- Teksta izmērs +
Autora piezīmes
Hermione gulšņāja uz dīvāna ar nelielu smīnu sejā. Pusotra nedēļa bija pagājusi vēja spārniem. Viņa jutās tik labi, kā vēl nekad! Hermione bija ātri uzrakstījusi atklātu, taču joprojām melu pilnu vēstuli saviem vecākiem, pārliecinājusi savus draugus, ka ar viņu viss ir kārtībā un izvairījusies no kašķiem ar Malfoju. Kopš nelielās sadursmes ar zēniem apakšveļā, Malfojs likās pazudis no zemes virsas.

Dažreiz Hermione varēja dzirdēt kā viņš kaut ko dara savā istabā, vai par kaut ko lādējas, vai arī mazgājas dušā, bet visādi citādi Malfojs bija kļuvis pilnīgi nemanāms. Viņš vairs no rītiem nezvilnēja uz dīvāna, lasīdams rīta laikrakstu, it kā viņam rūpētu, kas notiek pasaulē. Viņš lasīja tikai atsevišķus rakstus. Malfojs pārsvarā meklēja rakstus par savu tēvu, Voldemortu un Nāvēžiem. Hermione ir pāris reizes paspējusi pamest acis pāri puiša plecam uz atlocītajām lappusēm, pirms viņš bija paspējis nozust savā istabā. Piemēram, kādu lapu rotāja raksts par Nāvēžu meklēšanas panākumiem, vai citā reizē, tas bija raksts par Nāvēžu bērniem un kā pret viņiem ģimenē izturas.

Kādu brīdi Hermione mierīgi gulēja uz dīvāna, atpūdinādama acis, kad pēkšņi viņa sajuta smagu elpu. Atvērusi acis, viņa ieraudzīja Malfoju, kurš pārliecies pār meiteni lūkojās viņā ar tādu intensitāti, kura varētu pat izcept olu.

Izbīlī Hermione pieleca sēdus. Strauji ceļoties sēdus, viņas galva atsitās pret Malfoja degunu, liekot tam tūlīt sākt asiņot.

„Au! Ak, mans...” Malfojs iekliedzās, izgrūzdams virkni lamuvārdu, liekot Hermiones acīm izbrīnā ieplesties. Un viņa vēl domāja, ka Draņķasine ir šausmīgs lamuvārds!

„Ak... Malfoj, lūdzu, piedod!” Viņa ierunājās un pastiepās uz viņa pusi. Asinis tecēja lejup pa Malfoja zodu un viņš centās aizspiest degunu, lai pārtrauktu asiņošanu.

„Paskat ko tu izdarīji Grendžere! Tu stulbā draņķasine!” viņš nošņācās, izklausīdamies diezgan smieklīgs, jo bija aizspiedis degunu. Hermione sāka kļūt dusmīga.

„Stāvi mierā! Es cenšos tev palīdzēt!” viņa noteica un vēlreiz pastiepās uz Malfoja pusi. Puisis atgaiņājās?

„Tu jau gana esi palīdzējusi!” Viņš atcirta. Malfojs sāka gramstīties riņķī apkārt. „Kur ir mans sasodītais zizlis?” viņš murmināja. Hermione nobolījās un parakņājās savās drānās.

„Malfoj, ļauj man...”

„NĒ!”

„Tā ir vienkārša māņu burvestība! Es nevēlos tevi vēl vairāk savainot, ja reiz tu esi tik stūrgalvīgs!” Hermione atcirta. Malfojs joprojām turpināja atgaiņāt meiteni ar brīvo roku. „Beidz tēlot zīdaini! Stāvi mierā vai arī es zizli iebakstīšu tev degunā! Es nedomāju, ka tev tas patiktu!” viņā nošņācās, ignorēdama pukstošo punu pierē, kas bija radies no sadursmes ar Malfoja degunu.

Norūcies, Malfojs nolaida rokas.

„Vai drīkst?” Hermione jautāja un Malfoja pamāja. Meitene uzmanīgi pieskārās Malfoja piepampušajam degunam, liekot puisim sāpēs saviebties un asarām sariesties viņa pilnmēness-ūdens acīs. „Par laimi tas nav lauzts, lai gan diezgan tuvu tam. Taču tas tik un tā sāpēs,” Hermione teica. Viņa nomurmināja burvestību. Malfoja deguna pampums pazuda, lai gan asinis joprojām klāja puiša seju. „Tagad nāc šurp,” Hermione teica un nosēdināja Malfoju uz dīvāna.

„Ko tu tagad taisies darīt?” Malfojs nervozi ievaicājās, balsij izklausoties aizžņaugtai. Hermione nemaz nebija viņu izdziedējusi, viņa vienkārši bija noņēmusi pampumu.

Hermione ieskrēja vannas istabā un pārskatīja visas savas zāļu pudelītes, pirms paņēma vienu. Tad viņa paņēma tualetes papīra rulli un, ielējusi bļodā ūdeni, devās atpakaļ uz koptelpu.

