Šī pētījuma mērķis ir piešķirt skaidru bioloģisko klasifikāciju noteiktām līdz šim neklasificētām hominīdu sugām, kas sastopamas mūsdienu pilsētvidē, kā arī īsumā raksturot to apdzīvotās ekosistēmas un paradumus.
---
SALDAIS (Dulcis popularis)
Mūsdienu pilsētvidē visizplatītākā hominīdu suga. Tēviņiem raksturīgs maigas krāsas cieši pieguļošs apspalvojumus, dabīgo apspalvojumu uz galvas bieži ieveido ar lipīgiem ķīmiskiem savienojumiem un sintētiskām krāsvielām. Dod priekšroku maigām krāsām, sevišķi baltai un rozā (īpaši izteikts mātītēm). Pievērš lielu uzmanību ārējam izskatam, kam saldo bara ietvaros ir sevišķa nozīme savas sugas partneru pievilināšanā un bara hierarhijas stāvokļa noteikšanā. Mātītes sevišķi viegli pievilināt ar dažādu spīdošu priekšmetu palīdzību, kas vedina domāt par evolucionāru saistību ar zivīm. Ļoti materiālistiski tendēts, jo ārējā izskata uzturēšanai nepieciešami lieli resursi. Saldo bara hierarhijā liela nozīme ir konformismam - ja viens bara loceklis ieguvis kādu neparastu izskata elementu, pārējie to maksimāli centīsies atdarināt. Visbiežāk sastopams iepirkšanās centru un mainstream klubu tuvumā. Pēdējiem, jādomā, ir liela loma saldo pievilināšanā ar to izstarotajām audiofrekvencēm.
Sugas nosaukums cēlies pēc tautas ticējuma, ka lipīgā smērviela, ar ko saldie ieveido apspalvojumu, ir cukura sīrups.
REPERIS, BALTAIS (Albus niger)
Latvijas teritorijā iekļuvis invazīvā ceļā, pakāpeniski izplatījies visās valsts pilsētās. Baltais reperis ir mutanta forma ārzemēs sastopamajam parastajam reperim, no kura tas atšķiras ar gaišo ādas krāsu un ārkārtīgo vēlmi līdzināties tumšākajiem sugasbrāļiem. Viegli atpazīstams pēc brīvi nokarājošās ādas, kas atsevišķos gadījumos ir tik izteikta, ka traucē iet, radot šai sugai raksturīgo īpatnējo gaitu. Dabisko apspalvojumu sedz ar cepurei līdzīgu konstrukciju, kurai sākotnēji, iespējams, bija mērķis pasargāt acis no tiešas saules staru iedarbības, taču kura to ir zaudējusi, iegūstot raksturīgu šķību novietojumu. Pielieto sarežģītu audiālās komunikācijas formu, kurā dominē no tumšajiem sugasbrāļiem pārmantotas skaņas un frāzes. Sastopams pārsvarā skolu, skeitparku un basketbola laukumu tuvumā. Bara hierarhiju nosaka ar sarežģītu dziesmu un deju palīdzību, izrādot savu komunikācijas prasmi un veiklību. Pēc izturēšanās bieži izrāda agresiju, imitējot radniecīgo reperu sugu, taču visbiežāk šī taktika ir blefs, tādēļ cilvēkiem baltais reperis bez provokācijas parasti nav bīstams. Līdzīgi saldajam nozīme tiek piešķirta konformismam.
GOTS (Gothus macabrimus)
Šis noslēpumainais hominīds dienas laikā novērojams reti, lai arī klimata pārmaiņu dēļ novērojams aizvien biežāk arī dienas laikā. Raksturīgas tumšas krāsas apspalvojums ar dažādiem neparastiem rotājumiem. Gotu viegli var atpazīt pēc melnajiem riņķiem ap acīm un tādas pašas nagu krāsas. Šis dzīvnieks ir vienpatis, taču labprāt socializējas ar savas un citu radniecīgu sugu pārstāvjiem pēc paša ieskatiem. Bara hierarhiju nosaka intelekts un pieredze. Dodoties gotu medībās, ieteicamā ēsma ir galvaskausi, krusti, tumšas krāsas, okultisms un drūma gaisotne, jo nezināmu iemeslu dēļ gotus pievilina viss, kas cilvēkiem asociējas ar tumsu un drūmo. Sastopams radniecīgo metālistu pulcēšanās vietu tuvumā, mākslas pasākumos, alternatīvās mūzikas iestādēs un kapsētu tuvumā. Nav agresīvs, tādēļ, lai arī cilvēku sabiedrībā pret šo sugu izplatīti līdzīgi aizspriedumi kā pret melniem kaķiem, cilvēku ikdienā traucējumus nerada.
