- Teksta izmērs +
Autora piezīmes
“Herm!” Džinnija iesaucās, kad istabā ienāca Hermione – sarkana no dusmām.
„Ko?” viņa atcirta, veltot niknus skatienus Siriusam, kurš sekoja.
„Atnāc... Man tev kaut kas jāizstāsta,” Džinnija sagrāba draudzenes roku un izvilka viņu ārā no koptelpas.
„Džinnij, kas noticis?” Hermione vaicāja, kad meitenes beidzot apstājās.
„Es... Noskūpstīju viņu,” Džinnija nosarka, viņas acis mirdzēja.
„Ko tu noskūpstīji?” Hermione jautājoši pacēla uzaci.
„Es noskūpstīju Džeimsu.”
„Tu domā Hariju...”
„Nē, nē... Es noskūpstīju Džeimsu, viņa tēvu. Svētās šausmas! Es noskūpstīju mirušu čali...”
„Nomierinies... Es arī viņu noskūpstīju,” Hermione stīvi noteica.
„Tu arī noskūpstīji Džeimsu?” Džinnija iesaucās.
„Nē, Siriusu. Patiesībā, Siriuss mani,” viņa vainīgi novērsās.
„Tikai nesaki, ka tu krāp Ronu?” Džinnija skaļi noprasīja.
„Es neesmu kopā ar Ronu, nekad arī neesmu bijusi,” Hermione sauca.
„Ko?! Bet es domāju, ka tu... Es domāju, ka... Jūs abi esat kopā.”
„Viņš neizdara savu gājienu. Un es zvēru, ka nekad neaicināšu viņu uz randiņu,” Hermione neapmierināti kliedza.
„Nu, jā. Tas ir briesmīgi. Es domāju... Paskaties uz mani un Hariju. Kurš gan pamestu meiteni šajos laikos, lai tikai pasargātu viņu?” arī Džinnija bija neapmierināta.
„Zini,” Hermione nopūtās un apsēdās uz akmens grīdas. „Es vēlētos, lai Rons būtu līdzīgāks Siriusam. Es domāju – viņš izdarīja savu gājienu un nemaz nebija no tā nobijies. Kāpēc Rons nevarētu darīt tāpat? Es taču netaisos viņu nolādēt,” viņa sajuta asaras, kas plūda pār seju.
„Un es vēlos, lai Harijs būtu līdzīgāks Džeimsam. Viņa tētis nav gļēvulis. Viņa tētis ir... Miris. Bet ne jau tur tā lieta. Varu derēt, ka viņš mani nepamestu tik stulba iemesla dēļ,” Džinnija nosēdās blakus draudzenei.
„Es ienīstu Voldemortu vairāk nekā jebkad,” abas noteica.
„Zini, Herm. Varbūt mums vajadzētu pārmācīt savus zēnus. Ir maza iespēja, ka viņi sapratīs zemtekstu,” Džinnijas acis iemirdzējās.
„Džin,” Hermione mirkli padomāja. „Vai tu domā par to, ko es domāju, ka tu domā?” viņa pasmaidīja.
„Tas atkarīgs no tā, ko tu domā, ka es domāju,” Džinnija atteica.
„Tas ir lieliski! Tu esi ģēnijs, Džin,” Hermione iesmējās, sasitot plaukstas. Meitenes ķiķinādamas un apskaudamās atgriezās koptelpā.

***

„Kur ir meitenes?” Harijs vaicāja Remusam.
„Tu domā Hermioni un Džinniju?”
„Jā.”
„Viņas pirms pāris minūtēm aizgāja,” Siriuss atbildēja.
„Lieliski,” Harijs nomurmināja, apsēzdamies uz dīvāna. Koptelpā ienāca Lilija, kura izskatījās nokaitināta. Džeimss viņai cieši sekoja.
„Es nesaprotu, kāpēc tu esi tik dusmīga!” Džeimss lūdzoši sacīja.
„Ej ellē, Poter!” viņa nokliedzās tik skaļi, ka stikli rogu rūtīs notrīsēja.
„Neuzdrošinies kliegt uz mani, Evansa! Es neesmu vainīgs, ka tu satiecies ar manu labāko draugu!”
„Es nesatiekos ar Remusu! Pasaki viņam!” Lilija vērsās pie Remusa.
„Džeims, es ne-...”
„Aizveries tu, nodevēj!” Džeimss viņu pārtrauca.
„Es domāju, ka ir laiks nomierināties,” Harijs nostājās starp saviem vecākiem.
„Tā nav tava darīšana, rētsejaini!” Džeimss viņu nogrūda malā.
Harijs juta, ka viņa sirds iepukstas straujāk. Viņš nespēja noticēt, ka tas tik ļoti sāpina. Viņš aizvēra acis, lai neļautu asarām vaļu. „Tad turpiniet kliegt viens uz otru! Tas patiešām ir interesantāk nekā prātīgi atrisināt šo lietu!” Harijs uzkliedza saviem vecākiem un devās uz zēnu guļamistabu.
„Es varu tikties ar ko vien vēlos, Poter! Un tas nav Remuss!” Harijs joprojām dzirdēja savus vecākus kliedzam.
„Tad kāpēc, pie velna, jūs bijāt sadevušies rokās?”
„Tāpēc, ka, atšķirībā no tevis, Remuss ir jauks puisis, un viņš ir tikai draugs.”
„Pakaļa, ne draugs! Varu derēt, ka jūs ik pēc piecām minūtēm ejat skūpstīties!”
„Es tiešām nesaprotu, kāpēc vispār ar tevi te diskutēju! Tā nav tava darīšana!”
„Ir gan mana darīšana! Esmu pārliecināts, ka tu saejies ar Mēnestiņu tikai tāpēc, lai liktu man viņu ienīst! Deru, ka nākamnedēļ tu jau būsi ar Siriusu!”
Pēc tā iestājās klusums. Nejauks klusums. Harijs zināja, ka tūlīt pat notiks eksplozija, un tad Džeimss to ļoti nožēlos.
„Es tevi ienīstu, Džeims Poter!” zēns dzirdēja Lilijas balsi. Viņa skaļi raudāja. Harijs saklausīja viņas šņukstus un zināja, ka meitene dodas uz portreta pusi. Harijs izgāja no savas istabas. Tur nu viņš bija. Harija tētis. Viņš izskatījās vecāks nekā patiesībā. Džeimss noslaucīja sviedrus no pieres un pie sevis nodievojās.

Atsauksmes (12)
Tev ir pieteikties, lai iesūtītu atsauksmi.