,,Nektarīni pret stresu.
No rīta pamodusies, dēļ kādas istabas biedrenes modinātāja, viņa satraukta ievilka elpu. Pirmā skolas diena. Nu, pirmā skolas diena kad viņa mācīsies. It kā viņa jau zināja kas būs un ko darīs, bet satraukums bija drausmīgs. /Diezgan bezsakarīgi... Es taču jau dažus pazīstu, it kā nekam bailīgam nevajadzētu būt... It kā./ Tad lai pārvarētu vēlēšanos pagulšņāt vēl kādu stundiņu vai divas, viņa uzvilkta kā atspere pieleca kājās. Apvaldīdama kāri kā traka sākt grauzt nagus, viņa pirmā ieskrēja tualetē. Piegājusi pie izlietnes viņa spogulī nopētīja savu seju. Pretī skatījās tik pat kā pieaugusi meitene, nepārāk nopietna, un ar vērīgu skatienu, kas pašlaik bija krietni nobijies.
-Merlina dēļ, atslābinies taču!-
Viņa dusmīgi nomurmināja un palaidusi siltu ūdeni krānā, noskaloja seju. Tad viņa ,,uzmorfēja iemīļoto melno mantiju, un tumši sarkanus nagus. Pēdējo reizi nopētījusi savu nobijušos skatienu spogulī un nopūtusies, viņa aši nobeidzot tualetes apmeklējumu, palietoja podu, ja tā var izteikties. Atslēgusi durvis un izgājusi laukā viņa vēl nodomāja ka duša šodien, kā izskatās- izpaliks. Tik un tā no viņas nav nekādas jēgas. Vienkārši patīkama sajūta un viss.
Paskaidrojot par dušu- viņa mainot izskatu varēja arī mainīt matus, padarot viņus taisnus un nepinkainus. Tā bija ļoti izdevīga lieta, jo tādā veidā viņa, ja nepietika laika, varēja elementāri savu izskatu no samiegojušās, pinkainas un arī diezgan saburzītas būtnes, pārvērst izskatīgā meitenē. Un runājot par drēbēm, viņai krietni palīdzēja tas ka viņas dzimtā bija pat diezgan daudz metamorfomagu. Ja godīgi viņai nebija ne jausmas, vai tās drēbes kas viņai ir mugurā ir īstas drēbes, vai tikai kaut kādas mutantādas paliekas. Kamēr viņa savā nodabā prātoja par mantijas garlaicību, Nekana gandrīz nemanīdama kas apkārt notiek, bija pamanījusies aiziet līdz koptelpai. Aši pametusi skatienu apkārt, vai nemana kādu, precīzāk kādus pazīstamus cilvēkus, viņa devās uz koptelpas izeju.
Pēc izrāpšanās pa caurumu viņa uz mazu brītiņu atslējās pret sienu un aisedzot ar plaukstu pieri, izpildīja pāris elpošanas vingrinājumus. Ieelpa, izelpa. Lēnām aizskaiti līdz 3. Tad viņa papurināja galvu cenšoties noskaidrot, kaut nedaudz, savas sajukušās domas. Pēc tam dusmīgi nopūtusies un no uztraukuma bez maz vai ģībstot, Nekana devās uz zāli. Klusām apsēdusies blakus pāris apmēram tāda paša vecuma meitenēm, viņa paķēra no tuvākā augļu groza nektarīnu un kāri sāka grauzt. Nu ne gluži ,,kāri sāka grauzt, jo tad viņa droši vien izskatītos pēc vāveres, un tas varētu nedaduz sabojāt iespaidu, bet nu teiksim ,,lēnām sāka ēst.. Viņa dievināja nektarīnus. Tā kā viņai īpaši negribējās ēst /varu derēt uz 10 nektarīniem ka dēļ uztraukuma. Kā jau parasti./ nektarīni bija labākā izvēle. Tad viņa pasmaidīja ieraugot kā lielīgi sperdams soļus un izskatīdamies nedaudz smieklīgi Džeimss devās uz apmēram uz viņas pusi. Blakus meitenes sāka sačukstēties. Tiklīdz Džeimss ar savu ,,bandu apsēdās blakus Nekanai un sāka kautko nenozīmīgu pļāpāt, sačukstēšanās uzvilnīja ar jaunu vilni. Nekana sasprindzinādama dzirdi izšķīra nedaudz pastulbu sarunu, bet ko gan var gribēt no meitenēm, kas jau 15 gados ir zaudējušas nevainību un vienīgo mikstūru ko viņas var sabrūvēt, pilnībā bez nevienas kļūdas, sauc par mīlas mikstūru. Tāda dzīve.