PANKS (Anarhicus anarchicus)
Šī hominīdu suga ir viegli atpazīstama pēc izskata, jo apmatojumu ar nolūku modificē uzmanības pievēršanas nolūkā. Izaicinošs izskats kalpo gan kā pašapliecināšanās forma, gan arī partneru pievilināšanas nolūkā. Iespējams pievilināt ar liela alkohola daudzuma un skaļas rokmūzikas palīdzību. Radniecīga suga gotiem un metālistiem, labprāt uzturās tajās pašās vietās, kā mājdzīvnieku iespējams turēt arī kopā ar šo sugu pārstāvjiem. Nav bara hierarhijas, jo necieš autoritātes, bet atzīst neformālas sadarbības formas. Sastopams praktiski visur, kur pieejams alkohols un/vai rokmūzika. Cilvēkiem var likties kaitinoši ar regulāru morāles normu pārkāpšanu, taču neprovocēti nav agresīvi.
EMO (Emo miserabilis patheticus)
Mūsdienās izplatīta hibrīdsuga, radusies, sakrustojoties gotiem, saldajiem un jefiņiem. Suga radusies salīdzinoši sen, taču Latvijas teritorijā novērota nepilnus 10 gadus. Invazīva, jo ir strauji izplatījusies, dažviet izspiežot no aprites gotus un metālistus. Raksturīgs apspīlēts tumšu krāsu apspalvojums ar baltiem un rozā elementiem, kā arī raksturīgs apmatojuma ieveidojums uz galvas. Dzimumu dimorfisms ļoti vājš - tēviņus bieži nevar atšķirt no mātītēm. Vienpatis, labprāt saejas tikai ar savas sugas pārstāvjiem. Emo raksturīgākās pazīmes ir emocionāls hiperjūtīgums un mākslīgi uzturēta nožēlojamības sajūta, kā arī pašnāvnieciskas tieksmes (kas, iespējams, ir dabisks mehānisms pret nekontrolētu vairošanos). Absolūti neagresīvs un nepretojas agresijai - acīmredzot tiek izmantota stratēģija, kas liek uzbrucējam izvairīties no emo kā potenciāli slimiem. Šo pilnīgo izdzīvošanas faktoru trūkumu kompensē ātrais vairošanās temps. Kļūstot vecākiem, emo strauji pieaug varbūtība mutēt, pārveidojoties par gotu, metālistu vai panku, retāk - jefiņu. Šīs spontānās mutācijas cēlonis vēl nav noskaidrots, taču domājams, ka vainojama novecojošā organisma nespēja sintezēt nožēlojamības hormonus. Emo sevišķi izplatījušies skolās, taču citur novērojami reti.
METĀLISTS (Metallophilus severus)
Kā norāda nosaukums, metālistu galvenā pārtikas sastāvdaļa ir dažādu variāciju metāli. Abu dzimumu metālistus var pazīt pēc gara galvas apmatojuma, melnas vai kamuflāžas krāsas ādas un lielā metāla daudzuma viņu ķermenī. Daudziem metālistiem attīstījušies īpaša sakausējuma dzelkšņi un kniedes, visbiežāk ap priekškājām un kaklu, kā arī vidukli, kas acīmredzot palīdz aizsargāties pret uzbrucējiem un pievilināt partnerus, šo bruņojumu bieži vien papildina ķēdesveida izaugumi no jostasvietas, kuru ikdienas funkcija vēl nav precīzi noskaidrota. Metālisti ir sociāli radījumi, labi sadzīvo ar gotiem un pankiem. Nekādā gadījumā nav ieteicams turēt kopā ar urlām, jo savvaļā šīs sugas ir dabiski ienaidnieki. Metālistiem acīmredzot ir vāji attīstīta dzirde, kas vienīgais spēj izskaidrot viņu noturību pret apdullinoša skaļuma griezīgām skaņām, kas tiem asociējas ar pārtiku - metālu. Sociālo hierarhiju nosaka intelekts. Partnerus pievilina un savu spēku izrāda ar deju, kurā mežonīgi purina galvas apmatojumu dažādos virzienos. Kā obligāta pārtikas papildpiedeva nepieciešams alkohols, kas nodrošina metāla labāku uzsūkšanos organismā. Var pievilināt ar alkoholu, nepieradušām ausīm ārkārtīgi nepatīkamām metāliskām skaņām, kā arī folkloras un/vai sātaniskiem simboliem. Uzturās tajās pašās vietās, kur radniecīgās sugas, neprovocēts nav agresīvs.