Hermione apsēdās blakus Malfojam un atvēra zāļu pudelīti.

„Kas tas ir?” viņš vaicāja. Hermione izņēma vienu tableti.

„Še, norij! Vai tev ir vajadzīgs ūdens?” viņa pavaicāja. Malfojs pašūpoja galvu un turēja tableti pirkstu galos.

„Kas tas ir?” viņš atkārtoja jautājumu.

„Tas ļaus tev nejust, to ko tu tagad jūti,” Hermione atbildēja un sāka plēst nost tualetes papīru no ruļļa. Malfojs dīvaini palūkojās uz meiteni.

„Vai tu runā par pretsāpju tabletēm?” viņš pārsteigts jautāja, izklausīdamies visai smieklīgs ar aizžņaugtu balsi, kuru centās padarīt nopietnu. Malfoja sejā bija visai jocīga izteiksme.

„Jā, nu rij takš nost!” Hermione ierunājās draudīgā balsī. Malfojs veikli iemeta tableti mutē un norija, joprojām vērodams Hermioni ar aizdomām acīs. Kāpēc Hermione lietoja pretsāpju tabletes?

„Vai tad tev nevajag?” Malfojs jautāja. Hermione nodrebinājās.

„Gan rīt iztikšu. Tā tik un tā ir mana vaina, ka tev sāp,” viņa vienkārši noteica. Hermione samērcēja tualetes papīru ūdenī un sāka maigi tīrīt Malfoja seju. „Tagad sēdi mierīgs,” viņa klusi noteica un koncentrējās uz sāpošā deguna apvida tīrīšanu. Malfojs sajutās dīvaini, ka ļāva meitenei sevi tā aprūpēt, taču nolēma neiebilst.

Taču viņš nespēja paciest klusumu.

„Tev taisnība, tā bija tava vaina,” Malfojs teica. Hermione uzmeta puisim ja-skatiens-spētu-nogalināt skatienu.

„Tev bija jāsaka, ka tā bija tava vaina,” viņa teica un sāka tīrīt puiša zodu. Hermionei bija jāatzīst, ka tas bija visai labi veidots. Viņa uz brīdi iztēlojās kā būtu noskūpstīt zoda pievilcīgo bedrīti. Hermione nodrebinājās, apjēdzot par ko bija fantazējusi.

„Bet tā nebija mana vaina. Lai ko tu arī teiktu,” Malfojs neatlaidās. Hermione jau bija notīrījusi puiša seju, taču par nelaimi viņa degunu bija savainojusi visai smagi (par laimi tas nebija lauzts) un tas bija notecinājis ar asinīm visu kailo krūškurvi.

„Ja tu nebūtu pār mani tā pārliecies, es nebūtu salēkusies,” Hermione atcirta. Malfojs pagrieza kaklu uz meitenes pusi, ļaujot to noberzt no asinīm. Kāpēc viņam bija jāizskatās tik valdzinošam šādā pozā. Malfoja galva bija viegli atliekta atpakaļ. Hermione varēja redzēt vēnu pulsējam uz puiša kakla. Viņa vēlējās piespiest tai savas lūpas un ar mēli sajust zēna pulsu...

„Un tu nosauci mani par draņķasini!” Hermione teica, cenzdamās nomākt prātā ienākušās domas. Tās zāles darīja briesmu lietas ar meitenes prātu. „iespējamie seksuālas dabas blakus efekti”, tur noteikti kaut kas palika nepieminēts. Hermione sarauca uzacis un iekodās lūpā, cenzdamies domāt par visām tām šausmu lietām, kuras Malfojs viņai bija nodarījis, šo sešu gadu laikā.

Meitene vēl arī centās ignorēt faktu, ka tā pretsāpju tablete, kuru viņa bija iedevusi Malfojam, radīja tieši šīs nevēlamās seksuālas dabas blakus parādības. Lai gan saskaņā ar receptēm, gandrīz visas zāles radīja šādus blakus efektus. Vismaz trīs no piecām! Sanāk, ka Hermione ir tikko sazāļojusi Malfoju ar zālēm, kuras lika puiša hormoniem vārīties!

Tāda doma vien lika Hermionei saviebties.

„Nu, ja tu nebūtu aizmigusi uz mana krekla, man nebūtu jāpārliecas pār tevi, lai tevi pamodinātu!” Drako teica, izraudams kreklu uz kura sēdēja Hermione. Šāda pēkšņa darbība lika meitenei krist uz priekšu un atbalstīties ar rokām pret Malfoja kailajām krūtīm. Viņa varēja just puiša karsto elpu uz savas pieres. Nekavējoties atliekusies atpakaļ, Hermione nokaunējusies nosarka. Malfojs pasmīnēja ar jaunu dzirksti acīs.

