Jaunais skolotājs.

Portrets pavērās un skolēni iekārtojās uz ilgāku atpūtu, jo tikai pēc desmit minūtēm stundai ir jābeidzas. Daži jau laicīgi devās uz Lielo zāli paēst pusdienas.

Negaidīti skolā ieskanēja skaļa balss: „Pēc četrdesmit minūtēm gaidīšu jūs visus Lielajā zālē. Man ir svarīgs paziņojums. Ierašanās obligāta.”

Tikai muļķis varēja neatpazīt direktores balsi, kurā bija dzirdams spēks un pavēlēšana.

Harijs pirmajā brīdī bija mazliet sabiedēts, bet pēc tam jau nomierinājies.

šķita, ka Hermione vēl kādas desmit minūtes pēc runas nav atdabūjusi runas spēju. Viņas acis bija ieplestas un tad kad visbeidzot Harijs viņai piedāvāja apsēsties, tad meitene mazliet satraukusies teica: „Pie Merlina bārdas es ceru, ka nav noticis nekas slikts.”

„Nedomāju, ka tas varētu būt kaut kas ļoti nopietns un baismīgs. Varbūt, Pīvs savārījis kaut ko. Iespējams, ka kāda klase ir izdemolēta. Dzirdēju, ka Pīvzam lielie niķi uznākuši. Tas esot vienam pirmziemniekam matus norāvis un viņa māte sataisījusi lielu brēku . Nomierināties ! Nekas jau nevar būt noticis,” mierīgi teica Rons, kaut vai pašos sirds dziļumos viņš bija mazliet sabiedēts.

Lai vai kā Rons minēja, neviens no tiem variantiem nebija pareizs. Par to viņi pārliecinājās klausoties direktores sakāmajā pēc trīsdesmit minūtēm.

Maksūra izskatījās tikpat nopietna, kā pirmajā skolas dienā šogad.

„Tā kā slikto ziņu ir vairāk nekā labo tad es sākšu ar tām. Gribu sākt ar brīdinājumu spokam kuru sauc Pīvzs nerādīties ceļā un lieki to nekaitināt. To es iesaku ne tikai jaunākajiem audzēkņiem, bet gan arī pēdējo gadu skolēniem. Manuprāt, jūs jau zināt, kas bija noticis, ja netīšām uzskrien virsū spokam.”

Daži nosprauslojās domādami nez kā var uzskriet virsū spokam, taču direktore to virzienā raidīja asas bultas no acu skatiena. Iestājās klusums.

„ Tie audzēkņi kuri lasa „Dienas Pareģa” numurus noteikti ir informēti par masveida bēgšanu no Azkabanas. Šis Maikls Flints ir man labi pazīstams nāvēdis, kurš ir viens no cietsirdīgākajiem nāvēžiem gadsimtu gaitā. Tie kuri skolā ir jau pavadījuši vairākus gadus zina ka oktobra vidū katru gadu mēs visi , izņemot pirmziemniekus pēc vēlēšanās dodamies uz Cūkmiestiņu. Tas ir miests pie skolas kur mēs atpūšamies no darba. Man baiļojoties par jūsu drošību esmu nolēmusi šo gājienu pārcelt uz nākošo nedēļu.”

Atskanēja daži vaidi, bet pārsvarā līksmas ovācijas. Direktore turpināja: „Izejot un ienākot skolas teritorijā jūs pārbaudīs skolas sargs Arguss Filčš.( atskanēja vairāki vaidi) Protams, arī visas atsūtītās lietas uz skolu pārbaudīs. Ceru, ka jums neienāks prātā lietas nomaskēt par citu priekšmetu, jo šā vai tā tas tiks atklāts. Mazliet gribu pārmest grifidoriem un slīdeņiem par bezatbildīgu rīcību mikstūru stundā pie Tibērija Ogdina, par to abiem torņiem tiek katram atņemti četrdesmit punkti.”

