,,Iepazīšanās ar Džeimsu un viņa draugiem.
Neviens nepamanīja kā ierodas gara auguma neievērojama meitene. Nu izņemot dažus cilvēkus. Bet, tie galvenokārt skatījās uz viņas mājdzīvnieku. Sikspārni. Viņa laikam ir pirmā kam ir tāds mājdzīvnieks. Viņa sirsnīgi atvadījās no savas vecmāmiņas. Vismaz tā izskatījās. Tikai viņa pati dzirdēja kā vecmāmiņa viņai iečukst ausī:
-Nekan, es piesardzīga! Nepieļauj kļūdas pārvēršoties. Un uzmanies no savām dusmām, tu zini ko spēj kad esi dusmīga. Bet, vispār izpriecājies!-
Pēc šiem vārdiem meitene sirsnīgi uzmaidīja savai radiniecei un kusā balsī atbildēja:
-Neuztraucies! Tu zini ka viss būs kārtībā! Ja kas notiks sūtīšu tev Tumšo ar vēstuli!-
Ar šiem vārdiem Nekana piemiedza vecajai dāmai ar aci, vecmāmiņa iesmējās un viņas apskāvās un pēc brītiņa vecā dāma aizteleportējās. Nekana atmeta savus garos un melnos matus atpakaļ un sāka vilkt lādi, kurai virsū bija būrīs ar sikspārni, uz vilcienu.
Kamēr viņa cīnījās ar lādi jebkurš viņu viegli varēja nopētīt. To arī kāds diezgan cītīgi darīja. Viņa izskatījās diezgan labi. Nu vispār ļoti labi. Gari melni mati, tumši zaļas acis. Pabāla āda. Tumši, tumši zaļš krekls ar melniem rakstiem un tumši džinsi. Ausī zaļas ipoda austiņas. Kā jau nojaušat viņai patīk zaļā krāsa. Priekš tik jaunas meitenes viņa izskatījās ļoti pieaugusi. Un spēcīga. Jāpiebilst ka viņa tāda arī bija.
Kāds zēns ar sajauktiem melniem matiem uz viņu cieši paskatījās. Tad pieliecās uz kāda cita zēna pusi un noteica:
-Paskaties uz viņu! Kā tev liekas viņa arī būs Grifidorā?-
Siriuss arī paskatījās uz meiteni un pasmīnēja par Džeimsa aizrautīgo toni. Tad pagriezās atpakaļ pret Džeimsu:
-Tev tas ir tik ļoti svarīgi?
Meitene atskatījās atpakaļ un ieraudzīja ka Džeimss uz viņu skatās. Viņa viņam uzsmaidīja. Izskatījās ka tas ir kā signāls Džeimsam. Viņš uzreiz piegāja viņai klāt un uzsmaidīja.
-Sveika. Palīdzēt?-
Viņa pateicīgi viņam uzsmaidīja un iedeva lādes galu pati paņemot rokā būri ar sikspārni.
-Liels paldies. Tā lāde ir nolādēti smaga!-
Džeimss nedaudz pasmaidīja par viņas izvēlētajiem vārdiem. Ne īpaši daudzas meitenes nolamājas jau otrajā teikumā ko saka nepazīstamam zēnam.
-Mani sauc Džeims. Poters.
Zaļacainā meitene iesmējās.
-Ak tad Džeims Poters. Labi ka ne Džeims Bonds. Esmu Nekana.
Ar pēdējajiem vārdiem viņa nedaudz pielieca galvu. Un pasmaidīja. Jau atkal. Džeims norija siekalas un atsmaidīja pretī. Šī meitene bija ļoti jauka.
-Nekana? Interesants vārds.-
Meitene nedaudz saviebās.
-Ļoti interesants. Pareizāk sakot dīvains. Un piedevām no tā nevar uzveidot normālu iesauku. Kaitinoši.-
Džeims iesmējās un ievilka lādi vilcienā. Nekana ar grāciju iekāpa aiz viņa un sekoja Džeimsam pa gaiteni. Viņš apskatījās vairākas kupejas līdz beidzot atrada to ko gribēja. Atvēris durvis viņš paskatījās atpakaļ.
