atriebs Hurina dzimtu (ja nemaldos, nocirtīs galvu).
Ir zināms tas, ka pēc kaujas cilvēki arī dziedās kopā ar Ainuriem un Elfiem. par rūķiem ir zināms tas, ka viņi palīdzēs Aule radīt pasauli no jauna.
Par pārējiem gariem. Tā ir katra izvēle, kura pusē viņš karos. Nav ari zināms, kas notiks ar Melkoru un viņa padotajiem, kad viņi kritīs. Tas tomēr ir mīts, un tur viss nav sīki un detalizēti aprakstīts.
Miits...
Naaksies ar to samierinaaties. Tolkiines vienmeer tik datalizeeti visu izdomaaja, izdomaaja katru siikumu, taapeec pie taa paaraak pierod. Patiesiibaa ir labi, ja atstaaj arii kautko muusu fantaazijai.
Bat paldies par visaam atbildeem uz maniem jautaajumiem.
Dagor Dagorath varētu vilkt paralēles arī ar Atklāsmes grāmatu.Vispār Silmarilions ļoti atgādina Bībeles notikumus Genesis un Atklāsmes grāmatā.Radība kas novēršas no Radītāja ceļa,saceļas pret viņu.Atrod sev sekotājus,bet pēctam tiek sakauts.......
Tolkins bija katolis līdz sirds dziļumiem..
Es piekrītu. Daudzviet līdzība Tolkīna sacerējumos par Ardu ar Bībelē minēto ir ļoti liela. Varētu teikt, ka viņš ir centies apvienot seno tautu mītus ar kristietību, nevis radot jaunu reliģiju, bet gan izskaidrojot senos mītus un sasaistot tos ar kristietību.
Žēl vienīgi, ka paļauties uz Bībeli, meklējot atbildes uz dažādiem Ardas noslēpumiem, var paļauties tikpat maz kā uz "Tolkīna mantiniekiem."
Dagor Dagorath tomēr ir vairāk analoģijas ar Ragnaroku, tomēr arī Bibliskais Armagedons tur atsaucās.
Tā arī ir tā neatkārtojamā Tolkīna esence, ka viņš spēja tik perfekti un aizraujoši savīt kopā daudzu mitoloģiju un reliģiju mītus ar savu fantāziju, piejaukt tām valodas un vēsturi, un rezultātā mēs esam ieguvuši to unikālo pasauli, ko sauc par Ardu. Tolkīns nav mēģinājis izskaidrot nekādus mītus, viņš vienkārši ņema to, kas viņu saistīja, lai radītu savējos.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)