Divi galdi skaļi novaidējās. Tie kuri prata rēķināt un labi zināja patreizējo torņu punktu skaitu saprata, ka Grifidorus tas nekādi neietekmēja. Viņi neizkristu no pirmās vietas, ja atņemtu kaut simts punktus, tomēr slīdeņi bija mīnusos. Nopelnītie desmit punkti pazuda un to vietā parādījās mīnus trīsdesmit . Slīdeņi skaļi novaidējās un negribīgi direktorei uz trijām sekundēm sejā iezagās smīniņš.

„Man žēl, ka slīdeņi ir tik apbēdināti, tomēr par katru nedarbu tiek saņemts sods. Lai jūsu sejiņās atplauktu smaids paziņoju, ka pēc Hūča madāmas lūguma tiek iepirktas jaunas slotas skolas inventāram. Tagad tās tiks apsargātas un katram, kas vēlēsies ar tām lidot būs jāuzrāda mana atļauja un vēl pie tam par katru atļauju, ko es apstiprināšu par to uzzinās citi skolotāji. Drošībai. Bet es vēl gribu paziņot vissvarīgāko izmaiņu,” Maksūra skaļi noteica. Zālē apklusa prieka izpausmes, tomēr daudzi arī bija sašutuši stingro aizsardzības pasākumu virkni. Harijs par to bija tikai priecīgāks. Dziļi sirdī viņš iedomājās, ka Maksūra ir tiešām laba direktore un patiesībā lielisks cilvēks.

„Es gribētu turpināt ar ko ļoti svarīgu. Pat reiz arī Burvestību ministrijā tiek pieņemti dažādi aizsardzības pasākumi, tāpēc Dans Danufāns , kas ir skolotājs, kurš jums apmāca aizsardzību pret tumšajām zintīm ir darba jautājumos visu šo nedēļu. Ik pēc laika viņš iegriezīsies pie mums.”

Skolēni sāka aplaudēt, jo tas nozīmēja- nekādu aizsardzību pret tumšajām zintīm.

„Nē, nē, nē. Nav tā kā jūs gribētu domāt,” direktore smaidot novilka un ar labpatiku vēroja, kā bērnu sejas sadrūm, „Tātad loģiski, ka m mums ir vajadzīgs, kāds piemērots aizvietotājs. Tā kā slotas, kuras mēs iegādāsimies maksā milzu naudu un arī tā pat pastiprinātais darba spēks no sarga, kurš veiks papildu darbu par ko viņa alga palielināsies, kā arī pārtikas izdevumi, tas viss maksā naudu, tāpēc mēs nevaram atļauties kādu ļoti profesionālu profesoru. Iedomājoties par šo mācību man atmiņā ataust kāds notikums kas notika pāris gadu iepriekš,” Maksūra ievilka elpu, bet Harijs tikmēr iedomājās: „ tātad tad es jau mācījos Cūkkārpā. Šim notikumam man ir jābūt zināmam,” taču zēns nekādi nevarēja iedomāties, kas tas varētu būt.

„ Hm tātad tad Burvestību ministrija nepamatoti iejaucās skolas personīgajā dzīvē un pēc Lūcija Malfoja ,” direktore īpaši izcēla pēdējo vārdu un tie , kas paskatījās uz tās personas atvasi ieraudzīja tā sejā lepnumu, kas dažiem grifidoriem lika samāksloti vemt. Harijs jau grasījās pievienoties, kad direktore tos skaļi apsauca.

Maksūra turpināja: „ Tātad pēc šī cietsirdīgā nāvēža( grifidori skaļi iesmējās un Drako mute plaši pavērās vaļā) bezkaunības ministrijas darbinieki nobijās un pavēlēja Dumidoru atstādināt no skolas vadīšanas, tā vietā skolā ienāca jauna direktore, kura atvainojiet man, manuprāt, uzdotos pienākumus nekādi nemācēja vadīt. Doloresa Džeina Ambrāža vadīja arī aizsardzību pret tumšajām zintīm. Tas nepatika gandrīz nevienam, jo kā pierasts mūsu skolā vienmēr pārsvarā bijušas praktiskas nodarbības ar pamācošu un pašu nepieciešamāko teoriju, bet Ambrāža mācīja tikai pliku teoriju, kas protams skolēniem negāja pie sirds. Izveidojās grupa ar nosaukumu „Dumidora armija”( Slīdeņi pasmīņāja, bet Hermione, Rons ar Hariju nevainīgi saskatījās)

Harijam ienāca prātā kāda šausminoša doma. No visas tiesas viņš cerēja, ka aizdomas neapstiprināsies, bet no otras puses...