-Tu taču sēdēsi ar mums, vai ne?-
Viņa nobolīja acis.
-Itkā man būtu kur citur sēdēt.-
Pēc šiem vārdiem Džeimss saviebās. Viņš negribēja būt uzmācīgs.
-Bet, man nav iebildumu. Ja vien tavi draugi ir tik pat jautri kā tu.-
Nu jau viņš izskatījās priecīgāks.
Viņš ievilka lādi iekšā un uzsauca iekšā sēdošajiem zēniem:
-Palīdzat lūdzams šito lādi uzdabūt augšā. Drausmīgi smaga!-
Trīs citi zēni pielēca kājās un metās palīgā nabaga Džeimsam. Pēc pāris sekundēm lāde bija diezgan droši uzstutēta augšā, pie citām lādēm.
Tikai tad nedaudz uzjautrināta ienāca Nekana. Visi zēni nedaudz vērtējoši viņu nopētīja. Tad Džeimss aši pārtrauca nelielo klusuma brīdi un iepazīstināja visus:
-Tā ir Nekana. Un tas ir Remuss, Siriuss, Pīters...-
Nekana pasmaidīja. Viņa arī visus ieinteresēti nopētīja.
Džeimsu viņa jau bija redzējusi. Bet, tik un tā viņa viņu vēlreiz nopētīja. Garš diezgan muskuļains, bet ne pārspīlēti. Ar žilbinošu smaidu un jauks.
Pīters. Sīks. Ļoti sīks. Izskatījās ļoti satraukts. Un priecīgs.
Remuss. Pabāls jauneklis ar dedzīgām acīm. Viņš izskatījās zinātkārs (tas skanēja pēc Nekanas domām daudz labāk nekā ziņkārīgs). Izskatījās godīgs.
Un Siriuss. Arī garš. Ar nedaudz garākiem matiem nekā Džeimsam. Bet, tik un tā bija tik pat pievilcīgs kā Džeimss. Un izskatījās pazīstams... Paga? Viņš tiešām izskatījās pēc viena rada, Nekana bija bieži pētījusi ģimenes albumu. Un viņš bija gluži kā mammas māsīcas dēls. Bilde bija uzņemta diezgan sen. Tajā bija Siriuss nedaudz pirms skolas sākšanas.
Viņa pārsteigta pasmaidīja. Viņai likās ka tā ir diena kad viņa ir visvairāk smaidījusi kopš... Nē. Viņa bija nosolījusies ka par to nedomās. Siriuss iesmējās.
-Nedaudz neparasts vārds, ne?-
Džeims domās nolamāja Siriusu. Viņam manieres vienmēr bija pieklibojušas, bet tas viņam nekad netraucēja iepazīties ar meitenēm. Tāpat kā Džeimsam.
-Tici man es to zinu ilgāk nekā tu.-
Sakot šos vārdus viņa apsēdās vienīgajā brīvajā vietā. Protams ka blakus Džeimsam. Tiesa otrā pusē viņai sēdēja Remus. Viņa ielika būri ar Tumšo klēpī.
-Un piedevām, ne jau man vienīgajai ir dīvains vārds.-
To sakot viņa cieši skatījās uz Siriusu. Viņš iesmējās.
-Labi, jau labi. A, saderam ka vismaz mans uzvārds ir normālāks nekā tavs?-
-To es jau zinu Blek.-
Viņš šokēts paskatījās uz Nekanu. Kā gan viņa varēja zināt ka Siriusa uzvārds ir Bleks? Nekana domās nosmējās par Siriusa sejas izsteiksmi. To vajadzētu iegaumēt. Tad viņa pasmīnēja un paskaidroja:
-Neesi nu tik pārsteigts. Tu esi manas mammas māsīcas dēls.-
Tagad Siriuss rādīja nedaudz nokaunējušos ģīmi. Viņam likās ka viņš zin lielāko daļu savu radu. Bet, tad viņš atplauka.