JEFIŅŠ (Nerdus geekimus)
Lai arī nosaukums skan līdzīgi kādai putnu sugai, jefiņi ir hominīdu dzimtas pārstāvji. Šīs sugas raksturīgākā pazīme ir augstais intelekts. Pētījumi pierāda, ka jefiņi spēj apgūt 95% zināšanu, ko spēj iegaumēt cilvēki. Tomēr no Homo Sapiens jefiņi atšķiras visai būtiski gan vizuāli, gan arī anatomiski. Jefiņam raksturīgs vienkrāsains apspalvojumus, kas aizdomīgi līdzinās cilvēku vidū pazīstamajam uzvalkam. Atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem var mainīt formu, taču pamatā aizvien paliks apstākļiem nepiemērots. Apspalvojums uz galvas parasti pieglausts, tautas mākslā tradicionāli tiek attēlots ar bezgaumīgām brillēm, lai arī reāli šādu izteiktu indivīdu nav daudz. Bieži vien nevērīgs pret personīgo higiēnu. Jefiņš ir izteikts vienpatis, labprāt socializējas tikai ar citiem jefiņiem. Iecienītākā barība ir kafija un akadēmiskā literatūra. Pēc barošanās ar akadēmisko literatūru jefiņi bieži pavada, ilgstoši komunicējot citiem hominīdiem nesaprotamā formā - iespējams tādēļ radies priekšstats, ka jefiņi principā nespēj komunicēt. Nav īsti skaidrs, kā notiek jefiņu vairošanās, jo tikai atsevišķos retos gadījumos izdevies fiksēt jefiņu kopā ar pretējā dzimuma pārstāvi, un šajos pašos gadījumos kontaktam nav bijis intīma rakstura. Daži diletanti apgalvo, ka jefiņi spēj vairoties pumpurojoties, taču ņemot vērā viņu piederību hominīdu dzimtai, šādas nezinātniskas hipotēzes uzskatāmas par pilnīgām muļķībām. To pierāda kaut vai emo hibrīdsugas pastāvēšana, kur acīmredzami kādā posmā bija jāpiedalās jefiņiem.
Visbiežāk jefiņi atrodami universitāšu, bibliotēku un citu izglītības iestāžu tuvumā, kur brīvi pieejama to iecienītākā barība - akadēmiskā literatūra. Nav agresīvi, savu pārākumu visbiežāk centīsies pierādīt, izsakoties matemātiskām formulām līdzīgā nesaprotamā komunikācijas formā, kuras mērķis acīmredzot ir demonstrēt intelektuālo pārākumu. Aiz šī iemesla citu hominīdu vidū nav pārāk iecienīti - ir zināmi gadījumi, kad pamatizglītības iestādēs mītošie hominīdi centušies noslīcināt vietējos jefiņus tualetēs. Tomēr par spīti komunikācijas prasmju trūkumam, jefiņus nebrīvē iespējams turēt praktiski ar visu sugu hominīdiem.
URLA, PARASTAIS (Pacanus vulgaris)
Tautā pazīstams arī kā gopņiks. Latvijā ļoti izplatīta hominīdu suga. Viegli var atpazīt pēc neapmatotās galvas, slīpās pieres un trula skatiena, kā arī pēc sintētiskā apmatojuma, ļoti bieži ar svītrām uz pakaļkājām. Piekopj pusparazītisku dzīvesveidu, pārtiek no lēta alkohola un grauzdētām saulespuķu sēklām, kuras patērē lielā daudzumā. Labprāt patērē arī tabakas izstrādājumus un citas apreibinošas vielas, kuru dēļ bieži vien uzbrūk pat cilvēkiem. Izteikts bara dzīvnieks, medībās piekopj vilku bara taktiku un uzbrūk tikai izolētiem upuriem situācijās, kad skaitliskais pārspēks garantē izdošanos. Hierarhiju barā nosaka līdzīgi vilkiem ar fizisku spēku. Bieži sastopams mikrorajonos diennakts bāru un spēļu zāļu tuvumā, kur mēdz medīt, kā arī pagalmos pie lieveņiem, aktīvs pārsvarā nedēļas nogalēs, taču atsevišķās vietās aktivitāti saglabā cauru nedēļu. Pievilina dārdošas, ritmiskas skaņas un BMW markas automašīnas (kuru konstrukcija parastā urlas zemapziņā acīmredzot asociējas ar partneri). Ārkārtīgi teritoriāls - savā teritorijā bez provokācijas var uzbrukt kā citu sugu hominīdiem, tā cilvēkiem. Teritoriju iezīmē ar saulespuķu sēklu čaumalu un tukšu alkohola pudeļu palīdzību. Sēklu graušanas un tabakas izstrādājumu regulāras uzņemšanas dēļ bieži nekontrolē siekalu dziedzeru darbību, ņemot vērā evolucionāro radniecību ar pērtiķiem, dod priekšroku tupus pozai.
Parastie urlas dzīvo simbiozē ar pasugu Pacanus brutalis, arī pazīstamu kā Pacanus barigus. Minētā pasuga atšķiras ar lielāku agresivitāti, fizisko spēku un, kā uzskata daži teorētiķi, lielāku strīpu skaitu uz pakaļkājām. Šī pasugas indivīdi darbojas kā barveži, apmaiņā saņemot nedalītu bara atbalstu.
Tautā pastāv ticējums, ka urlas rangu bara hierarhijā var noteikt pēc strīpu skaita uz pakaļkājām, lai arī zinātniski tas pagaidām nav apstiprināts.