Atsauksmes darbam: Atkal kāds miris...
Tev ir pieteikties, lai iesūtītu atsauksmi.
positiv denken

O.K. ... VIENai UN  tai pašai realitātei var rasties simtiem dažādu, pat samērā pretēju atspoguļojumu - tas atkarīgs no tā - kāda nu kuram iekšējā/ārējā redze! Tā, lūk, es komentēju Aivas komentāru!

  • Kas notiek, tev aizejot un pēc tam
  • 20.08.2008 12:45
~SweetIrony~

Neteikšu, ka piekrītu, ne, ka nepiekrītu, bet viss rakstītais it kā pamazām iztēlē uzbūra bēru ainu no augšās, kā to būtu vērojis aizgājušais. Visvairāk mani aizskāra šis teikums -

"Puķes un vainagi mēmi virs tevis. Tantes skaita lūgšanas latgaliski. Jau kuro reizi uzpūš spēja vēja brāzma, kā šaustot."

Atgādināja par briesmīgo lietu, kas lija vectēva bērēs latgalē. Pie sirds pieķērās arī vārdi par lūgšanām latgaliski, kāpēc latgaliski?

Muļķīgi, bet man nez kāpēc gribas domāt, ka tieši Latgalē vissirsnīgāk un atklātāk pavada aizgājējus, citur tā ir vairāk tikai ģimenes un piederīgo lieta, bet Latgalē sanāk kaut pus ciems pavadīt aizgājēju..

 Pēdējais teikums stāstā patiešām skaists.



Autora atbilde: Bēres notika Rīgā. Un šīs patiesās lūgšanas latgaliski un siltā dzeltenā vaska sveču liesma bija vienīgais siltais un patiesais pieskāriens dzīvajiem un mirušajiem.rn

  • Kas notiek, tev aizejot un pēc tam
  • 04.08.2008 04:28
Tenma

Nevaru piekrist, ka atmiņas neizdziest. No atmiņas agrāk vai vēlāk izdziest viss. Nē, neviens man pazīstams nav izdarījis pašnāvību, bet tomēr daudzi man tuvi radinieki ir nomiruši, kamēr vēl mācījos pamatskolā. Viena brīdī liekas, ka viņi būs blakus vienmēr, bet... Pēc mēneša jau liekas, ka nekad nebūtu bijis vai pastāvejis tikai iedomās. Esmu cilvēks, kam patiešām eksistē tikai tagadne un pagātne ir tikai tāla ilūzija. Pati reizem par pašnāvību esmu domajusi, bet paliek žēl radu, kurus pusciems nosodīs, ka izaudzinājuši pašnāvnieci, un kam būs jāapmaksā bēres. Rēķinos, ka mani drīz vien vairs arī neviens neatcerētos un pat parāk ilgi neskumtu. Atmiņas par mani pazustu kā skrāpētās rētas no manas ādas bez pēdām dažos mēnešos.

Mana āda neglabā rētas.
Mans prāts neglaba atmiņas.
Mana sirds neglabā sapņus.



Autora atbilde:

Varbūt<<< <<< <<< Taču sākumā visas sajūtas ir maksimāli saasinātas  >>> un šķiet < ka nekas neizzudīs >>> dasļa atmiņu neizgaisīs >>>taču >>>>> >>>> >>>>

  • Rekviēms
  • 05.02.2008 12:09
Aiva

Gan piekrītu autoram, gan arī kategoriski nepiekrītu.



Autora atbilde:

Var piekrist, var nepiekrist - tikai ir jautājums - kam?!? Vai rakstīšanas stilam, vai konkrētajam realitātes atspoguļojumam?

Konkrētajam realitātes atspoguļojumam.

  • Kas notiek, tev aizejot un pēc tam
  • 04.02.2008 10:25
  • starstarstarhalf-star
~SweetIrony~

ārkārtīgi patiesi, patiešām.

Autora atbilde: Jā, skaudri un patiesi. Esmu jau uzrakstījusi 3.nodaļu, bet redzu, ka tā te vēl neparādās - ja gadās izlasīt - pakomentē.

  • Rekviēms
  • 03.02.2008 23:44
Aiva

Ne visam autora teiktajam varu piekrist, bet uzrakstīts spēcīgi.

Autora atbilde: Protams, ka nav jāpiekrīt,jo - tas ir tikai subjektīvs viedoklis. Šajās pārdomās ir tikai daļa vārdu - visi šobrīd nav izsakāmi,jo...sāp.

  • Tu izvēlējies nāvi
  • 02.02.2008 16:26
  • starstarstarstar
Tev ir pieteikties, lai iesūtītu atsauksmi.