-Kas tā par meiteni?-
-Stāstot ka viņa ir Džeimsa draudzene, viņi esot iepazinušies vasarā. Tad tā meitene izlūdzās iet šeit Cūkkārpā, pirms tam viņa laikam ka gāja Dumštrangā, lai būtu kopā ar savu jauno draugu. Brīnos ka viņas mamma viņai to ļāva!-
-Ne takš. Laupītāji ar viņu iepazinās vasaras brīvlaikā. Viņi kopā apmētāja kādu ar olām un kopš tā laika ir draugi.-
-Un kā tad tu to zini?-
-Man stāstīja. Neatceros kas.-
-Ja? Man gan Margreta izstāstīja.-
Ar to arī beidzās diskusija. No tās Nekanai likās ka viņa ir sapratusi divas diezgan noderīgas lietas. Ja tu kaut kur, jebkur sēdi kopā ar zēnu, tas nozīmē ka jūs esat kopā. Un tas ka kopā būšana ar kādu zēnu, nevis tiek uzskatīta par normālu parādību, bet gan tiek apspriesta no visām pusēm. Interesanti. Viņai kāds piebakstīja pie pleca. Viņa iznira no savām domām, papurināja galvu, un jautājoši atprasīja;
-Ām, jā?-
Meitene ar nopietnu seju un pagaru bizi, viņai pārjautāja;
-Vai tu esi Nekana Mēra?-
Pēc ašas atbildes ,,jā, (ašas, jo blakus sēdošās jau paspēja pašaut galvu šurp, un apdomāt vai ir dzirdējušas tādu vārdu & uzvārdu) viņa paņēma lapiņu ar stundu sarakstu. Pēc tā izlasīšanas viņa nošūpoja galvu un pajautāja Džeimsam;
-Kādas jums stundas?-
Viņs aši vēlreiz ieskatījās savā stundu sarakstā un atbildēja;
-Reti garlaicīgas. Burvestības, mikstūras un tad pārvērtības. A, tev?-
-Tādas pašas! Paklau, iedod savu sarakstu.-
Pēc apmēram minūtes pētīšanas un salīdzināšanas, Nekana iesvilpās.
-Vienīgās atšķirības kas mums ir, ir pareģošanas vietā man ir rūnas un vientiešpētīšanas (es zinu ka tā viņu nesauc, bet es tā to saucu) vietā man ir aritmētika. Dīvaini. Kāda iemesla dēļ tu ņēmi pareģošanu?-
Džiemss sarauca pieri un atbildēja;
-Vajag vismaz vienu stundu kur var izklaidēties! Un tu nevari noliegt ka pareģošana ir smieklīga. Lai gan nu jā, tev vēl nekad nav bijusi pareģošana. Tjam.-
-Taisnība vien ir. Labi, jūs te vēl pierijaties, bet es jau iešu savākt mantas, kuras vajadzēs pirmajām stundām. Tiksimies Burvestībās.-
Piecēlusies kājās un uzsmaidījusi zēniem, Nekana aši izgāja no lielās zāles. Diezgan steidzīgā solī. Un reizē domājot, kā lai viņa, pie velna, uzzina kur ir tā burvestību klase, a?
