Alķīmiķiem vienmēr bijuši divi lielie sapņi - sasniegt pilnību un pakļaut mūžību. Viens ceļš lika radīt ideālo cilvēku un pārvērst vienkāršos metālus zeltā. Otrs paģērēja nemirstības eliksīra noslēpuma atklāšanu.

Bet tā ir teorija. Kamēr šī - tikai tāda pasaka par sapņiem.

Mazliet par pūķiem, mazliet par princesēm, mazliet par bruņiniekiem, ļauniem burvjiem, reliģiskiem fanātiķiem un bordeļiem.

Par reitingu: R ir tikai kompromiss ar pašreizējo reitingu sistēmu, kas uzmanīgi iedala bērniem paredzētus/piemērotus darbus daudz sīkākās kategorijās, bet piedāvā tikai vienu kategoriju, ar ko apzīmēt visu, kas ir iecerēts kaut mazdrusciņ drūmāks par paši-ziniet-ko.

Labā mūžīgā cīņa ar Ļauno turpinās, tikai šoreiz tā ir ieguvusi jaunu veidolu. Stāsts par draudzību, uzticību un drosmi, izaugsmi un zaudējumu. Pasaule vairs nekad nebūs tāda kā agrāk.

"Viņa plosījās līdz spēku izsīkumam, taču dzelzs riņķi sienā nepakustējās ne par mata tiesu. Beigu beigās viņa pusnemaņā noslīga uz vēsās, mitrās un nelīdzenās grīdas un ļāva ķēdēm novilkt rokas zemē. Pār viņas vaigiem ritēja sviedri un asaras – izmisuma un bezpalīdzības asaras, tik sāļas kā jūras ūdens. Viņa nekad vairs neredzēs saules gaismu, nedzirdēs putnu priekpilnās, skanīgās himnas pavasarim un nejutīs maigo, spirgto maija vējiņu rotaļājamies matos un skūpstām vaigus. Viņa nekad neies pa balto, putekļaino celiņu uz mājām un neiebridīs upē, lai noskalotu smagumu no dienas darbos nogurušajām kājām. Viņa nekad neaizmigs un nepamodīsies. Nekad, nekad vairs. Loks bija noslēdzies."