-Paga, tu biji tā kautkāda tur kāda radniecīgā būtne kas dzīvoja mežā? Un bija metamorfomags?
Nekana saviebās. Viņai nepatika ka visi vienmēr kaut kā nebūt uzzin ka viņa ir tā kas ir. Metamorfomags. Vismaz viņš nezināja par viņas saikni ar mežu.
-Ai, paldies Siriuss. Bet, jā. Tā pati. Lai gan nedaudz iebilstu pret vārdiem ,,kas dzīvoja mežā. Es dzīvoju pļavā.-
Ar to visi iesmējās. Viņa nepieminēja savas metamorfomaga spējas, varbūt ka visi to nemaz nav ievērojuši. Tad protams ierunājās Remuss un viņas cerības pazuda.
-Negribi pamainīt izskatu? Es nekad neesmu redzējis īstu un dzīvu metamorfomagu!-
Viņa nedaudz pasmīnēja par Remusu un pārvērtās par mazu apmēram 3-gadīgu meitenīti spilgti zilā kleitā ar indīgi zaļiem matiem. Viņa ierunājās smalkā un spiedzīgā balstiņā.
-Esi apmierināts?-
Pēc pāris sekundēm viņa atkal bija parastā Nekana. Lielākā daļa skatījās uz viņu ar pavērtām mutēm. Tieši tas viņu kaitināja. Kādēļ vienmēr visi viņu pēc pārvēršanās uzskata par kautkādu zoodārza iemītnieku?
Tad pie kupejas duvīm pienāca sieviete kas veda ratiņus. Nekana izvēlējās kaudzi ar šokolādes vardēm. Siriuss savukārt paņēma katliņkūkas un piedāvāja dažas Nekanai, kas apmeirināti tās apmainīja pret sauju ar šokolādes vardēm.
Džeimss pa to laiku bija neapmierināti noskatījies kā viņa draugs Siriuss nemanāmi flirtē ar Nekanu. Viņš beidzot iejaucās.
-Tu vari pārvērsties arī par kautko nedaudz... vecāku?-
Pēc pēdējajiem vārdiem visi iesmējās. Arī paša Nekana. Tad viņa atkal pārvērtās. Šoreiz kā bija aizrādījis Džeimss, par kaut ko nedaudz nobridušāku. Ja, pirms tam varēja droši teikt ,,ar atvērtām mutēm, tad šoreiz vajadzētu teikt ar žokļiem pie zemes. Viņa jau iepriekš pasmīnēja, zinot kādu reakciju viņa izraisīs zēnos. Viņa bija ar blondien matiem kas nekārtīgi krita pār pleciem. Viņas krūtis bija droši vien ka milzīgākās ko viņi bija redzējuši savā mūžā. Mugurā viņai bija apspīlēts melns krekliņš un mazi ādas minisvārki. Uz sejas tonna ar kosmētiku. Viņa izskatījās pēc tādas kas varētu iznēsāt dzērienus striptīzklubā. Tad viņa ierunājās diezgan zemā, priekš sievietes, un seksīgā balsī.
-Vai tagad jau labāk?-
Džeimss norīstījās. Pīters bija tik šokēts ka gandrīz noģība, viņš bija diezgan jūtelīgs pret seksīgām lietām. Remuss kuru tas vismazāk iespaidoja aši aizvēra muti, bet neko neteica. Tad ierunājās Siriuss.
-Njāām... Šitais dažiem labiem patīk labāk nekā 3-gadīgs bēbītis...-
Tad blondīne nobolīga acis un atkal pārvērtās ar Nekanu. Visi kam vēl bija vaļā mute aši tās aizvēra. Viņa iesmējās.
-Jums vajadzēja redzēt savus ģīmjus.-
Puiši nedaudz nokaunējušies iesmējās. Tad Nekana pagriezās pret logu un paskatījās arā. Viņa iepleta acis. Varēja jau saredzēt Cūkkārpu. Viņa ar šausmām saprata ka tūlīt būs klāt šķirošana. Viņa cerēja ka tiks tajā pašā tornī kur Džeimss ar saviem draugiem.
