EGO

Pārāk daudz nāves un neliela cerības liesmiņa, kas lēnām gaist, bet tomēr ir tik stipra, lai noturētu dvēseli kā lapu pie rudens zara.

Skaisti un drūmi. Nāve varbūt ir pats skaistākais mūsu dzīves  notikums, bet mēs to banalizējam, izliekamies neredzot un nedzirdot, padaram baismīgu:)

Un tik viegli pieņemam un slavējam dvēseles nāvi. Dzīvot ar mirušu dvēseli ir daudz grūtāk kā nomirt fiziski, vai ne?

Kamēr vien ir cerība, pastāv ticība, bet ticība vienmēr dāvā ceļu. 

• Nodaļa 1
• 25.06.2008 21:03