Hermione to ieraudzījusi, tūlīt atpazina. Kāpēc viņa iedeva Malfojam pretsāpju tableti? Taču viņa nolēma izturēties tik ierasti kā vienmēr, lai gan Hermione to vien vēlējās kā noskūpstīt Malfoju.

„Labi, tā bija mūsu abu vaina,” viņa nomurmināja. Noplēsusi jaunu gabalu tualetes papīra, viņa to samitrināja ūdenī. Uz Malfoja krūtīm vēl bija atlikuši daži izkaltuši asins pilieni. Hermione baidījās puisim pieskarties, bet apzinājās, ka tad viņš kļūtu aizdomu pilns.

Viņa centās nokasīt asinis no Malfoja pārsteidzoši stingrajām krūtīm. Puiša acis bija piekaltas Hermionei un bikls smaids rotāja viņa seju. Hermione atteicās lūkoties viņa acīs, jūtot kā viņas seja kļūst arvien sarkanāka. Nokrekšķinājusies, viņa turpināja tīrīt asinis.

Un vispār, kāpēc viņa tīrīja asinis no Malfoja? Varbūt tāpēc, ka Mlafojs Hermionei atgādināja mazu puišeli, kurš ir jāpieskata un kurš ir pamanījies noķēpāties ar šokolādi.

Hermiones iztēle joņoja nežēlīgā ātrumā, rādot lietas, kuras viņa vēlējās izdarīt ar Malfoju. Tas lika meitenei vēl vairāk koncentrēties uz izžuvušajiem asins pleķīšiem.

Drako pastiepās un sāka rotaļāties ar kādu Hermiones matu cirtu. Lai arī cik ļoti viņai patika šī sajūta, meitene atgaiņāja Drako roku. Taču tā atgriezās, lai turpinātu iesākto.

„Tu izskaties tik skaista, kad koncentrējies... vai arī tu esi dusmīga? Lai nu kā... izskatās pievilcīgi,” viņš nočukstēja un pieliecās tuvāk. Hermione atliecās atpakaļ, elpojot smagi un sekli vienlaicīgi.

„Drako... tā ir pretsāpju tablete... dažreiz tā izraisa dīvainas blakus parādības... tev jācīnās tam pretī,” viņa nočukstēja vēl klusāk par čukstu. Zāles burbuļoja pa Hermiones asinīm. Kas šoreiz bija savādāk? Kāpēc viņa nespēja valdīt savas vēlmes kā parasti, kaut gan Malfojs bija praktiski uzgūlies viņai virsū?

„Es nevēlos cīnīties pretī,” viņš nomurmināja. Malfojs pielika pieri pie Hermiones pieres un pietuvojās vēl mazliet, liekot meitenei atliekties vēl vairāk. Hermione bija sēdējusi ar sakrustotām kājā un tagad to nožēloja.

„Cik laba sajūta,” Malfojs piemetināja, pieglauzdamies Hermiones vaigam. Šī sajūta lika meitenes acu plakstiņiem notrīsēties.

„Drako... mēs nevaram. Rīt mēs to nožēlosim...”

„Tas būs rīt, bet tagad ir šodiena,” viņš turpināja murmināt. Diemžēl, Hermione bija lieliski sapratusi viņa teiktā jēgu brīdī, kad Malfojs magi nozaga skūpstu un viņa tam ļāvās. Puiša lūpas bija tik maigas, ka likās it kā tu skūpstītu ziedlapiņu.

„Malfoj...” Hermione nočukstēja. Šoreiz viņš meiteni noskūpstīja ar tādu dominanci un spēku, ka viņai nekas cits neatlika kā pakļauties. Notiekošais, lika Hermiones augumam kliegt, ka viss ir pariezi; ka tā tam ir jābūt.

Viņa bija iesprostota zem puiša auguma, taču jutās drošībā. Malfojs skūpstīja Hermioni tik maigi un kaislīgi, ka viņa bija gatava apraudāties. Hermione juta to, ko jau sen bija vēlējusies izbaudīt.

Varbūt, ka viņa to visu tikai iztēlojās? Nu, protams, tas bija zāļu iespaidā, ka meiteni bija ļāvusi Melfojam turpināt skūpstu. Un viņš to darīja tikai zāļu iespaidā. Puiša roka aizslīdēja līdz Hermiones skaustam, sajūtot šuvju rētas.

Šis pieskāriens lika Hermionei atgriezties Cūkkārpā. Atgriezties ellē.

Viņa nogrūda Malfoju no sevis un atkāpās no puiša cik tālu vien iespējams.

„Kas vainas?” viņš vaicāja.

„Tas nav pa īstam!” Hermione nočukstēja, aizsteidzoties uz savu istabu, prom no Malfoja apjukušā skatiena. Viņa deguns sāpīgi iepukstējās.

Pretsāpju tablete vēl nebija iedarbojusies.


Atsauksmes (156)
Tev ir pieteikties, lai iesūtītu atsauksmi.