1. never let me go by Elfa
darbs tapā iedvesmojoties no dziesmas-
Nickelback - Far Away
Nolikusi Hariju gultiņā Lilija devās lejā pa kāpnēm, cik klusi vien varēja. Nogājusi lejā viņa iegāja dzīvojamajā istabā, piemeta dažas malkas pagales kamīnam, lai tas tik drīz neizdzistu un dotu vēl siltumu un, paņēmusi kādu grāmatu, iesēdās dīvānā un sāka lasīt.
Dažas minūtes palasījusi, viņa nolika grāmatu un padodamās nopūtās.
Man jābūt stiprai, jābūt stiprai, viņam viss ir labi. Ir pagājis gandrīz mēnesis, tik ilgi viņš nekad nav bijis prom. Viņš apsolīja.. Nē, Lilij, neraudi, Džeims tevi nekad nepametīs, viņš pārnāks mājās.. drīz, Lilija pie sevis čukstēja. Kādu laiku skatījusies liesmās jaunā māmiņa atkal paņēma grāmatu un sāka lasīt.
Lilija bija aizmirsusies grāmatā, aizmirsusi visu pasauli, par Džeimsu, kurš bija devies kādā misijā un nebija devis ziņu jau mēnesi. Lilija zināja, ka vēstules sūtīt viņam nedrīkst, bet atturēties bija gandrīz neiespējami.
Izdzirdējusi vieglus soļus sev aiz muguras Lilija bailēs sastinga. Viņas zizlis bija palicis kaut kur uz plauktiņa Harija istabā.
Saņemies, Lilij, māja ir noburta, neviens svešinieks te netiks klāt.
Lilija saņēmās un pagrieza galvu, lai redzētu, kas tur trokšņo.
Varbūt tas bija tikai vējš.
Ieraudzījusi trokšņa iemeslu Lilija nespēja apslāpēt kliedzienu.
Džeims! viņa iesaucās. Nākošajā brīdī Lilija bija laukā no dīvānā un puiša, nu jau vīrieša, rokās. Džeims iesmējās savā zemajā, nedaudz aizsmakušajā balsī. Viņa acis bija nedaudz aizmiglojušās no asarām, kas veidojās acīs, taču viņš tām neļāva noritēt. Toties Lilija, tieši pretēji, raudāja par abiem.
Lilija apskāva Džeimsu tik cieši, ka likās, viņa jauno vīrieti nožņaugs, taču arī viņš pats Liliju bija apskāvis un turēja tik cieši, ka abiem drīz aptrūkās elpa un nācās palaist vienam otru vaļīgāk. Lilija bija ielēkusi puisim rokās, apvijusi kājas ap viņa vidukli un rokas ap viņa kaklu.
Nekad nelaid mani vaļā, viņš čukstēja.
Meitene vairs nespēja pretoties, viņa noskūpstīja Džeimsu. Skūpstā viņa ielika visu, ko nespēja izteikt, sāpes un dusmas, par ilgo neredzēšanos, ilgas pēc puiša, bailes par viņu. Tur bija visas emocijas. Viņi skūpstījās, līdz aptrūkās elpa un vēl ilgāk. Lilijas rokas aomaldījās Džeimsa izspūrušajos matos, kuri viņai kādreiz tik ļoti nepatika, tagad viņa pat pēc puiša matiem bija neizsakāmi noilgojusies.
Un viņi neuzvedās pārāk klusi. Lilijas kliedzieni, šņuksti un smiešanās bija uzmodinājuši Hariju, kurš augšstāvā raudāja.
Pāris, sadevušies rokās tā, it kā nekad negrasītos viens otru laist vaļā devās augšup.
Lilija piesteidzās pie gultiņas, paņēma raudošo Hariju.
Skaties, Harij, tētis ir mājās!
Mazais, ticis mātes rokas, uzreiz nomierinājās. Viņš centās iebāzt dūri savā mazajā mutītē, kad tas neizdevās, viņš mēģināja atkal.
Džeims izņēma mazuli Lilijai no rokām.
Sveiks, mazais. Ārprāts, kā jūs man pietrūkāt! Un kā tu esi izaudzis! Es laikam vairs tevi nedrīkstu pamest, izaugsi vēl garāks par mani, man nemaz nepamanot!
Lilijas acīs atkal bija asaras.
Džeims, tu vairs nedrīksti doties prom. Ne bez manis!
Bet kā ar Hariju?
Mums ir bijušas dažas misijas, tagad ir pienācis laiks ģimenei. Pagaidi, kad Harijs paaugsies, tad atkal atsāksim savas gaitas, abi kopā, tu zini, cik tagad ir bīstami, īpaši mums.
