Lilija Evansa pārtrauca sarunu ar savu labāko draudzeni Elladoru, jo dzirdēja tuvojamies tik ļoti pazīstamos smieklus, smieklus, kurus viņa bija sapņojusi dzirdēt visu vasaru, smieklus, kuru īpašnieku viņa nemūžam nevarētu aizmirst vai sajaukt ar kādu citu.
Protams, smiekli piederēja Džeimsam Poteram - skolas pieprasītākajam zēnam, kalambolistam un slavenajam Laupītājam Žuburam. Lilija vēroja, kā viņš, Siriuss, Remuss un Pīters ierodas caur barjeru, kas šķīra vientiešu pasauli no burvju pasaules. Drošivien Džeimss atkal izdomājis kādu joku, ko pastrādāt šogad - nodomāja Lilija, tikai šoreiz nevis nosodoši, bet gan ar smaidu sejā. Vasaras mēnešos Lilija bija pārdomājusi visu par pagājušajiem gadiem Cūkkārpā un sapratusi, kas īsti notiek ar Lilijas 'Džeimsa Potera problēmu'...
Lai nu kā, Džeimsa skaļie smiekli spēji apklusa, jo viņš bija sastapies ar Lilijas skatienu, kas nevis nosodoši lūkojās Laupītāja sejā, bet gan smaidīja. Džeimsam tas bija jaunums; viņš nemūžam nebija iedomājies, ka Lilija viņam smaidītu. Viņš bija apjucis par šādu pavērsienu, jo viņam šā gada pavadīšainai jau bija izstrādāts plāns, un Lilija tajos nebija iekļauta.
Džeimss bija cīnījies par viņas uzmanību iepriekšējos 4 gadus un viņa pacietība bija izsmelta - viņam bija apnicis gaidīt un lūgties, kad beidzot Lilija piekritīs satiksties ar viņu, tādēļ, pēc garām pārrunām ar pārējiem Laupītājiem, Džeimss vasarā nolēma, ka izliksies, ka Lilija neeksistē. Viņš bez vainas apziņas varēs satikties ar citām meitenēm, neapkaunot sevi, kārtējo reizi cenšoties viņu uzlūgt uz randiņu, viņam nebūs bezmiega naktis, kuru laikā viņš domās kārtējo veidu, kā savaldzināt Liliju Evansu - atturīgāko skolas meiteni.
Lilija ievēroja, ka Džeimss uzvedas savādi - citus gadus viņš taisnā ceļā būtu devies pie meitenes ar tekstu "Hei, Evansa! Palīdzēt ar lādi?" vai ko tādu, un viņa, kā vienmēr būtu atbildējusi "Atšujies, Poter!", bet viņš tik un tā aiznestu viņas lādi līdz ekspresim. Bet šoreiz bija savādāk. Sastopot Lilijas skatienu, Džeimss nekavējoties novērsās, pievērsdams uzmanību Pīteram, kurš tajā brīdī centās izvilkt roku no pūces būra, kura, savukārt, bija ieķērusies Pītera pirkstā. Saprotams, ka Siriuss un Remuss kratījās smieklos, bet šī bija vēlviena dīevainība Džeimsa uzvedībā- viņš tikai žēli noskatījās drauga mēģinājumos izraut roku no pūces būra.
Tikmēr Elladora bija ievērojusi Lilijas sejas izteiksmi, vērojot Džeimsu Poteru - zēnu, kura Lilija neieredzēja ne acu galā. Lilija tikko bija Elladorai pavēstījusi, ka ir saņēmusi Meiteņu Vecākās nozīmīti, un arī to, kā bija mainījušās viņas domas par Džeimsu Poteru. Elladora bija norūpējusies par savu ilggadējo draudzeni, jo viņa uzlūkoja konkrēto Laupītāju ar tādu grimasi, ka viņa izskatījās nogribējusies.
-Ella, vai tu neievēro ko dīvainu? - Lilija pēkšņi ierunājās, vēljoprojām lūkojoties uz Džeimsu.