-Šausmas, mēs jau esam gandrīz klāt!-
Nekana aši nomainīja savas drēbes uz svētku mantiju. Tas bija viens no labumiem viņas gēnos. Viņai rados bija tik daudz metamorfomagi, ka viņa varēja ne tikai nomainīt izskatu, bet arī drēbes. Un tas viņu pasargāja no kauna. Kā gan viņa būtu saģērbusies, kad te ir zēni? Bet, kā tagad saģērbsies zēni? Viņa nedaudz pasmīnēja par apjukumu zēnu sejās.
-Es uz neilgu laiciņu iziešu laukā no kupejas, kamēr jūs pārģērbjaties.-
Pīters atviegloti nopūtās kad Nekana izgāja ārā. Viņš bija pārbijies kad saprata nelielo problēmu ar pārģērbšanos.
Pēc pāris minūtēm visi bija jau pārģērbušies un pasauca Nekanu. Viņa ienāca iekšā un paņēma būri ar Tumšo rokās. Siriuss paņema savu būri ar melnu vanagu. Pārējiem nebija nekā. Tad bija kārta lādēm. Pēc pāris minūtēm kurās Siriusam uz kājas uzkrita Nekanas lāde, bet Nekana nobrāza roku pret Džeimsa lādes stūri visi bija dabūjuši savas lādes.
-Paklau, es negribu mocīties ar savu lādi...-
Siriuss sāka žēloties. Nekana nobolīja acis un pavicināja zizli uz viņa lādes pusi. Tā līgani pacēlās gaisā. Džeimss nolamājās.
-Kā man pašam tas neienāca prātā?-
Pēc brītiņa jau visas lādes peldēja gaisā un to īpašnieki izgāja gaitenī, kas bija pilns ar satrauktiem skolēniem. Nekana pieķērās Džeimsam un nedaudz uztraukti pavaicāja.
-Ēēm... Ja es esmu pirmo reizi Cūkārpā man vajag iet ar pirmziemniekiem vai ar jums?-
Džeimss sarauca pieri. Viņš gribēja lai Nekana iet ar viņu, bet vai tā drīkstēja?
-Zini, ko? Pajautāsim profesoram Dzīvelim!-
Pēc brītiņa viņi jau bija izkāpuši no vilciena un aizspraukušies pie Dzīveļa. (Jāpiebilst ka viņš tāpat kā Hagrids nākotnē, pavadīja pirmziemniekus uz laivām.)
-Labdien prof. Dzīveli! Nekana ir šeit pirmo reizi, bet viņa mācīsies jau 5. gadu, viņai ir jāiet ar 5-gadniekiem vai ar jums?
-Ar jums, jums. Un jā Nekana? Tev pirms došanās zālē būs jāpieiet pie Mirgas (viņa ir tā pati kas nākotnē būs Maksūra)! Viņa tev visu paskaidros.-
Nekana atviegloti nopūtās un sekoja Džeimsam kas jau meklēja Siriusu un pārējos. Pēc pāris sekundēm viņi visi bija jau pie karietē. Nekana noelsās un piegāja pie testrāliem. Viņa noglāstīja viņam mīksto purnu un paglaudīja pieri. Tad pagrizās pret pārejiem kas pārsteigti skatījās kā viņu draudzene apčubina tukšu gaisu. Viņa nobolīja acis.
-Karietes velk testrāli. Jūs viņus neredzat, jo viņus redz tikai tie kas ir redzējuši nāvi.-
Remuss līdzjūtigi paskatījās Nekanā. Viņa nedaudz skumji pasmaidīja. Un tad iebūra savu lādi karietei aizmugurē speciāli paredzētā vietā lādēm. Būri viņa paturēja rokās.
-Nu? Ja jūs esat beiguši bolīties uz mani varbūt kāpsim iekšā?-
Mans pirmais stāstiņš. :D
