Cilvēki nebūt vēl nezina visu. Kamēr vēl mākslīgie pavadoņi nespēja to, ko tiem ļauj izdarīt mūsdienu tehnika (ASV militāro pavadoņu optika ļauj izdalīt bildē priekšmetus, kas lielāki par 5 cm !), visi domāja, ka jūru un okeānu līmenis visur ir vienāds. Nu, daudzmaz vienāds. Tikai paisumi un bēgumi to maina.
Izrādās, ka viss ir pavisam citādi. Zemūdens kalni ar savu gravitāciju pievelk ūdens masas un tur, kur okeāns ir seklāks, tur tā līmenis ir augstāks, bet virs dziļvagām ir ieplakas. Kalni pievelk ūdeni arī ar saviem sāniem. Starpība mainās tik lēzeni, ka to nav iespējams noteikt, ne no kuģa, ne no lidmašīnas.
Taču, okeāna līmenis dienvidos no Indijas izrādās par 170 m zemāks (vai varat iedomāties?!) par okeāna līmeni pie Islandes. Ziemeļos no Austrālijas jūra ir par 85 m augstāka, nekā tālāk okeānā. Izrādās, ka arī okeānos ir pauguri un ieplakas.
Eu, šitā informācija ir laba, šito līmeņu atšķirību viņi noteikuši ar mākslīgajiem pavadoņiem?
Aha, ar pavadoņiem, bet te būs vēl viena ziņa.
Atklāts trešais veids, kā cilvēks var pārvietoties.
Endijs Raina (Andy Ruina) un viņa kolēģi no Kornellas universitātes Biorobototehnikas un kust;ibas laboratorijas (Biorobotics and Locomotion Lab) ir radījuši matemātisku modeli un atklājuši trešo, efektīgo cilvēka pārvietošanās paņēmienu kaut ko vidēju starp iešanu un skriešanu (lekšana, rāpošana, ripošana un līšana te netiek apskatītas, jo ir runa par kustību ar kājām ila piezīme). Šo paņēmienu reālā dzīvē, liekas, neizmanto neviens cilvēks, zinātnieki to ir nosaukuši par svārsta skriešanu ("pendular running"). Zināmu priekšstatu par šo trešo ceļu var iegūt, pavērojot 80-gadīgu senioru, kas cenšas skriet. Svārsta skrējienā abas kājas vienlaicīgi neskar zemi, taču katra no kājām skar zemi pietiekoši ilgi, lai rastos iešanai raksturīgā divu spēku punktu pazīme piezemēšanās un atspēriens. Parastā skrējienā eksistē tikai viens punkts. (Ejot cilvēka kāja piezemējas uz papēža, bet atspēriens notiek ar pirkstiem; skrienot, piezemēšanās un atspēriena punkts ir viens ila piezīme.) Iemesls, kāpēc vairums no mums nelieto svārsta skriešanu, pētniekuprāt, ir vienkārša mums tā nav vajadzīga. Taču dažiem šis paņēmiens varētu nest labumu. Piemēram, cilvēkiem ar pārlieku lielu svaru, kuriem kājas nav tik atsperīgas. Vispār pētnieki nonāca pie secinājuma, ka tradicionālās pārvietošanās metodes ir pašas efektīgākās.
labs gan tas atklājums, šitā vēl var nosvārstīties un uzart asfaltu, nē nu paldies!
Man liekas, ka es zinu ko tie zinātnieki ir atklājuši es šito metodi reizēm izmantoju kad man bija pieci gadi - viņi izauga, izākstījās, saņēma par to naudu un vēl paziņoja, ka tas ir baigais atklājums
baigi labi atklājumi! m nait
ipaši ieinteresē tas par udens līmeni! he jo vairakk meklesi lapas iternetaa jo vairaak uzinaasim
Par to iešanu, tīri interesanti!
Heh-ko tik var uzzināt par šo dīvaino pasauli..
man patiik tie tavi sensacionaalie rakstini, uzzinaaju tik daudz ko jaunu , paldies tev , shitaada informaacaija vareetru buut ar patiesa , man taa sjkiet
mmm to es vel nezinaju!
Interesanti, interesanti... Izrādās, ka skolā nemāca daudz viskaut ko šitādu..
Agrāk man īpaši interesants likās jaut. par to Kādēļ viss futbola laukums ir tādās interesantās svītrās - māsa man centās iestāstīt, ka tur stādot dažādas šķirnes zāli (labi, ka uzzināju, ka tā nav patiesība!!! )
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)