Laikam ka vajadzēs pajautāt tam vīram gleznā. Taču pagaidām ir jāaiziet uz koptelpu paķaļ visām mantām. Pa kriesi, pa labi, 2 stāvi uz augšu, līdz galam un tad parole ,,priecīgs sākums. Iegājusi iekšā viņa uzskrēja pa kāpnēm uz meiteņu guļamistabu. Iegājusi pa piektgadnieku, vai precīzāk piektgadnieču iestabas durvīm, viņa piegāja pie sava naktsskapīša un salika savā jaunajā ādas somā, visu kas šodien bija vajadzīgs. Nu, precīzāk pirmajām trim sundām, jo pēc tam bija pusdienas, un tad jau arī viena brīva sunda. Soma bija diezgan ietilpīga, un tas bija labi, jo šodien bija Mikstūras un tām vajadzēja diezgan daudz. Tā pat kā Burvestībām. Pārvētībām gan bija tikai viena grāmata. Un Pārvērtības tāpat ir šausmīgi elementāras. /Būt metamorfomagam ir jauki/, viņa pasmaidījusi nodomāja.
Pēc brītiņa kurā viņa ietūcīja somā futlārīti kurā stāvēja pāris spalvas, (to viņai bija uzdāvinājusi vecmāmiņa), tinti un visbeidzot, pāris pergamenta sloksnes, viņa jau bija pielekusi kājās un uzmetusi somu plecā. Tad viņa izgāja pa durvīm un gandrīz ieskrēja Džeimsā. Nu, labi, labi, ieskrēja Džeimsā un nogāza viņu no kājām, būtu precīzāk. Un viņš gandrīz nogāza Siriusu. Skaisti. Tiesa gan to viņa nepateica.
-Lūdzu piedod, es vienkārši steidzos laukā pa durvīm. Un ieskrēju tevī.-
Džeimss noelsās un palīdzēja Nekanai norāpties no viņa.
-Jā, to es pamanīju. Nezināju ka tev tik ļoti patīk mācīties.-
-Sacerējies... Bet, runājot par mācīšanos, tikai tikko apjēdzu ka nemaz nezinu kur Burvestību kabinets ir. Es nevaru jūs pagaidīt, un tad kopā ar jums iet?-
Džeimss pirms atbildēja, pieslējās kādās un padeva roku Nekanai, lai viņai ir vieglāk piecelties. Tad nobolījis acis un piekrītoši pamājis ar galvu reizē nosodoši teikdams, ka;
-Varēji jau nu iedomāties pirms tu aiznesies. Tagad TU sēdi TE, un gaidi mūs.-
Pēc šiem vārdiem viņš ar Siriusu un Remusu aši ieskrēja savā istabā no kuras tagad bija dzirdama smiešanās, pāris paskaļi būkšķi un 3 balsis kas reizē kaut ko skaļi buldurēja.Tad viņai garām paskrēja brūngana žurka. Sviebusies, viņa tai iesvieda ar papīra gabaliņu, kas pirms tam mētājās turpat uz galda. Viņai pret žurkām, kā tādām, nebija iebildumi, bet viņai nepatika nepieradinātas žurkas. Un šī bija neglītā krāsā. Tā ierāpās caurumā kas bija blakus zēnu istabām. No tām atskanēja ceturtā balss, kas izklausījās pēc priecīga Pītera balss. Nodomājusi ka viņu viss drīzāk pamodinājusi tā žurka, un ka pirms tam zēni viņu vienkārši bija atstājuši gulēt, un tad lai piesegtu, samuldējuši Nekanai, viņa pārstāja par to domāt, un klusībā atkārtoja to ko bija pēdējo iemācījusies pie pagājušā skolotāja. Tā bija pieburšana.
Rokas kustība, čukstus izteikts šurpum un pazaudēta matu gumija ielidoja viņai rokā. Pasmaidījusi, viņa sadzirdēja kā aiz viņas lavās Džeimss. Viņa aši sev sataisīja riebīgu ģīmi, kas izpaudās kopā saaugušās uzacīs, lielā degumā un mazās atšautās ausīs. Aši apmetusies rinķī viņa savilka seju kroplīgā grimasē. Džeimss iepleta acis, izlikās ka iespiedzas un pēc tam ielec Siriusam rokās.
Pēc kopīgas pasmiešanās, vēl nedaudz pabolīšanās un Pītera nelielās žagu lēkmes kad viņš ieraudzīga Nekanu, viņi beidzot devās uz Burvestību kabinetu.
Beidzot ieliku 5 nodaļu. Ja kādam ir labāki ieteikumi virsraksta ziņā 100% uzklausīšu. Es nevarēju NEKO izdomāt. :D
