Slīdeņu koptelpā.

-Poters! – Drako vārījās neprātīgās dusmās, svaidot spilvenus uz visām pusēm. - Tas stulbais Poters! Kā viņš uzdrošinās vispār sarunāties ar Pansiju! Stulbais jauktenis!

 Tika uzšķērsts vēl viens spilvens. Krabe un Goils jau slēpās aiz krēsliem, baidīdamies, ka Drako varētu izrīkoties ar viņiem kā ar spilveniem.

 -Nomierinies, - Blēzs samiernieciski teica, aiz muguras aizslēpis zizli, ja nāktos aizstāvēties. Drako izskatījās vienkārši zvērīgi. – Slīdeņi tā nedara. Nevis psiho, bet atriebies. 

Saplēsis vēl kādu spilvenu puisis tomēr apdomājās.

 -Jā, atriebība mani apmierina. Aizsūtīšu uz elli abus viņa draņķa drauģeļus, tad viņš redzēs, kur spridzekļmūdži ziemo! – Drako jau apņēmīgi berzēja rokas. 

-Bet tas nebūs dots pret dotu, - Blēzs iebilda, vērojot savu no dusmām sarkano draugu. – Labāk savaldzini to glīto rudmati. 

-Vīzelieti? Tu traks vai, viņa taču ir... –  

-Potera draudzene, - iebilda Blēzs. – Tāpat kā Pansija reiz bija tavējā. 

-Viņa nekad neielaidīsies ar Poteru! – brēca Drako neiedomājamā sašutumā. – Tik stipri viņa pa galvu nedabūja! 

-Dabūja gan, - pacietīgi iebilda slīdenis. – Un viņa grasās ar Poteru satikties. To taču redz katrs muļķis! 

Tieši tajā brīdī pa kāpnēm nonāca Pansija, vēl lūkojoties savā spogulītī. 

-Sveiki puiši! – viņa laimīgi uzsauca. – Jūs tikai bļaustīsities, vai vakariņās arī iesiet? Slīdeņu zēni ir tādu mežoņi, ne tā kā grifidori. 

Malfojs pavadīja Pansiju ar neticīgu skatienu un atkārtu žokli. Viņš nespēja noticēt savām acīm, tas vienkārši nespēja tā norisināties. Kāds jauca pasaules kārtību! 

-Tas Vīzliju skuķis būs mans līdz trešdienai, - Drako monotoni noteica un devās prom. Krabe un Goils izlīda no savas paslēptuves, viņiem fonā bija izdemolēta koptelpa. 

-Kā tu domā, viņš to tiešām panāks?- Krabe jautāja savam draugam. – Viņa tomēr ir grifidore. 

- Nezinu,- Goils paraustīja plecus. – Bet es arī nemūžam nebūtu ticējis, ka Pansija skries pakaļ Poteram!