Es zinu. Starp citu, naktīs, kad biju prom no jums, man radās tāda pati ideja. Es pat domāju, ka tā būtu labākā lieta ko darīt, tas ir nepamest jūs abus vairs. Es to nepārcietīšu, Džeims smaidīdams teica. Vienā rokā turēdams mazuli, ar otru viņš apskāva savu sievu, kura apvija rokas ap Džeimsu.
Pēkšņi kaut kas nozibsnīja, it kā zibens, taču tas bija iekšā. Lilija salēcās un paskatījās virzienā, no kura zibsnis nāca.
Sirius! viņa iesaucās un, atlaidusi Džeimsu, skrēja pie jaunā vīrieša viņas priekšā. Šoreiz, ne gluži tik aizrautīgi un bez asarām viņa apmeta rokas ap Siriusa kaklu. Tu esi šeit! Kā es priecājos tevi redzēt! Lilija apvija rokas vēl ciešāk ap viņa kaklu.
Sirius iesmējās un, nolicis fotoaparātu, ar kuru tikko bija nofotogrāfējis laimīgo ģimeni, apvija rokas ap Lilijas vidukli un, pacēlis viņu nedaudz gaisā, sāka griezties. Lilija smējās, acīs atkal sariesās asaras.
Nolaidis Liliju zemē viņš, aplicis roku ap viņas pleciem, piegāja pie Džeimsa, kurš atdeva viņam mazo Hariju.
Sveiks Harij! viņš iesaucās. Mazais skaļi iespiedzās un sāka smieties. Sirius pāris reizes uzmeta viņu gaisā un atkal noķēra, liekot Harijam spiegt un smieties vēl vairāk.
Džeims ar Liliju, atkal apskāvušies, laimīgi skatījās.
Kad Harijs atkal bija nolikts gulēt, jaunie vīrieši pabaroti, Sirius jau bija paspējis aizmigt uz dīvāna, Lilija, iesēdusies Džeimsam klēpī, bužināja viņa matus un laimīgi smaidīja.
Tu tiešām mani vairs nepametīsi? viņa klusi jautāja.
Protams! Tu man pārāk ļoti pietrūki, lai es tevi atkal pamestu. Liekas, es pat elpot bez tevis nespēju, kāpēc lai es tevi atkal pamestu? Nē, Lilij, es tevi un Hariju vairs neatstāšu, to teikdams Džeims apvija rokas ap Liliju un sāka viegli masēt viņas muguru.
Meitene piekļāvās pie puiša krūtīm.
Es tikai zinu, cik ļoti tu gribi piedalīties tajā visā, cik ļoti tu gribi mūs visus aizstāvēt. Man būtu sajūta, ka atņemu tev tavu brīvību, ka neļauju tev būt sev pašam, Lilija skaidroja.
Nē, Lilij, tā nav. Es, protams, apmeklēšu visas sanāksmes, tu droši vari nākt līdzi. Es turpināšu spēlēt kalambolu, kad būs pietiekami drošs. Nekas nemainīsies. Es varbūt pat došos vienas dienas izlūkgājienos, ja tas tev liks justies labāk, bet tik ilgi es vairs nedošos prom. Pie tam - es kalpošu arī par mūsu miesassargu. Nekas nenotiks, neuztraucies par mani.
Lilijas acīs atkal sariesās asaras, taču šoreiz viņa valdīja pār sevi. Viņa pastiepās pretī Džeimsa lūpām, viņš nedaudz nolieca galvu un viņu lūpas saskārās. Skūpsts bija maigs, viegls, ne tik emocijām bagāts, kā iepriekšējais. Šis bija pilns ar tīru un nesavtīgu mīlestību.
Paldies tev, Lilija nočukstēja.
Vienmēr laipni, Džeims smaidot atbildēja. Starp citu, rīt mums būs ballīte par godu misijai, kuru esam godam izpildījuši, tev ar Hariju noteikti jāierodas. Mani komandas biedri noteikti gribēs redzēt mazo Hariju, es par viņu nespēju aizvērties pat uz kaujas lauka."
Lilija iesmējās.
Protams, mēs būsim. Man noteikti jāsatiek Remusu un Pīteru. Kāpēc viņi neatnāca?
Pīters aizsteidzās pie savas jaunās draudzenes, bet Remus pie mātes. Viņa esot nedaudz saslimusi. Bet neuztraucies viņi visi būs tur. Laupītāji un Lilija atkal būs kopā.
Un Harijs.
Jā, un Harijs, Džeims piebilda.
Drīz vien Lilija kamīna priekšā aizmiga, Džeimsa rokās juzdamās kā laimīgākais cilvēks visā pasaulē.