Direktore runāja: „ Tajā gadā skolēni, kas labprātīgi piedalījās jau nelikumīgajā grupā sasniedza neievērojami labus rezultātus šajā priekšmetā. Tad es ar Baltusu bijām priecīgi un saviļņoti par skolēnu cenšanos mācīties šīs zinības kopā ar Hariju Poteru. Pateicoties šim cilvēkam skolēni bija iemācījušies tik daudz cik vajadzētu lai stātos pretim nāvēžiem un pat uzburt aizstāvi. Tāpēc es likumīgi ieceļu Hariju Poteru no Grifidora torņa par skolotāju, kurš mācīs aizsardzību pret tumšajām zintīm, kā aizvietotājs līdz tam brīdim kad Dans Danufāns būs spējīgs īsto darbu apvienot ar darbu šeit. Harijs aizvietos profesoru, kad vien es vēlēšos un viņam to lūgšu. Es aicinu Hariju apsēsties pie skolotāju galda!”

Visu sejas bija pārsteigtas, tomēr aplausi bija gandrīz vai tik skaļi kad Grifidori pirms gada ieguva skolas kausu. Tas bija pateicoties Hermionei kura jau laikus uzbūra skaļuma paplašināšanu.

Harijs bija pārsteigts. Godīgi sakot viņa it kā šausminošā doma apstiprinājās.

Kad zēns cēlās no smaidošo Grifidoru galda viņš paspēja ieraudzīt dažas sejas.

Rons bija svētā laimē un Harijam pēkšņi likās, ka draugs raus vaļā skaļo bimbu, bet tas, protams, nenotika. Hermione uzsmaidīja jaunajam skolotājam un bija laimīga. Džinnija piemiedza ar aci, kad sajuta ka Harijs uzmet aci arī viņai. Un meitene vēl skaļāk aplaudēja.

Zēna skatiens aizslīdēja līdz Nevilam, kurš bija šokā, tāpēc Luna tam glāstīja plecu. Ejot uz galda pusi viņš paskatījās pa kreisi kur atradās Slīdeņu galds. Neviens no tiem neaplaudēja un nekādus gaismas smaidus arī nedalīja. Drako ar nāvējošu izteiksmi slepkavnieciski skatījās uz Hariju.

Tumšo zinšu profesoram sejā iezagās smaids, jo viņš zināja ka tagad Drako ne tikai plāno nogalināt viņu bet gan arī labi apzinājās, ka lai vai kāds perfekts viņš nebūtu, skolotāji punktus viņam var atņemt cik vien sirds kāro.

Piegājis pie skolotāju galda Maksūra viņu apsveica. Harijs palūkojās uz pārējiem skolotājiem, kuri viņam uzsmaidīja, tomēr nevarēja neredzēt, ka lai vai kādu iznākumu, tomēr ne šādu skolotāji nespēja iztēloties.

„Ceru, ka tavi jaunie kolēģi ,Harij, tevi cienīs un jūs sastrādāsieties lieliski. Uz šīs priecīgās nots es arī gribu beigt. Tātad vēl tikai pēdējais brīdinājums. Tas attiecas uz visiem kuri negrasās ievērot Harija Potera, proti jaunā profesora aizrādījumus un tiešā vārdu nozīmē pavēles.”

Pēdējais teikums tika īpaši raidīts Slīdeņu virzienā ar Malfoju priekšgalā.

Harijs uzsmaidīja draugiem.

„Tagad jūs visi esat brīvi. Šajā laikā es ieteiktu paēst pusdienas.( galdi piepildījās ar ēdienu) Pārējo dienas daļu jūs varat atpūsties, bet tikmēr es sasaucu skolotāju sapulci. Arī tev, Harij, jānāk,” Maksūra piebilda, jo Harijs jau grasījās doties pie Grifidoru galda paēst. Zēns piekrītoši pamāja ar galvu un sekoja visiem skolotājiem, tagad jau viņa kolēģiem.