-Jā, esmu! Tu skaties uz Džeimsu tā, itkā redzētu viņu pirmo reizi! Lil, ar tevi viss ir kārtībā?
-Protams, kādēļ lai nebūtu? - Lilijas balsī bija dzirdams sarūgtinājums un Ella nepārprotami saprata iemeslu, tomēr beidzot Lila bija pievērsusies draudzenei.
-Lil, mēs abas esam ievērojušas, ka Džeimss ir kādā, vēl nezināmā veidā mainījies. UN mēs abas zinam arī to, ka viņš uzvestos pilnīgi savādāk, ja tu uz viņu šādi būtu skatījusies, piemēram, pagāšgad. Lil, nav vērts cerēt uz viņa uzmanību... - Ella taisījās turpinat, bet Lilija viņu pārtrauca.
-Hei! Nesaki man, kā uzlūkot Džeimsu, pēc visa, ko es tev pirms stundas pastāstīju. Ja viņš būs mainījies, es viņam to nemūžam nepiedošu, itsevišķi tādēļ, ka beidzot esmu aptvērusi, kādas ir manas īstās jūtas pret Džeimsu!
-Beidz, Lil! Tas ir bezjēdzīgi. Nāc, labāk iesim sameklēt kādu brīvu kupeju. Vilcienam drīz jāatiet.
Lilija negribīgi, bet tomēr sekoja draudzenei. Katra paņēma savu lādi un konstatēja, ka pašu spēkiem tās vilcienā neiedabūs, jo bija pieradušas, ka tās līdz vilcienam parasti nogādāja Laupītāji, precīzāk - Siriuss un Džeimss.
-Mums nepieciešama palīdzība, - nopūtusies teica Ella.
-Es to tūlīt nokārtošu. - ieminējās Lila. Ellas skatiens uzreiz pavērsās virzienā, uz kuru devās Lila.
-Lilij, nē! Nav nepieciešams doties uz turieni!-bet Lilija neklausījās Ellā, tikai turpināja ieņemto kursu Laupītāju virzienā, kuri tobrīd kārtoja savas lādes bagāžas nodalījumā.
-Sveiki, Remus, Pīter, Sirius. Džeims. - Lilija pieklājīgi sasveicinājās un palocīja galvu sveicienam. - Kā pagāja jūsu vasara?
-Ne gluži ideāla, bet tuvu tam. - ieminējās Pīters, lai gan Lilija viņu pat neievēroja. Viņas skatiens atkal bija pievērsts neizdibināmajam Džeimsam, kurš skatījās uz savām kurpēm un jebkur citur, izņemot Liliju.
-Evansa, kas tad tev lēcies? Tu gadījumā neesi slima?- izspļāva Siriuss, pirms padomāja, ko teikt. Pateicis, viņš to sāka nožēlot, jo gaidīja Lilijas aso piezīmi, bet tās vietā saņēma :
-Nē, Sirius, neesmu. Esmu pilnīgi vesala. - Lilija, uzsmaidot Siriusam, teica. Siriuss uz to reaģēja visai pārsteigts. Džeimss vēl joprojām nepievērsa uzmanību Lilijai.
-Starpcitu, tu kaut ko vēlējies, Lilij? - ievaicājās Remuss.
-Jā, Remus. Es vēlējos pajautāt, vai Ble.. vai Siriuss un Džeimss nevarētu mums ar Ellu palīdzēt iedabūt lādes bagāžas nodalījumā.
-Ak, atšujies, Evansa! - šoreiz tas bija Siriuss.
Lilija izskatījās pārsteigta, bet saņēma sevi rokās. - Labs ir! Pašas kaut kā tiksim galā. - Lilija apcirtās uz papēža un pameta vienaldzīgos Laupītājus.
Atgriezusies pie Ellas, Lilija sarūgtināta ierunājās : - Ella, Džeimss tik tiešām ir mainījies. - Ella, pabeigusi lāžu iestumšanu bagāžas nodalījumā, palūkojās uz Lilu, kurai tobrīd nobira pāris asaras un viņa spēji sāka gauži raudāt uz draudzenes pleca.
